Noteikumi

Izdoti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otro daļu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursu attīstības plānošanas, sākotnējās pamatošanas, izvērtēšanas, īstenošanas uzraudzības un IKT resursu likvidēšanas kārtību, kā arī tajā iesaistīto institūciju kompetenci un sadarbības principus.

Noteikumus piemēro neatkarīgi no IKT resursu attīstības aktivitātes finansējuma avota. Viena IKT resursa savstarpēji saistītus ieguldījumus uzskaita kumulatīvi kā vienotu investīciju kopumu neatkarīgi no iepirkuma procedūru, līgumu vai pasūtījumu skaita.

Noteikumi attiecas uz tiešās valsts pārvaldes iestādēm, valsts institūcijām, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasinātām publiskām personām un to iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūru, kā arī privātpersonām tiktāl, ciktāl tām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un tā izpildei tiek izmantoti IKT resursi.

Noteikumus nepiemēro IKT resursiem, kuros tiek veikta valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu institūciju klasificētās informācijas elektroniskā apstrāde, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Noteikumos lietotie termini:

5.1.

IKT resurss – informācijas sistēma, platforma, lietojumprogramma, programmatūras komponente, datubāze, tehnoloģiskā infrastruktūra vai ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām nodrošināts pakalpojums, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai pakalpojumu izpildi. Par IKT resursu neuzskata iekārtu, ierīci vai citu materiālu aktīvu, kurā programmatūra ir tā neatņemama sastāvdaļa, ja iepirkuma dominējošais mērķis ir šā aktīva funkcionālā izmantošana tam paredzētajam nolūkam, nevis IKT resursa izveide vai pilnveidošana;

5.2.

joma – savstarpēji saistītu institūciju funkciju, procesu, pakalpojumu un datu kopums, kura ietvaros koordinē IKT resursu attīstību;

5.3.

jomas arhitektūra – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā aprakstīts jomas esošais un mērķa stāvoklis, mērķa procesi, dati, IKT resursi, koplietošanas risinājumi, savstarpējās atkarības un plānotās attīstības aktivitātes;

5.4.

jomas vadošā institūcija – ministrija vai tās padotības iestāde, kurai noteikta atbildība par attiecīgās jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu un kura šajā statusā deleģēta dalībai Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" noteiktajā kārtībā;

5.5.

atbildīgā institūcija – IKT resursu pārzinis, kurš ir atbildīgs par attīstības aktivitātes īstenošanu;

5.6.

uzturēšanas darbība – ikdienas darbības nepārtrauktības, drošības vai tehniskās darbspējas nodrošināšanai nepieciešama izmaiņa, tostarp ražotāja obligāts versijas vai drošības atjauninājums, kas nerada būtisku jaunu funkcionalitāti un nemaina IKT resursa arhitektūru pēc būtības, pat ja tas prasa saistītu tehnisku komponenšu (piemēram, datubāzes vai integrācijas) pielāgošanu tehniskās saderības nodrošināšanai;

5.7.

pilnveidošanas aktivitāte – esoša IKT resursa funkcionalitātes, integrāciju, veiktspējas, pieejamības vai pārvaldības būtiska uzlabošana, kas maina IKT resursa arhitektūru, paplašina tā funkcionalitātes apjomu vai būtiski ietekmē tā lietotāju loku, tostarp esoša IKT resursa pielāgošana jaunu normatīvo aktu prasībām, ja pielāgošana atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem;

5.8.

jaunas attīstības aktivitāte – jauna IKT resursa izveide vai esoša IKT resursa aizstāšana ar būtiski atšķirīgu risinājumu;

5.9.

stratēģiska aktivitāte – aktivitāte, kas neatkarīgi no finansējuma apmēra būtiski ietekmē vairākas nozares, valsts koplietošanas risinājumu, būtisku datu apmaiņu vairāku institūciju starpā, valsts vai nozares kiberdrošības risku pārvaldību, valsts pakalpojumu sniegšanu tā apjomam atbilstošā mērogā vai rada augstu piegādātāja atkarības vai tehnoloģiskās ilgtspējas risku. Atbildīgā institūcija stratēģiskās aktivitātes statusu pamato ar motivētu, uz faktiem balstītu izvērtējumu, kuru var apstrīdēt šo noteikumu 40. punktā minētajā izvērtēšanas kārtībā;

5.10.

IKT resursa pilnveidošanas un jaunas attīstības aktivitātes iedala šādos līmeņos:

5.10.1.

pirmā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir mazāks par 140 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN);

5.10.2.

otrā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs ir no 140 000 euro līdz 3 000 000 euro bez PVN;

5.10.3.

trešā līmeņa aktivitāte – aktivitāte, kuras plānotais investīciju apmērs pārsniedz 3 000 000 euro bez PVN vai aktivitāte ir stratēģiska.

5.11.

sadarbspēja – institūciju un to IKT resursu spēja juridiski, organizatoriski, semantiski un tehniski mijiedarboties un apmainīties ar datiem, informāciju un zināšanām, neatkarīgi no tā, vai mijiedarbība notiek starp institūcijām Latvijas Republikas ietvaros vai pāri Eiropas Savienības dalībvalstu robežām;

5.12.

sadarbspējas novērtējums – IKT resursa attīstības aktivitātes ietvaros veikts izvērtējums par risinājuma juridisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko atbilstību sadarbspējas nodrošināšanai ar citiem IKT resursiem, tai skaitā valsts koplietošanas platformām un citu institūciju informācijas sistēmām, ievērojot Eiropas Sadarbspējas satvarā (EIF) un valsts digitālās pārvaldes arhitektūrās noteiktos principus, standartus un vadlīnijas;

5.13.

pasūtījumprogrammatūra – institūcijas vajadzībām pēc īpaša pasūtījuma izstrādāta datorprogramma vai tās daļa, attiecībā uz kuru institūcijai vai valstij pieder autortiesības vai ekskluzīvas lietošanas tiesības;

5.14.

VIRSIS – Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma.

II.Valsts digitālās pārvaldes pārvaldības modelis un atbildību sadalījums

Valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstību organizē pēc daļēji centralizēta pārvaldības modeļa, nodalot nozares biznesa atbildību no valsts līmeņa arhitektūras, investīciju portfeļa un risku pārraudzības.

Nozares ministrija vai institūcija, kas nav ministrijas padotībā:

7.1.

identificē biznesa vajadzības un nosaka IKT attīstības prioritātes;

7.2.

nodrošina sākotnējo lietderības un efektivitātes izvērtējumu;

7.3.

norīko par biznesa rezultātu un ieguvumu sasniegšanu atbildīgo institūciju;

7.4.

nodrošina aktivitātes īstenošanas un uzturēšanas kapacitāti, finansējuma un dzīves cikla izmaksu plānošanu;

7.5.

atbild par plānoto rezultātu un ieguvumu sasniegšanu.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) Valsts IKT vadības biroja funkcijas ietvaros:

8.1.

nodrošina valsts digitālās pārvaldes arhitektūras un horizontālo principu pārvaldību;

8.2.

uztur vienotu IKT investīciju portfeli un nodrošina tā pārresoru koordināciju;

8.3.

izstrādā metodiku lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai;

8.4.

verificē otrā un trešā līmeņa aktivitāšu atbilstību arhitektūrai, sadarbspējai, koplietošanas un atkalizmantošanas principiem;

8.5.

uzrauga Sadarbspējīgas Eiropas regulējuma prasību ievērošanu attiecībā uz sadarbspējas novērtējuma veikšanu un pārliecinās par sadarbspējas novērtējuma iesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

8.6.

nodrošina uz riskiem balstītu otrā un trešā līmeņa, kā arī stratēģisko aktivitāšu uzraudzību un organizē neatkarīgus izvērtējumus;

8.7.

sagatavo valsts līmeņa informāciju par IKT investīciju portfeli un tā riskiem.

Valsts digitālo investīciju komisija izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti kopējā valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms turpmāka finansēšanas vai apstiprināšanas lēmuma.

10.

Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā iekļauj ekspertus no šādām jomām:

10.1.

valsts digitālās transformācijas;

10.2.

publisko investīciju pārvaldības;

10.3.

uzņēmējdarbības;

10.4.

augstākās izglītības un pētniecības;

10.5.

informācijas tehnoloģiju;

10.6.

kiberdrošības;

10.7.

datu pārvaldības.

11.

Valsts digitālo investīciju komisijas personālsastāvu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. VARAM nodrošina Valsts digitālo investīciju komisijas sekretariāta funkcijas, tai skaitā, lai visi Valsts digitālo investīciju komisijas locekļi būtu savlaicīgi informēti par izskatāmajām aktivitātēm un katru vērtējamo aktivitāti tiktu iesniegti vismaz divu ekspertu neatkarīgi individuāli novērtējumi. Ekspertu individuālos novērtējumus sagatavo eksperti, kuru neatkarība attiecībā uz konkrēto vērtējamo aktivitāti ir pārbaudīta šādā kārtībā:

11.1.

Pirms iecelšanas Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā persona iesniedz VARAM rakstveida apliecinājumu par personiskām, profesionālām vai komerciālām saiknēm ar IKT tirgus dalībniekiem (tai skaitā aktivitāšu iespējamajiem īstenotājiem, potenciālajiem piegādātājiem, konsultantiem vai risinājumu izstrādātājiem), kas varētu radīt interešu konfliktu, pildot komisijas locekļa pienākumus;

11.2.

Valsts digitālo investīciju komisijas loceklis pirms dalības konkrētas aktivitātes izvērtēšanā rakstveidā apliecina, ka tam nav personisku, profesionālu vai komerciālu interešu, kas var ietekmēt tā objektivitāti un neatkarību, kā arī norāda apstākļus, kas var radīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību;

11.3.

Ja pastāv šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētie apstākļi, Valsts digitālo investīciju komisijas loceklis nekavējoties rakstveidā informē komisijas sekretariātu un nepiedalās aktivitātes izvērtēšanā, atzinuma sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā

11.4.

Informāciju par šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem, personas nepiedalīšanos aktivitātes izvērtēšanā un tās aizstāšanu dokumentē komisijas sēdes protokolā vai citos komisijas darbības dokumentos;

11.5.

VARAM nodrošina Valsts digitālo investīciju komisijas locekļu iecelšanas procesa, neatkarības izvērtēšanas un iespējamo interešu konfliktu pārbaudes procesa, kā arī to rezultātu un pieņemto lēmumu dokumentēšanu.

III.Vidēja termiņa IKT resursu plānošana (arhitektūras pārvaldība)

12.

VARAM sadarbībā ar Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumu izstrādā, apstiprina, uztur un ne retāk kā reizi gadā pārskata jomu sarakstu un katras jomas vadošo institūciju. Šajā punktā minēto sarakstu publicē VARAM tīmekļvietnē.

13.

Ja nepieciešams izveidot jaunu jomu, mainīt jomas tvērumu vai vadošo institūciju, VARAM sagatavo priekšlikumu izskatīšanai Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā.

14.

Jomas vadošā institūcija sadarbībā ar attiecīgajām nozares ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām izstrādā un uztur jomas arhitektūru vismaz triju gadu plānošanas periodam.

15.

Jomas arhitektūrā ietver:

15.1.

jomas mērķus, pamatprocesus, pakalpojumus un lietotāju vajadzības;

15.2.

esošo IKT resursu, datu un savstarpējo atkarību pārskatu;

15.3.

mērķa procesus, datu plūsmas, koplietošanas komponentes un IKT resursu mērķa modeli;

15.4.

mantoto IKT resursu un darbības nepārtrauktības riskus;

15.5.

plānotās attīstības, modernizācijas un likvidēšanas aktivitātes, to secību un savstarpējās atkarības;

15.6.

indikatīvo investīciju vajadzību, īstenošanas kapacitāti un sagaidāmos ieguvumus.

16.

Jomas arhitektūru saskaņo Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" 6.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Saskaņota jomas arhitektūra ir pamats jomas IKT investīciju plānošanai un jaunu attīstības aktivitāšu sākotnējai pamatošanai. Ja aktivitātes nepieciešamība izriet no normatīvajā aktā, Eiropas Savienības tiesību aktā vai apstiprinātā politikas plānošanas dokumentā noteikta termiņa, kura ievērošana citādi nebūtu iespējama, vai ja aktivitātei jau piešķirts finansējums, bet tā nav paredzēta spēkā esošajā jomas arhitektūrā, atbildīgā institūcija var uzsākt aktivitātes sākotnējo pamatošanu un šo noteikumu V nodaļā minēto izvērtēšanu paralēli šo noteikumu 18. punktā minētajam jomas arhitektūras aktualizācijas procesam. Šādā gadījumā šo noteikumu 43. un 45. punktā minētajā atzinumā var noteikt nosacījumu par jomas arhitektūras aktualizāciju noteiktā termiņā pēc aktivitātes saskaņošanas.

17.

Jomas vadošā institūcija aktualizē jomas arhitektūru ne retāk kā reizi gadā, skaitot no iepriekšējās aktualizācijas dienas, kā arī nekavējoties pēc būtiskām izmaiņām attiecīgās jomas politikā, tiesiskajā regulējumā, tehnoloģiskajā vidē, stratēģiskajos mērķos vai risku profilā.

18.

Ja plānotā aktivitāte nav paredzēta spēkā esošā jomas arhitektūrā, atbildīgā institūcija iesniedz VARAM pieteikumu par jaunas jomas arhitektūras izstrādes nepieciešamību vai esošas jomas arhitektūras tvēruma aktualizēšanu vai paplašināšanu. Atbildīgās institūcijas iesniegto pieteikumu izskata Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" noteiktajā kārtībā Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, vienlaikus nosakot jomas vadošo institūciju.

IV.Vispārējās arhitektūras, tehniskās un drošības prasības

19.

IKT resursu attīsta un uztur atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, valsts digitālās pārvaldes arhitektūras principiem, horizontālajām arhitektūrām un attiecīgās jomas arhitektūrai.

20.

Atbildīgā institūcija nodrošina, ka izvēlētais risinājums ievēro drošību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, sadarbspēju, piekļūstamību, tehnoloģisko neitralitāti, datu vienreizes principu, atkalizmantošanu, koplietošanas risinājumu prioritāti un piegādātāja atkarības mazināšanu.

21.

Detalizētas vispārējās tehniskās un drošības prasības ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

V.IKT resursu attīstības aktivitāšu identificēšana, sākotnējā pamatošana un reģistrēšana

22.

Atbildīgā institūcija pirms lēmuma par aktivitātes uzsākšanu nosaka, vai plānotā izmaiņa ir uzturēšanas darbība, pilnveidošanas aktivitāte, jaunas attīstības aktivitāte, stratēģiska aktivitāte vai IKT resursa likvidēšana atbilstoši šo noteikumu 5.6.-5.9. apakšpunktā minētajām definīcijām. Ja atbildīgajai institūcijai ir šaubas par izmaiņas klasifikāciju, tā var vērsties pie VARAM pēc konsultācijas.

23.

Uzturēšanas darbībai nepiemēro šo noteikumu 2. pielikumā noteikto lietderības un investīciju pamatojuma formu. Atbildīgā institūcija reģistrē VIRSIS vienu uzturēšanas darbību par katru IKT resursu, norādot plānoto finansējumu izvēlētajā laika periodā un veicot iepirkumu par uzturēšanas darbību, norāda konkrēto VIRSIS identifikatoru.

24.

Pilnveidošanas, jaunas attīstības, stratēģiskas un likvidēšanas aktivitāti pirms tās īstenošanas atbildīgā institūcija reģistrē VIRSIS. Aktivitātei sistēma piešķir unikālu identifikatoru, kuru atbildīgā institūcija izmanto visā aktivitātes dzīves ciklā, tostarp budžeta, iepirkuma, līgumu un statusa informācijā. Ja viena iepirkuma vai līguma ietvaros paredzēta gan uzturēšanas darbība, gan pilnveidošanas aktivitāte, iepirkumā vai līgumā norāda gan šo noteikumu 23. punktā minēto uzturēšanas darbības identifikatoru, gan šajā punktā minēto pilnveidošanas aktivitātes identifikatoru; šo noteikumu 2. pielikumā noteikto pamatojumu un V nodaļā minēto izvērtēšanu piemēro tikai pilnveidošanas aktivitātes daļai.

25.

Reģistrējot aktivitāti VIRSIS, atbildīgā institūcija norāda vismaz aktivitātes mērķi, biznesa vajadzību, IKT resursu, finansējuma apjomu un avotu, termiņu, saistību ar jomas arhitektūru, saistītās aktivitātes un par ieguvumu sasniegšanu atbildīgo institūciju. Aktivitātes sākotnējā reģistrācija VIRSIS pieļaujama arī pirms visu šajā punktā minēto datu galīgas noteikšanas, ja atbildīgā institūcija tos precizē izvērtēšanas un īstenošanas gaitā; šādā gadījumā atbildīgā institūcija aktualizē VIRSIS reģistrēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 27. un 29. punktā noteiktajai kārtībai.

26.

Reģistrējot otrā vai trešā līmeņa IKT resursa attīstības aktivitāti, atbildīgā institūcija VIRSIS pievieno šo noteikumu 2. pielikumā noteikto IKT resursa attīstības aktivitātes lietderības un investīciju pamatojumu un tajā ietverto apliecinājumu.

27.

Atbildīgā institūcija aktualizē VIRSIS reģistrēto informāciju, ja būtiski mainās:

27.1.

aktivitātes mērķis;

27.2.

funkcionalitātes apjoms;

27.3.

finansējums;

27.4.

īstenošanas termiņš;

27.5.

aktivitātes izvērtēšanas līmeni ietekmējoši apstākļi.

28.

Atbildīgā institūcija IKT resursa attīstības aktivitātes īstenošanu nedrīkst uzsākt pirms aktivitātes reģistrēšanas VIRSIS un šo noteikumu VI nodaļā noteiktā izvērtēšanas procesa piemērošanas, izņemot šo noteikumu 16. un 49. punktā minētajos gadījumos.

29.

Atbildīgā institūcija nodrošina VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai visā IKT resursa attīstības aktivitātes dzīves ciklā, pārskata un aktualizē ne retāk kā reizi ceturksnī.

VI.IKT resursu attīstības aktivitāšu lietderības un investīciju izvērtēšana

30.

Nosakot plānoto investīciju apmēru vismaz triju gadu plānošanas periodam, ņem vērā visus vienā IKT resursa attīstības aktivitātē plānotos ieguldījumus neatkarīgi no finansējuma avota, iepirkuma procedūru, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita. Šajā punktā minēto investīciju apmēru izmanto aktivitātes līmeņa noteikšanai atbilstoši šo noteikumu 5.10. apakšpunktam. Šo noteikumu 37. punktā minētais septiņu gadu periods attiecas uz aktivitātes dzīves cikla izmaksu un alternatīvu izvērtējumu un līmeņa noteikšanu neietekmē.

31.

Savstarpēji saistītas attīstības aktivitātes, kas vērstas uz viena un tā paša IKT resursa izveidi, pilnveidošanu, modernizāciju vai aizstāšanu, izvērtē kā vienotu investīciju kopumu neatkarīgi no finansējuma avota, iepirkuma procedūru, līgumu vai atsevišķu pasūtījumu skaita, kā arī neatkarīgi no projekta vadības organizācijas vai formulētā biznesa mērķa.

32.

IKT resursa attīstības aktivitātes izvērtēšana tiek organizēta trīs līmeņos atbilstoši noteiktam IKT resursa attīstības aktivitātes līmenim - pirmā, otrā vai trešā līmeņa aktivitāte.

33.

Šo noteikumu 40. punktā minētās institūcijas ar motivētu lēmumu var noteikt augstāku izvērtēšanas līmeni, ja aktivitātes ietekme, risku profils vai savstarpējās atkarības pārsniedz attiecīgajam līmenim raksturīgo. Pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa atbildīgo institūciju un nozares ministriju.

34.

Pirmā līmeņa aktivitāti apstiprina atbildīgās institūcijas vadītājs. Pirmā līmeņa aktivitātes atbildīgā institūcija īsteno, ievērojot šo noteikumu V nodaļas un 1. pielikuma prasības.

35.

Otrā un trešā līmeņa aktivitātei piemēro šo noteikumu 2. pielikumā noteikto IKT resursa attīstības aktivitātes lietderības un investīciju pamatojuma formu.

36.

Otrā un trešā līmeņa aktivitātes lietderību vērtē un sagatavo par nozari atbildīgā ministrija atbilstoši nozares saistībām, vajadzībām un prioritātēm, sagatavojot pašnovērtējumu, kas iekļauj lietderības izvērtējumu, atbilstoši jomas, nacionālajām prioritātēm un saistībām.

37.

Otrā un trešā līmeņa efektivitātes sākotnējo vērtējumu veic par nozari atbildīgā ministrija, veicot faktos balstītu potenciālā risinājuma analīzi, kas ietver ieguvumu rādītājus, kā arī alternatīvu izvērtējumu izvēlētajā IKT resursa dzīves cikla periodā, kas nav mazāks par 7 gadiem, un nodrošina atbilstību jomas arhitektūrai un nacionālajiem arhitektūras principiem. Ja aktivitātes ieguvumus nav iespējams pilnībā izteikt naudas izteiksmē, ieguvumu rādītājos papildus finanšu rādītājiem izmanto kvalitatīvus vai attiecīgajai jomai atbilstošus rādītājus, un aktivitāti var atzīt par pamatotu, pamatojoties uz šiem rādītājiem.

38.

Pirms lēmuma pieņemšanas par jauna IKT resursa izveidi vai esoša IKT resursa būtisku pilnveidošanu, atbildīgā institūcija izvērtē iespēju izmantot:

38.1.

valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursus;

38.2.

citas institūcijas pārziņā esoša IKT resursa funkcionalitāti vai tā paplašināšanas iespējas;

38.3.

iepriekš valsts pārvaldē izstrādātu un atkalizmantojamu programmatūru vai komponentes;

38.4.

valsts vai Eiropas Savienības līmenī pieejamus koplietošanas pakalpojumus.

39.

Ja atbildīgā institūcija atsakās izmantot valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursu, kas nodrošina salīdzināmu funkcionalitāti, tai ir pienākums pamatot, kā alternatīvais risinājums nodrošina būtiski augstāku lietderību vai zemākas kopējās dzīves cikla izmaksas.

40.

Otrā un trešā līmeņa aktivitāšu un izmaiņu izvērtēšanā piedalās šādas institūcijas atbilstoši to kompetencei:

40.1.

valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu galvenie arhitekti – arhitektūras, savietojamības un tehnoloģiskās atbilstības izvērtējums;

40.2.

nozares ministrija, kuras padotībā ir atbildīgā institūcija vai institūcijas (ja attiecināms) – nozares politikas, normatīvā regulējuma, prioritāšu un lietderības ievērošana;

40.3.

Aizsardzības ministrija – kiberdrošības un nacionālās drošības aspekti;

40.4.

Centrālā statistikas pārvalde – statistikas informācijas izmantošanas un savietojamības, kā arī valsts informācijas sistēmās un institūciju informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanas aspekti;

40.5.

Kultūras ministrija – valsts informācijas resursu pārvaldības un arhivēšanas aspekti;

40.6.

Datu valsts inspekcija – personas datu apstrādes un datu aizsardzības aspekti;

40.7.

Latvijas Pašvaldību savienība, ja IKT resursu attīstības aktivitāte ietekmē procesus pašvaldībās kā atvasinātu publisku personu vai to iestāžu procesus – pašvaldību interešu ievērošana;

40.8.

citas iesaistītās institūcijas vai subjekti – to kompetencē esošie jautājumi, kurus var ietekmēt IKT resursa attīstības aktivitātes īstenošana;

40.9.

VARAM – koordinē aktivitāšu izvērtēšanas procesu, apkopo iesaistīto institūciju viedokļus un sagatavo vienotu atzinumu par aktivitātes saskaņošanu, saskaņošanu ar nosacījumiem vai nesaskaņošanu.

41.

Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija administrē VIRSIS piekļuvi saviem darbiniekiem, kuri piedalās otrā un trešā līmeņa aktivitāšu un izmaiņu izvērtēšanā, nodrošinot tiem piekļuvi šo noteikumu 26. punktā minētajai informācijai atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra noteikumu Nr. 89 "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi" II. nodaļā noteiktajai kārtībai.

42.

VARAM ir tiesības izvērtēšanas procesā pieaicināt citas institūcijas, ekspertus vai nozaru speciālistus, tai skaitā atbildīgo institūciju papildu skaidrojumu sniegšanai par biznesa vajadzību, izvēlētajiem risinājumiem vai plānotajiem ieguvumiem, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai aktivitātes izvērtēšanai. VARAM obligāti pieaicina attiecīgās nozares neatkarīgu ekspertu, ja aktivitāte būtiski skar specifisku nozari, kura nav pastāvīgi pārstāvēta Valsts digitālo investīciju komisijas vai izvērtēšanā iesaistīto institūciju sastāvā; šādam ekspertam piemēro šo noteikumu 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā minētās prasības.

43.

VARAM organizē IKT resursa attīstības aktivitātes izvērtēšanas sanāksmi, ievērojot šo noteikumu 40. un 42. punktā minētajās prasības. Pamatojoties uz izvērtēšanā sniegtajiem viedokļiem, priekšlikumiem, iebildumiem un nosacījumiem, VARAM sagatavo atbildīgajai institūcijai vienotu atzinumu par attīstības aktivitāti ne vēlāk kā 25 darbdienu laikā otrā līmeņa aktivitātei un 40 darbdienu laikā trešā līmeņa aktivitātei, skaitot no pieteikuma saņemšanas dienas. Atzinumā norāda secinājumus par aktivitātes atbilstību vai neatbilstību, konstatētos trūkumus, nosacījumus, ieteikumus, atbildīgās institūcijas turpmāk veicamās darbības vai pieprasījumu precizēt iesniegto informāciju. Vienoto atzinumu VARAM reģistrē VIRSIS.

44.

Ja otrā un trešā līmeņa aktivitātes izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija, VARAM nosaka termiņu, kas nepārsniedz 10 darbdienas, un pieprasa atbildīgajai institūcijai to iesniegt noteiktajā termiņā. Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija var ierosināt VARAM pieprasīt papildu informāciju jautājumos, kas ir tās kompetencē. Papildu informācijas pieprasīšanas laikā šo noteikumu 43. punktā minētā termiņa skaitījumu aptur, kopumā ne ilgāk kā uz 10 darbdienām. Ja atbildīgā institūcija noteiktajā termiņā pieprasīto papildu informāciju neiesniedz, VARAM sagatavo šo noteikumu 43. punktā minēto atzinumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

45.

Trešā līmeņa aktivitāti papildus šo noteikumu 43. punktā noteiktajā termiņā izskata un sniedz atzinumu arī Valsts digitālo investīciju komisija. Komisijas atzinumu VARAM reģistrē VIRSIS un iekļauj šo noteikumu 43. punktā minētajā vienotajā atzinumā.

46.

Šo noteikumu 43. un 45. punktā minētais atzinums satur vienu no šādiem lēmumiem:

46.1.

par aktivitātes saskaņošanu;

46.2.

par aktivitātes saskaņošanu ar nosacījumiem;

46.3.

par atļauju uzsākt iepirkuma procedūru pirms galīgās aktivitātes saskaņošanas;

46.4.

par aktivitātes nesaskaņošanu.

47.

Atkārtotu aktivitātes izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 44. un 45. punktam piemēro, ja:

47.1.

kopējās aktivitātes izmaksas pieaug vairāk nekā par 20 procentiem;

47.2.

būtiski mainās funkcionalitāte, arhitektūra vai izvēlētā alternatīva, ietekmējot aktivitātes apstiprināto mērķi, plānotos ieguvumus vai risku profilu; nebūtiskas šādas izmaiņas atbildīgā institūcija aktualizē VIRSIS bez atkārtotas izvērtēšanas;

47.3.

aktivitāte pāriet citā līmenī.

48.

Ja pēc aktivitātes saskaņošanas rodas šo noteikumu 47. punktā minētie apstākļi, atbildīgā institūcija pirms izmaiņu īstenošanas aktualizē informāciju VIRSIS un iesniedz aktivitāti atkārtotai izvērtēšanai.

49.

Atbildīgā institūcija nedrīkst uzsākt iepirkuma procedūru otrā un trešā līmeņa aktivitātēm pirms aktivitātes saskaņošanas. Ja aktivitāte saskaņota ar nosacījumiem, iepirkuma procedūru drīkst uzsākt tikai pēc atzinumā norādīto nosacījumu izpildes, ja atzinumā nav noteikts citādi. Atzinumā var noteikt, ka iepirkuma procedūru ir atļauts uzsākt pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas, ja tas ir nepieciešams aktivitātes īstenošanas termiņu nodrošināšanai un nerada būtiskus riskus valsts interesēm.

VII.IKT resursu attīstības aktivitāšu īstenošanas un likvidēšanas uzraudzības kārtība

50.

Atbildīgā institūcija IKT resursa attīstības aktivitāti īsteno atbilstoši saskaņotajai IKT resursa attīstības aktivitātei, nodrošina VIRSIS reģistrētās informācijas aktualizēšanu visā aktivitātes dzīves ciklā, bet IKT resursa likvidēšanu veic atbilstoši VARAM apstiprinātajam likvidēšanas aktivitātes pieteikumam.

51.

Uzraudzību atbilstoši savai kompetencei nodrošina šo noteikumu 40. punktā minētās institūcijas, pārraugot aktivitātes atbilstību šo noteikumu 25., 26. un 27. punktā reģistrētajai un 45. vai 49. punktā saskaņotajai informācijai. Šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija savas kompetences ietvaros var ierosināt atbildīgajai institūcijai novērst konstatētās neatbilstības un savstarpēji vienojoties par nepieciešamajām korektīvajām darbībām.

52.

Ja šo noteikumu 51. punktā minētā vienošanās netiek panākta, uzraudzībā iesaistītā institūcija var ierosināt VARAM veikt pārbaudi, informējot par to atbildīgo institūciju. Lēmumu par šajā punktā minētās pārbaudes lietderību pieņem VARAM, nosakot pārbaudes veicējus no šo noteikumu 40. punktā minēto institūciju pārstāvjiem vai pieaicinātiem ekspertiem, kā arī pārbaudes veikšanas termiņu, apjomu un saturu.

53.

Šo noteikumu 52. punktā minētie pārbaudes veicēji 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas sniedz atzinumu VARAM, atbildīgajai institūcijai un institūcijai, kas ierosināja pārbaudi.

54.

Ja konstatētas neatbilstības, VARAM 20 darbdienu laikā pēc pārbaudes veicēju atzinuma saņemšanas, pieņem lēmumu par nepieciešamajām korektīvajām darbībām un informē par to atbildīgo institūciju.

55.

Atbildīgā institūcija ne retāk kā reizi ceturksnī aktualizē VIRSIS informāciju par otrā un trešā līmeņa aktivitātes īstenošanas progresu, finansējuma izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem un būtiskākajiem riskiem.

56.

Ja attīstības aktivitātes īstenošanas laikā ekspluatācijā tiek nodota pasūtījumprogrammatūra vai tās daļa, atbildīgā institūcija bez nepamatotas kavēšanās aktualizē VIRSIS informāciju par programmatūras koda repozitoriju un attiecīgās ekspluatācijā nodotās programmatūras versijas identifikatoru.

57.

Atbildīgā institūcija nodrošina aktivitātes lietderības rādītāju (KPI) uzraudzību un aktualizēšanu VIRSIS visā noteiktajā uzraudzības periodā, kas norādīts IKT resursa attīstības aktivitātes lietderības un investīciju pamatojumā.

58.

Atbildīgā institūcija pēc aktivitātes pabeigšanas:

58.1.

VIRSIS norāda informāciju par aktivitātes faktiskajām izmaksām, sasniegtajiem rezultātiem un ieguvumu rādītājiem, kā arī, ja aktivitātes rezultātā radīta vai attīstīta pasūtījumprogrammatūra, informāciju par programmatūras koda repozitoriju un identifikatoru, kas ļauj noteikt aktivitātes rezultātā ekspluatācijā nodoto programmatūras versiju;

58.2.

aktualizē aktivitātes statusu VIRSIS un norāda tās pabeigšanas datumu.

VIII.Noslēguma jautājumi

59.

Šo noteikumu prasību izpildi uzrauga VARAM atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts digitālās pārvaldes attīstības izveides, ieviešanas un uzraudzības jomā.

60.

IKT resursu attīstības aktivitātēm, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir saskaņotas Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" kārtībā, piemēro līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā esošo kārtību, izņemot šo noteikumu prasības par VIRSIS informācijas aktualizēšanu un aktivitāšu īstenošanas uzraudzību. Aktivitātēm, kuras šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav saskaņotas iepriekšminētajā kārtībā, bet par kurām pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas jau pieņemts lēmums par to īstenošanu vai uzsākta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, šo noteikumu prasības piemēro ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Visām pārējām aktivitātēm šos noteikumus piemēro no to spēkā stāšanās dienas.

61.

Šo noteikumu 45. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. Līdz minētajam termiņam trešā līmeņa aktivitāšu funkcijas, kas noteiktas Valsts digitālajai investīciju komisijai, īsteno VARAM šo noteikumu 43. punktā noteiktajā kārtībā.

62.

VARAM līdz 2026. gada 1. decembrim ievieto IKT resursu attīstības aktivitāšu reģistrēšanas un saskaņošanas vadlīnijas VIRSIS portālā, tai skaitā metodiskos norādījumus lietderības un investīciju pamatojuma veidlapas aizpildīšanai.

63.

Atzīt par spēku zaudējušiem:

63.1.

Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2023/131.11);

63.2.

Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2023/131.12).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-2150 Dt]

noteikumiem Nr.