1. Jebkurā grūtniecības laikā grūtniecības sarežģījumu gadījumos:
1.1. ja konstatētas iedzimtas neskaidras etioloģijas strukturālas augļa attīstības anomālijas, grūtnieci nosūta uz multidisciplināru speciālistu konsīliju BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā;
1.2. ja nepieciešams veikt invazīvas diagnostiskas procedūras, grūtnieci nosūta uz BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīniku vai perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļu2.
2. Grūtnieces, kurām anamnēzē ir ģenētiska slimība, potenciāla teratogēnu ietekme, ģenētiska slimība ģimenē vai ultrasonogrāfiskajā izmeklējumā konstatētas augļa struktūras anomālijas, uzskatāmas par ģenētiskā riska grupas grūtniecēm.
Aprūpes laiks |
Ārstniecības persona |
Anamnēzes un grūtniecības riska novērtējums |
Izmeklēšana |
Pasākumi |
Informācija un grūtniecei izsniedzamā medicīniskā dokumentācija |
|
klīniskā |
laboratoriskā – sijājošā diagnostika |
|||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
I. Grūtnieces aprūpe | ||||||
1. Pirmreizējais apmeklējums no 8. grūtniecības nedēļas līdz 12. grūtniecības nedēļai (ja grūtniecības laiks lielāks, papildus veic visus iepriekš paredzētos izmeklējumus un pasākumus) | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) ģimenes, dzīves, reproduktīvo anamnēzi, tai skaitā iepriekšējo grūtniecību un dzemdību norisi, psihisko veselību, informāciju par hronisku slimību esību, ārstniecisku diētu un medikamentu lietošanu (ja pirms grūtniecības iestāšanās sievietei ārstēts sifiliss, nepieciešams dermatologa venerologa atzinums par preventīvās terapijas nepieciešamību. Ja ģimenes anamnēzē iedzimtas anomālijas vai ģenētiskas (pārmantotas) saslimšanas, vai potenciāla teratogēna ietekme, nepieciešama ārsta ģenētiķa konsultācija); 3) profesiju un darba apstākļus; 4) veselībai kaitīgos ieradumus; 5) sociālo stāvokli, iespējamo vardarbību ģimenē; 6) grūtnieces un ģimenes attieksmi pret esošo grūtniecību; 7) kura no Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) 4. punktā minētajām ārstniecības personām veiks turpmāko grūtnieces aprūpi; 8) paredzamo dzemdību termiņu (pēc I trimestra skrīninga US3 veikšanas) |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas indeksa noteikšanu; 2) orgānu sistēmu apskati un izmeklēšanu; 3) krūšu dziedzeru vizuālu apskati un palpāciju un ginekoloģisko izmeklēšanu (dzemdes kakla apskate spoguļos); 4) US3 ar kakla krokas mērījumu grūtniecības 11.–13. nedēļā un 14. nedēļas pirmajās sešās dienās (turpmāk – 11.–13.+6); 5) ja grūtniecei ir 35 gadi un vairāk, viņai grūtniecības 10.–11. nedēļā asinīs nosaka bioķīmiskos rādītājus PAPP-A un βHGT un grūtnieci nosūta pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US3 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai un iedzimtu ģenētisku patoloģiju riska noteikšanai grūtniecības 11.–12. nedēļā un 13. nedēļas pirmajās sešās dienās |
Nodrošina: 1) pilnas asins ainas izmeklēšanu; 2) feritīna noteikšanu; 3) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu; 4) asinsgrupas un Rh(D)4 piederības noteikšanu; 5) antieritrocitāro antivielu noteikšanu un identifikāciju, ja konstatēts pozitīvs rezultāts; 6) HBsAg5; 7) RPR6; 8) TPHA7; 9) antivielu pret HIV ½ (anti-HIV ½)8 laboratorisko noteikšanu (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu); 10) maksts pH9 noteikšanu visām grūtniecēm, iztriepi uz maksts mikrofloru, ja pH9 ≥ 4,4; 11) hlamīdiju noteikšanu riska grupas grūtniecēm10; 12) dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu, ja tā nav veikta organizētā vēža skrīninga ietvaros, kurā pēdējos trijos gados saņemtā atbilde ir norma; 13) nosūtījumu uz I trimestra grūtnieču skrīningu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 98. pielikums); 14) visām grūtniecēm vienlaikus ar I trimestra US3 |
1. Ja grūtnieces aprūpi veic ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, grūtniece iesniedz ģimenes ārsta atzinumu par grūtnieces veselības stāvokli un ieteikumus turpmākai aprūpei. 2. Ja grūtniece ir kāda speciālista dinamiskā aprūpē, tā iesniedz attiecīgā speciālista atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei. 3. Ja sifilisa vai HIV testi pozitīvi, ārsts informē par to grūtnieci un nosūta pie atbilstoša speciālista (ja konstatēts sifiliss, – pie dermatologa venerologa, ja konstatēts HIV, – pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā), kurš sniedz atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei un novērošanai. 4. Seruma skrīninga rezultātus kopā ar mātes vecumu un kakla krokas mērījumu ievada datorprogrammā, kur tiek aprēķināts iedzimto hromosomālo augļa patoloģiju risks. 5. Grūtniecei ar augstu risku (≥ 1:50) veic invazīvo diagnostiku – horija biopsiju I trimestrī vai amniocentēzi II trimestrī ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH13 vai QF-PCR14)). 6. Grūtniece ar vidēju risku (1:51–1:1000) tiek norīkota atkārtotai US3 pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US3 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai ar dopleru un tiek izvērtēti I trimestra US3 marķieri – augļa deguna kauls, venozā vada (ductus venosus) plūsma un trīsviru vārstuļu plūsma (grūtniecības 11.–13.+6). 7. Ja grūtniecei tiek uzrādīts koriģētais augstais risks, to norīko izmeklējumu veikšanai, izmantojot invazīvās diagnostikas metodes – horija biopsiju vai amniocentēzi –, augļa kariotipa noteikšanai. 8. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanai |
1. Informē par: 1) fizioloģiskām izmaiņām grūtniecības laikā; 2) apaugļošanos, augļa attīstību un teratogēno faktoru iedarbību; 3) neinfekciju slimību izplatības ierobežošanu, sabalansēta uztura nozīmi, minerālvielu un vitamīnu (tai skaitā joda, folskābes, D vitamīna) profilaktiskas lietošanas nozīmi; 4) nikotīna, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu, medikamentu, kā arī dzimumceļu un TORCH15 grupas infekcijas slimību ietekmi uz grūtniecības norisi; 5) iedzimtu augļa attīstības anomāliju diagnostikas iespējamību; 6) grūtnieces aprūpes kārtību un simptomiem, kad jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības; 7) mutes veselības nozīmi; 8) gripas bīstamību grūtniecības laikā un nepieciešamību vakcinēties pret gripu. 2. Grūtniecei izsniedz atzinumu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 12. pielikums "Izraksts no stacionāra pacienta/ 3. Ja grūtniece Rh(D)4 negatīva, rekomendē noteikt Rh(D)4 bērna tēvam |
2. 16.–18. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) ārsta ģenētiķa atzinumu, ja apstiprināta hromosomāla patoloģija vai strukturāla patoloģija auglim. Grūtnieces, kurām konstatētas augļa strukturālas anomālijas (pēc diagnozes apstiprinājuma), nosūta uz konsultāciju BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā. Grūtniecības vadīšanas taktiku lemj ārstu konsīlijs prenatālās diagnostikas centrā vai BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā, konsīlijā piedaloties ģenētiķim |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT16 noteikšanu; 3) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru); 4) US3 20.–21. grūtniecības nedēļā un 22. nedēļas pirmajās sešās dienās (izmeklējuma kopiju pievieno mātes pasei); 5) ehokardiogrāfiju auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm17; 6) gravidogrammas aizpildi |
Nodrošina: 1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu; 2) seruma skrīningu (α FP18, brīvais estriols, kopējais HGT12) 15.–19. grūtniecības nedēļā grūtniecēm, kuras vēlīni stājušās uzskaitē, ar neskaidru grūtniecības laiku, adipozām, kā arī grūtniecēm, kurām nevar nodrošināt I trimestra US3 un nevar izskaitļot risku |
1. Ja aprūpi veic ģimenes ārsts vai vecmāte, nodrošina ginekologa, dzemdību speciālista konsultāciju. 2. Ja I trimestra US3 un seruma skrīnings uzrāda augstu risku un grūtniecei nav veikta horija biopsija vai II trimestra skrīnings norāda uz augstu risku (grūtniecēm, kurām nebija iespējams veikt kvalitatīvu pirmā trimestra skrīningu), grūtnieci norīko diagnostiskās amniocentēzes veikšanai (augsta riska grūtniecēm) ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH13 vai QF-PCR14)). 3. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanai |
1. Informē par grūtniecības norisi – fizioloģiju, psiholoģiju, garīgās veselības aspektiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā, medicīnisko aprūpi, darba un sociālajām garantijām, personīgo un dzimumdzīves higiēnu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, nemedikamentozās ārstniecības metodēm, risku un tā novēršanu. 2. Izsniedz mātes pasi. 3. Personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, iesaka krūšu kurvja orgānu Rtg19 izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējā gada laikā |
3. 25.–26. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) augļa kustību raksturu |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT16 noteikšanu; 3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā; 4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru) |
Nodrošina: 1) Hb20 noteikšanu; 2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu; 3) OGTT21 paplašināta riska grupas grūtniecēm; 4) Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm 28. grūtniecības nedēļā veic asinsgrupas, Rh(D)4 piederības noteikšanu, antieritrocitāro antivielu skrīningu; antenatālu imūnprofilaksi Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm bez antieritrocitārām antivielām, kurām ir Rh(D)4 pozitīvs partneris vai partnera Rh(D)4 piederība nav zināma |
Informē par: 1) grūtniecības norisi; 2) partnera lomu veiksmīgā grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisē; 3) dabisko dzemdību priekšrocībām; 4) krūts ēdināšanas priekšrocībām; 5) augļa stāvokļa novērtēšanas metodēm un kustību skaitīšanas principiem |
|
4. 29.–30. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) augļa kustību raksturu |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT17 noteikšanu; 3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā; 4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru) |
Nodrošina: 1) Hb21 un feritīna noteikšanu; 2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu; 3) RPR6 |
1. Informē par: 1) nepieciešamību izvēlēties bērnam ģimenes ārstu un iegūt rakstisku apstiprinājumu no tā par gatavību aprūpēt jaundzimušo (kontakttālrunis, vārds, uzvārds, paraksts); 2) sagatavošanos dzemdībām – relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu. 2. Noskaidro grūtnieces izvēli attiecībā uz dzemdību vietu un ģimenes dzemdībām. 3. Izskaidro nepieciešamību pievērst uzmanību un sekot augļa kustībām |
|
5. 34.–36. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) augļa kustību raksturu; 3) augļa guļu, ja auglis nav galvas guļā, izvērtē kontrindikācijas augļa ārējam apgrozījumam un nosūta ārēja apgrozījuma veikšanai 37. grūtniecības nedēļā |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT17 noteikšanu; 3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā; 4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru); 5) augļa guļas noteikšanu; 6) US3 riska grupas grūtniecēm2 |
Nodrošina: 1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu; 2) Hb20 noteikšanu; 3) antieritrocitāro antivielu noteikšanu Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm, ja nav veikta antenatāla imūnprofilakse; 4) B grupas beta hemolītiskā streptokoka noteikšanu, izmantojot uzsējumu no maksts, starpenes un rectum (taisnās zarnas vai anālās atveres) 37. grūtniecības nedēļā |
1. Grūtniece iesniedz ģimenes ārsta vai pediatra rakstisku apliecinājumu par jaundzimušā aprūpes nodrošināšanu, kas ietver ārsta kontakttālruņa numuru un ārstniecības iestādes juridisko adresi. 2. Ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības, informē grūtnieci un viņas partneri par partnera atbalstu dzemdībās un mātes pasē veic ierakstu par sniegto informāciju |
Informē par: 1) jaundzimušajam veselīgiem un drošiem dzīves apstākļiem atbilstoši noteikumu 4. pielikumam; 2) dzemdību priekšvēstnešiem; 3) dzemdību gaitu; 4) iespējamām medicīniskām manipulācijām; 5) pēcdzemdību perioda norisi, iespējamiem sarežģījumiem un to novēršanu; 6) nepieciešamību plānot ķeizargriezienu, ja tam ir medicīniskas indikācijas (atbilstoši vadlīnijām vai uzrādot speciālista atzinumu); 7) rekomendē iepazīties ar dzemdību nodaļu, kurā plāno dzemdības |
6. 38.–40. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) augļa kustību raksturu |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT16 noteikšanu; 3) dzemdes augstuma noteikšanu; 4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru); 5) augļa guļas noteikšanu |
Nodrošina urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu |
Atbilstoši noteikumu 4. pielikumā minētajām tēmām informē par: 1) pirmo kontaktu ar jaundzimušo, jaundzimušā kopšanu un ar to saistītām raksturīgām grūtībām; 2) zīdīšanu – priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu |
|
7. 41. grūtniecības nedēļa | Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) augļa kustību raksturu |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT16 noteikšanu; 3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu; 4) augļa guļas noteikšanu |
Novērtē augļa stāvokli un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Dzemdību indukcijai uz dzemdību iestādi grūtnieci nosūta no 41. grūtniecības nedēļas līdz 42. grūtniecības nedēļai |
||
8. Dzemdības | Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte (ja fizioloģiskas dzemdības) atbilstoši noteikumu III nodaļai |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) dzemdes kontrakciju raksturu; 3) riska faktorus; 4) anamnēzes datus; 5) antenatālās aprūpes laikā veikto izmeklējumu rezultātus |
Nodrošina: 1) ķermeņa masas noteikšanu; 2) AT16 noteikšanu; 3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu (20–30 minūtes), iestājoties stacionārā, vai ar fetālo dopleru plānotās ārpusstacionāra dzemdībās; 4) augļa stāvokļa uzraudzību visu dzemdību laiku atkarībā no riska faktoriem un dzemdību norises; 5) augļa guļas noteikšanu ar Leopolda paņēmieniem; 6) atbilstošas dzemdību palīdzības sniegšanu; 7) Ja BGS23 pozitīvs, dzemdībās veic BGS23 izraisītu komplikāciju profilaksi. Ja dzemdību brīdī mātes pasē nav pieejama informācija par BGS23 nēsāšanu, pielieto uz risku vērstu stratēģiju, nozīmējot antibakteriālu terapiju riska grupas dzemdētājām24 |
Ja grūtniece iestājas dzemdību nodaļā dzemdību palīdzības saņemšanai un nav pieejamas ziņas par attiecīgās grūtnieces B hepatīta, HIV infekcijas vai sifilisa testēšanas rezultātiem, nekavējoties, izmantojot laboratorās ekspresmetodes, veic šādus izmeklējumus: 1) HBsAg5; 2) antivielas pret HIV ½ (anti-HIV ½)8 (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu); 3) RPR6, TPHA7 (ja rezultāts ir pozitīvs, nosaka antivielu titru ar kvantitatīvo metodi) |
||
II. Nedēļnieces aprūpe | ||||||
9. Pēcdzemdību periods (līdz sestajai dienai pēc dzemdībām) | Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) pēcdzemdību perioda norisi; 3) zīdīšanas efektivitāti |
Nodrošina: 1) anti-D rēzus imūnglobulīna ievadi 72 stundu laikā pēc dzemdībām, ja Rh(D)3 negatīvai nesensibilizētai (bez Rh(D)4 antivielām) nedēļniecei piedzimis Rh(D)4 pozitīvs bērns; 2) krūšu kurvja orgānu Rtg19 izmeklēšanu nedēļniecei līdz sestajai dienai pēc dzemdībām vai pirms izrakstīšanās no stacionāra |
1. Informē par: 1) vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām; 2) zīdīšanas priekšrocībām; 3) pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi; 4) partnerattiecībām jaunajā dzīves situācijā, dzimumdzīves atsākšanu, kontracepciju pēc dzemdībām, ginekoloģisko saslimšanu profilaksi; 5) neatliekamām situācijām, kad nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai neatliekamās medicīniskās palīdzības. 2. Sievieti, kurai konstatēti pozitīvi sifilisa testi, informē par analīžu rezultātiem un nosūta pie dermatologa venerologa turpmākai novērošanai un ārstēšanai. 3. Sievieti, kurai konstatēta HIV infekcija, informē par analīžu rezultātiem, konsultē un nosūta pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā |
||
10. 6.–10. nedēļa pēc dzemdībām | Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte |
Izvērtē: 1) sūdzības; 2) sievietes psihoemocionālo stāvokli |
Veic ginekoloģisku apskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību |
Informē par: 1) atpūtu un aktivitātēm pēcdzemdību periodā; 2) personīgo higiēnu; 3) uzturu; 4) dzimumdzīvi pēc dzemdībām; 5) drošu kontracepcijas metožu lietošanu; 6) zīdīšanu un jaundzimušā ēdināšanu; 7) drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai netiktu apdraudēta jaundzimušā veselība un dzīvība |
III. Jaundzimušā veselības aprūpe | ||||||
Periods |
Ārstniecības persona |
Mātes anamnēzes un jaundzimušā riska novērtējums |
Izmeklēšana |
|||
klīniskā |
laboratoriskā |
Pasākumi |
||||
sijājošā diagnostika (skrīnings) |
papildu (paaugstināta riska grupai) |
|||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
11. Pēc piedzimšanas | Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, neonatologs vai pediatrs | Atkārtoti izvērtē grūtniecības un dzemdību riska faktorus |
1. Tūlīt pēc piedzimšanas izvērtē jaundzimušā stāvokli atbilstoši JPR25 prasībām. 2. Pirmās minūtes beigās un piektajā minūtē izvērtē jaundzimušo pēc Apgares skalas. 3. Vizuāli novērtē jaundzimušo par lielo vai mazo anomāliju esību. 4. Nosaka ķermeņa masu, garumu, galvas un krūšu apkārtmēru |
1. Ja māte ir Rh(D)4 negatīva vai grūtniecības laikā konstatētas antieritrocitāras antivielas, nabassaites asinīs nosaka: 1) asins grupu; 2) Rh(D)4 piederību; 3) bilirubīna līmeni; 4) tiešo Kumbsa reakciju (nepilno antieritrocitāro antivielu skrīnings). 2. Ja māte ir HIV pozitīva, asinīs nosaka: 1) HIV RNS pirmajās 48 stundās pēc dzimšanas, paraugu nogādājot uz RAKUS26, ja ārstniecības iestādes rīcībā ir pieejami resursi šī izmeklējuma nodrošināšanai; 2) Hb20, eritrocītu skaitu |
Ja nepieciešams, tūlīt pēc piedzimšanas veic JPR25 pasākumus. Ja JPR25 pasākumi nav nepieciešami, nodrošina: 1) vismaz 20 minūšu ilgu jaundzimušā 2) zīdīšanas uzsākšanu 30 minūšu laikā pēc dzimšanas (ja māte HIV pozitīva – ēdināšana no krūts aizliegta); 3) primāro apkopi; 4) gonoblenorejas profilaksi27; 5) K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi*; 6) HIV ekspozīcijas gadījumā jaundzimušajam sešu stundu laikā uzsāk antiretrovirālu terapiju |
|
12. 24 stundu laikā pēc piedzimšanas | Neonatologs vai pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte |
1. Izvērtē riska faktorus adaptācijas procesa norisei un jaundzimušā veselībai. 2. Izvērtē iespējamās problēmas zīdīšanai |
Veic: 1) jaundzimušā primāro apskati; 2) iedzimtu anomāliju esības izvērtēšanu; 3) palīdz uzsākt zīdīšanu |
Ja ir aizdomas par sifilisu, jaundzimušajam veic seroloģiskās analīzes: 1) RPR6; 2) TPHA7 |
1. Nodrošina VHB28 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību | |
13. Agrīnais neonatālais periods (līdz sestajai dzīves dienai) |
Stacionārā – neonatologs, pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte. Ārpus stacionāra – pediatrs, ģimenes ārsts un vecmāte, bērnu aprūpes māsa vai ārsta palīgs |
Atkārtoti izvērtē riska faktorus jaundzimušā veselībai |
1. Veic: 1) jaundzimušā klīnisko izmeklēšanu; 2) adaptācijas perioda norises izvērtēšanu; 3) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu; 4) ķermeņa masas dinamikas kontroli; 5) dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi – līdz izrakstīšanai no stacionāra (plānotās ārpusstacionāra dzemdībās – līdz sestajai dzīves dienai). 2. Nodrošina pulsa oksimetrijas skrīningu > 24 stundas pēc dzimšanas līdz izrakstīšanai no stacionāra |
1. Veic asins paraugu pirmreizēju paņemšanu** paplašinātā jaundzimušo skrīninga izmeklējumiem visiem jaundzimušajiem laikā no 48. līdz 72. dzīves stundai***. 2. Nodrošina: 1) jaundzimušo fenilketonūrijas skrīningu ar kvantitatīvu fenilalanīna noteikšanu, izmantojot flioriscences metodi; 2) jaundzimušo iedzimtas hipotireozes skrīningu ar kvantitatīvu tireotropā hormona noteikšanu, izmantojot fluoriscences metodi; 3) cistiskās fibrozes jaundzimušo skrīningu ar imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšanu ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) un izmainīta IRT rezultāta gadījumā dF508 noteikšanu, izolējot DNS no sausa asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR); 4) galaktozēmijas jaundzimušo skrīningu ar kopējās galaktozes kvantitatīvo fluorometrisko noteikšanu un enzīma GALT aktivitātes noteikšanu jaundzimušajiem ar dzimšanas svaru zem 2000 g vai jaundzimušajiem ar primāri izmainītiem galaktozes rādītājiem; 5) virsnieru garozas hiperplāzijas jaundzimušo skrīningu ar 6) biotinidāzes deficīta jaundzimušo skrīningu ar biotinidāzes enzīmiskās aktivitātes noteikšanu; 7) spinālās muskuļu atrofijas jaundzimušo skrīningu ar SMN1 un SMN2 kopiju skaita noteikšanu, izdalot DNS no sausā asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR); 8) smaga kombinēta imūndeficīta (SKID) jaundzimušo skrīningu ar TREC un KREC kopiju skaita noteikšanu, izdalot DNS no sausā asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR) |
1. Ja māte HIV pozitīva, rekomendē bērnam sešu nedēļu vecumā konsultāciju RAKUS26 pie pediatra. 2. Ja mātei anamnēzē pārslimots sifiliss, rekomendē bērnam viena mēneša vecumā konsultāciju BKUS1 pie dermatologa venerologa. 3. Ja māte HBsAg5 pozitīva vai VHC29 pozitīva, rekomendē bērnam triju mēnešu vecumā konsultāciju BKUS1 pie infektologa. 4. Nekavējoties nodrošina amonjaka līmeņa noteikšanu riska grupas bērniem |
1. Nodrošina BCG30 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību. 2. Ja bērns dzimis HIV inficētai mātei, BCG30 vakcinācija dzemdību nodaļā aizliegta. 3. Ja dzirdes pārbaudē ar otoakustiskās emisijas metodi iegūta atbilde, kas rada šaubas, izsniedz nosūtījumu pie speciālista izmeklēšanai ar objektīvās audiometrijas metodi. 4. Neskaidru ārējo dzimumorgānu vai abpusēja kriptorhisma (kas konstatēts zēniem, dzimušiem pēc 36. gestācijas nedēļas) gadījumā nodrošina asins parauga nosūtīšanu uz kariotipa analīzi. 5. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu konsultācijas saņemšanai BKUS. 6. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS |
14. Vēlīnais jaundzimušā periods (no septītās līdz 28. dzīves dienai) | Ģimenes ārsts vai pediatrs un vecmāte, bērnu aprūpes māsa vai ārsta palīgs |
Atkārtoti izvērtē vai nosaka: 1) riska faktorus jaundzimušā veselībai; 2) sociālā riska faktorus |
Veic: 1) jaundzimušā veselības stāvokļa novērtēšanu; 2) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu |
1. Paplašinātā jaundzimušo skrīninga ietvaros nodrošina atkārtotu šīs tabulas 13. punktā minēto laboratorisko izmeklējumu veikšanu***: 1) priekšlaikus dzimušiem bērniem, ja dzimšanas svars < 2000 g un/vai dzimšanas laiks ≤33+6 gestācijas nedēļas; 2) jaundzimušajiem, kuri saņēmuši asins preparātu transfūziju, parenterālu barošanu un terapiju ar glikokortikoīdiem |
1. Turpina K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi, ja K vitamīns saņemts perorāli. 2. Nodrošina bērna profilaktiskās apskates atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. 3. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu 4. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS |
Piezīmes.
1. * K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilakse – K vitamīna ievadīšana jaundzimušajam 24 stundu laikā pēc dzimšanas un jaundzimušā ģimenes ārsta rakstiska informēšana par turpmāko K vitamīna profilakses veikšanu.
2. ** Nogādā BKUS divu darba dienu laikā. Jaundzimušā skrīninga lapiņa (aizpildīts skrīninga nosūtījums ar asins piliena paraugiem) tiek uzglabāta BKUS laboratorijā vienu gadu un pēc tam tiek iznīcināta saskaņā ar laboratorijā noteikto kārtību.
3. *** Ja plānota asins preparātu transfūzija, jaundzimušo skrīningu veic 48 stundu laikā pēc dzimšanas. Ja māte saņēmusi terapiju ar glikokortikoīdiem, jaundzimušo skrīningu veic pēc 72 stundu vecuma.
Tabulā izmantotie saīsinājumi.
1. BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
2. Perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļa – ārstniecības iestādes prenatālās diagnostikas un augsta riska grūtnieču aprūpes kabinets/nodaļa, kura atrodas ārstniecības iestādē ar ginekoloģijas nodaļu, dzemdību nodaļu un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
3. US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
4. Rh(D) – rēzus faktors.
5. HbsAg – hepatīta B virsmas antigēns.
6. RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.
7. TPHA – izmeklējums sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija).
8. Anti HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas noteikšana.
9. pH – vides skābums.
10. Hlamīdiju noteikšana riska grupas grūtniecēm – hlamīdiju noteikšana grūtniecēm līdz 24 gadu vecumam, sociālā riska grūtniecēm, kā arī gadījumā, ja anamnēzē vai šīs grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai ir klīniskās pazīmes (endocervicīts, mukopurulenti izdalījumi).
11. PAPP-A – ar grūtniecību saistīts asins plazmas proteīns.
12. β HGT – beta horiongonodotropīns.
13. FISH – fluorescentā in situ hibridizācija.
14. QF-PCR – biežāko hromosomu aneiploīdiju prenatālā diagnostika, izmantojot kvantitatīvu fluorescējošu PĶR.
15. TORCH grupas infekciju slimības – toksoplazmoze, masaliņas, citomegalovīrusu un herpesvīrusu infekcijas, sifiliss u. c.
16. AT – arteriālais asinsspiediens.
17. Ehokardiogrāfija auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm – augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas aparatūru. Riska faktori mātei: ģimenes anamnēzē VCC (pirmās pakāpes radiem vai probandam), mātei metabolas slimības (DM, FKU), kardioloģisko teratogēnu iedarbība (retinoīdi, fenitoīns, karbamazepīns, valproātskābe u. c.), grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintetāzes inhibitori (ibuprofēns, aspirīns, indometacīns), mātei grūtniecības laikā pierādīta infekcijas slimība (masaliņas, parvovīruss B19, Coxsackie), mātei autoimūnas slimības (Anti-Ro, Anti-La), ŠS, SSV, AR, ģimenē iedzimtas slimības (Marfāna sindroms, Noonan's sindroms u. c.), IVF grūtniecība. Riska faktori auglim: aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas US, ekstrakardiāla augļa patoloģija, hromosomāla augļa patoloģija, augļa aritmija vai persistējoša bradikardija, persistējoša tahikardija vai persistējošs neregulārs ritms, Hydrops fetalis, kakla kroka 11.–13.+6 grūtniecības nedēļā lielāka par 95 procentīlēm, monohoriāli dvīņi ar aizdomām par TTTS.
18. αFP – alfa fetoproteīns.
19. Rtg – rentgenogrāfija.
20. Hb – hemoglobīns.
21. OGTT – orālais glikozes tolerances tests paplašināta riska grupas grūtniecēm – grūtniecēm, kurām ir paaugstināts ķermeņa svars (ĶMI ≥ 25 kg/m2 vai ≥ 20 % virs ideālā svara) un kādi no papildu riska faktoriem (zema fiziskā aktivitāte, I pakāpes radiniekiem konstatēts cukura diabēts, pacientei anamnēzē gestācijas cukura diabēts vai bērna dzimšanas svars > 4,1 kg, arteriāla hipertensija ≥ 140/≥ 90 mmHg vai antihipertensīvā terapija, dislipidēmija (TG ≥ 2,82 mmol/l un/vai ABL-holesterīns acantosis nigricans, morbīda aptaukošanās), anamnēzē kardiovaskulāras slimības, paciente pieder pie augsta riska etniskas populācijas (latīņamerikāņi, indiāņi, Klusā okeāna salu iedzīvotāji, afroamerikāņi)), vecums ≥ 35 gadi, smēķēšana.
22. US riska grupas grūtniecēm – US grūtniecēm, kurām ir intrauterīna augļa augšanas aizture, augļa makrosomija, daudzaugļu grūtniecība, daudzūdeņainība, mazūdeņainība, gestācijas diabēts, hipertensija grūtniecības laikā, neskaidra augļa guļa, placentas priekšguļa, ārpusķermeņa apaugļošana, dzemdes rēta, izmaiņas kardiotokogrāfijā, 41. grūtniecības nedēļa, ja nav sākušās dzemdības.
23. BGS – B grupas streptokoks.
24. BGS riska grupas dzemdētājas – anamnēzē iepriekš dzimis bērns ar BGS; BGS bakteriūrija (simptomātiska vai asimptomātiska) šīs grūtniecības laikā (sievietēm ar BGS urīnceļu infekciju nepieciešama ārstēšana tūlīt pēc diagnozes noteikšanas un arī dzemdībās); dzemdības līdz 37. grūtniecības nedēļai (ja ir BGS vai nav zināms, veic maksts un rektālo BGS uzsējumu un uzsāk ārstēšanu, ja pēc 48 stundām uzsējums nav audzis, tad ārstēšanu pārtrauc); bezūdens periods ≥ 18 stundas; paaugstināta dzemdētājas ķermeņa temperatūra ≥ 38 °C; augļūdeņi ar smaku.
25. JPR – jaundzimušo primārā reanimācija.
26. RAKUS – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
27. Gonoblenorejas profilakse – profilakse, ko veic jaundzimušajam, ja mātei grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai konstatētas klīniskās indikācijas.
28. VHB – vīrushepatīts B.
29. VHC – vīrushepatīts C.
30. BCG – vakcīna pret tuberkulozi.
1. Medicīniskās ierīces:
1.1. sfigmomanometrs;
1.2. fonendoskops;
1.3. fetālais doplers;
1.4. medicīniskais termometrs;
1.5. mērlente;
1.6. svari jaundzimušā svēršanai;
1.7. manuālais vakuumekstraktors;
1.8. sterili instrumenti: grieznes, piecas spailes (taisnās, liektās un asinsvadu), nabas saites grieznes, epiziotomijas grieznes, adatas turētājs, pincetes (anatomiskā un ķirurģiskā), kornstangas, Simpsa spoguļi (augšējais un apakšējais);
1.9. gumijas baloniņš sekrēta atsūkšanai no jaundzimušā augšējiem elpošanas ceļiem;
1.10. ar kāju darbināma atsūkšanas ierīce;
1.11. jaundzimušo un pieaugušo izmēru portatīvas mākslīgās plaušu ventilācijas ierīces (elpināšanas maisi ar skābekļa rezervuāru, atbilstoša izmēra sejas maskām un skābekļa plūsmas pievades iespējām);
1.12. jaundzimušo un pieaugušo izmēru orofaringeālie, nazofaringeālie elpvadi;
1.13. pārnēsājams skābekļa rezervuārs ar gāzes ietilpību vismaz 400l, kas aprīkots ar plūsmas mērītāju un regulācijas vārstuli, kas nodrošina maksimālo plūsmu vismaz 15l/min;
1.14. jaundzimušo un pieaugušo izmēra laringoskops ar spoguļiem;
1.15. jaundzimušo un pieaugušo izmēru endotraheālās intubācijas caurules un vadītājstieple;
1.16. Magilla spaile;
1.17. nierveida bļodiņa.
2. Materiāli:
2.1. jaundzimušo un pieaugušo izmēru katetri sekrēta atsūkšanai no elpceļiem;
2.2. nabassaites klipši/aukliņas;
2.3. piecas šļirces ar adatām (20ml);
2.4. piecas šļirces ar adatām (10ml);
2.5. piecas šļirces ar adatām (1ml);
2.6. šūšanas materiāls ar adatām;
2.7. sterilas marles plāksnītes, tamponi, vate;
2.8. divi nabas vēnas katetri jaundzimušajam;
2.9. divi pieaugušo intravenozie katetri;
2.10. vēnu katetru fiksējošs materiāls;
2.11. intubācijas cauruli fiksējošie materiāli;
2.12. trīs infūziju sistēmas;
2.13. divi urīnpūšļa katetri;
2.14. kontakta gēls;
2.15. vakutaineri asins paraugu ņemšanai no nabassaites asinsvadiem;
2.16. četri sterili auti, divi dvieļi;
2.17. četri pāri sterilu un četri pāri nesterilu cimdu;
2.18. darba apģērbs.
3. Medikamentu minimums neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai:
3.1. dzemdi savelkoši līdzekļi (uterotoniķi):
3.1.1. oksitocīns - 15 IU;
3.2. sirds-plaušu funkciju uzturēšanai nepieciešamie medikamenti:
3.2.1. atropīna sulfāts - 4mg, šķīdums injekcijām;
3.2.2. epinefrīna hidrohlorīds - 10 mg, šķīdums injekcijām;
3.2.3. dopamīna hidrohlorīds - 200 mg, šķīdums infūzijām;
3.2.4. lidokaīna hidrohlorīds - 240 mg, šķīdums i/v injekcijām;
3.2.5. magnija sulfāts - 5 g, šķīdums injekcijām;
3.3. pretsāpju medikamenti:
3.3.1. tramadola hidrohlorīds - 200 mg, šķīdums injekcijām;
3.3.2. metamizols - 2 g, šķīdums injekcijām;
3.4. asinsspiediena samazināšanai nepieciešamie medikamenti:
3.4.1. klonidīna hidrohlorīds - 0,15 mg, tabletes lietošanai zem mēles;
3.4.2. nifedipīns - 10mg, tabletes lietošanai zem mēles;
3.5. antianginālie medikamenti:
3.5.1. nitrosorbīds - 10mg tabletēs;
3.5.2. metoprolols - 50mg tabletēs;
3.6. bronholītiskie medikamenti:
3.6.1. aminofilīns - 480mg, šķīdums injekcijām;
3.7. medikamenti ar iedarbību uz centrālo nervu sistēmu:
3.7.1. diazepāms - 20mg, šķīdums injekcijām;
3.8. diurētiskie medikamenti:
3.8.1. furosemīds - 100mg, šķīdums injekcijām;
3.9. virsnieru hormonus aizstājošie medikamenti:
3.9.1. hidrokortizona nātrija sukcināts - 500 mg, liofilizēts pulveris;
3.9.2. prednizolons - 180 mg, šķīdums injekcijām;
3.10. asins aizvietotāji:
3.10.1. nātrija hlorīds - 500ml, 0,9% šķīdums infūzijām;
3.10.2. Ringera šķīdums vai Ringera laktāts - 1000ml, šķīdums infūzijām;
3.10.3. glikoze - 100 ml, 10% šķīdums infūzijām;
3.11. pretindes:
3.11.1. naloksons - 0,8 mg, šķīdums injekcijām;
3.12. lokālās anestēzijas līdzekļi:
3.12.1. lidokaīns 10% - aerosols;
3.13. citi medikamenti:
3.13.1. hloropiramīna hidrohlorīds - 40 mg, šķīdums injekcijām;
3.13.2. K vitamīns - 4mg;
3.13.3. nātrija hidrogenkarbonāts (NaHCO3) 4,2% - 250ml.
4. Dezinfekcijas līdzekļi:
4.1. ādas dezinfekcijai;
4.2. gļotādu dezinfekcijai;
4.3. instrumentu dezinfekcijai;
4.4. virsmu dezinfekcijai.
1. Indikācijas dzemdētājas pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:
1.1. dzemdību komplikācijas:
1.1.1. priekšlaicīgs augļu apvalku plīsums;
1.1.2. asiņošana no dzemdību ceļiem;
1.1.3. horioamnionīts;
1.1.4. kardiotokogrāfiskajā izmeklēšanā vai auskultatīvi konstatēta augļa sirdsdarbības patoloģija;
1.1.5. zaļi augļa ūdeņi;
1.1.6. nabassaites priekšguļa vai izkrišana;
1.1.7. intrauterīna augļa bojāeja;
1.1.8. primāra vai sekundāra dzemdes disfunkcija;
1.1.9. daļēja vai absolūta augļa galviņas un mātes iegurņa nesaderība;
1.1.10. draudošs vai noticis dzemdes plīsums;
1.1.11. izveidojusies augļa guļas vai priekšguļošās daļas patoloģija;
1.1.12. placentas atdalīšanās vai izdalīšanās traucējumi;
1.1.13. dzemdību ceļu traumatisms (izņemot I-IIpakāpes starpenes vai dzemdes kakla plīsumu);
1.1.14. nepietiekama dzemdētājas līdzdarbība;
1.2. dzemdētājas vēlēšanās;
1.3. citi iemesli, kas rada veselības vai dzīvības apdraudējumu.
2. Indikācijas nedēļnieces pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:
2.1. asiņošana no dzemdību ceļiem;
2.2. nedēļnieces vēlēšanās;
2.3. citi iemesli, kas rada veselības vai dzīvības apdraudējumu.
3. Indikācijas jaundzimušā pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:
3.1. asfiksija;
3.2. elpošanas nepietiekamība: divu stundu laikā pēc piedzimšanas paātrināta elpošana (vairāk par 60reizēm minūtē), palīgmuskulatūras piedalīšanās elpošanā, stenēšana;
3.3. vispārēja cianoze vai akrocianoze vēlāk nekā sešas stundas pēc piedzimšanas;
3.4. dzeltes parādīšanās pirmajā diennaktī pēc piedzimšanas, ādas bālums (īpaši, ja iespējama rēzus faktora vai asins grupu nesaderība);
3.5. strutainas ādas vai gļotādu saslimšanas, izsitumi (izņemot petehijas vai jaundzimušo toksiskās eritēmas elementus);
3.6. patoloģiska centrālās nervu sistēmas simptomātika (jaundzimušā nomākums vai uzbudinājums, krampji, parēzes vai paralīzes);
3.7. kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (vemšana, caureja, barības uzņemšanas problēmas);
3.8. acīmredzamas iedzimtas attīstības anomālijas vai aizdomas par tām;
3.9. jaundzimušā stāvoklis, kurā nepieciešama neatliekama palīdzība (asiņošana, sirdsdarbības traucējumi, elpošanas apstāšanās);
3.10. neskaidrs patoloģisks jaundzimušā stāvoklis;
3.11. nedēļnieces vēlēšanās;
3.12. citi iemesli.
Nr. | Tēma |
1. | Jaundzimušā ēdināšana: |
1.1. | zīdīšanas problēmas un to risinājumi, mātes piena priekšrocības salīdzinājumā ar maisījumiem |
1.2. | mātes uzturs |
1.3. | D vitamīna nodrošinājums |
2. | Jaundzimušā aprūpe: |
2.1. | jaundzimušā drošība |
2.2. | jaundzimušā higiēna |
2.3. | jaundzimušā ģērbšana |
2.4. | jaundzimušā attīstība un attīstības veicināšana |
2.5. | savstarpējais kontakts, mierināšana |
3. | Jaundzimušajam droša apkārtējā vide un pēkšņās nāves sindroms: |
3.1. | vecāku atbildība, atbildības sadale |
3.2. | veselības apdraudējums jaundzimušā periodā |
3.3. | bērna aprūpes priekšmetu piemērotības un drošības izvērtējums |
1. Prasības ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanai fizioloģiski noritošai grūtniecībai I un II grūtniecības trimestrī:
1.1. izmeklējumu veic sertificēts ginekologs (dzemdību speciālists), kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
1.1.1. saņemts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāts "Ultrasonogrāfija dzemdniecībā un ginekoloģijā";
1.1.2. saņemts sertifikāts par I trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu un nokārtotu kursu praktisko daļu par kompetenci I trimestra augļa ultrasonogrāfijā ar augļa skausta krokas mērījumu;
1.1.2.1 saņemts sertifikāts par II trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu un nokārtotu kursu praktisko daļu par kompetenci II trimestra augļa ultrasonogrāfijā un augļa anatomijas izvērtēšanā;
1.1.3. iegūta ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze ultrasonogrāfisko izmeklējumu veikšanā;
1.1.4. veikts vismaz 300 I trimestra ultrasonogrāfisko izmeklējumu;
1.1.5. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par apgūtu teorētisko kursu augļa I trimestra ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā;
1.2. ārstniecības iestādes vadītājs ir apliecinājis, ka speciālists (speciālisti) un ārstniecības iestāde ir gatavi veikt valsts apmaksātus I trimestra ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm;
1.3. izmeklējuma dokumentēšanai izmanto augļa ultrasonogrāfijas protokolu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību (protokolu aizpilda divos eksemplāros, no kuriem vienu pievieno mātes pasei kopā ar kakla krokas attēla/mērījuma izdruku);
1.4. ultrasonogrāfijas aparāts nav vecāks par 10 gadiem un atbilst šādām prasībām:
1.4.1. abdominālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 5 MHz;
1.4.2. vaginālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 7 MHz;
1.4.3. ir tālummaiņas (zoom) iespēja;
1.4.4. ir iespēja atkārtot iepriekš veiktu darbību (cineloop funkcija);
1.4.5. mazākais mērījuma solis ne lielāks kā 0,1 mm;
1.4.6. ir krāsu un spēka doplera funkcija ar minimālu vārtu izmēru (ne vairāk par 1 mm);
1.4.7. ir dzemdniecības, ginekoloģijas un I trimestra skrīninga programmatūra.
2. Prasības ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanai riska grupas grūtniecēm (tai skaitā ar vidēju un augstu ģenētisko risku):
2.1. izmeklējumu veic sertificēts ginekologs (dzemdību speciālists), kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
2.1.1. saņemts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāts "Ultrasonogrāfija dzemdniecībā un ginekoloģijā";
2.1.2. saņemts sertifikāts par I trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu Latvijā vai analogs citā valstī iegūts sertifikāts (minētie sertifikāti izsniegti ne agrāk kā 2010.gadā);
2.1.3. iegūta ne mazāk kā astoņu gadu pieredze ultrasonogrāfisko izmeklējumu veikšanā;
2.1.4. veikts vismaz 1000 I trimestra ultrasonogrāfisko izmeklējumu (ultrasonogrāfiskie izmeklējumi ir dokumentēti un apliecina kompetenci invazīvo diagnostikas metožu lietošanā perinatālajā diagnostikā);
2.1.5. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par kompetenci skausta krokas mērījumā, ductus venosus, trikuspidālā vārstuļa un deguna kaula izvērtēšanā un sertifikāts par apgūtu teorētisko kursu augļa I trimestra ultrasonogrāfijas izmeklēšanā (teorētiskais kurss un akceptēti nosūtītie attēli);
2.1.6. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par kompetenci augļa anomāliju izvērtēšanā (teorētiskais kurss un akceptēti nosūtītie attēli) un sertifikāts par nokārtotu praktisko eksāmenu, izmantojot ultrasonogrāfijas simulatoru;
2.2. ārstniecības iestādes vadītājs ir apliecinājis, ka speciālists (speciālisti) un ārstniecības iestāde ir gatavi veikt valsts apmaksātus I trimestra ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm un lietot invazīvās diagnostikas metodes;
2.3. izmeklējuma dokumentēšanai izmanto augļa ultrasonogrāfijas protokolu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību (protokolu aizpilda divos eksemplāros, no kuriem vienu pievieno mātes pasei kopā ar kakla krokas attēla/mērījuma izdruku);
2.4. ultrasonogrāfijas aparāts nav vecāks par septiņiem gadiem un atbilst šādām prasībām:
2.4.1. abdominālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 5 MHz;
2.4.2. vaginālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 7 MHz;
2.4.3. ir tālummaiņas (zoom) iespēja;
2.4.4. ir iespēja atkārtot iepriekš veiktu darbību (cineloop funkcija);
2.4.5. mazākais mērījuma solis ne lielāks kā 0,1 mm;
2.4.6. ir krāsu un spēka doplera funkcija ar minimālu vārtu izmēru (ne vairāk par 1 mm);
2.4.7. ir dzemdniecības un ginekoloģijas un I trimestra skrīninga programmatūra un augļa ehokardioskopijas programmatūra.
3. Šā pielikuma 1.2. un 2.2. apakšpunktā minētā prasība attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina valsts apmaksātus ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm.