Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-713
Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 9.panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību.
2.
Par noteikumu ievērošanu atbildīgs ir ārstniecības iestādes vadītājs.
2.1
Lai nodrošinātu pacientēm drošus un kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, papildus ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādē, kura sniedz dzemdību palīdzību grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā:
2.11.
ir izstrādāta kārtība grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai biežāk sastopamo grūtniecības un dzemdību komplikāciju gadījumā;
2.12.
ārstniecības personas, kas sniedz dzemdību palīdzību grūtniecības periodā, pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvušas apmācības kursu par grūtnieces aprūpi un augļa augšanas un stāvokļa izvērtēšanu grūtniecības laikā.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2017., sk. 17. punktu)
2.2
Stacionārajā ārstniecības iestādē, kura sniedz dzemdību palīdzību dzemdībās, papildus šo noteikumu 2.1 punktā minētajām prasībām:
2.21.
tiek analizēts ķeizargriezienu skaits (plānotie un steidzamie), to indikācijas un komplikācijas;
2.22.
ir noteikta augsta riska pacientu identifikācijas kārtība un aprūpes vadība ārstniecības iestādē (rīcības plāns un procedūras šo pacientu aprūpes un ārstniecisko darbību vadīšanai biežāk sastopamo dzemdību komplikāciju gadījumā, piemēram, asiņošana, hipertensīvi sarežģījumi, septiskie pēcdzemdību sarežģījumi);
2.23.
augsta riska pacientiem atbilstoši medicīniskajām indikācijām tiek nodrošināta speciālistu pieejamība, pacienta stāvokļa monitorēšana un uzraudzība;
2.24.
ir izstrādāts rīcības plāns, ja dzemdniecībā un jaundzimušo aprūpē ir nepieciešama neatliekama palīdzība, piemēram, ir masīva asiņošana, smaga preeklampsija vai eklampsija, pieaugušo kardiopulmonālā reanimācija, jaundzimušo kardiopulmonālā reanimācija, anafilakse, un ārstniecības iestādes personāls ir iepazīstināts ar to;
2.25.
tiek analizēti klīniskie gadījumi, tai skaitā patoloģisks asins zudums dzemdībās, septiskie pēcdzemdību sarežģījumi, smaga preeklampsija, eklampsija;
2.26.
mātes mirstības un perinatālās mirstības gadījumi ārstniecības iestādes ietvaros tiek analizēti un izvērtēti multidisciplināri;
2.27.
tiek analizēta grūtniecības, dzemdību un jaundzimušā aprūpe visām dzemdībām, kurās bērns dzimis asfiksijā, kas atbilst hipotermijas kritērijiem;
2.28.
tiek nodrošināta informācijas apmaiņa starp ārstniecības iestādēm par grūtnieču un dzemdētāju pārvešanu atbilstoši medicīniskajām indikācijām, kā arī pārvešana uz ārstniecības iestādi ar atbilstošu medicīnisko tehnoloģiju un speciālistu nodrošinājumu. Ārstniecības iestāde analizē grūtnieču un dzemdētāju pārvešanu atbilstoši medicīniskajām indikācijām, tai skaitā pārvešanas savlaicīgumu, indikācijas, sarežģījumus, kā arī saglabā datus par pārvesto grūtnieču un dzemdētāju ārstniecības procesu un nodrošina to pieejamību;
2.29.
tiek nodrošināta informācijas apmaiņa starp ārstniecības iestādēm un tiek veikta analīze par jaundzimušo pārvešanu atbilstoši medicīniskajām indikācijām uz perinatālās aprūpes centru vai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" neonatālo centru, tai skaitā pārvešanas savlaicīgums, indikācijas, sarežģījumi, kā arī tiek saglabāti dati par pārvesto jaundzimušo ārstniecības procesu un nodrošināta to pieejamība;
2.210.
sanāksmes, kurās klīniskie gadījumi tiek analizēti, izdarīti secinājumi un, ja nepieciešams, tiek nozīmētas korektīvās darbības ar noteiktu izpildes termiņu un atbildīgo personu, protokolē;
2.211.
regulāri tiek veikta un dokumentēta korektīvo darbību izpildes pārbaude;
2.212.
tiek nodrošināta ārstniecības personu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide:
2.212.1.
ginekologi (dzemdību speciālisti) un vecmātes pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvuši apmācības kursu augļa stāvokļa izvērtēšanā dzemdībās, tai skaitā lietojot kardiotokogrāfiju (ārstniecības iestādē par to ir dokumentārs apliecinājums);
2.212.2.
ginekologi (dzemdību speciālisti), neonatologi vai pediatri, kā arī anesteziologi, reanimatologi, anestēzijas māsas, vecmātes un bērnu aprūpes māsas pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvuši apmācības kursu pieaugušo un jaundzimušo primārajā reanimācijā (ārstniecības iestādē par to ir dokumentārs apliecinājums);
2.212.3.
neonatologi perinatālās aprūpes centros, ginekologi (dzemdību speciālisti), kā arī anesteziologi, reanimatologi, anestēzijas māsas un vecmātes pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvuši apmācības kursu transfuzioloģijā (ārstniecības iestādē par to ir dokumentārs apliecinājums);
2.212.4.
ārstniecības iestādē, kur nav jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas, neonatologi vai pediatri, anesteziologi, reanimatologi un bērnu aprūpes māsas pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvuši apmācības kursu jaundzimušo stabilizācijā (ārstniecības iestādē par to ir dokumentārs apliecinājums);
2.212.5.
ginekologi (dzemdību speciālisti), kā arī anesteziologi, reanimatologi, anestēzijas māsas un vecmātes pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvuši apmācības kursu komandas darba nodrošināšanā gadījumā, ja ir nepieciešama neatliekamā palīdzība dzemdniecībā (ārstniecības iestādē par to ir dokumentārs apliecinājums).
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā; 2.2 12.5. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. noteikumu 18., 19. un 20. punktu)
3.
Ārstniecības persona, kura sniedz dzemdību palīdzību, aizpilda medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.
II.Dzemdību palīdzības nodrošināšana grūtniecības periodā
3.1
Ultrasonogrāfiskus izmeklējumus grūtniecei veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām.
(MK 15.01.2013. noteikumu Nr.41 redakcijā)
4.
Dzemdību palīdzību grūtniecības periodā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam sniedz viena no šādām ārstniecības personām:
4.1.
ginekologs (dzemdību speciālists);
4.2.
ģimenes ārsts vai vecmāte, ja grūtniecība norit fizioloģiski.
5.
Ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte vai ģimenes ārsts izvērtē grūtniecības norises risku un nosaka, kura no šo noteikumu 4. punktā minētajām ārstniecības personām veiks turpmāko grūtnieces aprūpi, un:
5.1.
sastāda un dokumentē grūtniecības vadīšanas plānu, kā arī koriģē to, ja nepieciešams;
5.2.
katras vizītes laikā izvērtē grūtniecības norises risku un, ja nepieciešams, nosaka, kādi speciālisti jāiesaista grūtnieces aprūpē, apkopo izmeklējumu rezultātus un konsultantu atzinumus;
5.3.
nodrošina sadarbību ar citiem grūtnieces aprūpē iesaistītajiem speciālistiem (piemēram, ģimenes ārstu, ārstu speciālistu) un, ja nepieciešams, nosūta grūtnieci uz ārstu konsiliju.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
III.Dzemdību palīdzības nodrošināšana dzemdībās
5.1
Iestājoties ārstniecības iestādē dzemdību palīdzības saņemšanai, grūtniece iesniedz:
5.11.
mātes pasi atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedību;
5.12.
grūtniecības laikā veikto ultrasonogrāfisko un imūnhematoloģisko izmeklējumu rezultātu oriģinālus;
5.13.
radiologa diagnosta atzinumu par tās personas plaušu veselības stāvokli, kas piedalīsies dzemdībās, ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības.
(MK 15.01.2013. noteikumu Nr.41 redakcijā)
6.
Dzemdību palīdzības sniegšanu atbilstoši individuālajām medicīniskajām indikācijām un kompetencei nodrošina šādas ārstniecības personas:
6.1.
stacionārā ārstniecības iestādē, kura atbilst prasībām, kas normatīvajos aktos noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām:
6.1.1.
ginekologs (dzemdību speciālists);
6.1.2.
vecmāte;
6.1.3.
anesteziologs, reanimatologs;
6.1.4.
neonatologs vai pediatrs, kurš apguvis apmācības kursu jaundzimušā primārajā reanimācijā un veselības stāvokļa stabilizēšanā;
6.2.
plānotās ārpusstacionāra dzemdībās - ārstniecības iestādē strādājošs ginekologs (dzemdību speciālists) vai vecmāte.
(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr.41)
7.
Šo noteikumu 6.punktā minētā ārstniecības persona sniedz pilnīgu un saprotamu informāciju par dzemdību norisi un iespējamiem sarežģījumiem.
8.
Ja grūtniece izvēlas plānotas ārpusstacionāra dzemdības:
8.1.
ārstniecības iestāde, kurā strādā ārstniecības persona, kas sniedz dzemdību palīdzību plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, noslēdz rakstisku līgumu ar grūtnieci. Līgums apliecina, ka grūtniece ir saņēmusi pilnīgu un saprotamu informāciju par nepieciešamo dzemdību vidi, dzemdību būtību, iespējamiem sarežģījumiem mātei un bērnam dzemdībās un pēcdzemdību periodā, riska faktoriem, paredzamo rīcību, kā arī pakalpojuma samaksas nosacījumiem;
8.2.
ārstniecības persona, kura sniedz dzemdību palīdzību plānotās ārpus­stacionāra dzemdībās, ievēro šādus nosacījumus:
8.2.1.
nodrošina obligāto aprīkojumu plānotu ārpusstacionāra dzemdību vadīšanai atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;
8.2.2.
konstatējot indikācijas dzemdētājas pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam, nodrošina dzemdētājas pārvešanu 30minūšu laikā un pavada dzemdētāju uz stacionāru ārstniecības iestādi, kurā iespējams saņemt dzemdību palīdzību;
8.2.3.
pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvusi apmācības kursu par augļa novērošanu, pieaugušo reanimāciju un jaundzimušo stabilizāciju.
(Grozīts ar MK 31.01.2017. noteikumiem Nr. 60)
IV.Dzemdību palīdzība pēcdzemdību periodā
9.
Dzemdību palīdzību nedēļniecei (70 kalendāra dienas pēc dzemdībām) atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām, kā arī individuālajām medicī­niskajām indikācijām sniedz viena no šādām ārstniecības personām:
9.1.
ginekologs (dzemdību speciālists);
9.2.
vecmāte.
(Grozīts ar MK 17.09.2019. noteikumiem Nr. 441)
10.
Dzemdību palīdzību jaundzimušajam pēcdzemdību periodā (27 kalendāra dienas pēc dzemdībām) atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām, kā arī individuālajām medicīniskajām indikācijām sniedz viena no šādām ārstniecības personām:
10.1.
ginekologs (dzemdību speciālists);
10.2.
vecmāte;
10.3.
neonatologs;
10.4.
pediatrs;
10.5.
ģimenes ārsts;
10.6.
māsa vai ārsta palīgs, kas strādā ģimenes ārsta praksē.
11.
Ārstniecības iestāde, kurā strādā ārstniecības persona, kas sniedz dzemdību palīdzību dzemdībās, organizē neonatologa vai pediatra apskati jaundzimušajam pirmo 24stundu laikā pēc dzimšanas.
12.
Šo noteikumu 9. un 10.punktā minētā ārstniecības persona, konstatējot indikācijas nedēļnieces vai jaundzimušā pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi un nodrošina palīdzību līdz tās ierašanās brīdim.
V.Noslēguma jautājumi
(Nodaļa MK 15.01.2013. noteikumu Nr.41 redakcijā)
13.
Šo noteikumu 1.pielikuma 2.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.332)
14.
Šo noteikumu 1.pielikuma tabulas 1.punkta sestās ailes 5. un 7.punktā un 2.punkta sestās ailes 2.punktā noteikto invazīvo diagnostisku veic:
14.1.
līdz 2013.gada 31.decembrim – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams";
14.2.
no 2014.gada 1.janvāra – perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļā un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā.
(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.332; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1515)
15.
Šo noteikumu 1.pielikuma tabulas 2., 3., 4. un 5.punkta ceturtās ailes 4.punkts un 8.punkta ceturtās ailes 3.punkts attiecībā uz prasību augļa sirdstoņu izklausīšanai ar fetālo dopleru stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.
16.
Šo noteikumu 5.pielikuma 1.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.
17.
Šo noteikumu 2.1 punkts un 2.2 1., 2.2 5., 2.2 6., 2.2 7., 2.2 8., 2.2 9., 2.2 10. un 2.2 11. apakšpunkts stājas spēkā 2017. gada 1. oktobrī.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
18.
Šo noteikumu 2.2 12.5. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
19.
Šo noteikumu 2.2 12.2. apakšpunktā ietverto prasību apgūt apmācības kursu pieaugušo un jaundzimušo primārajā reanimācijā anestēzijas māsām piemēro ar 2018. gada 1. janvāri.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
20.
Šo noteikumu 2.2 12.3. apakšpunktā ietverto prasību apgūt apmācības kursu transfuzioloģijā anestēzijas māsām un neonatologiem piemēro ar 2018. gada 1. janvāri.
(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
1.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija
noteikumiem Nr.
611
Dzemdību palīdzība grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā

1. Jebkurā grūtniecības laikā grūtniecības sarežģījumu gadījumos:

1.1. ja konstatētas iedzimtas neskaidras etioloģijas strukturālas augļa attīstības anomālijas, grūtnieci nosūta uz multidisciplināru speciālistu konsīliju BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā;

1.2. ja nepieciešams veikt invazīvas diagnostiskas procedūras, grūtnieci nosūta uz BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīniku vai perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļu2.

2. Grūtnieces, kurām anamnēzē ir ģenētiska slimība, potenciāla teratogēnu ietekme, ģenētiska slimība ģimenē vai ultrasonogrāfiskajā izmeklējumā konstatētas augļa struktūras anomālijas, uzskatāmas par ģenētiskā riska grupas grūtniecēm.

Aprūpes laiks

Ārstniecības persona
(atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam)

Anamnēzes un grūtniecības riska novērtējums

Izmeklēšana

Pasākumi

Informācija un grūtniecei izsniedzamā medicīniskā dokumentācija

klīniskā

laboratoriskā – sijājošā diagnostika
(skrīnings)

1

2

3

4

5

6

7

I. Grūtnieces aprūpe

1. Pirmreizējais apmeklējums no 8. grūtniecības nedēļas līdz 12. grūtniecības nedēļai (ja grūtniecības laiks lielāks, papildus veic visus iepriekš paredzētos izmeklējumus un pasākumus) Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) ģimenes, dzīves, reproduktīvo anamnēzi, tai skaitā iepriekšējo grūtniecību un dzemdību norisi, psihisko veselību, informāciju par hronisku slimību esību, ārstniecisku diētu un medikamentu lietošanu (ja pirms grūtniecības iestāšanās sievietei ārstēts sifiliss, nepieciešams dermatologa venerologa atzinums par preventīvās terapijas nepieciešamību. Ja ģimenes anamnēzē iedzimtas anomālijas vai ģenētiskas (pārmantotas) saslimšanas, vai potenciāla teratogēna ietekme, nepieciešama ārsta ģenētiķa konsultācija);

3) profesiju un darba apstākļus;

4) veselībai kaitīgos ieradumus;

5) sociālo stāvokli, iespējamo vardarbību ģimenē;

6) grūtnieces un ģimenes attieksmi pret esošo grūtniecību;

7) kura no Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 611 "Dzemdību

palīdzības nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) 4. punktā minētajām ārstniecības personām veiks turpmāko grūtnieces aprūpi;

8) paredzamo dzemdību termiņu (pēc I trimestra skrīninga US3 veikšanas)

Nodrošina:

1) ķermeņa masas indeksa noteikšanu;

2) orgānu sistēmu apskati un izmeklēšanu;

3) krūšu dziedzeru vizuālu apskati un palpāciju un ginekoloģisko izmeklēšanu (dzemdes kakla apskate spoguļos);

4) US3 ar kakla krokas mērījumu grūtniecības 11.–13. nedēļā un 14. nedēļas pirmajās sešās dienās (turpmāk – 11.–13.+6);

5) ja grūtniecei ir 35 gadi un vairāk, viņai grūtniecības 10.–11. nedēļā asinīs nosaka bioķīmiskos rādītājus PAPP-A un βHGT un grūtnieci nosūta pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US3 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai un iedzimtu ģenētisku patoloģiju riska noteikšanai grūtniecības 11.–12. nedēļā un 13. nedēļas pirmajās sešās dienās

Nodrošina:

1) pilnas asins ainas izmeklēšanu;

2) feritīna noteikšanu;

3) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;

4) asinsgrupas un Rh(D)4 piederības noteikšanu;

5) antieritrocitāro antivielu noteikšanu un identifikāciju, ja konstatēts pozitīvs rezultāts;

6) HBsAg5;

7) RPR6;

8) TPHA7;

9) antivielu pret HIV ½ (anti-HIV ½)8 laboratorisko noteikšanu (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu);

10) maksts pH9 noteikšanu visām grūtniecēm, iztriepi uz maksts mikrofloru, ja pH9 ≥ 4,4;

11) hlamīdiju noteikšanu riska grupas grūtniecēm10;

12) dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu, ja tā nav veikta organizētā vēža skrīninga ietvaros, kurā pēdējos trijos gados saņemtā atbilde ir norma;

13) nosūtījumu uz I trimestra grūtnieču skrīningu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 98. pielikums);

14) visām grūtniecēm vienlaikus ar I trimestra US3
(± 1–2 dienas) – seruma skrīningu ar bioķīmiskajiem marķieriem –
PAPP-A11 un brīvo β HGT12

1. Ja grūtnieces aprūpi veic ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, grūtniece iesniedz ģimenes ārsta atzinumu par grūtnieces veselības stāvokli un ieteikumus turpmākai aprūpei.

2. Ja grūtniece ir kāda speciālista dinamiskā aprūpē, tā iesniedz attiecīgā speciālista atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei.

3. Ja sifilisa vai HIV testi pozitīvi, ārsts informē par to grūtnieci un nosūta pie atbilstoša speciālista (ja konstatēts sifiliss, – pie dermatologa venerologa, ja konstatēts HIV, pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā), kurš sniedz atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei un novērošanai.

4. Seruma skrīninga rezultātus kopā ar mātes vecumu un kakla krokas mērījumu ievada datorprogrammā, kur tiek aprēķināts iedzimto hromosomālo augļa patoloģiju risks.

5. Grūtniecei ar augstu risku (≥ 1:50) veic invazīvo diagnostiku – horija biopsiju I trimestrī vai amniocentēzi II trimestrī ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH13 vai QF-PCR14)).

6. Grūtniece ar vidēju risku (1:51–1:1000) tiek norīkota atkārtotai US3 pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US3 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai ar dopleru un tiek izvērtēti I trimestra US3 marķieri – augļa deguna kauls, venozā vada (ductus venosus) plūsma un trīsviru vārstuļu plūsma (grūtniecības 11.–13.+6).

7. Ja grūtniecei tiek uzrādīts koriģētais augstais risks, to norīko izmeklējumu veikšanai, izmantojot invazīvās diagnostikas metodes – horija biopsiju vai amniocentēzi –, augļa kariotipa noteikšanai.

8. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanai

1. Informē par:

1) fizioloģiskām izmaiņām grūtniecības laikā;

2) apaugļošanos, augļa attīstību un teratogēno faktoru iedarbību;

3) neinfekciju slimību izplatības ierobežošanu, sabalansēta uztura nozīmi, minerālvielu un vitamīnu (tai skaitā joda, folskābes, D vitamīna) profilaktiskas lietošanas nozīmi;

4) nikotīna, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu, medikamentu, kā arī dzimumceļu un TORCH15 grupas infekcijas slimību ietekmi uz grūtniecības norisi;

5) iedzimtu augļa attīstības anomāliju diagnostikas iespējamību;

6) grūtnieces aprūpes kārtību un simptomiem, kad jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības;

7) mutes veselības nozīmi;

8) gripas bīstamību grūtniecības laikā un nepieciešamību vakcinēties pret gripu.

2. Grūtniecei izsniedz atzinumu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 12. pielikums "Izraksts no stacionāra pacienta/
ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u)) iesniegšanai darba devējam, kuram pēc tā saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieci un sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

3. Ja grūtniece Rh(D)4 negatīva, rekomendē noteikt Rh(D)4 bērna tēvam

2. 16.–18. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) ārsta ģenētiķa atzinumu, ja apstiprināta hromosomāla patoloģija vai strukturāla patoloģija auglim.

Grūtnieces, kurām konstatētas augļa strukturālas anomālijas (pēc diagnozes apstiprinājuma), nosūta uz konsultāciju BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā.

Grūtniecības vadīšanas taktiku lemj ārstu konsīlijs prenatālās diagnostikas centrā vai BKUS1 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā, konsīlijā piedaloties ģenētiķim

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT16 noteikšanu;

3) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);

4) US3 20.–21. grūtniecības nedēļā un 22. nedēļas pirmajās sešās dienās (izmeklējuma kopiju pievieno mātes pasei);

5) ehokardiogrāfiju auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm17;

6) gravidogrammas aizpildi

Nodrošina:

1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;

2) seruma skrīningu (α FP18, brīvais estriols, kopējais HGT12) 15.–19. grūtniecības nedēļā grūtniecēm, kuras vēlīni stājušās uzskaitē, ar neskaidru grūtniecības laiku, adipozām, kā arī grūtniecēm, kurām nevar nodrošināt I trimestra US3 un nevar izskaitļot risku

1. Ja aprūpi veic ģimenes ārsts vai vecmāte, nodrošina ginekologa, dzemdību speciālista konsultāciju.

2. Ja I trimestra US3 un seruma skrīnings uzrāda augstu risku un grūtniecei nav veikta horija biopsija vai II trimestra skrīnings norāda uz augstu risku (grūtniecēm, kurām nebija iespējams veikt kvalitatīvu pirmā trimestra skrīningu), grūtnieci norīko diagnostiskās amniocentēzes veikšanai (augsta riska grūtniecēm) ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH13 vai QF-PCR14)).

3. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanai

1. Informē par grūtniecības norisi – fizioloģiju, psiholoģiju, garīgās veselības aspektiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā, medicīnisko aprūpi, darba un sociālajām garantijām, personīgo un dzimumdzīves higiēnu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, nemedikamentozās ārstniecības metodēm, risku un tā novēršanu.

2. Izsniedz mātes pasi.

3. Personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, iesaka krūšu kurvja orgānu Rtg19 izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējā gada laikā

3. 25.–26. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) augļa kustību raksturu

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT16 noteikšanu;

3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;

4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru)

Nodrošina:

1) Hb20 noteikšanu;

2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;

3) OGTT21 paplašināta riska grupas grūtniecēm;

4) Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm 28. grūtniecības nedēļā veic asinsgrupas, Rh(D)4 piederības noteikšanu, antieritrocitāro antivielu skrīningu;

antenatālu imūnprofilaksi Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm bez antieritrocitārām antivielām, kurām ir Rh(D)4 pozitīvs partneris vai partnera Rh(D)4 piederība nav zināma

 

Informē par:

1) grūtniecības norisi;

2) partnera lomu veiksmīgā grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisē;

3) dabisko dzemdību priekšrocībām;

4) krūts ēdināšanas priekšrocībām;

5) augļa stāvokļa novērtēšanas metodēm un kustību skaitīšanas principiem

4. 29.–30. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) augļa kustību raksturu

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT17 noteikšanu;

3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;

4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru)

Nodrošina:

1) Hb21 un feritīna noteikšanu;

2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;

3) RPR6

 

1. Informē par:

1) nepieciešamību izvēlēties bērnam ģimenes ārstu un iegūt rakstisku apstiprinājumu no tā par gatavību aprūpēt jaundzimušo (kontakttālrunis, vārds, uzvārds, paraksts);

2) sagatavošanos dzemdībām – relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu.

2. Noskaidro grūtnieces izvēli attiecībā uz dzemdību vietu un ģimenes dzemdībām.

3. Izskaidro nepieciešamību pievērst uzmanību un sekot augļa kustībām

5. 34.–36. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) augļa kustību raksturu;

3) augļa guļu, ja auglis nav galvas guļā, izvērtē kontrindikācijas augļa ārējam apgrozījumam un nosūta ārēja apgrozījuma veikšanai 37. grūtniecības nedēļā

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT17 noteikšanu;

3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;

4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);

5) augļa guļas noteikšanu;

6) US3 riska grupas grūtniecēm2

Nodrošina:

1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;

2) Hb20 noteikšanu;

3) antieritrocitāro antivielu noteikšanu Rh(D)4 negatīvām grūtniecēm, ja nav veikta antenatāla imūnprofilakse;

4) B grupas beta hemolītiskā streptokoka noteikšanu, izmantojot uzsējumu no maksts, starpenes un rectum (taisnās zarnas vai anālās atveres) 37. grūtniecības nedēļā

1. Grūtniece iesniedz ģimenes ārsta vai pediatra rakstisku apliecinājumu par jaundzimušā aprūpes nodrošināšanu, kas ietver ārsta kontakttālruņa numuru un ārstniecības iestādes juridisko adresi.

2. Ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības, informē grūtnieci un viņas partneri par partnera atbalstu dzemdībās un mātes pasē veic ierakstu par sniegto informāciju

Informē par:

1) jaundzimušajam veselīgiem un drošiem dzīves apstākļiem atbilstoši noteikumu 4. pielikumam;

2) dzemdību priekšvēstnešiem;

3) dzemdību gaitu;

4) iespējamām medicīniskām manipulācijām;

5) pēcdzemdību perioda norisi, iespējamiem sarežģījumiem un to novēršanu;

6) nepieciešamību plānot ķeizargriezienu, ja tam ir medicīniskas indikācijas (atbilstoši vadlīnijām vai uzrādot speciālista atzinumu);

7) rekomendē iepazīties ar dzemdību nodaļu, kurā plāno dzemdības

6. 38.–40. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) augļa kustību raksturu

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT16 noteikšanu;

3) dzemdes augstuma noteikšanu;

4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);

5) augļa guļas noteikšanu

Nodrošina urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu  

Atbilstoši noteikumu 4. pielikumā minētajām tēmām informē par:

1) pirmo kontaktu ar jaundzimušo, jaundzimušā kopšanu un ar to saistītām raksturīgām grūtībām;

2) zīdīšanu – priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu

7. 41. grūtniecības nedēļa Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) augļa kustību raksturu

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT16 noteikšanu;

3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu;

4) augļa guļas noteikšanu

 

Novērtē augļa stāvokli un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību.

Dzemdību indukcijai uz dzemdību iestādi grūtnieci nosūta no 41. grūtniecības nedēļas līdz 42. grūtniecības nedēļai

 
8. Dzemdības Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte (ja fizioloģiskas dzemdības) atbilstoši noteikumu III nodaļai

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) dzemdes kontrakciju raksturu;

3) riska faktorus;

4) anamnēzes datus;

5) antenatālās aprūpes laikā veikto izmeklējumu rezultātus

Nodrošina:

1) ķermeņa masas noteikšanu;

2) AT16 noteikšanu;

3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu (20–30 minūtes), iestājoties stacionārā, vai ar fetālo dopleru plānotās ārpusstacionāra dzemdībās;

4) augļa stāvokļa uzraudzību visu dzemdību laiku atkarībā no riska faktoriem un dzemdību norises;

5) augļa guļas noteikšanu ar Leopolda paņēmieniem;

6) atbilstošas dzemdību palīdzības sniegšanu;

7) Ja BGS23 pozitīvs, dzemdībās veic BGS23 izraisītu komplikāciju profilaksi. Ja dzemdību brīdī mātes pasē nav pieejama informācija par BGS23 nēsāšanu, pielieto uz risku vērstu stratēģiju, nozīmējot antibakteriālu terapiju riska grupas dzemdētājām24

Ja grūtniece iestājas dzemdību nodaļā dzemdību palīdzības saņemšanai un nav pieejamas ziņas par attiecīgās grūtnieces B hepatīta, HIV infekcijas vai sifilisa testēšanas rezultātiem, nekavējoties, izmantojot laboratorās ekspresmetodes, veic šādus izmeklējumus:

1) HBsAg5;

2) antivielas pret HIV ½ (anti-HIV ½)8 (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu);

3) RPR6, TPHA7 (ja rezultāts ir pozitīvs, nosaka antivielu titru ar kvantitatīvo metodi)

   
 

II. Nedēļnieces aprūpe

9. Pēcdzemdību periods (līdz sestajai dienai pēc dzemdībām) Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) pēcdzemdību perioda norisi;

3) zīdīšanas efektivitāti

   

Nodrošina:

1) anti-D rēzus imūnglobulīna ievadi 72 stundu laikā pēc dzemdībām, ja Rh(D)3 negatīvai nesensibilizētai (bez Rh(D)4 antivielām) nedēļniecei piedzimis Rh(D)4 pozitīvs bērns;

2) krūšu kurvja orgānu Rtg19 izmeklēšanu nedēļniecei līdz sestajai dienai pēc dzemdībām vai pirms izrakstīšanās no stacionāra

1. Informē par:

1) vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām;

2) zīdīšanas priekšrocībām;

3) pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi;

4) partnerattiecībām jaunajā dzīves situācijā, dzimumdzīves atsākšanu, kontracepciju pēc dzemdībām, ginekoloģisko saslimšanu profilaksi;

5) neatliekamām situācijām, kad nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai neatliekamās medicīniskās palīdzības.

2. Sievieti, kurai konstatēti pozitīvi sifilisa testi, informē par analīžu rezultātiem un nosūta pie dermatologa venerologa turpmākai novērošanai un ārstēšanai.

3. Sievieti, kurai konstatēta HIV infekcija, informē par analīžu rezultātiem, konsultē un nosūta pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā

10.  6.–10. nedēļa pēc dzemdībām Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte

Izvērtē:

1) sūdzības;

2) sievietes psihoemocionālo stāvokli

    Veic ginekoloģisku apskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību

Informē par:

1) atpūtu un aktivitātēm pēcdzemdību periodā;

2) personīgo higiēnu;

3) uzturu;

4) dzimumdzīvi pēc dzemdībām;

5) drošu kontracepcijas metožu lietošanu;

6) zīdīšanu un jaundzimušā ēdināšanu;

7) drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai netiktu apdraudēta jaundzimušā veselība un dzīvība

III. Jaundzimušā veselības aprūpe

Periods

Ārstniecības persona

Mātes anamnēzes un jaundzimušā riska novērtējums

Izmeklēšana

 

klīniskā

laboratoriskā

Pasākumi

sijājošā diagnostika (skrīnings)

papildu (paaugstināta riska grupai)

1

2

3

4

5

6

7

11. Pēc piedzimšanas Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, neonatologs vai pediatrs Atkārtoti izvērtē grūtniecības un dzemdību riska faktorus

1. Tūlīt pēc piedzimšanas izvērtē jaundzimušā stāvokli atbilstoši JPR25 prasībām.

2. Pirmās minūtes beigās un piektajā minūtē izvērtē jaundzimušo pēc Apgares skalas.

3. Vizuāli novērtē jaundzimušo par lielo vai mazo anomāliju esību.

4. Nosaka ķermeņa masu, garumu, galvas un krūšu apkārtmēru

 

1. Ja māte ir Rh(D)4 negatīva vai grūtniecības laikā konstatētas antieritrocitāras antivielas, nabassaites asinīs nosaka:

1) asins grupu;

2) Rh(D)4 piederību;

3) bilirubīna līmeni;

4) tiešo Kumbsa reakciju (nepilno antieritrocitāro antivielu skrīnings).

2. Ja māte ir HIV pozitīva, asinīs nosaka:

1) HIV RNS pirmajās 48 stundās pēc dzimšanas, paraugu nogādājot uz RAKUS26, ja ārstniecības iestādes rīcībā ir pieejami resursi šī izmeklējuma nodrošināšanai;

2) Hb20, eritrocītu skaitu

Ja nepieciešams, tūlīt pēc piedzimšanas veic JPR25 pasākumus.

Ja JPR25 pasākumi nav nepieciešami, nodrošina:

1) vismaz 20 minūšu ilgu jaundzimušā
ādas–ādas kontaktu ar māti;

2) zīdīšanas uzsākšanu 30 minūšu laikā pēc dzimšanas (ja māte HIV pozitīva – ēdināšana no krūts aizliegta);

3) primāro apkopi;

4) gonoblenorejas profilaksi27;

5) K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi*;

6) HIV ekspozīcijas gadījumā jaundzimušajam sešu stundu laikā uzsāk antiretrovirālu terapiju

12. 24 stundu laikā pēc piedzimšanas Neonatologs vai pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte

1. Izvērtē riska faktorus adaptācijas procesa norisei un jaundzimušā veselībai.

2. Izvērtē iespējamās problēmas zīdīšanai

Veic:

1) jaundzimušā primāro apskati;

2) iedzimtu anomāliju esības izvērtēšanu;

3) palīdz uzsākt zīdīšanu

 

Ja ir aizdomas par sifilisu, jaundzimušajam veic seroloģiskās analīzes:

1) RPR6;

2) TPHA7

1. Nodrošina VHB28 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību
13. Agrīnais neonatālais periods (līdz sestajai dzīves dienai)

Stacionārā – neonatologs, pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte.

Ārpus stacionāra – pediatrs, ģimenes ārsts un vecmāte, bērnu aprūpes māsa vai ārsta palīgs

Atkārtoti izvērtē riska faktorus jaundzimušā veselībai

1. Veic:

1) jaundzimušā klīnisko izmeklēšanu;

2) adaptācijas perioda norises izvērtēšanu;

3) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu;

4) ķermeņa masas dinamikas kontroli;

5) dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi – līdz izrakstīšanai no stacionāra (plānotās ārpusstacionāra dzemdībās – līdz sestajai dzīves dienai).

2. Nodrošina

pulsa oksimetrijas skrīningu > 24 stundas pēc dzimšanas līdz izrakstīšanai no stacionāra

1. Veic asins paraugu pirmreizēju paņemšanu** paplašinātā jaundzimušo skrīninga izmeklējumiem visiem jaundzimušajiem laikā no 48. līdz 72. dzīves stundai***.

2. Nodrošina:

1) jaundzimušo fenilketonūrijas skrīningu ar kvantitatīvu fenilalanīna noteikšanu, izmantojot flioriscences metodi;

2) jaundzimušo iedzimtas hipotireozes skrīningu ar kvantitatīvu tireotropā hormona noteikšanu, izmantojot fluoriscences metodi;

3) cistiskās fibrozes jaundzimušo skrīningu  ar imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšanu ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) un izmainīta IRT rezultāta gadījumā dF508 noteikšanu, izolējot DNS no sausa asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR);

4) galaktozēmijas jaundzimušo skrīningu ar kopējās galaktozes kvantitatīvo fluorometrisko noteikšanu un enzīma GALT aktivitātes noteikšanu jaundzimušajiem ar dzimšanas svaru zem 2000 g vai jaundzimušajiem ar primāri izmainītiem galaktozes rādītājiem;

5) virsnieru garozas hiperplāzijas jaundzimušo skrīningu ar
17-OH-progesterona noteikšanu ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA);

6) biotinidāzes deficīta jaundzimušo skrīningu ar biotinidāzes enzīmiskās aktivitātes noteikšanu;

7) spinālās muskuļu atrofijas jaundzimušo skrīningu ar SMN1 un SMN2 kopiju skaita noteikšanu, izdalot DNS no sausā asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR);

8) smaga kombinēta imūndeficīta (SKID) jaundzimušo skrīningu ar TREC un KREC kopiju skaita noteikšanu, izdalot DNS no sausā asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR)

1. Ja māte HIV pozitīva, rekomendē bērnam sešu nedēļu vecumā konsultāciju RAKUS26 pie pediatra.

2. Ja mātei anamnēzē pārslimots sifiliss, rekomendē bērnam viena mēneša vecumā konsultāciju BKUS1 pie dermatologa venerologa.

3. Ja māte HBsAg5 pozitīva vai VHC29 pozitīva, rekomendē bērnam triju mēnešu vecumā konsultāciju BKUS1 pie infektologa.

4. Nekavējoties nodrošina amonjaka līmeņa noteikšanu riska grupas bērniem

1. Nodrošina BCG30 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību.

2. Ja bērns dzimis HIV inficētai mātei, BCG30 vakcinācija dzemdību nodaļā aizliegta.

3. Ja dzirdes pārbaudē ar otoakustiskās emisijas metodi iegūta atbilde, kas rada šaubas, izsniedz nosūtījumu pie speciālista izmeklēšanai ar objektīvās audiometrijas metodi.

4. Neskaidru ārējo dzimumorgānu vai abpusēja kriptorhisma (kas konstatēts zēniem, dzimušiem pēc 36. gestācijas nedēļas) gadījumā nodrošina asins parauga nosūtīšanu uz kariotipa analīzi.

5. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu konsultācijas saņemšanai BKUS.

6. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS

14. Vēlīnais jaundzimušā periods (no septītās līdz 28. dzīves dienai) Ģimenes ārsts vai pediatrs un vecmāte, bērnu aprūpes māsa vai ārsta palīgs

Atkārtoti izvērtē vai nosaka:

1) riska faktorus jaundzimušā veselībai;

2) sociālā riska faktorus

Veic:

1) jaundzimušā veselības stāvokļa novērtēšanu;

2) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu

1. Paplašinātā jaundzimušo skrīninga ietvaros nodrošina atkārtotu šīs tabulas 13. punktā minēto laboratorisko izmeklējumu veikšanu***:

1) priekšlaikus dzimušiem bērniem, ja dzimšanas svars < 2000 g un/vai dzimšanas laiks  ≤33+6 gestācijas nedēļas;

2) jaundzimušajiem, kuri saņēmuši asins preparātu transfūziju, parenterālu barošanu un terapiju ar glikokortikoīdiem
 

1. Turpina K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi, ja K vitamīns saņemts perorāli.

2. Nodrošina bērna profilaktiskās apskates atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

3. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu konsultācijas saņemšanai vai bērna stacionēšanai BKUS.

4. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS

Piezīmes.

1. * K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilakse – K vitamīna ievadīšana jaundzimušajam 24 stundu laikā pēc dzimšanas un jaundzimušā ģimenes ārsta rakstiska informēšana par turpmāko K vitamīna profilakses veikšanu.

2. ** Nogādā BKUS divu darba dienu laikā. Jaundzimušā skrīninga lapiņa (aizpildīts skrīninga nosūtījums ar asins piliena paraugiem) tiek uzglabāta BKUS laboratorijā vienu gadu un pēc tam tiek iznīcināta saskaņā ar laboratorijā noteikto kārtību.

3. *** Ja plānota asins preparātu transfūzija, jaundzimušo skrīningu veic 48 stundu laikā pēc dzimšanas. Ja māte saņēmusi terapiju ar glikokortikoīdiem, jaundzimušo skrīningu veic pēc 72 stundu vecuma.

Tabulā izmantotie saīsinājumi.

1. BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".

2. Perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļa – ārstniecības iestādes prenatālās diagnostikas un augsta riska grūtnieču aprūpes kabinets/nodaļa, kura atrodas ārstniecības iestādē ar ginekoloģijas nodaļu, dzemdību nodaļu un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

3. US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.

4. Rh(D) – rēzus faktors.

5. HbsAg – hepatīta B virsmas antigēns.

6. RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.

7. TPHA – izmeklējums sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija).

8. Anti HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas noteikšana.

9. pH – vides skābums.

10. Hlamīdiju noteikšana riska grupas grūtniecēm – hlamīdiju noteikšana grūtniecēm līdz 24 gadu vecumam, sociālā riska grūtniecēm, kā arī gadījumā, ja anamnēzē vai šīs grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai ir klīniskās pazīmes (endocervicīts, mukopurulenti izdalījumi).

11. PAPP-A – ar grūtniecību saistīts asins plazmas proteīns.

12. β HGT – beta horiongonodotropīns.

13. FISH – fluorescentā in situ hibridizācija.

14. QF-PCR – biežāko hromosomu aneiploīdiju prenatālā diagnostika, izmantojot kvantitatīvu fluorescējošu PĶR.

15. TORCH grupas infekciju slimības – toksoplazmoze, masaliņas, citomegalovīrusu un herpesvīrusu infekcijas, sifiliss u. c.

16. AT – arteriālais asinsspiediens.

17. Ehokardiogrāfija auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm – augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas aparatūru. Riska faktori mātei: ģimenes anamnēzē VCC (pirmās pakāpes radiem vai probandam), mātei metabolas slimības (DM, FKU), kardioloģisko teratogēnu iedarbība (retinoīdi, fenitoīns, karbamazepīns, valproātskābe u. c.), grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintetāzes inhibitori (ibuprofēns, aspirīns, indometacīns), mātei grūtniecības laikā pierādīta infekcijas slimība (masaliņas, parvovīruss B19, Coxsackie), mātei autoimūnas slimības (Anti-Ro, Anti-La), ŠS, SSV, AR, ģimenē iedzimtas slimības (Marfāna sindroms, Noonan's sindroms u. c.), IVF grūtniecība. Riska faktori auglim: aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas US, ekstrakardiāla augļa patoloģija, hromosomāla augļa patoloģija, augļa aritmija vai persistējoša bradikardija, persistējoša tahikardija vai persistējošs neregulārs ritms, Hydrops fetalis, kakla kroka 11.–13.+6 grūtniecības nedēļā lielāka par 95 procentīlēm, monohoriāli dvīņi ar aizdomām par TTTS.

18. αFP – alfa fetoproteīns.

19. Rtg – rentgenogrāfija.

20. Hb – hemoglobīns.

21. OGTT – orālais glikozes tolerances tests paplašināta riska grupas grūtniecēm – grūtniecēm, kurām ir paaugstināts ķermeņa svars (ĶMI ≥ 25 kg/m2 vai ≥ 20 % virs ideālā svara) un kādi no papildu riska faktoriem (zema fiziskā aktivitāte, I pakāpes radiniekiem konstatēts cukura diabēts, pacientei anamnēzē gestācijas cukura diabēts vai bērna dzimšanas svars > 4,1 kg, arteriāla hipertensija ≥ 140/≥ 90 mmHg vai antihipertensīvā terapija, dislipidēmija (TG ≥ 2,82 mmol/l un/vai ABL-holesterīns acantosis nigricans, morbīda aptaukošanās), anamnēzē kardiovaskulāras slimības, paciente pieder pie augsta riska etniskas populācijas (latīņamerikāņi, indiāņi, Klusā okeāna salu iedzīvotāji, afroamerikāņi)), vecums ≥ 35 gadi, smēķēšana.

22. US riska grupas grūtniecēm – US grūtniecēm, kurām ir intrauterīna augļa augšanas aizture, augļa makrosomija, daudzaugļu grūtniecība, daudzūdeņainība, mazūdeņainība, gestācijas diabēts, hipertensija grūtniecības laikā, neskaidra augļa guļa, placentas priekšguļa, ārpusķermeņa apaugļošana, dzemdes rēta, izmaiņas kardiotokogrāfijā, 41. grūtniecības nedēļa, ja nav sākušās dzemdības.

23. BGS – B grupas streptokoks.

24. BGS riska grupas dzemdētājas – anamnēzē iepriekš dzimis bērns ar BGS; BGS bakteriūrija (simptomātiska vai asimptomātiska) šīs grūtniecības laikā (sievietēm ar BGS urīnceļu infekciju nepieciešama ārstēšana tūlīt pēc diagnozes noteikšanas un arī dzemdībās); dzemdības līdz 37. grūtniecības nedēļai (ja ir BGS vai nav zināms, veic maksts un rektālo BGS uzsējumu un uzsāk ārstēšanu, ja pēc 48 stundām uzsējums nav audzis, tad ārstēšanu pārtrauc); bezūdens periods ≥ 18 stundas; paaugstināta dzemdētājas ķermeņa temperatūra ≥ 38 °C; augļūdeņi ar smaku.

25. JPR – jaundzimušo primārā reanimācija.

26. RAKUS – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".

27. Gonoblenorejas profilakse – profilakse, ko veic jaundzimušajam, ja mātei grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai konstatētas klīniskās indikācijas.

28. VHB – vīrushepatīts B.

29. VHC – vīrushepatīts C.

30. BCG – vakcīna pret tuberkulozi.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija
noteikumiem Nr.
611
Obligātais aprīkojums plānotās ārpusstacionāra dzemdībās
(Pielikums grozīts ar MK 31.01.2017. noteikumiem Nr. 60)

1. Medicīniskās ierīces:

1.1. sfigmomanometrs;

1.2. fonendoskops;

1.3. fetālais doplers;

1.4. medicīniskais termometrs;

1.5. mērlente;

1.6. svari jaundzimušā svēršanai;

1.7. manuālais vakuumekstraktors;

1.8. sterili instrumenti: grieznes, piecas spailes (taisnās, liektās un asinsvadu), nabas saites grieznes, epiziotomijas grieznes, adatas turētājs, pincetes (anatomiskā un ķirurģiskā), kornstangas, Simpsa spoguļi (augšējais un apakšējais);

1.9. gumijas baloniņš sekrēta atsūkšanai no jaundzimušā augšējiem elpošanas ceļiem;

1.10. ar kāju darbināma atsūkšanas ierīce;

1.11. jaundzimušo un pieaugušo izmēru portatīvas mākslīgās plaušu ventilācijas ierīces (elpināšanas maisi ar skābekļa rezervuāru, atbilstoša izmēra sejas maskām un skābekļa plūsmas pievades iespējām);

1.12. jaundzimušo un pieaugušo izmēru orofaringeālie, nazofaringeālie elpvadi;

1.13. pārnēsājams skābekļa rezervuārs ar gāzes ietilpību vismaz 400l, kas aprīkots ar plūsmas mērītāju un regulācijas vārstuli, kas nodrošina maksimālo plūsmu vismaz 15l/min;

1.14. jaundzimušo un pieaugušo izmēra laringoskops ar spoguļiem;

1.15. jaundzimušo un pieaugušo izmēru endotraheālās intubācijas caurules un vadītājstieple;

1.16. Magilla spaile;

1.17. nierveida bļodiņa.

2. Materiāli:

2.1. jaundzimušo un pieaugušo izmēru katetri sekrēta atsūkšanai no elpceļiem;

2.2. nabassaites klipši/aukliņas;

2.3. piecas šļirces ar adatām (20ml);

2.4. piecas šļirces ar adatām (10ml);

2.5. piecas šļirces ar adatām (1ml);

2.6. šūšanas materiāls ar adatām;

2.7. sterilas marles plāksnītes, tamponi, vate;

2.8. divi nabas vēnas katetri jaundzimušajam;

2.9. divi pieaugušo intravenozie katetri;

2.10. vēnu katetru fiksējošs materiāls;

2.11. intubācijas cauruli fiksējošie materiāli;

2.12. trīs infūziju sistēmas;

2.13. divi urīnpūšļa katetri;

2.14. kontakta gēls;

2.15. vakutaineri asins paraugu ņemšanai no nabassaites asinsvadiem;

2.16. četri sterili auti, divi dvieļi;

2.17. četri pāri sterilu un četri pāri nesterilu cimdu;

2.18. darba apģērbs.

3. Medikamentu minimums neat­liekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai:

3.1. dzemdi savelkoši līdzekļi (uterotoniķi):

3.1.1. oksitocīns - 15 IU;

3.2. sirds-plaušu funkciju uzturēšanai nepieciešamie medikamenti:

3.2.1. atropīna sulfāts - 4mg, šķīdums injekcijām;

3.2.2. epinefrīna hidrohlorīds - 10 mg, šķīdums injekcijām;

3.2.3. dopamīna hidrohlorīds - 200 mg, šķīdums infūzijām;

3.2.4. lidokaīna hidrohlorīds - 240 mg, šķīdums i/v injekcijām;

3.2.5. magnija sulfāts - 5 g, šķīdums injekcijām;

3.3. pretsāpju medikamenti:

3.3.1. tramadola hidrohlorīds - 200 mg, šķīdums injekcijām;

3.3.2. metamizols - 2 g, šķīdums injekcijām;

3.4. asinsspiediena samazināšanai nepieciešamie medikamenti:

3.4.1. klonidīna hidrohlorīds - 0,15 mg, tabletes lietošanai zem mēles;

3.4.2. nifedipīns - 10mg, tabletes lietošanai zem mēles;

3.5. antianginālie medikamenti:

3.5.1. nitrosorbīds - 10mg tabletēs;

3.5.2. metoprolols - 50mg tabletēs;

3.6. bronholītiskie medikamenti:

3.6.1. aminofilīns - 480mg, šķīdums injekcijām;

3.7. medikamenti ar iedarbību uz centrālo nervu sistēmu:

3.7.1. diazepāms - 20mg, šķīdums injekcijām;

3.8. diurētiskie medikamenti:

3.8.1. furosemīds - 100mg, šķīdums injekcijām;

3.9. virsnieru hormonus aizstājošie medikamenti:

3.9.1. hidrokortizona nātrija sukcināts - 500 mg, liofilizēts pulveris;

3.9.2. prednizolons - 180 mg, šķīdums injekcijām;

3.10. asins aizvietotāji:

3.10.1. nātrija hlorīds - 500ml, 0,9% šķīdums infūzijām;

3.10.2. Ringera šķīdums vai Ringera laktāts - 1000ml, šķīdums infūzijām;

3.10.3. glikoze - 100 ml, 10% šķīdums infūzijām;

3.11. pretindes:

3.11.1. naloksons - 0,8 mg, šķīdums injekcijām;

3.12. lokālās anestēzijas līdzekļi:

3.12.1. lidokaīns 10% - aerosols;

3.13. citi medikamenti:

3.13.1. hloropiramīna hidrohlorīds - 40 mg, šķīdums injekcijām;

3.13.2. K vitamīns - 4mg;

3.13.3. nātrija hidrogenkarbonāts (NaHCO3) 4,2% - 250ml.

4. Dezinfekcijas līdzekļi:

4.1. ādas dezinfekcijai;

4.2. gļotādu dezinfekcijai;

4.3. instrumentu dezinfekcijai;

4.4. virsmu dezinfekcijai.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija
noteikumiem Nr.
611
Indikācijas dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi

1. Indikācijas dzemdētājas pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:

1.1. dzemdību komplikācijas:

1.1.1. priekšlaicīgs augļu apvalku plīsums;

1.1.2. asiņošana no dzemdību ceļiem;

1.1.3. horioamnionīts;

1.1.4. kardiotokogrāfiskajā izmeklēšanā vai auskultatīvi konstatēta augļa sirdsdarbības patoloģija;

1.1.5. zaļi augļa ūdeņi;

1.1.6. nabassaites priekšguļa vai izkrišana;

1.1.7. intrauterīna augļa bojāeja;

1.1.8. primāra vai sekundāra dzemdes disfunkcija;

1.1.9. daļēja vai absolūta augļa galviņas un mātes iegurņa nesaderība;

1.1.10. draudošs vai noticis dzemdes plīsums;

1.1.11. izveidojusies augļa guļas vai priekšguļošās daļas patoloģija;

1.1.12. placentas atdalīšanās vai izdalīšanās traucējumi;

1.1.13. dzemdību ceļu traumatisms (izņemot I-IIpakāpes starpenes vai dzemdes kakla plīsumu);

1.1.14. nepietiekama dzemdētājas līdzdarbība;

1.2. dzemdētājas vēlēšanās;

1.3. citi iemesli, kas rada veselības vai dzīvības apdraudējumu.

2. Indikācijas nedēļnieces pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:

2.1. asiņošana no dzemdību ceļiem;

2.2. nedēļnieces vēlēšanās;

2.3. citi iemesli, kas rada veselības vai dzīvības apdraudējumu.

3. Indikācijas jaundzimušā pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi:

3.1. asfiksija;

3.2. elpošanas nepietiekamība: divu stundu laikā pēc piedzimšanas paātrināta elpošana (vairāk par 60reizēm minūtē), palīgmuskulatūras piedalīšanās elpošanā, stenēšana;

3.3. vispārēja cianoze vai akrocianoze vēlāk nekā sešas stundas pēc piedzimšanas;

3.4. dzeltes parādīšanās pirmajā diennaktī pēc piedzimšanas, ādas bālums (īpaši, ja iespējama rēzus faktora vai asins grupu nesaderība);

3.5. strutainas ādas vai gļotādu saslimšanas, izsitumi (izņemot petehijas vai jaundzimušo toksiskās eritēmas elementus);

3.6. patoloģiska centrālās nervu sistēmas simptomātika (jaundzimušā nomākums vai uzbudinājums, krampji, parēzes vai paralīzes);

3.7. kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (vemšana, caureja, barības uzņemšanas problēmas);

3.8. acīmredzamas iedzimtas attīstības anomālijas vai aizdomas par tām;

3.9. jaundzimušā stāvoklis, kurā nepieciešama neatliekama palīdzība (asiņošana, sirds­darbības traucējumi, elpošanas apstāšanās);

3.10. neskaidrs patoloģisks jaundzimušā stāvoklis;

3.11. nedēļnieces vēlēšanās;

3.12. citi iemesli.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija
noteikumiem Nr.
611
Apmācības tēmas topošajiem vecākiem par jaundzimušā aprūpi un jaundzimušajam veselīgiem apstākļiem
(Pielikums MK 21.08.2012. noteikumu Nr.574 redakcijā)

Nr.
p.k.

Tēma

1. Jaundzimušā ēdināšana:
1.1. zīdīšanas problēmas un to risinājumi, mātes piena priekšrocības salīdzinājumā ar maisījumiem
1.2. mātes uzturs
1.3. D vitamīna nodrošinājums
2. Jaundzimušā aprūpe:
2.1. jaundzimušā drošība
2.2. jaundzimušā higiēna
2.3. jaundzimušā ģērbšana
2.4. jaundzimušā attīstība un attīstības veicināšana
2.5. savstarpējais kontakts, mierināšana
3. Jaundzimušajam droša apkārtējā vide un pēkšņās nāves sindroms:
3.1. vecāku atbildība, atbildības sadale
3.2. veselības apdraudējums jaundzimušā periodā
3.3. bērna aprūpes priekšmetu piemērotības un drošības izvērtējums
5.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 25.jūlija
noteikumiem Nr.
611
Prasības grūtniecības ultrasonogrāfiskajai izmeklēšanai
(Pielikums MK 15.01.2013. noteikumu Nr. 41 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.01.2017. noteikumiem Nr. 60; MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 205; MK 17.09.2019. noteikumiem Nr. 441; 1.1.2. apakšpunkta jaunā redakcija un 1.1.2.1 apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

1. Prasības ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanai fizioloģiski noritošai grūtniecībai I un II grūtniecības trimestrī:

1.1. izmeklējumu veic sertificēts ginekologs (dzemdību speciālists), kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

1.1.1. saņemts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāts "Ultrasonogrāfija dzemdniecībā un ginekoloģijā";

1.1.2. saņemts sertifikāts par I trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu un nokārtotu kursu praktisko daļu par kompetenci I trimestra augļa ultrasonogrāfijā ar augļa skausta krokas mērījumu;

1.1.2.1 saņemts sertifikāts par II trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu un nokārtotu kursu praktisko daļu par kompetenci II trimestra augļa ultrasonogrāfijā un augļa anatomijas izvērtēšanā;

1.1.3. iegūta ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze ultrasonogrāfisko izmeklējumu veikšanā;

1.1.4. veikts vismaz 300 I trimestra ultrasonogrāfisko izmeklējumu;

1.1.5. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par apgūtu teorētisko kursu augļa I trimestra ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā;

1.2. ārstniecības iestādes vadītājs ir apliecinājis, ka speciālists (speciālisti) un ārstniecības iestāde ir gatavi veikt valsts apmaksātus I trimestra ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm;

1.3. izmeklējuma dokumentēšanai izmanto augļa ultrasonogrāfijas protokolu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību (protokolu aizpilda divos eksemplāros, no kuriem vienu pievieno mātes pasei kopā ar kakla krokas attēla/mērījuma izdruku);

1.4. ultrasonogrāfijas aparāts nav vecāks par 10 gadiem un atbilst šādām prasībām:

1.4.1. abdominālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 5 MHz;

1.4.2. vaginālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 7 MHz;

1.4.3. ir tālummaiņas (zoom) iespēja;

1.4.4. ir iespēja atkārtot iepriekš veiktu darbību (cineloop funkcija);

1.4.5. mazākais mērījuma solis ne lielāks kā 0,1 mm;

1.4.6. ir krāsu un spēka doplera funkcija ar minimālu vārtu izmēru (ne vairāk par 1 mm);

1.4.7. ir dzemdniecības, ginekoloģijas un I trimestra skrīninga programmatūra.

2. Prasības ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanai riska grupas grūtniecēm (tai skaitā ar vidēju un augstu ģenētisko risku):

2.1. izmeklējumu veic sertificēts ginekologs (dzemdību speciālists), kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.1. saņemts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāts "Ultrasonogrāfija dzemdniecībā un ginekoloģijā";

2.1.2. saņemts sertifikāts par I trimestra ultrasonogrāfijas kursu apmeklējumu Latvijā vai analogs citā valstī iegūts sertifikāts (minētie sertifikāti izsniegti ne agrāk kā 2010.gadā);

2.1.3. iegūta ne mazāk kā astoņu gadu pieredze ultrasonogrāfisko izmeklējumu veikšanā;

2.1.4. veikts vismaz 1000 I trimestra ultrasonogrāfisko izmeklējumu (ultrasonogrāfiskie izmeklējumi ir dokumentēti un apliecina kompetenci invazīvo diagnostikas metožu lietošanā perinatālajā diagnostikā);

2.1.5. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par kompetenci skausta krokas mērījumā, ductus venosus, trikuspidālā vārstuļa un deguna kaula izvērtēšanā un sertifikāts par apgūtu teorētisko kursu augļa I trimestra ultrasonogrāfijas izmeklēšanā (teorētiskais kurss un akceptēti nosūtītie attēli);

2.1.6. saņemts sertifikāts (Fetal Medicine Foundation) par kompetenci augļa anomāliju izvērtēšanā (teorētiskais kurss un akceptēti nosūtītie attēli) un sertifikāts par nokārtotu praktisko eksāmenu, izmantojot ultrasonogrāfijas simulatoru;

2.2. ārstniecības iestādes vadītājs ir apliecinājis, ka speciālists (speciālisti) un ārstniecības iestāde ir gatavi veikt valsts apmaksātus I trimestra ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm un lietot invazīvās diagnostikas metodes;

2.3. izmeklējuma dokumentēšanai izmanto augļa ultrasonogrāfijas protokolu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību (protokolu aizpilda divos eksemplāros, no kuriem vienu pievieno mātes pasei kopā ar kakla krokas attēla/mērījuma izdruku);

2.4. ultrasonogrāfijas aparāts nav vecāks par septiņiem gadiem un atbilst šādām prasībām:

2.4.1. abdominālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 5 MHz;

2.4.2. vaginālā zonde ar frekvenci, ne mazāku kā 7 MHz;

2.4.3. ir tālummaiņas (zoom) iespēja;

2.4.4. ir iespēja atkārtot iepriekš veiktu darbību (cineloop funkcija);

2.4.5. mazākais mērījuma solis ne lielāks kā 0,1 mm;

2.4.6. ir krāsu un spēka doplera funkcija ar minimālu vārtu izmēru (ne vairāk par 1 mm);

2.4.7. ir dzemdniecības un ginekoloģijas un I trimestra skrīninga programmatūra un augļa ehokardioskopijas programmatūra.

3. Šā pielikuma 1.2. un 2.2. apakšpunktā minētā prasība attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina valsts apmaksātus ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecēm.