22-TA-1512
Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības
Izdoti saskaņā ar ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 9. panta ceturtās daļas 1. punktu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības.
2.
Noteikumi attiecas uz radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem, kuriem nepieciešama licence vai reģistrācijas apliecība darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.
3.
Operators, kura kontrolētajā zonā atrodas jonizējošā starojuma avots, nodrošina minētā avota fiziskās aizsardzības prasību izpildi, lai novērstu neatļautas darbības - diversiju, jonizējošā starojuma avota nolaupīšanu, neatļautu pārvietošanu, pārveidošanu vai lietošanu, bojāšanu un iznīcināšanu.
4.
Iespējamos neatļauto darbību veicējus (uzbrucējus) iedala divās grupās:
4.1.
iekšējais uzbrucējs – jebkurš darbinieks (ieskaitot apsardzes darbiniekus), kas mēģina veikt vai veic neatļautas darbības operatora kontrolētajā zonā, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots (turpmāk - apsargājamais objekts), ar mērķi izdarīt noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā pasīvi vai aktīvi atbalstītu iebrucēju;
4.2.
iebrucējs – uzbrucējs no ārpuses, kurš mēģina iekļūt vai ir neatļauti iekļuvis apsargājamā objektā, lai veiktu neatļautas darbības ar mērķi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
5.
Fiziskās aizsardzības sistēma sastāv no šādiem elementiem:
5.1.
atturēšanas sistēma – vizuāli identificējama informācija par aizsardzības pasākumu esamību;
5.2.
detektēšanas sistēma – neatļauto darbību atklāšana un atpazīšana;
5.3.
novērtēšanas sistēma – iekšējā uzbrucēja un iebrucēja atpazīšana;
5.4.
aizkavēšanas sistēma – neatļautu darbību aizkavēšana un iekšējā uzbrucēja vai iebrucēja kustības palēnināšana;
5.5.
reaģēšanas sistēma - iekšējā uzbrucēja un iebrucēja aizturēšana vai neitralizācija.
6.
Fiziskās aizsardzības prasību izpildi kontrolē Valsts drošības dienests un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – centrs). Centrs konsultē Valsts drošības dienestu par iespējamo radioaktīvo piesārņojumu un apstarošanu apsargājamos objektos neatļauto darbību dēļ.
7.
Apsargājamos objektos ir aizliegts filmēt vai fotografēt fiziskās aizsardzības sistēmu iekārtas un to darbību, izņemot speciālistiem paredzēto mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību, ja tas saskaņots ar apsargājamā objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
8.
Apstrādājot vai montējot mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību, pēc iespējas likvidē norādes par konkrēto apsargājamo objektu un atdala tos fotouzņēmumus vai filmas daļas, kurās parādīti visi viena objekta elementi kopumā vai jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības sistēmas detalizētas shēmas. Mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nedrīkst pavairot bez apsargājamā objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas. Šaubu gadījumā par mācību materiālu pavairošanas nepieciešamību apsargājamā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var konsultēties ar Valsts drošības dienestu.
9.
Aizliegts rīkot publiskas sanāksmes, demonstrācijas un piketus apsargājamā objekta pastiprinātas apsardzes zonā, kas noteikta šo noteikumu 28.2. apakšpunktā, izņemot darbinieku streikus.
10.
Fiziskās aizsardzības prasību īstenošanai radioaktīvo vielu saturošos jonizējošā starojuma avotus iedala piecās kategorijās, izņemot radioaktīvo materiālu transportēšanu, kur drošības līmeņus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu. Operators jonizējošā starojuma avota un objekta, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots, kategoriju nosaka, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos nosacījumus.
11.
Operators un darbu vadītājs nekavējoties informē centru un Valsts drošības dienestu, ja jonizējošā starojuma avots ir pazaudēts, neatļauti pārvietots vai lietots.
2.Fiziskās aizsardzības sistēmas plānošana
2.1.Vispārīgās prasības
12.
Plānojot jebkuru darbību apsargājamā objektā, operators nodrošina efektīvu fiziskās aizsardzības sistēmu, kura:
12.1.
neapgrūtina radiācijas drošības, kodoldrošības, ugunsdrošības un veselības aizsardzības prasību izpildi;
12.2.
netraucē radiācijas avārijas seku likvidēšanu;
12.3.
neapgrūtina apsargājamo avotu uzskaiti, kontroli un atļautās darbības apsargājamā objektā;
12.4.
nodrošina, lai visi fiziskās aizsardzības sistēmas elementi darbojas vienlaikus, viens otru papildinot.
13.
Operators izvēlas piemērotus fiziskās aizsardzības sistēmas tehniskos elementus un administratīvos līdzekļus, tai skaitā iekšējās instrukcijas par darbinieku un apmeklētāju iekļūšanas un izkļūšanas kontroli apsargājamā objektā un iekļūšanas un izkļūšanas reģistrēšanas kārtību. Fiziskās aizsardzības sistēmu tehniskos elementus nelieto, ja nepieciešamo drošības pakāpi var sasniegt ar administratīvajiem līdzekļiem.
14.
Fiziskās aizsardzības sistēmā izmanto vienu vai vairākas iekārtas, lai ieslēgtu vai izslēgtu bloķēšanas sistēmu, signalizācijas sistēmu vai citu fiziskās aizsardzības iekārtu, kuru var darbināt ar šim nolūkam speciāli konstruētu un izveidotu atslēgu (turpmāk - kontroles iekārta).
15.
Plānojot fiziskās aizsardzības sistēmu, paredz nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi visiem fiziskās aizsardzības sistēmas elementiem avārijas gadījumos un elektrotīklu remonta laikā. Ja nepieciešams, ierīko autonomus rezerves barošanas avotus vai rezerves barošanu no elektroenerģijas piegādātāju elektrotīkla.
16.
Objektā, kurā atradīsies 1. un 2. kategorijas jonizējošā starojuma avots, projektējot un izveidojot iekšējos elektrotīklus:
16.1.
paredz nodrošinājumu nepārtrauktai elektroenerģijas piegādei visiem fiziskās aizsardzības sistēmas elementiem, ugunsdzēšanas ierīcēm, radiācijas drošības un kodoldrošības vadības un kontroles iekārtām un instrumentiem normālas ekspluatācijas apstākļos, kā arī avārijas gadījumā vai remonta laikā izslēdzoties kādam no elektroenerģijas ievadiem;
16.2.
paredz šādu tehnisko nodrošinājumu:
16.2.1.
pārslēgšanās uz avārijas režīma elektroenerģijas piegādi notiek automātiski, un tas neizraisa apsardzes iekārtu darbības traucējumus;
16.2.2.
apsardzes stacijās automātiski ieslēdzas signalizācija, ja notikusi pārslēgšanās uz avārijas režīma elektroenerģijas piegādi;
16.2.3.
avārijas režīmā visas iekārtas var darboties tik ilgi, cik nepieciešams, lai atjaunotu normālu elektroenerģijas piegādi;
16.2.4.
elektroenerģijas nodrošinājuma iekārtas avārijas režīmā ir aizsargātas pret ārējās vides faktoriem.
17.
Objektā, kurā atrodas 1. un 2. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators vismaz reizi nedēļā pārbauda avārijas režīma elektroenerģijas piegādes iekārtu stāvokli, tai skaitā degvielas daudzumu dīzeļģeneratoriem un akumulatoru bateriju uzlādējuma pakāpi. Pārbaudes datus reģistrē uzskaites žurnālā.
18.
Operators 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotam izstrādā fiziskās aizsardzības plānu un šo plānu saskaņo ar Valsts drošības dienestu pirms licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanas no centra.
19.
Fiziskās aizsardzības plāna saturs ir norādīts šo noteikumu 2. pielikumā.
20.
Operators 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotam un vaļējiem starojuma avotiem izstrādā aprakstu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu, ievērojot šo noteikumu 21. punktā un 7. nodaļā noteiktās prasības, un iesniedz to centram kopā ar citiem dokumentiem licences vai reģistrācijas apliecības darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanai.
21.
Operators nodrošina fiziskās aizsardzības prasības jonizējošā starojuma avotu kontrolei un aizsardzības pasākumiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotam, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotiem, to pārvietošanu vai pazaudēšanu:
21.1.
jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpā vai īpaši noteiktā glabātavā, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu konteinera uzglabāšanas vietai un jonizējošā starojuma avotiem;
21.2.
vieta kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā jonizējošā starojuma avotus, marķēta ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI");
21.3.
kontroles zona ir norobežota un notiek kontrolēta iekļūšana zonās un apakšzonās, ja nepieciešams, un izkļūšana no tām, kā arī ir nodrošināti tādi apstākļi, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās;
21.4.
izstrādāta kārtība, kādā notiek iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās.
2.2.Apdraudējuma novērtēšana
22.
Fiziskās aizsardzības sistēmas plānošanai 1., 2. un 3. kategorijas avotam, tai skaitā transportēšanas laikā, operators nodrošina apdraudējuma analīzi, novērtējot:
22.1.
varbūtību uzbrukumam no ārpuses, uzbrukumam no slēpņa vai darbības, ko veic labi apmācīta, ekipēta un bruņota persona vai personu grupa;
22.2.
iespēju, ka neatļautās darbības veic persona, kas strādā apsargājamā objektā, vai minētā persona, sadarbojoties ar iebrucēju;
22.3.
ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas iespēju starp iebrucēju un apsargājamā objekta personālu.
23.
Personai var atļaut strādāt ar šo noteikumu 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotu pēc tam, kad persona ir operatoram iesniegusi izvērstu informāciju par iepriekšējām darbavietām, kā arī iesniegusi izziņu par fiziskas personas sodāmību, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem.
24.
Atbilstoši šo noteikumu 23. punktam personas sniegto informāciju operators nodod Valsts drošības dienestam. Valsts drošības dienests novērtē, vai darbiniekus ar šantāžu nevar piespiest pasīvi vai aktīvi atbalstīt iebrucējus.
25.
Valsts drošības dienests var pārbaudīt objekta, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, darbiniekus, kā arī, ja komersants sniedz pakalpojumus apsargājamā objektā, komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus, kuriem ir pieeja apsargājamā objektā esošajiem jonizējošā starojuma avota funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz jonizējošā starojuma avota funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus, un izvērtēt informāciju attiecībā uz persona sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Valsts drošības dienests sniedz ieteikumus par drošības pasākumu veikšanu apsargājamā objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
26.
Pirms darbiniekam (ieskaitot apsardzes dienesta darbiniekus) atļauj strādāt objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, darbinieks ar parakstu apliecina šādu apņemšanos:
26.1.
nekādos apstākļos neveikt neatļautas darbības ar apsargājamo avotu;
26.2.
ar savu darbību vai bezdarbību neveicināt neatļautas darbības ar apsargājamo avotu;
26.3.
nesniegt ar fiziskās aizsardzības sistēmu saistītu informāciju personām, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt;
26.4.
nepiedalīties streikos, ja tas var apdraudēt objekta fizisko aizsardzību, kā arī būtiski pazemināt kodoldrošības un radiācijas drošības līmeni;
26.5.
nekavējoties informēt apsargājamā objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja tā rīcībā nonāk informācija par iespējamiem apdraudējumiem apsargājamam avotam.
2.3.Daudzu barjeru sistēma
27.
Daudzu barjeru sistēmu veido, ievērojot principu, ka efektīvu fiziskās aizsardzības sistēmu var izveidot tad, ja ap iespējamā uzbrukuma mērķi ir izveidotas vairākas apsardzes zonas un katrā nākamajā zonā, kas ir tuvāk apsargājamam avotam vai jonizējošā starojuma avotu vadības sistēmām, tiek izveidots stingrāks aizsardzības režīms.
28.
Apsargājamā objektā izveido šādas apsardzes zonas:
28.1.
apsargājamā zona - teritorija, kas ietver visu apsargājamo objektu vai daļu no tā;
28.2.
pastiprinātas apsardzes zona – teritorija apsargājamā objekta kontroles zonā;
28.3.
iekšējā zona – teritorija ap jonizējošā starojuma avotu operatora kontroles zonā.
29.
Apsardzes zonas norobežo ar aizsardzības barjerām, kuras ietver detektēšanas un aizkavēšanas sistēmas, kuras uzbrucējiem ir jāpārvar vienu pēc otras, līdz tie nonāk pie uzbrukuma mērķa.
30.
Lai daudzu barjeru sistēma darbotos efektīvi, izveido rezerves sistēmu, kura var nekavējoties aizstāt galveno fiziskās aizsardzības sistēmu, ja tā tiek sabojāta vai notiek tehniska kļūda tās darbībā. Rezerves sistēmās ieteicams izmantot tādas iekārtas un tehnoloģijas, kuras atšķiras no pamatsistēmas, lai apgrūtinātu uzbrucējiem iespēju sabojāt abas sistēmas vienlaikus vai ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem.
2.4.Atturēšanas sistēma
31.
Atturēšanas sistēmu veido tā, lai uzbrucējs, kas ir motivēts veikt neatļautas darbības, kuru mērķis ir noziedzīga nodarījuma izdarīšana, tiktu atturēts no nodoma īstenošanas ar pasākumiem, kas ļauj tam saprast, ka neatļautu darbību vai uzbrukuma gadījumā šī uzbrukuma veiksmīgas īstenošanas iespēja ir pārāk maza vai pat neiespējama vai iespējamās negatīvās sekas ir pārāk lielas.
32.
Atturēšanas sistēmu izvieto apsargājamā zonā, kā arī operatora kontrolētajā teritorijā, kas robežojas ar publisko zonu. Atturēšanas sistēma var ietvert uzbrucēja informēšanu par drošības pasākumu esamību:
32.1.
apsardzes klātbūtnes konstatēšana publiskajā zonā; vai informatīvas norādes par apsardzes esamību;
32.2.
informatīvas norādes par videonovērošanas veikšanu, kā arī konstatējama videonovērošanas kameru esamība;
32.3.
informatīvas norādes par nepiederošu personu klātbūtnes liegumu operatora apsargājamā zonā;
32.4.
visu apmeklētāju identitātes fiksēšanas kārtība, pirms tie iekļūst apsargājamās zonas publiskajā daļā.
3.Detektēšanas sistēma un novērtēšanas sistēma
33.
Detektēšanas sistēmu, kura sastāv no ierīcēm, kas reģistrē personu radītās izmaiņas (turpmāk – sensors), apvieno ar trauksmes novērtēšanas sistēmām, uzbrucēja atpazīšanas sistēmām un trauksmes paziņošanas sistēmām, ietverot tajās arī visas ar šīm sistēmām saistītās komunikācijas un displeja iekārtas. Šādu detektēšanas sistēmas un novērtēšanas sistēmas kompleksu veido, lai:
33.1.
nekavējoties konstatētu iebrucēja mēģinājumu iekļūt apsargājamā objektā;
33.2.
varētu atšķirt uzbrukumu no viltus trauksmes signāliem;
33.3.
varētu atpazīt iebrucēju;
33.4.
atšķirtu atļautās darbības no neatļautām darbībām, ko veic darbinieks;
33.5.
varētu laikus izziņot trauksmi un reaģēšanas spēki varētu apturēt uzbrucēju pirms neatļautās darbības izdarīšanas, tai skaitā apturēt uzbrucēju pirms apsargājamā objekta atstāšanas nolaupīšanas gadījumā, bet diversijas gadījumā –, pirms uzbrucējs ir nokļuvis līdz iekšējai zonai un veicis diversijas aktu.
34.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, detektēšanas sistēmas izvieto:
34.1.
ap apsargājamo objektu;
34.2.
tiešā atsevišķu apsargājamo avotu tuvumā;
34.3.
pie apsargājamā objekta ieejas un izejas.
35.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, papildu detektēšanas sistēmas uzstāda tajās apsargājamā objekta vietās, kurās:
35.1.
veicot uzbrukumu, var tikt radīti būtiski kaitējumi apsargājamajam avotam;
35.2.
ilgu laiku regulāri var pazaudēt apsargājamos avotus tik mazos daudzumos, ka to pazušanu var konstatēt tikai pēc fiziskas inventarizācijas.
36.
Pastiprinātas apsardzes zonu barjeras nodrošina vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām uzbrukuma detektēšanas sistēmām, kā arī izveido trauksmes analīzes un novērtēšanas sistēmas.
37.
Izvēloties sensorus detektēšanas sistēmai, ņem vērā:
37.1.
apsargājamā objekta specifiku;
37.2.
sensoru detektēšanas varbūtību;
37.3.
varbūtību, ka sensorus var sabojāt vai traucēt to normālu darbību, tāpēc priekšroku dodot tādiem elementiem, ko ir grūti sabojāt vai traucēt to darbību.
38.
Sensorus novieto vietās, kurās ir vismazākie ārējie traucējumi, kas var radīt kļūdas sensoru darbā, un ir iespējams noregulēt tos uz maksimālo jutību. Uzstādot sensorus, ņem vērā divas galvenās metodes sensoru darbības traucēšanai, ko var izmantot uzbrucējs:
38.1.
bloķēšana – palīgierīču izmantošana un pasākumu veikšana, lai nepieļautu uzbrucēja radītā trauksmes signāla atskanēšanu vai kavētu trauksmes signāla noraidīšanu apsardzes dienestam;
38.2.
apiešana – uzbrucēja pārvietošanās pa sensora nekontrolētām zonām.
39.
Lai aizsargātu sensorus pret bloķēšanu, operators izvēlas kādu no šādām iespējām:
39.1.
ierīces, kas rada trauksmi, ja mēģina sabojāt sensoru;
39.2.
mehāniski izveidota zona, kura traucē piekļūt sensoram;
39.3.
signalizācijas līniju uzraudzība visapdraudētākajos punktos, ko veic apsardzes dienests;
39.4.
signalizācijas līniju pašpārbaude visā to garumā, izmantojot elektroniskās metodes;
39.5.
zonas, kuras vienlaikus kontrolē divi savstarpēji neatkarīgi sensori.
40.
Lai nodrošinātu uzbrucēja atpazīšanu vai uzbrukuma savlaicīgu pamanīšanu objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, objektā, ap objektu un avota tiešā tuvumā uzstāda detektēšanas sistēmu sensorus kopā ar optiskajām ierīcēm, kas ļauj apzināt uzbrukumu, atpazīt uzbrucējus vai ļauj apsardzes dienesta darbiniekiem nepārtraukti vizuāli kontrolēt apsargājamo objektu un avotu.
41.
Lai kontrolētu uzbrucēja pārvietošanos caur barjerām, uz sienām, durvīm, jumta un ventilācijas caurulēm novieto sensorus, tai skaitā:
41.1.
magnētiskā līdzsvara slēdžus;
41.2.
stiklu sasišanas sensorus;
41.3.
gaismas stara sensorus.
42.
Lai kontrolētu uzbrucēja pārvietošanos apsargājamā zonā, izmanto detektēšanu tilpumā, tai skaitā:
42.1.
ultraskaņas sensorus;
42.2.
mikroviļņu sensorus;
42.3.
pasīvos infrasarkano staru sensorus.
43.
Lai kontrolētu darbības tiešā apsargājamā avota tuvumā, izmanto punktveida sensorus, tai skaitā:
43.1.
kapacitātes blīvuma sensorus vai citus pietuvošanās sensorus;
43.2.
spiediena vai pieskaršanās sensorus.
44.
Izveidojot detektēšanas sistēmu pastiprinātas apsardzes un iekšējā zonā, operators nodrošina, lai:
44.1.
uz apsardzes pults parādās indikācija un ieslēdzas trauksmes signalizācija, ja kāds detektors dod trauksmes signālu, kā arī lai var konstatēt, kurš detektors kurā apsargājamās zonas vietā ir šo trauksmes signālu radījis;
44.2.
ir indikācija, ja kāds no signalizācijas kabeļiem tiek pārrauts;
44.3.
uz apsardzes pults ir indikācija, ja kāds detektors ir izslēgts, lai veiktu atļautas darbības apsargājamā objektā;
44.4.
visi signalizācijas kabeļi un to savienojumi ir droši un pasargāti no iespējamām diversijām.
45.
Izveidojot detektēšanas sistēmu ap apsargājamo zonu objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators papildus šo noteikumu 44. punktā noteiktajām prasībām nodrošina, lai:
45.1.
uz apsardzes pults ir indikācija, ja notiek signalizācijas līnijas pārbaude, pieslēdzot tai mēriekārtas;
45.2.
ieslēdzas trauksmes signāls, ja apsardzes režīmā tiek šķērsots apsargājamās zonas perimetrs.
46.
Jebkuram akustiskajam fiziskās aizsardzības trauksmes signālam jābūt skaidri sadzirdamam un pazīstamam. Tas nedrīkst būt līdzīgs automašīnu radītajiem skaņas signāliem, kā arī citiem skaņas signāliem apsargājamā objektā.
47.
Akustiskās trauksmes signalizācijas ierīces izveido tā, lai laikā starp signāliem to svārstību frekvence nepārsniedz 2 Hz ± 1 Hz un klusuma periods starp signāliem ir vienāds ar skaņas signāla laiku (10 % kļūdas robežās). Akustiskajam trauksmes signālam:
47.1.
minimālais skaļums ir vismaz 100 dB;
47.2.
skaņas impulsu garums ir 25-30 sekundes.
48.
Ja akustisko trauksmes signālu var modulēt pēc frekvences, ierīci izveido tā, lai skaņas impulsu laikā frekvence mainās no 1800 Hz līdz 3550 Hz un atpakaļ līdz 1800 Hz.
49.
Ja par trauksmes signālu izmanto gaismu, optiskās trauksmes ierīces izveido tā, lai tās dotu 25 sekundes garus gaismas impulsus un to darbība būtu vismaz 5 minūtes, ja trauksmes signālu rada automātiski, ieslēdzot un izslēdzot parastās apgaismošanas ierīces.
50.
Ja par trauksmes signālu izmanto gaismas impulsus, signalizācijas frekvence ir 2 Hz ± 1 Hz, gaismas un tumsas brīži ir vienāda garuma (10 % kļūdas robežās).
51.
Objektos, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots:
51.1.
operators nodrošina novērošanu un uzbrucēja atpazīšanu, apsardzes perimetra pārredzamību, novērošanu pastiprinātās apsardzes zonā un iekšējā zonā, izmantojot tuvās novērošanas televīzijas kameras vai citus piemērotus līdzekļus;
51.2.
operators nodrošina, lai ar novērošanas kamerām varētu labi pārredzēt visas apsardzei nozīmīgās vietas pastiprinātas apsardzes zonā un iekšējā zonā visu diennakti, kā arī lai novērošanas sistēmas monitoros nav traucējumu un attēls ir skaidrs;
51.3.
pastiprinātas apsardzes zonā nedrīkst būt nepārredzamu apgabalu, kurus varētu izmantot uzbrucēji, lai nepamanīti piekļūtu apsargājamam objektam. Operators nodrošina, lai apsardzes darbinieki spēj kontrolēt, kas notiek jebkurā tālākajā apsardzes zonas vietā, arī sliktas redzamības apstākļos.
4.Aizkavēšanas sistēma
52.
Aizkavēšanas sistēmu veido tā, lai ar tehniskajiem līdzekļiem palēninātu:
52.1.
iebrucēja:
52.1.1.
iekļūšanu apsargājamā objektā pāri vai caur barjerām ap apsargājamo objektu;
52.1.2.
pārvietošanos pa apsargājamo objektu;
52.1.3.
nokļūšanu līdz apsargājamam avotam;
52.1.4.
izkļūšanu no apsargājamā objekta, nolaupot apsargājamo avotu;
52.1.5.
diversiju;
52.2.
iekšējā uzbrucēja:
52.2.1.
neatļautu un nereģistrētu pārvietošanos apsargājamā objektā;
52.2.2.
neatļautu nokļūšanu līdz apsargājamam avotam;
52.2.3.
izkļūšanu no apsargājamā objekta, nolaupot apsargājamo avotu;
52.2.4.
diversiju.
53.
Pasīvie aizkavēšanas elementi ir:
53.1.
attālums, kas jāpārvar uzbrucējam;
53.2.
inženierbarjeras, tai skaitā slēdzenes, kuras jāsagrauj, lai nonāktu līdz uzbrukuma mērķim.
54.
Aktīvie aizkavēšanas elementi ir:
54.1.
asaru gāzes;
54.2.
putas;
54.3.
lipīgi materiāli.
55.
Aktīvos aizkavēšanas elementus atļauts izmantot tikai objektos, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, pēc saskaņošanas ar Valsts drošības dienestu.
56.
Objekta, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, iekšējā zonā operators nodrošina divas savstarpēji neatkarīgas fiziskās aizsardzības sistēmas, kuru izslēgšanai nepieciešami vismaz divi darbinieki vienlaikus.
57.
Ja fiziskās aizsardzības iekārtu iedarbina, izņemot no tās atslēgu, slēdzeni izveido tā, ka ir nepieciešams izvilkt atslēgu vismaz 2 mm, lai aktivizētu aizsardzības sistēmu, vai nodrošina, ka aizsargierīci nevar iedarbināt nejauši vai atslēgu no slēdzenes izvelkot tikai daļēji.
58.
Fiziskās aizsardzības iekārtu izveido tā, lai tā turpinātu darboties arī pēc 2500 ieslēgšanas un izslēgšanas reizēm.
59.
Kontroles iekārtu, kuru darbina, ievadot individuālo kodu ar klaviatūras palīdzību, izveido tā, lai kontroles iekārtai būtu vismaz 10000 kodu variantu.
60.
Elektroniskās kontroles iekārtas izmanto objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots. Tās izveido tā, lai tiktu izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
60.1.
ir vismaz 50000 kodu variantu, un tie tiek mainīti pēc gadījuma skaitļu likuma;
60.2.
koda atrašanai, mehāniski pārbaudot visas iespējamās kombinācijas, ir nepieciešamas vismaz 10 diennaktis.
61.
Operators nodrošina, lai atslēgu atrašanās vietas, to lietošanas kombinācijas un elektronisko atslēgu kodus zina tikai tie darbinieki, kuriem ir atļauts tās izmantot.
62.
Atslēgas, slēdzenes un informācija par elektronisko atslēgu kodiem atrodas objekta, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avoti kodolmateriāli, galvenajā apsardzes stacijā. Tās izsniedz tikai apsardzes darbinieks, kuram ir atļauja iekļūt attiecīgajā zonā. Atslēgas, slēdzenes un informācija par kodiem, kas atļauj piekļūt pie 1. kategorijas jonizējošā starojuma avota, glabājas tikai pie apsardzes dienesta vadītāja vai apsardzes maiņas priekšnieka.
63.
Apsardzes dienests:
63.1.
uztur un aktualizē informāciju par visām atslēgām, slēdzenēm un elektroniskajiem atslēgu kodiem;
63.2.
vismaz reizi gadā veic visu atslēgu, slēdzeņu un elektronisko atslēgu fizisko pārbaudi un, ja nepieciešams, tās nomaina, lai nodrošinātu slēdzeņu kvalitātes atbilstību apsargājamā objekta fiziskās aizsardzības plānā paredzētajām prasībām.
64.
Slēdzenes un elektronisko atslēgu kodi tiek nekavējoties nomainīti, ja atklāj neatļautu iekļūšanu apsargājamā objektā, atslēdzot šīs slēdzenes, kā arī visos gadījumos, kad darbinieks, kuram ir zināmi attiecīgie elektroniskie kodi un tiesības izmantot attiecīgās atslēgas un slēdzenes, pārtrauc darba attiecības attiecīgajā objektā.
65.
Ja fiziskās aizsardzības iekārtas:
65.1.
ieslēdz apsargājamā zonā, pirms pēdējais darbinieks to atstāj, ieslēgšanas sistēmu izveido tā, lai nodrošinātu apsardzes iekārtu ieslēgšanos ar 15-45 sekunžu aizkavēšanos, bet šis aizkavēšanās laiks var tikt koriģēts atbilstoši apsargājamās zonas specifikai;
65.2.
izslēdz apsargājamā zonā, pirms pirmais darbinieks tajā ieiet, izslēgšanas sistēmu izveido tā, lai nodrošinātu trauksmes iekārtu ieslēgšanos ar 5-15 sekunžu aizkavēšanos, bet šis aizkavēšanās laiks var tikt koriģēts atbilstoši apsargājamās zonas specifikai.
66.
Optiskos signālus, kas norāda aizsardzības sistēmu stāvokli (ieslēgts vai izslēgts), izveido tā, lai to gaismas stiprums ārpus apsargājamās zonas būtu mazāks par 0,2 cd.
5.Reaģēšanas sistēma
67.
Reaģēšanas sistēmu veido tā, lai uzbrucējs tiktu aizturēts:
67.1.
pirms tas nokļuvis līdz apsargājamam avotam un veicis diversiju pret apsargājamo objektu;
67.2.
pirms tas izkļuvis no apsargājamā objekta kopā ar nolaupīto apsargājamo avotu.
68.
Reaģēšanas sistēmas elementi ir apsargājamā objekta apsardzes dienests un ārējie reaģēšanas spēki, ar kuriem ir noslēgts līgums par palīdzību uzbrukuma gadījumā, tai skaitā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, vai zemessardze.
69.
Ārējo reaģēšanas spēku laika patēriņu, kā arī uzbrukumam nepieciešamo laiku un uzbrucēja pārvietošanās ceļu novērtē un analizē, izmantojot specializētu programmatūru vai ņemot vērā apsardzes sistēmu ekspertu viedokli.
70.
Izvēlas tādu ārējo reaģēšanas spēku, kuram nepieciešams īsāks laiks, lai sagatavotos izbraukumam, ierastos uzbrukuma vietā un sagatavotos uzbrucēja aizturēšanai, nekā laiks, kāds nepieciešams, lai uzbrucējs ar nozagto apsargājamo avotu izkļūtu no apsargājamā objekta vai veiktu diversiju.
71.
Objektu, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, apsargā Iekšlietu ministrijas norīkots apsardzes dienests. Citos objektos, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators izveido attiecīgu apsardzes dienestu. Par apsardzes dienesta vadītāju nozīmē personu:
71.1.
kurai ir pieredze šādu uzdevumu izpildē;
71.2.
kuras kandidatūru akceptējis Valsts drošības dienests.
72.
Operators nodrošina, lai apsargājamā objekta apsardzes dienesta darbinieki:
72.1.
tiktu apmācīti radiācijas drošības jautājumos, kuri jāievēro attiecīgajā objektā;
72.2.
zinātu apsargājamā objekta īpatnības;
72.3.
tiktu nodrošināti ar līdzekļiem apsardzes funkciju izpildei un aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;
72.4.
tiktu apmācīti darbam ar detektēšanas un novērošanas ierīcēm.
73.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, izveido galveno apsardzes staciju, kas nodrošina nepārtrauktu fiziskās aizsardzības sistēmas darbību, un rezerves apsardzes staciju, kas:
73.1.
objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, pilnībā uzrauga visas galvenās apsardzes stacijas darbības un jebkurā brīdī spēj pilnībā pārņemt tās funkcijas;
73.2.
objektā, kurā atrodas 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, tiek izmantota fiziskās aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, ja galvenajā apsardzes stacijā rodas tehniskas problēmas tālākai darbībai vai arī iebrukuma dēļ apsardzes dienestam tā ir jāatstāj.
74.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avoti, kas nav kodolmateriāli, izveido apsardzes punktu.
75.
Operators nodrošina, ka apsardzes stacijās un apsardzes punktos:
75.1.
ir nepārtraukti sakari ar policiju un operatoru;
75.2.
visi trauksmes signāli nonāk galvenajā un rezerves apsardzes stacijā;
75.3.
visus trauksmes signālus reģistrē un laikus veic atbilstošus pasākumus.
76.
Apsardzes staciju darbiniekus nedrīkst iesaistīt tādu pienākumu izpildē, kas nav saistīti ar fiziskās aizsardzības prasību izpildi. Katrs apsardzes darbinieks kontrolē tikai vienu neatkarīgu fiziskās aizsardzības elementu. Apsardzes staciju darbinieku darba maiņas garums nedrīkst pārsniegt astoņas stundas.
77.
Objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, apsardzes stacijas iekšpuse nedrīkst būt redzama no objekta apsardzes perimetra. No apsardzes stacijas jāredz iespējamie uzbrucēji un citas apsardzes stacijas, ja tādas attiecīgajā objektā ir izveidotas.
78.
Operators nodrošina, lai objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti -kodolmateriāli, galvenajai un rezerves apsardzes stacijai ir ložu necauršaujami logi, durvis, sienas, griesti un grīda.
79.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, nodrošina nepārtrauktus sakarus starp galveno apsardzes staciju un rezerves apsardzes staciju. Sakarus objektā, kurā atrodas 2. kategorijas jonizējošā starojuma avots, nodrošina vismaz divas savstarpēji neatkarīgas sakaru sistēmas, bet objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, – trīs savstarpēji neatkarīgas sakaru sistēmas.
80.
Par savstarpēji neatkarīgām sakaru sistēmām var uzskatīt:
80.1.
stacionāro telefona līniju, neatkarīgi no tā, vai tā pilda telefona vai faksa funkcijas;
80.2.
izdalīto datu pārraides līniju ar balss informācijas pārraides iespējām;
80.3.
mobilo telefonu;
80.4.
radiosakarus;
80.5.
speciālās sakaru iekārtas, ja tās neizmanto publisko sakaru tīklu.
81.
Plānojot sakaru sistēmas, operators nodrošina, ka:
81.1.
vienas sistēmas bojājumus vai mākslīgus tās darbības traucējumus kompensē cita sistēma;
81.2.
objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, izmanto elektroniskās kodēšanas un dekodēšanas metodes, lai nepieļautu pārraidāmās informācijas noklausīšanos, un ievieš procedūras, lai informācijas nosūtītājs varētu apliecināt savu identitāti.
82.
Ja objekta, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, teritoriju regulāri uzrauga apsardzes dienesta darbinieki, operators nodrošina tos ar portatīvajām rācijām, kas spēj uzturēt nepārtrauktus sakarus visā apsargājamā objekta teritorijā.
83.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators nodrošina, lai trauksmes signalizācija atbilst vismaz šādām prasībām:
83.1.
apsardzes stacijas un apsardzes dienesta darbinieki ir nodrošināti ar ierīcēm uzbrukuma trauksmes signāla pārraidīšanai;
83.2.
trauksmes signāla pārraidīšanas iekārtas apsardzes dienesta darbinieki var viegli aizsniegt, un tās nav citiem redzamas vai atpazīstamas;
83.3.
trauksmes signāls nonāk galvenajā un rezerves apsardzes stacijā;
83.4.
ir nodrošināta nepārtraukta elektroenerģijas pievade no stacionārā elektrotīkla un rezerves barošana avārijas gadījumiem;
83.5.
trauksmes signāls pēc iekārtas ieslēgšanas tiek pārraidīts nepārtraukti, līdz to pārtrauc apsardzes dienesta darbinieks;
83.6.
trauksmes signāla pārraidīšanas iekārtas tiek pārbaudītas vismaz reizi nedēļā.
84.
Trauksmes gadījumā apsargājamā objekta apsardzes dienesta darbiniekus vai ārējos reaģēšanas spēkus nevar atsaukt, kamēr nav pārbaudīti trauksmes iemesli.
85.
Par jebkuru uzbrukumu apsargājamam objektam apsardzes dienests nekavējoties informē Valsts drošības dienestu. Attiecīgā objekta darbu vadītājs par uzbrukumu informē centru.
6.Ieejas un izejas kontrole objektos, kuros atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots
86.
Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, iekļūšana ir atļauta tikai personām, kurām ir iebraukšanas vai ieiešanas atļauja. Iebraukšanas atļauja tiek piešķirta atsevišķi no ieiešanas atļaujas. Iekļūšanas punktu skaitu apsardzes zonās samazina līdz minimumam, kas nepieciešams iestādes normālai darbībai, paredzot arī nepieciešamo izkļūšanas punktu skaitu avārijas situācijām. Nosacījumus ieiešanai ārstniecības iestādē nosaka attiecīgā objekta operators
87.
Operators var pieprasīt, lai ar transportlīdzekli apsargājamā objektā iebrauc apsardzes dienesta darbinieks vai cita šādiem darbiem norīkota persona, bet attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs un kravu pavadošās personas iekļūst apsargājamā objektā ar ieiešanas atļauju.
88.
Apsardzes dienests pārbauda transportlīdzekļus un jebkuru priekšmetu, lai pārliecinātos, ka netiek ievestas lietas, kas var apdraudēt apsargājamā objekta drošību, kā arī lai pārliecinātos, ka apsargājamais avots netiek izvests bez atļaujas.
89.
Apsargājamās zonas un pastiprinātas apsardzes zonas norobežo žogi, sienas vai citas nepārtrauktas aizsardzības barjeras. Barjeras tiek apsargātas, un tajās izveido iekārtas vai elementus, kuri spēj konstatēt jebkuru ielaušanās vai izlaušanās mēģinājumu. Papildus šiem elementiem barjeras apgaismo un tajās izveido iekārtas vai elementus, kuri aizkavē uzbrucēju ielaušanos vai izlaušanos caur barjeru. Personu iekļūšanu pārbauda uz katras attiecīgās zonas robežas.
90.
Objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, darbinieki, viesi un viņu personīgās lietas un transportlīdzekļi tiek pārbaudīti uz kontrolējamās zonas vai pastiprinātās apsardzes zonas robežas, lai pārliecinātos, ka šajā objektā netiek ienesti vai ievesti ieroči, sprāgstvielas, radioaktīvās vielas, toksiskās un narkotiskās vielas, alkohols, kā arī citi priekšmeti un materiāli, kuri var tikt izmantoti sabotāžai vai terorismam vai arī sekmēt šādas darbības. Ja attiecīgās vielas vai priekšmeti ir nepieciešami iestādes darbībai, tos ieved vai ienes ar speciālām atļaujām, kuras ir izdevis operators un saskaņojis to ar apsardzes dienesta vadītāju.
91.
Ja objektā izmanto metāla detektorus, operators nodrošina, ka:
91.1.
apsardzes darbinieki ir apmācīti izmantot stacionāros metālu detektorus un, ja nepieciešams, arī rokas detektorus;
91.2.
ir izstrādātas instrukcijas, kā rīkoties, ja tiek atklāti neatļauti metāla priekšmeti.
92.
Apsargājamā objektā ārstēšanai nepieciešamās narkotiskās vielas var ienest vai ievest neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, lai sniegtu pirmo neatliekamo palīdzību cietušajam, kuru bez briesmām viņa dzīvībai nevar pārvietot ārpus apsargājamā objekta. Šis nosacījums neattiecas uz ārstniecības iestādēm.
93.
Operators iekļūšanas punktus apsardzes zonās nodrošina ar atbilstošām stacionārām kontroles iekārtām. Objektā, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots, izmanto iekārtas, ar kurām var atklāt radioaktīvās vielas un sprāgstvielas, bet objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, izmanto iekārtas, ar kurām var atklāt kodolmateriālus, radioaktīvās vielas, metāla priekšmetus un sprāgstvielas.
94.
Neviena persona, tai skaitā darbinieki, netiek ielaista objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, bez identifikācijas kartes. Persona, atrodoties apsargājamā objektā, identifikācijas karti novieto redzamā vietā virs apģērba, bet, atstājot objektu, to nodod glabāšanai apsardzes dienestam.
95.
Ārstniecības iestādēs identifikācijas kartes nav nepieciešamas pacientiem un personām, kuras apmeklē pacientus.
96.
Operators nodrošina:
96.1.
identifikācijas karšu uzskaites sistēmu;
96.2.
identifikācijas karšu sagatavju apsardzību un uzskaiti;
96.3.
viesu un apmeklētāju reģistrācijas un kontroles procedūru.
97.
Apsardzes dienesta vadītājs uzskaita visas izsniegtās identifikācijas kartes un pārbauda to stāvokli vismaz reizi trīs mēnešos.
98.
Identifikācijas kartes uzskaites numuru drīkst mainīt tikai operators.
7.Fiziskās aizsardzības prasības radioaktīvo materiālu transportēšanai
99.
Radioaktīvu materiālu saturošu paku transportēšanas drošības līmeņus nosaka pēc radioaktivitātes, ko satur paka:
99.1.
paaugstinātas fiziskās aizsardzības drošības līmeni ievēro, ja paka satur radioaktīvu materiālu ar radioaktivitāti, kas pārsniedz lielumu 10D (šo noteikumu 1. pielikumā norādīti D sliekšņa lielumi) vai pārsniedz lielumu 3000A2 (kopējās radioaktivitātes limits A2 norādīts Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 307 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus");
99.2.
ja 99.1. apakšpunktā minētie lielumi netiek pārsniegti, bet radioaktīvais materiāls pēc radioaktivitātes pārsniedz atļauto limitu izņēmuma pakai vai neatbilst rūpnieciskai pakai ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nodrošina pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošība;
99.3.
ja tiek pārvadātas izņēmuma pakas vai rūpnieciskas pakas ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nav nepieciešami atšķirīgi kontroles pasākumi papildus tiem, ko nosaka parastā pārvadājumu komercprakse.
100.
Operators, kurš veic jonizējošā starojuma avotu transportēšanu, nodrošina fizisko aizsardzību saskaņā ar transporta drošības līmeni, ietverot pasākumus, kas nodrošina detektēšanu, aizkavēšanu un reaģēšanu, piemēram, transporta līdzekļa un transportējamās pakas atvēršanu identificējošas ierīces un plombas, atslēgas (vienkāršas vai daudzkāršas) pakām, kravas nodalījumiem un transporta līdzeklim (durvju atslēgas, aizdedzes atslēgas), aizsargātas kravas nostiprināšanas ierīces, imobilizācijas ierīces.
101.
Pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošības līmeņa pasākumi:
101.1.
nosūtītāji, pārvadātāji, saņēmēji un citas personas, kas nodarbojas ar radioaktīvu materiālu pārvadāšanu, piemēro drošības pasākumus radioaktīvo materiālu pārvadāšanai, kas atbilst to pienākumiem un draudu līmenim;
101.2.
ja radioaktīvos materiālus īslaicīgi uzglabā tranzīta vietās (piemēram, noliktavās), radioaktīvajam materiālam jāpiemēro atbilstoši drošības pasākumi, kas atbilst lietošanas un uzglabāšanas laikā piemērotajiem pasākumiem;
101.3.
ja vien nav sevišķi svarīgu drošības vai ekspluatācijas apsvērumu, radioaktīvo materiālu iepakojumi jātransportē noslēgtos transportlīdzekļos, izņemot iepakojumus, kas sver vairāk nekā 2000 kg un kuri ir noslēgti un piestiprināti pie transportieriem, var pārvadāt ar vaļēju transportieri. Slēdzenes un plombu integritāte pirms nosūtīšanas un pēc ierašanās pārbauda personāls, kuru darba devējs ir īpaši pilnvarojis veikt šo pārbaudi. Gadījumā, ja pakas pārvadā uz atvērtiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā radioaktīvā materiāla raksturu vai nozīmīgos draudus, Valsts drošības dienests lemj, vai būtu jāpiemēro papildu drošības pasākumi. Šādi pasākumi var ietvert apsardzes nodrošināšanu un papildus aizsarglīdzekļu pielietošanu, lai pasargātu iepakojumu no ārēja bojājuma;
101.4.
personām, kas nodarbojas ar radioaktīvu materiālu pārvadāšanu, jānodrošina apmācības, arī apmācības par fizisko aizsardzību;
101.5.
katram transportlīdzekļa apkalpes loceklim, kas pārvadā radioaktīvus materiālus, jābūt personas identifikācijas dokumentam;
101.6.
pārvadātājiem jāveic pārvadājumu fiziskās aizsardzības pārbaudes un jānodrošina, lai pārvadāšanas laikā šie fiziskās aizsardzības pasākumi būtu efektīvi;
101.7.
operatoriem attiecīgajiem apkalpes locekļiem jāizsniedz rakstiskas instrukcijas par visiem nepieciešamajiem fiziskās aizsardzības pasākumiem, arī par to, kā reaģēt uz fiziskās aizsardzības incidentu pārvadāšanas laikā;
101.8.
personām, kuras nodarbojas ar radioaktīvu materiālu pārvadāšanu, atbilstoši to pienākumiem operators var noteikt pārbaudi par indivīda uzticamību, tai skaitā, ja tas ir likumīgi atļauts un nepieciešams, pārbaudot sodāmības reģistrus.
102.
Paaugstināta fiziskās aizsardzības drošības līmeņa nodrošināšanas pasākumi, kas jāievēro papildus 101. punktā noteiktajiem pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošības līmeņa pasākumiem:
102.1.
nosūtītāji, pārvadātāji, saņēmēji un citas personas kas nodarbojas ar radioaktīvu materiālu paku pārvadāšanu, kurām nepieciešams paaugstināts drošības līmenis, izstrādā, pieņem, ievieš un periodiski pārskata fiziskās aizsardzības plānu, kurā iekļauj vismaz šādus elementus:
102.1.1.
atbildības piešķiršana par fizisko aizsardzību kompetentajām un kvalificētām personām savu pienākumu veikšanai;
102.1.2.
noteikums par pārvadājamo radioaktīvo materiālu iepakojumu vai to veidu uzskaiti;
102.1.3.
pārskats par veicamajām darbībām un fiziskās aizsardzības risku novērtēšana, nepieciešamības gadījumā ietverot pārvadāšanas veidus, uzglabāšanu tranzītā, apstrādi un piegādi;
102.1.4.
apmācība, reaģēšana uz augstāka līmeņa draudu apstākļiem, pārbaudes jaunajiem darbiniekiem, veicamās darbības (piemēram, maršruti, apsardzes izmantošana, piekļuve radioaktīvo materiālu iepakojumiem, pagaidu noliktavu nepieciešams fiziskās aizsardzības līmenis pagaidu noliktavā, rīcība neaizsargātas infrastruktūras gadījumā), aprīkojums un resursi, kas ir jāizmanto, lai samazinātu ar fizisko aizsardzību saistītos riskus;
102.1.5.
efektīvas procedūras un aprīkojums savlaicīgai ziņošanai par draudiem attiecībā uz fizisko aizsardzību, drošības pārkāpumiem, fiziskās aizsardzības incidentiem un ārkārtējām situācijām vai izņēmuma stāvokļiem, tai skaitā, kas saistītas ar katastrofu (dabas vai cilvēku izraisītām), tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība u.c.;
102.1.6.
drošības plānu novērtēšanas un testēšanas procedūras un periodiska plānu pārskatīšana un atjaunināšana;
102.1.7.
pasākumi, lai fiziskās aizsardzības plānā nodrošinātu informācijas drošību par transportlīdzekli;
102.1.8.
pasākumi, lai nodrošinātu informācijas sagatavošanu par transportu, saglabājot informācijas drošību un nekavējot transporta dokumentu un nosūtītāja deklarācijas iesniegšanu;
102.1.9.
pārvadājuma atrašanās vietas novērošana;
102.1.10.
nepieciešamības gadījumā detalizētāka informācija par nolīgumiem, kas noslēgti atbildības nodošanai par pārvadājuma fizisko aizsardzību;
102.2.
nepieciešamības gadījumā var izmantot izsekošanas metodes vai ierīces radioaktīvu materiālu saturošu transportlīdzekļu kustības novērošanai;
102.3.
pārvadāšanas laikā pārvadātājs nodrošina personāla iespēju sazināties ar norīkoto kontaktpunktu kā norādīts fiziskās aizsardzības plānā;
102.4.
transportlīdzekli nodrošina ar aprīkojumu, kas atturētu, atklātu, aizkavētu zādzības, sabotāžu vai citas ļaunprātīgas darbības un reaģētu uz tām, un būtu jānodrošina, lai aprīkojums ir darba kārtībā.
103.
Operators 99.1. un 99.2. apakšpunktā minēto jonizējošā starojuma avotu transportēšanai izstrādā fiziskās aizsardzības plānu un šo plānu saskaņo ar Valsts drošības dienestu pirms licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanas no centra.
104.
Starptautiskie gaisa un jūras pārvadājumi:
104.1.
gaisa transportā pārvadājumi jāveic saskaņā ar piemērojamiem fiziskās aizsardzības noteikumiem saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. un 18. pielikumu un ICAO tehniskā instrukciju par drošu bīstamo kravu pārvadāšanu pa gaisu;
104.2.
jūras transporta jomā sūtījums jāveic saskaņā ar piemērojamiem Starptautiskajiem kuģu un ostas iekārtu drošības kodeksa drošības noteikumiem un Starptautisko bīstamo kravu jūras kodeksu, un pēc vajadzības ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības drošību uz jūras.
105.
Operators, kurš veic jonizējošā starojuma avotu transportēšanu, ievēro Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasības.
106.
Autotransporta līdzekļus, kurus izmanto radioaktīvo materiālu vai kodolmateriālu transportēšanai ekskluzīvās lietošanas apstākļos, nodrošina pret to neatļautu lietošanu, izmantojot bloķēšanas un automātiskās avārijas signalizācijas ierīces. Var izmantot šādus autotransporta līdzekļu bloķēšanas veidus:
106.1.
automašīnas stūres, stūres kolonnas un tās komponentu, stūres pārvada, stūres zobratu pārnesuma un tā komponentu bloķēšana, lai nepieļautu neatļautu automašīnas lietošanu;
106.2.
transmisijas bloķēšana;
106.3.
ātrumu pārslēgšanas bloķēšana.
107.
Autotransporta līdzekļu bloķēšanas sistēmu izveido tā, lai:
107.1.
vajadzētu izslēgt iekārtu, ko izmanto, lai nepieļautu neatļautu automašīnas pārvietošanu, izmantojot tās dzinēja spēku, ja:
107.1.1.
tiek iedarbināts automašīnas dzinējs;
107.1.2.
automašīna uzsāk braukšanu un tiek iedarbināts stūres mehānisms;
107.2.
to nevarētu ātri un nepievēršot apkārtējo cilvēku uzmanību atslēgt bez attiecīgās atslēgas - slēdzenei nepieciešamas vismaz 1000 dažādas speciāli konstruētas un izveidotas kombinācijas aizslēgšanas, atslēgšanas vai signalizācijas sistēmai. Ja gada laikā atslēgas un slēdzenes ražotājs izgatavo vairāk par 1000 attiecīgā tipa mehāniskās atslēgas, nepieciešams lielāks kombināciju skaits. Šajā gadījumā kombināciju minimālais skaits ir vismaz vienāds ar viena tipa atslēgu skaitu, kas tiek saražots gada laikā;
107.3.
tā būtu pietiekami izturīga un to nevarētu ar vienkāršiem palīginstrumentiem sagraut vai atvienot - slēdzenes konstrukcijai jānodrošina, lai atslēgas mehānisma pagriešanai būtu nepieciešams vismaz 2,45 N*m liels griezējspēks, ja netiek izmantota pareizā atslēga;
107.4.
atslēgām un slēdzenēm nav redzams kodējums;
107.5.
ciparu vai burtu kombinācija nav redzama uz displeja, ja izmanto elektronisko atslēgu sistēmu;
107.6.
automašīnas drošība netiktu samazināta, ja bloķēšanas sistēma ir izslēgta un automašīnu izmanto atzīta persona;
107.7.
bloķēšanas sistēma novērstu negadījumus, ja notiek automašīnas bloķēšana, tās dzinējam darbojoties, arī tad, ja sistēma iedarbojas neatļautas lietošanas dēļ.
108.
Transportējot 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotus, automašīnā nedrīkst atrasties personas, kas nav tieši saistītas ar minēto avotu transportēšanu. Transportējot 1. kategorijas jonizējošā starojuma avotus, automašīnai nodrošina apsardzes eskortu.
8.Noslēguma jautājums
109.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumi Nr. 508 "Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības" (Latvijas Vēstnesis, 164, 12.11.2002.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1512 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1512 Nr]
Radioaktīvo vielu saturošo jonizējošā starojuma avotu kategorijas fiziskās aizsardzības pasākumu īstenošanai
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1512 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1512 Nr]
Fiziskās aizsardzības plānā iekļaujamā informācija
1. Ievads:
1.1. fiziskās aizsardzības plāna mērķis;
1.2. darbības jomas, uz kurām attiecas fiziskās aizsardzības plāns;
1.3. Fiziskās aizsardzības plāna saikne ar citiem attiecīgajiem dokumentiem, normatīvajiem aktiem vai pasākumiem (piemēram, jebkuru vadības sistēmu, ekspluatācijas drošību, radiācijas aizsardzību vai ārkārtas gatavības un reaģēšanas jautājumiem).
2. Apsargājamā objekta detalizēts raksturojums, kurā ietver vismaz šādus datus:
2.1. apsargājamo avotu atrašanās vietas;
2.2. nepieciešamais aizsardzības līmenis saskaņā ar apsargājamā avota kategoriju un novērtēto drošības līmeni;
2.3. apsargājamā avota fiziskās īpašības (apsargājamā avota raksturojums, nosaukums, tā radioaktivitāte, iespējamās sekas saskarei ar cilvēku u.c.);
2.4. objekta darbības un normatīvās prasības;
2.5. apsargājamo avotu ievešanas un izvešanas vietas un apsargājamo avotu plūsma starp tām;
2.6. kopējais darbinieku skaits apsargājamā objektā, darbinieku skaits katrā maiņā, maiņu grafiki un procedūras, lai kontrolētu piekļūšanu apsargājamiem avotiem;
2.7. prasības darbībām normālos apstākļos, remonta laikā un avārijas situācijās;
2.8. apsargājamo avotu kontroles un uzskaites sistēma;
2.9. zonas, kurās nodrošina aizsardzību pret neatļautām darbībām, kā arī nosaka apsargājamos avotus šajās zonās;
2.10. iespējamos iekšējo uzbrucēju un iebrucēju pārvietošanās ceļus un darbības detektēšanas un aizkavēšanas sistēmas pārvarēšanai.
3. Drošības pasākumu organizēšana:
3.1. fiziskās aizsardzības sistēmas elementi un to tehniskais nodrošinājums;
3.2. informācija par personālu:
3.2.1. lomas, pienākumi un atbildības jomas;
3.2.2. veiktās apmācības un kvalifikācija;
3.2.3. piekļuves tiesības;
3.2.4. uzticamība.
3.3. iekšējās instrukcijas:
3.3.1. apmeklētāju iekļūšanas un izkļūšanas kontrolei apsargājamā objektā;
3.3.2. iekļūšanas un izkļūšanas reģistrēšanas kārtību;
3.3.3. darbinieku rīcībai, lai nepieļautu neatļautas darbības.
3.4. informācijas aizsardzība;
3.5. tehniskās apkopes programma;
3.6. atbilstības un efektivitātes novērtējums.
4. Aizsardzības sistēma:
4.1. informācija par apdraudējumiem;
4.2. drošības izvērtēšanas metodoloģija;
4.3. drošības sistēmas projektēšana;
4.4. piekļuves kontrole;
4.5. atturēšanas, aizkavēšanas, atklāšanas un trauksmes novērtēšanas pasākumi.
5. Drošības procedūras
5.1. informācija par apdraudējumiem;
5.2. drošības izvērtēšanas metodoloģija;
5.3. drošības sistēmas projektēšana;
5.4. piekļuves kontrole;
5.5. atturēšanas, aizkavēšanas, atklāšanas un trauksmes novērtēšanas pasākumi.
6. Reaģēšanas pasākumi
7. Dažādu fiziskās aizsardzības elementu savstarpējās ietekmes analīze.