Noteikumu projekts

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk – EIP) darba grupu projektu īstenošanai" (turpmāk – intervence) atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

Finansējums intervencei tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 2.decembra Regulu (ES) 2021/2115 ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115 ).

Intervences mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes.

Atbalsts intervencē prioritāri tiek sniegts lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas apakškomitejas apstiprinātajās jomās saskaņā ar 1. pielikumu.

Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1.

efektīva sadarbība – sadarbība starp dažādām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi. Sadarbības pamatā ir darba dalīšana, kad puses kopīgi nosaka sadarbības projekta darbības jomu, piedalās tā īstenošanā un sadala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var uzņemties projekta pilnas izmaksas, atbrīvojot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumi un pētniecības pakalpojumu sniegšana netiek uzskatīta par sadarbības formām;

5.2.

sadarbības partneri – neatkarīgas līgumslēdzēju puses, kas savā starpā noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina efektīvu sadarbību;

5.3.

sadarbības līgums – līgums, kas noslēgts starp sadarbības partneriem;

5.4.

pētnieks – Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai augstskola (turpmāk – zinātniskā institūcija), kas neatkarīgi no juridiskā statusa vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem aktiem (statūtiem, nolikumam vai Satversmei) veic darbības, kurām nav saimnieciska rakstura;

5.5.

produktīvās investīcijas – ar projekta mērķi tieši saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos (piemēram, tehnikā, iekārtās un to aprīkojumā), kas pēc projekta īstenošanas var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā un kas tieši nodrošina peļņas gūšanu vai produktu ražošanas procesus;

5.6.

inovācija - process, kurā tiek izstrādāti ieviešanai jauni vai uzlaboti produkti, aprīkojums, procesi un metodes vai tiek ievērojami uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam un videi saudzīgās īpašības), kā arī izpētītas inovatīvo produktu vai procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas. Inovācija tehnoloģijā ietver izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, iekārtās un programmatūrā, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana nodrošina jaunu produktu ražošanu vai ražošanas procesa ievērojamu maiņu;

5.7.

jauns produkts – prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam ērtas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem. Par jaunu produktu neuzskata:

5.7.1.

kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

5.7.2.

aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu – izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, nebūtiskus paplašinājumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumus;

5.7.3.

komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas. Produkta vai aprīkojuma cenas vai ražošanas procesa vai metodes produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija;

5.7.4.

produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošanu klienta vajadzībām bez tādām jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņām, kas nodrošina lielāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

5.7.5.

ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, aprīkojumu, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, ražošanas metodes un citas operācijas darbības procesā;

5.7.6.

dizaina, tai skaitā garšas un smaržas, izmaiņas, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

5.7.7.

citu ražotāju produktu, iekārtu, aprīkojuma procesu vai metožu tālākpārdošanu;

5.7.8.

uzlabojumus tirgvedības veicināšanai, tai skaitā estētiskas izmaiņas;

5.7.9.

organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

5.7.10.

programmatūras jomā:

5.7.10.1.

esošo sistēmu atbalstu;

5.7.10.2.

datoru valodu konvertēšanu un translēšanu;

5.7.10.3.

programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

5.7.10.4.

sistēmu atkļūdošanu;

5.7.10.5.

esošās programmatūras pielāgošanu;

5.7.10.6.

lietotāja dokumentācijas sagatavošanu;

5.8.

jauna tehnoloģija – jauna un salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, kas ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;

5.9.

lauksaimnieks – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;

5.10.

lauksaimniecības produkts – līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti (izņemot zivsaimniecības produktus);

5.11.

lauksaimniecības produktu pārstrāde – jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, tai skaitā karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana vai vienlaikus vairāki šie procesi, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;

5.12.

lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmums – saimnieciskās darbības veicējs, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus;

5.13.

mežsaimnieks – meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5.14.

mežsaimniecība – meža ilgtspējīga izmantošana, veicot mērķtiecīgas mežsaimnieciskās darbības jebkurā meža audzēšanas cikla posmā un aptverot koksnes un nekoksnes vērtības. Atbalsts saistībā ar šiem noteikumiem netiek sniegts kokapstrādei;

5.15.

kooperatīvs – atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu;

5.16.

process – secīgu darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai;

5.17.

metode – veids vai paņēmiens konkrēta mērķa sasniegšanai;

5.18.

Eiropas Inovāciju partnerības darba grupa – darba grupa, kuru izveidojuši sadarbības partneri, lai īstenotu projektus, kas sekmē EIP mērķu sasniegšanu;

5.19.

vadošais partneris – darba grupas partneris, kas ir tiesīgs pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt atbalstu, kā arī vadīt un koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām;

5.20.

projekta koordinators – persona, kas koordinē projekta īstenošanu;

5.21.

konsultants – juridiska vai fiziska persona, kura sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā, nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas, ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu.

5.22.

Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas tīkls (turpmāk – Eiropas KLP tīkls) – Eiropas Komisijas izveidots tīkls, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī un lai palīdzētu sasniegt EIP izvirzītos mērķus, apvieno tādu darbību īstenošanā iesaistītās darba grupas, konsultāciju dienestus un pētniekus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā, atvieglojot pieredzes un zināšanu apmaiņu;

5.23.

Eiropas Inovāciju Partnerības tīkla Sekretariāts (turpmāk – EIP tīkla Sekretariāts) – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas saistībā ar Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla funkcijām nodrošina tehnisko palīdzību uz inovāciju vērstu projektu izstrādei, potenciālo EIP darba grupu izveidei un potenciālo partneru piesaistei;

5.24.

Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēma – sistēma, kurā tiek nodrošināta informācijas apmaiņa un tīklošanās starp visiem, kas rada un izmanto lauksaimniecības, mežsaimniecības zināšanas un inovācijas; Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas apakškomiteja – pilda konsultatīvas funkcijas lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jomā;

5.25.

individuālais pētījuma projekts – pētījuma projekts, ko īsteno viens pētījuma īstenotājs;

5.26.

fundamentāls pētījums – eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

5.27.

rūpnieciskais pētījums – plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tas ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē, kurā tiek simulētas saskarnes ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

5.28.

eksperimentālā izstrāde – esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla noteikšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, izmēģinājumprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami stabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai izmēģinājumprojekta izstrādi, kurš ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

5.29.

priekšizpēte – projekta potenciāla novērtējums un analīze, kuras mērķis ir atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteikt tā īstenošanai vajadzīgos resursus un tā izdošanās izredzes kopumā;

5.30.

eksperimentāla tehnoloģija – iekārta vai integrēta ražošanas līnija, kas sastāv no vairākiem komponentiem vai iekārtām.

Pieteikšanās atbalstam, projektu iesniegumu un pārskatu vērtēšana, lēmuma pieņemšana, pārskata sniegšana un publiskā finansējuma saņemšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2027. gada 31. decembrim.

Atbalsts intervencē netiek piešķirts jau uzsāktu projektu īstenošanai, individuālajiem pētniecības projektiem, intelektuālā īpašuma tiesību projektiem, fundamentāliem pētījumiem un priekšizpētei. Intervencē netiek atbalstīti ieguldījumi natūrā.

Pēc projekta īstenošanas beigām (noslēguma pārskata iesniegšanas) izstrādāto jauno produktu, praksi, procesu vai tehnoloģiju var izmantot komerciāliem mērķiem. Projekta ietvaros izstrādātie digitālie risinājumi ir brīvi pieejami lietotājiem bez peļņas gūšanas.

10.

Ja projekta iesniedzējs vai ar to saistītās personas ir īstenojušas, īsteno vai plāno īstenot citus projektus saistībā ar šajā projektā paredzēto eksperimentālo tehnoloģiju vai rūpniecisko pētījumu, projekta iesniegumā sniedz informāciju par visiem projektiem un skaidro, kā tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

11.

Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar savā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu dēļ finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Sadarbības partneri savā starpā nevar norēķināties par sniegto pakalpojumu, precēm utt.

12.

Projektam paredzēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkumā ievēro normatīvo aktu prasības par iepirkuma procedūras piemērošanu.

13.

Pirms projektā plānoto darbību uzsākšanas vai līguma noslēgšanas ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju vadošais partneris iesniedz saskaņošanai Lauku atbalsta dienestā iepirkumu dokumentāciju, tostarp cenu aptauju. Projektā plānotās darbības uzsāk un līgumu ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju noslēdz pēc saskaņojuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta. Šo nosacījumu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja iepirkuma kopējā summa nepārsniedz 5000 euro. Ja saskaņojums netiek saņemts, Lauku atbalsta dienests var neizmaksāt radušās izmaksas.

14.

Vadošais partneris un sadarbības partneri visus ar projekta īstenošanu saistītos darījumus atspoguļo atsevišķā grāmatvedības uzskaites sistēmā vai ievieš atbilstošu grāmatvedības kodu. Vadošais partneris un sadarbības partneri informāciju par darījumiem iespēju robežās reģistrē elektroniski un dara to pieejamu pēc kompetento dienestu pieprasījuma.

15.

Vadošais partneris un sadarbības partneri neatkarīgi no sava juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) publiskā finansējuma saņemšanai kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktā vai 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. Valsts iestādes nevar piedalīties šajā intervencē.

16.

Sadarbības partneri sniedz ieguldījumu sadarbības projekta īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Katram sadarbības partnerim projektu īstenošanā ir savas attiecināmās izmaksas.

17.

Intervencē sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citām līdzīgām intervencēm.

18.

EIP darba grupa uzskatāma par jaunu atbalsta saņēmēju, ja EIP darba grupas sadarbības partneru skaits mainās vairāk nekā par 70 procentiem, šajā skaitā neietverot pētniekus.

19.

Saistītās personas intervencē vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi EIP darba grupu projektu īstenošanai

20.

EIP darba grupu mērķis ir uz inovāciju vērstu projektu īstenošana lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz inovatīvus risinājumus nozarē, kā arī jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādi nozarē, aptverot plašu gala labuma guvēju loku, vai saimniecības līmenī.

21.

Atbalsta pretendents ir potenciālā EIP darba grupa, kas apvieno lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, konsultantus, pētniekus, tai skaitā studentus, vai citas inovācijā ieinteresētās puses. Dalībnieku izvēle pamatota ar projekta darbībām un mērķiem.

22.

Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

22.1.

tas veido jaunu sadarbību starp vismaz trim dažādām šo noteikumu 21. punktā minētajām personām, no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks un, kuras savstarpēji nav saistītas, ievērojot šo noteikumu 19. punktu (turpmāk – sadarbības partneri);

22.2.

ir noslēgts sadarbības līgums starp sadarbības partneriem;

22.3.

EIP darba grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi;

22.4.

ir izstrādātas iekšējās procedūras par lēmumu pieņemšanas kārtību EIP darba grupā, nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un novēršot interešu konfliktu.

23.

Pētnieka piedalīšanās EIP darba grupā ir obligāta, izņemot informācijas tehnoloģijas jomas projektus un saimniecības līmeņa projektus.

24.

EIP darba grupām atbalsts tiek sniegts saistībā ar šo noteikumu 4. punktā minētajām tēmām, kā arī citām tēmām EIP mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas 2021/20115 6. panta 1. un 2 punktu.

25.

Projekta īstenošanas rezultātā labuma guvēji no tā īstenošanas galvenokārt ir primārie ražotāji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

26.

Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā inētajā sadarbības līgumā:

26.1.

paredz EIP darba grupas sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, sadarbības partneru pienākumus un atbildību, kā arī nosaka EIP darba grupas vadošo partneri;

26.2.

apliecina vadošā partnera tiesības pārstāvēt EIP darba grupu, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt priekšapmaksu, kā arī koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atkarībā no to īstenotajām darbībām. Vadošais partneris ir atbildīgs par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;

26.3.

norāda plānoto kopējo finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), kā arī paredz norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas;

26.4.

pievieno iekšējās procedūras aprakstu atbilstoši šo noteikumu 22.4. apakšpunktam;

26.5.

ietver projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, kā arī publicitātes nosacījumus, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiju pārneses nosacījumus, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus;

26.6.

paredz līguma laušanas nosacījumus;

26.7.

ietver nosacījumus un kārtību, kādā sadarbības partneris var aizvietot ar citu līdzvērtīgu partneri vai izstāties no EIP darba grupas.

27.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:

27.1.

projekta iesniegumu, kas ietver vismaz informāciju par:

27.1.1.

EIP darba grupu:

27.1.1.1.

partneru sastāvs un iesaistes veids;

27.1.1.2.

partnera ieguldījums projektā;

27.1.1.3.

partneru saistību ar citiem projektiem;

27.1.1.4.

partneru līdzšinējo pieredzi projektu izstrādē un ieviešanā;

27.1.2.

projektu:

27.1.2.1.

projekta mērķi;

27.1.2.2.

izvērstu, pamatotu informāciju par tēmas aktualitāti un ieguvumu nozarei vai saimniecībai;

27.1.2.3.

projekta aprakstu, ietverot potenciālo labuma guvēju loku;

27.1.2.4.

projekta īstenošanas laika grafiku;

27.1.2.5.

projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem;

27.1.2.6.

projektā plānoto darbību rezultātu turpmāko izmantošanu praksē;

27.1.2.7.

projekta finansējumu;

27.1.2.8.

projekta attiecināmās izmaksas;

27.1.2.9.

projekta neattiecināmās izmaksas;

27.1.2.10.

tehnikas iekārtas vai aprīkojuma izmantošana saimnieciskajā darbībā;

27.1.2.11.

projekta informācijas un publicitātes pasākumi;

27.1.2.12.

tirgus izpēti un analīzi, ietverot ekonomiskās lietderības novērtējumu;

27.1.2.13.

sasniedzamo rezultātu ietekmējošiem riska faktoriem, kā arī sniedz vērtējumu par to ietekmi un iestāšanās varbūtību;

27.2.

katra sadarbības partnera, kā arī pētījuma īstenošanā vai projekta īstenošanā iesaistītā personāla prasmju un kvalifikācijas aprakstu;

27.3.

šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā sadarbības līguma kopiju;

27.4.

katra sadarbības partnera parakstītu atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai;

27.5.

pamatojošus dokumentus par sadarbības partneru nodrošināto līdzfinansējuma daļu;

27.6.

ja sadarbības partneris ir no zinātniskās institūcijas – apliecinājumu par pētnieka norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā;

27.7.

ja sadarbības partneris ir no nevalstiskās organizācijas – organizācijas apliecinājumu par pārstāvja norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā;

28.

Vienā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā sadarbības partneris var iesaistīties ne vairāk kā divās EIP darba grupu projektos, savukārt pētnieks vai konsultants ne vairāk kā piecos EIP darba grupu projektos.

29.

Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo atbilstoši vērtējumam pēc projektu atlases kritērijiem (2. pielikums). Ja projektu iesniegumu atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroku dod projekta iesniegumam ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu un mazāku projekta attiecināmo summu.

30.

Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.

31.

Lauku atbalsta dienests EIP darba grupas projektus nozares līmenī un saimniecības līmenī atbilstoši šo noteikumu 29. punktam sarindo atsevišķi. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām tiek izsludināts atsevišķs publiskais finansējums nozares līmeņa un saimniecības līmeņa projektiem.

32.

Lauku atbalsta dienests EIP darba grupas projektiem nozares līmenī, kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir pietiekams, nodrošina vismaz divu individuālu un neatkarīgu ekspertu piesaisti, kuri novērtē projekta kvalitāti (3. pielikums), kā arī projekta novērtēšanā var piesaistīt Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu ar atbilstošu izglītību, profesionālo pieredzi un kompetenci.

33.

Ja ekspertu vērtējums projekta kvalitātei ir zemāks par 3. pielikumā noteikto minimālo punktu skaitu, projekts ir noraidāms.

34.

Ja kāds no sadarbības partneriem pārtrauc savu darbību EIP darba grupā, to aizvieto ar citu līdzvērtīgu partneri, kas pārņem aizstājamā sadarbības partnera saistības un pienākumus. Partneru skaitu EIP darba grupā nedrīkst samazināt. Produktīvas investīcijas īpašnieks nedrīkst pārtraukt savu darbību EIP darba grupā.

35.

Ja sadarbības projekta ieviešanas termiņš ir garāks par sešiem mēnešiem, to sadala posmos. Katram posmam nosaka veicamos darbus un sasniedzamos rezultātus.

36.

Ja projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs izdara izmaiņas EIP darba grupas sastāvā vai projektā, nemainot tā īstenošanas mērķi, jebkuras izmaiņas iepriekš saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu.

37.

EIP darba grupa pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā iesniedz projekta kopsavilkumu, tostarp arī angļu valodā, kuru Zemkopības ministrija nosūta Eiropas Komisijai saskaņā ar Komisijas 2022. gada 6. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/1475 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu 13.pantu.

38.

Projekta īstenošanas laikā EIP darba grupa, izmantojot EIP tīkla Sekretariātu, reizi gadā publisko informāciju par projekta īstenošanas gaitu, iekļaujot šo noteikumu 37. punktā minēto projekta rezultātu aprakstu un projektā plānoto darbību kopsavilkumu, kā arī projekta audiovizuālo materiālu.

39.

Sadarbības projektu pēc tā īstenošanas, ietverot arī projekta laikā veikto pētījumu, publicē EIP tīkla Sekretariāta tīmekļvietnē. EIP darba grupa projekta rezultātus apraksta un izplata bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru ar brīvu piekļuvi ikvienam interesentam. Projekta rezultātu aprakstā iekļauj šo noteikumu 36.punktā norādīto informāciju.

40.

Lai veicinātu projekta rezultātu izmantošanu praksē, pēc projekta īstenošanas par projekta rezultātiem informē publiski un brīvi pieejami. Par publisko pasākumu paziņo Lauku atbalsta dienestam un EIP tīkla Sekretariātam vismaz 10 kalendārās dienas pirms aktivitātes un pēc tās attiecīgi iesniedz pierādošos materiālus Lauku atbalsta dienestam un EIP tīkla Sekretariātam.

41.

Ja atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas nav sasniedzis vai daļēji sasniedzis sākotnēji izvirzīto projekta mērķi, tas Lauku atbalsta dienestā iesniedz pamatojumu ar izvērstu skaidrojumu par mērķa nesasniegšanas iemesliem.

III.Publiskā finansējuma veids un apmērs

42.

EIP darba grupas projekta īstenošanai nozares līmenī vienam projektam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 euro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 90 procentu no attiecināmajām izmaksām.

43.

EIP darba grupas projekta īstenošanai saimniecību līmenī vienam projektam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 70 procentu no attiecināmajām izmaksām.

44.

Projektiem, kuru summa nepārsniedz 100 000 euro, piemēro vienkāršo izmaksu metodiku “Budžeta projekts – atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”.

45.

Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, iegādājas vai iegulda kapitālu produktīvās investīcijās, tiek piemērota atbalsta intensitāte 40 procentu apmērā.

46.

Publiskais finansējums netiek piešķirts par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

47.

Lauku atbalsta dienests par projektā īstenotajām darbībām pārskaita atbalstu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām un atbalsta intensitātei.

48.

Lai saņemtu priekšapmaksu, EIP darba grupas vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā priekšapmaksas pieprasījumu. Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas.

49.

Atbalsta saņēmējs starpposma maksājumu par projekta daļas īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi ceturksnī. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un pārskatu par projekta posmā veiktajām darbībām.

50.

Atbalsta saņēmējs vienu reizi kalendāra gadā, sākot ar nākamo gadu pēc projekta apstiprināšanas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par projektā veiktajām darbībām. Pārskats nav jāsniedz, ja atbalsta saņēmējs saņem šo noteikumu 48. punktā minēto starpposmu maksājumu.

51.

Pēdējo maksājumu atbalsta saņēmējs saņem pēc projekta iesniegumā paredzēto ieguldījumu īstenošanas, projekta rezultātu publiskošanas saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu un maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Pēdējo maksājumu pieprasījumu iesniedz kopā ar gala pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem.

IV.Intervences attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

52.

Intervencē ir šādas attiecināmās izmaksas:

52.1.

konkrētā projekta tiešās izmaksas:

52.1.1.

projekta koordinācijas izmaksas un atlīdzība par darbu Darba likuma 59. panta izpratnē projekta mērķu sasniegšanai, kā arī nodokļi, kas saistīti ar darba samaksu;

52.1.2.

fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, – samaksa par veikto darbu projekta mērķu sasniegšanai, ja no tās ir samaksāti ar ienākuma gūšanu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pašnodarbinātās personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

52.1.3.

publicitātes izmaksas un informācijas izplatīšanas izmaksas, kas ietver sevī seminārus, rakstu publicēšanu. Ja par publicitātes pasākumu nodrošināšanu tiek ņemti pakalpojumi (slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu), tās trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas un jāparedz saskaņā ar 52.1.7. apakšpunkta nosacījumiem;

52.1.4.

sadarbības partneru darba braucienu un komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, kā arī pilsētas nodokli attiecīgajā valstī, ja atbalsta pretendents dodas komandējumā; iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai";

52.1.5.

tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa projekta īstenošanas laikā, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl tos izmanto projekta mērķu sasniegšanai. Iznomāšanas pamatā ir līgums, ar kuru iznomātājs noteiktā laikposmā nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Intervencē nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem;

52.1.6.

materiālu izmaksas – projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (piemēram, komponentu, ķimikāliju, laboratorijas trauku) iegādes izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu;

52.1.7.

trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, bet ne vairāk kā 25 procenti, izņemot informācijas tehnoloģiju pakalpojumus (ne vairāk kā 50 procenti) no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai;

52.1.8.

tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas, bet ne vairāk kā 30 procenti no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja tie tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai;

52.2.

netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai un kuras grāmatvedības sistēmā var noteikt un pamatot kā tādas, kas radušās tiešā saistībā ar projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādi, amortizācijas un nemateriālo aktīvu izmaksas, un citas izmaksas.

53.

Šo noteikumu 52.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas projektam ir 25% un noteiktas pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīlis Regulu 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, 35.pantu.

54.

Izmaksas, kas ietvertas netiešajās izmaksās, nevar attiecināt uz tiešajām izmaksām un neattiecināmajām izmaksām.

55.

Projektā nodarbinātā personālā atalgojuma likmes nosaka, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas apstiprināto metodiku "Vienas vienības izmaksas – stundas likmes atalgojums sadarbības partneriem” un to piemērošana Kopējās Lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plānā 2023.-2027. gadam intervencei "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai".

56.

Šo noteikumu 52.1.8. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un ja neviens no sadarbības partneriem nespēj nodrošināt attiecīgo tehniku, iekārtu un to aprīkojumu vai to nav iespējams iznomāt.

57.

Intervencē ir šādas neattiecināmās izmaksas:

57.1.

būvniecības izmaksas;

57.2.

esošo būvju uzturēšanas izmaksas;

57.3.

traktortehnikas iegāde;

57.4.

procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

57.5.

naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesas prāvu izmaksas;

57.6.

tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

57.7.

izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav īstenota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

57.8.

tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

57.9.

nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli tiem pretendentiem, kas to neatgūst no valsts budžeta;

57.10.

izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu, iekārtu daļu vai programmatūru aizstāšanu ar jaunām iekārtām, iekārtu daļām vai programmatūrām, kuru parametri salīdzinājumā ar esošajām neatšķiras un kuras nenodrošina izmaiņas produktā vai tehnoloģiskajā procesā ar racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;

57.11.

izmaksas, kas saistītas ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu.

58.

Intervencē finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projektā veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem.

V.Projekta uzraudzība

59.

Ja projektu īstenošanai, tiek iegādātas produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 52.1.8. apakšpunktā minētā tehnika, iekārtas vai aprīkojums, tām tiek piemērots piecu gadu uzraudzības periods.

60.

Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta rezultāts ir sabiedrībai un interesentiem pieejams un izmantojams praksē. Lauku atbalsta dienests var veikt projekta rezultāta izmantošanas pārraudzību.

61.

Sadarbības partneri vienojas par produktīvo investīciju vai šo noteikumu 52.1.8. apakšpunktā minētās tehnikas, iekārtas vai aprīkojuma īpašnieku un to norāda sadarbības līgumā.

62.

Produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 52.1.8. apakšpunktā minētā tehnika, iekārta vai aprīkojums, ir atbalsta saņēmēja īpašumā visu projekta uzraudzības laiku.

63.

Ja atbalsta saņēmējs projekta īstenošanas periodā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām pēc pēdējā maksājuma saņemšanas savā saimnieciskajā darbībā izmanto šo noteikumu 52.1.8. apakšpunktā minētās iekārtas ieņēmumu gūšanai, Lauku atbalsta dienests pieprasa atmaksāt pārmaksāto atbalstu par ieguldītajām investīcijām (par iekārtu).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-410 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-410 Nr]

Prioritārās jomas inovāciju projektu izstrādei

Augkopības sektora jomas sekojošā prioritārā secībā:

1. Risinājumi tauriņziežu īpatsvara palielināšanai no ekonomiskā un agronomiskā viedokļa;

2. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanas iespējas integrētājā augkopības sistēmā un to ekonomiskais novērtējums;

3. Risinājumi augu barības elementu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai;

4. Tehnoloģiskie risinājumi produktivitātes kāpināšanai bioloģiskajā augkopībā;

5. Eksportspējīgu produktu radīšana no vietējās izcelsmes izejvielām un blakus produktu pārstrādes;

6. Risinājumi augsnes auglības uzlabošanai dažādās saimniekošanas sistēmās un ekonomiskais novērtējums.

Dārzkopības sektora jomas sekojošā prioritārā secībā:

1. Augu aizsardzības un mēslošanas stratēģiju izstrāde atklāta lauka dārzeņiem un kartupeļiem, drošas pārtikas ieguvei;

2. Energoefektīvu, resursus taupošu un viedo tehnoloģiju izstrāde un ieviešana dārzkopībā (tai skaitā kartupeļi);

3. Aprites ekonomikas stiprināšana dārzkopībā;

4. Jaunu pārtikas produktu ražošana ar augstu funkcionālo vērtību;

5. Reālos datos balstīts oglekļa pēdas un SEG emisiju aprēķins dārzkopībā;

6. Latvijas videi un apstākļiem piemērotu un drošu jaunu sugu un šķirņu izpēte un ieviešana ražošanā, to pārstrāde.

Lopkopības sektora jomas sekojošā prioritārā secībā:

1. Ciltsdarbu izmantošana klimatneitralitātes sasniegšanai lopkopībā;

2. Vietējās izcelsmes barības līdzekļu izmantošana dzīvnieku ēdināšanā samazinot SEG emisijas un saglabājot bioloģisko daudzveidību;

3. Dzīvnieku turēšanas tehnoloģijas labturības un ekonomisko rādītāju optimizēšanai;

4. Zālāju ražības aktuālo rādītāju ieguve izmantojot digitālos risinājumus;

5. Atgremotāju ēdināšanas sistēmas risinājumi klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai;

6. Inovatīvas tehnoloģijas lopkopības produkcijas pārstrādē.

Mežsaimniecības sektora jomas sekojošā prioritārā secībā:

1. Tehnoloģijas meža veselības stāvokļa monitoringam, prognozēšanai un risku mazināšanai;

2. Tehnoloģijas CO2 piesaistes palielināšanai mežā;

3. Tehnoloģiskie risinājumi meža inventarizācijas datu ieguvē un apstrādē;

4. Kokmateriālu uzskaites procesu pilnveide;

5. Automatizēti risinājumi SEG bilances raksturošanai meža īpašumā;

6. Jaunas personāla apmācību metodes mežsaimniecībā.

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-410 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-410 Nr]

Projektu atlases kritēriji atbalsta piešķiršanai intervencē "Atbalsts EIP darba grupu projektu īstenošanai"

1. EIP darba grupas partneru sastāvs

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
1.1.	9 un vairāk dažādi partneri	4	8
1.2.	6 līdz 8 dažādi partneri	3
1.3.	3 līdz 5 dažādi partneri	2
1.4.	EIP darba grupā ir konsultants	2
1.5.	EIP darba grupā ir vismaz viena attiecīgā biedrība, nodibinājums vai kooperatīvs, kas saistīta ar projekta tēmu	2

2. Darbības kapacitāte

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
2.1.	Partneriem ir pieredze sadarbības projekta īstenošanā vietējā vai starptautiskā mērogā¹:		21
2.1.1.	vadošajam partnerim	4
2.1.2.	sadarbības partnerim	2
2.1.3.	nevienam no atbalsta pretendentu grupas partneriem	0
2.2.	EIP darba grupā iesaistītajam partneriem ir atbilstošs apgrozījums projekta īstenošanas nozarē ²:
2.2.1.	partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo 3 gadu laikā ir vairāk nekā 3 reizes lielāks par projekta attiecināmajām izmaksām	5
2.2.2.	partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo 3 gadu laikā ir 2,1-3 reizes lielāks par projekta attiecināmajām izmaksām	3
2.2.3.	partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo 3 gadu laikā ir vismaz tikpat liels, bet ne vairāk kā 2 reizes lielāks par projekta attiecināmajām izmaksām	1
2.2.4.	partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo 3 gadu laikā ir mazāks par projekta attiecināmajām izmaksām	0
2.3.	Sadarbības partneriem ir pieejami resursi ^{3, 4}(tehnoloģiskās iespējas, iekārtas) projekta īstenošanai:
2.3.1.	ārējo pakalpojumu piesaistes proporcija ⁵	0-5
2.3.2.	tehnoloģisko iespēju piesaistes proporcija ⁶	0-5

Piezīmes

¹ Vērtē, ja piedalījies LAP 2014-2020 16.pasākumā “Sadarbība”; 1.2.1.1. pasākumā “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” un Apvārsnis Eiropa pasākumos.

²Aprēķinot partneru vidējo apgrozījumu, neņem vērā pētniekus, konsultantus, biedrības, nodibinājumus un kooperatīvus.

Piemēram, partneru vidējais neto apgrozījums pēdējos 3 noslēgtajos gados ir 2 592 341,00 euro, tad 2 592 341,00 : 3 gadi = 864 113,67 euro/gadā, kas ir vairāk nekā 3 reizes lielāks par projekta attiecināmajām izmaksām (270 000,00 euro), attiecīgi tiek piešķirti 5 punkti.

³ Projektā ārējo pakalpojumu izmaksas veido ne vairāk kā 25 % no attiecināmo izmaksu summas.

⁴ Projektā tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas veido ne vairāk kā 30 % no attiecināmo izmaksu summas.

⁵Punktus 2.3.1. apakšpunktā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = (25 – (B/C) x 100) /5, kur

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ārējo pakalpojumu proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – ārējo pakalpojumu izdevumi;
C – kopējie attiecināmie izdevumi projektā.

⁶ Punktus 2.3.2. apakšpunktā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = (30 – (B/C) x 100) /6, kur

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas (iekārtas) proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – tehnoloģisko iespēju (iekārtas) piesaistes proporcijas izdevumi;
C – kopējie attiecināmie izdevumi projektā.

3. Pielietojuma diapazons (prioritātes) ⁷

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
3.1.	Sektora pirmā prioritārā joma	15	15
3.2.	Sektora otrā prioritārā joma	13
3.3.	Sektora trešā prioritārā joma	10
3.4.	Sektora ceturtā prioritārā joma	8
3.5.	Sektora piektā prioritārā joma	6
3.6.	Sektora sestā prioritārā joma	4
3.7.	Projekts ir atbilstošs regulas 2021/20115 6. panta 1. un 2 punktam, bet neiekļaujas prioritātēs	2

⁷ Punktus piešķir, balstoties uz EIP darba grupas iesniegtā pieteikuma pašvērtējumu, punktu skaits var mainīties ņemot vērā eksperta vērtējumu

4. Projekta ietekme uz ražošanas ciklu

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
4.1.	Projektam ir ietekme uz pilna ražošanas cikla attīstību (ietverot primāro ražošanu un pārstrādi)	5	5
4.2.	Projektam ir ietekme uz atsevišķa ražošanas cikla posma attīstību	0	5

5. Projekta ekonomiskā ietekme

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
5.1.	Projekta paredzamajam rezultātam ir ekonomiska ietekme uz projekta dalībnieku vai nozari – projekta rezultātā var tikt radīts produkts, pakalpojums, tehnoloģija, kas pēc projekta īstenošanas tiek ieviests praksē vai ražošanā	3	3
5.2.	Projekts nav tieši vērsts uz ekonomisku projekta rezultātu, kas veicinātu konkurētspēju	0	3

6. Sadarbības partneru izmaksu sadalījums ⁸

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
6.1.	Ja rezultāta starpība starp lielāko un mazāko sadarbības partneru izmaksu procentuālo izteiksmi ir ≤ 20 %	3	3
6.2.	Ja rezultāta starpība starp lielāko un mazāko sadarbības partneru izmaksu procentuālo izteiksmi ir > 20 %	0	3

⁸Aprēķina katra sadarbības partnera izmaksu procentuālo attiecību pret kopīgajām izmaksām:
sadarbības partnera izmaksas kopā bez PVN*100/izmaksas kopā visiem sadarbības partneriem. Ņem vērā PVN, kuriem tas ir attiecināms.

7. Projekta attiecināmo izmaksu summa

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
7.1.	Līdz 50 000 euro	4	4
7.2.	50 000 – 100 000 euro	3
7.3.	100 000 – 200 000 euro	2
7.4.	200 000 – 300 000 euro	1

8. Pieprasītā finansējuma intensitāte

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
	Samazinot intensitāti par:		20
	1-20 procentpunktu	1	20

⁹ Par katru samazināto procentpunktu tiek piešķirts 1 punkts, maksimālie iespējamais punktu skaits ir 20 punkti. Intensitātes samazinājums ir piemērojams visam projektam – visām tāmes pozīcijām, neatkarīgi no intensitātes lieluma, t.sk. piemēro produktīvajām investīcijām, ja tādas ir paredzētas.

9. Projekta gatavība

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
9.1.	Projekta iesniegumā skaidri un saprotami ir aprakstītas darbības, sasniedzamie mērķi, plānošanas un personāla mēneša sadalījums, projekta ilgums, darba plāns (Ganta diagramma)	4	4
9.2.	Projekta iesniegumā ir daļēji aprakstītas darbības, sasniedzamie mērķi, plānošanas un personāla mēneša sadalījums, projekta ilgums, darba plāns (Ganta diagramma)	2	4

10. Rezultātu izplatīšana

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
10.	Projekta rezultātu izplatīšana un izmantošana:		5
10.1.	plaša sabiedrības un galalietotāja informēšana, semināru un paraugdemonstrējumu organizēšana, kā arī informējot EIP tīkla Sekretariātu	5
10.2.	izmantojot jau esošos informācijas izplatīšanas kanālus, kurus lauksaimnieki (mežsaimnieki) parasti izmanto, piemēram, nozares mājas lapas, kā arī informējot EIP tīkla Sekretariātu	3
10.3.	tikai izmantojot EIP tīkla Sekretariātu	0

Kopā	88
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 35 punkti

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-410 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-410 Nr]

Projektu kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.	Kritērijs	Punktu skaits	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā
1.	Inovācija	0, 3, 5	35
2.	Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) novērtējuma kvalitāte un tā loģiskā sasaiste ar projekta mērķiem un darbībām	0, 3, 5
3.	Ietekmes novērtējums uz primārajiem ražotājiem	0, 3, 5
4.	Ieguvums nozarei un sektoram	0, 3, 5
5.	Risku analīze	0, 3, 5
6.	Ekonomiskās lietderības novērtējums	0, 3, 5
7.	Kopējais paredzamais finansējums un tā atbilstība projekta mērķu sasniegšanai, kā arī finansējuma sadalījums starp partneriem	0, 3, 5
Kopā			35
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 21 punkti

Projekta apakškritērijus vērtē ar punktiem 0; 3; 5

●Inovāciju vērtē šādi:
5 punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns pasaules tirgū vai vairākās valstīs, un tam ir principiāli jauns pielietojums. Inovācija ļaus iegūt produktu, procesu, metodi vai pakalpojumu, kas ir pārāks par esošajiem produktiem, kuri tiek piedāvāti tajās pašās tirgus nišās. Projektā izstrādātajam risinājumam ir pārliecinošas iespējas tikt ieviestam praksē;
3 punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns risinājums (pielietojums) nacionālā līmenī. Inovācija ļaus iegūt produktu, procesu vai pakalpojumu, kas ir labāks nekā esošie risinājumi un kas sekmētu attīstību pastāvošajā ražošanā un (vai) radītu jaunas tirgus nišas. Projekta izstrādātais risinājums varētu tikt ieviests praksē;
0 punktu – nav ticams, ka projekta risinājumā plānotā inovācija ļautu iegūt jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu. Projekta izstrādātā risinājuma ieviešana praksē ir minimāli iespējama.
●Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) novērtējuma kvalitāte un tā loģiskā sasaiste ar projekta mērķiem un darbībām vērtē šādi:
5 punkti – projekta iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai, kā arī projekta iesniegumā ir precīzi noteikts projekta mērķis un ir skaidrs rīcības plāns tā sasniegšanai. Atspoguļota skaidra un loģiski pamatota projekta mērķa sasaiste ar izvēlētajām darbībām. Vai pretendenta iesniegtā projekta loģiskās struktūras analīzes matrica apliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām;

3 punkti – projekta iesniegumā ir vispārīgi aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai, kā arī projekta iesniegumā projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir apmierinoši pamatota, bet ne visi aspekti ir precīzi aprakstīti. Vai pretendenta iesniegtā projekta loģiskās struktūras analīzes matrica daļēji apliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām

0 punktu – projekta iesniegumā nav identificēta problēma, kā arī projekta iesniegumā projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir nepilnīgi atspoguļota un (vai) nav reāla. Vai pretendents nav iesniedzis projekta loģiskās struktūras analīzes matricu vai tā neapliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām.

●Ietekmes novērtējumu uz primārajiem ražotājiem vērtē šādi:
5 punkti – potenciālie labuma guvēji no projekta īstenošanas aptver plašu lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāro ražotāju loku sektorā, kā arī pārstrādes uzņēmumus un paredzamais problēmas risinājums projektā dotu nozīmīgu un būtisku ieguldījumu sektoram;
3 punkti – potenciālie labuma gavēji no projekta īstenošanas aptver lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāros ražotājus konkrētajā sektorā un piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu ieguldījumu sektoram;
0 punktu – projekta īstenošanas rezultāta ietekme uz labuma guvējiem nav pārliecinoša un piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu maznozīmīgu ieguldījumu sektoram.

●Ieguvumu nozarei un sektoram vērtē šādi:
5 punkti – paredzamais problēmas risinājums projektā dotu nozīmīgu, būtisku ieguldījumu nozarei;
3 punkti – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu ieguldījumu sektoram;
0 punktu – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu maznozīmīgu ieguldījumu nozarei vai sektoram.

●Riska analīzi vērtē šādi:

5 punkti - projekta idejas iesniegumā ir identificēti, aprakstīti un izvērtēti sasniedzamo rezultātu iespējamie riska faktori, tostarp novērtēts izmaksu sadārdzinājums, paredzētas pamatotas darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai samazināšanai;
3 punkti – projekta idejas iesniegumā ir apmierinoši izvērtēti iespējamie riska faktori, darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai samazināšanai noteiktas nepilnīgi;
0 punktu – projekta idejas iesniegumā nav sniegts iespējamo riska faktoru izvērtējums, vai tas ir nepilnīgs.
●Ekonomiskās lietderības novērtējumu vērtē šādi:
5 punkti – projekta iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir pamatota projekta ekonomiskā lietderība, proti, labākā attiecība starp izmantotajiem resursiem un paredzamo rezultātu;
3 punkti – projekta iesniegumā sniegts vispārīgi pamatots projekta ekonomiskās lietderības apraksts;
0 punktu – projekta iesniegumā sniegtā informācija nepierāda projekta ekonomisko lietderību.

●Kopējo paredzamo finansējumu un tā atbilstību projekta mērķu sasniegšanai, kā arī finansējuma sadalījumu starp partneriem vērtē šādi:
5 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem ir labi izstrādāts un atbilstošs tām darbībām, kuras ieviesīs katrs sadarbības partneris. Projekta paredzamais finansējums atbilst projekta idejas mērķu sasniegšanai;
3 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem visumā atbilst paredzētajām darbībām. Projekta paredzamais finansējums daļēji atbilst projekta idejas mērķu sasniegšanai;
0 punktu – kopējais paredzamais projekta finansējums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem nav sniegts, vai tas ir neatbilstošs.