25-TA-244
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu,
13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu
13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 135., 203. nr.; 2011, 48. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 164. nr.; 2015, 13., 40. nr.; 2016, 234. nr.; 2020, 160. nr.; 2021, 8. nr.; 2022, 224. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā;".
2.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā."
3.
Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ja komerczvejai pagarina nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus."
4.
Papildināt ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
"8.1 Piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.3 punktā minētos zvejas efektivitātes rādītājus un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu, var piešķirt tiem nomniekiem, kuri uzrāda augstākus zvejas efektivitātes rādītājus, kā arī, ja pēc zvejas limitu sadales vēl ir atlicis neizmantots zvejas limita apjoms, attiecīga pieprasījuma gadījumā, prioritāri izskata iespēju to piešķirt jaunajam zvejniekam - fiziskai personai līdz 40 gadu vecumam, kuras mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā (kā uzņēmuma dalībniekam vai vadītājam)."
5.
Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem."
6.
Izteikt 53. punktu šādā redakcijā:
"53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums)."
7.
Izteikt 54. punktu šādā redakcijā:
"54. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam (turpmāk – iznomātājs) ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus."
8.
Izteikt 62. punktu šādā redakcijā:
"62. Iznomātājs katru gadu sastāda un nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz termiņu līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku skaita limits un ja šis termiņš iekļaujas ar nomnieku noslēgtā zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā."
9.
Izteikt 64. punktu šādā redakcijā:
"64. Iznomātājs, izdarot attiecīgus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, ja nomnieks:
64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu;
64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita."
64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu;
64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita."
10.
Izteikt 71. punktu šādā redakcijā:
"71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un šo noteikumu 71.1 un 71.3 punktā norādīto zvejas efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus."
11.
Izteikt 71.1 punktu šādā redakcijā:
"71.1 Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā apgūtajai limita daļai. Nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņem vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:
71.11. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek uzskatīts nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;
71.12. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts vismaz 80 procentu apjomā, nozvejas limits nomniekam tiek uzskatīts par pilnībā apgūtu un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;
71.13. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neapgūto nozvejas limita daļu;
71.14. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas veiktās starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā."
71.11. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek uzskatīts nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;
71.12. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts vismaz 80 procentu apjomā, nozvejas limits nomniekam tiek uzskatīts par pilnībā apgūtu un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;
71.13. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neapgūto nozvejas limita daļu;
71.14. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas veiktās starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā."
12.
Izteikt 71.3 punktu šādā redakcijā:
"71.3 Pašvaldība, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai, kas saistīti ar nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeni (iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadītās dienas, iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis u.c. ) iepriekšējā nomas periodā vai gadā.
".
".
13.
Izteikt 75. punktu šādā redakcijā:
"75. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu."
14.
Izteikt 79. punktu šādā redakcijā:
"79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti attiecīgi grozījumi, ievērojot, ka nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai attiecīgajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu."
15.
Izteikt 79.1 punktu šādā redakcijā:
"79.1 Nozvejas apjoma limitus, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem (turpmāk – nomnieki) zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi attiecīgos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Attiecīgā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus."
16.
Izteikt 87.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"87.12. piemērot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās attiecīgā zvejas rīka limita maksas, tādam nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.3 punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma un ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpniecisko zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis;".
17.
Izteikt 91. punktu šādā redakcijā:
"91. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30.septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši attiecīgās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija."
18.
Papildināt ar 97.1 punktu šādā redakcijā:
"97.1 Ja ūdenstilpe, ievērojot tiesību aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Par veikto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība attiecīgu informāciju iesniedz valsts informācijas sistēmā “Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (turpmāk – informācijas sistēma) šo noteikumu 102. punktā noteiktajā kārtībā."
19.
Izteikt 98. punktu šādā redakcijā:
"98. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas veic komerczveju, var piemērot maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:
98.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.2. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.3. tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanai;
98.4. iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un par šo faktu pašvaldībai ir iesniegts pamatots apliecinājums, vai arī šāds fakts ir atbilstoši norādīts informācijas sistēmā."
98.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.2. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.3. tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanai;
98.4. iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un par šo faktu pašvaldībai ir iesniegts pamatots apliecinājums, vai arī šāds fakts ir atbilstoši norādīts informācijas sistēmā."
20.
Papildināt ar 100.2 punktu šādā redakcijā:
"100.2 Samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam, kas veic komerczveju, kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un atbalstu samazinātas nomas maksas veidā šo noteikumu 87.1 2. un 98. punktā minētajos gadījumos sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), ievērojot šajā nodaļā minētos nosacījumus."
21.
Papildināt ar 100.3 punktu šādā redakcijā:
"100.3 Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiemēro, ja nomniekam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst tiesību aktos maksātnespējas jomā noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru."
22.
Papildināt ar 100.4 punktu šādā redakcijā:
"100.4 Nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz iznomātājam de minimis atbalsta uzskaites veidlapu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, pievienojot to iesniegumam vai iesniegumā norādot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
23.
Papildināt ar 100.5 punktu šādā redakcijā:
"100.5 Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, tad pirms atbalsta piešķiršanas nomniekam pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados pretendenta saņemtais de minimis atbalsta apjoms nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā un 5. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai."
24.
Papildināt ar 100.6 punktu šādā redakcijā:
"100.6 Iznomātājs piešķir un uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību."
25.
Papildināt ar 100.7 punktu šādā redakcijā:
"100.7 Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota."
26.
Papildināt ar 100.8 punktu šādā redakcijā:
"100.8 Nomnieks, kuram piešķir atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, ievēro darbību ierobežojumus, kas minēti Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā."
27.
Papildināt ar 100.9 punktu šādā redakcijā:
"100.9 Ja nomnieks, kuram piešķir de minimis atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši tam, kā norādīts Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā."
28.
Papildināt ar 100.10 punktu šādā redakcijā:
"100.10 Nomas līgumā paredz, ka atbalstu samazinātas nomas maksas veidā atceļ un nomnieks atmaksā pašvaldībai vai iznomātājam to nomas maksas daļu, par kuru ir sniegts atbalsts samazinātas nomas maksas veidā, ja:
100.101. nomnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju par saņemto de minimis atbalstu;
100.102. nomnieks pārkāpj nomas līgumā noteiktās tiesības un nepilda pienākumus vai ja nomnieka darbības vai bezdarbības dēļ tiek nodarīts būtisks kaitējums videi vai cilvēkiem un ir spēkā stājies kompetentās institūcijas lēmums par šāda kaitējuma nodarīšanu."
100.101. nomnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju par saņemto de minimis atbalstu;
100.102. nomnieks pārkāpj nomas līgumā noteiktās tiesības un nepilda pienākumus vai ja nomnieka darbības vai bezdarbības dēļ tiek nodarīts būtisks kaitējums videi vai cilvēkiem un ir spēkā stājies kompetentās institūcijas lēmums par šāda kaitējuma nodarīšanu."
29.
Papildināt ar 100.11 punktu šādā redakcijā:
"100.11 Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumi, nomniekam ir pienākums atmaksāt iznomātājam šo noteikumu ietvaros saņemto atbalstu nomas maksas samazinājumam kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem."
30.
Papildināt ar 100.12 punktu šādā redakcijā:
"100.12 Nomniekam dokumenti ir jāglabā 10 fiskālos gadus no brīža, kad tam piešķirts atbalsts, savukārt Iznomātajam dokumenti ir jāglabā 10 fiskālos gadus no brīža, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem."
31.
Papildināt ar 100.13 punktu šādā redakcijā:
"100.13 Lēmumu par atbalstu samazinātas nomas maksas veidā pieņem atbilstoši Regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktam un 8. pantam, lēmuma pieņemšanas datums uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu."
32.
Papildināt ar 100.14 punktu šādā redakcijā:
"100.14 Iznomātājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas izvērtē nomnieka atbilstību Regulas Nr. 717/2014 nosacījumiem atbalsta piešķiršanas brīdī."
33.
Izteikt 102. punktu šādā redakcijā:
"102. Pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedz informācijas sistēmā līdz 15. janvārim – par iepriekšējo gadu."
34.
Izteikt 103. punktu šādā redakcijā:
"103. Lauku atbalsta dienests apkopo ziņas, ko pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu iesniegušas informācijas sistēmā, un līdz nākamā gada 31. janvārim sagatavo un publicē Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē pārskatu par kopējiem iepriekšējā gada rezultātiem."
35.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
36.
Izteikt 2.1 pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
37.
Svītrot 4. pielikumu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[25-TA-244 Dt]
noteikumiem Nr.[25-TA-244 Nr]
2.
pielikumsMinistru kabineta
[25-TA-244 Dt]
noteikumiem Nr.[25-TA-244 Nr]
"2.1 pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta
noteikumiem Nr. 918
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu
I. Zveja Baltijas jūrā, Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem un citu valstu ūdeņos
Nr. p.k. |
Zivju sugas nosaukums |
Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (euro)* |
|
Baltijas jūrā |
Rīgas līcī |
||
1. |
Reņģe | 1,42 |
1,42 |
2. |
Brētliņa | 1,07 |
1,07 |
3. |
Menca | 14,23 |
– |
4. |
Lasis (par 200 gab.) | 28,46 |
– |
5. |
Plekste | 2,85 |
2,85 |
6. |
Akmeņplekste | 35,57 |
– |
Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.
II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos
Nr. p. k. |
Zvejas rīka nosaukums |
Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)* |
|||
Baltijas jūras |
Rīgas līča piekrastē |
iekšējos ūdeņos |
|||
upēs |
ezeros un ūdenskrātuvēs |
||||
| 1. | Reņģu stāvvads | 113,83 | 142,29 | – |
– |
| 2. | Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)** | 71,14 | 85,37 | – | – |
| 3. | Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) | – | – | 14,23 | 9,96 |
| 4. | Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos) |
– | – | 35,57 | 28,46 |
| 5. | Zivju murds bez sētas | – | – | 9,96 | 7,11 |
| 6. | Zušu murds | 42,69 | 56,91 | – | – |
| 7. | Zušu murds ar sētu, līdz 30 m | – | – | 21,34 | 14,23 |
| 8. | Zušu murds ar sētu, virs 30 m | – | – | – | 106,72 |
| 9. | Lucīšu murds un apaļo jūrasgrunduļu murds | 21,34 | 21,34 | – | – |
| 10. | Stagaru murds ar sētu | – | – | 35,57 | 14,23 |
| 11. | Stagaru murds bez sētas | – | – | 14,23 | – |
| 12. | Plekstu vads (atvērums*** līdz 40 m) |
35,57 | 56,91 | – | – |
| 13. | Plekstu vads (atvērums*** virs 40 m) |
71,14 | 113,83 | – | – |
| 14. | Zivju vads (atvērums*** virs 200 m) |
28,46 | – | Atbilstoši aprēķinam**** | |
| 15. | Zivju vads (atvērums*** līdz 200 m) |
– | – | – | Atbilstoši aprēķinam**** |
| 16. | Zivju tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m (piekrastes ūdeņos)** |
7,11 | 21,34 | – | – |
| 17. | Zivju tīkls, līdz 50 m (piekrastes ūdeņos izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā) |
4,27 | 11,38 | – | – |
| 18. | Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos) | – | – | – | 2,85 |
| 19. | Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m** | 7,11 | 7,11 | – | – |
| 20. | Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 50 m (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā) | 4,27 | 4,27 | – | – |
| 21. | Zivju āķi, 100 gab. | 9,96 | 14,23 | – | – |
| 22. | Zušķērājs | – | – | 284,57 | 284,57 |
| 23. | Salaku murds (stāvvads) | – | – | – | 71,14 |
| 24. | Trīsuļodu kāpuru rāmis | – | – | – | 71,14 |
| 25. | Akmeņplekstu tīkls, līdz 70 m | 4,98 | – | – | – |
| 26. | Vēžu murds | – | – | 2,85 | 2,85 |
Piezīmes.
1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.
2. ** Var tikt piemērots maksas samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 87.1 2. apakšpunktu.
3. *** Vada atvērums – attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.
4. **** Piemērojams maksas aprēķins saskaņā ar šo noteikumu 87.1 3. apakšpunktu.
III. Nēģu zveja upēs
Nr. p.k. |
Zvejas rīka nosaukums |
Upes vai to posmi |
Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību |
1. |
Murds, venteris, tīkls | Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei) | 170,74 |
2. |
Murds, venteris, tīkls | Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas) | 85,37 |
3. |
Murds, venteris, tīkls | Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes | 42,69 |
4. |
Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3) | Salaca | 996,01 |
5. |
Tacis (tacis Nr.2) | Salaca | 4268,62 |
6. |
Tacis | Svētupe | 113,83 |
Piezīmes.
1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.
2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.
IV. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras
Nr. p.k. |
Zivju vai citu jūras produktu nosaukums |
Maksa par nozvejas limitu (euro)* |
|
par vienu tonnu |
par vienu zvejas kuģa dienu |
||
1. |
Paltuss | 28,46 |
– |
2. |
Garnele | 21,34 |
99,60 |
3. |
Kalmārs | 17,07 |
– |
4. |
Jūras sarkanasaris | 11,38 |
– |
| 5. | Menca | 14,23 | – |
6. |
Citu sugu zivis | 8,54 |
– |
Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.
V. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības
Nr. |
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes veids |
Maksa |
1. |
Gada karte | 15,00 |
2. |
Karte trim mēnešiem | 7,50 |
3. |
Karte vienam mēnesim1 | 5,00 |
4. |
Karte vienai dienai1 | 1,50 |
|
Piezīmes. 1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vienam mēnesim un vienai dienai iegādājamas tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv. 2 Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. | ||