22-TA-1406
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59. panta pirmo daļu
1.
Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk – piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.
2.
Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai, ja tādu nav, pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības.
3.
Piekrastes aizsargjoslas robeža ir nepārtraukta līnija, un piekrastes aizsargjosla ir vienlaidu (nepārtraukta) josla.
4.
Īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj piekrastes aizsargjoslā vai izslēdz no tās un piekrastes aizsargjoslas robežas maina, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā vai izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinumu par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē, un Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē eksperta atzinumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic izmaiņas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajos datos.
5.
Krasta kāpu aizsargjoslas platumu ilglaicīgas krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Minētajās vietās ne retāk kā reizi sešos gados izvērtē esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas, izdarot grozījumu pašvaldības teritorijas plānojumā vai izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu.
6.
Vietās, kur jūras krasts ir nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem, aiz kuriem neseko pludmale un (vai) dabiska sauszemes veģetācija, krasta kāpu aizsargjoslu nosaka no nostiprinājuma iekšzemes malas.
7.
Pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus obligāti iekļauj joslā no 150 līdz 300 metriem, ja:
7.1.
īpaši aizsargājamais biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metriem;
7.2.
attālums no 150 metriem vai īpaši aizsargājamā biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam nepārsniedz 75 metrus un īpaši aizsargājamais biotops ir satopams vismaz 10 metrus platā joslā perpendikulāri jūras krasta līnijai;
7.3.
īpaši aizsargājamā biotopa platība ir vismaz 0,1 hektārs;
7.4.
īpaši aizsargājamais biotops sastopams vismaz 50 metru platumā paralēli jūras krasta līnijai;
7.5.
teritoriju šķērso valsts autoceļš un aiz ceļa nodalījuma joslas īpaši aizsargājamais biotops ir satopams vismaz 10 metrus platā joslā.
8.
Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, norādīti šo noteikumu 1. pielikumā. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā situāciju dabā un vēsturisko apdzīvojuma struktūru, ir iespējamas atkāpes no šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām, ja pašvaldība saņēmusi saskaņojumu ar attiecīgajām institūcijām.
9.
Krasta kāpu aizsargjoslu var noteikt vairāk nekā 300 m platumā, ņemot vērā kāpu zonas platumu, īpaši aizsargājamos biotopus, piekrastes ainavu (ainaviskās vērtības) un citas dabiskās robežas.
10.
Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no krasta kāpu aizsargjoslas iekšzemes robežas līdz piekrastes aizsargjoslas iekšzemes robežai.
11.
Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz pieciem kilometriem iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.
12.
Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests, sniedzot atzinumu par teritorijas plānojuma redakcijas atbilstību teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem, izvērtē plānoto piekrastes aizsargjoslas robežu un sniedz atzinumu par piekrastes aizsargjoslas robežām.
13.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piekrastes aizsargjoslas robežas izvērtē pēc Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta atzinumu saņemšanas atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma saņemšanas par teritorijas plānojuma vides pārskatu.
14.
Krasta kāpu aizsargjoslu dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (2. pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie autoceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.
15.
Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.
16.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 86 "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1406 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1406 Nr]
Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1406 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1406 Nr]
Informatīvā zīme krasta kāpu aizsargjoslas apzīmēšanai