24-TA-1629
Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un
finanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas
1. un 2. punktu, 9.1 panta pirmo daļu un
12. panta otro daļu
finanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas
1. un 2. punktu, 9.1 panta pirmo daļu un
12. panta otro daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrija un cita centrālā valsts iestāde (turpmāk – ministrija) pieprasa un kādā ministrijai veic apropriācijas izmaiņas:
1.1.
starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;
1.2.
no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 01.00.00 programmas "Apropriācijas rezerve" uz ministriju;
1.3.
no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) uz ministriju, kā arī kārtību, kādā tiek pārdalīta ministrijas apropriācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz 80.00.00 programmu;
1.4.
no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 02.00.00 programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" uz ministriju, šo līdzekļu izlietojuma uzskaites kārtību, kā arī īpašus līdzekļu pieprasīšanas nosacījumus pašvaldībām.
2.
Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ministrijas pieprasa un ministrijai veic arī šādas apropriācijas izmaiņas:
2.1.
starp ministrijām transfertu veikšanai gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;
2.2.
piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un to atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
2.3.
ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izmantošanai un to atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
2.4.
palielinot gadskārtējā valsts budžeta likumā (turpmāk – budžeta likums) noteikto apropriāciju noteiktiem mērķiem;
2.5.
starp ministrijām, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos;
2.6.
citos Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktajos gadījumos.
2.Apropriāciju izmaiņu pieprasījuma sagatavošana, iesniegšana un izskatīšana
3.
Ministrija budžeta likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, kā arī ievērojot saimnieciskajam gadam noteikto kopējo apropriācijas apjomu un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos nosacījumus, izstrādā pieprasījumu apropriāciju izmaiņu veikšanai (turpmāk – pieprasījums) un iesniedz to Finanšu ministrijā.
4.
Iesniedzot pieprasījumu, ministrija Vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā (turpmāk – budžeta informācijas sistēma) atsevišķi par katru budžeta veidu (valsts pamatbudžets vai speciālais budžets) aizpilda skaitlisko informāciju veidnes "Mazie grozījumi" ailē "Pieprasījums izmaiņām +/–":
4.1.
ieņēmumu un izdevumu atšifrējumu sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām (1. pielikums);
4.2.
ilgtermiņa saistību izmaiņas (2. pielikums).
5.
Ministrija katram šo noteikumu 1. un 2. punktā minētajam apropriāciju izmaiņu veidam sagatavo un iesniedz atsevišķu pieprasījumu, izņemot gadījumus, ja transferta nodrošināšanai starp ministrijām vienlaikus nepieciešams veikt:
5.1.
pārdali no 80.00.00 programmas uz ministriju;
5.2.
izmaiņas starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
5.3.
palielinājumu ārvalstu finanšu palīdzības resursiem.
6.
Ja pieprasījumā paredzēta transferta veikšana starp ministrijām, tad ministrija, kas veic transferta pārskaitījumu, iesniedz arī transferta saskaņošanas veidlapu, kas noteikta normatīvajos aktos par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.
7.
Ministrija sagatavo pavadvēstuli, norādot budžeta informācijas sistēmā ievadīto veidlapu versiju, kā arī pieprasījuma pamatojumu (3. pielikums) par veiktajām izmaiņām budžetā un saistībās, paraksta pavadvēstuli ar drošu elektronisko parakstu un nosūta to uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi. Ja aizpildītās veidlapas ir parakstītas pašrocīgi, ministrija tās iesniedz Finanšu ministrijā papīra formā. Ja pieprasījumam nav nepieciešams Ministru kabineta, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vai Saeimas saskaņojums, vairākus pieprasījumus var iesniegt vienā pavadvēstulē.
8.
Finanšu ministrija izvērtē pieprasījuma atbilstību budžeta likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un šo noteikumu prasībām.
9.
Finanšu ministrijai ir tiesības no ministrijas pieprasīt papildu informāciju un detalizētus aprēķinus par nepieciešamajām apropriācijas izmaiņām.
10.
Ja pieprasījums neatbilst šo noteikumu prasībām, Finanšu ministrija nosūta ministrijai atteikumu.
11.
Ja ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas atteikumam, tā sniedz izvērstu pieprasījuma pamatojuma skaidrojumu un vienojas ar Finanšu ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, pieprasījuma iesniedzēja ministrija var iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
12.
Ja pieprasījums atbilst šo noteikumu prasībām, finanšu ministrs izdod rīkojumu par apropriācijas izmaiņām.
13.
Finanšu ministrija elektroniski nosūta finanšu ministra rīkojumu par apropriācijas izmaiņām uz ministrijas oficiālo e-pasta adresi.
14.
Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktajos gadījumos Finanšu ministrija nodrošina dokumentu virzību Saeimas vai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokļa saņemšanai, savukārt ministrija, kas iesniegusi pieprasījumu, nodrošina nepieciešamās informācijas (argumentācijas) sagatavošanu un dalību Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.
3.Apropriācijas izmaiņas starp viena budžeta resora programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem
15.
Ministrija nodrošina, ka budžeta izpildītāji izvērtē valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto līdzekļu faktisko izlietojumu un plānoto izdevumu prognozes, un, ja piešķirtās apropriācijas ietvaros nav iespējams nodrošināt ministrijas noteikto mērķu sasniegšanai paredzētos izdevumus, ministrija izstrādā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām.
16.
Ministrija nodrošina, ka apropriācijas izmaiņu rezultātā starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem veiktās izmaiņas programmu (apakšprogrammu) finansējumā neierobežo iespēju sasniegt budžeta likumā apstiprināto programmu (apakšprogrammu) mērķu sasniegšanai noteiktos rezultatīvos rādītājus.
17.
Ministrija pieprasījumu par apropriācijas izmaiņām valsts pamatfunkciju programmās (apakšprogrammās) var iesniegt Finanšu ministrijā reizi ceturksnī – līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 30. novembrim – vai biežāk, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par izmaiņām vai ministrija ir pamatojusi apropriācijas izmaiņu steidzamību. Pieprasījumu par apropriācijas izmaiņām Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmās (apakšprogrammās) iesniedz pēc nepieciešamības.
18.
Ja tiek iesniegts pieprasījums par apropriācijas izmaiņām Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un (vai) Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) projektos, mainot projekta finansējumu kārtējā gadā (turpmāk – n gads), papildus iesniedz informāciju par izmaiņām projektu līmenī, izmantojot attiecīgu veidlapu (4. pielikums) un aizpildot informāciju tikai par n gadu un tā izmaiņām, norādot projekta kopsummu, bet neizdalot Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu, nacionālā līdzfinansējuma daļu un neattiecināmās izmaksas, vai citu ministrijas izvēlētu formu, kas nodrošina informāciju par izmaiņām projektu līmenī n gadā. Pieprasījumos, kuros netiek mainīts projekta finansējums n gadam, šī informācija nav jāiesniedz.
19.
Ja ministrijas pieprasījums atbilst šo noteikumu prasībām un par pieprasījumu nav nepieciešams Ministru kabineta vai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums, finanšu ministrs rīkojumu par apropriācijas izmaiņām izdod 10 darbdienu laikā.
19.1
Veicot šajā sadaļā minētās apropriācijas izmaiņas, Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13.2 daļas 1. punktā minētajā skaitliskajā un procentuālajā ierobežojumā neierēķina no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" pārdalītos līdzekļus.
(MK 25.06.2024. noteikumu Nr. 402 redakcijā)
4.Līdzekļu pārdale no programmas "Apropriācijas rezerve
(Nodaļa MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
20.
Budžeta likumā n gadam plānoto apropriācijas rezervi pieprasa un izlieto budžeta likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētajos gadījumos.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
21.
Ministrijai ir tiesības līdz n gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no n gada projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā minētos nosacījumus.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
22.
Ja ministrijai iepriekšējā gadā (turpmāk – n-1 gads) ir izveidojušies neizmantoti valsts budžeta asignējumi, kas atbilst Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, tad ministrijai ir tiesības līdz n gada 1. martam pieteikties finansējuma saņemšanai no n gada neizlietoto asignējumu rezerves.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
23.
Ministrija šo noteikumu 7. punktā minētajai pavadvēstulei pievieno informāciju par resursu, izdevumu, kā arī slēgto valsts budžeta asignējumu apmēru n-1 gadā valsts pamatfunkciju īstenošanai kopumā par resoru (izņemot neizlietotos asignējumus budžeta programmā 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums"), norādot sadalījumu pa budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ministrija atsevišķi norāda neizlietotos asignējumus (kopsummu), kas tai radušies no vienreizējiem prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un iepriekšējā saimnieciskā gada terminēto vienreizējo pasākumu īstenošanas, kuru mērķis jau ir sasniegts iepriekšējā saimnieciskajā gadā, lai no ministrijas sniegtās informācijas būtu uzskatāmi redzams, par kādu summu ir samazināms ministrijai maksimāli pieļaujamais no neizlietoto asignējumu rezerves pārdalāmais apmērs.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
23.1
Ministrija ir atbildīga par resursu saprātīgu sadali resora izvirzīto mērķu un prioritāšu sasniegšanai un uzņemto ilgtermiņa saistību izpildi.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
23.2
Ministrija no apropriācijas rezerves saņemto finansējumu attiecīgajam pasākumam izlieto līdz n gada beigām. Ja finansējums nav izlietots attiecīgajam pasākumam, turpmākajos gados tam pašam pasākumam finansējumu no apropriācijas rezerves nepieprasa.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
23.3
(Svītrots ar MK 25.06.2024. noteikumiem Nr. 402)
5.Līdzekļu pārdale no 80.00.00 programmas un uz to
24.
No 80.00.00 programmas piešķir:
24.1.
valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta, kā arī Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu mērķsadarbības (twinning) un neliela apjoma mērķsadarbības (twinning light) ietvaros līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgajiem finanšu instrumentiem;
24.2.
līdzekļus izņēmuma kārtā pirms Eiropas Savienības fondu un NATO drošības investīciju programmas projektu iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ja Ministru kabinets, pamatojoties uz iesniegto argumentāciju un risku analīzi, ir pieņēmis lēmumu par konkrētā plānotā projekta izdevumu priekšfinansēšanu noteiktā apjomā un izdevumu pozīcijām atbilstoši projektā izvirzītajam mērķim;
24.3.
līdzekļus budžeta iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā apmērā, kāds noteikts tiesību aktos vai donorvalsts apstiprinātajos projekta nosacījumos;
24.4.
līdzekļus no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, kas ir valsts dibināta augstskola (turpmāk – atvasinātā publiskā persona), emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta ietvaros īstenotā projekta neattiecināmo izmaksu segšanai, kuras nav saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešamas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;
24.5.
līdzekļus, lai segtu maksājumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējiem par ministrijai iesniegtajiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atmaksas pieprasījumiem (turpmāk – līdzekļu atmaksas pieprasījums), ja ministrija, kas saņēmusi līdzekļu atmaksas pieprasījumu, no finansējuma gala saņēmējiem līdzekļus nevar laikus atgūt;
24.6.
valsts budžeta līdzfinansējumu atvasinātai publiskai personai, kas ir projekta partneris, Eiropas Reģionālā attīstības fonda iniciatīvas programmas "Urban Innovative Actions" projekta "Eiropas nākamās paaudzes mikro pilsētas" īstenošanai atbilstoši projekta nosacījumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Iesniedzot pieprasījumu, ievēro šo noteikumu 29. punktā minētos nosacījumus par izmaksu attiecināmību;
24.7.
valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna administrēšanas nodrošināšanai 2021.–2027. gadam Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikto prasību ievērošanai;
24.8.
valsts budžeta līdzfinansējumu valsts dibinātai augstskolai vai valsts vai valsts augstskolas dibinātam zinātniskajam institūtam projektu īstenošanai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "Radošā Eiropa", "ES – veselībai" un "Nordplus" atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
24.8.1.
projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura. Par darbībām bez saimnieciska rakstura uzskata darbības, kas atbilst Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 28. oktobris, Nr. C414) 20. punktā minētajām darbībām, un par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka projektā plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;
24.8.2.
ja šo noteikumu 24.8. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;
24.8.3.
par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī;
24.8.4.
par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
24.9.
valsts budžeta līdzfinansējumu veselības nozares valsts kapitālsabiedrībām, kuras īsteno valstiski nozīmīgus projektus veselības nozarē un kuras vai kuru struktūrvienība ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, projektu īstenošanai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "ES – veselībai" , "Nordplus" , "Apvārsnis Eiropa" un citās Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības programmās atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
24.9.1.
projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;
24.9.2.
ja šo noteikumu 24.9. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;
24.9.3.
par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentos, kā arī nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī;
24.9.4.
par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
(Grozīts ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 190; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 763; MK 23.05.2023. noteikumiem Nr. 255)
25.
Ministrija iesniedz pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 80.00.00 programmas tikai pēc tam, kad izvērtējusi piešķirto līdzekļu iespējamu pārdali starp projektiem vienas budžeta programmas (apakšprogrammas) ietvaros vai starp programmām (apakšprogrammām), veicot pārdali atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. nodaļai, vai izvērtējusi priekšfinansēšanas iespējas no resora budžeta.
26.
Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai (vai 24.5. apakšpunktā minēto maksājumu veikšanai) pieprasījumu sagatavo, ievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par attiecīgo Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības veidu.
27.
Iesniedzot pieprasījumu par šajā nodaļā minētām apropriāciju izmaiņām, šo noteikumu 7. punktā minētajai pavadvēstulei pievieno arī informāciju par izmaiņām projektu (pasākumu) līmenī (4. pielikums).
28.
Ministrija, kas saņēmusi šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minēto līdzekļu atmaksas pieprasījumu, veic maksājumus Eiropas Komisijai un citiem ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējiem, kā arī pieprasa no iesaistītajām ministrijām nepieciešamo informāciju par naudas summām, kas atgūstamas no finansējuma gala saņēmējiem, un līdzekļu atgūšanai veiktajām darbībām, par to attiecīgi informējot Ministru kabinetu. Ministrija, kas saņēmusi līdzekļu atmaksas pieprasījumu no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējiem, sagatavo pieprasījumu un atbilstošo pamatojumu (3. pielikums).
29.
Ja šo noteikumu 24.4. un 24.6. apakšpunktā minētā atvasinātā publiskā persona īstenotā projekta infrastruktūrā (ēkā) veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai nodrošināms no pašu līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts valsts vai pašvaldības galvojums vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Ja atvasinātā publiskā persona īstenotā projekta infrastruktūrā (ēkā) veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un darbību, kas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.
(Grozīts ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 190)
30.
Ministrija iesniedz pieprasījumu pēc tam, kad atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde ir apstiprinājusi Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu vai Eiropas Savienības fonda projekta grozījumus, kā arī finansējuma saņēmējs ir izpildījis lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu norādītos nosacījumus, ja lēmumā tādi tika ietverti.
31.
Zemkopības ministrija iesniedz pieprasījumu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansēto un līdzfinansēto projektu īstenošanai pēc tam, kad minēto fondu projekti un pasākumi apstiprināti Lauku atbalsta dienestā. Ja Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņēmējs ir budžeta iestāde, tad šajā punktā minēto pieprasījumu sagatavo ministrija, kuras padotībā atrodas budžeta iestāde, un kopā ar Zemkopības ministrijas atzinumu iesniedz Finanšu ministrijā. Zemkopības ministrija atzinumā norāda, ka projekts ir apstiprināts un pieprasītais finansējums atbilst apstiprinātajam projektam.
32.
Ministrija sagatavo pieprasījumu Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas (turpmāk – Eiropas teritoriālās sadarbības programma) projektiem un iesniedz to Finanšu ministrijā:
32.1.
pamatojoties uz noslēgto līgumu ar Eiropas teritoriālās sadarbības programmas vadošo iestādi par programmas līdzfinansējuma piešķiršanu vai vadošās iestādes lēmumu par projekta apstiprināšanu – ja finansējuma saņēmējs ir projekta vadošais partneris;
32.2.
pamatojoties uz noslēgto līgumu starp projekta partneriem par Eiropas teritoriālās sadarbības programmas projekta īstenošanu vai vadošā partnera parakstīto apliecinājumu par konkrētā Latvijas finansējuma saņēmēja projekta finansēšanas apjomu – ja finansējuma saņēmējs ir projekta partneris.
33.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības programmas noteikumiem sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pieprasījumu:
33.1.
līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas teritoriālās sadarbības programmas tehniskās palīdzības budžetā, pamatojoties uz parakstītajiem Latvijas Republikas piekrišanas dokumentiem;
33.2.
saistību izpildei pret vadošajiem partneriem, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā vadošās iestādes lēmumiem par projektu apstiprināšanu un ar vadošajiem partneriem noslēgtajiem līgumiem, ja šim mērķim nav pieejami ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi.
34.
Pieprasījumu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas, projekta, tehniskās palīdzības un divpusējā sadarbības iniciatīvu īstenošanai ministrija sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā, ievērojot normatīvajos aktus par attiecīgo finanšu instrumentu īstenošanu un līdzekļu plānošanu.
35.
Pieprasījumu citu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu, tai skaitā Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu mērķsadarbības (twinning) un neliela apjoma mērķsadarbības (twinning light), kā arī emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta projektu īstenošanai ministrija sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pēc projekta apstiprināšanas, ievērojot memorandu (līgumu) par attiecīgo finanšu instrumentu īstenošanu un līdzekļu plānošanu.
(MK 23.05.2023. noteikumu Nr. 255 redakcijā)
36.
Aizsardzības ministrija var iesniegt pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 80.00.00 programmas tādā apmērā, kādā vispārējos valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir saņemti ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi par iepriekš no resora budžeta līdzekļiem īstenotajiem projektiem. No 80.00.00 programmas saņemtie līdzekļi ir izmantojami ar valsts aizsardzību un drošību saistīto mērķu sasniegšanai atbilstoši pieņemtajam Ministru kabineta lēmumam.
37.
Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu pilnā apmērā, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem piešķirto valsts budžeta finansējumu var pārdalīt no ministrijas budžeta uz 80.00.00 programmu, ja secīgi ir izpildīti visi minētie nosacījumi:
37.1.
projekta ietvaros kārtējā gadā nevar izlietot finansējumu objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, samazinājušās projektā paredzēto darbību izmaksas, iepirkuma procedūra kavējas lēmuma pārsūdzēšanas dēļ, projekta īstenošana kavējas finansējuma saņēmēja reorganizācijas dēļ);
37.2.
finansējumu kārtējā gadā nevar izlietot attiecīgās ministrijas cita projekta īstenošanai tā paša fonda ietvaros vai pret minēto līdzekļu pārdali citam projektam iebilst atbildīgā iestāde;
37.3.
finansējumu kārtējā gadā nevar izlietot attiecīgās ministrijas cita šajos noteikumos paredzēta fonda projekta ietvaros vai pret minēto līdzekļu pārdali cita fonda projektam iebilst atbildīgā iestāde.
38.
Ja ministrijas budžetā plānots finansējums noteikta ārvalstu finanšu palīdzības instrumenta projektiem, bet par attiecīgā ārvalstu finanšu palīdzības instrumenta finanšu vadību kopumā ir atbildīga cita ministrija, ministrija, kuras budžetā ir plānoti līdzekļi, pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi pārdala līdzekļus citam savas ministrijas projektam, kā arī sagatavo priekšlikumus par līdzekļu pārdali uz 80.00.00 programmu, pievienojot atbildīgās iestādes atzinumu.
39.
Pieprasījumu pārdalei uz 80.00.00 programmu ministrija iesniedz Finanšu ministrijā līdz saimnieciskā gada 31. oktobrim.
40.
Ja ministrijas pieprasījums atbilst šo noteikumu prasībām, finanšu ministrs 10 darbdienu laikā izdod rīkojumu par apropriācijas izmaiņām.
6.Līdzekļu pārdale no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
6.1.Vispārīgie nosacījumi līdzekļu piešķiršanai
41.
Līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
42.
Līdzekļus pieprasa ministrija, kurai valsts pamatbudžetā paredzēta apropriācija. Līdzekļu izlietotājam, kas nav valsts budžeta iestāde, konkrētiem pasākumiem nepieciešamos līdzekļus pieprasa attiecīgās nozares ministrija.
43.
Ministrija pieprasījumu apropriācijas pārdalei no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sagatavo kā tiesību akta projektu, ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, izņemot šo noteikumu 45. punktā minētos gadījumus.
44.
Iesniedzot pieprasījumu, ministrija papildus iesniedz pamatojumu, kurā iekļauj pieprasīto līdzekļu aprēķinu (veicamo darbu un pasākumu izmaksu aprēķinu saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām) vai dokumentus, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos izdevumus. Aprēķinā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, vidējo tirgus cenu, atalgojuma aprēķinu un paredzamo nodokļu samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Stihisku nelaimju un katastrofu gadījumos iesniedz radīto zaudējumu novērtējumu un apmēru apliecinošus dokumentus.
45.
Bez izskatīšanas Ministru kabinetā lēmumu par līdzekļu piešķiršanu var pieņemt finanšu ministrs šādos gadījumos:
45.1.
lai ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu varētu atlīdzināt nodarītos zaudējumus fiziskām un juridiskām personām;
45.2.
lai Valsts kase varētu izmaksāt kompensācijas politiski represētajām personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu, un personām, kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem, vai kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām, ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas;
45.3.
ja ministrijas pieprasījumā iekļautais līdzekļu apmērs nepārsniedz 10 000 euro;
45.4.
ārkārtas gadījumā, ja situācijas stabilizēšanai valsts budžeta līdzekļus nepieciešams piešķirt nekavējoties, pirms ir iespējams izskatīt pieprasījumu Ministru kabinetā.
6.2.Īpaši līdzekļu pieprasīšanas nosacījumi pašvaldībām
46.
Pašvaldība līdzekļus var pieprasīt valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktiem neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldība triju darbdienu laikā sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai operatīvo informāciju par notikušo neparedzēto gadījumu, norādot datumu vai laikposmu, iemeslu (piemēram, katastrofa, dabas stihija, ugunsgrēks) un precīzu adresi vai teritoriju. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu. Pašvaldība, iesniedzot pieprasījumu neparedzētiem izdevumiem, aizpilda pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (5. pielikums).
(MK 25.06.2024. noteikumu Nr. 402 redakcijā)
47.
Pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Ja pašvaldība iznomā tās īpašumā vai valdījumā esošu infrastruktūras objektu, tad tā var pretendēt uz līdzekļu saņemšanu neparedzēto izdevumu segšanai no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tikai tad, ja ir veikusi tās īpašumā vai valdījumā esoša infrastruktūras objekta apdrošināšanu. Ja objekts ir būve un apdrošināts, pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem. Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 10 000 euro un ja tiesību aktos nav noteikts citādi.
(MK 25.06.2024. noteikumu Nr. 402 redakcijā)
47.1
Pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā.
(MK 10.08.2023. noteikumu Nr. 447 redakcijā)
48.
Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
48.1
Pašvaldība pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc notikušā neparedzētā gadījuma.
(MK 25.06.2024. noteikumu Nr. 402 redakcijā)
49.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības papildu informāciju, ja tā nepieciešama konkrētā pieprasījuma izskatīšanai.
50.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
6.3.Līdzekļu izlietošana un atbildība
51.
Ministrija, pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs nodrošina, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz n gada beigām.
52.
Ja ministrija saņemtos līdzekļus pārskaita pašvaldībai vai citam līdzekļu izlietotājam, ministrija ir atbildīga par līdzekļu izlietojuma uzraudzību atbilstoši mērķim. Ministrijai ir tiesības pieprasīt pārskatus par līdzekļu izlietojumu, lai nodrošinātu šajā punktā minēto uzraudzību par mērķa sasniegšanu.
53.
Ja pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs, kas nav valsts budžeta iestāde, līdzekļus nav izlietojis, tos līdz n gada beigām pārskaita atpakaļ ministrijai, no kuras līdzekļi saņemti.
54.
Ministrija pārskatus par programmas 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" izlietojumu sagatavo un iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta izpildes analīzi.
7.Citas Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktās apropriāciju izmaiņas
55.
Veicot Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktās apropriāciju izmaiņas, kas uzskaitītas šo noteikumu 2. punktā, ņem vērā attiecīgajos likumos noteiktos kritērijus un ierobežojumus, tajā skaitā gadījumus, kad apropriāciju izmaiņām nepieciešams Ministru kabineta, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vai Saeimas saskaņojums.
56.
Ministrija sagatavoto pieprasījumu iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši šo noteikumu 2. nodaļā minētajām prasībām.
57.
Ministrija, sniedzot pieprasījumu par šo noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā norādītajiem izmaiņu veidiem, pamatojumā (3. pielikums), ko pievieno šo noteikumu 7. punktā minētajai pavadvēstulei, norāda ieņēmumu un atlikuma avotu, kā arī atlikuma veidošanās iemeslus.
8.Noslēguma jautājums
58.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
58.1.
Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumus Nr. 594 "Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 144. nr.; 2009, 181. nr.; 2013, 178. nr.);
58.2.
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1644 "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 206. nr.; 2011, 33. nr.; 2012, 181. nr.; 2013, 129., 183. nr.; 2017, 3. nr.; 2018, 78. nr.);
58.3.
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 256 "Noteikumi par kārtību, kādā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tiek veikta apropriācijas pārdale starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 46. nr.; 2013, 178. nr.);
58.4.
Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumus Nr. 464 "Noteikumi par 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 87., 117., 198. nr.; 2011, 58. nr.; 2013, 203. nr.; 2014, 33., 258. nr.; 2015, 202., 252. nr.; 2016, 217. nr.).
1.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 17. jūlija
noteikumiem Nr.421
Valsts budžeta likuma kārtējam gadam valsts pamatbudžeta/speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām
(Pielikums MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 91 redakcijā)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 17. jūlija
noteikumiem Nr.421
Valsts pamatbudžeta/speciālā budžeta ilgtermiņa saistību izmaiņas
3.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 17. jūlija
noteikumiem Nr.421
Pieprasījuma paraugs apropriācijas izmaiņām
(Pielikums grozīts ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 91)
4.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 17. jūlija
noteikumiem Nr.421
Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu/pasākumu izmaiņas
5.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 17. jūlija
noteikumiem Nr.421
Pašvaldības pieteikums finanšu līdzekļu pieprasīšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
(Pielikums MK 25.06.2024. noteikumu Nr. 402 redakcijā)