Nr. | Zivju suga | Zaudējuma atlīdzība (euro) | Mērvienība |
1. | Lasis, sīga, taimiņš, store, zutis | 143 | 1 gab. |
2. | Zandarts | 36 | 1 gab. |
3. | Ālants, līdaka, vimba | 29 | 1 gab. |
4. | Akmeņplekste, menca | 15 | 1 kg |
5. | Asaris, plekste | 8 | 1 kg |
6. | Brētliņa, reņģe, salaka | 1 | 1 kg |
7. | Citu sugu zivis | 2 | 1 kg |
8. | Zivju ikri | 143 | 100 g |
I. Ziņojums pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas sākuma
1. Kuģa nosaukums.
2. Izkraušanas ostas vai izkraušanas vietas (pagasta) nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.
3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā vai izkraušanas vietā pēc Latvijas laika.
4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL) un svars kilogramos, bet attiecībā uz lašu un taimiņu nozveju – daudzums gabalos un kilogramos.
5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos, bet lašiem un taimiņiem – gabalos un kilogramos.
II. Ziņojums pirms kuģa paredzamās iziešanas jūrā
1. Kuģa nosaukums.
2. Iziešanas ostas vai iziešanas vietas (pagasta) nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums (ja attiecas).
3. Paredzamais laiks iziešanai jūrā pēc Latvijas laika.
I. Aktīvie zvejas rīki
Nr. p. k. |
Nosaukums |
Spārna garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
1. |
Zivju vads |
nav ierobežots |
ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
2. |
Plekstu vads |
ne lielāks par 20 |
ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
3. |
Ēsmas zivtiņu velkamais vads* |
ne lielāks par 10 |
no 12 līdz 24 |
Piezīme. * Ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu atļauts zvejot kuģiem, kam ir izsniegta atļauja zvejai ar āķiem, bet, zvejojot ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu, kura linuma acs izmērs ir no 12 līdz 15 mm, ir atļauta tikai tūbīšu specializētā zveja, savukārt, zvejā izmantojot linuma acs izmēru no 16 līdz 24 mm, ir atļauta neregulēto sugu vai mazo pelaģisko zivju sugu (reņģes, brētliņas) specializētā zveja.
II. Pasīvie zvejas rīki
Nr. p. k. |
Nosaukums |
Sētas vai tīkla garums (m) |
Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm) |
Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm) |
1. |
Reņģu stāvvads |
ne lielāks par 600 |
no 32 līdz 601 |
no 20 līdz 50 |
2. |
Zivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 60 līdz 2401 |
ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
3. |
Sīkzivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 36 līdz 601 |
ne mazāks par 32, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
4. |
Apaļo jūrasgrunduļu murds2 | ne lielāks par 150 | no 24 līdz 361 | ne mazāks par 24 |
5. |
Lucīšu murds2 |
ne lielāks par 30 |
no 36 līdz 401 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
6. |
Lucīšu murdu jeda |
ne lielāks par 150 |
no 36 līdz 401 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas |
7. |
Zivju vai grunts tīkls3, 4: |
|
|
|
7.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 |
no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
7.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) |
no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
8. |
Reņģu un salaku tīkls4: |
|
no 28 līdz 50 |
|
8.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 28 līdz 50 | – | |
8.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 28 līdz 50 | – | |
9. |
Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem) |
– |
āķa izmērs nav mazāks par 15 |
– |
10. |
Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem) |
– |
āķa izmērs nav mazāks par 10 |
– |
11. |
Akmeņplekstu tīkls4 | no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 | no 220 līdz 240 |
|
Piezīmes.
1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.
2 Vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.
3 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.
4 Liekača acs izmērs nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo zvejas rīka acs izmēru.
1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.
2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.
3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011. gada 31. decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Par dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011. gada 31. decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.
4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.
5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, ja neatbilst informācija par dzinēju jaudu, kā arī dokumentu pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14. punktu.
6. Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.
7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.
8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās ir izvietoti dzinēji.
9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi.
10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31. decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.
11. Šā plāna 10. punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:
11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);
11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;
11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.
12. Izvērtējot šā plāna 10. punktā minēto kuģu sarakstu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):
12.1. kuģu garuma kategorijas;
12.2. kuģu tilpības kategorijas;
12.3. izmantotie zvejas rīki;
12.4. zvejas mērķsugas.
13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11. punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk – paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.
14. Atbilstoši šā plāna 13. punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:
14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;
14.2. zvejas žurnālu;
14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention – EIAPP);
14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;
14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;
14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;
14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;
14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.
15. Ja pazīmes, kas noteiktas dokumentārajā verifikācijā saskaņā ar šā plāna 14. punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.
16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.
17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.
18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra visbrīvāk pieejamajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.
19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.
20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:
20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;
20.2. pārbaudes laiku;
20.3. pārbaudes vietu;
20.4. dzinēja veidu;
20.5. dzinēja identifikācijas numuru;
20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;
20.7. pārbaudē izmantoto metodi;
20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;
20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kura veica pārbaudi;
20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;
20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.
21. Ja Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu un pieprasīt atmaksāt izdevumus par kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.
(ģeogrāfiskās koordinātas un kvadrātu numuri)
Piezīme. ICES 28.1. apakšrajona robežas ir noteiktas Padomes 2009. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, III pielikumā.