23-TA-2228
Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā rūpniecisko zveju veic:
1.1.
Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas - Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, tās ekonomiskās zonas ūdeņos un citu valstu ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā;
1.2.
ārvalstu fiziskās un juridiskās personas - Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.
2.
Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas efektīvas pārvaldības nodrošināšanai šo noteikumu izpratnē tiek noteikta atsevišķa ūdeņu daļa – piekraste –, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.481 redakcijā)
3.
Uz ūdeņu daļu, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju un kanālu ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) - jūras pusē no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - upju un kanālu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus), līdz līnijai, no kuras tiek mērīti Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi, tiek attiecinātas tādas pašas prasības, kādas šie noteikumi paredz piekrastes zvejai, ja vien šīs ūdeņu daļas dziļums nepārsniedz 20 metru.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481)
4.
Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk - Latvijas zvejnieki) ir atļauts zvejot un pārkraut nozveju citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās ostās šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja:
4.1.
komerciālai zvejai ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;
4.2.
zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, attiecīgās zivju sugas zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence), ko, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā noteiktiem zvejas limitiem un zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, izsniedz Zemkopības ministrija. Šāds papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) nepieciešams arī mazāka garuma zvejas kuģiem, ja šādas prasības noteiktas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā (turpmāk - Eiropas Savienības normatīvie akti);
4.3.
ar pašvaldību ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un tā protokolā ir noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas vieta, zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk – zvejas limits), un saņemta piekrastes zvejas atļauja (licence);
4.4.
zivju pārkraušanai citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās šim nolūkam apstiprinātajās ostās Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos Valsts vides dienestā ir saņemta atļauja atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 16.08.2011. noteikumiem Nr. 636; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr. 617; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
5.
Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - ārvalstu zvejnieki) drīkst zvejot un pārkraut zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, pamatojoties uz:
5.1.
Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajām zvejas tiesībām, ja atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tās kompetentajā institūcijā ar dalībvalsts karogu peldošam kuģim ir saņemts:
5.1.1.
papildu pilnvarojums (īpaša atļauja);
5.1.2.
zvejas atļauja (licence);
5.1.3.
atļauja zivju pārkraušanai citā kuģī;
5.2.
Latvijas vai Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ar trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos trešajām valstīm noteikto zvejas kārtību un paredzētās zvejas tiesības, ja ir saņemta Valsts vides dienesta vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas zvejas atļauja (licence).
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49)
6.
Šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā Latvijas zvejniekiem atļauts zvejot:
6.1.
saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu piešķir Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, kā arī zvejas limitus, kas noteikti piekrastes ūdeņos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas rīku skaita limitiem vai nozvejas apjoma limitiem, un šo limitu izmantošanas kārtību;
6.2.
ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu katru gadu apstiprina Zemkopības ministrija atbilstoši zvejas vietām un zvejas rajoniem un, ja nepieciešams, arī atbilstoši zivju sugām, kas iegūstamas komerciālajā zvejā, kā arī pašpatēriņa zvejā, ja tajā izmanto kuģus, kuru lielākais garums ir 10 metru vai lielāks, ņemot vērā, ka:
6.2.1.
sarakstā iekļauto kuģu bruto tonnāžas un galvenā dzinēja jaudas rādītāji ietilpst noteiktajos Latvijas zvejas flotes kopējos kapacitātes rādītājos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes 2004. gada 19. jūlija Lēmumu 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai, un šie kuģi ir ierakstīti Eiropas Kopienas kopējā zvejas flotes reģistrā;
6.2.2.
sarakstā iekļautajiem zvejas kuģiem ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Latvijas Jūras administrācija'' (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) izdota reģistrācijas apliecība, kurā zveja ir noteikta kā kuģu izmantošanas mērķis;
6.2.3.
Zemkopības ministrija, apstiprinot zvejas kuģu sarakstu, no zvejas kuģu saraksta izslēdz zvejas kuģus, kas pēdējo piecu gadu laikā ne reizi nav saņēmuši zvejas atļauju (licenci);
6.2.4.
zvejas kuģus, kas izslēgti no zvejas kuģu saraksta atbilstoši šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktam, no jauna var iekļaut sarakstā 24 mēnešu laikā pēc to izslēgšanas, tiem atjaunojot arī pirms izslēgšanas paredzētās zvejas vietas un zvejas rajonus, ja zvejniekam ar attiecīgo pašvaldību vai Zemkopības ministriju ir noslēgts līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un ir saņemts Zemkopības ministrijas saskaņojums zvejas kuģa iekļaušanai zvejas kuģu sarakstā;
6.2.5.
pēc šo noteikumu 6.2.4. apakšpunktā minētā termiņa beigām no zvejas kuģu saraksta izslēgtajiem kuģiem piekrītošā kuģu bruto tonnāža un dzinēju jauda var tikt iedalīta citam kuģu īpašniekam piederošu zvejas kuģu bruto tonnāžas un dzinēju jaudas palielināšanai atbilstoši šo noteikumu 6.2.1. apakšpunktam vai jauna zvejas kuģa iegādei zvejai piekrastē saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6. apakšpunktu;
6.2.6.
zvejniekam, kas nodarbojas ar komerciālo zveju piekrastē, Zemkopības ministrija saskaņo tiesības iegādāties ne vairāk kā vienu zvejas kuģi, kura lielākais garums nepārsniedz 12 metru, bet bruto tonnāža – piecas GT un dzinēja jauda – 25 kW, ievērojot šādus nosacījumus:
6.2.6.1.
attiecīgais piekrastes zvejas flotes segments ir sabalansētā stāvoklī ar zvejai pieejamajiem zivju resursiem;
6.2.6.2.
attiecīgajā piekrastes zvejas flotes segmentā ir pieejama brīva kuģu bruto tonnāža un dzinēju jauda, kas izveidojusies, izslēdzot zvejas kuģus no zvejas kuģu saraksta saskaņā ar šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktu;
6.2.6.3.
iesniegumam zvejas kuģa iekļaušanai zvejas kuģu sarakstā ir pievienots apraksts par iespēju attīstīt komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos, iegādājoties kuģi;
6.2.6.4.
iegādes tiesības izmantojamas vienu gadu pēc saskaņojuma saņemšanas un netiek pagarinātas;
6.2.7.
ja zvejnieks, kas iegādājies zvejas kuģi saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6. apakšpunktu, pārtrauc komercdarbību zvejniecībā, iegādātais kuģis tiek izslēgts no zvejas kuģu saraksta un tam piekrītošā bruto tonnāža un dzinēju jauda tiek paredzēta kopējai izmantošanai piekrastes komerczvejniecībā un zvejas flotes kapacitātes pārvaldīšanai;
6.3.
ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m, kuri nav aprīkoti ar elektriskām vai hidrauliskām zvejas rīku izlaišanas un pacelšanas ierīcēm un kurus izmanto tikai pašpatēriņa zvejai piekrastē;
6.4.
ar zvejas kuģiem, kurus specializētajai mencu un plekstu zvejai ar tīkliem izmanto zvejnieki, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, un ar kuriem ir atļauts zvejot arī Latvijas teritoriālo ūdeņu daļā, kas atrodas dziļāk par piekrastei noteiktajiem 20 metriem, ievērojot Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajā kuģošanas spējas apliecībā vai Latvijas Jūras administrācijas pilnvarotās atzītās organizācijas izsniegtajā klasifikācijas apliecībā norādīto kuģošanas rajonu.
6.5.
komerciālajā zvejā piekrastē ar zvejas kuģiem bez dzinēja vai ar zvejas kuģiem ar stacionāro vai uzkaramo dzinēju, kas reģistrēts Latvijas Jūras administrācijā.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608; MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
7.
Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos drīkst zvejot, pamatojoties uz Zvejniecības likumā noteiktajā kārtībā saskaņotām zivsaimniecības programmām vai projektiem un ievērojot šādus nosacījumus:
7.1.
tiek zvejots ar specializētiem Latvijas pētniecības kuģiem vai Latvijas zvejnieku kuģiem, kas saņēmuši Valsts vides dienesta zvejas atļauju (licenci) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos, vai ar ārvalstu pētniecības kuģiem, kas saņēmuši speciālo atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;
7.2.
atbilstoši zivsaimniecības programmās vai projektos paredzētajiem mērķiem šādai zvejai var pieļaut izņēmumus attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zivju piezveju, zvejas aizlieguma laiku un vietu;
7.3.
bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja tas ir paredzēts attiecīgajā zivsaimnieciskajā projektā vai programmā. Šajā zvejā nozvejotās zivis ir atļauts pārdot, ja to garums atbilst šo noteikumu 19. un 20.punkta prasībām.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 16.08.2011. noteikumiem Nr.636)
7.1
Personām aizliegts:
7.11.
izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām;
7.12.
pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus zivju un vēžu ieguves rīkus;
7.13.
iegūt jebkādu sugu zivis, izmantojot:
7.13.1.
elektrisko strāvu, ja vien zivis neiegūst ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu zivju uzskaitei zinātniskos nolūkos, īstenojot attiecīgi saskaņotas pētnieciskās programmas vai projektus;
7.13.2.
sprāgstvielas;
7.13.3.
duramos rīkus un šaujamieročus, izņemot zemūdens medībās atļautos rīkus, kas tiek izmantoti atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri regulē makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības;
7.13.4.
ķīmiskās vielas;
7.14.
atrasties piekrastē vai tās tiešā tuvumā:
7.14.1.
ar jebkādiem zvejas rīkiem, ja personai nav derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai vai ja attiecīgajā laikā tos ir aizliegts lietot;
7.14.2.
ar jebkādas sugas zivīm, kuru ieguve attiecīgajā laikā aizliegta vai kuru ieguves apjoms pārsniedz personai noteikto atsevišķu zivju sugu limitu vai nozvejas apjomu, vai šajos noteikumos atļauto piezvejas apjomu.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
II.Zvejnieku pienākumi
8.
Latvijas zvejnieku pienākumi:
8.1.
izmantot komerciālajā zvejā tikai tos zvejas kuģus, kuri iekļauti Zemkopības ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā, kā arī zvejot tikai ar zvejas atļaujā (licencē) norādīto kuģi. Prasība par kuģu iekļaušanu minētajā sarakstā attiecas arī uz zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks;
8.2.
nepārsniegt zvejas tiesību nomas līgumā noteiktos zvejas limitus;
8.3.
reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:
8.3.1.
ja zvejo piekrastē – šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos zvejas datus reģistrē Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) piekrastes zvejas žurnālā pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pirmās pārdošanas un uzglabāšanas, kā arī pirms transportēšanas uzsākšanas vai pēc transportēšanas, ja ir pieņemta attiecīgā kontroles programma, kas paredz nozvejas svēršanu pēc tās transportēšanas;
8.3.2.
ja zvejo aiz piekrastes – datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu reģistrē informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma) atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem zvejas kontroles jomā;
8.3.1
(svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200);
8.3.2
Lai reģistrētu zvejas datus atbilstoši šo noteikumu 8.3.1. apakšpunktam, zvejnieki:
8.3.21.
piesakās informācijas sistēmā tās lietotāja tiesību saņemšanai. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku, uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli;
8.3.22.
ja tehnisku iemeslu dēļ zvejas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, par to paziņo Valsts vides dienestam un līdz informācijas sistēmas darbības atjaunošanai zvejas datus reģistrē papīra formā piekrastes zvejas žurnāla veidlapā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
8.3.23.
24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc iepriekšējā reisa beigām, datus, kas reģistrēti papīra formā saskaņā ar 8.3.22. apakšpunktu, ievada informācijas sistēmā;
8.4.
(svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
8.4.1
(svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
8.5.
pēc Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt ziņas, kas raksturo attiecīgā zvejnieka zveju konkrētos ūdeņos vai attiecas uz kuģu identifikāciju un raksturojumu;
8.6.
zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām par zvejas rīku marķēšanu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm no piekrastes dalībvalstu krasta līnijas. Piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14. punktā minētās prasības;
8.7.
pēc loma pacelšanas nekavējoties atlaist jūrā zivis, ja to piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā;
8.8.
nepieļaut tādas ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana jūrā) Eiropas Savienības normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņojumu;
8.9.
sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes;
8.10.
ziņot valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" (turpmāk – institūts) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un izdarīt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā;
8.11.
atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos dalībvalstīm paredzētajiem zvejas flotes kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmeņiem, kā arī šo noteikumu 27.1.3., 27.1.4. un 27.1.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem saskaņot ar Zemkopības ministriju zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, ņemot vērā konkrētā zvejas kuģa dzinēja jaudu un tonnāžu (izņemot pašpatēriņa zvejā izmantotos zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem), ievērojot, ka:
8.11.1.
apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zemkopības ministrijā, ja zvejnieks nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgais tonnāžas un dzinēja jaudas lielums tiek iekļauts Latvijas kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmenī;
8.11.2.
šo noteikumu 27.1.3. apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, kas skar zvejas kuģu tonnāžas un dzinēju jaudas parametru ievērošanu, un nosacījumus var īstenot tikai pēc šādu prasību izpildes;
8.11.3.
šo noteikumu 27.1.3. apakšpunktā minētie nosacījumi ir attiecināmi arī uz Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā iekļautiem zvejnieku kuģiem, kas zvejo ārpus Baltijas jūras ūdeņiem;
8.12.
atļaut Valsts vides dienesta amatpersonām (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonām) pārbaudīt visas kuģa telpas, zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Šāda palīdzība uz kuģiem jāsniedz arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto novērotāju netraucētas darbības un uzturēšanās nodrošināšanai;
8.13.
uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā garuma kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir mazāks par 15 m, ja tie atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
8.13.1.
darbojas tikai Latvijas teritoriālajos ūdeņos;
8.13.2.
nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no kuģa iziešanas jūrā līdz tā ienākšanai ostā;
8.14.
(svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
8.15.
atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām. Zaudējumu aprēķināšanas pamattakse (4.pielikumā) aprēķināma trīskāršā apmērā, ja izdarīti šādi pārkāpumi:
8.15.1.
zveja bez zvejas atļaujas (licences);
8.15.2.
attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā;
8.15.3.
attiecīgas zivju sugas zveja pēc tās zvejas limita pilnīgas izmantošanas, izņemot šīs zivju sugas atļauto piezvejas apjomu;
8.15.4.
neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu, kā arī zvejas atļaujā (licencē) nenorādītu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana;
8.15.5.
pieļaujamā mazizmēra zivju piezvejas apjoma pārsniegšana (šo noteikumu 22.2. apakšpunkts);
8.16.
pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī pēc attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma) nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem zvejas rīkiem nozvejotās zivis;
8.17.
ja kuģis zvejo vai izkrauj nozveju ārpus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci) un arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju), ja to paredz Eiropas Savienības normatīvie akti;
8.18.
ja zvejo aiz piekrastes, – ziņot Valsts vides dienestam par kuģa nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā vismaz divas stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai izkraušanas vietā un pirms izkraušanas uzsākšanas atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma I daļā norādītajam kuģa ziņojuma saturam, izņemot gadījumus, ja zvejas rajons atrodas tuvu krastam un minētā prasība par iepriekšējā paziņojuma iesniegšanas laiku nav izpildāma. Šādos gadījumos iepriekšējo paziņojumu iesniedz pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu. Kuģa ziņojumu iesniedz zvejas darbību ziņošanas sistēmā:
8.18.1.
par kuģi, kura lielākais kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, – arī tad, ja kuģis atgriežas bez nozvejas;
8.18.2.
par kuģi, kura lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, ja uz tā ir paturēta vismaz 250 kilogramu mencu vai divas tonnas brētliņu un reņģu vai citu pelaģisko krājumu nozveja;
8.18.1
ja zvejo piekrastē, – ziņot Valsts vides dienestam:
8.18.11.
par kuģa paredzamo iziešanas laiku jūrā vismaz vienu stundu pirms paredzamās iziešanas jūrā atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma II daļā norādītajam kuģa ziņojuma saturam, izņemot gadījumus, ja kuģis ir aprīkots ar automātiskās identifikācijas sistēmu atbilstoši Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas EK Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr.676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1224/2009), 10. panta 1. punktam. Ja pēc minētā ziņojuma iesniegšanas faktiskie apstākļi mainās un iepriekš plānotā zvejas darbība nenotiek, zvejnieks informācijas sistēmā reģistrē ziņojuma anulēšanu. Informāciju par jaunu iziešanas laiku jūrā iesniedz kā jaunu ziņojumu;
8.18.12.
par kuģa nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā vismaz divas stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai izkraušanas vietā un pirms izkraušanas uzsākšanas atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma I daļā norādītajam kuģa ziņojuma saturam, izņemot gadījumus, ja zvejas rajons atrodas tuvu krastam un minētā prasība par iepriekšējā paziņojuma iesniegšanas laiku nav izpildāma, un izņemot zvejniekus, kas zvejo piekrastē ar zivju tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas. Šādos gadījumos iepriekšējo paziņojumu iesniedz pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu. Kuģa ziņojumu informācijas sistēmā iesniedz par kuģi, kura lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, ja uz tā ir paturēta vismaz 250 kilogramu mencu vai divas tonnas brētliņu un reņģu vai citu pelaģisko krājumu nozveja;
8.19.
nodrošināt kuģa identifikācijas zīmju skaidru salasāmību un to atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;
8.20.
nodrošināt zvejā izmantojamo kuģu reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nepārsniegt kuģošanas spējas apliecībā norādīto pieļaujamo attālumu līdz krastam, vienlaikus ievērojot zvejas tiesību nomas līgumā noteiktās zvejas vietas;
8.21.
nekavējoties informēt Valsts vides dienestu par šo noteikumu 10.1.2.apakšpunktā minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, netika izņemti aizliegtie zvejas rīki;
8.22.
iesniegt Centrālajā statistikas pārvaldē ar zveju un zvejniecības komercdarbību saistīto informāciju atbilstoši Valsts statistikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām pārskata formām un paredzētajiem iesniegšanas termiņiem;
8.23.
izkraut un pārkraut attiecīgo sugu zivis vai attiecīgo zivju sugu nozvejas apjomu tikai šādās apstiprinātās ostās un izkraušanas vietās:
8.23.1.
Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulas (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (turpmāk – Regula 2016/1139), 14. pantā noteikto daudzumu, – Pāvilostas, Liepājas un Ventspils ostā;
8.23.2.
Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citas pelaģiskās sugas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Regulas 2016/1139 14. pantā noteikto daudzumu, – Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu, Engures un Rojas ostā, kā arī Nīcas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Jūrmalciema piestātnē, Carnikavā (Ādažu novadā), Jomas ielas piestātnē, Lapmežciema pagasta (Tukuma novadā) Lapmežciema molā, Kaltenes piestātnē (Talsu novadā), Kolkas pagasta (Talsu novadā) Kolkas ciema izkraušanas vietā Baltijas jūras pusē un Kolkas ciema izkraušanas vietā Rīgas jūras līča pusē, Rucavas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Nidas ciema piestātnē, Dundagas pagasta (Talsu novadā) Mazirbes, Pitraga, Saunaga, Sīkraga un Vaides piestātnē un Tārgales pagasta (Ventspils novadā) Jaunciema piestātnē;
8.23.3.
dziļūdens sugas, ja to svars ir lielāks par 100 kilogramiem, – Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;
8.23.4.
jebkuras zivju sugas jebkura apjoma zvejas produktus no trešo valstu kuģiem – Rīgas un Ventspils ostā;
8.24.
nodrošināt, ka kuģa dzinēja un palīgdzinēja jauda atbilst Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajai kuģošanas spējas apliecībai;
8.25.
ja nozaudēts zvejas rīks, Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņot par šo faktu Valsts vides dienestam.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 511; MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460; MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 250; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200; MK 07.01.2021. noteikumiem Nr. 22; MK 04.02.2021. noteikumiem Nr. 77; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
9.
Zvejojot Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, ārvalstu zvejnieku pienākums ir:
9.1.
ievērot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības un zvejas limitus;
9.2.
glabāt uz kuģa attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), bet uz trešo valstu kuģiem – Latvijas vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas izsniegtu zvejas atļauju (licenci);
9.3.
trešo valstu kuģu kapteiņiem vai to pārstāvjiem papildus šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajām prasībām:
9.3.1.
vismaz trīs dienas pirms ienākšanas šo noteikumu 8.23.4. apakšpunktā minētajās ostās par plānoto ienākšanu paziņot Valsts vides dienestam;
9.3.2.
pirms izkraušanas un pārkraušanas darbībām iesniegt Valsts vides dienestā Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju par tām.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr. 49 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 250)
9.1
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijas zvejniekiem ir tiesības ziņot (ja iespējams, iesniedzot pierādījumus) Valsts vides dienestam par citu kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)
III.Zvejas rīku lietošanas nosacījumi
10.
Zvejniekiem aizliegts:
10.1.
turēt uz kuģa klāja zvejas rīkus, kas nav paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kā arī atrasties jūras piekrastē un tauvas joslā ar zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts vai kuri nav norādīti zvejas atļaujā (licencē), ievērojot, ka:
10.1.1.
šādi zvejas rīki uz kuģa glabājami atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības;
10.1.2.
par šo noteikumu pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši piekrastes ūdeņos vai pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (stihiskas dabas parādības, avārijas, bīstami hidroloģiskie apstākļi), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;
10.2.
izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kurš neatbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu 14.punkta prasībām;
10.3.
pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot Eiropas Savienības normatīvajos aktos atļautos gadījumus;
10.4.
vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;
10.5.
piekrastes zvejā izvietot:
10.5.1.
tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 metriem jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka vai tuvāk par 100 metriem no krastam piegulošās ūdenslīnijas, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1. decembra līdz 31. martam, kad tīklus ir atļauts izvietot arī tuvāk nekā 100 metru no krasta;
10.5.2.
reņģu stāvvadus, zivju murdus un sīkzivju murdus tuvāk par 700 m sānu virzienā vienu no otra vai jebkura cita zvejas rīka un tuvāk par 100 m pārējos virzienos;
10.6.
(Svītrots)
(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
VI.Zvejas rīku parametri un pieļaujamais skaits
11.
Aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem un piekrastes zvejai noteiktajiem zvejas rīku parametriem (6.pielikums).
12.
Ja piekrastē zvejo pašpatēriņam, atļauts izmantot ne vairāk kā vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu, vienu lucīšu murdu vai vienu āķu jedu ar ne vairāk kā 100 āķiem, ievērojot attiecīgo zvejas rīku parametrus (6. pielikums). Ja zvejas rīku ir vairāk, to uzskata par komerciālu zveju un uz to attiecina komercdarbību un komerciālo zveju regulējošo normatīvo aktu prasības.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
13.
Pašpatēriņa zvejā piekrastē:
13.1.
vienlaikus drīkst zvejot tikai ar vienu šo noteikumu 12.punktā minēto zvejas rīku;
13.2.
aizliegts slēgt zvejas tiesību nomas līgumus par zveju piekrastē vienlaikus ar vairākām piekrastes pašvaldībām;
13.3.
aizliegts apvienot divu vai vairāku zvejnieku pašpatēriņa zvejā izmantojamos zvejas rīkus.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)
V.Piekrastes zvejas rīku marķēšana
14.
Zvejojot piekrastē, zvejas rīkus aprīko šādi:
14.1.
marķēšanas zīmi izgatavo no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs un pamanāmība atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zvejas rīku marķējumu;
14.2.
uz marķēšanas zīmes norāda informācijas sistēmas automātiski piešķirtu pastāvīgu piekrastes zvejas atļaujas (licences) numuru;
14.3.
marķēšanas zīmes piestiprina:
14.3.1.
atsevišķa tīkla un tīkla jedas abos galos;
14.3.2.
murdam un stāvvadam – pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;
14.3.3.
lucīšu murdam – abos galos pie enkuru bojām;
14.3.4.
āķu jedai – pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;
14.4.
pie tīkla, tīklu jedas un āķu jedas abiem galiem un murda abiem vistālāk izvērstajiem punktiem pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas nav īsākas par 30 centimetriem. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi. Par šā apakšpunkta pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad stodere vienā galā ir norauta, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (piemēram, stihiskām dabas parādībām, bīstamiem hidroloģiskajiem apstākļiem), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;
14.5.
zvejas rīki, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiek izmantoti pētniecībā, papildus tiek marķēti ar pētījumu veicēja nosaukumu un pētījumu veikšanas gadu vai termiņu.
(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
VI.Zvejas aizlieguma laiki un vietas
15.
Aizliegta Eiropas Savienības normatīvajos aktos norādīto zivju sugu zveja tām noteiktajos zvejas aizlieguma laikos un vietās.
16.
Piekrastes ūdeņos un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos papildus aizliegta:
16.1.
zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20 m;
16.2.
akmeņplekstu specializētā zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem no 1. jūnija līdz 31. jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos – visu gadu. Akmeņplekstu piezveja piekrastes ūdeņos no 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir atļauta, ja tā nepārsniedz trīs procentus no kopējā nozvejas apjoma, izmantojot zvejas rīkus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005, VIII pielikuma C daļas 5. punktā;
16.3.
akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem;
16.4.
lucīšu specializētā zveja:
16.4.1.
ar traļiem - visu gadu;
16.4.2.
ar murdiem – no 1. novembra līdz 31. martam;
16.5.
zveja ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastes ūdeņos:
16.5.1.
visu gadu Ventas grīvas rajonā 2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā 200 m rādiusā no ietekas. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);
16.5.2.
no 16.aprīļa līdz 15.maijam, izņemot zveju ar zivju murdu, apaļo jūrasgrunduļu murdu, lucīšu murdu, akmeņplekstu tīkliem, reņģu specializēto zveju, kā arī zveju posmā no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai ar zivju tīkliem;
16.5.3.
no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot:
16.5.3.1.
plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem visā piekrastē;
16.5.3.2.
zveju ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts, un akmeņplekstu tīkliem, kuru augstums nepārsniedz trīs metrus, zvejojot vietās, kas dziļākas par pieciem metriem, piekrastes ūdeņu joslā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;
16.5.3.3.
reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem - visā piekrastē;
16.5.3.4.
zveju ar zivju āķiem - visā piekrastē;
16.5.3.5.
zveju ar reņģu stāvvadiem ar augšpusē vaļējiem krātiņiem - visā piekrastē;
16.5.3.6.
zveju ar zivju murdu – piekrastē;
16.6.
zveja ar zivju tīkliem piekrastē no 1.janvāra līdz 30.aprīlim un no 1.oktobra līdz 30.novembrim papildus šo noteikumu 16.5.1.apakšpunktā noteiktajam aizliegumam:
16.6.1.
Gaujas, Lielupes un Salacas grīvas rajonā 3000 metru rādiusā no ietekas;
16.6.2.
Aģes, Irbes, Pēterupes, Rīvas, Rojas, Sakas, Svētupes, Užavas un Vitrupes grīvas rajonā 500 m rādiusā no ietekas;
16.7.
plekstu un akmeņplekstu specializētā zveja ar plekstu vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz piecus metrus, – visu gadu, izņemot piekrastes ūdeņos, kas dziļāki par pieciem metriem, un dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E), un tālāk Baltijas jūrā līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot šo noteikumu normas attiecībā uz piekrastes zveju. Zveja attiecīgajos dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem atļauta arī ar akmeņplekstu tīkliem;
16.8.
lašu un taimiņu specializētā zveja piekrastes ūdeņos ar dreifējošiem tīkliem un dreifējošām āķu jedām - visu gadu.
(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr. 219; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608; MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460; MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 250; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
17.
Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī papildus šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem aizliegta:
17.1.
zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, - visu gadu;
17.2.
(svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
17.3.
zveja ar traļiem - visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57° 34,1234' N; 21° 42,9574' E) ar Loades bāku (57° 57,4760' N; 21° 58,2789' E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95' N; 22° 11,77' E) austrumos, kā arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:
17.4.
zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;
17.5.
reņģu zveja ar traļiem - no 12.maija līdz 10.jūnijam. Zemkopības ministrija var mainīt šī aizlieguma sākuma datumu, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja atbilstoši 1997.gada 6.februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā ir panākta vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas jūras līcī attiecīgajā gadā;
17.6.
lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem - visu gadu;
17.7.
(svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608).
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49)
18.
Šo noteikumu 16. un 17.punktā minētā zveja tiek uzskatīta par specializētu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī ja piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejo noteiktu zivju sugu ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē).
VII.Zivju minimālie garumi un piezvejas apjomi
19.
Aizliegts pārsniegt Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā noteikto mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomu.
20.
Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem jāievēro, ka ir aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:
20.1.
19 cm - asaris (Perca fluviatilis);
20.2.
30 cm - vimba (Vimba vimba);
20.3.
30 cm - ālants (Leuciscus idus);
20.4.
30 cm – sīga (Coregonus sp.);
20.5.
45 cm – zandarts (Sander lucioperca);
20.6.
50 cm - līdaka (Esox lucius).
(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
21.
Zivju garumu un piemērojamo pārrēķina koeficientu nosaka atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajai zivju mērīšanas kārtībai. Ja mēra Latvijas zvejnieku nozvejotas un apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, Eiropas Savienības normatīvajos aktos zvejniecības jomā paredzēto un šo noteikumu 20.punktā noteikto zivju garumu samazina par četriem procentiem. Mencām bez galvas minimālais izmērs nedrīkst būt mazāks par 28 cm, mērot gar sānu līniju līdz astes spuras galam.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)
22.
Papildus Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomam Latvijas zvejniekiem Latvijas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos ir paredzēts šāds pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:
22.1.
(svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49);
22.2.
šo noteikumu 20. punktā minēto sugu mazizmēra zivju kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt piecus procentus no kopējā nozvejas svara;
22.3.
akmeņplekstu piezveja citu zivju sugu zvejā teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nedrīkst pārsniegt 10 procentu no kopējā nozvejas svara, papildus ievērojot šo noteikumu 23.2. apakšpunktā noteiktās prasības;
22.4.
ja zvejā aiz piekrastes ūdeņiem pilnībā izmantoti noteiktas zivju sugas zvejas limiti, citu zivju sugu specializētajā zvejā attiecīgās sugas zivju piezvejoto apjomu var atskaitīt no mērķsugas limita, ja to pieļauj Eiropas Savienības tiesību akti zivsaimniecības jomā, ar nosacījumu, ka tas iekļaujas rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iedalītajā mērķsugas limitā un nepārsniedz deviņus procentus no mērķsugas limita apjoma. Mencu piezvejas apjoms, ja ir atļauta to specializētā zveja, pēc mencu zvejas limita pilnīgas izmantošanas nepārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto apjomu, ievērojot šo noteikumu 22.5. un 22.6. apakšpunktā minētos nosacījumus;
22.5.
mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkst pārsniegt 10 procentu no kopējā nozvejas svara;
22.6.
mencu piezveja piekrastē citu zivju sugu komerciālajā zvejā ir atļauta tikai tad, ja konkrētajam zvejniekam ir noteikts mencu nozvejas limits vai attiecīgajiem ūdeņiem (Baltijas jūras, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņi) ir paredzēts mencu piezvejas limits. Ja konkrētajam zvejniekam citu zivju sugu zvejā Baltijas jūras piekrastes ūdeņos mencu piezvejas apjoms noteiktā kopējā mencu piezvejas limita robežās attiecīgā gada laikā sasniedz 100 kilogramu, zvejnieks mencu zveju var turpināt tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā tiek saņemts mencu nozvejas apjoma limits.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
23.
Nav atļauta:
23.1.
(svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
23.2.
šādu sugu zivju piezveja norādītajos lieguma periodos:
23.2.1.
akmeņplekstu piezveja – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;
23.2.2.
ālantu un zandartu piezveja – no 16.aprīļa līdz 15.maijam;
23.2.3.
lašu, sīgu, taimiņu piezveja – no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot lašu un taimiņu zveju Rīgas jūras līča piekrastes teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura ietver ūdeņus no krasta līnijas līdz 20 m izobatai, kas atrodas starp perpendikuliem, kuri vilkti no krasta punktu koordinātām – N57° 05,165' E24° 07,156' un N56° 57,795' E23° 38,288' – uz 20 m izobatas līniju;
23.3.
(svītrots ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460);
23.4.
šo noteikumu 20.punktā minēto zivju sugu (neatkarīgi no to garuma) piezveja ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 250)
24.
Ja piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto apjomu, rīkojas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zivju izlaišanu jūrā.
25.
Šajos noteikumos par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja attiecīgajā laikposmā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku ir aizliegta, kā arī mazizmēra zivis un zivis, kuru zveja nav paredzēta zvejas atļaujā (licencē).
26.
Ja loms ir liels (1 tonna un vairāk), piezvejas apjomu nosaka, ņemot vismaz trīs paraugus no vairākām vietām lomā. Piezvejas procentu aprēķina kā vidējo lielumu no atsevišķu paraugu procentu summas.
VIII.Zemkopības ministrijas un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1506)
27.
Zemkopības ministrijai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības zvejniecības jomā, kā arī pamatojoties uz to valsts institūciju zinātniskiem ieteikumiem, kuras veic zivju resursu izpēti:
27.1.
ir šādi pienākumi:
27.1.1.
atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, tostarp papildu regulēšanas pasākumus zvejai ar tīkliem, ja novēroti cūkdelfīni, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantots vai pārsniegts limitu un kvotu apjoms;
27.1.2.
izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) (8. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšpunktu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;
27.1.3.
atbilstoši šo noteikumu 8.11. apakšpunktam saskaņot zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, zvejas kuģu iegādi, jaunu kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, un, ja Latvijai paredzētais attiecīgā flotes segmenta kopējās dzinēja jaudas un kopējās tonnāžas references līmenis pārsniedz Zemkopības ministrijas apstiprinātajā attiecīgā flotes segmenta zvejas kuģu sarakstā iekļauto kuģu kopējo dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas līmeni, zvejnieki, nomainot zvejas kuģu sarakstā iekļautu zvejas kuģi vai tā dzinēju, var pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ievērojot šādus nosacījumus:
27.1.3.1.
par kuģi, kas svītrots vai svītrojams no zvejas kuģu saraksta, lai to aizstātu ar citu kuģi vai citam kuģim izmantotu tā dzinēja jaudas vai tonnāžas rādītājus, nav saņemts un pieprasīts publiskais atbalsts par kuģa galīgu zvejas darbību pārtraukšanu;
27.1.3.2.
saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa tonnāža vai dzinēja jauda nav saistīta ar cita zvejnieka pieprasīto un tam apstiprināto kuģa tonnāžu vai dzinēja jaudu, kas atbrīvojusies, tam svītrojot kuģi no zvejas kuģu saraksta bez publiskā atbalsta saņemšanas, ja vien attiecīgais zvejnieks nav rakstiski atteicies no šīm tiesībām;
27.1.3.3.
saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa dzinēja jauda vai tonnāža nepārsniedz 50 procentu no zvejas kuģu sarakstā svītrotā vai pārbūvētā kuģa dzinēja jaudas vai tonnāžas, vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudas, ja zvejas kuģis ir iekļauts Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejai atļauto zvejas kuģu sarakstā;
27.1.4.
nesaskaņot zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ja:
27.1.4.1.
saskaņošanai pieteiktais zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu sarakstā zvejai starptautiskajos un trešo valstu ūdeņos;
27.1.4.2.
attiecīgais zvejas flotes segments nav sabalansētā stāvoklī ar zvejai pieejamajiem zivju resursiem;
27.1.5.
nesaskaņot zvejas kuģa iegādi vai būvniecību tajā zvejas flotes segmentā, kurā zvejnieks publiskā atbalsta finansējuma saņemšanas nosacījumos paredzētajā periodā tā paša zvejas flotes segmenta zvejas kuģi ir sadalījis, izmantojot publiskā atbalsta finansējumu;
27.2.
ir šādas tiesības:
27.2.1.
ievērojot Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos;
27.2.2.
ievērojot Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, apstiprināt zvejas limitus, pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un zvejas kuģu sarakstu zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, piešķirt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī nodrošināt zivju nozvejas apjomu apmaiņu starp Baltijas jūras valstīm;
27.2.3.
neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11. apakšpunktā minētās prasības.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
28.
Valsts vides dienestam:
28.1.
ir šādas tiesības:
28.1.1.
(svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200);
28.1.2.
uzturēties uz zvejas kuģiem, pārbaudīt kuģu telpas, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;
28.1.3.
pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju;
28.1.4.
pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;
28.1.5.
uz laiku apturēt vai anulēt Zemkopības ministrijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) vai pašvaldības izsniegto piekrastes zvejas atļauju (licenci), ja ir pārkāptas šo noteikumu prasības vai saņemts Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka – rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka – saistību nepildīšanu vai Centrālās statistikas pārvaldes informācija par šo noteikumu 8.22. apakšpunktā minēto pienākumu neievērošanu;
28.1.6.
ja ir izdarīti šo noteikumu 8.15.apakšpunktā minētie pārkāpumi vai tie izdarīti atkārtoti gada laikā, skaitot no dienas, kad ir izdarīts iepriekšējais administratīvais pārkāpums, vai pārkāpējs nav samaksājis tam uzlikto administratīvo naudas sodu un zivju resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzību, lūgt Zemkopības ministriju vai attiecīgo piekrastes pašvaldību atteikt zvejas limitu piešķiršanu nākamajā gadā vai lauzt zvejas tiesību nomas līgumu ar attiecīgo Latvijas zvejnieku;
28.1.7.
pieprasīt noteikumu pārkāpējam nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis;
28.1.8.
saņemot citu valstu zvejas kontroles institūciju oficiālus dokumentus par Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus izdarījuši Latvijas zvejnieki, zvejojot attiecīgās valsts ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, pieņemt lēmumu par Latvijas normatīvajos aktos atbilstošajam pārkāpumam paredzēto soda sankciju piemērošanu;
28.1.9.
ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģus Eiropas Savienības valstu ekonomiskās zonas ūdeņos;
28.2.
ir šādi pienākumi:
28.2.1.
(svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200);
28.2.2.
ja Latvijas zvejniekam tiek apturēts vai anulēts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence), informēt par to Zemkopības ministriju vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;
28.2.3.
ieskaitīt Latvijas zvejnieka nozvejas limitā nozvejoto zivju apjomu, kas iegūts, neievērojot šos noteikumus, kā arī zivju apjomu, kas konfiscēts par šo noteikumu pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas;
28.2.4.
nodrošināt Zvejas pārraudzības centra darbību;
28.2.5.
izmantot Zvejas pārraudzības centra datubāzes informāciju Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasību kontrolei, kā arī pēc institūta pieprasījuma nodot datus izmantošanai zinātniskiem mērķiem, kas saistīti ar kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu;
28.2.6.
(svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200);
28.2.7.
saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem izdot atļauju nozvejas pārkraušanai citā kuģī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos vai tās ekonomiskās zonas ūdeņos;
28.2.8.
uzraudzīt un kontrolēt informācijas izsekojamību par izkrautās nozvejas sadalīšanu partijās, kā arī zvejas un akvakultūras produktu elektroniskās izsekojamības sistēmas prasību ievērošanu;
28.2.9.
informācijas sistēmā reģistrēt datus par šo noteikumu pārkāpumiem;
28.2.10.
veikt ar zvejas darbībām saistīto datu un riska analīzi un, pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem, ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgais zvejnieks Latvijas Jūras akadēmijā veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, kas minēta Regulas Nr. 1224/2009 41. pantā;
28.2.11.
apkopot informāciju par juridiskām vai fiziskām personām, kuru īpašumā ir zvejas kuģis, kas reģistrēts trešajā valstī, vai kuru īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts zvejas kuģis, kā arī par nodarbinātajiem, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta kuģa;
28.2.12.
uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 200; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
29.
Valsts vides dienests, ievērojot šo noteikumu 4.3. un 7.1. apakšpunkta nosacījumus un pamatojoties uz zvejnieka noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un tam izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, izsniedz zvejas atļauju (licenci) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos – zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai un cita veida zvejai. Valsts vides dienests šādu zvejas atļauju (licenci) neizsniedz, ja zvejnieks gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas zvejas atļaujas (licences) saņemšanai zvejai zinātniskās izpētes nolūkos vai citos īpašos nolūkos ir izdarījis vismaz divus smagus pārkāpumus zivsaimniecības jomā, kas noteikti Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, 42. panta 1. punktā un Regulas Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
29.1
Zvejas kuģu dzinēju jaudas verifikāciju saskaņā ar Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai (10.pielikums), kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju un Latvijas Jūras akadēmiju, tai skaitā:
29.11.
Latvijas Jūras administrācija izsniedz kuģošanas spējas apliecību, kurā dzinēja jaudu norāda atbilstoši kuģa dzinēju būvi uzraugošās, normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās klasifikācijas sabiedrības vai ražotāja sniegtajai informācijai. Kuģošanas spējas apliecība šo noteikumu un Regulas Nr. 1224/2009 izpratnē ir zvejas kuģa dzinēja jaudas sertifikāts;
29.12.
Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 41. pantu un šo noteikumu 10. pielikumā noteikto Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju.
(MK 22.01.2013. noteikumu Nr. 49 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
29.2
Pašvaldības pilnvarotām personām:
29.21.
ir šādas tiesības:
29.21.1.
izsniegt piekrastes zvejas atļaujas (licences) (9. pielikums) un pagarināt to derīguma termiņu, kā arī, izsniedzot piekrastes zvejas atļauju (licenci), pārbaudīt šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu;
29.21.2.
atteikt piekrastes zvejas atļaujas (licences) izsniegšanu, ja ir pārkāptas šo noteikumu prasības;
29.21.3.
anulēt piekrastes zvejas atļauju (licenci), ja saņemts Zemkopības ministrijas vai Valsts vides dienesta paziņojums par zvejnieka – rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka – saistību nepildīšanu vai Centrālās statistikas pārvaldes informācija par šo noteikumu 8.22. apakšpunktā noteikto pienākumu neievērošanu;
29.22.
ir šādi pienākumi:
29.22.1.
ievadīt informācijas sistēmā noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un līguma protokola datus un izsniegt piekrastes zvejas žurnālu, kā arī atzīmēt, vai zvejnieki zvejo komerciālā nolūkā vai pašpatēriņam;
29.22.2.
ievadīt informācijas sistēmā datus par izsniegtajām piekrastes zvejas atļaujām (licencēm), to derīguma termiņa pagarināšanu, apturēšanu vai anulēšanu.
(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 200 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
IX.Noslēguma jautājumi
30.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.41 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 11.nr.).
31.
Noteikumu 1.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.
32.
Līdz 2007.gada 30.jūnijam ir spēkā šo noteikumu 2.pielikums.
33.
Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei), zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā, kas izsniegts līdz 2008.gada 31.decembrim saskaņā ar šo noteikumu 8.11.1.apakšpunktu, ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zivsaimniecības pārvaldē vai atbilstoši apstiprinājuma pagarinājumā noteiktajam termiņam.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.481 redakcijā)
34.
Zvejnieki ir tiesīgi reģistrēt zvejas datus piekrastes zvejas žurnālā papīra formā (1. pielikums) līdz:
34.1.
2020. gada 31. decembrim – attiecībā uz komerciālo zveju;
34.2.
2022. gada 31. decembrim – attiecībā uz pašpatēriņa zveju.
(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 200 redakcijā)
35.
Valsts vides dienesta izsniegtās piekrastes zvejas atļaujas (licences) ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.
(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 200 redakcijā)
36.
Latvijas zvejnieki, zvejojot aiz piekrastes ar zvejas kuģi, kura lielākais garums nepārsniedz 12 metru, līdz attiecīgā tehniskā risinājuma izstrādei, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu reģistrē atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam zvejas žurnāla paraugam papīra formā, un 24 stundu laikā vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc atgriešanās no iepriekšējā reisa, tos ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
37.
Līdz šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētajam termiņam pašpatēriņa zvejā, zvejas datus reģistrējot zvejas žurnālā papīra formā, zvejniekam ir pienākums katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniegt Valsts vides dienestā aizpildīto piekrastes zvejas žurnālu par nozveju iepriekšējā mēnesī.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
1.
pielikumsMinistru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr.296
Piekrastes zvejas žurnāls Nr.____
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
(Pielikums zaudējis spēku ar 01.07.2007.; sk. 32. punktu)
3.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
Pārskats par zveju 20_____.gada______
(Pielikums svītrots ar MK16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
4.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
Nr. | Zivju suga | Zaudējuma atlīdzība (euro) | Mērvienība |
1. | Lasis, sīga, taimiņš, store, zutis | 143 | 1 gab. |
2. | Zandarts | 36 | 1 gab. |
3. | Ālants, līdaka, vimba | 29 | 1 gab. |
4. | Akmeņplekste, menca | 15 | 1 kg |
5. | Asaris, plekste | 8 | 1 kg |
6. | Brētliņa, reņģe, salaka | 1 | 1 kg |
7. | Citu sugu zivis | 2 | 1 kg |
8. | Zivju ikri | 143 | 100 g |
5.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
Kuģa ziņojuma saturs
I. Ziņojums pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas sākuma
1. Kuģa nosaukums.
2. Izkraušanas ostas vai izkraušanas vietas (pagasta) nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.
3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā vai izkraušanas vietā pēc Latvijas laika.
4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL) un svars kilogramos, bet attiecībā uz lašu un taimiņu nozveju – daudzums gabalos un kilogramos.
5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos, bet lašiem un taimiņiem – gabalos un kilogramos.
II. Ziņojums pirms kuģa paredzamās iziešanas jūrā
1. Kuģa nosaukums.
2. Iziešanas ostas vai iziešanas vietas (pagasta) nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums (ja attiecas).
3. Paredzamais laiks iziešanai jūrā pēc Latvijas laika.
6.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)
I. Aktīvie zvejas rīki
|
Nr. p. k. |
Nosaukums |
Spārna garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
1. |
Zivju vads |
nav ierobežots |
ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
2. |
Plekstu vads |
ne lielāks par 20 |
ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
3. |
Ēsmas zivtiņu velkamais vads* |
ne lielāks par 10 |
no 12 līdz 24 |
Piezīme. * Ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu atļauts zvejot kuģiem, kam ir izsniegta atļauja zvejai ar āķiem, bet, zvejojot ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu, kura linuma acs izmērs ir no 12 līdz 15 mm, ir atļauta tikai tūbīšu specializētā zveja, savukārt, zvejā izmantojot linuma acs izmēru no 16 līdz 24 mm, ir atļauta neregulēto sugu vai mazo pelaģisko zivju sugu (reņģes, brētliņas) specializētā zveja.
II. Pasīvie zvejas rīki
|
Nr. p. k. |
Nosaukums |
Sētas vai tīkla garums (m) |
Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm) |
Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm) |
1. |
Reņģu stāvvads |
ne lielāks par 600 |
no 32 līdz 601 |
no 20 līdz 50 |
2. |
Zivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 60 līdz 2401 |
ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
3. |
Sīkzivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 36 līdz 601 |
ne mazāks par 32, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
4. |
Apaļo jūrasgrunduļu murds2 | ne lielāks par 150 | no 24 līdz 361 | ne mazāks par 24 |
5. |
Lucīšu murds2 |
ne lielāks par 30 |
no 36 līdz 401 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
6. |
Lucīšu murdu jeda |
ne lielāks par 150 |
no 36 līdz 401 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas |
7. |
Zivju vai grunts tīkls3, 4: |
|
|
|
7.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 |
no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
7.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) |
no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
– | |
8. |
Reņģu un salaku tīkls4: |
|
no 28 līdz 50 |
|
8.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 28 līdz 50 | – | |
8.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 28 līdz 50 | – | |
9. |
Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem) |
– |
āķa izmērs nav mazāks par 15 |
– |
10. |
Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem) |
– |
āķa izmērs nav mazāks par 10 |
– |
11. |
Akmeņplekstu tīkls4 | no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 | no 220 līdz 240 |
|
Piezīmes.
1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.
2 Vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.
3 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.
4 Liekača acs izmērs nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo zvejas rīka acs izmēru.
7.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
(Pielikums svītrots no 01.01.2016. ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; sk. grozījumu 2.punktu)
9.
pielikumsMinistru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr.296
(Pielikums MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 200 redakcijā)
10.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.
2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.
3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011. gada 31. decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Par dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011. gada 31. decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.
4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.
5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, ja neatbilst informācija par dzinēju jaudu, kā arī dokumentu pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14. punktu.
6. Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.
7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.
8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās ir izvietoti dzinēji.
9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi.
10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31. decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.
11. Šā plāna 10. punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:
11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);
11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;
11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.
12. Izvērtējot šā plāna 10. punktā minēto kuģu sarakstu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):
12.1. kuģu garuma kategorijas;
12.2. kuģu tilpības kategorijas;
12.3. izmantotie zvejas rīki;
12.4. zvejas mērķsugas.
13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11. punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk – paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.
14. Atbilstoši šā plāna 13. punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:
14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;
14.2. zvejas žurnālu;
14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention – EIAPP);
14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;
14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;
14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;
14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;
14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.
15. Ja pazīmes, kas noteiktas dokumentārajā verifikācijā saskaņā ar šā plāna 14. punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.
16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.
17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.
18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra visbrīvāk pieejamajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.
19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.
20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:
20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;
20.2. pārbaudes laiku;
20.3. pārbaudes vietu;
20.4. dzinēja veidu;
20.5. dzinēja identifikācijas numuru;
20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;
20.7. pārbaudē izmantoto metodi;
20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;
20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kura veica pārbaudi;
20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;
20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.
21. Ja Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu un pieprasīt atmaksāt izdevumus par kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.
11.
pielikumsMinistru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296
ICES zvejas kvadrāti
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 511 redakcijā)
(ģeogrāfiskās koordinātas un kvadrātu numuri)
Piezīme. ICES 28.1. apakšrajona robežas ir noteiktas Padomes 2009. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, III pielikumā.