14. panta 19. punktu
un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11., 11.1 un 13. punktu
un 30. panta septīto daļu
11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;
11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;
11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros;
11.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
11.1.5. ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);";
11.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi;
11.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;";
12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;";
12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;";
12.3.1. centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;
12.3.2. izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;";
12.4.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
12.4.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.";
13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums);
13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums).";
"9. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Skolēna mācību snieguma vērtēšana 1.–3. klasē apguves līmeņos
1. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:
1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;
1.2. atbalsta nepieciešamība;
1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.
2. Skolēna mācību sniegumu 1.–3. klasē vērtē atbilstoši tabulā noteiktajiem snieguma līmeņu aprakstiem:
Kritērijs |
Sācis apgūt (S) |
Turpina apgūt (T) |
Apguvis (A) |
Apguvis padziļināti (P) | |
1. | Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte |
skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve | skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs | skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs | skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs |
2. | Atbalsta nepieciešamība |
skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei |
skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei |
skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi |
skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli |
3. | Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā |
skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā |
skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā – arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus |
skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā |
skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā |
"10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:
1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;
1.2. atbalsta nepieciešamība;
1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.
2. Skolēna sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem un izsaka 10 ballu skalā.
3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritērijus izvērtē kopumā. Augstāku vērtējumu viena līmeņa ietvaros nosaka, ja skolēna sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem snieguma līmeņiem noteikta tabulā:
1. | Snieguma līmenis |
sācis apgūt |
turpina apgūt |
apguvis |
apguvis padziļināti | |
2. | Balles |
1–2 |
3–4 | 5–6 |
7–8 |
9–10 |
3. | Apguves procenti |
0–20 % |
21–40 % |
41–66 % |
67–86 % |
87–100 % |
4. | Kritēriji |
|||||
4.1. | demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs/mācību jomas konteksts |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā/mācību jomas kontekstā |
skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā/mācību jomas kontekstā |
skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām/mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina |
|
4.2. | atbalsta nepieciešamība |
skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu vai pierakstu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to |
|
4.3. | spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā | skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā |
skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā | skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā |
skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā |
4. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem principiem:
4.1. summatīvās vērtēšanas darbam jābūt tādam, lai var iegūt drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam);
4.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā;
4.3. summatīvās vērtēšanas darbā kopumā ir sabalansētas iespējas demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos;
4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem.
5. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs."
"13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs
(izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.
II. Izglītības saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.
6. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr. p. k. |
Mācību joma un mācību priekšmets | 1.–3. klase | 4.–6. klase | 7.–9. klase |
1. | Valodu mācību joma | |||
1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) | 490 (14) | 315 (9) |
1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) | 385 (11) | 525 (15) |
2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
2.1. | sociālās zinības | 104 (3) | 105 (3) | |
2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) | ||
2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) | ||
3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) | 105 (3) | 105 (3) |
3.2. | mūzika | 208 (6) | 210 (6) | 105 (3) |
3.3. | literatūra | 140 (4) | 210 (6) | |
3.4. | teātra māksla | 35 (1) | 35 (1) | |
4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
4.1. | dabaszinības | 208 (6) | 210 (6) | |
4.2. | ķīmija | 140 (4) | ||
4.3. | fizika | 140 (4) | ||
4.4. | bioloģija | 210 (6) | ||
4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) | ||
5. | Matemātikas mācību joma | |||
matemātika | 416 (12) | 560 (16) | 525 (15) | |
6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) | 140 (4) | 140 (4) |
6.2. | datorika | 105 (3) | 175 (5) | |
6.3. | inženierzinības | 35 (1) | ||
7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
sports un veselība4 | 278 (8) | 315 (9) | 315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
11. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
12. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.
13. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.
14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
16. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.
17. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:
17.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;
17.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) – skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;
17.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):
17.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;
17.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;
17.3.3. individuālās/grupu nodarbības;
17.4. reintegrācijas veicināšana – sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.
18. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.
19. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.
20. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.
21. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.
22. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā norādīts šā pielikuma 2. tabulā.
2. tabula
Nodarbība/klase | Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm | ||||||||
1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
Darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 4–8 | 4–8 | 4–8 | 4–8 | 4–8 |
Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 | 2–6 |
Individuālās/grupu nodarbības | 0–6 | 0–6 | 0–6 | 0–6 | 0–8 | 0–8 | 0–8 | 0–8 | 0–8 |
Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā | 12 | 12 | 12 | 12 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |
23. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā norādīts šā pielikuma 3. tabulā.
3. tabula
Klase | Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm | ||||||||
1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
Individuālās/grupu nodarbības | 6 | 6 | 6 | 6 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 |
24. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:
24.1. nodarbības darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;
24.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;
24.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādēļ ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.
V. Mācību vides raksturojums
25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
27. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
27.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
27.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
27.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
27.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
27.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
27.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
27.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
27.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
28. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
29. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
30. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
32. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam.
33. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.
34. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.
35. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
36. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē – 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē – seši skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.
37. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.
4. tabula
Amats | Skolēnu skaits | |
līdz 24 | 25 un vairāk | |
1. Direktors | 1 | |
2. Direktora vietnieks izglītības jomā | 0,5 | 1 |
3. Izglītības psihologs | 0,5 | 1 |
4. Sporta organizators | 0,5 | |
5. Bibliotekārs | 0,2 | 0,25 |
6. Sociālais pedagogs |
Izzina skolēna problēmu loku. Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai. Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to. Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi. Reizi mēnesī 30–40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu |
|
7. Internāta skolotājs |
Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10. Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu. Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu – pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde |
|
8. Speciālais pedagogs | Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām |