23-TA-267
Ceļu nodevu likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
transportlīdzekļa īpašnieks:
a)
transportlīdzekļa turētājs vai, ja turētājs nav reģistrēts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs,
b)
komersants, kurš tirgo transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes, vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā);
2)
ceļu nodevas – visas ar ceļu lietošanu saistītās valsts nodevas – ceļu infrastruktūras nodeva un autoceļu lietošanas nodeva –, kā arī pašvaldību nodeva – ielu nodeva;
3)
ceļu infrastruktūras nodeva – valsts nodeva, kas jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu ar transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, un no transportlīdzekļa veida;
4)
autoceļu lietošanas nodeva – valsts nodeva, kas dod tiesības ar transportlīdzekli konkrētu laikposmu izmantot valsts galvenos vai reģionālos autoceļus, kas minēti šā likuma 1. pielikumā;
5)
ielu nodeva – pašvaldības nodeva, kas jāmaksā par ielu lietošanu;
6)
bezemisiju transportlīdzeklis – bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā minēto definīciju vai vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt ceļu atbildīgu lietošanu, transporta radītā piesārņojuma samazināšanu un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
3.
pants.
Informācija par iekasētajām nodevām
Līdz 2025. gada 25. martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Satiksmes ministrija apkopo un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par ceļu nodevām, kas iekasētas Latvijas teritorijā.
IInodaļaAutoceļu lietošanas nodeva
4.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas objekts
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu maksā par valsts galveno vai reģionālo autoceļu lietošanu, kas noteikti šā likuma 1. pielikumā, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotā vietā, kuras robežas apzīmētas ar citos normatīvajos aktos noteiktajām ceļa zīmēm.
(2)
Autoceļu lietošanas nodevu maksā par:
1)
kravas transportlīdzekli, kura pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem un mazāka par vai vienāda ar 3500 kilogramiem (ja ir kravas transportlīdzekļu sastāvs, maksā tikai par velkošo kravas transportlīdzekli);
2)
kravas transportlīdzekli, kura pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem;
3)
kravas transportlīdzekļu sastāvu, kurā ietilpst kravas transportlīdzeklis, kura pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.
5.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas maksāšana
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu pirms autoceļa lietošanas maksā transportlīdzekļa īpašnieks.
(2)
Ministru kabinets nosaka autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pakalpojumu veidus un maksāšanas kārtību.
(3)
Autoceļu lietošanas nodeva tiek aprēķināta, pamatojoties uz autoceļu lietošanas nodevas maksātāja norādīto informāciju par kravas transportlīdzekli vai kravas transportlīdzekļu sastāvu.
(4)
Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
(5)
Maksājumu pakalpojumu sniedzējs par samaksāto autoceļu lietošanas nodevu sagatavo elektronisku apliecinājumu, kas ir derīgs bez paraksta. Pēc elektroniska apliecinājuma sagatavošanas dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas iegūti no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, pie autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem netiek uzglabāti.
6.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas likmes
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu maksā atkarībā no transportlīdzekļa motora emisiju līmeņa un no transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva asu skaita par laiku, kurā paredzēts lietot autoceļus saskaņā ar šā likuma 2. pielikumā noteiktajām likmēm. Transportlīdzekļa motora emisiju līmeni apliecina transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra dati. Ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa motora emisiju līmeni un tāda Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa motora emisiju līmeni, kura dati reģistrā nav norādīti, apliecina transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegts apliecinājums par transportlīdzekļa motora emisiju atbilstību noteiktam līmenim.
(2)
Autoceļu lietošanas nodevas dienas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 24 stundas no nodevas maksātāja norādītā autoceļu lietošanas sākuma laika.
(3)
Autoceļu lietošanas nodevas nedēļas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus septiņas nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas sākuma datumu.
(4)
Autoceļu lietošanas nodevas mēneša likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 30 nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas sākuma datumu.
(5)
Autoceļu lietošanas nodevas deviņu mēnešu likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 270 nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas sākuma datumu.
(6)
Autoceļu lietošanas nodevas gada likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus vienu nepārtrauktu gadu no nodevas maksātāja norādītā autoceļu lietošanas sākuma datuma.
(7)
Ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, autoceļu lietošanas nodevu maksā atbilstoši "EURO 0" līmenim noteiktajām likmēm.
7.
pants.
Atbrīvojumi no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu nemaksā:
1)
par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem;
2)
par Aizsardzības ministrijas padotībā esošo institūciju un Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem;
3)
par operatīvajiem transportlīdzekļiem;
4)
par pašvaldības policijas iestāžu transportlīdzekļiem;
5)
par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti šā likuma 1. pielikumā minēto valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanai;
6)
no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim – izmantojot valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) e-pakalpojumā saņemto atbrīvojumu, par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē:
a)
ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēts viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas par to piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai),
b)
ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēti vairāki transportlīdzekļi, par pirmo transportlīdzekli atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai), un par katru nākamo transportlīdzekli atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas piemēro uz katriem 70 000 euro ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai);
7)
no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim – kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē, ievērojot šādus nosacījumus:
a)
ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas piemēro neatkarīgi no kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā,
b)
ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir vairāki transportlīdzekļi, atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas piemēro par vienu transportlīdzekli uz katriem 99 600 euro no kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā.
8.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšana
(1)
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšana ietver visas darbības, kas saistītas ar autoceļu lietošanas nodevas maksājuma pieņemšanu no autoceļu lietošanas nodevas maksātāja un ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturēto nodevas maksāšanas portālu https://www.lvvignette.eu/ (turpmāk – portāls).
(2)
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu sniegšanu visā valsts teritorijā organizē Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju.
(3)
Juridiskā persona, kura vēlas sniegt autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijai rakstisku iesniegumu, kurā apliecina atbilstību šā likuma 9. pantā minētajām prasībām.
(4)
Ceļu satiksmes drošības direkcija 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata iesniegumu, izvērtē juridiskās personas atbilstību šā likuma 9. panta pirmās daļas prasībām un nosūta tai izvērtēšanai līguma projektu.
(5)
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs vai Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tiesīgi iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu. Maksa par pakalpojumu nosakāma vienam autoceļu lietošanas nodevas maksājumam neatkarīgi no maksājamās autoceļu lietošanas nodevas kopējā apmēra.
(6)
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
9.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs
(1)
Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs var būt juridiska persona, kurai:
1)
ir tehniskās iespējas darbam portālā atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas izstrādātajai specifikācijai (specifikācijas apraksts ir pieejams Ceļu satiksmes drošības direkcijas tīmekļvietnē https://www.csdd.lv/autocelu-lietosanas-nodeva-vinjete/autocelu-lietosanas-nodeva), informācijas pievienošanai portālā par nodevas maksājumiem, kā arī nodevas maksājuma apliecinājuma izdrukāšanai;
2)
finanšu apgrozījums, pēc pēdējā gada pārskata datiem, nav mazāks par 500 000 euro;
3)
koeficients, pēc pēdējā gada pārskata datiem, ir vienāds ar 1 vai lielāks;
4)
pašu kapitāls, pēc pēdējā gada pārskata datiem, ir pozitīvs;
5)
saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" nav neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā.
(2)
Autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets.
10.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas administrēšana
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu administrē Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju.
(2)
Ceļu satiksmes drošības direkcija, administrējot autoceļu lietošanas nodevu, veic šādas darbības:
1)
uzrauga un kontrolē nodevas iekasēšanu, aprēķināšanu, maksāšanas un atbrīvojumu piemērošanu;
2)
veic valsts budžetā ieskaitāmo autoceļu lietošanas nodevas uzskaiti;
3)
nodrošina, ka informācija par veiktajiem autoceļu lietošanas nodevas maksājumiem tiek pievienota transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram tiešsaistes režīmā;
4)
izveido un uztur portālu, nodrošinot tā nepārtrauktu darbību un pieejamību tiešsaistes režīmā autoceļu lietošanas nodevas maksātājiem, autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējiem, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijai un Valsts robežsardzei;
5)
nodrošina e-pakalpojumu autoceļu lietošanas nodevas maksātājam, kurš maksā ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
6)
slēdz līgumu ar autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēju, kā arī nodrošina līguma izpildes kontroli;
7)
nodrošina maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta kontā Valsts kasē;
8)
nodrošina portāla klientu atbalsta dienestu (diennakts informatīvais tālrunis, oficiālā elektroniskā adrese un informatīvais e-pasts) saistībā ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanu.
(3)
Autoceļu lietošanas nodevas administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
11.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas atmaksāšana
(1)
Autoceļu lietošanas nodevu Valsts ieņēmumu dienests atmaksā šādos gadījumos:
1)
ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas vai norakstīšanai. Šajā gadījumā tiek atmaksāta daļa no autoceļu lietošanas nodevas gada likmes summas un to aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
summa = autoceļu lietošanas nodevas gada maksājums x 1/12 x autoceļu lietošanas nodevas gada maksājuma atlikušo pilno kalendāra mēnešu skaits;
summa = autoceļu lietošanas nodevas gada maksājums x 1/12 x autoceļu lietošanas nodevas gada maksājuma atlikušo pilno kalendāra mēnešu skaits;
2)
ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites norakstīšanai. Šajā gadījumā atmaksā daļu no autoceļu lietošanas nodevas mēneša likmes summas un to aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
summa = autoceļu lietošanas nodevas mēneša maksājums x 1/30 x atlikušo dienu skaits no datuma, kad transportlīdzekļu valsts reģistrā izdarīta atzīme par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites norakstīšanai, līdz datumam, kad beidzas autoceļu lietošanas nodevas samaksas termiņš;
summa = autoceļu lietošanas nodevas mēneša maksājums x 1/30 x atlikušo dienu skaits no datuma, kad transportlīdzekļu valsts reģistrā izdarīta atzīme par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites norakstīšanai, līdz datumam, kad beidzas autoceļu lietošanas nodevas samaksas termiņš;
3)
ja dienas, nedēļas, mēneša, deviņu mēnešu vai gada autoceļu lietošanas nodevas likme par vienu un to pašu periodu un par vienu un to pašu transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu samaksāta divas vai vairākas reizes vai samaksāta lielāka autoceļu lietošanas nodeva, nekā noteikts šajā likumā. Atmaksā summu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto likmi konkrētajam transportlīdzeklim;
4)
ja autoceļu lietošanas nodeva ir samaksāta par transportlīdzekli, par kuru autoceļu lietošanas nodeva nav jāmaksā. Šajā gadījumā atmaksā:
a)
visu samaksāto nodevu, ja atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas samaksas bija piemērojams par visu termiņu, par kuru samaksāta autoceļu lietošanas nodeva,
b)
daļu no autoceļu lietošanas nodevas mēneša likmes summas, ja atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas samaksas bija piemērojams par daļu no termiņa, par kuru samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, un atmaksājamo summu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
summa = autoceļu lietošanas nodevas mēneša maksājums x 1/30 x atlikušo dienu skaits no datuma, kad transportlīdzeklim sākas termiņš atbrīvojumam no autoceļu lietošanas nodevas samaksas, līdz datumam, kad transportlīdzeklim beidzas termiņš atbrīvojumam no autoceļu lietošanas nodevas samaksas, vai līdz datumam, kad beidzas autoceļu lietošanas nodevas samaksas termiņš.
summa = autoceļu lietošanas nodevas mēneša maksājums x 1/30 x atlikušo dienu skaits no datuma, kad transportlīdzeklim sākas termiņš atbrīvojumam no autoceļu lietošanas nodevas samaksas, līdz datumam, kad transportlīdzeklim beidzas termiņš atbrīvojumam no autoceļu lietošanas nodevas samaksas, vai līdz datumam, kad beidzas autoceļu lietošanas nodevas samaksas termiņš.
(2)
Ja par vienu un to pašu transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu samaksāta autoceļu lietošanas nodevas gada likme un šajā pašā periodā ietvertā deviņu mēnešu, mēneša, nedēļas vai dienas likme par šajā transportlīdzekļu sastāvā ietilpstošo mehānisko transportlīdzekli, atmaksā summu, kas atbilst attiecīgajai deviņu mēnešu, mēneša, nedēļas vai dienas likmei.
(3)
Lai atgūtu autoceļu lietošanas nodevu, kas samaksāta par ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, nodevas maksātājs iesniegumam pievieno attiecīgās ārvalsts transportlīdzekļu reģistrāciju veicošās institūcijas apliecinājumu par likumā noteikto nodevas atmaksāšanai paredzēto apstākļu esību.
IIInodaļaCeļu infrastruktūras nodeva
12.
pants.
Ceļu infrastruktūras nodevas objekts
(1)
Ceļu infrastruktūras nodevu maksā par mehāniska transportlīdzekļa ar četriem vai vairāk riteņiem vai transportlīdzekļu sastāva, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa ceļiem, nobraukto attālumu pa valsts galveno vai reģionālo autoceļu, ietverot ceļu infrastruktūras lietošanas maksājumu vai maksājumu par satiksmes sastrēgumiem, vai maksājumu par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām. Ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums ir maksājums, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas rodas saistībā ar ceļu infrastruktūras būvniecību, uzturēšanu, darbību un attīstību. Maksājums par satiksmes sastrēgumiem ir maksājums, ko uzliek transportlīdzekļiem, lai atgūtu izmaksas, kuras rodas saistībā ar satiksmes sastrēgumiem, un lai samazinātu satiksmes sastrēgumus. Maksājums par ārējām izmaksām ir maksājums, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:
1)
satiksmes radītu gaisa piesārņojumu;
2)
satiksmes radītu trokšņa piesārņojumu;
3)
satiksmes radītām CO2 emisijām.
(2)
Ministru kabinets nosaka transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu un to radītā piesārņojuma, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
(3)
Ministru kabinets nosaka valsts galveno vai reģionālo autoceļu posmus atkarībā no ceļu infrastruktūras lietošanas maksājuma vai maksājuma par satiksmes sastrēgumiem, vai maksājuma par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ieguldījuma izmaksas ir izmaksas, kurās iekļauj ceļu infrastruktūras būvniecības izmaksas un attīstības izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu. Ieguldījuma izmaksās iekļauj arī zemes iegādes, plānošanas, projektēšanas, būvniecības līgumu pārraudzības un projekta vadības izmaksas, kā arī arheoloģiskās un zemes izpētes un citas attiecīgās saistītās izmaksas. Būvniecības izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar jaunas ceļu infrastruktūras būvniecību vai ceļu infrastruktūras uzlabojumiem, tai skaitā finansēšanas izmaksas (jeb procenti par aizņēmumiem un ieņēmumi no akcionāru pašu kapitāla).
13.
pants.
Ceļu infrastruktūras nodevas maksāšana, aprēķināšana un iekasēšana
(1)
Ceļu infrastruktūras nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks.
(2)
Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas pakalpojuma veidus un maksāšanas kārtību, kā arī prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam.
(3)
Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kārtību, apmēru un ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanu, ņemot vērā ieguldījuma izmaksu atgūšanas principu, kas balstās uz ceļu infrastruktūras gaidāmo tehniskās kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem), un vienu vai vairākus no šiem kritērijiem:
1)
ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums;
2)
maksājums par satiksmes sastrēgumiem;
3)
maksājums par ārējām izmaksām.
(4)
Nosakot ceļu infrastruktūras nodevas apmēru, Ministru kabinets izvērtē galalietotāju maksājumu apmēru, ja tādi tiek piemēroti, publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
14.
pants.
Atvieglojumi un atbrīvojumi no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas
(1)
Ceļu infrastruktūras nodevu nemaksā:
1)
par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem;
2)
par Aizsardzības ministrijas padotībā esošo institūciju un Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem;
3)
par operatīvajiem transportlīdzekļiem;
4)
par pašvaldības policijas iestāžu transportlīdzekļiem.
(2)
Ministru kabinets var noteikt papildu atvieglojumus vai atbrīvojumus no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas, kā arī to piemērošanas kārtību šādiem transportlīdzekļiem:
1)
transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kuru galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana;
2)
transportlīdzekļiem, kuri veic pašpārvadājumus;
3)
transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces;
4)
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto, lai pārvadātu materiālus, iekārtas vai mehānismus, kas paredzēti transportlīdzekļa vadītājam lietošanai transportlīdzekļa vadītāja darba gaitā;
5)
transportlīdzekļiem, kurus izmanto personas ar invaliditāti vai kuri pieder tai;
6)
bezemisiju transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 4,25 tonnām.
15.
pants.
Ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs
(1)
Ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs var būt juridiska persona, kurai:
1)
finanšu apgrozījums, pēc pēdējā gada pārskata datiem, nav mazāks par 500 000 euro;
2)
koeficients, pēc pēdējā gada pārskata datiem, ir vienāds ar 1 vai lielāks;
3)
pašu kapitāls, pēc pēdējā gada pārskata datiem, ir pozitīvs;
4)
saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" nav neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā.
(2)
Ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets.
16.
pants.
Ceļu infrastruktūras nodevas administrēšana
(1)
Ceļu infrastruktūras nodevu administrē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi) atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju.
(2)
Latvijas Valsts ceļi, administrējot ceļu infrastruktūras nodevu, veic šādas darbības:
1)
kontrolē ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas vai maksāšanas vai atbrīvojumu piemērošanas pareizību;
2)
veic valsts budžetā ieskaitāmās ceļu infrastruktūras nodevas uzskaiti;
3)
nodrošina, ka informācija par veiktajiem ceļu infrastruktūras nodevas maksājumiem tiek pievienota transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram tiešsaistes režīmā;
4)
izveido un uztur portālu, nodrošinot tā nepārtrauktu darbību un pieejamību tiešsaistes režīmā ceļu infrastruktūras nodevas maksātājiem, ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējiem, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijai un Valsts robežsardzei;
5)
nodrošina e-pakalpojumu ceļu infrastruktūras nodevas maksātājam, kurš maksā ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
6)
slēdz līgumu ar ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēju, kā arī nodrošina līguma izpildes kontroli;
7)
nodrošina maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta kontā Valsts kasē;
8)
nodrošina portāla klientu atbalsta dienestu (diennakts informatīvais tālrunis, oficiālā elektroniskā adrese un informatīvais e-pasts) saistībā ar ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanu.
(3)
Ceļu infrastruktūras nodevas administrēšanas nolūkā Latvijas Valsts ceļi ir tiesīgi piekļūt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ietvertajai informācijai.
(4)
Ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
IVnodaļaIelu nodeva
17.
pants.
Ielu nodevas objekts, maksātāji un likmes
(1)
Ielu nodevu maksā par ielu (izņemot tranzīta ielas) lietošanu ar M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku.
(2)
Ielu nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks.
(3)
Pašvaldības domei ir tiesības pašvaldības administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu šādos gadījumos:
1)
ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums;
2)
lai veicinātu ielu atbildīgu lietošanu, transporta radītā piesārņojuma samazināšanu un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
(4)
Pašvaldības dome, izdodot saistošos noteikumus par ielu nodevu, nosaka ielu nodevas apmēru, ņemot vērā transportlīdzekļa emisiju līmeni. Pašvaldības domei ir tiesības, nosakot nodevas apmēru, par papildu kritēriju noteikt transportlīdzekļa pilno masu, kā arī noteikt atšķirīgu likmi atsevišķās diennakts stundās, piemēram, sastrēgumu laikā.
(5)
Ja ielu nodeva tiek noteikta, lai risinātu gaisa kvalitātes problēmas, tās noteikšanas kritērijus norāda pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas izstrādāts atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām un kurā ir pamatots, kā ielu nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt gaisa kvalitātes problēmas.
(6)
Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka:
1)
ielu nodevas apmēru;
2)
gadījumus, kuros maksājama vai atmaksājama ielu nodeva;
3)
kārtību, kādā maksājama, atmaksājama un administrējama ielu nodeva;
4)
ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva;
5)
kārtību, kādā tiek veikta ielu nodevas samaksas kontrole;
6)
diennakts stundas, kurās tiek lietotas ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva (ja pašvaldība izvēlas šo punktu piemērot).
(7)
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nosūta Satiksmes ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai viedokļa sniegšanai atbilstoši kompetencei šā panta sestajā daļā un 19. panta otrajā daļā minētos saistošos noteikumus.
(8)
Ielu nodevas administrēšanas un ielu nodevas samaksas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku no šādām valsts informācijas sistēmām:
1)
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;
2)
traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas;
3)
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošās Invaliditātes informatīvās sistēmas;
4)
vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv.
(9)
Ielu nodevu izmanto transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumu īstenošanai.
(10)
Līdz 2025. gada 1. martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem pašvaldības sagatavo un nosūta Satiksmes ministrijai informāciju par ielu nodevām, kas iekasētas pašvaldības teritorijā.
(11)
Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ielu nodevas ieviešanas attiecīgajai pašvaldībai ir pienākums veikt informatīvus pasākumus par nodevas ieviešanu.
(12)
Šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ielu nodeva var tikt pārskatīta vai atcelta, pārskatot pašvaldības izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām un kurā tiek pamatots, ka ir nepieciešams atcelt vai pārskatīt ielu nodevu konkrētās pašvaldības teritorijā.
18.
pants.
Ielu nodevas administrēšana
Ielu nodevu administrē pašvaldība, par kuras ielu lietošanu nodeva ir maksājama.
19.
pants.
Atvieglojumi un atbrīvojumi no ielu nodevas maksāšanas
(1)
Ielu nodevu nemaksā:
1)
par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem;
2)
par Aizsardzības ministrijas padotībā esošo institūciju un Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem;
3)
par operatīvajiem transportlīdzekļiem;
4)
par pašvaldības policijas iestāžu transportlīdzekļiem;
5)
par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti ielu uzturēšanai, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva;
6)
par bezemisiju transportlīdzekļiem;
7)
par sabiedrisko transportu.
(2)
Pašvaldība saistošajos noteikumos papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem var noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus no ielu nodevas samaksas šādiem transportlīdzekļiem:
1)
transportlīdzekļiem, kas veicina mazāku transportlīdzekļu lietošanu pašvaldības teritorijā (piemēram, par taksometriem, koplietošanas transportlīdzekļiem);
2)
transportlīdzekļiem, kurus izmanto persona ar invaliditāti vai kuri pieder tai;
3)
par vienu daudzbērnu ģimenes locekļa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.
VnodaļaCeļu nodevu kontrole
20.
pants.
Ceļu nodevu samaksas kontrole
(1)
Autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroli veic Valsts policija un Valsts robežsardze, un ielu nodevas samaksas kontroli veic pašvaldības policija. Autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2)
Ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar policijas, ceļu pārvaldītāja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
(3)
Informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, apstrādā saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantu.
(4)
Ceļu nodevas administrētājs paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka par transportlīdzekli nav samaksāta ceļu nodeva.
(5)
Ja par attiecīgo transportlīdzekli ir izveidojies autoceļu lietošanas nodevas vai ceļu infrastruktūras nodevas parāds, Ceļu satiksmes drošības direkcija papildus paziņo to personai, ja tā vēlas veikt šā likuma 21. pantā minētos pakalpojumus.
(6)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
ceļu nodevas administrētājs paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgajam transportlīdzeklim nav samaksāta ceļu nodeva;
2)
aprēķina izdevumus, kas tiek segti autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas administrētājam saistībā ar šīs panta daļas 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un ceļu nodevas administrēšanu, kā arī šo izdevumu segšanas kārtību.
(7)
Personai, kurai konstatēts ceļu nodevas samaksas pārkāpums un par pieņemto lēmumu nosūtīts paziņojums, ir pienākums samaksāt arī nesamaksāto ceļa nodevu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un maksu par paziņojuma nosūtīšanu. Ceļu nodevu piedziņu attiecīgās nodevas administrētājs uzsāk, ja ceļu nodeva nav samaksāta gada laikā no pārkāpuma fiksēšanas brīža.
21.
pants.
Ierobežojumi nesamaksātas autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas dēļ
(1)
Transportlīdzekļa īpašniekam – fiziskai personai, kura nav samaksājusi autoceļu lietošanas nodevu vai ceļu infrastruktūras nodevu, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī izvairās no naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu vai ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, ir liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā.
(2)
Transportlīdzekļa īpašniekam – juridiskai personai, kura nav samaksājusi autoceļu lietošanas nodevu vai ceļu infrastruktūras nodevu, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī izvairās no naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu vai ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, ir liegts veikt personas īpašumā esoša transportlīdzekļa, par kuru nav samaksāta valsts ceļu nodeva vai naudas sods par valsts ceļu nodevas nemaksāšanu, valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā.
22.
pants.
Pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem
(1)
Lai varētu identificēt Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts ceļu nodevu maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku, kuram piemēro administratīvo atbildību, tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa. Pārrobežu informācijas apmaiņa veicama tikai ar citu valstu kontaktpunktiem.
(2)
Valsts kontaktpunkta funkciju datu apmaiņai par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kuram konstatēts ceļu nodevu maksāšanas pārkāpums, pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Ceļu satiksmes drošības direkcija ir līdzatbildīgā iestāde transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņas tehnisko jautājumu risināšanā.
(3)
Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija ir tiesīgas ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami, lai piemērotu administratīvo atbildību.
(4)
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku par izdarīto ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu informē valodā, kas lietota transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai transportlīdzekļa reģistrācijas datos, vai vienā no tās valsts oficiālajām valodām, kurā reģistrēts minētais transportlīdzeklis.
(5)
Kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, kā arī apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli un tā īpašnieku nosaka Ministru kabinets.
VInodaļaAdministratīvie pārkāpumi ceļu nodevu jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
23.
pants.
Autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšana
(1)
Par autoceļa lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no trīsdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par autoceļa lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
24.
pants.
Ceļu infrastruktūras nodevas nesamaksāšana
(1)
Par autoceļa lietošanu, ja ceļu infrastruktūras nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no trīsdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par autoceļa lietošanu, ja ceļu infrastruktūras nodeva nav samaksāta, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
25.
pants.
Ielu nodevas nesamaksāšana
Par ielas lietošanu, ja ielu nodeva nav samaksāta, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku Autoceļu lietošanas nodevas likuma 5.1 pants, bet Autoceļu lietošanas nodevas likums zaudē spēku 2025. gada 31. decembrī.
2.
Ar šā likuma stāšanos spēkā:
1)
zaudē spēku Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikums;
2)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikuma vietā ir piemērojams šā likuma 1. pielikums.
3.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izdod šā likuma 5. panta otrajā daļā, 7. panta otrajā daļā, 8. panta sestajā daļā, 9. panta otrajā daļā, 10. panta trešajā daļā, 20. panta pirmajā un sestajā daļā (attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu) un 22. panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" (attiecībā uz Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta pirmās daļas deleģējumu), Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 272 "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība", Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumi Nr. 136 "Kārtība, kādā autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējus reģistrē, uzrauga un izslēdz no reģistra" un Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem".
5.
Administratīvā pārkāpuma lietās, kurās attiecīgais pārkāpums ir fiksēts un administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts līdz šā likuma 23. panta spēkā stāšanās dienai, piemēro Autoceļu lietošanas nodevas likumu.
7.
Ministru kabinets līdz 2029. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12. panta otrajā un trešajā daļā, 13. panta otrajā un trešajā daļā, 14. panta otrajā daļā, 15. panta otrajā daļā, 16. panta ceturtajā daļā un 20. panta pirmajā un sestajā daļā (attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu) minētos noteikumus.
8.
Autoceļu lietošanas nodevu Eiropas transporta tīkla pamattīklā kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, piemēro līdz 2029. gada 31. decembrim. Ja par attiecīgo transportlīdzekli attiecīgajā ceļa posmā ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva netiek piemērota.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra direktīvas 2011/76/ES, ar ko groza direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (Dokuments attiecas uz EEZ);
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ);
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem.
Kultūras ministra un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs - zemkopības ministrs A. Krauze
1.
pielikumsValsts galvenie un reģionālie autoceļi, par kuru lietošanu maksājama autoceļu lietošanas nodeva
2.
pielikumsAutoceļu lietošanas nodevas likmes