22-TA-1842
Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma
9. panta septīto daļu, 16. panta piekto daļu,
20. panta devīto daļu un 26. panta ceturto daļu,
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma
44. panta piekto daļu,
Publiskas personas finanšu līdzekļu
un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma
6.1 panta 1.1 un trešo daļu un 6.5 panta trešo daļu
un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma
9. panta septīto daļu, 16. panta piekto daļu,
20. panta devīto daļu un 26. panta ceturto daļu,
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma
44. panta piekto daļu,
Publiskas personas finanšu līdzekļu
un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma
6.1 panta 1.1 un trešo daļu un 6.5 panta trešo daļu
(Grozīta ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
publiskai personai piederoša vai piekrītoša zemesgabala vai tā daļas (turpmāk – zemesgabals) iznomāšanas kārtību un tās izņēmumus, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus;
1.2.
(svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164);
1.3.
neizpirktās pilsētu zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus, kā arī pilsētu zemes nomas tipveida līgumu (pielikums);
1.4.
publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanas kārtību, maksas par apbūves tiesības piešķiršanu noteikšanas metodiku, apbūves tiesības piešķiršanas izņēmumus, kā arī atsevišķus apbūves tiesības piešķiršanas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus.
2.
Noteikumi neattiecas uz:
2.1.
ūdenstilpju un zvejas tiesību iznomāšanu, kā arī medību tiesību piešķiršanu;
2.2.
zemesgabala iznomāšanu, kas tiek privatizēts atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
2.3.
pašvaldībai piederoša neapbūvēta lauksaimniecības zemesgabala iznomāšanu ar izpirkuma tiesībām;
2.4.
valsts zemesgabala iznomāšanu pakalpojumu sniegšanai muitas kontroles punkta teritorijā, izņemot zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
2.5.
ostas pārvaldes vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdījumā nodota zemesgabala vai īpašumā esoša zemesgabala vai tā daļas iznomāšanu vai apbūves tiesību piešķiršanu;
2.6.
zemesgabala iznomāšanu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas lietošanas noteikumi paredz citu kārtību;
2.7.
valsts zemesgabala iznomāšanu valsts iestādei vai atvasinātas publiskas personas zemesgabala iznomāšanu attiecīgās atvasinātās publiskās personas iestādei valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai;
2.8.
neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu vai neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību piešķiršanu citas publiskas personas iestādei vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, izņemot nomas maksas vai apbūves tiesību maksas aprēķināšanas kārtību;
2.9.
apbūvēta zemesgabala iznomāšanu kopā ar publiskas personas būvi, izņemot nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
2.10.
zemesgabala iznomāšanu zemes dzīļu izmantošanai.
(Grozīts ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
3.
Šo noteikumu izpratnē neatkarīgs vērtētājs ir persona ar labu reputāciju, kura ieguvusi augstākās izglītības piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā vai radniecīgā jomā, kas ir saistīta ar nekustamo īpašumu, kura ir apguvusi nekustamā īpašuma vērtētāja profesijai nepieciešamās zināšanas akreditētā profesionālās tālākizglītības programmā, kā arī ieguvusi atbilstošu pieredzi un ir kompetenta attiecīgu aktīvu kategorijā un lokalizācijā esošas zemes un būvju novērtēšanā, vai persona, kurai ir derīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai (sertificēts vērtētājs). Novērtēšanas biroji, amatpersonas vai darbinieki tiek uzskatīti par neatkarīgiem, ja netiek pieļauta nepamatota ietekme uz viņu atzinumiem.
4.
Iznomātāja vadītājs (lēmējinstitūcija), iznomātāja izveidotas komisijas locekļi, kas pieņem lēmumus vai veic citas šajos noteikumos minētās darbības zemesgabala iznomāšanas vai apbūves tiesību piešķiršanas procesā, nedrīkst būt nomas tiesību vai apbūves tiesību pretendenti, kā arī tieši vai netieši ieinteresēti attiecīgā procesa iznākumā.
5.
Zemesgabala minimālā nomas maksa vai neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības minimālā maksa gadā ir 28 euro.
6.
Nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kuri attiecināmi uz iznomāto zemesgabalu. Apbūves tiesīgais papildus apbūves tiesības maksai maksā apbūves tiesības piešķīrējam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kuri attiecināmi uz apbūvei nodoto zemesgabalu.
2.Apbūvēta zemesgabala iznomāšana
7.
Apbūvētu zemesgabalu iznomā tikai uz tā esošās būves īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam (turpmāk arī – nomnieks), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
8.
Par apbūvēta zemesgabala nomu var slēgt nomas līgumu. Nomas līgumu slēdz, ja iznomātājs ir pieņēmis lēmumu slēgt nomas līgumu vai to ir ierosinājis attiecīgās būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, vai tā noslēgšanu nosaka citi normatīvie akti.
9.
Ja par apbūvēta zemesgabala nomu neslēdz nomas līgumu, iznomātājs būves īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu, kurā par iznomāto zemesgabalu norāda šādu informāciju:
9.1.
iznomātā zemesgabala platība;
9.2.
nomas maksas un citu saistīto maksājumu apmērs;
9.3.
samaksas termiņš un kārtība, tai skaitā nokavējuma procenti;
9.4.
cita pēc iznomātāja ieskatiem nepieciešamā informācija.
10.
Ja par apbūvēta zemesgabala nomu slēdz nomas līgumu, iznomātājs būves īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam nosūta uzaicinājumu noslēgt nomas līgumu. Ja attiecīgās būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs atsakās noslēgt nomas līgumu, iznomātājam ir tiesības prasīt tiesai noteikt piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaru.
11.
Maksāšanas paziņojuma, rēķina vai nomas līguma sastādīšanai persona iesniedz publiskas personas institūcijā, kuras valdījumā atrodas attiecīgais apbūvētais zemesgabals, šādus dokumentus:
11.1.
fiziskā persona – pieteikumu, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese un cita adrese, kurā persona ir sasniedzama, oficiālā elektroniskā adrese (ja ir aktivizēts tās konts) vai elektroniskā pasta adrese (ja ir), nomājamā apbūvētā zemesgabala adrese, kadastra apzīmējums (ja tāds ir zināms);
11.2.
juridiskā persona – pieteikumu, kurā norādīts juridiskās personas nosaukums (firma), juridiskā adrese, oficiālā elektroniskā adrese (ja ir aktivizēts tās konts) vai elektroniskā pasta adrese (ja ir), reģistrācijas numurs, nomājamā apbūvētā zemesgabala adrese, kadastra apzīmējums (ja tāds ir zināms);
11.3.
ja uz apbūvētā zemesgabala atrodas tiesiskā valdītāja būve, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā, – likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteikto dokumentu, kas apliecina attiecīgās būves tiesisku iegūšanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, vai dokumentu, kas apliecina personas lietojuma tiesības uz attiecīgo būvi, vai pašvaldības izziņu par to, ka būve atrodas personas lietošanā un piekrīt šīs personas mājsaimniecībai (lauku apvidos);
11.4.
ja uz apbūvētā zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, to īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji iesniedz notariāli apliecinātu vienošanos par zemesgabala lietošanas kārtību nomas maksas aprēķināšanai, ja tāda ir noslēgta. Ja uz apbūvēta zemesgabala bez privātpersonas būves atrodas arī publiskas personas būve, notariāls apliecinājums savstarpējai zemesgabala lietošanas kārtībai nav nepieciešams.
12.
Ja uz apbūvēta zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, bet to īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji nav iesnieguši notariāli apliecinātu vienošanos par zemesgabala lietošanas kārtību nomas maksas aprēķināšanai, iznomātājs maksāšanas paziņojuma, rēķina vai nomas līguma sastādīšanai izmanto Valsts zemes dienesta atzinumā par apbūvētā zemesgabala sadali domājamās daļās noteikto vai iznomātāja paša aprēķināto katrai būvei piekritīgo zemesgabala domājamās daļas apmēru.
13.
Maksāšanas paziņojuma, rēķina vai nomas līguma sastādīšanai iznomātājs nepieciešamo informāciju iegūst no atbilstoši šo noteikumu 11. punktam iesniegtās informācijas un attiecīgajiem valsts reģistriem. Ja uz apbūvēta zemesgabala esoša apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ, informāciju par būvi iznomātājam iesniedz tās īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
14.
Būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs maksā iznomātājam nomas maksu un citus saistītos maksājumus:
14.1.
atbilstoši iznomātāja nosūtītajam maksāšanas paziņojumam vai rēķinam;
14.2.
nomas līgumā noteiktajā kārtībā.
15.
Apbūvēta zemesgabala nomas maksu sāk aprēķināt ar maksāšanas paziņojuma vai rēķina nosūtīšanas dienu vai nomas līguma noslēgšanas dienu. Maksa par faktisko apbūvēta zemesgabala lietošanu līdz maksāšanas paziņojuma vai rēķina nosūtīšanas dienai vai nomas līguma noslēgšanas dienai tiek noteikta saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, nepiemērojot šo noteikumu 5. un 22. punktu.
16.
Nomas maksas aprēķina periods ir viens ceturksnis. Nomas maksu samaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām, ja puses nav vienojušās par citu norēķinu kārtību. Par maksāšanas paziņojumā, rēķinā vai nomas līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem iznomātājs aprēķina nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.
17.
Apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto).
18.
Ja iznomā apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi un nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, nomas maksu nosaka visam nomas objektam kopā atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai.
19.
Iznomātājs nomas maksu pārskata un maina, ja attiecīgajam apbūvētajam zemesgabalam tiek mainīta tā kadastrālā vērtība.
20.
Ja par apbūvēta zemesgabala nomu tiek slēgts nomas līgums, nomas līgumā paredz, ka iznomātājam šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu vai rēķinu, ir tiesības vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā.
21.
Iznomātājam ir tiesības nemainīt nomas maksu šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā, ja nomas maksas palielinājums ir mazāks nekā attiecīgā paziņojuma vai rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas.
22.
Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
22.1.
uz zemesgabala atrodas tiesiskā valdītāja būves, kuras saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" ir ierakstāmas kā patstāvīgi īpašumu objekti, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā;
22.2.
būves ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet pēc īpašnieka maiņas tiesiskais valdītājs trīs mēnešu laikā nav nostiprinājis zemesgrāmatā savas īpašumtiesības (izņemot gadījumu, ja tiesību nostiprināšanu kavē tiesas noteikts aizliegums), ja nomas līgums tiek slēgts ar attiecīgo tiesisko valdītāju;
22.3.
persona uz tās lietošanā vai nomā esošā zemesgabala ir veikusi nelikumīgu būvniecību.
23.
Nomas maksu var samazināt par 50 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:
23.1.
uz apbūvētā zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā nomnieka dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
23.2.
nomniekam ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss vai I invaliditātes grupa vai viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai vismaz trīs nepilngadīgi bērni, vai pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja viņas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību un nav darba tiesiskajās attiecībās, un uz zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā viņu dzīvesvieta;
23.3.
nomnieka nomas maksas un citu saistīto maksājumu parāds par attiecīgo apbūvēto zemesgabalu nav lielāks par 50 euro.
25.
Lai saņemtu šo noteikumu 23. vai 24. punktā minēto nomas maksas samazinājumu, nomnieks iesniedz iznomātājam dokumentus, kas apliecina apstākļu atbilstību šo noteikumu 23. vai 24. punktā minētajiem nosacījumiem. Nomnieks nekavējoties informē iznomātāju, ja tā sniegtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.
26.
Ja par apbūvēta zemesgabala nomu tiek slēgts nomas līgums, nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu vai rēķinu, vienpusēji mainīt nomas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru bez grozījumu izdarīšanas līgumā, ja:
26.1.
normatīvie akti paredz citu apbūvēta zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
26.2.
ar normatīvajiem aktiem tiek no jauna ieviesti vai palielināti uz apbūvētu zemesgabalu attiecināmi nodokļi un nodevas vai mainīts ar nodokli apliekamais objekts.
27.
Nomas līgumā paredz, ka šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos nomas maksa vai citu saistīto maksājumu apmērs tiek mainīts ar dienu, kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos.
3.Neapbūvēta zemesgabala iznomāšana
3.1.Neapbūvēta zemesgabala nomas līguma noslēgšanas kārtība
28.
Lēmumu par neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu pieņem iznomātājs.
29.
29.1.
neapbūvēts zemesgabals, kas ir starpgabals, vai neapbūvēts zemesgabals (tostarp zemesgabals ielu sarkanajās līnijās), kas nav iznomājams patstāvīgai izmantošanai un tiek iznomāts tikai piegulošā nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam ar nosacījumu, ka nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
29.2.
neapbūvēts zemesgabals, kas tiek izmantots personisko palīgsaimniecību vajadzībām atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 7. pantam ar nosacījumu, ka nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
29.3.
neapbūvēts zemesgabals, kas pilsētā nodots pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanai ar nosacījumu, ka nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
29.4.
neapbūvēts zemesgabals, kas tiek iznomāts biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofās un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu, kā arī starptautiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
29.5.
neapbūvēts zemesgabals, kas tiek izmantots sociālās aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, vides un dzīvnieku aizsardzības vai veselības aprūpes funkcijas nodrošināšanai;
29.6.
neapbūvēts zemesgabals, kas tiek izmantots ielu (tās daļu) transporta būvju un inženiertīklu būvdarbiem, kuru laikā tiek veikta ielas seguma uzlaušana, zemes darbi un ielas konstrukcijas atjaunošana, vai kas tiek izmantots nožogojumu, sastatņu, konteineru, estakāžu, būvmateriālu un dažādu mehānismu, kā arī citu pagaidu konstrukciju novietošanai, kuras saistītas ar minētajiem būvdarbiem;
29.7.
neapbūvēts zemesgabals vienai personai īslaicīgi – ne ilgāk par 10 dienām gadā – un iznomāšana nav pretēja sabiedrības interesēm;
29.8.
neapbūvēts zemesgabals līdz 10 ha lauku teritorijā, kas tiek izmantots lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai ūdenssaimniecībā, uz termiņu ne ilgāk par sešiem gadiem, ja šo noteikumu 33.6. apakšpunktā noteiktajā termiņā pieteicies tikai viens pretendents;
29.9.
neapbūvēts zemesgabals, kas tiek izmantots nomnieka informācijas objekta izvietošanai gar ceļiem vai izkārtnes izvietošanai;
29.11.
Aizsardzības ministrijas valdījumā esošs neapbūvēts zemesgabals, kas tiek iznomāts Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai, un neapbūvēta zemesgabala izmantošana paredzēta tādu attiecīgā komersanta vai zinātniskās institūcijas izgatavotu preču (vai to prototipu) testēšanai, kuras ir īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums (tai skaitā militāra rakstura preces, kas minētas Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā) vai kuras ir uzskatāmas par divējāda lietojuma precēm.
30.
Ja neapbūvētu zemesgabalu iznomā šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos:
30.4.
šo noteikumu 29.5., 29.6., 29.7., 29.8., 29.9. un 29.10. apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksu nosaka atbilstoši Ministru kabineta, pašvaldības domes, citas atvasinātas publiskas personas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja apstiprinātam nomas pakalpojumu maksas cenrādim, kas noteikts, ņemot vērā neatkarīga vērtētāja noteikto tirgus nomas maksu, vai neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto). Nomas pakalpojumu maksas cenrādi un nomas maksu pārskata atbilstoši nepieciešamībai un tirgus situācijai un maina ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku;
30.5.
šo noteikumu 29.11. apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksu nosaka atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nomas pakalpojumu maksas cenrādim (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto). Nomas pakalpojumu maksas cenrādi pārskata atbilstoši nepieciešamībai un tirgus situācijai un maina ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā.
32.
Neapbūvēta zemesgabala nomnieku noskaidro rakstiskā vai mutiskā izsolē. Iznomātājs pieņem lēmumu par piemērojamo izsoles veidu, nodrošina izsoles atklātumu un dokumentē izsoles procedūru.
33.
Par iznomājamo neapbūvēto zemesgabalu publicē šādu informāciju (ja attiecināms):
33.1.
neapbūvēta zemesgabala nosaukums, atrašanās vieta, kadastra apzīmējums, platība, lietošanas mērķis, apgrūtinājumi un cita zemesgabalu raksturojoša informācija;
33.3.
iznomāšanas mērķis un nomas līguma termiņš;
33.4.
citi iznomātāja noteikti iznomāšanas nosacījumi (tai skaitā nepieciešamie finanšu līdzekļu ieguldījumi neapbūvētajā zemesgabalā), kas nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus nomas tiesību pretendentu konkurencei;
33.5.
iznomātāja noteikti nosacījumi pretendentam, kas nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus nomas tiesību pretendentu konkurencei;
33.6.
pretendentu pieteikšanās termiņš, kas nav īsāks par piecām darbdienām, pieteikuma iesniegšanas vieta un reģistrēšanas kārtība;
33.7.
izsoles veids un norāde par pirmo vai atkārtoto izsoli;
33.8.
ja nomas tiesības tiek piešķirtas rakstiskā izsolē, – pieteikuma atvēršanas datums, laiks un vieta;
33.9.
ja nomas tiesības tiek piešķirtas mutiskā izsolē, – izsoles datums, laiks un vieta, izsoles solis, kā arī izsoles norises kārtība;
33.10.
nomas līguma projekts;
33.11.
neapbūvēta zemesgabala apskates vieta un laiks.
34.
Šo noteikumu 33. punktā minēto informāciju par valsts neapbūvētu zemesgabalu publicē iznomātāja tīmekļvietnē (ja tāda ir) un nodrošina bezmaksas publicēšanu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē. Iznomātājs papildus var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku nomas tiesību pretendentu loku.
35.
Šo noteikumu 33. punktā minēto informāciju par atvasinātas publiskas personas neapbūvētu zemesgabalu publicē attiecīgās atvasinātās publiskās personas tīmekļvietnē. Iznomātājs papildus var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku nomas tiesību pretendentu loku.
36.
Jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar informāciju par iznomājamā neapbūvētā zemesgabala stāvokli, kā arī saņemt citu iznomātāja rīcībā esošu informāciju par neapbūvēto zemesgabalu un apskatīt to dabā.
37.
Persona, kura vēlas nomāt neapbūvētu zemesgabalu, iesniedz iznomātājam pieteikumu. Pieteikumā norāda:
37.1.
fiziska persona – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (ja ir), juridiska persona un personālsabiedrība – nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
37.2.
pretendenta pārstāvi, norādot personu identificējošus datus (ja ir);
37.3.
oficiālo elektronisko adresi (ja ir aktivizēts tās konts) vai elektroniskā pasta adresi (ja ir);
37.4.
nomas objektu – neapbūvētā zemesgabala nosaukumu, atrašanās vietu, kadastra apzīmējumu;
37.5.
nomas laikā plānotās darbības neapbūvētajā zemesgabalā;
37.6.
ja tiek rīkota rakstiska izsole, – piedāvāto nomas maksu;
37.7.
pretendenta piekrišanu, ka iznomātājs kā kredītinformācijas lietotājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kredītinformāciju, tai skaitā ziņas par pretendenta kavētajiem maksājumiem un tā kredītreitingu, no iznomātājam pieejamām datu bāzēm.
38.
Neapbūvētu zemesgabalu neiznomā pretendentam, ja pēdējā gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas iznomātājs ir vienpusēji izbeidzis ar šo pretendentu noslēgto līgumu par īpašuma lietošanu, jo pretendents nav pildījis līgumā noteiktos pienākumus, vai stājies spēkā tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek izbeigts ar iznomātāju noslēgts līgums par īpašuma lietošanu pretendenta rīcības dēļ.
39.
Iznomātājam, izvērtējot lietderības apsvērumus, ir tiesības neapbūvētu zemesgabalu neiznomāt pretendentam, kurš atbilstoši iznomātāja izstrādātajiem un apstiprinātajiem potenciālā pretendenta labticības izvērtēšanas kritērijiem nav uzskatāms par labticīgu, tai skaitā pretendents pēdējā gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas nav labticīgi pildījis ar iznomātāju noslēgtajā līgumā par īpašuma lietošanu noteiktos nomnieka pienākumus – tam ir bijuši vismaz trīs maksājumu kavējumi, kas kopā pārsniedz vienu nomas maksas aprēķina periodu, vai iznomātājam zināmi publiskas personas nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu maksājumu parādi, vai pretendentam ir jebkādas citas būtiskas neizpildītas līgumsaistības pret iznomātāju.
40.
Neapbūvēta zemesgabala nomas tiesību solīšanu rakstiskā vai mutiskā izsolē sāk no iznomātāja noteiktās izsoles sākuma nomas maksas (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto). Iznomātājs organizē neapbūvēta zemesgabala apsekošanu un faktiskā stāvokļa novērtēšanu un izsoles sākuma nomas maksu nosaka, ievērojot zemesgabala atrašanās vietu, izmantošanas iespējas un citus apstākļus. Izsoles sākuma nomas maksas noteikšanai iznomātājs var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Ja nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku.
41.
Ja neapbūvēta zemesgabala rakstiskās vai mutiskās izsoles publikācijā norādītajā pieteikumu iesniegšanas termiņā neviens pretendents nav pieteicies, iznomātājs var pazemināt noteikto izsoles sākuma nomas maksu ne vairāk kā par 20 % (nepiemērojot šo noteikumu 5. punktu) un rīkot atkārtotu izsoli, ievērojot šo noteikumu 33. punktā minēto informācijas publicēšanas kārtību. Ja nepieciešams, iznomātājs var rīkot vairākas atkārtotas izsoles, ievērojot šā punkta nosacījumus.
43.
Iznomātājs nomas līgumu slēdz ar pretendentu, kurš atbilst iznomātāja nosacījumiem un ir piedāvājis augstāko nomas maksu. Pretendents paraksta nomas līgumu vai rakstiski paziņo par atteikumu slēgt nomas līgumu ar iznomātāju saskaņotā saprātīgā termiņā, kas nav garāks par 15 darbdienām no nomas līguma projekta nosūtīšanas dienas. Ja iepriekš minētajā termiņā pretendents nomas līgumu neparaksta un neiesniedz attiecīgu atteikumu, uzskatāms, ka pretendents no nomas līguma slēgšanas ir atteicies.
44.
Ja izsolei piesakās tikai viens pretendents, izsoli atzīst par notikušu. Iznomātājs ar pretendentu slēdz nomas līgumu par nomas maksu, kas nav zemāka par iznomātāja noteikto izsoles sākuma nomas maksu.
45.
Ja pretendents, kurš piedāvājis augstāko nomas maksu, atsakās slēgt nomas līgumu, iznomātājam ir tiesības piedāvāt slēgt nomas līgumu pretendentam, kurš ir piedāvājis nākamo augstāko nomas maksu. Iznomātājs 10 darbdienu laikā pēc minētā piedāvājuma nosūtīšanas publicē vai nodrošina attiecīgās informācijas publicēšanu šo noteikumu 34. vai 35. punktā minētajā tīmekļvietnē.
46.
Pretendents, kurš piedāvājis nākamo augstāko nomas maksu, atbildi uz šo noteikumu 45. punktā minēto piedāvājumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas dienas. Ja pretendents piekrīt parakstīt nomas līgumu par paša nosolīto augstāko nomas maksu, viņš paraksta nomas līgumu ar iznomātāju saskaņotā saprātīgā termiņā, kas nav garāks par 15 darbdienām no nomas līguma projekta nosūtīšanas dienas. Ja iepriekš minētajā termiņā pretendents līgumu neparaksta vai rakstiski nepaziņo par atteikumu slēgt nomas līgumu ar iznomātāju, ir uzskatāms, ka pretendents no nomas līguma slēgšanas ir atteicies, un rīkojama jauna nomas tiesību izsole.
48.
Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
48.1.
līdz 2016. gada 31. decembrim ir noslēgts nomas līgums ar apbūves tiesībām un uz tā pamata izsniegta būvatļauja, bet uzceltā patstāvīgā būve sešu mēnešu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā nav ierakstīta zemesgrāmatā;
48.2.
nomnieks uz nomātā zemesgabala ir veicis nelikumīgu būvniecību.
49.
Iznomātājam un nomniekam savstarpēji vienojoties, uz noteiktu laika periodu nomas maksu var samazināt līdz 50 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), ja nomnieks apņemas ievērot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:
49.1.
radīt jaunas darba vietas;
49.2.
veikt nozīmīgus finansiālos ieguldījumus, kas nodrošinās saimnieciskās darbības paplašināšanu vai dažādošanu;
49.3.
veikt finansiālos ieguldījumus, kas sekmēs inovāciju vai jaundibinātu ražošanas uzņēmumu veidošanos;
49.4.
veikt ieguldījumus neapbūvētā zemesgabala infrastruktūras attīstībā;
49.5.
neapbūvēto zemesgabalu izmantot sociālās aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, vides un dzīvnieku aizsardzības vai veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai.
50.
Iznomātājam un nomniekam savstarpēji vienojoties, uz noteiktu laika periodu nomas maksu var samazināt līdz 90 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), ja neapbūvēts zemesgabals atrodas teritorijā, kas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikta kā degradētā teritorija, un nomnieks apņemas ievērot vismaz vienu no šo noteikumu 49. punktā minētajiem nosacījumiem.
51.
Šo noteikumu 49. vai 50. punktā minēto nomas maksas samazinājumu piešķir atbilstoši iznomātāja izstrādātajiem kritērijiem nomas maksas samazinājuma gradācijai un piemērošanai. Pašvaldībai savos saistošajos noteikumos ir tiesības noteikt, kādi nosacījumi jāievēro papildus šo noteikumu 49. un 50. punktā minētajiem attiecībā uz pašvaldības neapbūvētajiem zemesgabaliem.
52.
Nomas maksas aprēķina periods ir viens ceturksnis. Nomas maksu samaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām, ja puses nav vienojušās par citu norēķinu kārtību. Par nomas līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem iznomātājs aprēķina nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.
53.
Iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.
54.
Nomas līgumu ar nomnieku nepagarina, ja pēdējā gada laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums par nomas līguma pagarināšanu, iznomātājs ir vienpusēji izbeidzis ar šo nomnieku noslēgto līgumu par īpašuma lietošanu, jo nomnieks nav pildījis līgumā noteiktos pienākumus, vai stājies spēkā tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek izbeigts ar iznomātāju noslēgts līgums par īpašuma lietošanu nomnieka rīcības dēļ.
55.
Nomas līgumu ar nomnieku ir tiesības nepagarināt, ja pēdējā gada laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums par nomas līguma pagarināšanu, nomnieks nav labticīgi pildījis ar iznomātāju noslēgto līgumu par īpašuma lietošanu, tai skaitā tam ir bijuši vismaz trīs maksājumu kavējumi, kas kopā pārsniedz vienu nomas maksas aprēķina periodu, vai iznomātājam zināmi publiskas personas nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu maksājumu parādi, vai nomniekam ir jebkādas citas būtiskas neizpildītas līgumsaistības pret iznomātāju.
56.
Pagarinot nomas līguma termiņu, nomas maksu pārskata, piemērojot šo noteikumu 3. nodaļā noteikto nomas maksas noteikšanas kārtību. Ja neapbūvēts zemesgabals ir iznomāts, rīkojot izsoli par zemesgabala nomas tiesībām, nomas maksu pārskata un maina, ja pārskatītā nomas maksa ir augstāka par noteikto nomas maksu. Ja nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai un maina, ja tā ir augstāka par noteikto nomas maksu. Ja nomas maksa tiek mainīta, nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu.
3.2.Atsevišķi nomas līgumā ietveramie tipveida nosacījumi
58.
Nomas līgumā norāda:
58.1.
nomas līguma priekšmetu – neapbūvēta zemesgabala platību, kadastra apzīmējumu un zemesgrāmatu nodalījuma numuru (ja zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā), tā izmantošanas mērķi;
58.2.
iznomātāju un nomnieku, norādot personu identificējošus datus;
58.3.
nomas līguma termiņu;
58.4.
nomas maksas un citu saistīto maksājumu apmēru, samaksas termiņu un kārtību, nokavējuma procentus, kā arī nomas maksas pārskatīšanas kārtību;
58.5.
līdzēju tiesības un pienākumus;
58.6.
līdzēju atbildību par līguma neizpildīšanu;
58.7.
līguma izbeigšanas nosacījumus, tai skaitā vienpusējas tiesības atkāpties no nomas līguma;
58.8.
strīdu izšķiršanas kārtību;
58.9.
citus noteikumus.
59.
Noslēgtā nomas līguma noteikumi nedrīkst būtiski atšķirties no publicētajiem nomas noteikumiem. Līgumā noteiktā nomas maksa nedrīkst būt zemāka par izsoles rezultātiem, izņemot šajos noteikumos paredzētos gadījumus.
60.
Nomas līgumā paredz, ka nomniekam ir pienākums:
60.1.
kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par neapbūvēto zemesgabalu, uzturēt to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt, lai neapbūvētajam zemesgabalam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija ir sakopta atbilstoši vietējās pašvaldības saistošo noteikumu prasībām par pašvaldības teritoriju un būvju uzturēšanu;
60.2.
papildus nomas maksai maksāt iznomātājam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kuri attiecināmi uz iznomāto neapbūvēto zemesgabalu.
61.
Nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu vai rēķinu, vienpusēji mainīt nomas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru bez grozījumu izdarīšanas līgumā:
61.2.
šo noteikumu 62. punktā minētajos gadījumos;
61.3.
ja normatīvie akti paredz citu neapbūvēta zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
61.4.
ja ar normatīvajiem aktiem tiek no jauna ieviesti vai palielināti uz neapbūvētu zemesgabalu attiecināmi nodokļi un nodevas vai mainīts ar nodokli apliekamais objekts.
62.
Ja nomas līgumu slēdz uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem gadiem, nomas līgumā paredz, ka:
62.1.
iznomātājs vienpusēji pārskata nomas maksu ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā un maina, ja pārskatītā nomas maksa ir augstāka par noteikto nomas maksu. Ja nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju un nomas maksa tiek palielināta, nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku;
62.2.
pārskatītā un mainītā nomas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc attiecīgā paziņojuma nosūtīšanas nomniekam;
62.3.
nomas maksu var nemainīt, ja saskaņā ar publicētajiem nomas nosacījumiem publiskas personas nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nomniekam paredzēts pienākums neapbūvētajā zemesgabalā ieguldīt finanšu līdzekļus vai arī nomas līguma darbības laikā iznomātājs ar nomnieku par to ir rakstiski vienojušies un iznomātājs šos finanšu līdzekļus nekompensē, un nomnieka veiktie nepieciešamie un derīgie izdevumi, kas nav amortizēti (atpelnīti) līdz nomas maksas pārskatīšanai, ir vienādi vai lielāki par pārskatītās nomas maksas un noteiktās nomas maksas starpību;
62.4.
ja nomnieks nepiekrīt atbilstoši šo noteikumu 62.1. apakšpunktam pārskatītajai nomas maksai, nomniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma, par to rakstiski informējot iznomātāju vienu mēnesi iepriekš. Līdz līguma izbeigšanai nomnieks maksā nomas maksu atbilstoši pārskatītajai nomas maksai.
64.
Iznomātājam ir tiesības nemainīt nomas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru šo noteikumu 61. punktā minētajos gadījumos, ja nomas maksas un citu saistīto maksājumu kopējais palielinājums ir mazāks nekā attiecīgā paziņojuma vai rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas.
65.
Nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, samazināt nomas maksu, ja nekustamā īpašuma tirgus segmentā pastāv nomas objektu pieprasījuma un nomas maksu samazinājuma tendence. Ja nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu. Nomas maksu nesamazina pirmajos trīs gados pēc nomas līguma noslēgšanas.
66.
Ja pienākums neapbūvētajā zemesgabalā ieguldīt finanšu līdzekļus nomniekam paredzēts publicētajos nomas nosacījumos vai arī nomas līguma darbības laikā iznomātājs ar nomnieku par to ir rakstiski vienojušies, nomas līgumā paredz nomniekam pienākumu:
66.1.
veikt būvdarbus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātam un saskaņotam (tostarp ar iznomātāju) būvprojektam un iznomātāja akceptētai izmaksu tāmei, būvdarbu izpildei piesaistot tikai būvuzņēmēju vai kvalificētus speciālistus, kas ir tiesīgi veikt attiecīgos būvdarbus;
66.2.
viena mēneša laikā pēc būvdarbu pabeigšanas iesniegt iznomātājam aktu par būves nodošanu ekspluatācijā, būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, izpilddokumentāciju, tai skaitā izpildshēmas, izpildrasējumus, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju aktus, atbilstības sertifikātus un deklarācijas par izmantotajiem materiāliem, uzstādīto iekārtu un mehānismu garantiju apliecinājumus un tehniskās pases, lietošanas un apkopes instrukcijas, iekārtu, sistēmu testēšanas un pārbaudes aktus un protokolus un citus izpildu dokumentus.
67.
Nomas līgumā paredz, ka iznomātājs neatlīdzina nomniekam neapbūvētajā zemesgabalā ieguldītos finanšu līdzekļus, izņemot šādus šajā punktā minētos gadījumus, ja tie ir paredzēti publicētajos nomas nosacījumos vai ja nomas līguma darbības laikā iznomātājs ar nomnieku par to ir rakstiski vienojušies un nomas līgumā paredzējuši izdevumu atlīdzināšanu:
67.1.
iznomātājs vienpusēji atkāpjas no nomas līguma pirms termiņa, jo neapbūvētais zemesgabals iznomātājam nepieciešams normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, un nomnieks labticīgi pildījis nomas līguma saistības. Iznomātājs pēc šo noteikumu 69. punktā minēto dokumentu saņemšanas atlīdzina nomniekam neatkarīga vērtētāja uz nomas līguma izbeigšanas brīdi noteikto atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu nomas līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos;
67.2.
neapbūvēto zemesgabalu atsavina un tā pircējs uzteic nomas līgumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja nomnieks labticīgi pildījis nomas līguma saistības. Iznomātājs pēc pirkuma maksas un šo noteikumu 69. punktā minēto dokumentu saņemšanas atlīdzina nomniekam neatkarīga vērtētāja uz nomas līguma izbeigšanas brīdi noteikto atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu nomas līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos;
67.3.
neapbūvēto zemesgabalu atsavina un tā pircējs ir nomnieks, kas labticīgi pildījis nomas līguma saistības. Iznomātājs pēc pirkuma maksas un šo noteikumu 69. punktā minēto dokumentu saņemšanas atlīdzina nomniekam neatkarīga vērtētāja uz nomas līguma izbeigšanas brīdi noteikto atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu nomas līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos;
67.4.
iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus un citus apstākļus, nomas līgumā paredz citus gadījumus, kad iznomātājs uzņemas pienākumu, līgumam beidzoties, atlīdzināt nepieciešamos un derīgos izdevumus, ja nomnieks labticīgi pildījis nomas līguma saistības. Iznomātājs atlīdzina nomniekam neatkarīga vērtētāja uz nomas līguma izbeigšanas brīdi noteikto atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu nomas līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos.
68.
Ja nomnieks nav ievērojis šo noteikumu 66. punktā minētos pienākumus, tam zūd tiesības uz nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanu. Nomniekam nav tiesību uz nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanu arī tad, ja būvdarbi netiek pilnībā pabeigti un būvobjekts netiek nodots ekspluatācijā, un to bija paredzēts veikt pirms šo noteikumu 67. punktā minētajiem gadījumiem.
69.
Iesniedzot iesniegumu nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanai šo noteikumu 67. punktā minētajos gadījumos, nomnieks iesniegumam pievieno būvdarbu izmaksu tāmes, darbu izpildes pārskatus, veikto darbu apmaksu apliecinošus dokumentus un citus iznomātāja pieprasītos dokumentus. Iesniegums iesniedzams sešu mēnešu laikā pēc nomas līguma izbeigšanās dienas. Ja attiecīgie nosacījumi netiek ievēroti, nomniekam zūd tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu. Nomnieks iznomātājam kompensē vai iznomātājs ietur no nomniekam atlīdzināmās summas neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu par šo noteikumu 67. punktā minētajām darbībām.
70.
Nomnieks neapbūvētu zemesgabalu var nodot apakšnomā tikai tad, ja šādas nomnieka tiesības ir paredzētas publicētajos nomas nosacījumos.
71.
Nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, rakstiski informējot nomnieku līgumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām, vienpusēji atkāpties no nomas līguma, neatlīdzinot nomnieka zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja:
71.1.
nomniekam ir bijuši vismaz trīs nomas līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumi, kas kopā pārsniedz vienu nomas maksas aprēķina periodu;
71.2.
tiek pārkāpti nomas līguma nosacījumi, tai skaitā nomnieks nav veicis nomas līgumā paredzētos finanšu līdzekļu ieguldījumus neapbūvētajā zemesgabalā;
71.3.
neapbūvēts zemesgabals bez iznomātāja piekrišanas ir nodots apakšnomā, izņemot gadījumu, ja apakšnomas tiesības paredzētas publicētajos nomas nosacījumos.
72.
Nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, rakstiski informējot nomnieku līgumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, vienpusēji atkāpties no nomas līguma, neatlīdzinot nomnieka zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja neapbūvētais zemesgabals nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
73.
Nomas līgumā var paredzēt citus gadījumus, kad iznomātājs var vienpusēji atkāpties no nomas līguma.
74.
Nomas līgumā paredz, ka nomnieks nekavējoties informē iznomātāju par izmaiņām šo noteikumu 37. punktā minētajā informācijā.
75.
Izvērtējot lietderības apsvērumus, nomas līgumā var paredzēt pušu pienākumu nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā. Izmaksas, kas saistītas ar nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā un attiecīgā ieraksta dzēšanu, sedz nomnieks.
4.Apbūves tiesības piešķiršana
76.
Lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu pieņem publiskas personas institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais neapbūvētais zemesgabals. Lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu var noteikt, ka neapbūvētā zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanas procedūru veic attiecīgā neapbūvētā zemesgabala pārvaldītājs (turpmāk – apbūves tiesības piešķīrējs).
77.
Neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesīgo noskaidro rakstiskā vai mutiskā izsolē. Apbūves tiesības piešķīrējs pieņem lēmumu par piemērojamo izsoles veidu, apstiprina publicējamo informāciju par apbūves tiesības objektu, nodrošina izsoles atklātumu un dokumentē izsoles procedūru.
79.
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka apbūves tiesības maksu apbūves tiesīgais maksā ar apbūves tiesības līguma noslēgšanas dienu.
80.
Neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
80.1.
uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) divu mēnešu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā nav ierakstīta zemesgrāmatā;
80.2.
apbūves tiesīgais uz apbūvei nodotā zemesgabala ir veicis nelikumīgu būvniecību;
80.3.
apbūves tiesīgais nav nojaucis uz apbūves tiesību pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) apbūves tiesības līgumā noteiktajā termiņā, ja tas ir paredzēts.
81.
Apbūves tiesības ierakstīšanai zemesgrāmatā apbūves tiesības piešķīrējs var pilnvarot apbūves tiesīgo, paredzot šādu pienākumu apbūves tiesības līgumā. Izmaksas, kas saistītas ar apbūves tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā un attiecīgā ieraksta dzēšanu, sedz apbūves tiesīgais.
82.
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka bez apbūves tiesības piešķīrēja rakstiskas piekrišanas aizliegts apbūves tiesību atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām.
83.
Apbūves tiesības līgumā var paredzēt, ka apbūves tiesības piešķīrēja tiesības saņemt apbūves tiesības maksu ir aizsargājamas ar ķīlas tiesību uz apbūves tiesību.
84.
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka apbūves tiesības piešķīrējam, izvērtējot lietderības apsvērumus, ir tiesības prasīt apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē vai prasīt apbūves tiesības izbeigšanu pirms apbūves tiesības termiņa beigām, ja apbūves tiesīgajam ir bijuši vismaz trīs apbūves tiesības līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumi, kas kopā pārsniedz vienu apbūves tiesības maksas aprēķina periodu.
85.
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka apbūves tiesības piešķīrējam ir tiesības, rakstiski informējot apbūves tiesīgo līgumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, prasīt apbūves tiesības izbeigšanu pirms apbūves tiesības termiņa beigām, neatlīdzinot apbūves tiesīgajam zaudējumus, kas saistīti ar apbūves tiesības līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja neapbūvēts zemesgabals nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
86.
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka apbūves tiesīgais atlīdzina visus zaudējumus, kas radušies apbūves tiesības piešķīrējam saistībā ar nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) nojaukšanu, kas uzcelta uz apbūves tiesību pamata, ja apbūves tiesības līgumā bija paredzēts pienākums apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās to veikt.
87.
Apbūves tiesības līgumā var paredzēt, kādos gadījumos apbūves tiesības piešķīrējs atlīdzina ieguldījumus uz apbūves tiesību pamata uzceltajā nedzīvojamajā ēkā (inženierbūvē), ja apbūves tiesības līgumā netiek paredzēts pienākums apbūves tiesīgajam nojaukt uz apbūves tiesību pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) pirms apbūves tiesības izbeigšanās. Ieguldījumus uz apbūves tiesību pamata uzceltajā nedzīvojamajā ēkā (inženierbūvē) atlīdzina atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajam atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēram uz apbūves tiesības līguma izbeigšanas brīdi. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu apbūves tiesības līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos. Apbūves tiesīgais apbūves tiesības piešķīrējam kompensē vai apbūves tiesības piešķīrējs ietur no apbūves tiesīgajam atlīdzināmās summas neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu par šajā punktā minētajām darbībām.
4.1Apbūves tiesības piešķiršana vēja elektrostaciju izvietošanai
87.1
Apbūves tiesības vēja elektrostaciju izvietošanai piešķir saskaņā ar šo noteikumu 4. nodaļu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.
87.2
Ar apbūves tiesības ieguvušo personu slēdz līgumu vēja elektrostaciju izvietošanai , kas paredz vienlaikus izpētes tiesību piešķiršanu un tiesības nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas (turpmāk šajā nodaļā – apbūves tiesību līgums).
87.3
Apbūves tiesības līgumā paredz minimālo projektējamo vēja elektrostaciju uzstādīto jaudu, kārtību, kādā zemes gabali tiek izmantoti inženierizpētes un projektēšanas stadijā, kā arī kārtību, kādā zemes gabalu platība, līguma pusēm vienojoties, tiek precizēta līdz vēja elektrostaciju būvniecībai un ekspluatācijai nepieciešamajām platībām, uz kurām piešķiramas apbūves tiesības.
87.4
Apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā pēc vēja elektrostaciju būvniecībai un ekspluatācijai nepieciešamās platības precizēšanas.
87.5
Apbūves tiesības līgumā paredz tā izbeigšanas kārtību, ja apbūves tiesīgais nepilda līgumā noteiktās saistības.
87.6
Apbūves tiesības līgumā paredz zaudējumu, kas saistīti ar apbūves tiesības pirmstermiņa izbeigšanu, atlīdzināšanu apbūves tiesīgajam, ja vēja elektrostaciju apbūves tiesības līgumu apbūves tiesības piešķīrējs izbeidz pirms apbūves tiesības termiņa beigām.
87.7
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka apbūves tiesības piešķīrējam ir tiesības, neatlīdzinot apbūves tiesīgajam zaudējumus, rakstiski informējot apbūves tiesīgo līgumā noteiktajā termiņā, prasīt apbūves tiesības izbeigšanu pirms apbūves tiesības termiņa beigām, ja apbūves tiesīgais ir pārkāpis līguma noteikumus un normatīvos aktus. Apbūves tiesības līgumā paredz apbūves tiesīgā tiesības izbeigt apbūves tiesības līgumu līdz būvniecības uzsākšanai bez zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.
87.8
Apbūves tiesību līgumā nosaka šādas atsevišķas maksas:
87.81.
maksa par tiesībām iegūt apbūves tiesības nodibināšanas iespēju, ko nosaka izsolē vai saskaņā ar šo noteikumu 87.20 punktu;
87.82.
maksa inženierizpētes un projektēšanas periodā;
87.83.
maksa būvniecības periodā;
87.84.
maksa ekspluatācijas periodā.
87.9
Apbūves tiesības piešķīrējs publicē šo noteikumu 34. vai 35. punktā minētajās tīmekļvietnēs, paziņojumu par pieteikšanos publiskai izsolei uz noteiktiem vēja elektrostaciju izvietošanai paredzētiem zemes gabaliem. Apbūves tiesības piešķīrējs nosaka minimālo projektējamo vēja elektrostaciju uzstādīto jaudu izpētes platībai.
87.10
Izsolē par izpētes tiesību piešķiršanu un tiesībām nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas vēja elektrostaciju izvietošanai pretendenti ar augšupejošu soli sola vienreizēju maksājumu par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu. Sākumcena tiek noteikta sākuma maksas - nulle euro par hektāru un minimālā viena izsoles soļa - pieci euro par hektāru summas apmērā, kas nav mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto. Publiska persona, attiecīgi motivējot šo lēmumu, lai noteiktu sākuma maksu, var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Ja sākuma maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, apbūves tiesīgais kompensē apbūves tiesības piešķīrējam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu apbūves tiesīgo.
87.11
Apbūves tiesības līgumā nosaka apbūves tiesības maksu, kas maksājama priekšapmaksas veidā, atbilstoši turpmāk minētajam:
87.111.
inženierizpētes un projektēšanas periodā, kas nav garāks par pieciem gadiem par laiku no apbūves tiesības līguma noslēgšanas dienas līdz dienai, kad būvatļaujā tiek izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijas izbūvei par izpētei nepieciešamo zemi – 500 euro gadā par vienu projektējamo megavatu atbilstoši plānotajai vēja elektrostacijas jaudai;
87.112.
būvniecības periodā, kas nav garāks par četriem gadiem, no atzīmes būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijas izbūvei līdz vēja elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā, par būvniecībai nepieciešamo zemi – 3400 eiro gadā par vienu megavatu.
87.12
Nosakot maksu atbilstoši šo noteikumu 87.11 punktam jaunu līgumu noslēgšanai vai maksas noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 87.13 punktu, tiek veikta apbūves tiesības maksas indeksācija atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes gada inflācijas rādītājam, palielinājumam nepārsniedzot 4% apmēru par katru gadu no 2024.gada 1.janvāra.
87.13
Apbūves tiesības maksu laika periodam pēc vēja elektrostaciju nodošanas ekspluatācijā maksā kā pēcapmaksu vienu reizi ceturksnī par iepriekšējo periodu un to aprēķina tādējādi, ka elektrostacijas apbūves tiesību maksa, kas noteikta euro, ir 4% no vēja elektrostacijas bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk kā apbūves tiesības maksa būvniecības stadijā, kas indeksēta atbilstoši šo noteikumu 87.12 punktam.
87.14
Šo noteikumu 87.13 punktā minētos bruto ieņēmumus nosaka saskaņā ar formulu: Σ (Eson* Cet), kur:
Eson ir Latvijā licencēta elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora apstiprinātais saražotais elektroenerģijas apjoms (megavatstundās) konkrētā tirdzniecības intervālā;
Cet ir Latvijā darbojoša elektroenerģijas vairumtirgus operatora nākamās dienas izsolē noteiktā elektroenerģijas cena (euro/megavatstundā) konkrētā tirdzniecības intervālā.
Eson ir Latvijā licencēta elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora apstiprinātais saražotais elektroenerģijas apjoms (megavatstundās) konkrētā tirdzniecības intervālā;
Cet ir Latvijā darbojoša elektroenerģijas vairumtirgus operatora nākamās dienas izsolē noteiktā elektroenerģijas cena (euro/megavatstundā) konkrētā tirdzniecības intervālā.
87.15
Apbūves tiesības maksu atbilstoši šo noteikumu 87.14 punktam no katras vēja elektrostacijas bruto ieņēmumiem apbūves tiesīgais maksā no dienas, kad vēja elektrostacija ir nodota ekspluatācijā, bet ne vēlāk kā pēc astoņiem gadiem no apbūves tiesības līguma noslēgšanas brīža. Apbūves tiesīgais papildus apbūves tiesības maksai maksā apbūves tiesības piešķīrējam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kuri attiecināmi uz apbūvei nodoto zemesgabalu, sākot no brīža, kad ir veikta atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijai un attiecīgajā zemesgrāmatā ir atvērts apbūves tiesības nodalījums.
87.16
Līdz apbūves tiesības nodalījuma atvēršanai zemesgrāmatā zemes gabalu apsaimnieko apbūves tiesības piešķīrējs vai tā noteikts pārvaldītājs, Apbūves tiesības līgumā paredz, ka pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un uzturēt to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
87.17
Maksa par vēja elektrostacijām nepieciešamo elektrolīniju, apakšstaciju un elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par atlīdzību par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu.
87.18
Par vēja elektrostacijām nepieciešamo pievadceļu izbūves un izmantošanas kārtību publiskas personas zemē apbūves tiesīgais rakstveidā vienojas ar attiecīgās publiskas personas zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nepieciešamības gadījumā noslēdzot līgumu par atbilstoša servitūta nodibināšanu. Pievadceļu izbūvi un pārbūvi par saviem līdzekļiem veic apbūves tiesīgais, ja izsoles nolikumā nav paredzēts citādi.
87.19
Apbūves tiesības līgumā paredz, ka līdz apbūves tiesības līguma termiņa beigām apbūves tiesīgajam vēja elektrostacijas, saistītā infrastruktūra vai to daļas jānojauc un jāveic zemes gabala sakārtošana par saviem līdzekļiem. Atbilstoši apbūves tiesības piešķīrēja lietderības apsvērumiem apbūves tiesības līguma puses, atsevišķi rakstveidā vienojoties vismaz vienu gadu pirms apbūves tiesības termiņa, var paredzēt, ka apbūves tiesīgajam nav jānojauc vēja elektrostacijas, saistītā infrastruktūra vai to daļas.
87.20
Valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņem lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, kurās valstij piederošu zemesgabalu valdītājs piešķir izpētes un apbūves tiesības tādam tiesību subjektam, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām. Šādās teritorijās izsoli par izpētes un apbūves tiesības piešķiršanu nerīko un vienreizējo maksājumu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam.
5.Zemesgabala iznomāšana zemes dzīļu izmantošanai
(Nodaļa svītrota ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
88.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
89.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
90.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
91.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
92.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
93.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
94.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
95.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
96.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
97.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
98.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
99.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
100.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
101.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
102.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
103.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
104.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
105.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
106.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
107.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
108.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
6.Neizpirktās pilsētu zemes iznomāšana
109.
Ja dzīvojamās ēkas īpašniekiem vai augļu dārzu lietotājiem, kuriem zemesgabals piešķirts ar apbūves tiesībām, saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta pirmo daļu zemesgabala lietošanas tiesības ir izbeigušās, šādu zemesgabalu iznomā pašvaldība.
110.
Informāciju par neizpirkto pilsētu zemi pašvaldība iegūst no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ja nepieciešams, pašvaldība uzaicina personu, kurai beigušās zemesgabala lietošanas tiesības (turpmāk – bijušais zemesgabala lietotājs), iesniegt informāciju par būvēm vai augļu dārziem, kas atrodas uz minētā zemesgabala.
111.
Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas pašvaldība sagatavo nomas līgumu, paziņo bijušajam zemesgabala lietotājam par zemesgabala lietošanas tiesību izbeigšanos un zemesgabala nomas tiesību iegūšanu, kā arī nosūta uzaicinājumu noslēgt zemesgabala nomas līgumu.
112.
Ja bijušais zemesgabala lietotājs atsakās noslēgt nomas līgumu, pašvaldībai ir tiesības prasīt tiesai piespiedu nomas līguma slēgšanu, nomas maksas parāda piedziņu un nokavējuma procentu piedziņu 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru nokavējuma dienu, sākot ar dienu, kad iestājušies Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta pirmajā daļā minētie apstākļi.
113.
Zemesgabala nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto).
114.
Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
114.1.
uz zemesgabala atrodas tiesiskā valdītāja būves, kuras saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" ir ierakstāmas kā patstāvīgi īpašuma objekti, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā;
114.2.
būves ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet pēc īpašnieka maiņas tiesiskais valdītājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā savas īpašumtiesības (izņemot gadījumu, ja tiesību nostiprināšanu kavē tiesas noteikts aizliegums);
114.3.
persona uz tās lietošanā esošā zemesgabala ir veikusi nelikumīgu būvniecību.
115.
Nomas maksu var samazināt par 50 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:
115.1.
uz zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā bijušā zemesgabala lietotāja dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
115.2.
bijušajam zemesgabala lietotājam ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss vai I invaliditātes grupa vai viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai vismaz trīs nepilngadīgi bērni, vai pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja viņas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību un nav darba tiesiskajās attiecībās, un uz zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā viņu dzīvesvieta;
115.3.
bijušā zemesgabala lietotāja nomas maksas un citu saistīto maksājumu parāds par attiecīgo apbūvēto zemesgabalu nav lielāks par 50 euro.
117.
Lai saņemtu šo noteikumu 115. vai 116. punktā minēto nomas maksas samazinājumu, bijušais zemesgabala lietotājs iesniedz pašvaldībā, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, dokumentus, kas apliecina apstākļu atbilstību šo noteikumu 115. vai 116. punktā minētajiem nosacījumiem. Bijušais zemesgabala lietotājs nekavējoties informē pašvaldību, ja tā sniegtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.
118.
Nomas līgumā norāda:
118.1.
zemesgabala adresi, platību, kadastra apzīmējumu un zemesgrāmatu nodalījuma numuru (ja zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā), tā izmantošanas mērķi;
118.2.
iznomātāju un nomnieku, norādot personu identificējošus datus;
118.3.
nomas tiesību iegūšanas laiku un līguma termiņu;
118.4.
nomas maksu un maksāšanas kārtību, kā arī nomas maksas pārskatīšanas kārtību;
118.5.
nomnieka atbildību par maksājumu kavēšanu, kā arī nomnieka pienākumu patstāvīgi maksāt nekustamā īpašuma nodokli;
118.6.
nomnieka pienākumu novērst šo noteikumu 114. punktā norādītos apstākļus, ja tādi pastāv;
118.7.
nomnieka pienākumu ievērot zemesgabalam noteiktos apgrūtinājumus, arī ja nomas līguma slēgšanas brīdī tie nav ierakstīti zemesgrāmatā;
118.8.
strīdu izšķiršanas kārtību.
7.Komercdarbības atbalsts, kas sniegts samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā
119.
Ja nomnieks vai apbūves tiesīgais zemesgabalu izmanto saimnieciskai darbībai un samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam vai apbūves tiesīgajam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā šo noteikumu 49. un 50. punktā minētajos gadījumos sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190/45) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/9) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013), ievērojot šajā nodaļā noteiktos nosacījumus.
120.
Ja nomnieks vai apbūves tiesīgais zemesgabalu izmanto gan darbībai, kurai samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam vai apbūves tiesīgajam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, gan darbībai, kurai tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un šīs darbības ir iespējams nodalīt, atbalsta regulējums tiek piemērots tikai tai darbībai, kurai atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja darbības nav iespējams nodalīt, atbalsta regulējums tiek piemērots abām darbībām kopā.
121.
Atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā nepiemēro, ja nomniekam vai apbūves tiesīgajam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst tiesību aktos maksātnespējas jomā noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.
122.
Nomnieks vai apbūves tiesīgais, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā, iesniedz attiecīgi iznomātājam vai apbūves tiesības piešķīrējam informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
123.
Pirms atbalsta piešķiršanas nomniekam vai apbūves tiesīgajam pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados pretendenta saņemtais de minimis atbalsta apjoms nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā un Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai.
(Grozīts ar MK 26.11.2019. noteikumiem Nr. 564)
124.
Iznomātājs vai apbūves tiesības piešķīrējs, kas piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā, uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar:
124.1.
Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
124.2.
Komisijas regulu Nr. 717/2014, ievērojot normatīvos aktus par zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību;
124.3.
Komisijas regulu Nr. 1408/2013, ievērojot normatīvos aktus par lauksaimniecības nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību.
125.
Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus.
127.
Ja nomnieks vai apbūves tiesīgais, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši tam, kā norādīts Komisijas Regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktā.
128.
Nomas vai apbūves tiesības līgumā paredz, ka atbalstu samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā atceļ un nomnieks vai apbūves tiesīgais atmaksā attiecīgi iznomātājam vai apbūves tiesības piešķīrējam to nomas maksas vai apbūves tiesības maksas daļu, par kuru ir sniegts atbalsts samazinātas nomas maksas vai apbūves tiesības maksas veidā, ja:
128.1.
nomnieks vai apbūves tiesīgais ir sniedzis nepatiesu informāciju par saņemto de minimis atbalstu;
128.2.
nomnieks pārkāpj vai apbūves tiesīgais pārkāpj attiecīgi nomas vai apbūves tiesības līgumā noteiktās tiesības un nepilda pienākumus vai ja nomnieka vai apbūves tiesīgā darbības vai bezdarbības dēļ tiek nodarīts būtisks kaitējums videi vai cilvēkiem un ir spēkā stājies kompetentās institūcijas lēmums par šāda kaitējuma nodarīšanu.
129.
Nomnieks un iznomātājs vai apbūves tiesīgais un apbūves tiesības piešķīrējs datus par de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.
130.
Sabiedriskā labuma organizācijai, kura iznomātajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un kurai atbalsts samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, iznomātājs komercdarbības atbalstu samazinātas nomas maksas veidā 100 % apmērā sniedz, ja ir pieņemts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. pantā minētais lēmums par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
8.Noslēguma jautājumi
131.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumus Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 180. nr.; 2009, 98., 133. nr.; 2010, 86. nr.; 2012, 39. nr.; 2013, 189. nr.; 2014, 95. nr.).
132.
Iznomājot privatizācijai vai atsavināšanai nodotu apbūvētu zemesgabalu, par kuru vēl nav noslēgts pirkuma līgums, piemēro šo noteikumu 2. nodaļā paredzēto kārtību.
133.
Izdevumus, kas radušies, nosakot zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, sedz zemesgabala nomnieks, noslēdzot nomas līgumu.
134.
Ja uz zemesgabala atrodas publiskai personai nepiederoša un zemesgrāmatā nereģistrēta būve, attiecīgās būves lietotājs maksā maksu par faktisko zemesgabala lietošanu līdz būves tiesiskā statusa sakārtošanai.
135.
Apbūvēta zemesgabala nomas maksu vai maksu par faktisko apbūvēta zemesgabala lietošanu par laikposmu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas zemes nomu, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
136.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
137.
Nomas līgumiem, kuri noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemērojami normatīvie akti par publiskas personas zemes nomu, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo nomas līgumu, ja līgumā nav noteikts citādi. Iznomātājam ir tiesības pagarināt nomas līguma termiņu, piemērojot šajos noteikumos noteikto kārtību.
138.
Nomas līgumiem, kas tiek pārskatīti saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu, nomas maksu nosaka, piemērojot šajos noteikumos noteikto kārtību, izņemot šo noteikumu 62.1. apakšpunktā minēto nomnieka pienākumu kompensēt iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu.
139.
Pašvaldības izvērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" 18. punktu izdotos pašvaldību saistošos noteikumus un, ja nepieciešams, līdz 2019. gada 1. janvārim izdod jaunus saistošos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai ir spēkā saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" 18. punktu izdotie pašvaldību saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
140.
(Svītrots ar MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 164)
142.
Ja neapbūvēta zemesgabala nomas vai apbūves tiesības izsole ir izsludināta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, to pabeidz un nomas vai apbūves tiesības līgumu slēdz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas zemes nomu, kas bija spēkā, izsludinot attiecīgo izsoli.
143.
Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.350
Pilsētu zemes nomas tipveida līgums