22-TA-789
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu
lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – atbalsts) pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" (turpmāk – pasākums) atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.
2.
Finansējums pasākumā tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013). Atbalstu dotāciju veidā sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014).
3.
Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā.
4.
Pasākuma mērķis ir veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību un nodarbinātību lauku teritorijā, kā arī dažādot ar lauksaimniecību nesaistītas aktivitātes, lai attīstītu alternatīvus ienākumu avotus un palielinātu ienākumu līmeni lauku reģionos.
II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi
5.
Pasākuma īstenošanas vieta ir lauku teritorija – Latvijas teritorija, izņemot valstspilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.
6.
Atbalsta pretendents ir:
6.1.
lauksaimnieks – saimnieciskās darbības veicējs, kura dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā, ja tie ražo lauksaimniecības produktus (līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktus) un pēdējā noslēgtajā gadā no lauksaimnieciskās darbības ir guvuši ieņēmumus ne mazāk kā 51 procentu no kopējiem ieņēmumiem;
6.2.
saimnieciskās darbības veicējs, kura dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas saimniecisko darbību veic juridiskajā adresē vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētā struktūrvienībā, kura atrodas lauku teritorijā, ja atbalsta pretendents atbilst arī mikrouzņēmuma vai maza uzņēmuma statusam atbilstoši regulas Nr. 651/2014 I pielikumā dotajai definīcijai. Ja atbalsta pretendents ir juridiska persona, tās pamatkapitālā ir vismaz 75 procenti privātā kapitāla daļu.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
7.
Atbalsta pretendents, pirms pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir deklarējis savu dzīvesvietu vai reģistrējis uzņēmumu vai tā struktūrvienību šo noteikumu 5. punktā minētajā lauku teritorijā un tajā visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku nodrošina saimniecisko darbību.
(MK 18.04.2017. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
8.
Nosakot atbalsta pretendenta atbilstību mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma kategorijai, ņem vērā saistītos uzņēmumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
9.
Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:
9.1.
ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstībai – šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem, kam ir noslēgts pārskata gads un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegta iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija vai gada pārskats un kas ir apliecinājuši saimnieciskās darbības sistemātiskumu (vismaz trīs darījumi par atlīdzību finanšu pārskata gadā);
9.2.
ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošanai vai tūrisma aktivitāšu veicināšanai – šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem, kam ir noslēgts pārskata gads un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegta iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija vai gada pārskats un kas ir apliecinājuši saimnieciskās darbības sistemātiskumu (vismaz trīs darījumi par atlīdzību finanšu pārskata gadā). Tūrisma aktivitāšu veicināšana ietver:
9.2.1.
kempingu vai atpūtas vietu ierīkošanu, labiekārtojot teritoriju un sagatavojot to telšu, pārvietojamu mājiņu, treileru un citu vieglas konstrukcijas būvju un objektu izvietošanai;
9.2.2.
jaunu mazēku (ēku, kuru kopējā platība nepārsniedz 25 kvadrātmetrus) būvniecību un aprīkošanu kempingu vai atpūtas vietās;
9.2.3.
šo noteikumu 24. punktā noteiktās darbības;
9.3.
tūrisma aktivitāšu veicināšanai – šo noteikumu 6. punktā minētajiem atbalsta pretendentiem, kas ir tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kuri noslēguši pārskata gadu un Valsts ieņēmumu dienestā iesnieguši iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju vai gada pārskatu un kuri pārskata gadā ir apliecinājuši saimnieciskās darbības sistemātiskumu vismaz ar trim darījumiem par atlīdzību, tūristu piesaistes objektā veicot mērķtiecīgu darbību tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai un gūstot ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas:
9.3.1.
esošo tūristu mītņu pārbūvei, atjaunošanai un aprīkošanai;
9.3.2.
esošo tūristu mītņu ēdināšanas bloku būvniecībai, kā arī būvju atjaunošanai vai pārbūvei un nepieciešamā aprīkojuma iegādei;
9.3.3.
jaunu mazēku (ēku, kuru kopējā platība nepārsniedz 25 kvadrātmetrus) būvniecībai un aprīkošanai esošā kempingu vai tūrisma objektu teritorijā, kas sagatavota un labiekārtota telšu, pārvietojamu mājiņu, treileru un citu vieglas konstrukcijas būvju un objektu izvietošanai un paredzēta viesu izmitināšanai;
9.3.4.
esošo kempingu un jaunatnes tūrisma mītņu koplietošanas virtuvju, ēdamtelpu, tualešu un dušas telpu būvniecībai un pārbūvei, to atjaunošanai un aprīkošanai;
9.3.5.
tūrisma pakalpojumu dažādošanai.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209; MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
10.
Par atjaunošanas darbiem uzskatāmi būvdarbi, kad būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, uzlabota ēkas energoefektivitāte, telpas pārveidotas un pielāgotas ražošanas, pakalpojuma vai tūrisma vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju) un pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļautas pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizētas).
(MK 18.04.2017. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
11.
Atbalsta pretendents projektu īsteno nozarē, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem.
12.
Projekta īstenošana nav atbalstāma:
12.1.
regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;
12.2.
regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" apakšpunktā minētajā zvejniecības un akvakultūras nozarē, 1. panta 3. punkta "b" apakšpunktā minētajā primārās lauksaimniecības ražošanas nozarē regulas Nr. 651/2014 2. panta 9. punktā un 1. panta 3. punkta "c" apakšpunktā minētajos gadījumos un lauksamniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē regulas Nr. 651/2014 2. panta 8. un 10. punktā minētajos gadījumos;
12.3.
regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punktā minēto tiesību pārkāpumu gadījumā;
12.4.
ja atbalsta pretendents nav apliecinājis, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nav īstenojis un divus gadus pēc projekta pabeigšanas neīstenos regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā minēto pārcelšanu;
12.5.
regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" un "b" apakšpunktā minētajās nozarēs:
12.5.1.
tērauda nozarē atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 43. punktam;
12.5.2.
ogļrūpniecības nozarē atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 13. punktam;
12.5.3.
pašpiedziņas komerciālo kuģu būvē. Pašpiedziņas komerciālie kuģi ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:
12.5.3.1.
jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru vai preču pārvadāšanai;
12.5.3.2.
jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);
12.5.3.3.
velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;
12.5.3.4.
šo noteikumu 12.5.3.1., 12.5.3.2. un 12.5.3.3. apakšpunktā minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;
12.5.4.
sintētisko šķiedru nozarē atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 44. punktam;
12.5.5.
transporta nozarē (kā arī saistītajā infrastruktūrā) saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. punktu (NACE 2. red. H sadaļa), izņemot taksometru pakalpojumus (NACE 2. red. H sadaļas 49.32 klase), individuālos kravu pārvadāšanas pakalpojumus (NACE 2. red. H sadaļas 49.42 klase), cauruļvadu transportu (NACE 2. red. H sadaļas 49.5 grupa) un kosmisko transportu (NACE 2. red. H sadaļas 51.22 klase);
12.5.6.
enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 130. punktam;
12.6.
lauksaimniecības (NACE 2. red. A sadaļas 1. nodaļa) un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē (NACE 2. red. C sadaļas 10. un 11. nodaļa), izņemot dabisko minerālūdeņu un citu pudelēs iepildītu ūdeņu ražošanu.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209; MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
13.
Vienā projekta iesniegumā ietver vienu no šo noteikumu 9. punktā minētajām aktivitātēm.
14.
Atbalsta pretendents trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas sasniedz šādus mērķus: attīsta saimniecisko darbību, saglabā esošās darba vietas un, ja kopējo attiecināmo izmaksu apmērs pārsniedz 200 000 euro, rada vismaz vienu jaunu darba vietu, ko saglabā visu projekta uzraudzības laiku.
(MK 03.05.2018. noteikumu Nr. 259 redakcijā)
15.
Jaunas darba vietas radīšana šo noteikumu izpratnē nozīmē, ka papildus jau esošajām darba vietām tiek izveidota jauna normāla laika darba vieta atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām projekta īstenošanas nozarē, nesamazinot uzņēmuma kopējo darba vietu skaitu.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209; MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
16.
(Svītrots ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
17.
Ja šo noteikumu 14. punktā minēto mērķu īstenošanai atbalsta pretendents, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un kas saskaņā ar Komerclikumu nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus, projekta īstenošanas laikā piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibina komercsabiedrību, kas atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām, tam dibinātajā komercsabiedrībā visu projekta uzraudzības laiku pieder vismaz 51 procents kapitāla daļu.
(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
18.
Ja atbalsta saņēmējs – fiziska persona – projekta uzraudzības laikā kļūst par kapitāla daļu turētāju komercsabiedrībā, kas darbojas projekta īstenošanas nozarē, vai komercsabiedrībā, kas darbojas blakustirgus nozarē, un tam attiecīgajā komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme, atbalsta saņēmējam visu projekta uzraudzības laiku šajā komercsabiedrībā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu.
19.
Atbalsta pretendents projekta iesniegumā pierāda saimnieciskās darbības ekonomisko dzīvotspēju atbilstoši šo noteikumu 20. punkta prasībām.
20.
Ja projekta attiecināmo izmaksu kopsumma plānošanas periodā 2021.–2027. gadam:
20.1.
nepārsniedz 20 000 euro:
20.1.1.
projekta iesniegumā norādītā naudas plūsma ir pozitīva laikposmā no pēdējā noslēgtā finanšu gada pārskata līdz projekta iesnieguma iesniegšanai, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas un apliecina spēju projektu īstenot un sasniegt mērķi;
20.1.2.
trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas palielina neto apgrozījumu vismaz par 10 procentiem no projekta attiecināmo izmaksu summas projekta īstenošanas nozarē un nodrošina to visu projekta uzraudzības laiku;
20.2.
pārsniedz 20 000 euro:
20.2.1.
naudas plūsma ir pozitīva laikposmā no pēdējā noslēgtā finanšu gada pārskata līdz projekta iesnieguma iesniegšanai, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas un apliecina spēju projektu īstenot un sasniegt mērķi;
20.2.2.
atbalsta pretendents pierāda saimnieciskās darbības ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā finanšu gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, un tā ekonomiskā dzīvotspēja atbilst diviem no šādiem rādītājiem:
20.2.2.1.
pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir vismaz 0,20;
20.2.2.2.
apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kredītiem ir vismaz 1,00 (īstermiņa kredītiem nepieskaita nākamo periodu ieņēmumu sastāvā iekļauto valsts un Eiropas Savienības īstermiņa finansiālo atbalstu);
20.2.2.3.
tīrās peļņas un ar 50 procentiem reizināta nolietojuma summa ir vismaz 0;
20.2.3.
trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas palielina neto apgrozījumu vismaz par pieciem procentiem no projekta attiecināmo izmaksu summas projekta īstenošanas nozarē un nodrošina to visu projekta uzraudzības laiku.
21.
Atbalsta pretendents visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku nodrošina, ka projekts atbilst pasākuma mērķim, un neaizvieto esošos pamatlīdzekļus. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu, ievērojot šo noteikumu 53. punktā noteikto, neuzskata:
21.1.
papildu investīcijas esošos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
21.2.
tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai uzņēmumā esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
21.3.
tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
21.4.
jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
22.
Atbalsta pretendents ir īpašnieks vai nomnieks (vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas) nekustamajam īpašumam, kurā, īstenojot projektu, paredzēts būvēt jaunas būves, pārbūvēt vai atjaunot esošās būves, tās aprīkot, uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus, ierīkot, atjaunot vai labiekārtot uzņēmuma teritoriju vai infrastruktūru, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā.
III.Papildnosacījumi atbalsta piešķiršanai tūrisma aktivitāšu veicināšanai
23.
Atbalsta pretendents vismaz vienu gadu pirms projekta iesniegšanas kā tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir iekļauts tūrisma bukletā vai tīmekļvietnē, kas popularizē tūrisma pakalpojumus.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
24.
Šo noteikumu 9.3.5. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanā atbalsta šādas darbības:
24.1.
peldvietu izveidi;
24.2.
aktīvo atpūtas taku un tiltiņu izveidi vai labiekārtošanu;
24.3.
rotaļlaukumu un aktīvas atpūtas un izklaides objektu izveidi vai labiekārtošanu un ar to saistīto iekārtu vai aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu;
24.4.
ūdenstūrisma apmetņu vai atpūtas vietu izveidi vai labiekārtošanu;
24.5.
infrastruktūras pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem;
24.6.
inventāra iegādi tūrisma pakalpojumu sniegšanai un radošo darbnīcu izveidei;
24.7.
sporta laukumu un būvju izveidi, kas nodrošina ar sportu saistītas darbības, ja tās ietilpst esošajā vai plānotajā tūrisma pakalpojumā;
24.8.
tūrisma pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā inventāra uzglabāšanas nojumes vai slēgtu telpu izveidi vai paplašināšanu, kā arī teritorijas labiekārtošanu, ievērojot maksimālās attiecināmās izmaksas atbalsta aprēķināšanā galvenajiem būvju tipiem (turpmāk – maksimālās būvju tipu attiecināmās izmaksas).
IV.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti
25.
Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā, Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
25.1.
projekta iesniegumu. Tajā norāda:
25.1.1.
aktivitāti, uz kuru piesakās;
25.1.2.
informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā – darbības aprakstu, raksturojošos rādītājus, ražošanas ēkas un būves, tehniku un iekārtas, saņemto publisko finansējumu;
25.1.3.
informāciju par projektu – projekta mērķi, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu, projekta īstenošanas darbības virzienu, investīciju rezultātā sasniedzamos rādītājus un ieguldījumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam un pārejas perioda mērķa virzienos;
25.1.4.
finanšu informāciju;
25.1.5.
iesniegtos dokumentus;
25.2.
pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā;
25.3.
deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai;
25.4.
zemesgrāmatā reģistrētu ilgtermiņa nomas līgumu;
25.5.
iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Ja pretendents ir tiesīgs nepiemērot normatīvos aktus par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, tas iesniedz aprakstu brīvā formā, norādot, kā tika noteikta mazākā cena, un informāciju par aptaujātajiem uzņēmējiem. Aprakstam pievieno reklāmas bukletus un citu informāciju, kas apliecina noteiktās cenas objektivitāti;
25.6.
par jaunas būvniecības, ēkas atjaunošanas un pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai papildus iesniedz:
25.6.1.
būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu;
25.6.2.
būvprojektu, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam ir izsniegusi būvatļauju un tajā izdarījusi atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
25.6.3.
papildinātu būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – kopā ar projekta iesniegumu vai deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu;
25.6.4.
būvniecības izmaksu tāmi, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam ir izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;
25.6.5.
būvprojektu un būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja iegādājas būvmateriālus un būvvalde atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei nav izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;
25.7.
ja investīcijas paredzētas ēku energoefektivitātes palielināšanai, iesniedz:
25.7.1.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izsniegta energosertifikāta un tā pielikumu kopijas (pirms tiek uzsākta ēkas pārbūve vai atjaunošana) un ēkas pagaidu energoserfikāta un tā pielikuma kopijas (pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, pārbūves vai atjaunošanas) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju – ēkām, kurām piemēro ēku energoefektivitātes prasības;
25.7.2.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā vai uzņēmumu energoauditora izstrādātu ēkas energoaudita pārskatu pirms ēkas pārbūves vai atjaunošanas un pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, pārbūves vai atjaunošanas (7. pielikums) – ēkām, kurām nepiemēro ēku energoefektivitātes prasības;
25.8.
nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta energoauditora atzinumu, kas apliecina iekārtas energoefektivitātes palielinājumu vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar nomaināmo iekārtu, enerģijas patēriņa datus pirms un pēc projekta īstenošanas, enerģijas sākumdatus un to avotus, izmantoto aprēķinu metodiku un veikto mērījumu aprakstu, ja paredzēti ieguldījumi energoefektivitātei iekārtās;
25.9.
informāciju par atbalsta pretendenta elektroenerģijas patēriņu iepriekšējā kalendāra gadā, ja projekts paredz atjaunojamās enerģijas ražošanu pašpatēriņam. Ja atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pārsniedz iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģijas apjomu, atbalsta pretendents papildus iesniedz pamatojumu elektroenerģijas jaudas palielināšanai un tehnisko dokumentāciju, kas apliecina sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu.
25.1
(Svītrots)
26.
Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai vai pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai, šo noteikumu 25.6. apakšpunktā minētos būvniecības dokumentus (izņemot 25.6.3. apakšpunktā minētos dokumentus), kā arī 25.5. apakšpunktā minētos iepirkuma dokumentus par būvniecību, būves atjaunošanas vai pārbūves un vispārējām izmaksām, kas saistītas ar būvniecību, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
28.
(Svītrots)
29.
Projektu iesniegumus sarindo atbilstoši iegūtajam punktu skaitam (2. pielikums).
30.
Ja projektu atlasē punktu skaits ir vienāds, priekšroka ir atbalsta pretendentam, kuram projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas.
31.
Šo noteikumu 9. punktā minēto aktivitāšu īstenošanu pretendents uzsāk ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
32.
Šo noteikumu 31. punktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu, ja atbalsta pretendents:
32.1.
Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā;
32.2.
ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no projektā paredzēto pamatlīdzekļu iegādes kopējās summas;
32.3.
citos gadījumos ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas.
(Grozīts ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
V.Publiskā finansējuma veids un apmērs
33.
Plānošanas periodā 2021.–2027. gadam vienai ar atbalsta pretendentu saistīto personu grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 euro, tai skaitā par mobilās tehnikas iegādi – 100 000 euro.
34.
Vienam atbalsta pretendentam plānošanas periodā 2021.–2027. gadam pieejamais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs tiek aprēķināts, nepārsniedzot atbalsta pretendenta neto apgrozījumu no saimnieciskās darbības pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vairāk kā trīs reizes. Šo nosacījumu nepiemēro, ja atbalsta pretendenta kopējā atbalstīto attiecināmo izmaksu summa plānošanas periodā 2021.–2027. gadam nepārsniedz 20 000 euro.
35.
Atbalsta intensitāte no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas (reģioni atbilstoši statistisko NUTS 3 reģionu klasifikatoram):
35.1.
sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – 40 procentu, ieguldījumiem energoefektīvās ēkās – 50 procentu, Pierīgas reģionā – 40 procentu;
35.2.
vidējiem un lielajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – 40 procentu, vidējiem komersantiem ieguldījumiem energoefektīvās ēkās – 50 procentu;
35.3.
specializētās meža tehnikas iegādei – 35 procenti, Pierīgas reģionā lielajiem komersantiem – 30 procentu;
35.4.
Pierīgas reģionā lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu;
35.5.
citas mobilās tehnikas iegādei – 25 procenti.
36.
(Svītrots)
36.1
Īstenojot ieguldījumus energoefektīvās ēkās, atbalsta pretendents nodrošina, ka pēc būvdarbu pabeigšanas ēkas energoefektivitāte vismaz par 20 procentiem pārsniedz būvniecību un energoefektivitāti regulējošos normatīvajos aktos noteikto ēkas minimālo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K).
37.
(Svītrots ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
VI.Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
38.
Pasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:
38.1.
jaunu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu (tehnikas, iekārtas un aprīkojuma, tostarp datoru programmatūras) iegādes izmaksas, lai tieši nodrošinātu ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā projekta īstenošanas nozarē, kā arī vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar tehnikas un iekārtu uzstādīšanu to darbības nodrošināšanai;
38.2.
jaunas būvniecības vai pārbūves projektu izmaksas atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu veikšanu, bet nepārsniedzot maksimālās attiecināmās izmaksas (5. pielikums);
38.3.
būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu vai atbalsta pretendenta sastādītu tāmi būvniecības darbiem, ja būvvalde pretendentam ir izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, bet nepārsniedzot maksimālās attiecināmās izmaksas (5. pielikums);
38.4.
vispārējās izmaksas (būvprojekta izstrādes izmaksas atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā par arhitektu un inženieru pakalpojumiem, honorāriem, ekspertīzi, būvuzraudzību un autoruzraudzību), bet ne vairāk kā septiņi procenti no būvniecības tāmē iekļauto attiecināmo izmaksu kopsummas, nepārsniedzot 5000 euro. Būvprojekta izmaksas ir attiecināmas, ja projekta attiecināmajās izmaksās ir paredzēta attiecīgās ēkas būvniecība, būves atjaunošana vai pārbūve;
38.5.
izdevumi par tādas mobilās tehnikas iegādi, kas reģistrējama Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, ja šo mobilo tehniku saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" apakšpunktu nav paredzēts izmantot komercpārvadājumu veikšanai. Mobilā tehnika šo noteikumu izpratnē ir:
38.5.1.
mehāniskais transportlīdzeklis (ierīce, kas var braukt pa ceļu un ir paredzēta pasažieru vai kravas pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai) un tā aprīkojums;
38.5.2.
velkamais transportlīdzeklis (transportlīdzeklis, kam nav motora un kas paredzēts braukšanai savienojumā ar transportlīdzekli) jeb piekabe un tā aprīkojums;
38.6.
izdevumi par specializētās meža tehnikas iegādi. Specializētā meža tehnika ir mežizstrādes pašgājējtehnika (pievešanas, treilēšanas, koku gāšanas, atzarošanas un sagarināšanas mašīnas), kura ir rūpnieciski ražota un konstruktīvi paredzēta speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai, ievērojot šo noteikumu 12.5.5. apakšpunktu, vai specifisku darbu veikšanai un uz kuras ir uzstādītas specifisko funkciju izpildei paredzētās iekārtas;
38.7.
ēkas energosertifikāta un tā pielikumu, ēkas pagaidu energosertifikāta un tā pielikumu vai ēkas energoaudita pārskatu sagatavošanas izmaksas.
38.8.
izdevumi par iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai atbalsta pretendenta pašpatēriņam.
(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 259)
39.
Ja pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību. Publisko finansējumu par attiecīgajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.
39.1
Ja pretendents paredz ieguldījumus enerģijas ražošanas iekārtās atbilstoši šo noteikumu 38.8. apakšpunktam, ievēro šādus nosacījumus:
39.11.
ieguldījumu projekta galvenais mērķis nav vērsts uz enerģijas ražošanu un tirdzniecību;
39.12.
enerģija saražota pretendenta pašpatēriņam, un enerģijas ražošanas jauda ir pielāgota pretendenta ražošanas vai pakalpojumu nodrošināšanai. Atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz atbalsta pretendenta elektroenerģijas pašpatēriņu iepriekšējā kalendāra gadā, vai atbalsta pretendents pamato plānoto elektroenerģijas patēriņa palielinājumu;
39.13.
ieguldījumi attiecināmi uz atjaunojamiem enerģijas avotiem vai augstas efektivitātes koģenerāciju;
39.14.
sākotnējie ieguldījumi enerģiju ražojošās iekārtās ir plānoti mazākā apjomā attiecībā pret visiem veicamajiem sākotnējiem ieguldījumiem projekta ietvaros. Enerģiju ražojošo iekārtu izmaksas ir attiecināmas ne vairāk kā 30 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu vērtības projektā.
40.
Ja projektā ir paredzētas tikai būvniecības, tostarp teritorijas labiekārtošanas, izmaksas, bet nav paredzētas ēku un telpu aprīkošanas, iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, atbalsta saņēmējs pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pēc ēku un telpu aprīkošanas, iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas, kad ir iespējama funkcionāla telpu un teritorijas izmantošana un ražošana vai pakalpojuma sniegšana. Pirms ēku un telpu aprīkošanas un iekārtu un aprīkojuma uzstādīšanas atbalsta saņēmējs, pamatojoties uz izdevumu dokumentiem, var saņemt starpmaksājumus ne vairāk kā 80 procentu apmērā no piešķirtā publiskā finansējuma.
41.
Ievērojot šo noteikumu 35. un 36. punktā norādīto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī šo noteikumu 53. punktā minētos nosacījumus, galvenajiem būvju tipiem maksimālo attiecināmo izmaksu publiskā finansējuma aprēķinā ietver visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā iekšējo un ārējo ūdensvadu, iekšējās un ārējās kanalizācijas, iekšējās un ārējās elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izmaksas), bet neietver iekārtu un aprīkojuma izmaksas.
42.
Ja projektā paredzētās jaunās būvniecības, pārbūves vai būves atjaunošanas izmaksas konkrētajam būves tipam pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, projekta iesniegumu nenoraida, ja pretendents sedz izmaksu starpību.
43.
Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tieši saistīti ar attiecīgā pasākuma mērķa sasniegšanu.
44.
Maksimālās attiecināmās izmaksas atbalsta aprēķināšanā galvenajiem būvju tipiem noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā.
44.1
Ja projektu īstenošanas laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksu pieaugums pārsniedz piecus procentus, salīdzinot ar ceturksni, kurā iesniegts projekta iesniegums, tad par attiecīgi pārsniegto procentpunktu apmēru pieļaujams palielināt šo noteikumu 5. pielikumā minētās maksimālās attiecināmās izmaksas, nepārsniedzot projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu summu un nemainot projekta mērķi.
45.
Par attiecināmajām izmaksām uzskata šādas tieši ar ražošanu vai tūrisma pakalpojumu sniegšanu nesaistītas izmaksas, ja telpas platība (m2) vai apjoms (m3) nepārsniedz 10 procentus no projektā paredzētās būves kopējās platības (m2) vai apjoma (m3):
45.1.
jaunu administratīvo telpu būvniecības vai esošo telpu pārbūves izmaksas;
45.2.
apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas izmaksas;
45.3.
palīgtelpu ierīkošanas izmaksas, ja projekta iesniegumā ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana un nepieciešamība projekta aktivitātes īstenošanā;
45.4.
personāla atpūtas telpu un citu telpu ierīkošanas izmaksas;
45.5.
ēku balkonu un terašu izbūves izmaksas.
46.
Pasākumā ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:
46.1.
procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;
46.2.
naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;
46.3.
tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;
46.4.
izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav īstenota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;
46.5.
esošo būvju un teritorijas uzturēšanas izmaksas;
46.6.
tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;
46.7.
personāla atlīdzība;
46.8.
nodokļi un nodevas (izņemot pievienotās vērtības nodokli tiem pretendentiem, kas nav reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji);
46.9.
vispārējas nozīmes transportlīdzekļu (tostarp ar iekšdedzes dzinējiem) izmaksas, kuri nav īpaši pielāgoti speciālu funkciju veikšanai, izņemot tādu specializēto transportlīdzekļu izmaksas, kuri konstruktīvi un tikai rūpnieciski ir ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu veikšanai un uz kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju veikšanai paredzētas iekārtas;
46.10.
investīcijas tādu iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādei, kas paredzēts lauksaimniecības produkcijas ražošanai;
46.11.
(Svītrots)
46.12.
mazvērtīgā inventāra izmaksas. Mazvērtīgais inventārs šo noteikumu izpratnē ir inventārs, kura vērtība ir mazāka nekā atbalsta pretendenta pamatlīdzekļu summa atbilstoši tā grāmatvedības uzskaites metodikai, kurš nav uzskaitīts krājumos un kura kalpošanas laiks ir mazāks nekā viens gads;
46.13.
izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;
46.14.
izmaksas, kas veiktas pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;
46.15.
citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013.
47.
Izmaksas, kas pēc Lauku atbalsta dienesta novērtējuma pārsniedz vidējās tirgus cenas, kā arī aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafika noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksas uzskata par neattiecināmajām izmaksām.
48.
Finansējums netiek piešķirts, ja atbalsta pretendents ir uzsācis atbalstāmās aktivitātes īstenošanu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.
49.
Šo noteikumu 38. punktā minētās attiecināmās izmaksas atbalsta saņēmējs:
49.1.
izmanto tikai projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā un savā saimnieciskajā darbībā;
49.2.
ietver aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, kas paliek atbalsta saņēmēja īpašumā un ko nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.
VII.Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana
50.1
Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktu atbalsta saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 procentu apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts publisks atbalsts.
51.
Projekta iesniedzējs, kas darbojas gan regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas regulā Nr. 651/2014 noteiktās darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmas, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem.
52.
Atbalstu nepiešķir regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajā gadījumā.
53.
Atbalstu šo noteikumu 38. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. panta 4. punkta "a" apakšpunktu, ievērojot, ka materiālie aktīvi atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punkta un regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta definīcijai un šo noteikumu 38. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projektā radīto pamatlīdzekļa vērtību.
54.
Lielais komersants atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai.
55.
Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punktu projektā veiktos ieguldījumus saglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc tā īstenošanas.
56.
Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punktu atbalsta pretendents, īstenojot projektu, iegādājas jaunus ražošanas pamatlīdzekļus.
57.
Piešķirot atbalstu lielajiem komersantiem, ievēro regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta un 14. panta 7. punkta prasības.
57.1
Nemateriālie aktīvi atbilst regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem. Lielajiem komersantiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 50 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām izmaksām.
58.
Atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem nepiešķir, ja atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktā noteiktajam vienotā ieguldījumu projekta attiecināmo izmaksu kopsumma pārsniedz 50 miljonus euro.
59.
Saistītās personas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai saistīto uzņēmumu definīcijai.
60.
Atbalstu, kas piešķirts, pamatojoties uz šiem noteikumiem, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot šajos noteikumos paredzēto finansējuma intensitāti un apmēru un maksimālā publiskā finansējuma apmēru vai maksimālo robežvērtību, kas noteikta citā valsts atbalsta programmā, individuālā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
61.
Piešķirto finansējumu šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka šo noteikumu ietvaros piešķirtais finansējums kopā ar citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā finansējuma intensitāti (reģioni atbilstoši statistisko NUTS 3 reģionu klasifikatoram):
61.1.
sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – 60 procentu, Pierīgas reģionā – 50 procentu;
61.2.
Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā lielajiem komersantiem – 40 procentu, vidējiem komersantiem – 50 procentu;
61.3.
Pierīgas reģionā lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu.
61.1
Ja atbalsta saņēmējs izmanto šo noteikumu 60. un 61. punktā minēto kumulāciju, tas, pretendējot uz atbalstu šo noteikumu ietvaros, norāda visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tā paša projekta ietvaros, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, kā arī atbalsta intensitāti.
61.2
Ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu). Uzsāktais projekts atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam un ir tāds projekts, kura īstenošanas darbi ir sākti, par ko liecina ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu darbu sākums ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.
62.
(Svītrots ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
63.
Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests uz atbalsta piešķiršanas brīdi ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Nosacījumu, lai saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu.
63.1
Datums, kurā pieņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par iesnieguma apstiprināšanu, uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu.
64.
Lauku atbalsta dienests publicē regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteikto informāciju un saskaņā ar minētās regulas 12. pantu nodrošina tās pieejamību. Atbalsta saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu pieejamību vismaz 10 gadus pēc projekta īstenošanas.
65.
Lai izpildītu regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes nosacījumu, projektu uzsāk īstenot pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Projekta iesniegums atbilst regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju. Projekta īstenošana tiek uzsākta atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegumu noraida.
65.1
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 651/2014, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Lauku atbalsta dienestam visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
VIII.Projekta uzraudzība
66.
Atbalsta saņēmējs, sākot ar ceturto gadu pēc projekta īstenošanas un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu līdz 1. jūnijam, iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā, tajā ietverot informāciju par atbalsta saņēmēju (tostarp nodarbinātajiem) un sasniedzamo mērķu izpildes rādītājiem.
67.
Lauku atbalsta dienests pieprasa saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā noteiktajā kārtībā, ja projekta īstenošanas un uzraudzības periodā atbalsta pretendents nenodrošina sākotnējo projekta atlases kritērijos (2. pielikums) iegūto punktu skaitu un tas rada risku atbalsta saņemšanai.
68.
Projekta uzraudzības laikā – piecus gadus, sākot no pirmā noslēgtā gada pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, – nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas vietu, to iepriekš nesaskaņojot ar Lauku atbalsta dienestu.
69.
Projekta uzraudzības laikā atbalsta saņēmējs neveic strukturālas izmaiņas, kas apdraud tā atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem un šo noteikumu 6. punktā minētajam atbalsta pretendenta statusam, to iepriekš nesaskaņojot ar Lauku atbalsta dienestu.
IX.Noslēguma jautājumi
70.
Atbalsta pretendents publisko finansējumu saņem pēc tam, kad Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu, ka divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas projektu nav pārcēlis uz teritoriju, kurā īstenots sākotnējais ieguldījums, kam pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc pasākuma īstenošanas, un Lauku atbalsta dienests ir pārliecinājies par šā apliecinājuma atbilstību regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktam.
71.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Projektu atlases kritēriji atbalsta piešķiršanai
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Projektu atlases kritēriji atbalsta piešķiršanai tūrisma aktivitāšu veicināšanai
4.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksi pēc 2014. gada datiem
(Pielikums svītrots ar MK 18.04.2017. noteikumiem Nr. 209)
5.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Maksimālās attiecināmās izmaksas atbalsta aprēķināšanā galvenajiem būvju tipiem
1. Projektu īsteno aktivitātē:
1.1. ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība;
1.2. ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana.
| Nr. p. k. | Būves tips | Mērvienība | Jaunbūvei un pārbūvei (par kopējo būves platību (bez PVN)) |
Būvmateriāli/būves atjaunošana (par kopējo pārbūvējamo/atjaunojamo platību (bez PVN)) |
| 1. | Ražošanas ēka | EUR/m2 | 732,00 | 375,00 |
| 2. | Palīgbūve, noliktava |
EUR/m2 | 353,00 | 174,00 |
| 3. | Nojume (bez sienas apšuvuma, vārtiem un logiem) | EUR/m2 | 229,00 | 129,00 |
| 4. | Labiekārtošanas izmaksas: | 16,00 | ||
| 4.1. | betonēti laukumi | EUR/m2 | 52,00 | 30,00 |
| 4.2. | asfaltēti, bruģēti laukumi | EUR/m2 | 52,00 | 29,00 |
| 4.3. | grants seguma laukumi | EUR/m2 | 21,00 | 11,00 |
| 4.4. | dolomīta šķembu laukumi | EUR/m2 | 24,00 | 14,00 |
| 4.5. | zāliena ierīkošana | EUR/m2 | 2,40 | 1,20 |
2. Projektu īsteno aktivitātē – tūrisma aktivitāšu veicināšana.
| Nr. p. k. | Būves tips | Mērvienība | Jaunbūvei un pārbūvei (par kopējo būves platību (bez PVN)) |
Būvmateriāli/būves atjaunošana (par kopējo pārbūvējamo/atjaunojamo platību (bez PVN)) |
| 1. | Tūrisma mītne | EUR/m2 | 883,00 | 450,00 |
| 2. | Tūrisma mītnes ēdināšanas bloks |
EUR/m2 | 883,00 | 450,00 |
| 3. | Kempings un jaunatnes tūrisma mītne (koplietošanas virtuve, ēdamtelpa, tualetes un dušas telpa) | EUR/m2 | 500,00 | 240,00 |
| 4. | Palīgbūve vai palīgēka (tūrisma pakalpojumu dažādošanai) |
EUR/m2 | 175,00 | 114,00 |
| 5. | Izklaides un sporta laukumu izbūve (tūrisma pakalpojumu dažādošanai) | EUR/m2 | 19,00 | 12,00 |
| 6. | Labiekārtošanas izmaksas: | 16,00 | ||
| 6.1. | betonēti laukumi | EUR/m2 | 52,00 | 30,00 |
| 6.2. | asfaltēti, bruģēti laukumi |
EUR/m2 | 52,00 | 29,00 |
| 6.3. | grants seguma laukumi | EUR/m2 | 21,00 | 11,00 |
| 6.4. | dolomīta šķembu laukumi | EUR/m2 | 24,00 | 14,00 |
| 6.5. | zāliena ierīkošana | EUR/m2 | 2,40 | 1,20 |
6.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Pārskats par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā"
7.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 24. maija
noteikumiem Nr.320
Ēkas energoaudita pārskats
(Pielikums MK 03.05.2018. noteikumu Nr. 259 redakcijā)