Noteikumu projekts

Izdoti saskaņā ar

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu, tai skaitā:

1.1.

institūcijas, kas atbildīgas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr.2021/1060) 9. pantā minēto horizontālo principu un principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” (turpmāk- horizontālie principi) koordināciju, kā arī minēto institūciju tiesības un pienākumus;

1.2.

projektu iesniegumu atlasi;

1.3.

projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu;

1.4.

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu un kārtību;

1.5.

kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

1.6.

civiltiesiska līguma un vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums vai vienošanās) saturu;

1.7.

līguma un vienošanās slēgšanas un grozījumu, tai skaitā arī sadarbības iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma izdarīšanas kārtību;

1.8.

projekta sadarbības partnera piesaistes nosacījumus;

1.9.

kartību kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs) publisko informāciju par projektiem (turpmāk – projekti) un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

1.10.

projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas kārtību.

Šo noteikumu IV un V nodaļa, kā arī 2. un 3. pielikums neattiecas uz finanšu instrumentiem, tajā skaitā kombinētiem atbalsta veidiem saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 58. panta 4. un 5.punktu, kā arī finanšu instrumentu ieguldījumu fondiem.

Finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partneri, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

3.1.

atbilst normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajām prasībām;

3.2.

iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu rezultātā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.

Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar šo noteikumu 3. punktā minēto sadarbības partneri:

5.1.

slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts citādi, un nodrošina, ka sadarbības partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības;

5.2.

nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē.

Finansējuma saņēmējs sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

6.1.

sadarbības partnera pienākumi un tiesības;

6.2.

sadarbības partnera finansējuma plānošana, ja attiecināms;

6.3.

ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;

6.4.

piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;

6.5.

strīdu izšķiršanas kārtība;

6.6.

informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību, ja attiecināms.

II.Horizontālie principi

Par horizontālo principu koordināciju (ieviešanas uzraudzību) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma) ieguldījumu ietvaros ir atbildīgas šādas institūcijas:

7.1.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju – par horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (regulas Nr.2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. daļa), aptverot tādas jomas kā pamattiesību ievērošana, dzimumu līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

7.2.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – par principu “Klimatdrošināšana”;

7.3.

Ekonomikas ministrija – par principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;

7.4.

visas atbildīgās iestādes – par horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (regulas Nr.2021/1060 9. panta 4. daļa) par savas atbildības specifiskajiem atbalsta mērķiem.

Par šo noteikumu 7.1., 7.2. un 7.3. apakšpunktā minēto horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajām institūcijām ir šādi pienākumi:

8.1.

izstrādāt metodisko materiālu par attiecīgo horizontālo principu ieviešanu, ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumu definēšanā un pēc pieprasījuma atbilstoši kompetencei sniegt viedokli projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai par attiecīgā horizontālā principa vērtēšanas jautājumiem un finansējuma saņēmējam saistībā ar attiecīgā horizontālā principa piemērošanas jautājumiem;

8.2.

sniegt atzinumu par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā un sniegt uzraudzības komitejai un apakškomitejai viedokli par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem;

8.3.

informēt uzraudzības komiteju par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajiem horizontālajiem principiem programmas ieviešanā.

Par šo noteikumu 7.4. apakšpunktā minētā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību atbildīgajām iestādēm ir pienākums izstrādāt principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu par katru pārraudzībā esošo specifisko atbalsta mērķi, nepieciešamības gadījumā, nodrošināt novērtējumā ietverto nepieciešamo darbību ietveršanu Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu un specifiskajos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

10.

Par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajām institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nozaru ministrijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai (ja minētā informācija nav pieejama Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā).

11.

Par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgās institūcijas informē Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas par konstatētiem būtiskiem trūkumiem un vienlaikus sniedz argumentētus priekšlikumus atbilstīgai un efektīvai horizontālo principu ieviešanai.

12.

Eiropas Savienības fondu vadībā vai īstenošanā iesaistītās institūcijas, konstatējot Regulas 2021/1060 9. pantā minētā “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” principa iespējamus pārkāpumus vai saņemot sūdzības par Eiropas Savienības fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana, pamattiesības), ziņo sadarbības iestādei, informāciju nosūtot arī Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai.

13.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju reizi gadā informē Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteju par šo noteikumu 12.punktā noteiktajiem pārkāpumiem atbilstoši Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas reglamentam.

III.Projektu iesniegumu atlase un līguma un vienošanās slēgšana

14.

Sadarbības iestāde izstrādā projektu iesniegumu atlases nolikumu. Tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

14.1.

specifiskā atbalsta mērķa numurs un nosaukums;

14.2.

specifiskā atbalsta mērķa pasākums, ja attiecināms;

14.3.

specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma projektu iesniegumu atlases kārta, ja attiecināms;

14.4.

projektu iesniegumu atlases īstenošanas veids atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

14.5.

projektu iesniegumu atlasei pieejamais Eiropas Savienības fonda finansējums, maksimālā atbalsta intensitāte un nepieciešamais līdzfinansējums atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

14.6.

norāde uz normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ietvertajām prasībām projekta iesniedzējam;

14.7.

projektu iesniegumu iesniegšanas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) sākuma un beigu termiņš;

14.8.

projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība;

14.9.

papildus iesniedzamo dokumentu saraksts;

14.10.

uzraudzības komitejā apstiprinātie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šo kritēriju piemērošanas metodika;

14.11.

projekta iesnieguma vērtēšanas kārtība;

14.12.

lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtība;

14.13.

norāde uz līguma vai vienošanās projektu;

14.14.

kārtība, kādā Sadarbības iestāde veic pārbaudi par projekta iesniedzēja atbilstību likuma 22. pantā noteiktajiem projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem (izņemot likuma 22. panta pirmās daļas 5.punktā minēto noteikumu).

15.

Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi izsludina šādā kārtībā:

15.1.

ja atlase ir atklāta, sadarbības iestāde oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz paziņojumu par šīs atlases izsludināšanu un ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) ievieto projektu iesniegumu atlases nolikumu;

15.2.

ja atlase ir ierobežota, sadarbības iestāde normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajiem projektu iesniedzējiem nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, informējot par to atbildīgo iestādi un nodrošina, ka uzaicinājuma nosūtīšanas dienā Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) ir pieejams projektu iesniegumu atlases nolikums.

16.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā noteikto. Ja projektu iesniegumu atlase ir ierobežota, projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projekta iesniegumu šajā punktā noteiktajā kārtībā var sākt vērtēt uzreiz pēc tā saņemšanas.

17.

Līguma vai vienošanās projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai līguma vai vienošanās slēgšanas procesā.

18.

Sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs līgumu vai vienošanos noslēdz 30 darbdienu laikā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi.

19.

Pēc finansējuma saņēmēja motivēta lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ sadarbības iestāde var pagarināt šo noteikumu 18. punktā minēto līguma vai vienošanās noslēgšanas termiņu, kas kopumā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, nepārsniedz 60 darbdienas. Ja finansējuma saņēmējs līgumu vai vienošanos nenoslēdz noteiktajā termiņā, pēc minētā termiņa līguma vai vienošanās slēgšana nav pieļaujama.

20.

Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 18. un 19. punktā noteikto termiņu.

IV.Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjoms un kārtība

21.

Vadošā iestāde izstrādā vienotos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, ietverot tos projektu iesniegumu atlases metodikā.

22.

Šo noteikumu 21. punktā noteiktajā projektu iesniegumu atlases metodikā ietver:

22.1.

aprakstu par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem un to izstrādi;

22.2.

projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas principus;

22.3.

vienoto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sarakstu, kuri iekļaujami visos projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektos;

22.4.

vienoto izvēles projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sarakstu, kurus iekļauj projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektos, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ietvertās prasības.

23.

Šo noteikumu 22.3. apakšpunktā noteiktie vienotie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas skaidrojumi piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem vienādi.

24.

Atbildīgā iestāde izstrādā specifiskos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, ņemot vērā attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Specifisko atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas skaidrojumus atbildīgā iestāde izstrādā sadarbībā ar sadarbības iestādi.

V.Kārtība, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem

25.

Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem, par kuriem attiecīgā panta pirmajā daļā minētā persona sodīta Latvijā, vai nav iestājušies likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā minētie fakti, sadarbības iestāde, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, iegūst ziņas no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas šādā apmērā:

25.1.

par likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem – no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Sadarbības iestāde minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu piekrišanu;

25.2.

par likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).

26.

Šo noteikumu 25. punktā minēto informāciju sadarbības iestādei (veidlapas paraugs – šo noteikumu 2. pielikumā) sniedz valsts informācijas sistēmu savietotāja pārzinis (Valsts reģionālās attīstības aģentūra).

27.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (Sodu reģistrs) sniedz ziņas par šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem Krimināllikuma, Konkurences likuma, Imigrācijas likuma, Darba likuma un likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārkāpumiem.

28.

Ja sadarbības iestādei tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams informāciju iegūt, izmantojot valsts informācijas sistēmas savietotāju, sadarbības iestāde attiecīgo informāciju pieprasa no šo noteikumu 25. punktā minētajām valsts iestādēm.

VI.Līguma un vienošanās saturs

29.

Līguma un vienošanās neatņemamas sastāvdaļas ir projekta iesniegums un līguma vai vienošanās vispārīgie noteikumi.

30.

Sadarbības iestāde līguma un vienošanās individuālās daļas saturā iekļauj vismaz šādu informāciju:

30.1.

sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja rekvizīti;

30.2.

līguma vai vienošanās darbības laiks;

30.3.

laikposms, kurā veiktās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteikto termiņu;

30.4.

projekta kopējie izdevumi, tai skaitā Eiropas Savienības fonda un valsts budžeta finansējuma apmērs;

30.5.

speciāli nosacījumi projekta īstenošanā.

31.

Sadarbības iestāde līguma un vienošanās vispārīgajos noteikumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

31.1.

sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumi;

31.2.

finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera sadarbības noteikumi, ja attiecināms;

31.3.

kārtība, kādā sagatavojama, iesniedzama, izskatāma un apstiprināma Eiropas Savienības fonda maksājuma pieprasījuma un projekta īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai nepieciešamā informācija;

31.4.

Eiropas Savienības fonda un valsts budžeta finansējuma izmaksas kārtība;

31.5.

projekta īstenošanas uzraudzības, kontroļu un citu pārbaužu veikšanas kārtība;

31.6.

projekta pēcuzraudzības kārtība, kā arī komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas nosacījumi, ja attiecināms;

31.7.

ar līguma vai vienošanās izpildi saistīto paziņojumu iesniegšanas kārtība un kārtība, kādā tie atzīstami par saistošiem;

31.8.

ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņš;

31.9.

piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;

31.10.

noteikumi par saistību tiesību pastiprinājumiem un sankcijām;

31.11.

līguma vai vienošanās darbības laiks, tā grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

31.12.

rīcība nepārvaramas varas gadījumā;

31.13.

strīdu izšķiršanas kārtība.

VII.Līguma un vienošanās grozījumu izdarīšanas kārtība

32.

Ja pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas to individuālajā daļā vai projekta iesniegumā ir nepieciešami grozījumi, sadarbības iestāde vai finansējuma saņēmējs KPVIS ierosina līguma vai vienošanās grozījumus.

33.

Ja mainījušies finansējuma saņēmēja pamatdati (kontaktinformācija, juridiskā adrese), sadarbības iestāde vai finansējuma saņēmējs veic atbilstošas izmaiņas KPVIS.

34.

Sadarbības iestāde veic atbilstošas izmaiņas KPVIS, par to vienpusēji paziņojot finansējuma saņēmējam, ja veicami šādi līguma vai vienošanās grozījumi:

34.1.

par projekta attiecināmā finansējuma gala summu pēc informācijas par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, rādītāju sasniegšanu un projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas;

34.2.

samazinot projekta attiecināmo izdevumu summu par neatbilstoši veikto izdevumu summu pēc lēmuma par neatbilstības konstatēšanu apstrīdēšanas termiņa beigām;

34.3.

par izmaiņām līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos.

35.

Sadarbības iestādei ir tiesības veikt vienpusējo uzteikumu, atkāpjoties no līguma vai vienošanās, jebkurā no šādiem gadījumiem:

35.1.

finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

35.2.

citos līgumā vai vienošanās noteiktajos gadījumos.

36.

Ja ir nepieciešami līguma vai vienošanās grozījumi, izņemot šo noteikumu 34. un 35. punktā noteikto, tos izdara šādā kārtībā:

36.1.

finansējuma saņēmējs iesniedz grozījumu priekšlikumu KPVIS;

36.2.

sadarbības iestāde 20 darbdienu laikā pēc grozījumu priekšlikuma saņemšanas pārbauda iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un apstiprina līguma vai vienošanās grozījumus vai noraida grozījumu priekšlikumu;

36.3.

ja sadarbības iestāde noraida grozījumu priekšlikumu, tā norāda atteikuma pamatojumu;

36.4.

ja veicami grozījumu priekšlikuma precizējumi, sadarbības iestāde informē finansējuma saņēmēju par veicamajiem precizējumiem grozījumu priekšlikumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību. Grozījumu izvērtēšanas termiņu pagarina par precizējumu iesniegšanai un izskatīšanai nepieciešamo laiku.

37.

Saskaņā ar šo noteikumu 36.2. apakšpunktu izvērtējot iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un, nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, sadarbības iestāde saskaņā ar noslēgto starpresoru vienošanos, ja attiecināms, izvērtē nepieciešamību saskaņot iesniegtos grozījumus ar atbildīgo iestādi.

VIII.Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas kārtība

38.

Vadošā iestāde:

38.1.

nodrošina regulas Nr.2021/1060 46., 47., 48. un 49.pantā noteikto pienākumu īstenošanu;

38.2.

izstrādā un publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv ) Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas (turpmāk – komunikācijas vadlīnijas);

38.3.

publisko un atjaunina Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv ) informāciju atbilstoši regulas Nr.2021/1060 49.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktam kā arī citu informāciju par Eiropas Savienības fondu ieviešanu un projektiem atbilstoši komunikācijas vadlīnijām;

38.4.

nodrošina Eiropas Savienības fondu stratēģisku komunikāciju nozaru līmenī, izstrādājot komunikācijas stratēģiju Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam (turpmāk – stratēģija);

38.5.

izstrādā kopējo ES fondu plānošanas perioda un līdz kārtējā gada 1. decembrim ikgadējos komunikācijas plānus, kuros ietverti vadošās iestādes plānotie komunikācijas pasākumi nākamajā kalendāra gadā stratēģijas ieviešanai;

38.6.

koordinē Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju ikgadējo Eiropas Savienības fondu komunikācijas plānu (turpmāk – komunikācijas plāns) izstrādi šo noteikumu 38.4. apakšpunktā minētās stratēģijas ieviešanai;

38.7.

vismaz reizi nedēļā nodrošina komunikācijas plānā iekļautās un operatīvās informācijas atjaunošanu;

38.8.

nodrošina vadošās iestādes izveidotās Eiropas Savienības fondu komunikācijas vadības grupas darbību, izstrādā tās reglamentu un nosaka dalībnieku sastāvu. Darba grupas darbā piedalās Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvji un var tikt pieaicināti biedrību un nodibinājumu pārstāvji un citi eksperti;

38.9.

nodrošina atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādei metodisku atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumu īstenošanā;

38.10.

nodrošina informāciju plašsaziņas līdzekļiem un sociālajos medijos par Eiropas Savienības fondu plānošanu un ieviešanu;

39.

Atbildīgā iestāde:

39.1.

izstrādā kopējo ES fondu plānošanas perioda un līdz kārtējā gada 1. decembrim ikgadējos komunikācijas plānus, kuros ietverti atbildīgās iestādes plānotie komunikācijas pasākumi nākamajā kalendāra gadā stratēģijas ieviešanai;

39.2.

nodrošina atbildīgās iestādes izveidotās Eiropas Savienības fondu komunikācijas vadības grupas darbību, izstrādā tās reglamentu un nosaka dalībnieku sastāvu. Darba grupas darbā piedalās Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēju pārstāvji un var tikt pieaicināti vadošās iestādes, biedrību un nodibinājumu pārstāvji un citi eksperti;

39.3.

vismaz reizi nedēļā nodrošina komunikācijas plānā iekļautās un operatīvās informācijas atjaunošanu;

39.4.

nodrošina informāciju plašsaziņas līdzekļiem un ievieto informāciju sociālajos medijos par Eiropas Savienības fondu plānošanu un ieviešanu;

39.5.

reizi gadā nodrošina vismaz viena liela mēroga pasākuma organizēšanu par Eiropas Savienības fondu finansējuma ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību un konkrēto mērķa grupu vai sabiedrības kopējiem ieguvumiem;

39.6.

reizi gadā sagatavo un līdz 1.novembrim elektroniski iesniedz vadošajā iestādē informāciju par tekošajā gadā īstenotajiem informācijas un komunikācijas pasākumiem un sasniegtajiem stratēģijas informācijas un komunikācijas pasākumu rādītājiem;

39.7.

publisko Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv ) informāciju atbilstoši regulas Nr.2021/1060 49.panta 2. un 3.punktam kā arī citu informāciju par Eiropas Savienības fondu ieviešanu;

39.8.

nodrošina komunikācijas un publicitātes pasākumus par stratēģiski svarīgiem projektiem un darbībām.

40.

Sadarbības iestāde:

40.1.

izstrādā kopējo ES fondu plānošanas perioda un līdz kārtējā gada 1. decembrim ikgadējos komunikācijas plānus, kuros ietverti sadarbības iestādes plānotie komunikācijas pasākumi nākamajā kalendāra gadā stratēģijas ieviešanai;

40.2.

nodrošina informāciju plašsaziņas līdzekļiem un sociālajos medijos par Eiropas Savienības fondu ieviešanu;

40.3.

nodrošina informācijas centra funkcijas, sniedzot atbildes interesentiem par Eiropas Savienības fondu pieejamo atbalstu;

40.4.

nodrošina informācijas un komunikācijas pasākumus atbilstoši iestādes kompetencei;

40.5.

uzrauga, kā finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus informācijas un komunikācijas jomā, kas noteikti regulas Nr.2021/1060 47., 50.pantā, IX pielikumā un komunikācijas vadlīnijās;

40.6.

40.7.

publisko Eiropas Savienības tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv ) informāciju atbilstoši regulas Nr.2021/1060 49.panta 2. un 3.punktam kā arī citu informāciju par Eiropas Savienības fondu ieviešanu un projektiem atbilstoši komunikācijas vadlīnijām.

41.

Revīzijas iestāde veic komunikācijas un publicitātes pasākumus, kas attiecināmi uz revīzijas iestādes funkciju izpildi.

42.

Finansējuma saņēmējs publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu, pildot regulas Nr.2021/1060 47., 50.pantā un IX pielikumā noteiktos pienākumus.

43.

Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji ievēro šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minētajās komunikācijas vadlīnijās noteiktās prasības.

IX.Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana

44.

Šī nodaļa un šo noteikumu 1. pielikuma pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.

45.

Ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ir noteikts, ka potenciālo neto ienākumu no projekta aprēķina ar projekta diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metodi projekta iesniedzējs to veic un aizpilda šo noteikumu 1. pielikuma pielikumu.

46.

Lai nodrošinātu iespēju savstarpēji salīdzināt projektus specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma vienas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj informāciju par to, kur projekta iesniedzējam, sākot ar projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas dienu, ir pieejami aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, ko projekta iesniedzējam ir pienākums izmantot, sagatavojot projekta iesniegumu konkrētās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

47.

Šo noteikumu 46. punktā minētos makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes piemēro projekta iesnieguma sagatavošanas, vērtēšanas, apstiprināšanas un projekta īstenošanas laikā attiecīgās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-2143 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-2143 Nr]

Projekta iesnieguma datu lauki

FMNotP1_040722_vad.docx

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-2143 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-2143 Nr]

Elektronisko izziņu veidlapas

FMNotP2_040722_vad.docx

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-2143 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-2143 Nr]

Tiesību normas, kas Sodu reģistrā pārbaudāmas elektronisko izziņu vajadzībām

FMNotP3_040722_vad.docx