Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Noteikumu konsolidētā versija

24-TA-1881
Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī prasības attiecībā uz tālākizglītību un apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.
2.
Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kurā ārstniecības personai tiek piešķirts ārstniecības personas sertifikāts (turpmāk – sertifikāts) pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, ja attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošana neizriet no ārstniecības personas kompetences jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sertifikācija), kā arī sertifikāta piešķiršana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija).
2.1
Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību ir tiesīga sertificēta ārstniecības persona (Izņemot māsa (vispārējās aprūpes māsa), māsas palīgs, zobārsta asistents un militārais paramediķis, kas ir tiesīgi nodarboties ar ārstniecību, ja ir derīgs Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra reģistrācijas termiņš.).
3.
Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kas noteikta normatīvajos aktos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā.
4.
Sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē (izņemot  Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus).
5.
Sertifikāciju nevar kārtot ārstniecības persona:
5.1.
kura nav reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Izņemot šo noteikumu 28.1 punktā minētajā gadījumā;
5.2.
kura nav apguvusi izglītības programmu atbilstoši Ārstniecības likuma 26. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;
5.3.
kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
5.4.
kura ir citas personas aizgādnībā;
5.5.
kurai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
5.5.1
kurai saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteikts nodarbošanās aizliegums, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību vai ar profesionālo darbību attiecīgajā specialitātē (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
5.6.
par kuru sertifikācijas institūcijā ir saņemta informācija, ka ārstniecības persona nepārvalda valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (aizliegums ir attiecināms līdz laikam, kad persona iesniedz likumā noteikto apliecinājumu par valsts valodas pārvaldīšanu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām);
5.7.
kura nav samaksājusi par sertifikāciju vai resertifikāciju.
6.
Sertifikāts (1. pielikums) piešķirts uz pieciem gadiem. Ja ārstniecības persona vēlas saņemt papīra formā ārstniecības personas sertifikātu, tad sertifikācijas institūcija pēc ārstniecības personas rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu darbdienu laikā par maksu saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi izsniedz ārstniecības personas sertifikātu.
7.
Sertifikātu paraksta sertifikācijas eksāmenu komisijas (turpmāk – sertifikācijas komisija) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un sertifikācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).
8.
Sertifikāta numuru veido atbilstoši šādiem kritērijiem:
8.1.
ja sertifikātu izsniedz sertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido no pieciem arābu cipariem;
8.2.
ja sertifikātu izsniedz resertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido latīņu alfabēta burts "A" un pieci arābu cipari;
8.3.
ja sertifikātu izsniedz pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā, ja ārstniecības personai bijusi atteikta resertifikācija, numuru veido latīņu alfabēta burti "AE" un pieci arābu cipari.
9.
Ārstniecības personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas un resertifikācijas materiālus sertifikācijas institūcija glabā 10 gadus.
II.Sertifikācijas un resertifikācijas organizācija
10.
Sertifikācijas institūcija:
10.1.
izveido sertifikācijas padomi;
10.2.
pieņem šo noteikumu 27., 46.un 66. punktā minētos dokumentus;
10.3.
organizē sertifikātu izgatavošanu, uzskaiti un izsniedz tos;
10.4.
reģistrē izsniegtos sertifikātus;
10.5.
izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, iznīcināts, nozaudēts, nolaupīts vai ja ir mainījies sertificētās ārstniecības personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzrādot personu apliecinošu dokumentu);
10.6.
slēdz līgumus sertifikācijas un resertifikācijas tehniskajai nodrošināšanai;
10.7.
paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.
10.1
Sertifikācijas institūcija katru gadu līdz 31.martam izstrādā pašnovērtējuma ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu un to publicē sertifikācijas institūcijas mājas lapā.
11.
Sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība (7–17 locekļi). Sertifikācijas padome ir koleģiāla institūcija, kas:
11.1.
apstiprina sertifikācijas komisijas;
11.2.
apstiprina sertifikācijas eksāmenu programmu saturu;
11.3.
apstiprina ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;
11.4.
pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu,  pamatojoties uz sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu;
11.5.
pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu, kā arī par resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju;
11.6.
pieņem lēmumu par izsniegto ārstniecības personu sertifikātu darbības apturēšanu vai izsniegto sertifikātu anulēšanu;
11.7.
koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas komisiju darbu;
11.8.
izskata iesniegumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu.
12.
Sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kuram ir divi vietnieki. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas padome.
13.
Lēmumus sertifikācijas padome pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss. Sertifikācijas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi sertifikācijas padomes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu.
14.
Sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība. Sertifikācijas komisijas ir koleģiāla institūcija, kas:
14.1.
izstrādā sertifikācijas eksāmena programmas saturu;
14.2.
izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas ir objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas;
14.3.
pieņem un izvērtē šo noteikumu 27., 46. un 66. punktā minētos dokumentus;
14.4.
atļauj ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas;
14.5.
pēc ārstniecības personas pieprasījuma informē par sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmena programmas saturu;
14.6.
nosaka sertifikācijas eksāmena un resertifikācijas veikšanas laiku un vietu, kā arī informē ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;
14.7.
organizē un tehniski nodrošina sertifikācijas eksāmenu un resertifikāciju un nepieciešamo dokumentu apriti;
14.8.
eksaminē ārstniecības personu;
14.9.
sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;
14.10.
sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu.
15.
Katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju.
16.
Kandidātus (5–11 locekļi) darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Kandidātam ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, un viņš vismaz vienu reizi ir resertificēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Profesionālajai organizācijai ir pienākums divu nedēļu laikā paziņot sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem darbībai sertifikācijas komisijā, norādot, kuras personas tiek izvirzītas par sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru.
17.
Sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) apstiprina sertifikācijas padome uz laiku, ne mazāku par diviem gadiem un ne ilgāku par četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi dalībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām.
18.
Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu var:
18.1.
neapstiprināt izvirzītos kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā;
18.2.
lemt par jau apstiprinātas sertifikācijas komisijas atsaukšanu;
18.3.
apstiprināt komisiju ar atšķirīgu locekļu skaitu, nekā noteikts šo noteikumu 16. punktā;
18.4.
patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju.
19.
Ja vienai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei ir vairākas profesionālās organizācijas, veido vienu kopīgu sertifikācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no tām profesionālajām organizācijām, kurās (katrā no tām) attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaits ir vismaz 35 % no visām attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētajām ārstniecības personām. Sertifikācijas komisija tiek veidota šādā kārtībā:
19.1.
sertifikācijas padome nosaka ievēlamo pārstāvju skaitu no katras profesionālās organizācijas darbībai sertifikācijas komisijā proporcionāli attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaitam profesionālajā organizācijā;
19.2.
profesionālās organizācijas biedru sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē kandidātus (sertifikācijas padomes noteiktajā skaitā) darbībai sertifikācijas komisijā un divu nedēļu laikā paziņo sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem;
19.3.
sertifikācijas padome apstiprina sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) uz četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi darbībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu ir tiesīga apstiprināt sertifikācijas komisijas sastāvu uz īsāku laiku, nekā noteikts šajā apakšpunktā.
20.
Sertifikāciju un resertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veic kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisija. Ja tādas nav, sertifikācijas padome izveido atsevišķu sertifikācijas komisiju ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei. Ja kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisijas sastāvā nav nevienas attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificētas ārstniecības personas, sertifikācijas komisija var pieaicināt attiecīgas ārstniecības personas piedalīties komisijas darbā. Pieaicinātās ārstniecības personas pēc kompetentās sertifikācijas komisijas lūguma sertifikācijas padome apstiprina par komisijas locekļiem.
21.
Sertifikācijas padome var pagarināt šo noteikumu 17. punktā un 19.3. apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisijas darbības termiņu līdz jaunas sertifikācijas komisijas apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā uz gadu.
22.
Sertifikācijas komisijas darbu vada sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).
23.
Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotajām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotajām izmaiņām – nekavējoties.
24.
Sertifikācijas komisijas izstrādātais sertifikācijas eksāmena programmas saturs ir spēkā piecus gadus pēc tā apstiprināšanas sertifikācijas padomē. Sertifikācijas komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena programmas satura derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas padomei apstiprināšanai sertifikācijas eksāmena programmas saturu kopā ar izmaiņu veikšanas vai neveikšanas pamatojumu.
25.
Sertifikācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no sertifikācijas komisijas locekļiem. Sertifikācijas komisijas sēžu norisi protokolē un ārstniecības personu informēšanu nodrošina sertifikācijas komisijas sekretārs. Sertifikācijas komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas eksāmenu dokumentu un resertifikācijas dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu iesniegšanu sertifikācijas padomei. Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas eksāmena gaitu,  sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas eksāmena, sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī sertificējamās, resertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.
26.
Atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu, uzdevumu sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un priekšlikumu sertifikācijas padomei par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sagatavo, kā arī priekšlikumu sertifikāta piešķiršanai vai atteikumam piešķirt sertifikātu un ārstniecības personas resertifikācijai vai atteikumam resertificēt ārstniecības personu sertifikācijas komisija sagatavo ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss.
III.Sertifikācijas kārtība
27.
Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:
27.1.
sertifikācijas lapu (2. pielikums) ar aizpildītu I un II daļu;
27.2.
profesionālās darbības pārskatu par darbību pēdējo piecu gadu periodā, sertifikācijas padomes profesionālās darbības noteiktajos kritērijos attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte apmācības periodā un kuru apstiprinājis darba devējs vai ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona (izņemot šo noteikumu 28.1 punktā minēto gadījumu vai ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecus gadus pēc izglītības dokumenta iegūšanas);
27.3.
izglītības dokumenta kopiju par iegūto medicīnisko izglītību (izņemot šo noteikumu 28.1 punktā minētajā gadījumā);
27.4.
izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti;
27.5.
(Svītrots)
27.6.
izglītības dokumenta kopiju par tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (ja sertificējamā ārstniecības persona vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);
27.7.
maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par sertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.
28.
Iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minēto dokumentu kopijas, sertificējamā ārstniecības persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.
28.1
Sertifikācijas komisija un izglītības  iestāde sadarbības ietvaros organizē sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes iegūšanai.
29.
Ja šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.
30.
Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus un noskaidro, vai sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām. Ja ir iesniegti visi šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti un sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, sertifikācijas komisija informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu. Minētās darbības sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).
31.
Sertificējamai ārstniecības personai ir šādas tiesības:
31.1.
saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas;
31.2.
pēc informācijas saņemšanas par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu saņemt sertifikācijas eksāmena programmas saturu.
32.
Priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sertifikācijas komisija sagatavo, ja:
32.1.
sertificējamā ārstniecības persona atbilst kādai no šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;
32.2.
iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus, sertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja sertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus));
32.3.
sertificējamā ārstniecības persona nav novērsusi trūkumus.
33.
Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu. Lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).
34.
Pirms sertifikācijas eksāmena sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sertifikācijas komisija sertificējamo ārstniecības personu iepazīstina ar sertifikācijas komisijas sastāvu un sertifikācijas eksāmena norises kārtību, izpildes laiku un vērtēšanas sistēmu.
35.
Sertificējamai ārstniecības personai, kas nokavējusi sertifikācijas eksāmena sākumu, ir tiesības piedalīties tajā tikai ar sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) atļauju.
36.
Ja sertificējamā ārstniecības persona attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz sertifikācijas eksāmenu, tai ir tiesības kārtot sertifikācijas eksāmenu citā sertifikācijas komisijas norādītajā laikā. Maksa par sertifikāciju atkārtoti nav jāmaksā. To, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, pēc sertificējamās ārstniecības personas rakstiska lūguma un atbilstošu dokumentu saņemšanas izvērtē sertifikācijas komisija.
37.
Ja sertificējamā ārstniecības persona neierodas uz sertifikācijas eksāmenu bez attaisnojoša iemesla, maksa par sertifikāciju tai netiek atmaksāta. Laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šajā nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā rakstisku lūgumu un šo noteikumu 27.7. apakšpunktā minēto dokumentu. Pretendēt uz sertifikāta iegūšanu vēlāk nekā pēc trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām ārstniecības personu sertifikācijai, iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus.
38.
Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas eksāmena gaitu. Protokolā norāda sertifikācijas eksāmena norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī sertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.
39.
Sertifikācijas eksāmens notiek valsts valodā divās daļās saskaņā ar sertifikācijas eksāmena programmā ietvertajām tēmām:
39.1.
pirmā daļa – teorētisko zināšanu pārbaude atbilstoši sertifikācijas eksāmena programmai;
39.2.
otrā daļa – praktisko iemaņu pārbaude.
40.
Sertifikācijas eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona ir pareizi atbildējusi vismaz uz 75 % jautājumu. Sertifikācijas eksāmena otrā daļa ir nokārtota, ja sertificējamās ārstniecības personas zināšanas un praktiskās iemaņas atbilst ārstniecības personas kompetences jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
41.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas eksāmena pirmās un otrās daļas izpildes izvērtē sertifikācijas eksāmena rezultātus un sagatavo priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).
42.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas eksāmena norises dienas sertifikācijas eksāmena protokolu un sertifikācijas lapu (2. pielikums) nodod sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu sertificējamai ārstniecības personai vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Pieņemto lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).
43.
Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskā vai diagnostiskā metodē  šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei sertifikācijas komisija nodod kopā ar šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju. Ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu) triju mēnešu laikā no sertifikācijas eksāmena kārtošanas dienas, sertifikācijas komisija šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei nenodod un sertificējamā ārstniecības persona kārto sertifikācijas eksāmenu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā.
44.
Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas ar (sertifikāts stājas spēkā) nākamo dienu pēc sertifikācijas padomes lēmuma datuma.
45.
Sertificējamā ārstniecības persona, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu 42. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas, uz sertifikāta iegūšanu pretendējot šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā. Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu nav nokārtojusi trīs reizes pēc kārtas, tad atkārtotu sertifikācijas eksāmenu var kārtot ne agrāk kā pēc gada.
45.1
Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu nav nokārtojusi, tad ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). 
IV.Resertifikācijas kārtība
46.
Ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju (turpmāk – resertificējamā ārstniecības persona), ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:
46.1.
resertifikācijas lapu (3. pielikums) ar aizpildītu I un II daļu;
46.2.
ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi);
46.3.
maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par resertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā;
46.4.
dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums).
47.
Ja šo noteikumu 46. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.
47.1
Šo noteikumu 46.4. apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz pirmajā resertifikācijas reizē.
48.
Resertifikācija, izņemot šo noteikumu 64. un 65. punktā minēto gadījumu, netiek piemērota, ja:
48.1.
iesniedzot šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē;
48.2.
ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi mazāk nekā trīs gadus.
49.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 46. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē resertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas komisijas sēdes laiku un vietu, kurā tiks lemts par šīs personas resertifikāciju. Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.
49.1
Šo noteikumu 77. punktā uzskaitītajām iestādēm un organizācijām un sertifikācijas institūcijai ir tiesības iesniegt sertifikācijas komisijai informāciju par sertificētas ārstniecības personas pārkāpumiem profesionālajā darbībā. Sertifikācijas komisija veic iesniegumu par pārkāpumiem izvērtēšanu un ņem to vērā, sagatavojot priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju.
50.
Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, tai skaitā izvērtē resertificējamās ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem, izvērtē resertificējamās ārstniecības personas profesionālās darbības pārskata atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem, noskaidro, vai resertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda resertifikācijas lapā (3. pielikums).
50.1
Sertifikācijas komisija izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu ņemot vērā šādus kritērijus: pārkāpuma būtiskums, pārkāpumu skaits, darba pieredze, paskaidrojumi, radušās sekas, tālākizglītības punktu apjoms un tēmu daudzveidība.
50.2
Ja sertifikācijas komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju, lai gan ir saņemta informācija ar pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem, sertifikācijas komisija protokolā norāda lēmuma detalizētu pamatojumu un protokola pielikumā pievieno saņemtās informācijas kopiju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem.
50.3
Ja sertifikācijas komisija ir sagatavojusi priekšlikumu atteikt resertifikāciju sakarā ar pieļautiem būtiskiem profesionālās darbības pārkāpumiem, sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu atteikumam un protokola pielikumā pievieno saņemtās informācijas kopiju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem.
51.
Sagatavojot šo noteikumu 50. punktā minēto priekšlikumu, sertifikācijas komisija ņem vērā, ka par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem sertifikāta derīguma termiņa laikā ārsta un zobārsta pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs, kā arī funkcionālo speciālistu pamatspecialitātēs ir nepieciešams iegūt 250 tālākizglītības punktus, pārējo ārstniecības personu profesiju pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs – 150 tālākizglītības punktus, ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē – 100 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu, kas nav iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā un kuru sertifikācijas komisija vērtē kā nozīmīgu, tālākizglītības punktu skaitu nosaka pēc uzskaitīto aktivitāšu pielīdzināšanas principa), kā arī tajā skaitā vismaz 8 tālākizglītības punkti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas mācībās, kur vismaz 4 stundas ir praktiskās mācības.
51.1
Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, šo noteikumu 51. punktā minētie tālākizglītības punkti, kas iegūti trīs mēnešu laika periodā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigu termiņa, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.
52.
Tālākizglītības punkti ir ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība, kas tiek piešķirti tikai par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams un par kuriem informācija ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms pasākuma norises ir publicēta sertifikācijas institūcijas mājas lapā. Apstiprinājums ir derīgs divus gadus. Gadījumā, ja mainās tālākizglītības pasākuma saturs vai lektors, tad tālākizglītības pasākuma organizatoram ir jāsaņem jauns tālākizglītības pasākuma apstiprinājums, kā arī nepieciešams publicēt sertifikācijas institūcijas mājas lapā.
53.
Lai saņemtu šo noteikumu 52. punktā minēto apstiprinājumu, tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz:
53.1.
iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kurā sniedz pilnīgu informāciju par pasākuma saturu un formu, tai skaitā norāda pasākuma nosaukumu, katra priekšlasījuma tēmas nosaukumu, pasākuma norises vietu, informāciju par lektoriem (vārds, uzvārds, darbavieta, specialitāte, amats, vai ir apmācīttiesīga ārstniecības persona, vai ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kura īsteno medicīniskās izglītības programmu), pasākuma organizatora kontaktinformāciju, cik tālākizglītības punktus un kādām ārstniecības personu pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm, vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei lūdz piešķirt;
53.2.
pasākuma saturam atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kas apstiprina pasākuma saturisko atbilstību pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām kompetencēm un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (ja objektīvu iemeslu dēļ iesnieguma iesniedzējam nav iespējams saņemt atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu, pamatots paskaidrojums norādāms iesniegumā).
54.
Sertifikācijas padome pēc šo noteikumu 53. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt minēto tālākizglītības pasākumu.
55.
Lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu sertifikācijas padome pieņem, ja:
55.1.
medicīniskie priekšlasījumi atbilst uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem;
55.2.
medicīnisko priekšlasījumu lektori ir apmācīttiesīgas ārstniecības personas vai tādas izglītības iestādes docētāji, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu;
55.3.
mērķauditorijas profesionālās asociācijas saskaņojumā lūgts apstiprināt ārvalstu lektora sniegtu medicīnisko priekšlasījumu;
55.4.
nemedicīniskie priekšlasījumi saturiski atbilst pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām vispārējām profesionālām un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam.
56.
Lēmumu par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu sertifikācijas padome var pieņemt, ja:
56.1.
tālākizglītības pasākuma organizators nav iesniedzis visus šo noteikumu 53. punktā minētos dokumentus vai nav ievērojis šo dokumentu iesniegšanas termiņu;
56.2.
tālākizglītības pasākums neatbilst kādam no šo noteikumu 55. punktā minētajiem kritērijiem.
57.
Apstiprinātā tālākizglītības pasākuma numuru un tālākizglītības punktu skaitu pasākuma organizators norāda dokumentā, kas pasākuma dalībniekam tiek izsniegts par pasākuma apmeklēšanu.
58.
Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī resertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.
59.
Priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo bez resertificējamās ārstniecības personas klātbūtnes.
60.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas sēdes norises dienas sertifikācijas komisijas sēdes protokolu un resertifikācijas lapu (3. pielikums) iesniedz sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Pieņemto lēmumu norāda resertifikācijas lapā (3. pielikums).
61.
Priekšlikumu par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo, ja:
61.1.
resertificējamā ārstniecības persona neatbilst kādai no šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;
61.2.
resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, ir būtiski nokavējusi šo dokumentu iesniegšanas termiņu vai iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju;
61.3.
šo noteikumu 46.2. apakšpunktā minētais profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem;
61.4.
resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi šo noteikumu 51. punktā minēto tālākizglītības punktu skaitu;
61.5.
iesniedzot šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, resertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja resertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus)).
61.6.
sertifikācijas komisija ir konstatējusi, ka resertificējamā ārstniecības persona ir pieļāvusi būtiskus profesionālās darbības pārkāpumus iepriekšējā sertifikāta darbības termiņa laikā.
62.
Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas iepriekšējā sertifikāta derīguma termiņš, bet ne agrāk, kā ir paziņots šo noteikumu 60. punktā minētajā lēmumā.
63.
Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka resertifikāciju, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto dokumentu, dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un gadījumā, ja resertifikāciju nepiemēro, – sertifikāta kopiju, kā arī veicot samaksu par sertifikāciju.
64.
Ja resertificējamai ārstniecības personai ir šo noteikumu 48.2. apakšpunktā norādītie apstākļi vai ārstniecības personai atsaka resertifikāciju, pamatojoties uz šo noteikumu 61.3. apakšpunktu, bet ārstniecības persona ir ieguvusi šo noteikumu 51.punktā norādīto tālākizglītības punktu skaitu, ārstniecības personai sertifikāta iegūšanai šo noteikumu IV nodaļā minētajā resertifikācijas kārtībā ir jākārto praktisko iemaņu pārbaude, jāiesniedz šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētais dokuments, dokuments (kopija), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un sertifikāta kopija, kā arī jāveic samaksa par resertifikāciju.
V.Resertifikācijas kārtība ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī
65.
Resertifikāciju piemēro arī ārstniecības personai, kurai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, ja šī ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veikusi ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā.
66.
Šo noteikumu 65. punktā minētā ārstniecības persona iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:
66.1.
resertifikācijas lapu – ārstniecības persona, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums), ar aizpildītu I daļu;
66.2.
darba devēja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots laikposmā kopš sertifikāta izsniegšanas veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi laikposmā kopš sertifikāta izsniegšanas);
66.3.
izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā resertificējamā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību;
66.4.
izziņu par profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē atbilstoši tās valsts prasībām, kurā resertificējamā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību;
66.5.
dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums);
66.6.
maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par resertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.
67.
Ja šo noteikumu 66. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.
68.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē resertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas komisijas sēdes laiku un vietu, kurā tiks lemts par šīs personas resertifikāciju. Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.
69.
Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 66. punktā minētos dokumentus, noskaidro, vai resertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda resertifikācijas lapā ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums).
70.
Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī resertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.
71.
Priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo bez resertificējamās ārstniecības personas klātbūtnes.
72.
Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas sēdes norises dienas sertifikācijas komisijas sēdes protokolu un resertifikācijas lapu ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums), iesniedz sertifikācijas padomē. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Pieņemto lēmumu norāda resertifikācijas lapā ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums).
73.
Priekšlikumu par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo, ja:
73.1.
resertificējamā ārstniecības persona neatbilst šo noteikumu 4. punktā vai kādai no šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;
73.2.
resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 66. punktā minētos dokumentus vai iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju;
73.3.
šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minētais profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem.
74.
Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas ar brīdi, kad lēmums par tā piešķiršanu ir paziņots sertificējamai ārstniecības personai.
75.
Ja ārstniecības personai atsaka resertifikāciju, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto dokumentu, dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un veicot samaksu par sertifikāciju.
VI.Sertifikāta anulēšana un tā darbības apturēšana
76.
Sertifikātu anulē sertifikācijas padome, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgā sertifikāta piešķiršanu.
77.
Priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcijā var iesniegt:
77.1.
Veselības ministrija;
77.2.
Veselības inspekcija;
77.3.
Nacionālais veselības dienests;
77.4.
Centrālā medicīnas ētikas komiteja;
77.5.
ārstniecības personu profesionālā organizācija;
77.6.
ārstniecības persona, kurai attiecīgais sertifikāts ir izsniegts;
77.7.
ārstniecības iestāde, kurā strādā attiecīgā ārstniecības persona;
77.8.
ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās organizācijas ētikas komisija (komiteja);
77.9.
Tiesu ekspertu padome, konstatējot tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā tiesu eksperta darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus;
77.10.
Valsts valodas centrs.
78.
Sertifikācijas padome anulē sertifikātu, ja:
78.1.
ārstniecības persona lūgusi anulēt tai izsniegto sertifikātu;
78.2.
ārstniecības persona neatbilst šo noteikumu 5.1.5.2. vai 5.4. apakšpunktā  minētajām prasībām;
78.3.
sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka sertifikācijai vai resertifikācijai iesniegtie dokumenti, kas bija par pamatu attiecīgā sertifikāta piešķiršanai, satur nepatiesu informāciju;
78.4.
sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona ir izdarījusi vai pieļāvusi būtiskus pārkāpumus profesionālajā darbībā vai būtiski pārkāpusi ētikas normas.
79.
Izskatot šo noteikumu 78.4. apakšpunktā minēto gadījumu, lēmumu ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanas ietvaros pieņem:
79.1.
Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome pēc Latvijas Ārstu biedrības Aroda tiesas vai Ētikas komisijas priekšlikuma;
79.2.
Latvijas Māsu asociācijas Sertifikācijas padome pēc Latvijas Māsu asociācijas Ētikas komisijas priekšlikuma;
79.3.
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības Sertifikācijas padome pēc Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības Ētikas komisijas priekšlikuma.
80.
Ja sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā neatbilst šo noteikumu 4. punktā, 5.3.5.5., 5.5.1 vai 5.6. apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem, sertifikācijas padome aptur attiecīgā sertifikāta darbību uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar ārstniecību ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā sertifikāta derīguma termiņa beigām.
81.
Ja tiek apturēta izsniegtā sertifikāta darbība, attiecīgā sertifikāta darbības termiņš netiek pagarināts par laikposmu, uz kuru tas bija apturēts.
82.
Informāciju par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu sertifikācijas padome sniedz sertifikāta anulēšanas priekšlikuma iesniedzējam, attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes ārstniecības personu profesionālai organizācijai, Nacionālajam veselības dienestam un zināmajiem darba devējiem.
VII.Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
83.
Sertifikācijas padomes lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, par atteikumu piešķirt sertifikātu, par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju, par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu, kā arī sertifikācijas padomes lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu vai par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
84.
Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
VIII.Noslēguma jautājums
85.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"   (Latvijas Vēstnesis, 2013, 1. nr.; 2017, 26., 184. nr.; 2020, 112. nr.; 2023, 26 nr.).
86.
Ārstniecības personām, kas neatbilst šo noteikumu 2.1 punktā minētajam līdz 2029.gada 31.decembrim ir jāiegūst ārstniecības personas sertifikāts.
87.
Šo noteikumu 10.1 punkts stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.
391
2.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.
391
Sertifikācijas lapa
3.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.
391
Resertifikācijas lapa
4.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.
391
Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība

 

Nr. p. k. Nosaukums Tālākizglītības punkti (TIP) Nepieciešams iepriekšējs sertifikācijas institūcijas apstiprinājums (pasākuma organizatoram) Nepieciešama publicēšana sertificējošās institūcijas mājas lapā
1. Dalība pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas tālākizglītības pasākumos (sēdēs) 1 TIP par vienu akadēmisko stundu (ne vairāk kā 8 TIP dienā) nav ir
2. Tālākizglītība kongresos, konferencēs, simpozijos, semināros un citos pasākumos Latvijā (izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu, citu organizatoru pasākumi) 1 TIP par vienu akadēmisko stundu (ne vairāk kā 8 TIP dienā) ir ir
3. Tālākizglītība kongresos, konferencēs, simpozijos, semināros un citos pasākumos1 ārpus Latvijas atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam nav nav
4. Dalība ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas organizētās starpdisciplīnu konferencēs 12 TIP (par katru) nav ir
5. Latvijā veidotas tālmācības apmācības programmas apguve ar saņemtu vērtējumu2 1 TIP par vienu akadēmisko stundu ir ir
6. Ārpus Latvijas veidotas tālmācības apmācības programmas1 apguve ar saņemtu vērtējumu2 atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam ir3 ir
7.

Praktiskā profesionālā apmācība (stažēšanās, praktiskā apmācība, voluntēšana) ārstniecības iestādē apmācīttiesīgas ārstniecības personas vadībā4

8 TIP par vienu dienu

nav nav
8. Bakalaura grāda iegūšana veselības aprūpē (ja tiek iegūta cita ārstniecības personas profesionālā kvalifikācija)5 150 TIP nav nav
9. Maģistra grāda iegūšana veselības aprūpē5 150 TIP nav nav
10. Doktora grāda iegūšana veselības aprūpē5 200 TIP  nav nav
11. Jaunas specialitātes sertifikāta iegūšana 100 TIP nav nav
12. Jaunas ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes sertifikāta iegūšana 50 TIP nav nav
13. 

Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) eksāmena vai UEMS atzīta eksāmena nokārtošana attiecīgajā specialitātē vai metodē

100 TIP nav nav
14. Darbs profesionālās konsultatīvās padomēs un darba grupās. Darbība starptautiskās profesionālās organizācijās un to vēlētās institūcijās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes ietvaros vai starptautiskās organizācijās, kuras apvieno dažādu specialitāšu ārstniecības personas. 10 TIP gadā (neatkarīgi no padomju vai grupu skaita) nav nav
15. Apmācīttiesīgas ārstniecības personas darbs ar studentiem, rezidentiem, praktikantiem un stažieriem mazāk par vienu semestri gada laikā vai nepilnas slodzes pedagoģiskais darbs ārstniecības iestādē vai izglītības iestādē, kura īsteno medicīniskās izglītības programmas 10 TIP gadā nav nav
16. Apmācīttiesīgas ārstniecības personas darbs ar studentiem, rezidentiem, praktikantiem un stažieriem vienu semestri vai vairāk gada laikā vai pilnas slodzes pedagoģiskais darbs ārstniecības iestādē vai izglītības iestādē, kura īsteno medicīniskās izglītības programmas 20 TIP gadā nav nav
17. Darbs ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas vēlētās institūcijās vai sertifikācijas komisijās 10 TIP gadā nav nav
18.  Dalība Latvijas Zinātnes padomes vai starptautiskos zinātnisko grantu projektos 10 TIP gadā 

vadītājam, 

2 TIP gadā dalībniekam
nav nav
19. Uzstāšanās ar ziņojumiem starptautiskos kongresos, konferencēs, simpozijos un citos pasākumos, tajā skaitā līdzautoriem6 30 TIP par katru nav nav
20.  Uzstāšanās ar priekšlasījumu ārstniecības personu profesionālo organizāciju tālākizglītības pasākumos (sēdēs), Latvijas mēroga kongresos, konferencēs, ārstniecības iestāžu vai profesionālo organizāciju klīniskās sēdēs6 10 TIP par katru nav ir
21. Stenda ziņojums starptautiskos kongresos, konferencēs, simpozijos un citos pasākumos6 20 TIP par katru nav nav
22. Mācību grāmatu un monogrāfiju autors vai līdzautors 200 TIP nav nav
23. Publikācijas starptautiski citējamos izdevumos7 50 TIP par katru nav nav
24. Medicīnisku rakstu publikācijas profesionālajos izdevumos 20 TIP par katru nav nav
25. Klīnisko vadlīniju izstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām klīnisko vadlīniju izstrādei, izvērtēšanai, reģistrēšanai un ieviešanai vai medicīnisko tehnoloģiju izstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanai un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanai 30 TIP katram darba grupas dalībniekam nav nav
26.

Prakses (stažēšanās, praktiskās pieredzes, voluntēšanas) vadīšana Universitātes slimnīcā vai valsts nozīmes specializētā  ārstniecības iestādē vai mentora, supervizora darbs valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

10 TIP gadā (kopā par visiem vadīšanas gadījumiem) nav nav

 

 

Piezīmes.

1 Sertificējamai ārstniecības personai ir pienākums iesniegt pamatotu pārrēķinu tālākizglītības punktu skaitam, ja par dalību pasākumā ārvalstīs tiek piešķirts tālākizglītības punktu skaits, kas neatbilst vienam tālākizglītības punktam par vienu akadēmisko stundu.

2 Atbilstoši šī pielikuma 5. un 6. punktam kopā iegūto tālākizglītības punktu skaits nedrīkst pārsniegt 20% no resertifikācijai specialitātē nepieciešamā tālākizglītības punktu skaita.

3 Iesniegumu apstiprināšanai var iesniegt arī specialitāšu profesionālās organizācijas, kā arī sertifikācijas institūciju sertifikācijas padomēm ir tiesības veidot apstiprināto vietņu sarakstus pēc savas iniciatīvas.

4 Atbilstoši šī pielikuma 7. punktam kopā iegūto tālākizglītības punktu skaits nedrīkst pārsniegt 16% no resertifikācijai specialitātē nepieciešamā tālākizglītības punktu skaita.

5 Netiek attiecināts uz zinātniskajiem grādiem, kuri iegūti, pielīdzinot iepriekš iegūto izglītību atbilstoši normatīvajiem aktiem par grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu.

Atbilstoši šī pielikuma 19., 20. un 21. punktam kopā iegūto tālākizglītības punktu skaits nedrīkst pārsniegt 60% no resertifikācijai specialitātē nepieciešamā tālākizglītības punktu skaita

PubMed, SCOPUS, Web of Science

 

5.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.
391
Resertifikācijas lapa ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk