25.panta 19.punktu
1.11. "dzīvnieku turēšanas vieta" ir novietne, telpas, ganības vai citas norobežotas struktūras, kuras piemērotas turētu dzīvnieku norobežošanai no savvaļas dzīvniekiem un tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk - regula 2016/429) 4. panta 27. punktā lietotajam terminam "objekts";
1.12. "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs" atbilst regulas 2016/429 4. panta 24. punktā lietotajam terminam "operators".
1.13. "norobežots objekts" atbilst regulas 2016/429 4. panta 48. punktā lietotajam terminam "norobežots objekts"."
4.51. noteiktos gadījumos aizpilda šo noteikumu 5. pielikumā noteikto apliecinājumu;
4.52. izvieto informatīvas zīmes, kas noteiktas šo noteikumu 6. pielikumā."
"1. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija
noteikumiem Nr. 291
Biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur cūku sugas dzīvniekus
1. Cūku sugas dzīvniekus tur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām.
2. Novietnes teritorijā aizliegts ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkādu citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojā gājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no novietnes teritorijas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
3. Novietnes teritorijā aizliegts ienest pārtiku, jo īpaši svaigu gaļu un gaļas produktus.
4. Cūku sugas dzīvniekiem aizliegts izbarot pārtikas atkritumus, t.sk. samazgas, un zaļbarību (jebkāda veida augu izcelsmes barība, kas svaigā veidā var tikt izbarota cūkām).
5. Kārtējā gadā iegūto graudaugu ražu var izbarot cūkām tikai pēc tās termiskas apstrādes, ja graudaugu izcelsmes barība vismaz 70° C temperatūrā izturēta ne mazāk kā 30 minūtes, vai ne agrāk kā 90 dienas pēc jaunās ražas novākšanas.
6. Cūku turēšanas vietu regulāri tīra, mazgā, deratizē, dezinsekcē un dezinficē.
7. Pie novietnes telpu ieejas un izejas novieto tādu aprīkojumu darba kārtībā, kurā iepildīts attiecīgs līdzeklis apavu mazgāšanai un dezinfekcijai.
8. Novietnē ir vieta cūku sugas dzīvnieku nodalīšanai, lai ievietotu un novērotu iespējami slimus vai no citām novietnēm ievestos dzīvniekus.
9. Slēgta tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra un, atbilstoši nepieciešamībai, mazgā un dezinficē. Vaļēja tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra, mazgā, dezinficē un deratizē.
10. Novietnē vai novietnes teritorijā ir ierīkota dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vieta, telpa, konstrukcija vai aprīkojums, kas atbilst šādām prasībām:
10.1. tas ir ūdensnecaurlaidīgs un atbilstošs novietnē esošo dzīvnieku skaitam un iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumam;
10.2. tajā nevar iekļūt vai tam nevar piekļūt nepiederošas personas, savvaļas vai klaiņojoši dzīvnieki, putni un grauzēji;
10.3. tas atrodas iespējami tuvu iebrauktuvei novietnē vai vietā, kurā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis var savākt blakusproduktus, nešķērsojot novietnes teritoriju.
11. Ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšana cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietām.
12. Prasības apmeklētājiem:
12.1. apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem un uzrauga to ievērošanu;
12.2. apmeklētājus nodrošina ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu, galvassegu un aizsargapaviem (bahilām) vai tīru un maināmu apģērbu, galvassegu un apaviem. Pēc izmantošanas vienreizlietojamo aizsargapģērbu, galvassegu un aizsargapavus (bahilas) iznīcina, bet atkārtoti lietojamo apģērbu un galvassegu katras darbadienas beigās mazgā ne mazāk kā 60° C temperatūrā, bet apavus mazgā un dezinficē, jo īpaši apavu zoli;
12.3. apmeklētāji pirms piekļūšanas dzīvnieku turēšanas vietai un pēc apmeklējuma veic higiēnas pasākumus (uzvelk/novelk aizsargapģērbu/apģērbu, aizsargapavus/apavus un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, jo īpaši pirkstu nagus, mazgā un dezinficē apavus, jo īpaši apavu zoli).
13. Prasības darbiniekiem:
13.1. darbinieki ir nodrošināti ar darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apaviem. Darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apavus lieto tikai dzīvnieku turēšanas vietā. Darba vai maiņas apģērbu un galvassegu katras darbadienas beigās mazgā ne mazāk kā 60° C temperatūrā, bet apavus mazgā un dezinficē, jo īpaši apavu zoli;
13.2. pirms darba ar dzīvniekiem uzsākšanas, veicot darba pienākumus un pēc darba darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, īpaši pirkstu nagus, veic roku, īpaši pirkstu nagu dezinfekciju);
13.3. darbinieki pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (5. pielikums).
14. Veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji, mākslīgās apsēklošanas tehniķi, eksterjera vērtētāji un citi pakalpojumu sniedzēji:
14.1. pirms kontakta ar cūku sugas dzīvniekiem uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un tīrus apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpaši pirkstu nagus;
14.2. kuri novietnes apmeklējuma laikā bija tiešā cūku sugas dzīvnieku tuvumā, pēc veiktajiem darbiem turpat, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā veic higiēnas pasākumus: novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpaši nagus, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli;
14.3. pēc katra novietnes apmeklējuma veic izmantoto darba instrumentu un piederumu mazgāšanu un dezinficēšanu.
15. Darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem (veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, mākslīgās apsēklošanas tehniķiem, vērtētājiem, elektriķiem u.c.) un apmeklētājiem, ja tie bijuši saskarē ar citu novietņu dzīvniekiem, kurās Latvijas teritorijā konstatēta kāda no A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, līdz apkarošanas pasākumu pabeigšanai aizliegts ieiet cūku sugas dzīvnieku novietnē.
16. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākums ir uzraudzīt biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veikt nejaušas kontroles par to kā darbinieki ievēro biodrošības pasākumus.
17. Papildus šajā pielikumā noteiktajām prasībām dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regulas (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605, III pielikumā noteikto pastiprināto biodrošības pasākumu, kas veicami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos turētu cūku objektos, ieviešanu.
18. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, darbinieku, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus."
"4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 9. jūnija
noteikumiem Nr. 291
Biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kurās tur pārnadžu, izņemot cūku sugas dzīvniekus, un snuķaiņu kārtas dzīvniekus
Vispārīgie biodrošības pasākumi
1. Dzīvnieku turēšanas vietās aizliegts:
1.1. ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkādu citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojā gājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no dzīvnieku turēšanas vietas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blaksuproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
1.2. ienest pārtikas produktus.
2. Dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums:
2.1. veikt darbinieku instruktāžu, kā arī pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju informēšanu par biodrošības pasākumiem novietnē;
2.2. uzraudzīt biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veikt nejaušas kontroles par to kā darbinieki ievēro biodrošības pasākumus.
3. Veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji, mākslīgās apsēklošanas tehniķi, eksterjera vērtētāji un citi pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – pakalpojumu sniedzēji):
3.1. pirms kontakta ar dzīvniekiem uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un tīrus apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpaši pirkstu nagus;
3.2. ja novietnes apmeklējuma laikā bija tiešā dzīvnieku tuvumā, pēc veiktajiem darbiem, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā veic higiēnas pasākumus: novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpaši nagus, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli;
3.3. pēc katra dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma veic izmantoto darba instrumentu un piederumu mazgāšanu un dezinficēšanu.
4. Darbinieki pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (5. pielikums).
5. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, darbinieku, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus.
Specifiskie biodrošības pasākumi norobežotā objektā, kas atbilst regulas 2016/429 4. panta 48. punkta definīcijai
1. Norobežotā objektā līdz Āfrikas cūku mēra pilnīgai izskaušanai visā Latvijas teritorijā, kad valsts iegūst statusu "brīva no Āfrikas cūku mēra", aizliegts turēt cūku dzimtas dzīvniekus (Suidae). Atļauta pekaru (Tayassuidae), cūkām līdzīgu dzīvnieku, turēšana.
2. Norobežotā objekta īpašnieks vai turētājs nozīmē atbildīgo personu, kas izstrādā un kontrolē iekšējos biodrošības pasākumus, kas balstīti uz risku analīzi konkrētām dzīvnieku sugām un norobežotā objekta zonām (piemēram, nodala karantīnas zonu, barības gatavošanas virtuves u.c. no publiskai apskatei pieejamās zonas).
Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts
1. Dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums:
1.1. pirms gaidāmās vizītes apmeklētājus informēt par to, ka dzīvnieku novietnē nav atļauts ienākt personām, kuras nav nodrošinājušās ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu, gadījumos, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nenodrošina vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu novietnē uz vietas;
1.2. ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu pārnadžu kārtas dzīvnieku turēšanas vietām, kur dzīvnieki atrodas telpās. Ganībās un citās dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav telpas, izvietot informatīvas zīmes cilvēku pārvietošanās ceļu tuvumā (6. pielikums);
1.3. darbiniekiem nodrošināt tīru un maināmu darba apģērbu, galvassegu un apavus vai nodrošina vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu, kā arī roku un apavu mazgāšanu un dezinfekciju.
2. Dzīvnieku turēšanas vietās:
2.1. jābūt iekārtotai vietai slimu dzīvnieku nodalīšanai no veselajiem;
2.2. ievestos dzīvniekus tur nodalīti vismaz divas nedēļas pirms tos pievieno pamatganāmpulka dzīvniekiem;
2.3. izvērtējot riskus (dzīvnieku kustības intensitāte uz un no dzīvnieku turēšanas vietas, dzīvnieku saslimstības biežums, infekcijas slimību klātbūtne ganāmpulkos no kuriem tiek ievesti dzīvnieki, mirušo dzīvnieku skaita pieaugums, aborti u.c.) veic telpu tīrīšanu, mazgāšanu, deratizēšanu, dezinsekcēšanu un dezinficēšanu.
3. Dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, dzīvnieku barības pārvadāšanas loģistiku organizē, lai minimizētu riskus, kas izraisa infekcijas slimību iekļūšanu dzīvnieku ganāmpulkā un izplatību uz citām dzīvnieku turēšanas vietām.
4. Prasības apmeklētājiem:
4.1. apmeklētājus no citām valstīm reģistrē saimniecības apmeklējuma žurnālā;
4.2. nodrošina, ka apmeklētāji, nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem;
4.3. apmeklētājiem pirms piekļūšanas dzīvnieku turēšanas vietai nodrošina roku mazgāšanu un dezinfekciju vai vienreizlietojamos gumijas cimdus.
5. Pirms darba ar dzīvniekiem uzsākšanas, veicot darba pienākumus un pēc darba, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, īpaši pirkstu nagus, dezinficē rokas, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli).
6. Izvērtējot riskus (dzīvnieku ievešana no iespējami inficētas novietnes vai valsts, transportlīdzekļu kustība notiek caur inficētu teritoriju u.c.) nodrošina transportlīdzekļu ritošās daļas dezinfekciju.
7. Ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja nepiederošas personas regulāri ienāk dzīvnieku turēšanas vietā, bet brīdinājumi un citi veiktie pasākumi nav bijuši efektīvi nepiederošu personu klātbūtnes novēršanai.
8. Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības neielaist novietnē pakalpojuma sniedzējus un apmeklētājus, kuri nav nodrošinājušies ar prasībām atbilstošu aizsargapģērbu un galvassegu vai nav veikuši noteiktos biodrošības pasākumus."