22-TA-1116
Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu
un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu
un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības standarts), ietverot:
1.1.
profesionālās ievirzes izglītības programmu tematiskajā jomā “Mākslas” (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības programmas) stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;
1.2.
obligāto saturu profesionālās ievirzes izglītības programmās;
1.3.
profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
II.Profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi
2.
Profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģiskie mērķi ir:
2.1.
attīstīt izglītojamā talantus un prasmes izvēlētajā mākslu jomā;
2.2.
nodrošināt iespēju izglītojamajam iegūt profesionālās kompetences tālākai izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai vai izglītības turpināšanai mūža garumā.
3.
Profesionālās ievirzes izglītības programmu galvenie uzdevumi ir:
3.1.
nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju apguvi izvēlētajā mākslu jomā;
3.2.
veidot izpratni par mākslu, mūziku, deju un attīstīt mākslinieciskās prasmes, sekmēt interesi par mākslu un kultūrvidi;
3.3.
nostiprināt zināšanas un prasmes profesionālajā jomā izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši savām interesēm un tālākai profesionālās kompetences ieguvei;
3.4.
veicināt izziņas prasmju attīstību, pilnveidojot izglītojamā radošās spējas, profesionālās iemaņas un talantus izvēlētajā mākslu jomā, sekmējot izcilību veidošanos;
3.5.
veidot daudzveidīgas radošās un vērtējošās darbības pieredzi;
3.6.
veidot pamatu nemateriālā kultūras mantojuma, tautas mākslas un tradicionālās kultūras saglabāšanai un attīstībai, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai;
3.7.
sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīstīt izglītojamā pašapziņu un spēju uzņemties pilsonisko atbildību;
3.8.
veicināt vispārīgo spēju attīstību, sekmēt vispusīgu un padziļinātu izpratni par sabiedrībā balstītām ētikas un morāles vērtībām.
III.Profesionālās ievirzes izglītības obligātais saturs un uzņemšana profesionālās ievirzes izglītības programmās
4.
Profesionālās ievirzes izglītības obligāto saturu veido izglītības programmas mācību plānā ietvertie mācību priekšmeti atbilstoši:
4.1.
izglītības programmas veidam un struktūrai (pielikumu);
5.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas satura apguvē iekļaujamas normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteiktās vērtības un tikumi.
6.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves pamatforma ir klātiene. Attālinātās mācības izglītības iestāde ir tiesīga organizēt ārkārtas gadījumos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.
7.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas apjomu un īstenošanas ilgumu nosaka atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Izglītības iestādes vadītājs apstiprina mācību plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā nedēļā un mācību gadā.
8.
Mācību gada ilgums profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanā ir 35 nedēļas. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.
9.
Mācību slodze nedēļā profesionālās ievirzes izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 12 mācību stundas, neskaitot izglītojamo dalību ārpusstundu pasākumos (koncertos, konkursos u.c.). Dienā mācību stundu skaits 1. - 3. klasē (izņemot 30V programmās) izglītojamajam nedrīkst pārsniegt četras mācību stundas.
10.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas grupas "Vizuāli plastiskā māksla" mācību priekšmets "Plenērs" ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt īstenots ārpus šo noteikumu 8. punktā noteiktā mācību gada ilguma.
11.
Izglītības iestādes, īstenojot profesionālās ievirzes izglītības programmas grupas "Mūzika un skatuves māksla" izglītības programmas, nodrošina pedagogu – koncertmeistaru atbilstoši mācību priekšmeta programmā noteiktajam, to norādot mācību plānā.
12.
Valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību licencēt un īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmu, kas atšķiras no šo noteikumu 4.1. apakšpunktā un 8. punktā noteiktajām prasībām.
13.
Katram mācību plānā ietvertajam mācību priekšmetam izglītības iestāde izstrādā mācību priekšmeta programmu saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra metodiku par profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanas nosacījumiem, tajā skaitā nosakot arī mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, saturu un sasniedzamos rezultātus (noslēguma prasības). Mācību priekšmeta programmu apstiprina izglītības iestādes vadītājs.
14.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību plānā minētos mācību priekšmetus var īstenot integrēti. Šādos gadījumos izglītības iestāde profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību plānā norāda, kurus mācību priekšmetus īsteno integrēti.
15.
Izglītības iestāde nosaka izglītojamo uzņemšanas prasības profesionālās ievirzes izglītības programmā, tajā skaitā var noteikt vispārējās fizioloģiskās piemērotības, muzikālo un māksliniecisko dotību, kā arī zināšanu un prasmju pārbaudījumus. Izglītojamo uzņemšana profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākos posmos notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos.
16.
Ja izglītojamā profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā vai mākslā noslēgums sakrīt ar pamatizglītības programmas 8. klasi un izglītojamais izteicis vēlmi turpināt mācības nākamajā profesionālās izglītības pakāpē, izglītības iestāde, pamatojoties uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par izglītojamā iespēju turpināt mācības papildu vienu gadu atbilstoši izglītības iestādes izveidotajam individuālajam mācību plānam profesionālās ievirzes izglītības programmas 9. klasē.
IV.Profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
17.
Profesionālas kompetences (turpmāk – mācību sniegums) vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai novērtētu izglītojamā sniegumu vai sasniegto rezultātu.
18.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas saturā iekļauto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetenču apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
18.1.
atklātības un skaidrības princips – plānotie sasniedzamie rezultāti un mācību snieguma vērtēšanas kritēriji izglītojamajam ir zināmi un saprotami;
18.2.
prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri kompetences vērtēt to praktiskā demonstrācijā;
18.3.
sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru, pamatotu un noteiktā secībā veidotu darbību kopums:
18.3.1.
izglītības iestāde nosaka formatīvās un summatīvās vērtēšanas regularitātes nosacījumus;
18.3.2.
pedagogs plāno pārbaudes darbus un izstrādā to saturu, tajā skaitā radošos darbus, projektus, uzdevumus, mācību koncertus u.c., kas tiks vērtēti summatīvi atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai un programmai;
18.3.3.
izsakot semestra summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus izglītojamā iegūtos summatīvos vērtējumus semestra ietvaros;
18.3.4.
izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā izglītojamā iegūtos summatīvos vērtējumus semestros;
18.3.5.
pedagogs saskaņā ar izglītības iestādē noteikto kārtību nodrošina papildu iespējas izglītojamajam demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt izglītojamā sniegumu pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, un mācību gada noslēgumā gadījumā, kad vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai izglītojamais ir izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
18.3.6.
ja pedagogam nav iespējams novērtēt izglītojamā sniegumu, tad izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums “nv” (nav vērtējuma);
18.4.
metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas veidus, formas un metodiskos paņēmienus;
18.5.
objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo izglītojamā sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena izglītojamā sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:
18.5.1.
izglītības iestāde papildu mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt izglītojamo mācīšanās ieradumus un attieksmes;
18.5.2.
vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, mācību gada, izglītības programmas noslēgumā, ja tas tieši ietekmē izglītojamā tiesības un intereses;
18.6.
vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos.
19.
Profesionālās ievirzes izglītības programmās izglītojamo sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus:
19.1.
formatīvā vērtēšana – nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvajā vērtēšanā netiek pielietota 10 (desmit) ballu skala. Formatīvie vērtējumi neietekmē izglītojamā snieguma summatīvos vērtējumus;
19.2.
diagnosticējošā vērtēšana – lai izvērtētu izglītojamā mācīšanās stiprās un vājās puses, un noskaidrotu izglītojamā mācīšanās vajadzības un nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē izglītojamā snieguma summatīvos vērtējumus. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno:
19.2.1.
pedagogs, lai noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu,
19.2.2.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, lai pilnveidotu profesionālās ievirzes izglītības mācību saturu un sniegtu metodisko atbalstu izglītības iestādei mācību procesa nodrošināšanā;
19.3.
summatīvā vērtēšana – mācīšanās posma, piemēram, tēmas, izglītības programmas vai tās daļas, apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, ko īsteno pedagogs vai izglītības iestādes izveidota komisija, lai novērtētu un dokumentētu, kādā mērā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus tēmas, temata, mācību priekšmeta noslēgumā, vai kādā līmenī izglītojamais apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves prasībās noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.
20.
Summatīvo vērtējumu izsaka 10 (desmit) ballu skalā:
20.1.
pietiekams apguves līmenis:
10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”;
10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”;
20.2.
nepietiekams apguves līmenis:
3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”.
3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”.
21.
Katra mācību priekšmeta semestra un gada vērtējumu izsaka kā summatīvo vērtējumu, izņemot mācību priekšmetā “Plenērs”, “Prakse” vai “Kolektīvā muzicēšana”, kuros var vērtēt ar “i” (ieskaitīts) un “ni” (neieskaitīts).
22.
Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem, 19. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem un 21. punktā noteiktajam, tajā skaitā nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, izglītojamā vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību un “nv” (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
23.
Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 (desmit) ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, izglītojamajam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
24.
Valsts atzītu apliecību par profesionālās ievirzes izglītības apguvi izsniedz izglītojamajam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu un saņēmis vērtējumu ‒ atzīmi ne mazāku par 4 ‒ “gandrīz viduvēji” 10 (desmit) ballu vērtējuma skalā vai “i” (ieskaitīts) atbilstoši šo noteikumu 21. punktam visos profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību priekšmetos un pārbaudījumos. Ja izglītojamais turpina apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmu šo noteikumu 16. punktā noteiktajā kārtībā, tad valsts atzītu apliecību par profesionālās ievirzes izglītības apguvi izsniedz 9. klases noslēgumā.
V.Noslēguma jautājumi
25.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdod šo noteikumu 13. punktā noteikto metodiku ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. martam.
26.
Nosacījumi, kas ietverti šo noteikumu pielikumā, stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī attiecībā uz:
26.1.
izglītības programmu kopas “Mākslas” profesionālās ievirzes izglītības programmu “Vizuāli plastiskā māksla I” (kods 20V 211 01 1) un “Vizuāli plastiskā māksla II” (kods 20V 211 01 1) īstenošanu 1., 2., 3. un 4. klasē;
26.2.
izglītības programmu kopas “Mākslas” profesionālās ievirzes izglītības programmu “Vizuāli plastiskā māksla III” (kods 20V 211 01 1) un “Vizuāli plastiskā māksla IV” (kods 30V 211 01 1) īstenošanu 1. klasē;
26.3.
izglītības programmu kopas “Taustiņinstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu “Klavierspēle I” (kods 20V 212 01 1) un “Ērģelspēle I”
(kods 20V 212 01 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;
(kods 20V 212 01 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;
26.4.
izglītības programmu kopas “Taustiņinstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu “Akordeona spēle I” (kods 20V 212 01 1) un “Akordeona spēle II” (kods 20V 212 01 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.5.
izglītības programmu kopas “Stīgu instrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 02 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. klasē;
26.6.
izglītības programmu kopas “Pūšaminstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 03 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.7.
izglītības programmu kopas “Sitaminstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 04 1) īstenošanu 1., 2.un 3. klasē;
26.8.
izglītības programmu kopas “Vokālā mūzika” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 06 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;
26.9.
izglītības programmu kopas “Mūzika” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 09 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.10.
izglītības programmu kopas “Taustiņinstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 01 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.11.
izglītības programmu kopas “Stīgu instrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 02 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.12.
izglītības programmu kopas “Pūšaminstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 03 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.13.
izglītības programmu kopas “Sitaminstrumentu spēle” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 04 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.14.
izglītības programmu kopas “Diriģēšana” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 05 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.15.
izglītības programmu kopas “Vokālā mūzika” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 06 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.16.
izglītības programmu kopas “Mūzika” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 09 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;
26.17.
izglītības programmu kopas “Deja” profesionālās ievirzes izglītības programmas “Dejas pamati” (kods 10V 212 10 1) īstenošanu 1., 2., 3. un 4. klasē;
26.18.
izglītības programmu kopas “Deja” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 10 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;
26.19.
izglītības programmu kopas “Deja” profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 10 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē.
27.
Izglītības iestādei ir tiesības uzsākt īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajām prasībām no 2024. gada 1. septembra visās klasēs vienlaikus.
28.
Izglītības iestāde nodrošina izmaiņu veikšanu savos iekšējos normatīvajos aktos atbilstoši šajos noteikumos noteikatjām prasībām ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. augustam.
29.
Izglītības programmu kopas “Vokālā mūzika” (kods 30V 212 06 1) licencētā profesionālās ievirzes izglītības programma “Muzikālā teātra mākslinieks” tiek īstenota ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
30.
Izglītības programmu kopu “Taustiņinstrumentu spēle” (kods 10V 212 02 1), “Stīgu instrumentu spēle” (kods 10V 212 02 1), “Pūšaminstrumentu spēle” (kods 10V 212 03 1), “Sitaminstrumentu spēle” (kods 10V 212 04 1) un “Vokālā mūzika” (kods 10V 212 06 1) licencētās profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. augustam.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1116 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1116 Nr]
Profesionālās ievirzes izglītības programmu veidi un struktūra