Noteikumu (grozījumu) projekts

25-TA-1301
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu"
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu,
9.1 panta otro daļu un 20. panta ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 68. nr.; 2020, 248. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 10.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums) (attiecināms uz pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem, ja tā vēlas saņemt pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, izņemot pusceļa māju, kas ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība, īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu, atelpas brīža pakalpojumu, pansijas pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un personu, kurai ar tiesas lēmumu ir noteikti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, kā arī uz bērnu ar garīga rakstura traucējumiem no četru gadu vecuma, ja tam nepieciešams pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);".
2.
Izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.3. veic pilngadīgas personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem;".
3.
Izteikt 11.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.4. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu;".
4.
Izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.5. novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem un uzkrājumiem.  Ja personas vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana;".
5.
Papildināt ar 11.5.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.5.1  ja pienākums maksāt par personai sniegto sociālo pakalpojumu ir apgādniekam, novērtē apgādnieka ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja apgādnieks un persona nedzīvo vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apgādnieka ienākumu novērtēšanu veic tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ir deklarēta apgādnieka dzīvesvieta, un nodod izvērtējumu atbilstoši sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībā un kārtībā, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, noteiktajām prasībām sociālajam dienestam, kas pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu. Apgādnieka, kurš dzīvo ārvalstīs un Latvijā nav deklarējis dzīvesvietu, maksātspēju novērtē sociālais dienests, kas izskata šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus, ņemot vērā apgādnieka iesniegtos dokumentus par viņa ienākumiem un informāciju par minimālo ienākumu līmeni attiecīgajā valstī."
6.
Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem – šo noteikumu 10. un 11. punktā minētajā kārtībā, neveicot šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētās darbības".
7.
Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Neredzīgām pilngadīgām personām piemēro ceturto aprūpes līmeni, neveicot izvērtēšanu."
8.
Svītrot 22.3. apakšpunktu.
9.
Svītrot 23.3. apakšpunktu.
10.
Izteikt 25. punktu šādā redakcijā:
"25. Speciālists, vērtējot klientu, aizpilda attiecīgās izvērtējuma veidlapas un nosūta šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto veidlapu:
25.1. sociālajam dienestam, ja izvērtējums ir nepieciešams klienta sociālās aprūpes organizēšanai vai klientam ir nepieciešams piešķirt citu, viņa vajadzībām atbilstošāku, sociālo pakalpojumu;
25.2. sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja klientam vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un viņš uzsāk saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā;
25.3. aģentūrai, ja izvērtējums ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai par pakalpojuma sniedzēja – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – maiņu."
11.
Izteikt 28.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"28.1.1. pirmais aprūpes līmenis – 90 %–75 %;".
12.
Svītrot 28.2. apakšpunktu.
13.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
14.
Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
15.
Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
16.
Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-1301 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-1301 Nr]
2.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-1301 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-1301 Nr]
3.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-1301 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-1301 Nr]
4.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-1301 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-1301 Nr]

"5. pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 2. aprīļa

noteikumiem Nr. 138


No valsts budžeta finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaits un kvalifikācija


I. Pilngadīgo personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits vidēji uz vienu klientu grupu

 

Amats/ kvalifikācija Aprūpes līmenis/slodžu skaits Komentārs
1. 2. 3. 4. kopā institūcijā
vidēji 20–24 klienti grupā vidēji 16–20 klienti grupā vidēji 12–16 klienti grupā vidēji 8–12 klienti grupā institūcijā pilngadīgām personām 8 grupas (2 grupas katrā līmenī), kur katrā vidēji ir 18 viena līmeņa klienti
Sociālais darbinieks 0,25 0,25 0,1 0,1 1,0 Speciālists vada vidēji 4 klientu grupas
Sociālais aprūpētājs/
sociālais rehabilitētājs
0,75 0,75 1,00 1,00 7,0

1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz divām klientu grupām dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–17.00).

3., 4. līmenis: vidēji 1,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz četrām klientu grupām dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–17.00), papildus viens speciālists uz divām klientu grupām darbdienās (8.30–17.00)

Aprūpētājs/ māsas palīgs 0,75 0,75 4,5 5,25 22,5

1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists vidēji uz 50 klientiem (2 grupām) naktī, 7 dienas nedēļā (22.00– 6.00).

3. līmenis: vidēji 4,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists uz vienu klientu grupu darbdienās
(8.30–17.00).

4. līmenis: vidēji 5,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00) uz divām grupām

Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists 0,09 0,09 0,09 0,09 0,75

0,75 slodzes iestādē.

Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē

Interešu izglītības speciālisti 0,5 0,5 0,25 x 2,5

1., 2. līmenis: vidēji 1,0 slodze uz divām grupām.

3. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu

Sertificēts ārsts1 0,08 0,12 0,14 0,16 1,0

1,0 slodze iestādē.

Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē

Sertificēta medicīnas māsa2 0,4 0,5 1,00 1,35 6,50

5,5 slodzes iestādē.

3., 4. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists vada vidēji 4 klientu grupas

Sertificēts fizioterapeits 0,13 0,13 0,13 0,13 1,0 1,0 slodze iestādē
Sertificēts ergoterapeits 0,13 0,13 0,13 0,13 1,0 1,0 slodze iestādē
Sertificēts mākslas terapeits 0,09 0,09 0,09 0,09 0,75

0,75 slodzes iestādē.

Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē

Logopēds vai audiologopēds 0,06 0,06 0,06 0,06 0,5 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts masieris 0,13 0,13 0,13 0,13 1,0 1,0 slodze iestādē
Sertificēts ārsta palīgs3 0,04 0,06 0,07 0,08 0,5 0,5 slodzes iestādē
Psihologs4 0,13 0,13 0,13 0,13 1,0

1,0 slodze iestādē.

Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē

KOPĀ (vidēji uz 1 grupu) 4 4 8 9 x  
 

II. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits uz 24 klientiem (vidēji)

Amats/kvalifikācija Slodžu skaits grupā Kopā Komentārs
Sociālais darbinieks/sociālais pedagogs 0,25 1,0 Speciālists vada vidēji 3 klientu grupas
Sociālais aprūpētājs/sociālais rehabilitētājs 3,0 9,0 Vidēji 3,0 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00)
Sertificēta medicīnas māsa2 x 5,5 Slodzes uz grupu neaprēķina, vidēji iestādē nepieciešamas 5,5 slodzes, lai nodrošinātu 24 h aprūpi
Sertificēts ārsts1 0,05 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts fizioterapeits 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts ergoterapeits 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts mākslas terapeits 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Logopēds vai audiologopēds 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts masieris 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Sertificēts ārsta palīgs3 0,05 0,25 Ieteicamas 0,25 slodzes iestādē
Psihologs4 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists 0,15 0,5 Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē
Interešu izglītības speciālisti 0,25 0,75 Vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu
Aprūpētājs/sociālais audzinātājs 7,5 22,5 Vidēji 7,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00)
KOPĀ (vidēji uz 1 grupu) 12,3 x  

Piezīmes.

Ārsta specialitāti, kas nodrošina pakalpojumu klientiem, nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.

Māsas specialitāti un amatu (piemēram, vecākā māsa) nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.

Ārsta palīgs vada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veselības punktu, ja to nav iespējas darīt ārstam.

Psihologam, kas strādā ar bērniem, jāatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, pārējos gadījumos psihologam jābūt sertificētam klīniskajā un veselības psiholoģijā."