21-TA-1616
Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība
(Noteikumu nosaukums MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 57.pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
2.
Rezidentu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus administrē Veselības ministrija.
II.Rezidentu uzņemšana un sadale
(Nodaļas nosaukums MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)
3.
Veselības ministrija aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu, pamatojoties uz šādiem datiem:
3.1.
ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par nepieciešamo ārstu skaitu;
3.2.
pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits;
3.3.
ārstu bezdarbnieku skaits;
3.4.
prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu turpmāko piecu gadu laikā;
3.5.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze;
3.6.
demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes;
3.7.
ārstniecības personu skaita prognozes pilna laika slodzēm.
(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
4.
Veselības ministrija katru gadu līdz 1. aprīlim apstiprina rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm, kā arī indikatīvi nosaka rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt precizēts attiecīgajā gadā.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
5.
Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk – uzņemšanas komisija) starpniecību:
5.1.
katru gadu līdz 8. jūlijam organizē pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās atbilstoši šo noteikumu 4. punktā apstiprinātajām specialitātēm un iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras pretendentu sarakstu. Ja līdz 8. jūlijam netiek aizpildītas visas no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietas, rezidentūras pretendentu pieteikšanās termiņu pagarina līdz 22. jūlijam;
5.2.
organizējot rezidentūras pretendentu atlasi atklātā un vienlīdzīgā konkursā atbilstoši uzņemšanas noteikumos noteiktajiem kritērijiem, ja ir līdzvērtīgi rezultāti, priekšroka ir tiem rezidentūras pretendentiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 4. punktā apstiprinātajām specialitātēm ir noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, par darba tiesisko attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas pēc rezidentūras programmas beigšanas un šajā vienošanās dokumentā norādītās darba tiesiskās attiecības tiks nodibinātas tajā specialitātē, uz kuras rezidentūras studiju programmu rezidentūras pretendents ir pieteicies;
5.3.
organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās un līdz 20. septembrim iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm un augstskolām, kurās notiks rezidentūras programmas apguve, ietverot informāciju par uzņemtajiem rezidentiem, kuriem ir noslēgta šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētā vienošanās.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā; punkts attiecībā uz vienoto uzņemšanas komisiju piemērojams ar 01.01.2019., sk. 43.3 punktu)
5.1
Rezidentūras studiju programmas pretendents personīgi vai viņa pilnvarotā persona ierodas uzņemšanas komisijā un ar dokumentiem apliecina personību un studiju uzsākšanai nepieciešamo iepriekšējo izglītību. Ja kādā no iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir norādīts cits personas uzvārds (vārds), kas neatbilst personu apliecinošajā dokumentā norādītajam uzvārdam (vārdam), jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) maiņu.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)
6.
Rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu 5.1. apakšpunktu var pretendēt uz rezidentūras vietu ne vairāk kā divās specialitātēs.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā; piemērojams ar 01.01.2019., sk. 43.3 punktu)
7.
Pēc uzņemšanas rezidentūras studiju programmās rezidenti iegūto punktu secībā izvēlas augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā; piemērojams ar 01.01.2019., sk. 43.3 punktu)
8.
(Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
8.1
(Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
9.
Veselības ministrija katru gadu slēdz līgumus ar augstskolām par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu piešķiršanu, tai skaitā par rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona.
10.
Ārstniecības iestādes, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes, finansējumu rezidentu apmācībai saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprināto finansēšanas plānu saņem no valsts budžeta. Saņemto finansējumu budžeta iestādes izlieto šādi:
10.1.
šo noteikumu 23. punktā minēto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 1297,68 euro par vienu rezidentu kalendāra gadā;
10.2.
šo noteikumu 25. punktā minēto izdevumu segšanai, ievērojot šo noteikumu 19.4. un 19.4.1 apakšpunktā minēto nosacījumu.
(MK 18.06.2013. noteikumu Nr. 331 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 619)
11.
Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas:
11.1.
organizē rezidentu izglītību (tai skaitā mācību ciklu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu;
11.2.
uzņem rezidentus noteiktās ārsta un zobārsta specialitāšu rezidentūras programmās;
11.3.
slēdz līgumus ar rezidentūrā uzņemtajām personām;
11.4.
(svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331);
11.5.
slēdz līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes. Šajos līgumos nosaka:
11.5.1.
ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minēto ārstu noteikšanu);
11.5.2.
ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti;
11.5.3.
kārtību, kādā rezidenti un šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētie ārsti elektroniski iesniedz augstskolai rezidentūras studiju novērtēšanas anketas (turpmāk – novērtēšanas anketas), un kārtību, kādā augstskola nodrošina novērtējumu apkopojumu pieejamību ārstniecības iestādei. Augstskola nodrošina, ka:
11.5.3.1.
rezidentu iesniegtās novērtēšanas anketas par ārstiem, kuru vadībā strādā rezidenti, ir anonīmas līdz rezidentūras studiju programmas beigām vai rezidentūras studiju programmas pārtraukšanai;
11.5.3.2.
ar rezidentūras studiju novērtēšanas rezultātiem iepazīstina ārstu, kura vadībā strādā rezidenti, ja par ārstu ir aizpildītas četras novērtēšanas anketas vai vairāk;
11.5.3.3.
ar ārsta, kura vadībā strādā rezidents, aizpildīto novērtēšanas anketu rezidents var iepazīties pēc tam, kad ir iesniedzis savu novērtēšanas anketu par attiecīgo ārstu;
11.5.4.
novērtēšanas anketu paraugus.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)
12.
Augstskolas vismaz ķirurga, internista, pediatra, ginekologa, dzemdību speciālista un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs attiecīgajā studiju programmā ārpus Rīgas.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)
13.
Daudzprofilu slimnīca slēdz līgumus ar universitātes slimnīcām un specializētajām slimnīcām, nodrošinot nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā.
14.
Ja rezidentūras studiju programmas apgūšana notiek valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", augstskola atkarībā no studiju programmas veida nodrošina ne mazāk kā 20 % no rezidentūras programmas apmācības laika citā universitātes slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē attiecīgajā specialitātē.
15.
Pamatspecialitāšu rezidentūras studiju programmās sešus mēnešus triju gadu laikā rezidents strādā intensīvās terapijas vai neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā.
16.
Augstskola nodrošina, ka katras specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītājs:
16.1.
ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos kopā ar rezidentu izvērtē rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un iespējamās izmaiņas rezidentūras studiju programmas procesā. Šādu izvērtējumu rezidentūras studiju programmas vadītājs dokumentē protokolā;
16.2.
ne retāk kā reizi kalendāra gadā tiekas ar personu, kas augstskolā ir atbildīga par rezidentūras studiju programmu norisi kopumā, un izvērtē attiecīgās rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vienojas par turpmāko rīcību, ja nepieciešami rezidentūras studiju procesa uzlabojumi.
17.
Šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts, saskaņojot ar augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītāju un par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē, vienlaikus var vadīt ne vairāk kā trīs rezidentus.
III.Rezidentūras finansēšana
18.
Valsts pasūtījumu rezidentu apmācībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
18.1
Papildus finansējuma avots rezidentu apmācībai kārtējam gadam ir augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
19.
Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus:
19.1.
rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs un finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;
19.2.
viena rezidenta plānotās izmaksas;
19.3.
rezidenta darba samaksa, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām;
19.4.
šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 37 759,20 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 29 923,56 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
19.4.1
šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 41 154,24 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 32 535,72 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
19.5.
studiju programmas, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā 649 stundas gadā (sākot ar ceturto rezidentūras gadu – arī mājas dežūrās).
(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 835; MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 29; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 619; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 87; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 798; MK 04.02.2021. noteikumiem Nr. 79)
19.1
Augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos papildus iekļauj arī augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
20.
Rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 331; MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
21.
Rezidentūras programmas laikā šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts un rezidents katru mēnesi aizpilda novērtēšanas anketas.
22.
(Svītrots)
23.
23.1.
ar rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanai (tai skaitā augstskolu pedagogu darba samaksai);
23.2.
rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)
24.
Ja augstskola ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 9.punktā minētā līguma nosacījumus, Veselības ministrija 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai augstskolai var pārtraukt tās turpmāko finansēšanu un noslēgt līgumu ar citu augstskolu.
25.
Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minēto līgumu, ārstniecības iestādes izmanto:
25.1.
atlīdzībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē – ne vairāk kā 33 951,60 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 26 116,44 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
25.2.
ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai – 3 807,60 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, kuri sadalāmi šādi:
25.2.1.
ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai – ne mazāk kā 3 432 euro par vienu rezidentu (tai skaitā ne vairāk kā 10 % šo noteikumu 11.5.1. apakšpunktā minēto ārstu atlīdzībai);
25.2.2.
ar rezidentūras organizēšanu saistīto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 375,60 euro par vienu rezidentu (tai skaitā ne vairāk kā 187,80 euro ar rezidenta pašizglītību saistīto izdevumu segšanai);
25.3.
atlīdzībai ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un ar pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē – ne vairāk kā 37 346,64 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 28 728,12 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 798 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.02.2021. noteikumiem Nr. 79)
26.
Papildus apmācības laikam pie šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētā ārsta rezidentam ir tiesības daļu no rezidentūras studiju programmas īstenot pie citiem vienā ārstniecības iestādē strādājošiem ārstiem. Ārstniecības iestāde nodrošina attiecīgo ārstu un cita mācību personāla darba samaksu, izmantojot līdz 20 % no šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajiem finanšu līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)
27.
Ja ārstniecības iestāde ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus, augstskola 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas ārstniecības iestādei var pārtraukt attiecīgo līgumu un noslēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi. Ja šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus ir pārkāpusi ārstniecības iestāde, kas ir Veselības ministrijas padotībā esoša budžeta iestāde, augstskola 10 darbdienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai iestādei par to informē Veselības ministriju.
(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)
28.
Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot to summāri) strādā:
28.1.
attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā;
28.2.
attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētā vienošanās, vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētā vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)
29.
(Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)
30.
(Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)
31.
Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 28. punktā minētajām prasībām, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:
31.1.
no Veselības inspekcijas – Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra;
31.2.
no šo noteikumu 28. punktā minētās iestādes.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
32.
Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus (izņemot gadījumus, ja vienošanās tiek izbeigta no personas neatkarīgu iemeslu dēļ), ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
33.
Veselības ministrija aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus.
34.
Persona divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk šo noteikumu 33.punktā minēto līdzekļu atmaksu un piecu kalendāra gadu laikā Veselības ministrijai atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
37.
Augstskolas reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu:
37.1.
par augstskolas izdevumiem – atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu);
(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)
38.
Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu).
(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)
39.
Pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu augstskolas un Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz līdz pārskata periodam sekojošā aiznākamā mēneša desmitajam datumam.
39.1
Veselības ministrija, izvērtējot iepriekšējā gada otrā pusgada pārskatu (faktiskos finansējuma atlikumus un faktiski apmācīto rezidentu skaitu otrajā pusgadā), var palielināt augstskolas mēneša finansējuma apmēru un attiecīgi veikt ieturējumu no citas augstskolas mēneša finansējuma, nemainot kopējo šo noteikumu 9. punktā minēto līgumu kopsummu, ja kādai augstskolai pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu ir izveidojies finansējuma deficīts, bet citai – finansējuma pārpalikums.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
39.2
Veselības ministrija, izvērtējot kārtējā gada pirmā pusgada pārskatu (faktiskos finansējuma atlikumus un faktiski apmācīto rezidentu skaitu pirmajā pusgadā), var veikt grozījumus šo noteikumu 9. punktā minētajos līgumos, pārdalot finansējumu starp augstskolām pēc faktiski apmācāmo rezidentu skaita un šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem atbilstoši kārtējā gada pirmā pusgada rezultātiem. Grozījumi šo noteikumu 9. punktā minētajos līgumos tiek veikti uz attiecīgā gada 1. septembri.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
39.3
Ja atbilstoši informācijai, ko otrā pusgada pārskatos par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu sniegušas šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās ārstniecības iestādes, ar kurām tiek slēgts līgums par rezidentu apmācību (izņemot Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes, ar kurām tiek slēgts sadarbības līgums par rezidentu apmācību), tām uz gada noslēgumu kontā ir palicis neizmantots finansējums, kas bija paredzēts rezidentu apmācībai:
39.31.
finansējums paliek ārstniecības iestādes kontā kā avansa maksājums nākamā gada rezidentu apmācības finansēšanai, ja ar šo ārstniecības iestādi noslēgtais līgums par rezidentu apmācību nākamajā gadā turpinās;
39.32.
ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc ārstniecības iestāžu otrā pusgada pārskata iesniegšanas par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu neizmantoto finansējumu atskaita atpakaļ augstskolas kontā, ja ar šo ārstniecības iestādi līgums par rezidentu apmācību nākamajā gadā netiek slēgts.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
III1.Atlīdzības izmaksa rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem
39.4
Ja izdevumus, kas saistīti ar rezidentu apmācību, pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, augstskola ir tiesīga uzņemt attiecīgo pretendentu rezidentūrā tā izvēlētajā specialitātē ārpus pretendentu atlases konkursa, informējot par to Veselības ministriju.
39.5
Pamatspecialitātes vai apakšspecialitātes rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, izdevumus par rezidenta atlīdzību finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
39.6
Papildu finansējuma avots rezidentu atlīdzībai kārtējam gadam ir augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu.
39.7
Šo noteikumu 19. punktā minētajos līgumos papildus iekļauj šādus nosacījumus:
39.71.
šo noteikumu 39.5 punktā minēto rezidentu atlīdzības apmērs pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 26 116,44 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu;
39.72.
šo noteikumu 39.5 punktā minēto rezidentu atlīdzības apmērs, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu apakšspecialitātē, nepārsniedz 28 728,12 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu.
39.8
Augstskolas reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu atlīdzībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu (par katru ārstniecības iestādi atsevišķi) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.
39.9
Pārskatu par rezidentu atlīdzībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu augstskolas un Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz līdz pārskata periodam sekojošā aiznākamā mēneša desmitajam datumam.
IV.Noslēguma jautājumi
40.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumus Nr.972 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 139.nr.; 2010, 135.nr.; 2011, 102.nr.).
41.
Persona, kura uzsākusi rezidentūras studijas līdz 2011. gada 30. augustam, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus strādā Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vai kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas. Ja persona nepilda šajā punktā minētās prasības, nesekmīgi apgūst apmācības programmu vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, tā atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus saskaņā ar augstskolas un attiecīgās personas noslēgtā līguma nosacījumiem. Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
42.
Persona, kura uzsākusi rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas gūst ienākumus Latvijas Republikā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no darba algas vai saimnieciskās darbības ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30 % no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību, kuru Veselības ministrija aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Šajā punktā minēto piecu gadu periodu pagarina par laikposmu, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja persona šajā laikā negūst ienākumus no darba algas.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
43.
Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 42. punktā minētajām prasībām, kā arī nosakot šo noteikumu 42. punktā minēto laikposmu, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:
43.1.
no Valsts ieņēmumu dienesta – par personas ienākuma nodokļa maksājuma periodu un tā apmēru;
43.2.
no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – par šo noteikumu 42. punktā minēto pabalstu saņemšanas laikposmu.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
43.1
Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šo noteikumu 42. punktā minētos nosacījumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu prasībām.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
43.3
Šo noteikumu 5. punkts attiecībā uz vienoto uzņemšanas komisiju, kā arī 6. un 7. punkts piemērojams ar 2019. gada 1. janvāri. Līdz 2018. gada 31. decembrim rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās īsteno katra augstskola atsevišķi. Ja rezidentūras studiju programmu piedāvā vairākas augstskolas, rezidentūras pretendents uz rezidentūras vietu var pretendēt ne vairāk kā divās specialitātēs vienā vai dažādās augstskolās. Šādā gadījumā rezidentūras pretendents katrā augstskolā norāda savu izvēles prioritāti.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)
44.
(Svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)
45.
Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.septembri.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 30.augusta
noteikumiem Nr.685
(Pielikums MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 30.augusta
noteikumiem Nr.685
(Pielikums MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
3.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 30.augusta
noteikumiem Nr.685
(Pielikums MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
4.
pielikumsMinistru kabineta
2011. gada 30. augusta
noteikumiem Nr.685
20__. gada ____ pusgada pārskats par (augstskolas nosaukums) rezidentu atlīdzībai saņemto valsts budžeta līdzekļu faktisko izlietojumu, ja viņu rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem