22-TA-3416: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Darba likuma pārejas noteikumu 26.punkts (stājas spēkā 2022. gada 25. novembrī).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 26.punktā noteikto, ka Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Darba likuma pārejas noteikumu 26.punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Darba likumā, kas ir pieņemti 2022. gada 27. oktobrī un stājas spēkā 2022. gada 25. novembrī, noteikts, ka Ministru kabinets MK noteikumos Nr. 656 nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 euro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā noteikts, ka sākot ar 2023. gada 1. janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Darba ņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba ņēmējiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo algu vai mazāk, pēdējo četru gadu laikā nav būtiski mainījies un bija robežās no 18,6 līdz 20,6% jeb piektā daļa no visiem darba ņēmējiem.
2021. gadā darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk, bija 149,2 tūkst. cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā – 116,1 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 30 tūkst cilvēku. No tiem ienākumus minimālās mēneša darba algas apmērā saņēma 29,6 tūkst. cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā – 23,1 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 6,2 tūkst. cilvēku.
Kopējais darba ņēmēju skaits 2021.gadā bija 837,4 tūkst. cilvēku, savukārt 2022. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 899,5 tūkstoši jeb 64,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo algu vai mazāk, pēdējo četru gadu laikā nav būtiski mainījies un bija robežās no 18,6 līdz 20,6% jeb piektā daļa no visiem darba ņēmējiem.
2021. gadā darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk, bija 149,2 tūkst. cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā – 116,1 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 30 tūkst cilvēku. No tiem ienākumus minimālās mēneša darba algas apmērā saņēma 29,6 tūkst. cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā – 23,1 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 6,2 tūkst. cilvēku.
Kopējais darba ņēmēju skaits 2021.gadā bija 837,4 tūkst. cilvēku, savukārt 2022. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 899,5 tūkstoši jeb 64,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (500 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (620 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (500 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (620 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par ekonomikas attīstības tendencēm, Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi ekonomikas attīstību globālā mērogā, tai skaitā Latvijā. Iekšējais kopprodukts (turpmāk – IKP) 2020.gadā Latvijā saruka par 2,2 procentiem. Pateicoties apjomīgajiem valdības un Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumiem, kā arī uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, Latvijas ekonomika 2021. gadā sāka atveseļoties un Latvijas IKP pieauga par 4,1 procentiem. 2022. gada 24. februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā, ir pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija un ekonomiskās attīstības perspektīvas. Būtiski ir pieaugušas enerģētisko resursu un pārtikas cenas, pastiprinot inflācijas spiedienu laikā, kad dzīves dārdzība visā pasaulē jau strauji pieauga, atkopjoties no Covid-19 pandēmijas. Krievijas kara Ukrainā dēļ globālo ekonomiku ietekmē arī izejmateriālu piegāžu ķēžu traucējumi.
2022. gada 1. ceturksnī Latvijā vēl nebija pilnā apmērā jūtamas kara Ukrainā sekas. Latvijas ekonomika pieauga par 5,6 procentiem, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Kāpumu ietekmēja zemā bāze 2021. gada sākumā un pakāpeniska ar Covid-19 infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu atcelšana. Tomēr jau 2022. gada 2. ceturksnī Latvijas IKP pieauguma tempi gada griezumā samazinājās līdz 2,9 procentiem, bet saskaņā ar IKP ātro novērtējumu 2022. gada 3.ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6 procentiem mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī.
Sagaidāms, ka tuvākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2022. gada pirmajā pusē. Krievijas un Ukrainas kara dēļ kavēsies izaugsme, palielināsies inflācijas spiediens. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2022. gadā ekonomikas izaugsme ģeopolitisko faktoru dēļ samazināsies par vismaz 3 procenta punktiem salīdzinājumā ar Ekonomiskas ministrijas prognozēto pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Latvijas IKP izaugsme 2022. gadā kopumā paliks pozitīva un var sasniegt 2,6 procentus gada griezumā, bet 2023. gadā izaugsmes tempi būs krietni mērenāki.
Finanšu ministrija prognozē, ka 2022. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,8 procentiem un 2023. gadā par 1 procentu. Nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaits 2022. un 2023. gadā palielināsies līdz 881 tūkst. cilvēkiem. Attiecīgi bezdarba līmenis 2022. un 2023. gadā veidos 7,1 procentus no darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju kopskaita, un salīdzinājumā ar iepriekšējām Finanšu ministrijas prognozēm bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta par 0,5 procenta punktiem. 2022. gadā ir sagaidāms mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums no 1277 euro (2021. gadā) līdz 1379 euro (par 8 procentiem), savukārt 2023. gadā līdz 1462 euro (par 6 procentiem).
Detalizētas ekonomikas attīstības tendences un prognozes sk. anotācijas pielikumā Nr.1.
2022. gada 1. ceturksnī Latvijā vēl nebija pilnā apmērā jūtamas kara Ukrainā sekas. Latvijas ekonomika pieauga par 5,6 procentiem, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Kāpumu ietekmēja zemā bāze 2021. gada sākumā un pakāpeniska ar Covid-19 infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu atcelšana. Tomēr jau 2022. gada 2. ceturksnī Latvijas IKP pieauguma tempi gada griezumā samazinājās līdz 2,9 procentiem, bet saskaņā ar IKP ātro novērtējumu 2022. gada 3.ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6 procentiem mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī.
Sagaidāms, ka tuvākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2022. gada pirmajā pusē. Krievijas un Ukrainas kara dēļ kavēsies izaugsme, palielināsies inflācijas spiediens. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2022. gadā ekonomikas izaugsme ģeopolitisko faktoru dēļ samazināsies par vismaz 3 procenta punktiem salīdzinājumā ar Ekonomiskas ministrijas prognozēto pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Latvijas IKP izaugsme 2022. gadā kopumā paliks pozitīva un var sasniegt 2,6 procentus gada griezumā, bet 2023. gadā izaugsmes tempi būs krietni mērenāki.
Finanšu ministrija prognozē, ka 2022. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,8 procentiem un 2023. gadā par 1 procentu. Nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaits 2022. un 2023. gadā palielināsies līdz 881 tūkst. cilvēkiem. Attiecīgi bezdarba līmenis 2022. un 2023. gadā veidos 7,1 procentus no darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju kopskaita, un salīdzinājumā ar iepriekšējām Finanšu ministrijas prognozēm bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta par 0,5 procenta punktiem. 2022. gadā ir sagaidāms mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums no 1277 euro (2021. gadā) līdz 1379 euro (par 8 procentiem), savukārt 2023. gadā līdz 1462 euro (par 6 procentiem).
Detalizētas ekonomikas attīstības tendences un prognozes sk. anotācijas pielikumā Nr.1.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot darba samaksas līmeņa pieaugumu, ieguldījumus produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, noteikumu projektam var būt īstermiņā nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku tautsaimniecības nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā būs labvēlīga ietekme uz nodarbinātību, un tautsaimniecības attīstību, jo minimālās mēneša darba algas paaugstināšana veicinās darba vietu kvalitāti, mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt vairāk iesaisties darba tirgū, kā arī minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, it īpaši strauji pieaugošo cenu apstākļos. Ņemot vērā, ka pēdējos gados ir būtiski pieaugusi vidējā alga un ka minimālā mēneša darba alga tajā pašā laika periodā netika paaugstināta, nav sagaidāms, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai būs nelabvēlīga ietekme uz nodarbināto skaitu.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
55 177 000
0
60 959 000
60 959 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
7 639 000
0
8 574 000
8 574 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
34 414 000
0
38 068 000
38 068 000
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
13 124 000
0
14 317 000
14 317 000
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
39 195 332
0
39 195 332
39 195 332
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 905 500
0
4 905 500
4 905 500
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
34 289 832
0
34 289 832
34 289 832
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
15 981 668
0
21 763 668
21 763 668
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
2 733 500
0
3 668 500
3 668 500
3.2. speciālais budžets
0
0
0
34 414 000
0
38 068 000
38 068 000
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-21 165 832
0
-19 972 832
-19 972 832
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
15 981 668
21 763 668
21 763 668
5.1. valsts pamatbudžets
0
2 733 500
3 668 500
3 668 500
5.2. speciālais budžets
0
34 414 000
38 068 000
38 068 000
5.3. pašvaldību budžets
0
-21 165 832
-19 972 832
19 972 832
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.1. punktā norādīti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (25%), ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai un ieņēmumi no PVN.
1.2. punktā norādīti ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām speciālajā budžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā netiek iekļautas budžeta ieņēmumos.
1.3. punktā norādīti pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (75%)
1.2. punktā norādīti ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām speciālajā budžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā netiek iekļautas budžeta ieņēmumos.
1.3. punktā norādīti pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (75%)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Detalizēts ieņēmumu aprēķins pievienots anotācijas 3.pielikumā (FM prognozes).
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts pamatbudžeta izdevumu aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā (FM aprēķins).
Vienlaikus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai būs ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem (2023. gadā, galvenokārt uz t.s. “īstermiņa pakalpojumiem” – slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts utml.). Detalizētu ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem šobrīd nav iespējams novērtēt.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem LM vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā (turpmāk – LPS). LPS rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par 620 euro, līdz ar to nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2023. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu. Lai iegūtu datus par minimālās mēneša darba algas palielināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu kopumā 2023. gadā, LPS lūdza pašvaldībām pašām veikt indikatīvu aprēķinu par ietekmi uz budžetu un šo informāciju sniegt LPS. Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai, palielinot minimālās mēneša darba algas apmēru līdz 620 euro, indikatīvā ietekme uz pašvaldību budžeta izdevumiem 2023. gadā būs 34 289 832 euro. Šajā aprēķinā ņemti vērā darbinieki, kuru bruto mēnešalgas apmērs par pilnu slodzi šobrīd ir noteikts mazāks par 620 euro vai vienāds ar to, summā ietvertas darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vienlaikus jāuzsver, ka pašvaldībām papildu nepieciešamais finansējums budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu, ņemot vērā darba samaksas izlīdzināšanu, būs vēl lielāks.
Vienlaikus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai būs ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem (2023. gadā, galvenokārt uz t.s. “īstermiņa pakalpojumiem” – slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts utml.). Detalizētu ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem šobrīd nav iespējams novērtēt.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem LM vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā (turpmāk – LPS). LPS rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par 620 euro, līdz ar to nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2023. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu. Lai iegūtu datus par minimālās mēneša darba algas palielināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu kopumā 2023. gadā, LPS lūdza pašvaldībām pašām veikt indikatīvu aprēķinu par ietekmi uz budžetu un šo informāciju sniegt LPS. Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai, palielinot minimālās mēneša darba algas apmēru līdz 620 euro, indikatīvā ietekme uz pašvaldību budžeta izdevumiem 2023. gadā būs 34 289 832 euro. Šajā aprēķinā ņemti vērā darbinieki, kuru bruto mēnešalgas apmērs par pilnu slodzi šobrīd ir noteikts mazāks par 620 euro vai vienāds ar to, summā ietvertas darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vienlaikus jāuzsver, ka pašvaldībām papildu nepieciešamais finansējums budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu, ņemot vērā darba samaksas izlīdzināšanu, būs vēl lielāks.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Aprēķini balstīti uz Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sniegto informāciju. Detalizētu informāciju par aprēķiniem sk. anotācijas pielikumā Nr.2 un pielikumā Nr.3.
Pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteikto, ka Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro, Labklājības ministrija 2023. gadā sagatavos attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"".
Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka minimālās algas paaugstinājums attieksies uz ļoti lielu nodarbināto skaitu, īpaši ņemot vērā paredzēto pieaugumu no 2024. gada 1. janvāra. Valsts budžeta iestāžu gadījumā minētais pieaugums 2024. gadā skars par vismaz 19% nodarbināto vairāk nekā 2023.gadā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) noteiktajai algu skalai 2023. gadā 3. vai 4. mēnešalgu grupai mēnešalgas minimālais apmērs būs 648 un 662 euro un lai nodrošinātu, ka mēnešalga atbilst darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai, valsts budžetā būtu jāparedz papildu finansējums arī šiem amatiem, kā arī tas rada negatīvas sekas iestādes iekšienē attiecībā uz iekšējā taisnīguma nodrošinājumu, jo personām ar zemāku kvalifikāciju un darbā izvirzāmajām prasībām atlīdzības pieaugums ir straujāks nekā veicot kvalificētu darbu, kurš arī prasa dziļas un vispusīgas zināšanas un notiek palielināta stresa apstākļos.
Turklāt Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" nosaka, ka ārstniecības personu, transportlīdzekļa vadītāju un medicīnas asistentu zemākā mēnešalga ir 723 euro. Tādejādi minimālās algas pieaugums ietekmēs arī šo un pārējo ārstniecības personu darba samaksu paaugstināšanas virzienā.
Bez tam minimālās algas palielinājums paaugstinās darba samaksas apmēru nākotnē valsts budžeta iestādēs kopumā, jo radīs ietekmi uz algu pieaugumu personām, kuru darba samaksa tiek noteikta ar koeficientu pie bāzes algas, kas vienlaikus nozīmēs arī straujāku mēnešalgu pieaugumu – Saeimas ieceltām amatpersonām, tiesnešiem, prokuroriem u.tml.
Aprēķini veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" datu noliktavā iesniegto informāciju uz 2022. gada 31. augustu.
Fiskālā ietekme ir iekļauta nodokļu ieņēmumu prognozēs, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
Pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteikto, ka Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro, Labklājības ministrija 2023. gadā sagatavos attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"".
Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka minimālās algas paaugstinājums attieksies uz ļoti lielu nodarbināto skaitu, īpaši ņemot vērā paredzēto pieaugumu no 2024. gada 1. janvāra. Valsts budžeta iestāžu gadījumā minētais pieaugums 2024. gadā skars par vismaz 19% nodarbināto vairāk nekā 2023.gadā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) noteiktajai algu skalai 2023. gadā 3. vai 4. mēnešalgu grupai mēnešalgas minimālais apmērs būs 648 un 662 euro un lai nodrošinātu, ka mēnešalga atbilst darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai, valsts budžetā būtu jāparedz papildu finansējums arī šiem amatiem, kā arī tas rada negatīvas sekas iestādes iekšienē attiecībā uz iekšējā taisnīguma nodrošinājumu, jo personām ar zemāku kvalifikāciju un darbā izvirzāmajām prasībām atlīdzības pieaugums ir straujāks nekā veicot kvalificētu darbu, kurš arī prasa dziļas un vispusīgas zināšanas un notiek palielināta stresa apstākļos.
Turklāt Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" nosaka, ka ārstniecības personu, transportlīdzekļa vadītāju un medicīnas asistentu zemākā mēnešalga ir 723 euro. Tādejādi minimālās algas pieaugums ietekmēs arī šo un pārējo ārstniecības personu darba samaksu paaugstināšanas virzienā.
Bez tam minimālās algas palielinājums paaugstinās darba samaksas apmēru nākotnē valsts budžeta iestādēs kopumā, jo radīs ietekmi uz algu pieaugumu personām, kuru darba samaksa tiek noteikta ar koeficientu pie bāzes algas, kas vienlaikus nozīmēs arī straujāku mēnešalgu pieaugumu – Saeimas ieceltām amatpersonām, tiesnešiem, prokuroriem u.tml.
Aprēķini veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" datu noliktavā iesniegto informāciju uz 2022. gada 31. augustu.
Fiskālā ietekme ir iekļauta nodokļu ieņēmumu prognozēs, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā un saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumu Nr.563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 10.2.apakšpunktu, atbildīgās ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālo mēneša darba algu, un, ja nepieciešams – par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvija ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas, par kuras biedri kļuva 1921.gadā (darbību tajā atjaunojot 1991.gadā), 1970.gada konvenciju Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”, kuras 1.pants paredz, ka dalībvalsts pienākums ir izveidot minimālās algas sistēmu, kas attiecas uz visiem darba algas saņēmējiem, savukārt 3.pants paredz, ka, nosakot minimālās algas līmeni, ir jāņem vērā darbinieku un viņu ģimeņu vajadzības, ievērojot vispārējo algu līmeni valstī, iztikšanai nepieciešamo minimumu, sociālās drošības pabalstus un citu sociālo grupu dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, tajā skaitā – ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.
Noteikumu 2.punkts.
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Jautājums par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk – NTSP) 2022. gada 16. jūnija sēdē, kur valdības pārstāvji ar sociālajiem partneriem diskutēja par minimālās algas paaugstināšanas iespējām, sākot ar 2023. gadu. Tāpat jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām ir diskutēts NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs 2022.gada 20.aprīlī un 2022.gada 21.septembrī.
Noteikumu projekta izstrādē piedalījās Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, kas sagatavoja aprēķinus par papildu nepieciešamiem pamatbudžeta izdevumiem valsts budžeta iestādēm, kā arī Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija sniedza makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. un 2023. gadam.
Noteikumu projekta izstrādē piedalījās Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, kas sagatavoja aprēķinus par papildu nepieciešamiem pamatbudžeta izdevumiem valsts budžeta iestādēm, kā arī Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija sniedza makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. un 2023. gadam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta normu ievērošanu darba tiesisko attiecību jomā uzraudzīs Valsts darba inspekcija, bet Valsts ieņēmumu dienests uzraudzīs noteikumu projekta normu ievērošanu, izskatot darba devēju ikmēneša ziņojumus par obligātajām iemaksām, kuros tai skaitā norādami dati par darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi