23-TA-520: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar:
1) Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu;
2) Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022.gada 6.septembra sēdes protokola Nr.44., 49.§, 3.punktā noteikto uzdevumu.
1) Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu;
2) Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022.gada 6.septembra sēdes protokola Nr.44., 49.§, 3.punktā noteikto uzdevumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai:
1) pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – Ietvarlīgums);
2) noteiktu, ka Ietvarlīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija (turpmāk – FM) kā vadošā iestāde (turpmāk – VI).
1) pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – Ietvarlīgums);
2) noteiktu, ka Ietvarlīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija (turpmāk – FM) kā vadošā iestāde (turpmāk – VI).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saistošais tiesiskais ietvars, pamatojums
2022.gada 30.jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES un Šveices saprašanās memorands). Atbilstoši ES un Šveices saprašanās memoranda 1.punkta “a” apakšpunktam Latvijai Šveices sadarbības programmas otrajā periodā, 2019.-2029.gadā (pirmais periods 2007.-2017.gads), pieejamais finansējums ir 40 400 000 Šveices franki (turpmāk – CHF) jeb indikatīvi 42 4200 000 euro (aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF, skaidrojumu skatīt anotācijas 3.sadaļā). Latvijas un Šveices sadarbības programmas otrā perioda (turpmāk – Šveices sadarbības programma) izdevumu attiecināmības termiņš ir 2029.gada 3.decembris.
Pēc ES un Šveices saprašanās memoranda parakstīšanas Šveicei ar katru saņēmējvalsti, tai skaitā Latviju, jānoslēdz ietvarlīgums par paredzēto finanšu piešķīrumu, programmu saturu un perioda vadības un kontroles struktūru.
Šveices sadarbības programmas tiesiskais ietvars:
1) ES un Šveices saprašanās memorands;
2) Šveices kompetento iestāžu 2022.gada 6.maijā apstiprinātie Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – Šveices noteikumi);
3) Ietvarlīgums starp Latviju un Šveici, kas tiek virzīts ar šo MK noteikumu projektu – atbilstoši Šveices izstrādātai Ietvarlīguma standartformai ar nemainīgo daļu (pamatteksts, kas ir vienāds visām saņēmējvalstīm) un mainīgo daļu (pielikums), kas ietver konkrētās saņēmējvalsts konkrētus ieviešanas pamatelementus:
- ieviešanas sistēmas aprakstu (horizontālie ieviešanas nosacījumi un iesaistītās institūcijas);
- finansējuma sadalījumu tematiskajām jomām; programmu pamatsaturu koncentrētā veidā un ieviešanas aspektus (Šveices finansējums, nacionālais līdzfinansējums, iepriekš noteiktie projekti (turpmāk – INP),
projektu atlases konkursi, ieviesējinstitūcijas, galvenie mērķi, apakšjomas);
- Latvijai specifiskie izņēmumi no Šveices noteikumiem.
2022.gada 6.septembrī MK sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par Latvijas-Šveices sadarbības programmas otro periodu”. Izpildot MK pieņemto lēmumu (prot. Nr.44, 49.§), ar kuru apstiprinātas tematiskās jomas/programmas un FM dots mandāts vienoties ar Šveici par Ietvarlīguma redakciju, FM iesniedz MK apstiprināšanai MK noteikumus par Ietvarlīgumu, iekļaujot arī pilnvarojumu finanšu ministram parakstīt Ietvarlīgumu no Latvijas puses. FM izstrādāja Ietvarlīguma projektu sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām (Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), Veselības ministrija (turpmāk – VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM)) (turpmāk – nozaru ministrijas) kā plānoto programmu apsaimniekotājiem, un tas ir neformāli saskaņots ar Šveices kompetentajām iestādēm 2023.gada 3.martā.
2022.gada 30.jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES un Šveices saprašanās memorands). Atbilstoši ES un Šveices saprašanās memoranda 1.punkta “a” apakšpunktam Latvijai Šveices sadarbības programmas otrajā periodā, 2019.-2029.gadā (pirmais periods 2007.-2017.gads), pieejamais finansējums ir 40 400 000 Šveices franki (turpmāk – CHF) jeb indikatīvi 42 4200 000 euro (aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF, skaidrojumu skatīt anotācijas 3.sadaļā). Latvijas un Šveices sadarbības programmas otrā perioda (turpmāk – Šveices sadarbības programma) izdevumu attiecināmības termiņš ir 2029.gada 3.decembris.
Pēc ES un Šveices saprašanās memoranda parakstīšanas Šveicei ar katru saņēmējvalsti, tai skaitā Latviju, jānoslēdz ietvarlīgums par paredzēto finanšu piešķīrumu, programmu saturu un perioda vadības un kontroles struktūru.
Šveices sadarbības programmas tiesiskais ietvars:
1) ES un Šveices saprašanās memorands;
2) Šveices kompetento iestāžu 2022.gada 6.maijā apstiprinātie Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – Šveices noteikumi);
3) Ietvarlīgums starp Latviju un Šveici, kas tiek virzīts ar šo MK noteikumu projektu – atbilstoši Šveices izstrādātai Ietvarlīguma standartformai ar nemainīgo daļu (pamatteksts, kas ir vienāds visām saņēmējvalstīm) un mainīgo daļu (pielikums), kas ietver konkrētās saņēmējvalsts konkrētus ieviešanas pamatelementus:
- ieviešanas sistēmas aprakstu (horizontālie ieviešanas nosacījumi un iesaistītās institūcijas);
- finansējuma sadalījumu tematiskajām jomām; programmu pamatsaturu koncentrētā veidā un ieviešanas aspektus (Šveices finansējums, nacionālais līdzfinansējums, iepriekš noteiktie projekti (turpmāk – INP),
projektu atlases konkursi, ieviesējinstitūcijas, galvenie mērķi, apakšjomas);
- Latvijai specifiskie izņēmumi no Šveices noteikumiem.
2022.gada 6.septembrī MK sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par Latvijas-Šveices sadarbības programmas otro periodu”. Izpildot MK pieņemto lēmumu (prot. Nr.44, 49.§), ar kuru apstiprinātas tematiskās jomas/programmas un FM dots mandāts vienoties ar Šveici par Ietvarlīguma redakciju, FM iesniedz MK apstiprināšanai MK noteikumus par Ietvarlīgumu, iekļaujot arī pilnvarojumu finanšu ministram parakstīt Ietvarlīgumu no Latvijas puses. FM izstrādāja Ietvarlīguma projektu sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām (Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), Veselības ministrija (turpmāk – VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM)) (turpmāk – nozaru ministrijas) kā plānoto programmu apsaimniekotājiem, un tas ir neformāli saskaņots ar Šveices kompetentajām iestādēm 2023.gada 3.martā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ietvarlīguma, t.sk. programmu, finansējuma avoti, nacionālais līdzfinansējums
Atbilstoši Ietvarlīguma 4.panta piektajai daļai, Šveices līdzfinansējums (Šveices atbalsta intensitāte) programmu attiecināmiem izdevumiem nepārsniedz 60% standarta kārtībā. Izņēmuma gadījumos, ja nacionāli tiek nodrošināts publiskais līdzfinansējums (valsts vai pašvaldību budžets), tad Šveices atbalsta intensitāte programmām var būt līdz 85%. Lai Latvija uzņemtos Ietvarlīguma 4.panta pirmajā daļā minētā tai piešķirtā Šveices finansējuma saistības, Latvijai atbilstoši Ietvarlīguma 4.panta piektajai daļai jānodrošina nacionālais līdzfinansējums.
Atbilstoši Ietvarlīguma 4.panta piektajai daļai, Šveices līdzfinansējums (Šveices atbalsta intensitāte) programmu attiecināmiem izdevumiem nepārsniedz 60% standarta kārtībā. Izņēmuma gadījumos, ja nacionāli tiek nodrošināts publiskais līdzfinansējums (valsts vai pašvaldību budžets), tad Šveices atbalsta intensitāte programmām var būt līdz 85%. Lai Latvija uzņemtos Ietvarlīguma 4.panta pirmajā daļā minētā tai piešķirtā Šveices finansējuma saistības, Latvijai atbilstoši Ietvarlīguma 4.panta piektajai daļai jānodrošina nacionālais līdzfinansējums.
Risinājuma apraksts
Nozaru ministrijas, izvērtējot attiecīgās programmas potenciālo projektu īstenotāju statusu, projektu tvērumu, līdzfinansējuma iespējas (skatīt nozaru ministriju argumentāciju par katru programmu anotācijas pielikumos Nr.1-Nr.4), rosina MK atbalstīt piešķirt 15% valsts budžeta līdzfinansējumu katrai programmai (skat. tabulā zemāk). Tādējādi katras programmas kopējais finansējums būtu proporcijā 85% Šveices finansējums un 15% valsts budžets, ko programmas apsaimniekotājs novirzītu attiecīgi: (1) programmas administrēšanas izdevumiem un (2) projektiem, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus. Programmas apsaimniekotājs, izstrādājot programmas iesniegumu, programmas / projekta ieviešanas nosacījumus, nosaka atbilstošu atbalsta intensitāti projektiem. Līdzīga nacionālā līdzfinansējuma pieeja ir piemērota arī EEZ/Norvēģijas grantu programmās. Tehniskā atbalsta (tai skaitā Sagatavošanas fonda) administrēšanai FM rosina izmantot maksimāli iespējamo 100% Šveices atbalsta intensitāti atbilstoši Ietvarlīguma 4.panta piektās daļas “c” punktam.
Attiecināmo izdevumu finansējuma sadalījums programmām un atbildīgās institūcijas (Valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF, skaidrojumu skatīt anotācijas 3.sadaļā):
Attiecināmo izdevumu finansējuma sadalījums programmām un atbildīgās institūcijas (Valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF, skaidrojumu skatīt anotācijas 3.sadaļā):
| Programma / Programmas apsaimniekotājs | Šveices finansējums (85%) | Nacionālais līdzfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem (15%) |
Finansējums kopā | |
| milj. euro | milj. CHF | |||
| 1. Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika (IZM) |
10,50 |
1,85 | 12,35 | 11,76 |
| 2. Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā (IZM) | 10,50 | 1,85 | 12,35 | 11,76 |
| 3. Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā (VM) |
7,87 | 1,39 | 9,26 | 8,83 |
| 4. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija (VARAM) |
12,81 | 2,26 | 15,07 | 14,35 |
| 5. Tehniskais atbalsts (FM), t.sk.: 5.1. Tehniskā palīdzība (TP) 5.2. Sagatavošanas fonds (SF) |
0,74 (TP–0,63; SF–0,11) |
0 | 0,74 | 0,70 (TP–0,60; SF–0,10) |
| 42,42 | 7,35 | 49,77 | 47,40 | |
| Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punkts paredz šādas potenciālas programmu līdzekļu atlikumu pārdales: 1) no programmas “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” un “Sagatavošanas fonda” uz programmu “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”; 2) no programmas “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” uz programmu “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. | ||||
Problēmas apraksts
Šveices sadarbības programmas ieviešanas mehānisms. t.sk. iesaistītās iestādes un to galvenās funkcijas
Lai nodrošinātu Šveices sadarbības programmas ieviešanu Latvijā, Ietvarlīgumā nepieciešams noteikt Latvijā piemērojamo investīciju ieviešanas sistēmas pamatelementus, iesaistītās institūcijas un citus aspektus atbilstoši Šveices izstrādātajai standarta formai.
Lai nodrošinātu Šveices sadarbības programmas ieviešanu Latvijā, Ietvarlīgumā nepieciešams noteikt Latvijā piemērojamo investīciju ieviešanas sistēmas pamatelementus, iesaistītās institūcijas un citus aspektus atbilstoši Šveices izstrādātajai standarta formai.
Risinājuma apraksts
No Šveices noteikumiem un sarunām ar Šveices pārstāvjiem secināms, ka lielā mērā ieviešanas pamatnosacījumus Šveice ir pārņēmusi no EEZ/Norvēģijas grantu regulējuma ar atsevišķām niansēm. Tāpat, ņemot vērā nozaru ministriju definēto programmu fokusēto saturu ierobežotā finansējuma apjomā, FM rosina Šveices sadarbības programmu ieviest līdzīgi kā EEZ/Norvēģijas grantus, tas ir, izmantot programmu pieeju un programmās paredzēt INP (programmu komponentes, kas noteiktas Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā), kā arī konkrētu funkciju sadali starp galvenajām programmu vadībā iesaistītajām institūcijām.
Salīdzinājumā ar pirmo periodu, atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 2.nodaļai un Šveices noteikumiem ieviešanas sistēmā ir noteiktas jaunas iestādes, piemēram, revīzijas iestāde, kā arī precizēti iesaistīto iestāžu nosaukumi, līdz ar to ir nepieciešams arī nacionāli noteikt attiecīgās kompetentās iestādes.
Atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 2.nodaļai un 3.2.punktam Šveices sadarbības programmas ieviešanā ir iesaistītas šādas iestādes: vadošā iestāde, revīzijas iestāde, maksājumu iestāde un programmu apsaimniekotāji. Papildus tam, nacionāli, ievērojot labo praksi ES fondu un EEZ/Norvēģijas grantu ieviešanā, Iepirkumu uzraudzības birojs arī veiktu iepirkumu pirmspārbaudes un nodrošinātu to metodisko vadību. Programmu apsaimniekotāju vadības izmaksas (administrēšana, publicitāte, programmas izvērtējums utml.) paredzēts segt no programmu finansējuma ne vairāk kā 10% apmērā līdzīgi kā EEZ/ Norvēģijas grantu programmās.
Tehnisko atbalstu veido:
1) Tehniskā palīdzība, kas paredzēta Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju (vadošā iestāde, revīzijas iestāde, maksājumu iestāde) funkciju nodrošināšanai – darbinieku atlīdzībai, publicitātei, sanāksmju organizēšanai, programmu auditiem u.tml.
2) Sagatavošanas fonda, kas paredzēts pēc Šveices kompetentās iestādes pieprasījumam konkrētas programmas iesnieguma kvalitātes uzlabošanai (priekšizpēte, izvērtējums, ekspertu pakalpojumi u.tml.) ievērojot Šveices noteikumu 5.2.panta pirmo daļu un 6.3.pantu.
Atbilstoši Šveices noteikumu 6.1.panta pirmās daļas “a” punktam un Tehniskā atbalsta līguma parauga 14.panta otrajai daļai, Tehniskā atbalsta izdevumu attiecināmība sākas ar Tehniskā atbalsta līguma spēkā stāšanos. Atbilstoši Šveices noteikumu 5.3.panta otrajai daļai Tehniskā atbalsta līgumu slēdz starp vadošo iestādi un Šveices kompetentajām iestādēm (starpresoru vienošanās). Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku Tehniskā atbalsta finansējuma saņemšanu noteikto funkciju izpildei, vienlaikus ar Ietvarlīgumu FM kā VI plāno virzīt donoriem secīgai apstiprināšanai un abpusējai parakstīšanai arī Tehniskā atbalsta līgumu (ja uz attiecīgo brīdi būs Tehniskā atbalsta līguma projekta saskaņojums no Šveices puses).
VI funkcijas pilda FM, un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.pantam ir šādi pienākumi (atsevišķas funkcijas, kas tiek deleģētas atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.panta 11.daļai un Ietvarlīguma pielikuma 4.nodaļas 4.11.punktam, norādītas zemāk pie programmas apsaimniekotāju funkcijām):
1) nodrošināt Šveices sadarbības programmas efektīvu ieviešanu un uzraudzību;
2) nodrošināt Ietvarlīguma grozījumu sagatavošanu;
3) nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi par Šveices sadarbības programmas vadību un ieviešanu;
4) nodrošināt Šveices sadarbības programmas vadības un kontroles sistēmas izveidi;
5) nodrošināt Šveices sadarbības programmas ieviešanas publicitāti Latvijā;
6) nodrošināt Tehniskā atbalsta ieviešanu;
7) nodrošināt ziņošanu par neatbilstībām Šveicei atbilstošo Šveices noteikumu un Ietvarlīguma nosacījumiem;
8) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Revīzijas iestādes funkcijas pilda FM, un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.6.pantam ir šādi pienākumi:
1) sagatavot audita stratēģiju un iesniegt Šveicei un veikt revīzijas, lai pārbaudītu vadības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, kā arī veikt programmu revīzijas;
2) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.5.pantam ir šādi pienākumi:
1) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību Ietvarlīguma, programmas līguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;
2) pēc finansējuma saņemšanas no Šveices pārskaitīt līdzekļus valsts budžeta ieņēmumos;
3) veikt citus no Šveices noteikumu Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Programmu apsaimniekotāju funkcijas pilda Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā minētās nozares ministrijas un tām atbilstoši Šveices noteikumu 6.4.pantam (kas nosaka programmas apsaimniekotāja programmas vadības attiecināmās izmaksas) un nacionāli noteikti ir šādi pienākumi:
1) sagatavot un iesniegt vadošajā iestādē 1. un 2. kārtas programmas iesniegumus;
2) nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši programmas līgumam;
3) programmas vadības un kontroles sistēmas izstrāde;
4) izstrādāt nosacījumus programmas ieviešanas nodrošināšanai;
5) izlases veidā veikt projektu un INP iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;
6) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Papildus deleģētās funkcijas atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.panta 11.daļai un Ietvarlīguma pielikuma 4.nodaļas 4.11.punktam:
1) sadarbības komitejas izveide un darba vadīšana programmās atbilstoši Šveices noteikumu 4.11.pantam un Ietvarlīguma nosacījumiem;
2) programmas, projektu un INP noslēguma nosacījumu nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 4.15.panta otrajai un trešajai daļai;
3) projektu un INP izdevumu pārbaudes nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 6.8.panta trešajai daļai un Ietvarlīguma nosacījumiem;
4) Šveices noteikumu 7.2.pantā publisko iepirkumu nosacījumu nodrošināšana;
5) pārbaudes uz vietas nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 10.2.pantam;
6) programmas noslēguma izvērtējuma nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 10.3.pantam.
Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:
1) MK noteiktajā kārtībā izlases veidā nodrošināt Tehniskā atbalsta, programmu un tās ietvaros esošo INP un atklātā konkursa projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;
2) izstrādāt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku.
Vienlaikus VI, revīzijas iestādei, maksājumu iestādei, programmu apsaimniekotājiem un Iepirkumu uzraudzības birojam jāveic ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likumu (šobrīd izstrādes stadijā) noteiktie pienākumi.
Salīdzinājumā ar pirmo periodu, atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 2.nodaļai un Šveices noteikumiem ieviešanas sistēmā ir noteiktas jaunas iestādes, piemēram, revīzijas iestāde, kā arī precizēti iesaistīto iestāžu nosaukumi, līdz ar to ir nepieciešams arī nacionāli noteikt attiecīgās kompetentās iestādes.
Atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 2.nodaļai un 3.2.punktam Šveices sadarbības programmas ieviešanā ir iesaistītas šādas iestādes: vadošā iestāde, revīzijas iestāde, maksājumu iestāde un programmu apsaimniekotāji. Papildus tam, nacionāli, ievērojot labo praksi ES fondu un EEZ/Norvēģijas grantu ieviešanā, Iepirkumu uzraudzības birojs arī veiktu iepirkumu pirmspārbaudes un nodrošinātu to metodisko vadību. Programmu apsaimniekotāju vadības izmaksas (administrēšana, publicitāte, programmas izvērtējums utml.) paredzēts segt no programmu finansējuma ne vairāk kā 10% apmērā līdzīgi kā EEZ/ Norvēģijas grantu programmās.
Tehnisko atbalstu veido:
1) Tehniskā palīdzība, kas paredzēta Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju (vadošā iestāde, revīzijas iestāde, maksājumu iestāde) funkciju nodrošināšanai – darbinieku atlīdzībai, publicitātei, sanāksmju organizēšanai, programmu auditiem u.tml.
2) Sagatavošanas fonda, kas paredzēts pēc Šveices kompetentās iestādes pieprasījumam konkrētas programmas iesnieguma kvalitātes uzlabošanai (priekšizpēte, izvērtējums, ekspertu pakalpojumi u.tml.) ievērojot Šveices noteikumu 5.2.panta pirmo daļu un 6.3.pantu.
Atbilstoši Šveices noteikumu 6.1.panta pirmās daļas “a” punktam un Tehniskā atbalsta līguma parauga 14.panta otrajai daļai, Tehniskā atbalsta izdevumu attiecināmība sākas ar Tehniskā atbalsta līguma spēkā stāšanos. Atbilstoši Šveices noteikumu 5.3.panta otrajai daļai Tehniskā atbalsta līgumu slēdz starp vadošo iestādi un Šveices kompetentajām iestādēm (starpresoru vienošanās). Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku Tehniskā atbalsta finansējuma saņemšanu noteikto funkciju izpildei, vienlaikus ar Ietvarlīgumu FM kā VI plāno virzīt donoriem secīgai apstiprināšanai un abpusējai parakstīšanai arī Tehniskā atbalsta līgumu (ja uz attiecīgo brīdi būs Tehniskā atbalsta līguma projekta saskaņojums no Šveices puses).
VI funkcijas pilda FM, un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.pantam ir šādi pienākumi (atsevišķas funkcijas, kas tiek deleģētas atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.panta 11.daļai un Ietvarlīguma pielikuma 4.nodaļas 4.11.punktam, norādītas zemāk pie programmas apsaimniekotāju funkcijām):
1) nodrošināt Šveices sadarbības programmas efektīvu ieviešanu un uzraudzību;
2) nodrošināt Ietvarlīguma grozījumu sagatavošanu;
3) nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi par Šveices sadarbības programmas vadību un ieviešanu;
4) nodrošināt Šveices sadarbības programmas vadības un kontroles sistēmas izveidi;
5) nodrošināt Šveices sadarbības programmas ieviešanas publicitāti Latvijā;
6) nodrošināt Tehniskā atbalsta ieviešanu;
7) nodrošināt ziņošanu par neatbilstībām Šveicei atbilstošo Šveices noteikumu un Ietvarlīguma nosacījumiem;
8) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Revīzijas iestādes funkcijas pilda FM, un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.6.pantam ir šādi pienākumi:
1) sagatavot audita stratēģiju un iesniegt Šveicei un veikt revīzijas, lai pārbaudītu vadības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, kā arī veikt programmu revīzijas;
2) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase un tai atbilstoši Šveices noteikumu 3.5.pantam ir šādi pienākumi:
1) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību Ietvarlīguma, programmas līguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;
2) pēc finansējuma saņemšanas no Šveices pārskaitīt līdzekļus valsts budžeta ieņēmumos;
3) veikt citus no Šveices noteikumu Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Programmu apsaimniekotāju funkcijas pilda Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā minētās nozares ministrijas un tām atbilstoši Šveices noteikumu 6.4.pantam (kas nosaka programmas apsaimniekotāja programmas vadības attiecināmās izmaksas) un nacionāli noteikti ir šādi pienākumi:
1) sagatavot un iesniegt vadošajā iestādē 1. un 2. kārtas programmas iesniegumus;
2) nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši programmas līgumam;
3) programmas vadības un kontroles sistēmas izstrāde;
4) izstrādāt nosacījumus programmas ieviešanas nodrošināšanai;
5) izlases veidā veikt projektu un INP iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;
6) veikt citus no Šveices noteikumu un Ietvarlīguma izrietošos pienākumus.
Papildus deleģētās funkcijas atbilstoši Šveices noteikumu 3.3.panta 11.daļai un Ietvarlīguma pielikuma 4.nodaļas 4.11.punktam:
1) sadarbības komitejas izveide un darba vadīšana programmās atbilstoši Šveices noteikumu 4.11.pantam un Ietvarlīguma nosacījumiem;
2) programmas, projektu un INP noslēguma nosacījumu nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 4.15.panta otrajai un trešajai daļai;
3) projektu un INP izdevumu pārbaudes nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 6.8.panta trešajai daļai un Ietvarlīguma nosacījumiem;
4) Šveices noteikumu 7.2.pantā publisko iepirkumu nosacījumu nodrošināšana;
5) pārbaudes uz vietas nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 10.2.pantam;
6) programmas noslēguma izvērtējuma nodrošināšana atbilstoši Šveices noteikumu 10.3.pantam.
Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:
1) MK noteiktajā kārtībā izlases veidā nodrošināt Tehniskā atbalsta, programmu un tās ietvaros esošo INP un atklātā konkursa projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;
2) izstrādāt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku.
Vienlaikus VI, revīzijas iestādei, maksājumu iestādei, programmu apsaimniekotājiem un Iepirkumu uzraudzības birojam jāveic ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likumu (šobrīd izstrādes stadijā) noteiktie pienākumi.
Problēmas apraksts
Programmu iesniegumu izstrādes un programmu uzsākšanas paātrināšana
ES un Šveices saprašanās memorands tika noslēgts 2022.gada 30.jūnijā, kas ir 2,5 gadus vēlāk nekā formālais otrā perioda sākums - 2019.gada 3.decembris, kad Šveices Federālā Padome apstiprināja mandātu par 2019.-2029.gada periodu. No Ietvarlīguma parakstīšanas līdz Šveices apstiprinājumam programmas iesniegumam šis posms kopā varētu aizņemt 1,5 – 2 gadus, jo programmu apstiprināšana Šveices pusē notiek divās kārtās:
1) pirmā kārta: 1. kārtas programmas iesniegums – pēc Ietvarlīguma parakstīšanas nozaru ministrijas indikatīvi sagatavo līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pēc tā apstiprināšanas Šveicē, seko
2) otrā kārta: 2. kārtas programmas iesniegums – nozaru ministrijas indikatīvi varētu sākt izstrādāt 2023.gada nogalē/2024.gadā. Šveices apstiprinājums attiecīgi sekotu 2024.gadā. Atbilstoši Šveices noteikumu 4.4.pantam programmas apsaimniekotājam pēc 1.kārtas programmas iesnieguma apstiprināšanas, izstrādājot programmas iesniegumu 2.kārtai, ir jāveic konsultācijas ar iesaistītajām pusēm (stakeholder consultations).
Līdz ar to programmas apsaimniekotājam jānodrošina jēgpilna sabiedrības informēšana un līdzdalība, iesaistot attiecīgās nozares speciālistus, nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO), sociālos partnerus un citas iesaistītās/ieinteresētās puses, izstrādājot programmu iesniegumus un apspriežot programmas ieviešanas nosacījumus.
Abās kārtās Šveice par programmas iesniegumu var lemt: apstiprināt bez nosacījumiem; apstiprināt ar nosacījumiem; vai noraidīt. Programmu apsaimniekotājiem jānodrošina Šveices izvirzīto nosacījumu izpilde, ja tādi ir.
ES un Šveices saprašanās memorands tika noslēgts 2022.gada 30.jūnijā, kas ir 2,5 gadus vēlāk nekā formālais otrā perioda sākums - 2019.gada 3.decembris, kad Šveices Federālā Padome apstiprināja mandātu par 2019.-2029.gada periodu. No Ietvarlīguma parakstīšanas līdz Šveices apstiprinājumam programmas iesniegumam šis posms kopā varētu aizņemt 1,5 – 2 gadus, jo programmu apstiprināšana Šveices pusē notiek divās kārtās:
1) pirmā kārta: 1. kārtas programmas iesniegums – pēc Ietvarlīguma parakstīšanas nozaru ministrijas indikatīvi sagatavo līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pēc tā apstiprināšanas Šveicē, seko
2) otrā kārta: 2. kārtas programmas iesniegums – nozaru ministrijas indikatīvi varētu sākt izstrādāt 2023.gada nogalē/2024.gadā. Šveices apstiprinājums attiecīgi sekotu 2024.gadā. Atbilstoši Šveices noteikumu 4.4.pantam programmas apsaimniekotājam pēc 1.kārtas programmas iesnieguma apstiprināšanas, izstrādājot programmas iesniegumu 2.kārtai, ir jāveic konsultācijas ar iesaistītajām pusēm (stakeholder consultations).
Līdz ar to programmas apsaimniekotājam jānodrošina jēgpilna sabiedrības informēšana un līdzdalība, iesaistot attiecīgās nozares speciālistus, nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO), sociālos partnerus un citas iesaistītās/ieinteresētās puses, izstrādājot programmu iesniegumus un apspriežot programmas ieviešanas nosacījumus.
Abās kārtās Šveice par programmas iesniegumu var lemt: apstiprināt bez nosacījumiem; apstiprināt ar nosacījumiem; vai noraidīt. Programmu apsaimniekotājiem jānodrošina Šveices izvirzīto nosacījumu izpilde, ja tādi ir.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu programmu augstu gatavību, pamatotību un atbilstību arī sabiedrības interesēm, atsaucoties uz FM aicinājumu, programmu apsaimniekotāji jau savlaicīgi ir iesaistījuši (un plāno arī turpmāk) attiecīgās nozares speciālistus, NVO, citas iesaistītās/ieinteresētās puses, apspriežot programmas ieviešanas tvērumu, nosacījumus, konsultējoties. Līdz šim nozaru ministrijas konsultējušās / sadarbojas ar NVO plānoto programmu ietvaros.
Profesionālās izglītības un lietišķās pētniecības jomu attīstības prioritātes vidējam termiņam ir noteiktas politikas plānošanas dokumentos, kas izstrādāti sadarbībā ar nozares sociālo un sadarbības partneru organizācijām. Programmu izstrādes procesā IZM plāno iesaistīt šādas sociālo un sadarbības partneru organizācijas: profesionālās izglītības attīstības un darba vidē balstītu mācību jomā - Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), kā arī sniegt informāciju Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA) ievērojot tās uzdevumus un funkcijas profesionālās izglītības attīstības jomā; pētniecības jomā – paredzēts konsultēties gan ar akadēmisko un zinātnisko vidi, gan ar nozaru asociācijām, industrijas pārstāvjiem (Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”, biedrība “Latvijas Betona savienība”, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA)), kā arī izmantojot ministrijai pieejamos informācijas kanālus, informēt sociālos un sadarbības partnerus par plānotajām programmām un to rezultātiem.
VM - jau cieši sadarbojas ar vairākām NVO: Latvijas Hematologu asociācija, Biedrība “Blastiņš”, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, biedrība “Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā” (BRAL), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Rīgas Stradiņa universitātes Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorija, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas kolposkopijas biedrība, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, Latvijas Bērnu Onkoloģijas fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas Reto slimību alianse, “Latvijas Cilvēka Ģenētikas Asociācija”.
VARAM - Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) politikas plānošanas dokumentos definētās vides politikas attīstības prioritātes noteiktas sadarbībā ar nozares NVO, un plāno NVO iesaisti arī programmas izstrādē un sanācijas projekta īstenošanā, piemēram: biedrību “Baltijas krasti”, biedrību “Daugavas savienība”, biedrību “Baltijas Vides Forums”, biedrību “Zaļā brīvība”, NTSP institucionālās sistēmas sastāvdaļu - Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomi (VALTSA).
Programmu apsaimniekotājiem, izstrādājot programmu iesniegumus un programmu ieviešanas nosacījumus, kā arī ieviešot programmas, ir ieteicams piemērot pamatprincipus pēc būtības līdzīgi kā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ieviešanā, kad attiecināms, ievērojot Šveices investīciju specifiku, t.i., tādus kā: 1) vienāda pieeja investīcijām visiem (pēc iespējas jāparedz visām juridiskām formām, tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti un nozīmīgi argumenti pieeju investīcijām attiecināt tikai uz publisko pārvaldi vai komersantiem); 2) partnerība plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā (jēgpilnas konsultācijas un apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm, t.sk. NVO un sociālajiem partneriem); 3) sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi (tiek piemēroti sociāli atbildīga publiskā iepirkuma kritēriji, izņemot gadījumus, ja ir pamatoti un nozīmīgi argumenti šādus kritērijus konkrētajā iepirkumā neiekļaut). Šie principi ir piemērojami, ņemot vērā Ietvarlīguma un Šveices noteikumu specifiku (piemēram, Šveices kompetentās institūcijas jau Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā ir noteikušas konkrētus iepriekš noteiktos projektus un to īstenotājus, kā arī vienīgo atklāto konkursu programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību sistēmas pilnveidošanai Latvijā” ar konkrētu saņēmēju loku).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, t.sk. programmu satura skaidrību, gatavību, FM sadarbībā ar programmu apsaimniekotājiem rosina konkrētus pēc iespējas efektīvus procesus, lai varētu uzsākt programmās paredzēto investīciju ieviešanu pēc iespējas ātrāk (prognozējams indikatīvi ne ātrāk kā 2024.gada beigās - 2025.gada sākumā).
Ņemot vērā minēto, šī noteikumu projekta MK sēdes protokollēmuma projektā rosināts noteikt turpmākos rīcības soļus un uzdevumus, ietverot attiecīgus deleģējumus, ar konkrētiem izpildes termiņiem Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām:
1) noteikt uzdevumu nozaru ministrijām kā programmu apsaimniekotājiem:
- līdz 2023.gada 30.jūnijam iesniegt FM kā VI saskaņošanai un tālākai iesniegšanai Šveicei 1. kārtas programmas iesniegumu angļu valodā, izstrādātu atbilstoši Šveices noteiktai veidlapai, kā arī atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 3.2. punktā un šajā anotācijā ietvertajai informācijai par programmu (ņemot vērā Šveices noteikumu 4.7.panta piektās daļas nosacījumu, ka jau 2.kārtas programmu iesniegumi ir jāiesniedz Šveicei vēlākais līdz 2024.gada 3.decembrim, nozaru ministrijas jau paralēli izstrādā 1.kārtas programmu iesniegumus, lai varētu šos termiņus ievērot). Nepieciešamības gadījumā VI ir tiesīga pirms 1.kārtas programmas iesnieguma saskaņošanas lūgt precizēt iesniegumu.
- trīs mēnešu laikā pēc Šveices apstiprinājuma saņemšanas par 1.kārtas programmas iesniegumu, izstrādāt 2.kārtas programmas iesniegumu angļu valodā atbilstoši Šveices noteiktai veidlapai, ievērojot Šveices izvirzītos 1. kārtas programmas iesnieguma apstiprināšanas nosacījumus (ja attiecināms), un atbilstoši Šveices noteikumu 4.4.pantam nodrošinot konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, un iesniegt FM saskaņošanai un tālākai iesniegšanai Šveicei;
- izstrādājot programmas 1. un 2.kārtas iesniegumu un programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošināt sabiedrības līdzdalību, tai skaitā informējot vai iesaistot (ja attiecināms) attiecīgās nozarēs darbojošās NVO un sociālos partnerus, konsultējoties arī ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi, un programmas 1. un 2. kārtas iesniegumā un programmas ieviešanas nosacījumu dokumentos iekļaut informāciju par nevalstisko organizāciju un sociālo partneru konsultācijām un to iesaisti programmas īstenošanā;
- ja programmas iesniegumā tiek veikti precizējumi atbilstoši Šveices komentāriem, iesniegt FM kā VI precizētu programmas iesniegumu;
2) noteikt uzdevumu un deleģēt FM kā VI iesniegt Šveicei apstiprināšanai programmu iesniegumus Šveices noteikumu 4.7.panta noteiktajā kārtībā, ja tie atbilst Ietvarlīguma pielikumam un Šveices noteikumiem. Jāņem vērā, ka programmu iesniegumiem jāatbilst arī šajā anotācijā un tās pielikumos iekļautajam programmu aprakstam, šī noteikumu projekta pavadošā MK protokollēmuma projektā noteiktajam, nenosakot kā obligātu programmas iesnieguma apstiprināšanu MK, lai iesniegtu Šveicei un noslēgtu programmu līgumus, ņemot vērā, ka:
a) Šveices sadarbības programmas kopējais finansējums ir salīdzinoši mazs un Ietvarlīgums jau nosaka būtiskus četru fokusētu programmu ieviešanas pamatnosacījumus, t.sk. mērķis, finansējums, apsaimniekotājs, konkrēti INP, to ieviesēji, finansējuma sadalījums starp tiem un to apraksts, viena projektu atlase ierobežotam saņēmēju lokam konkrētā jomā (jauna uz darbu balstīta profesionālās izglītības skolotāju apmācības sistēma augstākās izglītības iestādēs, kas nodrošina skolotāju apmācības programmas);
b) šajā anotācijā un tās pielikumos (Nr.1-Nr.4) ir sniegta nozaru ministriju papildu informācija par programmu/INP mērķi, tvērumu, citiem aspektiem, kas tiks ņemti vērā programmu iesniegumu izstrādē;
c) nepieciešamības gadījumā, ja programmas iesniegums paredz būtiskas atšķirības no šīs anotācijas un tās pielikumu par attiecīgo programmu, programmas apsaimniekotājs tās virza izskatīšanai MK pirms programmas iesnieguma iesniegšanas Šveicei;
3) programmas apsaimniekotajam pēc programmas līguma parakstīšanas nodrošināt tā publicēšanu programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē;
4) programmas apsaimniekotājam četru mēnešu laikā pēc programmas līguma parakstīšanas izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK programmas ieviešanas nosacījumus, tai skaitā ievērojot komercdarbības atbalstu regulējošos normatīvos aktus, vienlaikus iekļaujot informāciju par parakstītu programmas līgumu un tā publisku pieejamību (atkarībā no plānotā finansējuma saņēmēja juridiskā statusa uz MK tiek virzīts informatīvais ziņojums vai MK noteikumu projekts);
5) programmas apsaimniekotājam, izstrādājot programmas iesniegumu un programmas ieviešanas nosacījumus, plānot programmas administratīvās izmaksas, nepārsniedzot 10% no programmas kopējām attiecināmajām izmaksām;
6) FM kā VI atbilstoši Šveices kompetentās iestādes pieprasījumam paredzēt Sagatavošanas fonda finansējumu konkrētas programmas iesnieguma kvalitātes uzlabošanai, ievērojot Šveices noteikumu 5.2.panta pirmo daļu un 6.3.pantu;
7) programmu apsaimniekotājiem programmu ieviešanas laikā nodrošināt, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, ņemot vērā CHF un euro kursa svārstības.
Saskaņā ar Programmas līguma parauga 2.panta trešo daļu un Šveices noteikumu 6.1.panta pirmās daļas “a” punktu, programmas izdevumu attiecināmība sākas ar attiecīgās programmas līguma parakstīšanu. No donorvalsts skatu punkta, apstiprinot programmu, Šveices puse vienlaicīgi apstiprina arī programmā iekļautos INP. Programmas apsaimniekotājs programmas ieviešanas nosacījumos nosaka arī INP izdevumu attiecināmības sākuma un beigu termiņu.
Profesionālās izglītības un lietišķās pētniecības jomu attīstības prioritātes vidējam termiņam ir noteiktas politikas plānošanas dokumentos, kas izstrādāti sadarbībā ar nozares sociālo un sadarbības partneru organizācijām. Programmu izstrādes procesā IZM plāno iesaistīt šādas sociālo un sadarbības partneru organizācijas: profesionālās izglītības attīstības un darba vidē balstītu mācību jomā - Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), kā arī sniegt informāciju Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA) ievērojot tās uzdevumus un funkcijas profesionālās izglītības attīstības jomā; pētniecības jomā – paredzēts konsultēties gan ar akadēmisko un zinātnisko vidi, gan ar nozaru asociācijām, industrijas pārstāvjiem (Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”, biedrība “Latvijas Betona savienība”, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA)), kā arī izmantojot ministrijai pieejamos informācijas kanālus, informēt sociālos un sadarbības partnerus par plānotajām programmām un to rezultātiem.
VM - jau cieši sadarbojas ar vairākām NVO: Latvijas Hematologu asociācija, Biedrība “Blastiņš”, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, biedrība “Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā” (BRAL), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Rīgas Stradiņa universitātes Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorija, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas kolposkopijas biedrība, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, Latvijas Bērnu Onkoloģijas fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas Reto slimību alianse, “Latvijas Cilvēka Ģenētikas Asociācija”.
VARAM - Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) politikas plānošanas dokumentos definētās vides politikas attīstības prioritātes noteiktas sadarbībā ar nozares NVO, un plāno NVO iesaisti arī programmas izstrādē un sanācijas projekta īstenošanā, piemēram: biedrību “Baltijas krasti”, biedrību “Daugavas savienība”, biedrību “Baltijas Vides Forums”, biedrību “Zaļā brīvība”, NTSP institucionālās sistēmas sastāvdaļu - Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomi (VALTSA).
Programmu apsaimniekotājiem, izstrādājot programmu iesniegumus un programmu ieviešanas nosacījumus, kā arī ieviešot programmas, ir ieteicams piemērot pamatprincipus pēc būtības līdzīgi kā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ieviešanā, kad attiecināms, ievērojot Šveices investīciju specifiku, t.i., tādus kā: 1) vienāda pieeja investīcijām visiem (pēc iespējas jāparedz visām juridiskām formām, tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti un nozīmīgi argumenti pieeju investīcijām attiecināt tikai uz publisko pārvaldi vai komersantiem); 2) partnerība plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā (jēgpilnas konsultācijas un apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm, t.sk. NVO un sociālajiem partneriem); 3) sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi (tiek piemēroti sociāli atbildīga publiskā iepirkuma kritēriji, izņemot gadījumus, ja ir pamatoti un nozīmīgi argumenti šādus kritērijus konkrētajā iepirkumā neiekļaut). Šie principi ir piemērojami, ņemot vērā Ietvarlīguma un Šveices noteikumu specifiku (piemēram, Šveices kompetentās institūcijas jau Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā ir noteikušas konkrētus iepriekš noteiktos projektus un to īstenotājus, kā arī vienīgo atklāto konkursu programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību sistēmas pilnveidošanai Latvijā” ar konkrētu saņēmēju loku).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, t.sk. programmu satura skaidrību, gatavību, FM sadarbībā ar programmu apsaimniekotājiem rosina konkrētus pēc iespējas efektīvus procesus, lai varētu uzsākt programmās paredzēto investīciju ieviešanu pēc iespējas ātrāk (prognozējams indikatīvi ne ātrāk kā 2024.gada beigās - 2025.gada sākumā).
Ņemot vērā minēto, šī noteikumu projekta MK sēdes protokollēmuma projektā rosināts noteikt turpmākos rīcības soļus un uzdevumus, ietverot attiecīgus deleģējumus, ar konkrētiem izpildes termiņiem Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām:
1) noteikt uzdevumu nozaru ministrijām kā programmu apsaimniekotājiem:
- līdz 2023.gada 30.jūnijam iesniegt FM kā VI saskaņošanai un tālākai iesniegšanai Šveicei 1. kārtas programmas iesniegumu angļu valodā, izstrādātu atbilstoši Šveices noteiktai veidlapai, kā arī atbilstoši Ietvarlīguma pielikuma 3.2. punktā un šajā anotācijā ietvertajai informācijai par programmu (ņemot vērā Šveices noteikumu 4.7.panta piektās daļas nosacījumu, ka jau 2.kārtas programmu iesniegumi ir jāiesniedz Šveicei vēlākais līdz 2024.gada 3.decembrim, nozaru ministrijas jau paralēli izstrādā 1.kārtas programmu iesniegumus, lai varētu šos termiņus ievērot). Nepieciešamības gadījumā VI ir tiesīga pirms 1.kārtas programmas iesnieguma saskaņošanas lūgt precizēt iesniegumu.
- trīs mēnešu laikā pēc Šveices apstiprinājuma saņemšanas par 1.kārtas programmas iesniegumu, izstrādāt 2.kārtas programmas iesniegumu angļu valodā atbilstoši Šveices noteiktai veidlapai, ievērojot Šveices izvirzītos 1. kārtas programmas iesnieguma apstiprināšanas nosacījumus (ja attiecināms), un atbilstoši Šveices noteikumu 4.4.pantam nodrošinot konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, un iesniegt FM saskaņošanai un tālākai iesniegšanai Šveicei;
- izstrādājot programmas 1. un 2.kārtas iesniegumu un programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošināt sabiedrības līdzdalību, tai skaitā informējot vai iesaistot (ja attiecināms) attiecīgās nozarēs darbojošās NVO un sociālos partnerus, konsultējoties arī ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi, un programmas 1. un 2. kārtas iesniegumā un programmas ieviešanas nosacījumu dokumentos iekļaut informāciju par nevalstisko organizāciju un sociālo partneru konsultācijām un to iesaisti programmas īstenošanā;
- ja programmas iesniegumā tiek veikti precizējumi atbilstoši Šveices komentāriem, iesniegt FM kā VI precizētu programmas iesniegumu;
2) noteikt uzdevumu un deleģēt FM kā VI iesniegt Šveicei apstiprināšanai programmu iesniegumus Šveices noteikumu 4.7.panta noteiktajā kārtībā, ja tie atbilst Ietvarlīguma pielikumam un Šveices noteikumiem. Jāņem vērā, ka programmu iesniegumiem jāatbilst arī šajā anotācijā un tās pielikumos iekļautajam programmu aprakstam, šī noteikumu projekta pavadošā MK protokollēmuma projektā noteiktajam, nenosakot kā obligātu programmas iesnieguma apstiprināšanu MK, lai iesniegtu Šveicei un noslēgtu programmu līgumus, ņemot vērā, ka:
a) Šveices sadarbības programmas kopējais finansējums ir salīdzinoši mazs un Ietvarlīgums jau nosaka būtiskus četru fokusētu programmu ieviešanas pamatnosacījumus, t.sk. mērķis, finansējums, apsaimniekotājs, konkrēti INP, to ieviesēji, finansējuma sadalījums starp tiem un to apraksts, viena projektu atlase ierobežotam saņēmēju lokam konkrētā jomā (jauna uz darbu balstīta profesionālās izglītības skolotāju apmācības sistēma augstākās izglītības iestādēs, kas nodrošina skolotāju apmācības programmas);
b) šajā anotācijā un tās pielikumos (Nr.1-Nr.4) ir sniegta nozaru ministriju papildu informācija par programmu/INP mērķi, tvērumu, citiem aspektiem, kas tiks ņemti vērā programmu iesniegumu izstrādē;
c) nepieciešamības gadījumā, ja programmas iesniegums paredz būtiskas atšķirības no šīs anotācijas un tās pielikumu par attiecīgo programmu, programmas apsaimniekotājs tās virza izskatīšanai MK pirms programmas iesnieguma iesniegšanas Šveicei;
3) programmas apsaimniekotajam pēc programmas līguma parakstīšanas nodrošināt tā publicēšanu programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē;
4) programmas apsaimniekotājam četru mēnešu laikā pēc programmas līguma parakstīšanas izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK programmas ieviešanas nosacījumus, tai skaitā ievērojot komercdarbības atbalstu regulējošos normatīvos aktus, vienlaikus iekļaujot informāciju par parakstītu programmas līgumu un tā publisku pieejamību (atkarībā no plānotā finansējuma saņēmēja juridiskā statusa uz MK tiek virzīts informatīvais ziņojums vai MK noteikumu projekts);
5) programmas apsaimniekotājam, izstrādājot programmas iesniegumu un programmas ieviešanas nosacījumus, plānot programmas administratīvās izmaksas, nepārsniedzot 10% no programmas kopējām attiecināmajām izmaksām;
6) FM kā VI atbilstoši Šveices kompetentās iestādes pieprasījumam paredzēt Sagatavošanas fonda finansējumu konkrētas programmas iesnieguma kvalitātes uzlabošanai, ievērojot Šveices noteikumu 5.2.panta pirmo daļu un 6.3.pantu;
7) programmu apsaimniekotājiem programmu ieviešanas laikā nodrošināt, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, ņemot vērā CHF un euro kursa svārstības.
Saskaņā ar Programmas līguma parauga 2.panta trešo daļu un Šveices noteikumu 6.1.panta pirmās daļas “a” punktu, programmas izdevumu attiecināmība sākas ar attiecīgās programmas līguma parakstīšanu. No donorvalsts skatu punkta, apstiprinot programmu, Šveices puse vienlaicīgi apstiprina arī programmā iekļautos INP. Programmas apsaimniekotājs programmas ieviešanas nosacījumos nosaka arī INP izdevumu attiecināmības sākuma un beigu termiņu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu efektīvāku Šveices sadarbības programmas ieviešanu un samazinātu administratīvo slogu vadībā iesaistītajam institūcijām un projektu īstenotājiem, ar Šveici tika panāktas šādas vienošanās, kas ietvertas Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā un 4.nodaļā:
1) finansējums fokusēts tikai uz četrām programmām specifiskās Latvijai un Šveicei prioritārās jomās;
2) visās programmās ir paredzēti tikai INP, izņemot vienu atklātu projektu atlasi ar ierobežotu projektu iesniegumu iesniedzēju loku (programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā”), kas tiek iekļauti Ietvarlīguma pielikuma programmu aprakstos (3.2.punkts). Attiecīgi konkrēti INP jau tiek definēti un iekļauti programmas iesnieguma Šveices noteiktās veidlapas 6. un 7.pielikumā (jāizpilda par katru INP);
3) Šveices sadarbības programmas ieviešana maksimāli pielīdzināta EEZ/Norvēģijas grantu investīciju programmām, piemēram, programmu apsaimniekotāju un maksājumu iestādes funkciju sadalījums programmu un projektu izdevumu pārbaudēm;
4) neatbilstībām līdz 10 000 CHF tiek noteikta vienkāršota ziņošanas kārtība Šveicei;
5) nav jāveido Konsultatīvā komiteja atsevišķi katrai programmai, ņemot vērā, ka atklātā konkursa projekti tiek atlasīti atbilstoši MK apstiprinātā konkursa nosacījumiem, t.sk. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, kuru izstrādē tiks iesaistīts nevalstiskais sektors;
6) ņemot vērā, ka visi programmu apsaimniekotāji ir nozaru ministrijas, un to pienākumi tiek noteikti normatīvajos aktos, nebūs jāslēdz papildu programmas īstenošanas līgums par katru programmu;
7) elektroniskā paraksta izmantošana sarakstē ar Šveici (izņemot audita ziņojumus).
1) finansējums fokusēts tikai uz četrām programmām specifiskās Latvijai un Šveicei prioritārās jomās;
2) visās programmās ir paredzēti tikai INP, izņemot vienu atklātu projektu atlasi ar ierobežotu projektu iesniegumu iesniedzēju loku (programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā”), kas tiek iekļauti Ietvarlīguma pielikuma programmu aprakstos (3.2.punkts). Attiecīgi konkrēti INP jau tiek definēti un iekļauti programmas iesnieguma Šveices noteiktās veidlapas 6. un 7.pielikumā (jāizpilda par katru INP);
3) Šveices sadarbības programmas ieviešana maksimāli pielīdzināta EEZ/Norvēģijas grantu investīciju programmām, piemēram, programmu apsaimniekotāju un maksājumu iestādes funkciju sadalījums programmu un projektu izdevumu pārbaudēm;
4) neatbilstībām līdz 10 000 CHF tiek noteikta vienkāršota ziņošanas kārtība Šveicei;
5) nav jāveido Konsultatīvā komiteja atsevišķi katrai programmai, ņemot vērā, ka atklātā konkursa projekti tiek atlasīti atbilstoši MK apstiprinātā konkursa nosacījumiem, t.sk. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, kuru izstrādē tiks iesaistīts nevalstiskais sektors;
6) ņemot vērā, ka visi programmu apsaimniekotāji ir nozaru ministrijas, un to pienākumi tiek noteikti normatīvajos aktos, nebūs jāslēdz papildu programmas īstenošanas līgums par katru programmu;
7) elektroniskā paraksta izmantošana sarakstē ar Šveici (izņemot audita ziņojumus).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ietvarlīgums stājas spēkā tā 10. panta 2.punktā noteiktajā laikā un kārtībā, proti, pēc tā parakstīšanas dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums, kas apliecina, ka abas puses ir pabeigušas savas attiecīgās apstiprināšanas procedūras. To piemēro līdz brīdim, kad abas puses ir izpildījušas visus savus pienākumus. Puses provizoriski piemēro Ietvarlīgumu un tā pielikumu no dienas, kad abas puses paraksta Ietvarlīgumu.
Papildinot Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā iekļauto konspektīvo programmu aprakstu (atbilstoši Šveices standarta veidlapai), kas iesniedzams donorvalstij, šīs anotācijas pielikumos Nr.1 – Nr.4 ir iekļauta detalizētāka skaidrojoša informācija par programmu apsaimniekotāju plānoto programmu un to projektu un konkursa saturu un ieviešanas elementiem (netiek iesniegta donoriem kopā ar Ietvarlīgumu, bet tiks ņemta vērā nākamajā solī kā vadlīnijas galvenajiem ieviešanas aspektiem - atbilstoši tai programmu apsaimniekotāji izstrādās programmu iesniegumus donorvalstij apstiprināšanai). Skatīt anotācijas pielikumos: Nr.1 par programmu “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”; Nr.2 par programmu “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”; Nr.3 par programmu “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika”; Nr.4 par programmu “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību sistēmas pilnveidošanai Latvijā”.
Papildinot Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā iekļauto konspektīvo programmu aprakstu (atbilstoši Šveices standarta veidlapai), kas iesniedzams donorvalstij, šīs anotācijas pielikumos Nr.1 – Nr.4 ir iekļauta detalizētāka skaidrojoša informācija par programmu apsaimniekotāju plānoto programmu un to projektu un konkursa saturu un ieviešanas elementiem (netiek iesniegta donoriem kopā ar Ietvarlīgumu, bet tiks ņemta vērā nākamajā solī kā vadlīnijas galvenajiem ieviešanas aspektiem - atbilstoši tai programmu apsaimniekotāji izstrādās programmu iesniegumus donorvalstij apstiprināšanai). Skatīt anotācijas pielikumos: Nr.1 par programmu “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”; Nr.2 par programmu “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”; Nr.3 par programmu “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika”; Nr.4 par programmu “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību sistēmas pilnveidošanai Latvijā”.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Šveices sadarbības programmas ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes (FM, IZM, VARAM, VM, Valsts kase, Iepirkumu uzraudzības birojs)
Ietekmes apraksts
Ietvarlīgums un MK sēdes protokollēmums paredz šo iestāžu funkcijas un nosaka uzdevumus
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pēc Ietvarlīguma parakstīšanas, Latvijai no 2023. līdz 2029.gadam būs pieejami 40,40 milj. CHF/indikatīvi 42,42 milj. euro investīcijām. Šveices sadarbības programmas noteiktās tematiskās jomas atbilst 2022.gada 14.decembrī apstiprinātās “Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” (turpmāk – valdības deklarācija) IV.sadaļas “Konkurētspēja” rīcības jomas “Publiskā pārvalde un investīcijas” 148.uzdevumam “Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā” un attiecīgā uzdevuma izpildei Valdības rīcības plāna projektā iekļautajam pasākumam: “Īstenosim jaunas investīcijas ar Šveices sadarbības programmas finansējumu līdz 2029.gadam”. Ietvarlīguma pielikuma 3.2.punktā noteiktās programmas atbilst valdības deklarācijā šādām noteiktajām prioritārajām jomām - 2.prioritārajai jomai “Izglītība” (attiecīgi abas IZM programmas), 4.prioritārajai jomai “Konkurētspēja” (abas IZM programmas) un 5.prioritārajai jomai “Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība” (VM programma).
Abu IZM programmu plānotās aktivitātes (detālāku informāciju par programmām skatīt anotācijas pielikumā Nr.3 un Nr.4) atbilst valdības deklarācijas 2. prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam par kvalitatīvu un pieejamu izglītību kā būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamatu. IZM programma “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” atbilst 2.prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam virzienam par profesionālo un profesionālās ievirzes izglītības attīstību, savukārt IZM programma “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” – valdības deklarācijas 2.prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam - īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu. Konkrētāk par abu IZM programmu atbilstību Valdības deklarācijas 2.prioritārās jomas “Izglītība” rīcības jomām un uzdevumiem, skatīt zemāk:
Rīcības joma: “Izglītības pārvaldība”
Uzdevumi:
58.Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem
63.Izveidosim pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmu pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos.
Rīcības joma: “Profesionālā un pieaugušo izglītība”
Uzdevumi:
72.Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā.
73.Izstrādāsim valsts stratēģiju, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, paredzot atbilstošu izglītības finansējuma pārdali ekonomikas attīstību veicinošām programmām, nodrošinot karjeras atbalstu skolēniem. Veicināsim skolēnu izvēli turpināt mācības profesionālajā izglītībā.
74.Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā.
Rīcības joma: “Zinātne un pētniecība”
Uzdevums:
75.Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās.
VM programmās plānotās aktivitātes (detālāku informāciju par programmu skatīt anotācijas pielikumā Nr.2) atbilst valdības deklarācijas V.sadaļas “Dzīves kvalitāte” rīcības jomas “Veselība” šādiem uzdevumiem:
277.Lai nodrošinātu savlaicīgāku onkoloģisko slimību atklāšanu un labāku onkoloģisko pacientu aprūpi, sadarbojoties ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes veidosim valsts vēža centru kā kompetences centru vēža ārstniecības un pētniecības jomā, kurš sekmē izmeklējumu un nepieciešamo skrīningu pieejamību riska grupās, mūsdienīgu ārstniecības metožu iekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā un novērš rindas uz ķīmijterapijas pakalpojumu saņemšanu;
281.Stiprināsim pacientu tiesību aizsardzību un, nodrošinot uz pacientu centrētu veselības aprūpi, turpināsim ieviest pacienta pieredzes monitoringa sistēmu.
Abu IZM programmu plānotās aktivitātes (detālāku informāciju par programmām skatīt anotācijas pielikumā Nr.3 un Nr.4) atbilst valdības deklarācijas 2. prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam par kvalitatīvu un pieejamu izglītību kā būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamatu. IZM programma “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” atbilst 2.prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam virzienam par profesionālo un profesionālās ievirzes izglītības attīstību, savukārt IZM programma “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” – valdības deklarācijas 2.prioritārās jomas “Izglītība” noteiktajam - īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu. Konkrētāk par abu IZM programmu atbilstību Valdības deklarācijas 2.prioritārās jomas “Izglītība” rīcības jomām un uzdevumiem, skatīt zemāk:
Rīcības joma: “Izglītības pārvaldība”
Uzdevumi:
58.Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem
63.Izveidosim pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmu pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos.
Rīcības joma: “Profesionālā un pieaugušo izglītība”
Uzdevumi:
72.Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā.
73.Izstrādāsim valsts stratēģiju, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, paredzot atbilstošu izglītības finansējuma pārdali ekonomikas attīstību veicinošām programmām, nodrošinot karjeras atbalstu skolēniem. Veicināsim skolēnu izvēli turpināt mācības profesionālajā izglītībā.
74.Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā.
Rīcības joma: “Zinātne un pētniecība”
Uzdevums:
75.Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās.
VM programmās plānotās aktivitātes (detālāku informāciju par programmu skatīt anotācijas pielikumā Nr.2) atbilst valdības deklarācijas V.sadaļas “Dzīves kvalitāte” rīcības jomas “Veselība” šādiem uzdevumiem:
277.Lai nodrošinātu savlaicīgāku onkoloģisko slimību atklāšanu un labāku onkoloģisko pacientu aprūpi, sadarbojoties ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes veidosim valsts vēža centru kā kompetences centru vēža ārstniecības un pētniecības jomā, kurš sekmē izmeklējumu un nepieciešamo skrīningu pieejamību riska grupās, mūsdienīgu ārstniecības metožu iekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā un novērš rindas uz ķīmijterapijas pakalpojumu saņemšanu;
281.Stiprināsim pacientu tiesību aizsardzību un, nodrošinot uz pacientu centrētu veselības aprūpi, turpināsim ieviest pacienta pieredzes monitoringa sistēmu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
73 927
0
1 274 912
0
9 542 807
9 252 482
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
73 927
0
1 274 912
0
9 542 807
9 252 482
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
73 927
0
1 470 323
0
11 210 429
10 868 084
2.1. valsts pamatbudžets
0
73 927
0
1 470 323
0
11 210 429
10 868 084
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-195 411
0
-1 667 622
-1 615 602
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-195 411
0
-1 667 622
-1 615 602
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-195 411
-1 667 622
-1 615 602
5.1. valsts pamatbudžets
0
-195 411
-1 667 622
-1 615 602
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumu un ieņēmumu aprēķins ir ļoti indikatīvs gan attiecībā uz aprēķinos izmantoto valūtas kursu 1,05 euro par vienu CHF, kurš balstās uz pieņēmumiem par CHF/euro kursa svārstībām, gan arī plānoto programmu izstrādes, apstiprināšanas un ieviešanas indikatīvo laika grafiku. Atzīmējam, ka kurss ir pastāvīgi mainīgs. Saskaņā ar Valsts kases skaidrojumu FM, izvērtējot kursa faktisko dinamiku un svārstības 2022.gada pēdējos mēnešos, kā arī aktuālās tirgus dalībnieku prognozes 2023.-2025.gada periodam, tirgus dalībnieku vidējais prognozētais CHF/EUR kurss 2023.gadā ir 1,01, 2024.gadā – 0,95, 2025.gadā – 0,95. 2023.gada prognozētais kurss šobrīd pārsniedz 2022.gada augustā Valsts kases mājās lapā publicētā budžeta pieprasījuma izmantošanai ierosinātā kursa zemāko robežu 2023.gadā. Attiecīgi budžeta izdevumu piesardzības principa ievērošanai Valsts kase iesaka apsvērt iespēju prognozēto kursu visam periodam (līdz 2029.gadam) noteikt 1,05 euro par vienu CHF. Vienlaicīgi Valsts kase vērš uzmanību, ka šī brīža augstas nenoteiktības un lielo svārstību apstākļos valūtu kursu droša prognožu veidošana ir ļoti apgrūtināta. Tirgus dalībnieku prognozes atbilstoši vispārpieņemtai finanšu tirgus analīzes praksei balstās uz pašlaik pieejamo informāciju par gaidāmo pasaules ekonomikas dinamikas un finanšu tirgus situācijas nākotnes attīstību, tai skaitā ierēķinot pašlaik ar vidēju un lielu varbūtību iespējamo nelabvēlīgo scenāriju realizēšanos, taču, iestājoties neprognozētiem notikumiem, pie līdzšinējās finanšu tirgus situācijas un valūtu kursu augstās svārstību amplitūdas nākotnes valūtu kursu dinamika var būtiski atšķirties no prognozētās.
Ņemot vērā MK 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktu un Valsts kases augstāk minēto informāciju par kursa svārstībām, Šveices sadarbības programmas finansējuma ieņēmumi un izdevumu ir aprēķināti, ņemot vērā prognozēto kursu visam periodam 1,05 euro par vienu CHF.
Ņemot vērā MK 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktu un Valsts kases augstāk minēto informāciju par kursa svārstībām, Šveices sadarbības programmas finansējuma ieņēmumi un izdevumu ir aprēķināti, ņemot vērā prognozēto kursu visam periodam 1,05 euro par vienu CHF.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Par ieņēmumiem valsts budžetā (atmaksas no Šveices puses par programmu pārskatos deklarētajiem izdevumiem), jāņem vērā Šveices noteikumu 8.4.panta nosacījumi, ka maksājumu iestāde izdevumus, kas radušies attiecīgajā maksājuma pieprasījuma periodā, konvertē CHF saskaņā ar saņēmējvalsts nacionālās bankas dienas valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā maksājuma pieprasījuma pēdējā darba dienā. Šveice nenes atbildību par zaudējumiem, kas radušies valūtas kursa svārstību dēļ.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Plānoto Šveices sadarbības programmas attiecināmo izdevumu sadalījums pa gadiem, (indikatīvi) – balstoties uz programmu apsaimniekotāju sniegto informāciju FM:
| Gads | Plānotais finansējums (euro) | ||
| Kopā | Donorvalsts finansējums (85%) | Nacionālais līdzfinansējums (15%)* | |
| 2023 | 73 927 | 73 927* | 0 |
| 2024 | 1 470 323 | 1 274 912 | 195 411 |
| 2025 | 11 210 429 | 9 542 807 | 1 667 622 |
| 2026 | 10 868 084 | 9 252 482 | 1 615 602 |
| 2027 | 10 360 126 | 8 820 582 | 1 539 544 |
| 2028 | 8 238 990 | 7 018 313 | 1 220 677 |
| 2029 | 7 554 296 | 6 436 977 | 1 117 320 |
| Kopā | 49 776 176 | 42 420 000 | 7 356 176 |
| *2023.gadā plānoti izdevumi tikai Tehniskajam atbalstam, kuram ir 100% Šveices finansējums. | |||
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Programmu un Tehniskās palīdzības īstenošanai nepieciešamais finansējums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Tā kā kurss ir ļoti mainīgs, tad programmu apsaimniekotājiem programmas ieviešanas laikā ir jānodrošina, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, bet vienlaikus perioda beigās nodrošinātu iespējami visu programmai piešķirtā Šveices finansējuma izmantošanu pilnā apmērā, t.sk., ievērojot iespējamos ieguvumus vai zaudējumus no kursa svārstībām. Attiecīgi programmu apsaimniekotājiem jāņem vērā kursa svārstības gan izstrādājot programmas ieviešanas nosacījumus, gan plānojot budžeta izdevumus programmās (atbilstoši MK 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktam, attiecīgi piemērojot Valsts kases Ierosinājums valūtu kursu līmeņiem, kas izmantojami, sagatavojot valsts budžeta pieprasījumus, kas tiek aktualizēti katru gadu un publicēti Valsts kases mājas lapā, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Valsts kasi), gan arī programmas ieviešanā, t.sk., INP un atklātā konkursa projektu uzraudzībā.
Tā kā kurss ir ļoti mainīgs, tad programmu apsaimniekotājiem programmas ieviešanas laikā ir jānodrošina, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, bet vienlaikus perioda beigās nodrošinātu iespējami visu programmai piešķirtā Šveices finansējuma izmantošanu pilnā apmērā, t.sk., ievērojot iespējamos ieguvumus vai zaudējumus no kursa svārstībām. Attiecīgi programmu apsaimniekotājiem jāņem vērā kursa svārstības gan izstrādājot programmas ieviešanas nosacījumus, gan plānojot budžeta izdevumus programmās (atbilstoši MK 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktam, attiecīgi piemērojot Valsts kases Ierosinājums valūtu kursu līmeņiem, kas izmantojami, sagatavojot valsts budžeta pieprasījumus, kas tiek aktualizēti katru gadu un publicēti Valsts kases mājas lapā, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Valsts kasi), gan arī programmas ieviešanā, t.sk., INP un atklātā konkursa projektu uzraudzībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Paralēli programmu iesniegumu izstrādei un apstiprināšanai notiks nacionālo normatīvo aktu projektu izstrāde par Šveices sadarbības programmas ieviešanu Latvijā.
Nepieciešamie normatīvie akti noteiktā kārtībā tiks iesniegti izskatīšanai MK (atbilstoši MK 2022. gada 6.septembra sēdes protokollēmumam (prot. Nr.44, 49.§, 3.punkts) indikatīvi šādos termiņos:
1) FM - Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likums (indikatīvi plānots 2023.gada III ceturksnī);
2) FM - horizontālie MK noteikumi par Šveices sadarbības programmas 2019.-2029.gada vadību un kontroli (indikatīvi plānots 2023.gada IV ceturksnī).
Šā noteikumu projekta pavadošajā MK sēdes protokollēmuma projektā noteiktie uzdevumi/ pienākumi Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām tiks attiecīgi pēc nepieciešamības un uzdevumu/ pienākumu specifikas iestrādāti iepriekš minētajos Šveices sadarbības programmas vadību regulējošos normatīvajos aktos.
Savukārt nozaru ministrijām četru mēnešu laikā pēc programmas līguma parakstīšanas jāizstrādā programmu ieviešanas nosacījumi un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai MK (MK noteikumi, tai skaitā programmu atklāto konkursu projektu atlases nosacījumi, vai informatīvie ziņojumi). Izstrādājot programmu ieviešanas nosacījumus, nozaru ministrijām jāievēro komercdarbības atbalsta regulējums, tai skaitā nosakot attiecināmības nosacījumus un atbalsta intensitātes projektiem, t.sk. INP.
Nepieciešamie normatīvie akti noteiktā kārtībā tiks iesniegti izskatīšanai MK (atbilstoši MK 2022. gada 6.septembra sēdes protokollēmumam (prot. Nr.44, 49.§, 3.punkts) indikatīvi šādos termiņos:
1) FM - Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likums (indikatīvi plānots 2023.gada III ceturksnī);
2) FM - horizontālie MK noteikumi par Šveices sadarbības programmas 2019.-2029.gada vadību un kontroli (indikatīvi plānots 2023.gada IV ceturksnī).
Šā noteikumu projekta pavadošajā MK sēdes protokollēmuma projektā noteiktie uzdevumi/ pienākumi Šveices sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām tiks attiecīgi pēc nepieciešamības un uzdevumu/ pienākumu specifikas iestrādāti iepriekš minētajos Šveices sadarbības programmas vadību regulējošos normatīvajos aktos.
Savukārt nozaru ministrijām četru mēnešu laikā pēc programmas līguma parakstīšanas jāizstrādā programmu ieviešanas nosacījumi un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai MK (MK noteikumi, tai skaitā programmu atklāto konkursu projektu atlases nosacījumi, vai informatīvie ziņojumi). Izstrādājot programmu ieviešanas nosacījumus, nozaru ministrijām jāievēro komercdarbības atbalsta regulējums, tai skaitā nosakot attiecināmības nosacījumus un atbalsta intensitātes projektiem, t.sk. INP.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Veselības ministrija
- Valsts kase
- Iepirkumu uzraudzības birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmā “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” – Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2021.-2027.gadam) rīcības virzienā “Daba un vide – Zaļais kurss” ir noteikti nacionālie vides, klimata un enerģētikas politikas mērķi un pasākumi vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, lai mazinātu klimata un vides pārmaiņu procesus un nodrošinātu dzīves vides ilgtspēju. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un revitalizācijas pasākumu īstenošana, kas uzlabos vides kvalitāti augsnei, gruntij, pazemes un virszemes ūdeņiem, ir iekļauta šī rīcības virziena uzdevumos.
Programmā “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” - NAP 2021.–2027.gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” ir noteikti uzdevumi:
1) Nr.70 “Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu, plašāk pielietojot uz rezultātu vērstu pakalpojumu apmaksas sistēmu, stiprinot primāro veselības aprūpi, veicinot slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, lai tādējādi nodrošinātu ierobežoto veselības aprūpes resursu iespējami labāku izmantošanu, vienlaikus sekmējot ātrāku izveseļošanos, priekšlaicīgas mirstības un darbnespējas novēršanu un dzīves kvalitātes saglabāšanos”,
2) Nr.71 “Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos” ar šādiem mērķa indikatoriem:
Nr.62 “Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem” 2018.gada bāzes vērtība (%) - 76.2, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 80;
Nr.63 “Profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedzīvotāju” 2018.gada bāzes vērtība (skaits) - 198 uz 100 000 iedzīvotājiem, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 179 uz 100 000 iedzīvotājiem;
3) Nr.72 “Veselības aprūpes pārvaldības stiprināšana, uzlabojot veselības nozares datu digitalizāciju un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē, nodrošinot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju attīstību, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē, prioritāri mātes un bērna veselības aprūpes jomā un jomās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, jo īpaši psihiatrijā, rehabilitācijā, kā arī nedziedināmi slimo pacientu aprūpē” ar iepriekšējā punktā minētajiem mērķa indikatoriem Nr.62 un Nr.63, kā arī:
- Nr.66 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 48, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 39;
- Nr.67 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 40, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 35.
Programmā “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” iekļautās darbības atbilst NAP 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” mērķiem, kas paredz, ka:
“[131] Starptautiskā sadarbība un iesaiste pasaules zinātnes un inovācijas norisēs ir priekšnosacījums Latvijas zinātnes izcilībai, piekļuvei jaunām zināšanām un resursiem, kā arī Latvijas reputācijai kā valstij ar attīstītu ekonomiku un uzticamām, spējīgām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem.
[132] Lai nostabilizētu savu vietu un lomu pasaules zinātnē, iesaistītos inovācijas procesos, Latvijas zinātnei ir jāpiedalās NAP 2021.-2027.gadam mērķu sasniegšanā stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē. Tas ir iespējams, tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu, speciālistu mobilitāti, patentu un sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un diasporu, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas un strādā labākajās Eiropas un pasaules zinātniskajās institūcijās un inovatīvajos uzņēmumos.”. Plānotajiem programmas rezultātiem ir paredzama ietekme uz attiecīgo NAP rīcības virziena mērķa rādītāju sasniegšanu.
Programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” iekļautās darbības atbilst NAP 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība” mērķim “[160] Nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes), kā arī pieaugušo izglītības pieejamību, īpaši attiecībā uz mazkvalificēto darbaspēku.”, uzdevumam “[167] Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” un sekmēs mērķa rādītāja “[165] Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 50/50” sasniegšanu.
Programmā “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” - NAP 2021.–2027.gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” ir noteikti uzdevumi:
1) Nr.70 “Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu, plašāk pielietojot uz rezultātu vērstu pakalpojumu apmaksas sistēmu, stiprinot primāro veselības aprūpi, veicinot slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, lai tādējādi nodrošinātu ierobežoto veselības aprūpes resursu iespējami labāku izmantošanu, vienlaikus sekmējot ātrāku izveseļošanos, priekšlaicīgas mirstības un darbnespējas novēršanu un dzīves kvalitātes saglabāšanos”,
2) Nr.71 “Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos” ar šādiem mērķa indikatoriem:
Nr.62 “Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem” 2018.gada bāzes vērtība (%) - 76.2, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 80;
Nr.63 “Profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedzīvotāju” 2018.gada bāzes vērtība (skaits) - 198 uz 100 000 iedzīvotājiem, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 179 uz 100 000 iedzīvotājiem;
3) Nr.72 “Veselības aprūpes pārvaldības stiprināšana, uzlabojot veselības nozares datu digitalizāciju un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē, nodrošinot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju attīstību, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē, prioritāri mātes un bērna veselības aprūpes jomā un jomās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, jo īpaši psihiatrijā, rehabilitācijā, kā arī nedziedināmi slimo pacientu aprūpē” ar iepriekšējā punktā minētajiem mērķa indikatoriem Nr.62 un Nr.63, kā arī:
- Nr.66 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 48, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 39;
- Nr.67 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 40, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 35.
Programmā “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” iekļautās darbības atbilst NAP 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” mērķiem, kas paredz, ka:
“[131] Starptautiskā sadarbība un iesaiste pasaules zinātnes un inovācijas norisēs ir priekšnosacījums Latvijas zinātnes izcilībai, piekļuvei jaunām zināšanām un resursiem, kā arī Latvijas reputācijai kā valstij ar attīstītu ekonomiku un uzticamām, spējīgām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem.
[132] Lai nostabilizētu savu vietu un lomu pasaules zinātnē, iesaistītos inovācijas procesos, Latvijas zinātnei ir jāpiedalās NAP 2021.-2027.gadam mērķu sasniegšanā stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē. Tas ir iespējams, tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu, speciālistu mobilitāti, patentu un sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un diasporu, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas un strādā labākajās Eiropas un pasaules zinātniskajās institūcijās un inovatīvajos uzņēmumos.”. Plānotajiem programmas rezultātiem ir paredzama ietekme uz attiecīgo NAP rīcības virziena mērķa rādītāju sasniegšanu.
Programmā “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” iekļautās darbības atbilst NAP 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība” mērķim “[160] Nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes), kā arī pieaugušo izglītības pieejamību, īpaši attiecībā uz mazkvalificēto darbaspēku.”, uzdevumam “[167] Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” un sekmēs mērķa rādītāja “[165] Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 50/50” sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmā “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” – Aizkraukles pašvaldības vēsturiski piesārņotajai teritorijai, saskaņā ar Aizkraukles novada teritorijas plānojumu 2014.-2026.gadam, zemes vienībai ar adresi Dzelzceļa ielā 10, noteikts statuss rūpnieciskās apbūves teritorija. Tomēr šobrīd pašvaldības teritorija nevar tikt izmantota, ņemot vērā vidē esošo vēsturisko piesārņojumu. Aizkraukles pašvaldība izvērtēs iespējas pēc teritorijas sanācijas to izmantot atbilstoši teritorijas plānojumam.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programma “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” – Aizkraukles novada piesārņotajā teritorijā 20.gadsimta otrajā pusē atradusies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīca, kuras teritorijas kopējā platība bija aptuveni 10,6 ha. Dzelzsbetona rūpnīca ietvēra mazuta uzglabāšanas rezervuārus, katlu māju, sūkņu staciju un saistīto infrastruktūru, kā rezultātā rūpnīcas darbības laikā teritorija tika piesārņota ar naftas produktiem.
Aizkraukles vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijas projekts novērsīs piesārņojuma draudus gan Aizkraukles pašvaldības iedzīvotājiem, gan apkārtējai videi. Neveicot piesārņojuma attīrīšanu, piesārņojums var nokļūt Daugavas upes baseinā un turpmāk arī citās apdzīvotās vietās. Daugavas ūdens resursi tiek izmantoti kā dzeramais ūdens gan Rīgā, gan citās apdzīvotās vietās Daugavas lejtecē, kā arī būtu apdraudēta Baltijas jūras ūdens kvalitāte. Piesārņotās vietas sanācija novērsīs apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi.
Aizkraukles vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijas projekts novērsīs piesārņojuma draudus gan Aizkraukles pašvaldības iedzīvotājiem, gan apkārtējai videi. Neveicot piesārņojuma attīrīšanu, piesārņojums var nokļūt Daugavas upes baseinā un turpmāk arī citās apdzīvotās vietās. Daugavas ūdens resursi tiek izmantoti kā dzeramais ūdens gan Rīgā, gan citās apdzīvotās vietās Daugavas lejtecē, kā arī būtu apdraudēta Baltijas jūras ūdens kvalitāte. Piesārņotās vietas sanācija novērsīs apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”
Onkoloģiskās saslimšanas bērniem bieži ir saistītas ar ilgstošu ietekmi uz bērna veselību un turpmāku attīstību. Ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, tiks radīta ilgtermiņa uzraudzības sistēma, kuras viens no mērķiem ir radīt vienlīdzīgas iespējas bērniem un viņu ģimenēm.
Onkoloģiskās saslimšanas bērniem bieži ir saistītas ar ilgstošu ietekmi uz bērna veselību un turpmāku attīstību. Ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, tiks radīta ilgtermiņa uzraudzības sistēma, kuras viens no mērķiem ir radīt vienlīdzīgas iespējas bērniem un viņu ģimenēm.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359) iezīmē galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
Latvijā bērniem no onkoloģiskiem audzējiem visbiežāk tiek diagnosticēti galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji. No hematoloģiskiem audzējiem izplatītākās ir akūtas leikozes, kas pārsvarā tiek diagnosticētas vecumā no 0 līdz 14 gadiem, savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem biežāk slimo ar Hodžkina limfomu. Latvijā bērniem biežākais nāves cēlonis no onkoloģiskiem audzējiem ir galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji, taču no hematoloģiskiem audzējiem biežākais nāves cēlonis ir akūta leikoze. Līdzīgas tendences onkoloģisko audzēju saslimstībā un mirstībā ir vērojamas gan Eiropā, gan pasaulē. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka bērnu saslimstība un mirstība no hematoloģiskiem audzējiem nav būtiski mainījusies pēdējo desmit gadu laikā.
Projekts veicinās ārstniecības un personalizētas medicīnas attīstību pediatrijas jomā, kas, savukārt, veicinās ātrāku un precīzāku diagnostikas pieejamību bērniem ar onkoloģiskām, retām un citām saslimšanām, šo saslimšanu ārstēšanu un pacientu aprūpi, izmantojot personalizētu pieeju un starptautisku sadarbību labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Starptautisku standartu ieviešana bērnu onkoloģijas jomā samazinās dzīvildzes atšķirību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes nozares prioritātēm. Tādējādi Veselības ministrijas programma atbalstīs “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.– 2024.gadam” virsmērķa “veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.” sasniegšanu.
Programma “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”
Aizkraukles vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācija radīs pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, jo tiks ierobežots un samazināts vides piesārņojums attiecīgajā Aizkraukles novada teritorijā, kā arī ierobežota turpmāka piesārņojuma nokļūšana Daugavas upes baseinā un citās apdzīvotās vietās.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359) iezīmē galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
Latvijā bērniem no onkoloģiskiem audzējiem visbiežāk tiek diagnosticēti galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji. No hematoloģiskiem audzējiem izplatītākās ir akūtas leikozes, kas pārsvarā tiek diagnosticētas vecumā no 0 līdz 14 gadiem, savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem biežāk slimo ar Hodžkina limfomu. Latvijā bērniem biežākais nāves cēlonis no onkoloģiskiem audzējiem ir galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji, taču no hematoloģiskiem audzējiem biežākais nāves cēlonis ir akūta leikoze. Līdzīgas tendences onkoloģisko audzēju saslimstībā un mirstībā ir vērojamas gan Eiropā, gan pasaulē. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka bērnu saslimstība un mirstība no hematoloģiskiem audzējiem nav būtiski mainījusies pēdējo desmit gadu laikā.
Projekts veicinās ārstniecības un personalizētas medicīnas attīstību pediatrijas jomā, kas, savukārt, veicinās ātrāku un precīzāku diagnostikas pieejamību bērniem ar onkoloģiskām, retām un citām saslimšanām, šo saslimšanu ārstēšanu un pacientu aprūpi, izmantojot personalizētu pieeju un starptautisku sadarbību labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Starptautisku standartu ieviešana bērnu onkoloģijas jomā samazinās dzīvildzes atšķirību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes nozares prioritātēm. Tādējādi Veselības ministrijas programma atbalstīs “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.– 2024.gadam” virsmērķa “veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.” sasniegšanu.
Programma “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”
Aizkraukles vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācija radīs pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, jo tiks ierobežots un samazināts vides piesārņojums attiecīgajā Aizkraukles novada teritorijā, kā arī ierobežota turpmāka piesārņojuma nokļūšana Daugavas upes baseinā un citās apdzīvotās vietās.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Skatīt informāciju 8.1.11.punktā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Papildu informācija par programmu "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija"
Datne
2. pielikums
Nosaukums
Papildu informācija par programmu "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā"
Datne
3. pielikums
Nosaukums
Papildu informācija par programmu "Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika"
Datne
4. pielikums
Nosaukums
Papildu informācija par programmu "Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā"
Datne