23-TA-212: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" (turpmāk - rīkojuma projekts) ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmumā (turpmāk - protokollēmums) doto uzdevumu (prot. Nr. 47 1§; 2.punkts). Savukārt protokollēmuma 3. punktā ir noteikts, ka rīkojuma projektu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī.
Vienlaikus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes pamatotību nosaka:
- Izglītības likuma 53.panta trešās daļas norma – “(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais attiecībā uz pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā.
Grafika izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu, un, piesaistot jaunus pedagogus izglītības sistēmai un motivējot palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, novērstu speciālistu trūkumu.
Vienlaikus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes pamatotību nosaka:
- Izglītības likuma 53.panta trešās daļas norma – “(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais attiecībā uz pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā.
Grafika izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu, un, piesaistot jaunus pedagogus izglītības sistēmai un motivējot palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, novērstu speciālistu trūkumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kura mērķis ir iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku (pielikums) (turpmāk – grafiks), nodrošinot pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieaugumu laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2018. gada 15. janvārī tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 17 "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim" (turpmāk - esošais grafiks), nosakot, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.
Esošais grafiks paredzēja ikgadu palielināt zemāko mēneša darba algas likmi (vispārējās izglītības, pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem), attiecīgi 01.09.2018. - 710 euro, 01.09.2019. - 750 euro, 01.09.2020. - 790 euro, 01.09.2021. - 830 euro, 01.09.2022. - 900 euro. Vienlaikus, saskaņā ar esošo grafiku, ikgadu tika palielināta arī augstskolu un koledžu pedagogu zemākās mēneša darba algas likme, nosakot zemākās mēneša darba algas izmaiņas akadēmiskajam personālam:
Asistents – 01.01.2018. – 576,98 euro, 01.01.2019. - 625 euro, 01.01.2020. - 641 euro, 01.01.2021. - 717 euro, 01.01.2022. - 717 euro;
Lektors - 01.01.2018. – 723,96 euro, 01.01.2019. - 785 euro, 01.01.2020. - 805 euro, 01.01.2021. - 900 euro, 01.01.2022. - 900 euro;
Docents - 01.01.2018. – 904,23 euro, 01.01.2019. - 980 euro, 01.01.2020. – 1004,97 euro, 01.01.2021. – 1123,57 euro, 01.01.2022. – 1123,57 euro;
Asociētais profesors - 01.01.2018. – 1130,17 euro, 01.01.2019. - 1225 euro, 01.01.2020. – 1256,21 euro, 01.01.2021. – 1404,46 euro, 01.01.2022. – 1404,46 euro;
Profesors - 01.01.2018. – 1411,76 euro, 01.01.2019. - 1530 euro, 01.01.2020. – 1568,98 euro, 01.01.2021. – 1754,14 euro, 01.01.2022. – 1754,14 euro.
2022.gada 21. jūnijā tika apstiprināti noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (turpmāk - noteikumi Nr.376), kas nosaka jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanu. Modeļa ieviešanai tika piešķirts papildu finansējums 10,6 milj. euro apmērā, kā rezultātā 2022.gada 1.septembrī, salīdzinot ar 2021.gada 1.septembri, finansējuma palielinājums bija vairāk kā 8,4% (līdz 10,9% – 16 pašvaldībās).
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai un zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai sākot ar 2023.gadu tika piešķirts finansējums 61 671021 euro visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību.
Tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.445), kas nosaka ar 2023.gada 1.janvāri nodrošināt darba stundu attiecību starp kontaktstundām un stundām citu pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% kontaktstundām un ne mazāk kā 35% citiem pienākumiem.
Lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumu no 2023.gada 1.septembra, ir nepieciešams izstrādāt jaunu pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku.
Esošais grafiks paredzēja ikgadu palielināt zemāko mēneša darba algas likmi (vispārējās izglītības, pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem), attiecīgi 01.09.2018. - 710 euro, 01.09.2019. - 750 euro, 01.09.2020. - 790 euro, 01.09.2021. - 830 euro, 01.09.2022. - 900 euro. Vienlaikus, saskaņā ar esošo grafiku, ikgadu tika palielināta arī augstskolu un koledžu pedagogu zemākās mēneša darba algas likme, nosakot zemākās mēneša darba algas izmaiņas akadēmiskajam personālam:
Asistents – 01.01.2018. – 576,98 euro, 01.01.2019. - 625 euro, 01.01.2020. - 641 euro, 01.01.2021. - 717 euro, 01.01.2022. - 717 euro;
Lektors - 01.01.2018. – 723,96 euro, 01.01.2019. - 785 euro, 01.01.2020. - 805 euro, 01.01.2021. - 900 euro, 01.01.2022. - 900 euro;
Docents - 01.01.2018. – 904,23 euro, 01.01.2019. - 980 euro, 01.01.2020. – 1004,97 euro, 01.01.2021. – 1123,57 euro, 01.01.2022. – 1123,57 euro;
Asociētais profesors - 01.01.2018. – 1130,17 euro, 01.01.2019. - 1225 euro, 01.01.2020. – 1256,21 euro, 01.01.2021. – 1404,46 euro, 01.01.2022. – 1404,46 euro;
Profesors - 01.01.2018. – 1411,76 euro, 01.01.2019. - 1530 euro, 01.01.2020. – 1568,98 euro, 01.01.2021. – 1754,14 euro, 01.01.2022. – 1754,14 euro.
2022.gada 21. jūnijā tika apstiprināti noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (turpmāk - noteikumi Nr.376), kas nosaka jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanu. Modeļa ieviešanai tika piešķirts papildu finansējums 10,6 milj. euro apmērā, kā rezultātā 2022.gada 1.septembrī, salīdzinot ar 2021.gada 1.septembri, finansējuma palielinājums bija vairāk kā 8,4% (līdz 10,9% – 16 pašvaldībās).
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai un zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai sākot ar 2023.gadu tika piešķirts finansējums 61 671021 euro visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību.
Tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.445), kas nosaka ar 2023.gada 1.janvāri nodrošināt darba stundu attiecību starp kontaktstundām un stundām citu pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% kontaktstundām un ne mazāk kā 35% citiem pienākumiem.
Lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumu no 2023.gada 1.septembra, ir nepieciešams izstrādāt jaunu pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada janvārī ministrijas pārstāvjiem tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (turpmāk - LIZDA), tika uzklausītas un diskutētas LIZDA prasības grafika izstrādei:
1) zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums visās izglītības jomās strādājošiem pedagogiem (vispārējā izglītība, interešu izglītība, pirmsskolas izglītība, profesionālā ievirze, profesionālā izglītība, augstākā izglītība);
2) pirmsskolas pedagogu zemākās darba samaksas likmes izlīdzināšana ar vispārējās izglītības pedagogu zemākās darba samaksas likmi;
3) darba slodzes līdzsvarošana dažādās izglītības jomās strādājošiem pedagogiem (vispārējā izglītība, interešu izglītība, pirmsskolas izglītība, profesionālā izglītība, profesionālā ievirze).
Ņemot vērā minētās LIZDA prasības, ministrija sniedza sekojošus priekšlikumus:
1) veicot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.445), noteikt, ka administrācijas zemākā vienas darba stundas likme, kas izmantota, lai noteiktu zemāko mēneša darba algu, vispārējās izglītības iestādes administrācijas personālam nevar būt mazāka par vispārējās izglītības pedagoga zemāko vienas darba stundas likmi (skatīt 4.pielikumu);
2) veicot grozījumus noteikumos Nr. 445, līdztekus pārējo pedagogu amatiem, izvērtēt vispārējās izglītības iestādes atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekāra, izglītības psihologa, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, pedagoga - karjeras konsultanta, pedagoga palīga) slodzes līdzsvarošanu un amatu gradāciju;
3) lai izlīdzinātu pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba stundas likmi ar pārējo pedagogu zemāko darba stundas likmi, pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafikā pirmajos divos periodos pirmsskolas pedagogiem noteikt proporcionāli straujāku zemākās darba stundas likmes pieaugumu pa gadiem, nekā pārējām pedagogu grupām, nosakot, ka zemākā darba stundas likme tiek izlīdzināta ar pārējo pedagogu (izņemot akadēmisko personāla) zemāko darba stundas likmi ar 01.01.2025.;
4) pedagogu slodzes novērtēšanā izskatīt iespēju pāriet no nedēļas darba slodzes aprēķiniem uz aprēķiniem gada griezumā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un datu salīdzināmību starp dažādām pedagogu amatu saimēm, kā arī nodrošinot datu salīdzināmību ar starptautiskiem datiem;
5) izvērtēt profesionālās izglītības pedagogu darba slodzi gadā, lai novērtētu pedagogu darba slodzes atbilstību Darba likumā noteiktajam;
6) ņemot vērā to, ka spēkā esošie normatīvie akti un esošais grafiks nosaka zemāko mēneša darba samaksas likmi, neņemot vērā likmei noteikto darba stundu skaitu nedēļā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, vienotu izpratni un salīdzināmību darba samaksai, kā arī veicinātu skaidrāku izpratni par faktisko atalgojumu atšķirību dažādām pedagogu amatu saimēm, ministrija piedāvā turpmāk zemākās darba samaksas likmes noteikšanai (izņemot akadēmiskajam personālam) par pamatu izmantot vienas darba stundas likmi, attiecīgi, ņemot vērā katrai konkrētai pedagogu grupai noteikto darba stundu skaitu slodzē, tiek aprēķināta attiecīga zemākā mēneša darba samaksas likme, kas tiek atrunāta noteikumos Nr.445;
7) pastāvot plašam skolu tīklam ar zemu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, rodas neefektīva skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošana, nepietiekams pedagogu darba atalgojuma pieaugums, kas nesasniedz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto mērķi, tāpēc nepieciešamas izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā un izglītības procesa efektivizēšana.
Ministrija projekta finansiālo ietekmi aprēķināja attiecībā pret 2023. gada pagaidu budžetā apstiprināto finansējumu pedagogu darba samaksai, attiecīgi, nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru nākamajam periodam, lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieaugumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokolam Nr. 33 (pieņemot lēmumu par grozījumiem noteikumos Nr.376) skolu tīkla sakārtošanas veicināšanai 2023.-2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba samaksas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Plānotā zemākās darba samaksas likmes paaugstināšana radīs ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu zemākās darba samaksas pieauguma soli pirmajos 2 periodos, kā tas piemērots pārējām pedagogu grupām (izņemot pirmsskolas pedagogus), attiecīgi nosakot šādu zemākās mēneša darba samaksas pieaugumu:
1) ar 2023.gada 1.septembri ir paredzēts pedagoga (akadēmiskā personāla) zemākās mēneša darba samaksas likmes palielinājums par 13,3%, t.i. profesoriem 1982 euro, asociētiem profesoriem 1587 euro, docentiem 1270 euro, lektoriem 1017 euro, asistentiem 810 euro;
2) ar 2024.gada 1.janvāri pedagoga (akadēmiskā personāla) zemākās mēneša darba samaksas likmes palielinājums par 12,2%, t.i. profesoriem 2220 euro, asociētiem profesoriem 1777 euro, docentiem 1423 euro, lektoriem 1139 euro, asistentiem 910 euro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķie grozījumi MK noteikumos; turpmākās izmaiņas arī tiks vērtētas, ministrijai virzot konceptuālo ziņojumu par jauno akadēmiskās karjeras modeli, kas notiks 2023.gada ietvaros.
LIZDA un ministrijai savstarpēji vienojoties, ir izstrādāts pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafika projekts laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.
1) zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums visās izglītības jomās strādājošiem pedagogiem (vispārējā izglītība, interešu izglītība, pirmsskolas izglītība, profesionālā ievirze, profesionālā izglītība, augstākā izglītība);
2) pirmsskolas pedagogu zemākās darba samaksas likmes izlīdzināšana ar vispārējās izglītības pedagogu zemākās darba samaksas likmi;
3) darba slodzes līdzsvarošana dažādās izglītības jomās strādājošiem pedagogiem (vispārējā izglītība, interešu izglītība, pirmsskolas izglītība, profesionālā izglītība, profesionālā ievirze).
Ņemot vērā minētās LIZDA prasības, ministrija sniedza sekojošus priekšlikumus:
1) veicot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.445), noteikt, ka administrācijas zemākā vienas darba stundas likme, kas izmantota, lai noteiktu zemāko mēneša darba algu, vispārējās izglītības iestādes administrācijas personālam nevar būt mazāka par vispārējās izglītības pedagoga zemāko vienas darba stundas likmi (skatīt 4.pielikumu);
2) veicot grozījumus noteikumos Nr. 445, līdztekus pārējo pedagogu amatiem, izvērtēt vispārējās izglītības iestādes atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekāra, izglītības psihologa, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, pedagoga - karjeras konsultanta, pedagoga palīga) slodzes līdzsvarošanu un amatu gradāciju;
3) lai izlīdzinātu pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba stundas likmi ar pārējo pedagogu zemāko darba stundas likmi, pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafikā pirmajos divos periodos pirmsskolas pedagogiem noteikt proporcionāli straujāku zemākās darba stundas likmes pieaugumu pa gadiem, nekā pārējām pedagogu grupām, nosakot, ka zemākā darba stundas likme tiek izlīdzināta ar pārējo pedagogu (izņemot akadēmisko personāla) zemāko darba stundas likmi ar 01.01.2025.;
4) pedagogu slodzes novērtēšanā izskatīt iespēju pāriet no nedēļas darba slodzes aprēķiniem uz aprēķiniem gada griezumā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un datu salīdzināmību starp dažādām pedagogu amatu saimēm, kā arī nodrošinot datu salīdzināmību ar starptautiskiem datiem;
5) izvērtēt profesionālās izglītības pedagogu darba slodzi gadā, lai novērtētu pedagogu darba slodzes atbilstību Darba likumā noteiktajam;
6) ņemot vērā to, ka spēkā esošie normatīvie akti un esošais grafiks nosaka zemāko mēneša darba samaksas likmi, neņemot vērā likmei noteikto darba stundu skaitu nedēļā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, vienotu izpratni un salīdzināmību darba samaksai, kā arī veicinātu skaidrāku izpratni par faktisko atalgojumu atšķirību dažādām pedagogu amatu saimēm, ministrija piedāvā turpmāk zemākās darba samaksas likmes noteikšanai (izņemot akadēmiskajam personālam) par pamatu izmantot vienas darba stundas likmi, attiecīgi, ņemot vērā katrai konkrētai pedagogu grupai noteikto darba stundu skaitu slodzē, tiek aprēķināta attiecīga zemākā mēneša darba samaksas likme, kas tiek atrunāta noteikumos Nr.445;
7) pastāvot plašam skolu tīklam ar zemu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, rodas neefektīva skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošana, nepietiekams pedagogu darba atalgojuma pieaugums, kas nesasniedz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto mērķi, tāpēc nepieciešamas izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā un izglītības procesa efektivizēšana.
Ministrija projekta finansiālo ietekmi aprēķināja attiecībā pret 2023. gada pagaidu budžetā apstiprināto finansējumu pedagogu darba samaksai, attiecīgi, nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru nākamajam periodam, lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieaugumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokolam Nr. 33 (pieņemot lēmumu par grozījumiem noteikumos Nr.376) skolu tīkla sakārtošanas veicināšanai 2023.-2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba samaksas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Plānotā zemākās darba samaksas likmes paaugstināšana radīs ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu zemākās darba samaksas pieauguma soli pirmajos 2 periodos, kā tas piemērots pārējām pedagogu grupām (izņemot pirmsskolas pedagogus), attiecīgi nosakot šādu zemākās mēneša darba samaksas pieaugumu:
1) ar 2023.gada 1.septembri ir paredzēts pedagoga (akadēmiskā personāla) zemākās mēneša darba samaksas likmes palielinājums par 13,3%, t.i. profesoriem 1982 euro, asociētiem profesoriem 1587 euro, docentiem 1270 euro, lektoriem 1017 euro, asistentiem 810 euro;
2) ar 2024.gada 1.janvāri pedagoga (akadēmiskā personāla) zemākās mēneša darba samaksas likmes palielinājums par 12,2%, t.i. profesoriem 2220 euro, asociētiem profesoriem 1777 euro, docentiem 1423 euro, lektoriem 1139 euro, asistentiem 910 euro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķie grozījumi MK noteikumos; turpmākās izmaiņas arī tiks vērtētas, ministrijai virzot konceptuālo ziņojumu par jauno akadēmiskās karjeras modeli, kas notiks 2023.gada ietvaros.
LIZDA un ministrijai savstarpēji vienojoties, ir izstrādāts pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafika projekts laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.
Risinājuma apraksts
IZM izstrādājot pedagogu zemākās darba samaksas grafiku paredz pakāpenisku pedagogu darba samaksas pieaugumu turklāt, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un veicinātu skaidrāku izpratni par faktisko atalgojumu atšķirību dažādām pedagogu amatu saimēm, par pamatu aprēķinos tika izmantota vienas darba stundas likme. Attiecīgi izejas punkts visām pedagogu grupām bija esošā noteiktā zemākā mēneša darba samaksas likme un attiecīgi normatīvajos aktos paredzētās darba stundas nedēļā konkrētās pedagogu grupas slodzes likmē. Lai izstrādātu pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku tika izmantoti sekojoši parametri un pieņēmumi:
- Esošā zemākā mēneša darba samaksas likme (normatīvajos aktos noteiktais),
- Darba slodze nedēļā (normatīvajos aktos noteiktais),
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktais mērķis par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu pedagogiem salīdzinājumā ar vidējo darba samaksu sabiedriskā sektorā strādājošajiem,
- Valdības deklarācijā noteiktais mērķis sasniegt pedagogu vidējā darba samaksas līmeni 120% apmērā no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem,
- Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā (Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotie dati par darba samaksas struktūru),
- Vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā pieaugums 5% (pieņēmums),
- Zemākā mēneša darba samaksas likme pret vidējo pedagogu (izņemot pirmsskolas) darba algu (pieņēmums, ka vidējā alga ir vidēji par 20% augstāka kā zemākā mēneša darba algas likme, balstoties uz ministrijas veiktu iepriekšējo periodu datu analīzi).
Ministrijas sagatavotais pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiks ir laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, taču aprēķini, kas tika pārrunāti arī sarunās ar LIZDA, ir veikti grafikam uz laiku līdz 2027.gada 1.janvārim, atbilstoši IAP termiņam.
Ar pielikumā minētajiem vārdiem "zemākā vienas stundas likme" nav saprotami Darba likumā lietotie vārdi "zemākā minimālā stundas tarifa likme", jo zemākā vienas stundas likme izmantojama tikai pedagoga zemākās mēneša darba samskas aprēķinā un ir nemainīga neatkarīgi no darba stundu skaita mēnesī.
Grafiks zemākās darba samaksas likmes pieaugumam (izņemot akadēmisko personālu), veidots ar aprēķinu, lai līdz 2027.gadam vidējā pedagoga darba samaksa ir vismaz 120% no vidējās darba samaksas sabiedriskā sektorā strādājošajam Latvijā:
1) pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemākā darba samaksas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi:
2023.gada 1.septembrī – 13,3%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 8,50 euro;
2024.gada 1.janvārī – 12,2%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,54 euro;
2025.gada 1.janvārī – 8,5%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro.”
2) pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi:
2023.gada 1.septembrī – 15,8%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 7,75 euro;
2024.gada 1.janvārī – 16,6%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,04 euro;
2025.gada 1.janvārī – 14,5%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro.
3) nepieciešamā papildu finansējuma aprēķini veikti attiecībā pret 2023.gada pagaidu budžetu un uz 2023. gada 1. janvārī spēkā esošo normatīvo aktu bāzes.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieauguma tempu pirmajos 2 periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem (izņemot pirmsskolas):
1) ar 2023.gada 1.septembri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums par 13,3%, t.i. profesoriem 1982 euro, asociētiem profesoriem 1587 euro, docentiem 1270 euro, lektoriem 1017 euro, asistentiem 810 euro; pārējiem amatiem tiek saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem;
2) ar 2024.gada 1.janvāri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu par 12,2%, t.i. profesoriem 2220 euro, asociētiem profesoriem 1777 euro, docentiem 1423 euro, lektoriem 1139 euro, asistentiem 910 euro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķie grozījumi MK noteikumos; turpmākās izmaiņas arī tiks vērtētas, ministrijai virzot konceptuālo ziņojumu par jauno akadēmiskās karjeras modeli, kas notiks 2023.gada ietvaros.
Ministrijas un LIZDA sarunu rezultātā bija paredzēts, ka minimālo atalgojuma likmi rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka. Taču ministrija secināja, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka minimālās atlīdzības likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Proti, Izglītības likuma 14.panta 16.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
Šobrīd nenosakot akadēmiskā personāla minimālās atlīdzības likmes, tai skaitā administratīviem amatiem, tās būtu jānosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas būtu visai būtiskas izmaiņas. Tādēļ grafikā tiek noteiktas minimālās atlīdzības likmes visiem akadēmiskā personāla amatiem kā līdz šim.
Ministrija kontekstā ar akadēmiskās karjeras modeļa maiņu pārskatīs šo regulējumu sistēmiski un izvērtēs iespēju ieviest speciālo normu Augstskolu likumā, tajā nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt akadēmiskā personāla atlīdzības likmes;
Lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.
Papildus līdz 2023.gada 31.oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, t.sk. arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.
2022.gada 21.jūnijā, apstiprinot noteikumus NR.376, Ministru kabineta protokollēmumā 22-TA-352 Noteikumu projekts "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 8.punktā ir noteikts pieņemt zināšanai, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu 2023.-2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba algas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 1.-6.klasē, 7.-9.klasē un 10.-12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, tādā veidā nodrošinot iestādes ietvaros pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu.
- Esošā zemākā mēneša darba samaksas likme (normatīvajos aktos noteiktais),
- Darba slodze nedēļā (normatīvajos aktos noteiktais),
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktais mērķis par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu pedagogiem salīdzinājumā ar vidējo darba samaksu sabiedriskā sektorā strādājošajiem,
- Valdības deklarācijā noteiktais mērķis sasniegt pedagogu vidējā darba samaksas līmeni 120% apmērā no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem,
- Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā (Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotie dati par darba samaksas struktūru),
- Vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā pieaugums 5% (pieņēmums),
- Zemākā mēneša darba samaksas likme pret vidējo pedagogu (izņemot pirmsskolas) darba algu (pieņēmums, ka vidējā alga ir vidēji par 20% augstāka kā zemākā mēneša darba algas likme, balstoties uz ministrijas veiktu iepriekšējo periodu datu analīzi).
Ministrijas sagatavotais pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiks ir laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, taču aprēķini, kas tika pārrunāti arī sarunās ar LIZDA, ir veikti grafikam uz laiku līdz 2027.gada 1.janvārim, atbilstoši IAP termiņam.
Ar pielikumā minētajiem vārdiem "zemākā vienas stundas likme" nav saprotami Darba likumā lietotie vārdi "zemākā minimālā stundas tarifa likme", jo zemākā vienas stundas likme izmantojama tikai pedagoga zemākās mēneša darba samskas aprēķinā un ir nemainīga neatkarīgi no darba stundu skaita mēnesī.
Grafiks zemākās darba samaksas likmes pieaugumam (izņemot akadēmisko personālu), veidots ar aprēķinu, lai līdz 2027.gadam vidējā pedagoga darba samaksa ir vismaz 120% no vidējās darba samaksas sabiedriskā sektorā strādājošajam Latvijā:
1) pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemākā darba samaksas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi:
2023.gada 1.septembrī – 13,3%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 8,50 euro;
2024.gada 1.janvārī – 12,2%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,54 euro;
2025.gada 1.janvārī – 8,5%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro.”
2) pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi:
2023.gada 1.septembrī – 15,8%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 7,75 euro;
2024.gada 1.janvārī – 16,6%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,04 euro;
2025.gada 1.janvārī – 14,5%, nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro.
3) nepieciešamā papildu finansējuma aprēķini veikti attiecībā pret 2023.gada pagaidu budžetu un uz 2023. gada 1. janvārī spēkā esošo normatīvo aktu bāzes.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieauguma tempu pirmajos 2 periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem (izņemot pirmsskolas):
1) ar 2023.gada 1.septembri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums par 13,3%, t.i. profesoriem 1982 euro, asociētiem profesoriem 1587 euro, docentiem 1270 euro, lektoriem 1017 euro, asistentiem 810 euro; pārējiem amatiem tiek saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem;
2) ar 2024.gada 1.janvāri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu par 12,2%, t.i. profesoriem 2220 euro, asociētiem profesoriem 1777 euro, docentiem 1423 euro, lektoriem 1139 euro, asistentiem 910 euro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķie grozījumi MK noteikumos; turpmākās izmaiņas arī tiks vērtētas, ministrijai virzot konceptuālo ziņojumu par jauno akadēmiskās karjeras modeli, kas notiks 2023.gada ietvaros.
Ministrijas un LIZDA sarunu rezultātā bija paredzēts, ka minimālo atalgojuma likmi rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka. Taču ministrija secināja, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka minimālās atlīdzības likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Proti, Izglītības likuma 14.panta 16.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu.
Šobrīd nenosakot akadēmiskā personāla minimālās atlīdzības likmes, tai skaitā administratīviem amatiem, tās būtu jānosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas būtu visai būtiskas izmaiņas. Tādēļ grafikā tiek noteiktas minimālās atlīdzības likmes visiem akadēmiskā personāla amatiem kā līdz šim.
Ministrija kontekstā ar akadēmiskās karjeras modeļa maiņu pārskatīs šo regulējumu sistēmiski un izvērtēs iespēju ieviest speciālo normu Augstskolu likumā, tajā nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt akadēmiskā personāla atlīdzības likmes;
Lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.
Papildus līdz 2023.gada 31.oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, t.sk. arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.
2022.gada 21.jūnijā, apstiprinot noteikumus NR.376, Ministru kabineta protokollēmumā 22-TA-352 Noteikumu projekts "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 8.punktā ir noteikts pieņemt zināšanai, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu 2023.-2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba algas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 1.-6.klasē, 7.-9.klasē un 10.-12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, tādā veidā nodrošinot iestādes ietvaros pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 114 600 419
0
1 120 003 009
0
1 136 313 425
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 114 600 419
0
1 120 003 009
0
1 136 313 425
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 114 600 419
11 861 055
1 120 003 009
35 678 985
1 136 313 425
35 678 985
35 678 985
2.1. valsts pamatbudžets
1 114 600 419
11 861 055
1 120 003 009
35 678 985
1 136 313 425
35 678 985
35 678 985
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-11 861 055
0
-35 678 985
0
-35 678 985
-35 678 985
3.1. valsts pamatbudžets
0
-11 861 055
0
-35 678 985
0
-35 678 985
-35 678 985
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
11 861 055
0
35 678 985
0
35 678 985
35 678 985
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķini anotācijas pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs, kas ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” .
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā:
1) papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai 2 821 222 euro apmērā tiek nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprinātā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros;
2) pārējais nepieciešamais finansējums 9 039 833 euro apmērā tiek nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) nozaru ministrijām ir uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam. Iepriekšminētā izdevumu ekonomija primāri tiks novirzīta uz valsts budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu finansējuma atjaunošanu budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu 2024. gadam no 2023. gada 1.septembra palielinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tiks samazināts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānotais finansējums 2024. gadam un turpmāk ir gadu par 35 678 985 euro.
Papildus nepieciešamais finansējums pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumam no 2024.gada 1.janvāra ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ievērojot, ka finanšu resursi pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek iegūti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ar nosacījumu, ka tiek ievērots solidaritātes un paritātes princips un finansējums, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri tiek novirzīts pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
(1) Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts zemākās pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
(2) Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajā gadā.
(3) Papildu nepieciešamais finansējums slodzes līdzsvarošanai 2023.gadam ir jau piešķirts.
Lai nodrošinātu zemākās darba samaksas likmes paaugstināšanu (izņemot akadēmiskajam personālam), papildu nepieciešami:
2023. gada 4 mēnešiem – 9 039 833 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 5 326 441 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 174 479 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 3 644 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 12 586 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 6 799 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 1 968 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 1 506 332 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 7 584 EUR.
2024. gadam – 83 461 535 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 53 217 609 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 18 740 771 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 42 481 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 146 240 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 78 766 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 22 679 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 11 125 133 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 87 856 EUR.
2025. gadam un turpmāk ik gadu – 138 455 012 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 93 155 484 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 28 432 915 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 67 053 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 230 730 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 124 227 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 35 744 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 16 270 297 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 138 562 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2023. gada 4 mēnešiem, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanai ir 9 039 833 EUR, ietekme nākamajiem uz gadiem – 27 119 499 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2024. gadam, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanu ir 56 342 036 EUR, ietekme uz nākamajiem gadiem – 56 342 036 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2025. gadam, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanu ir 54 993 477 EUR, ietekme nākamajiem uz gadiem – 54 993 477 EUR.
Bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums:
2023. gada 4 mēnešiem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 821 222 EUR;
Nepieciešamais finansējums 2023.gadam tiks nodrošināts no IZM atbalstītā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība”.
2024. gadam- 16 870 574 EUR:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 16 170 088 EUR EUR;
14.resors "Iekšlietu ministrija" - 700 486 EUR.
2025. gadam un turpmāk katru gadu 18 415 333 EUR:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 16 170 088 EUR;
14. resors "Iekšlietu ministrija" - 2 245 245 EUR.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums 2023. gada 4 mēnešiem - 2 821 222 EUR, ietekme uz nākamajiem gadiem 8 559 486 EUR.
Lai nodrošinātu finansējumu turpmākai akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2024.g. 1.janvāra ir nepieciešams papildu finansējums – 8 311 088 EUR. Kā arī dēļ šīs pašas likmes paaugstināšanas vēl no 2025.gada papildus ir nepieciešami 1 544 759 euro IeM (“Iekšējās drošības akadēmija”), kopā 2025.gadā papildus nepieciešami 9 855 847 euro.
Nepieciešamais finansējums aprēķināts, izmantojot studiju vietas bāzes izmaksu pieaugumu atbilstoši zemāko mēneša darba algas likmju izmaiņām (izņemot LM un IeM padotības koledžām, kurām aprēķinā neizmanto studiju vietas bāzes izmaksas, bet papildus nepieciešamo finansējumu aprēķina, ņemot vērā faktiskās akadēmiskā personāla darba algas likmes attiecīgajās koledžās).
2023.gada rudenī nepieciešamais finansējums tiks piešķirts centralizēti, izmantojot IZM līgumus ar augstskolām un koledžām, tai skaitā trīspusējos līgumus ar ZM, KM, VM, LM un attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm.
Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam 2024. gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Atšifrējot nepieciešamo finansējumu pēc augstskolu resora, finansējums ir šāds:
2023. gadā atlīdzības palielinājums konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" (Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte), arī Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskajam personālam tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas 2022.-2024. gada prioritārā pasākuma “Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot nepieciešamo apropriācijas pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Zināšanai, Iekšlietu ministrijai atlīdzības palielinājumam akadēmiskajam personālam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 31 940 euro apmērā, tai skaitā Iekšlietu ministrijas koledžām 4184 euro un konsorcijam 27 756 euro.
Kopējais pieaugums augstākajai izglītībai:
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā:
1) papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai 2 821 222 euro apmērā tiek nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprinātā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros;
2) pārējais nepieciešamais finansējums 9 039 833 euro apmērā tiek nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) nozaru ministrijām ir uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam. Iepriekšminētā izdevumu ekonomija primāri tiks novirzīta uz valsts budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu finansējuma atjaunošanu budžeta programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu 2024. gadam no 2023. gada 1.septembra palielinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tiks samazināts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānotais finansējums 2024. gadam un turpmāk ir gadu par 35 678 985 euro.
Papildus nepieciešamais finansējums pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumam no 2024.gada 1.janvāra ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ievērojot, ka finanšu resursi pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek iegūti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ar nosacījumu, ka tiek ievērots solidaritātes un paritātes princips un finansējums, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri tiek novirzīts pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
(1) Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts zemākās pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
(2) Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajā gadā.
(3) Papildu nepieciešamais finansējums slodzes līdzsvarošanai 2023.gadam ir jau piešķirts.
Lai nodrošinātu zemākās darba samaksas likmes paaugstināšanu (izņemot akadēmiskajam personālam), papildu nepieciešami:
2023. gada 4 mēnešiem – 9 039 833 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 5 326 441 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 174 479 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 3 644 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 12 586 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 6 799 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 1 968 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 1 506 332 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 7 584 EUR.
2024. gadam – 83 461 535 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 53 217 609 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 18 740 771 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 42 481 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 146 240 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 78 766 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 22 679 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 11 125 133 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 87 856 EUR.
2025. gadam un turpmāk ik gadu – 138 455 012 EUR,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" – 93 155 484 EUR;
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 28 432 915 EUR;
10. resors "Aizsardzības ministrija" – 67 053 EUR;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 230 730 EUR;
18. resors "Labklājības ministrija" – 124 227 EUR;
19. resors "Tieslietu ministrija" – 35 744 EUR;
22. resors "Kultūras ministrija" – 16 270 297 EUR;
29. resors "Veselības ministrija" – 138 562 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2023. gada 4 mēnešiem, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanai ir 9 039 833 EUR, ietekme nākamajiem uz gadiem – 27 119 499 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2024. gadam, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanu ir 56 342 036 EUR, ietekme uz nākamajiem gadiem – 56 342 036 EUR.
Papildu nepieciešamais finansējums 2025. gadam, lai nodrošinātu finansējumu zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanu ir 54 993 477 EUR, ietekme nākamajiem uz gadiem – 54 993 477 EUR.
| 2023.g. (4 mēnešiem) | 2024.g. | 2025.g. | 2026.g. | |
| 9039 833 | 27 119 499 | 27 119 499 | 27 119 499 | |
| 56 342 036 | 56 342 036 | 56 342 036 | ||
| 54 993 477 | 54 993 477 | |||
| Kopā | 9 039 833 | 83 461 535 | 138 455 012 | 138 455 012 |
Bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums:
2023. gada 4 mēnešiem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2 821 222 EUR;
Nepieciešamais finansējums 2023.gadam tiks nodrošināts no IZM atbalstītā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība”.
2024. gadam- 16 870 574 EUR:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 16 170 088 EUR EUR;
14.resors "Iekšlietu ministrija" - 700 486 EUR.
2025. gadam un turpmāk katru gadu 18 415 333 EUR:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 16 170 088 EUR;
14. resors "Iekšlietu ministrija" - 2 245 245 EUR.
Lai nodrošinātu finansējumu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai, ir nepieciešams papildu finansējums 2023. gada 4 mēnešiem - 2 821 222 EUR, ietekme uz nākamajiem gadiem 8 559 486 EUR.
Lai nodrošinātu finansējumu turpmākai akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2024.g. 1.janvāra ir nepieciešams papildu finansējums – 8 311 088 EUR. Kā arī dēļ šīs pašas likmes paaugstināšanas vēl no 2025.gada papildus ir nepieciešami 1 544 759 euro IeM (“Iekšējās drošības akadēmija”), kopā 2025.gadā papildus nepieciešami 9 855 847 euro.
Nepieciešamais finansējums aprēķināts, izmantojot studiju vietas bāzes izmaksu pieaugumu atbilstoši zemāko mēneša darba algas likmju izmaiņām (izņemot LM un IeM padotības koledžām, kurām aprēķinā neizmanto studiju vietas bāzes izmaksas, bet papildus nepieciešamo finansējumu aprēķina, ņemot vērā faktiskās akadēmiskā personāla darba algas likmes attiecīgajās koledžās).
2023.gada rudenī nepieciešamais finansējums tiks piešķirts centralizēti, izmantojot IZM līgumus ar augstskolām un koledžām, tai skaitā trīspusējos līgumus ar ZM, KM, VM, LM un attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm.
Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam 2024. gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Atšifrējot nepieciešamo finansējumu pēc augstskolu resora, finansējums ir šāds:
| Ministrija | 2023.g. | 2024.g. | 2025.g. un turpmāk |
| IZM augstskolas (ieskaitot VM prioritāro pasākumu par medmāsām) | 1 561 839 EUR |
8 812 194 EUR | 8 812 194 EUR |
| IZM koledžas | 172 769 EUR | 1 060 867 EUR | 1 060 867 EUR |
| VM kopā esošās budžeta vietas un prioritārais pasākums (medmāsas, ārsta palīgi) | 503 752 EUR | 2 995 465 EUR | 2 995 465 EUR |
| KM (JVLMA, LMA, LKA, LKK) | 325 876 EUR | 1 732 276 EUR | 1 732 276 EUR |
| ZM (LBTU un MK) |
244 617 EUR | 1 502 043 EUR | 1 502 043 EUR |
| LM | 12 369 EUR | 67 243 EUR | 67 243 EUR |
| IeM 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" | 0 EUR | 638 795 EUR | 2 183 554 EUR |
| IeM koledžas | 0 EUR | 61 691 EUR | 61 691 EUR |
| Kopā | 2 821 222 EUR | 16 870 574 EUR | 18 415 333 EUR |
2023. gadā atlīdzības palielinājums konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" (Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte), arī Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskajam personālam tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas 2022.-2024. gada prioritārā pasākuma “Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot nepieciešamo apropriācijas pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Zināšanai, Iekšlietu ministrijai atlīdzības palielinājumam akadēmiskajam personālam nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 31 940 euro apmērā, tai skaitā Iekšlietu ministrijas koledžām 4184 euro un konsorcijam 27 756 euro.
Kopējais pieaugums augstākajai izglītībai:
|
dēļ izmaiņām no 01.09.2023 dēļ izmaiņām no 01.01.2024 |
2023.g. (4 mēnešiem) | 2024.g. | 2025.g. | 2026.g. |
| 2 821 222 | 8 559 486 | 8 559 486 | 8 559 486 | |
| 8 311 088 | 9 855 847 | 9 855 847 | ||
| Kopā | 2 821 222 | 16 870 574 | 18 415 333 | 18 415 333 |
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 05.07.2016. noteikumi Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ir jāveic grozījumi, palielinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-un-lizda-sarunas-panakta-sapratne-par-laika-grafiku-pedagogu-atalgojuma-celsanai
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Zemkopības ministrija
- Veselības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
2. pielikums
Nosaukums
Aprēķins zemākā mēneša darba algas celšanai
3. pielikums
Nosaukums
Aprēķins zemākā mēneša darba algas celšanai pašvaldību izglītības iestādēm
4. pielikums
Nosaukums
Plānotās zemākās mēneša darba algas likmes