23-TA-3001: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali " (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 57. pantu.
Ar rīkojuma projektu tiek izpildīts arī Ministru kabineta 28.11.2023. sēdes protokola Nr. 59 37. § 3. punktā dotais uzdevums, nodrošinot izdevumu, kas saistīti ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas robežsargu iesaisti Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu novēršanā, segšanu.
Ar rīkojuma projektu tiek izpildīts arī Ministru kabineta 28.11.2023. sēdes protokola Nr. 59 37. § 3. punktā dotais uzdevums, nodrošinot izdevumu, kas saistīti ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas robežsargu iesaisti Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu novēršanā, segšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt finansējumu 425 624 euro apmērā Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, lai segtu izdevumus atlīdzībai, vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai un citus izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim, kas radušies Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, veicot pasākumus saistībā ar pastiprinātas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanu, kā arī citus izdevumus, pārdalot finansējumu no pasākumiem, kuros prognozēta finansējuma neapguve.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 514), ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ir izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Daugavpils valstspilsētā, Rēzeknes novadā.
I. Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīti arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 31. oktobris uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 2885 personas un ir aizturējusi 102 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Valsts policijas amatpersonām, piedaloties robežuzraudzības pasākumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas īstenošanā, ir palielinājusies darba slodze. Valsts policija kopš 2021. gada 10. augusta sniedz nepārtrauktu atbalstu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldei nelegālās imigrācijas kontroles jomā Baltkrievijas pierobežā 24/7 režīmā. Regulāri Valsts policijas amatpersonas iesaistītas valsts robežu un nosacīti apzīmētās trešās līnijas kontrolei, pārbauda transportlīdzekļus un personas, kā arī aiztur nelegālos imigrantus un nelegālos pārvadātājus.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 31. oktobri izskatīšanā bija 712 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 31. oktobrim: par bēgļa statusa piešķiršanu 77 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 31 personai, par pieņemšanu izskatīšanā – 586 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 396 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
PMLP darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, tika noteikts tāds virsstundu darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, jo tika konstatēts, ka tas nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras dienesta viesnīcas "Dzintari" (turpmāk - Dzintari) telpās. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros 2023. gada oktobrī uzturējās 651 patvēruma meklētājs un 306 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu, Centrā un Dzintaros veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
II. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nesamērīgi palielinājies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu un šķērsošanas mēģinājumu skaits — 2020. gadā no Baltkrievijas Republikas tika konstatēti 4 nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi, 2021. gadā, galvenokārt 2. pusgadā, tika konstatēts 4491 nelikumīgs valsts robežas šķērsošanas mēģinājums. Tendence turpinājās 2022. gadā, kad tika konstatēti 5286 nelikumīgi veikti valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi, savukārt, 2023. gadā (līdz 2023. gada 30. oktobrim) – 12 810 nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi. Sakarā ar būtiski pieaugošo nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu skaitu (gan personu, gan personu grupu) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valstu robežas, kā arī veikto riska analīzi un prognozi, pēc Valsts robežsardzes izvērtējama pastāv augsts risks, ka trešo valstu valstspiederīgo plūsma un kopējais skaits uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valstu robežas turpinās pieaugt. Lai spētu laicīgi un efektīvi nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas neaizskaramību, Valsts robežsardze lūgusi ārvalstu sadarbības partneriem sniegt nepieciešamo atbalstu ar personālu, tehniskiem līdzekļiem, ekipējumu, dienesta suņiem un cita veida atbalstu.
Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības pārvaldes konceptuāli atbalstījušas atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanai, kā rezultātā Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde laika periodā no 2023. gada 20. septembra līdz 2023. gada 15. novembrim nodrošināja četru amatpersonu (kinoloģijas, robežuzraudzības un kriminālizmeklēšanas jomā) (turpmāk – Igaunijas eksperti) grupu dalību, un arī Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienests laika periodā no 2023. gada 13. septembra līdz 2023. gada 8. novembrim nodrošināja četru amatpersonu (kinoloģijas, robežuzraudzības un kriminālizmeklēšanas jomā) (turpmāk – Lietuvas eksperti) grupu dalību. Igaunijas un Lietuvas eksperti tika iesaistīti robežuzraudzības pasākumu realizēšanā, kā arī sniedza ieguldījumu kriminālizmeklēšanas kapacitātes stiprināšanā.
Igaunijas un Lietuvas ekspertiem Valsts robežsardze nodrošināja izmitināšanu un ēdināšanu (vakariņas).
[2] Valsts drošības dienestam nepieciešamas nodrošināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas normas izpildi.
I. Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīti arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 31. oktobris uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 2885 personas un ir aizturējusi 102 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Valsts policijas amatpersonām, piedaloties robežuzraudzības pasākumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas īstenošanā, ir palielinājusies darba slodze. Valsts policija kopš 2021. gada 10. augusta sniedz nepārtrauktu atbalstu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldei nelegālās imigrācijas kontroles jomā Baltkrievijas pierobežā 24/7 režīmā. Regulāri Valsts policijas amatpersonas iesaistītas valsts robežu un nosacīti apzīmētās trešās līnijas kontrolei, pārbauda transportlīdzekļus un personas, kā arī aiztur nelegālos imigrantus un nelegālos pārvadātājus.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 31. oktobri izskatīšanā bija 712 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 31. oktobrim: par bēgļa statusa piešķiršanu 77 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 31 personai, par pieņemšanu izskatīšanā – 586 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 396 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
PMLP darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, tika noteikts tāds virsstundu darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, jo tika konstatēts, ka tas nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras dienesta viesnīcas "Dzintari" (turpmāk - Dzintari) telpās. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros 2023. gada oktobrī uzturējās 651 patvēruma meklētājs un 306 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu, Centrā un Dzintaros veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
II. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nesamērīgi palielinājies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu un šķērsošanas mēģinājumu skaits — 2020. gadā no Baltkrievijas Republikas tika konstatēti 4 nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi, 2021. gadā, galvenokārt 2. pusgadā, tika konstatēts 4491 nelikumīgs valsts robežas šķērsošanas mēģinājums. Tendence turpinājās 2022. gadā, kad tika konstatēti 5286 nelikumīgi veikti valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi, savukārt, 2023. gadā (līdz 2023. gada 30. oktobrim) – 12 810 nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi. Sakarā ar būtiski pieaugošo nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu skaitu (gan personu, gan personu grupu) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valstu robežas, kā arī veikto riska analīzi un prognozi, pēc Valsts robežsardzes izvērtējama pastāv augsts risks, ka trešo valstu valstspiederīgo plūsma un kopējais skaits uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valstu robežas turpinās pieaugt. Lai spētu laicīgi un efektīvi nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas neaizskaramību, Valsts robežsardze lūgusi ārvalstu sadarbības partneriem sniegt nepieciešamo atbalstu ar personālu, tehniskiem līdzekļiem, ekipējumu, dienesta suņiem un cita veida atbalstu.
Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības pārvaldes konceptuāli atbalstījušas atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanai, kā rezultātā Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde laika periodā no 2023. gada 20. septembra līdz 2023. gada 15. novembrim nodrošināja četru amatpersonu (kinoloģijas, robežuzraudzības un kriminālizmeklēšanas jomā) (turpmāk – Igaunijas eksperti) grupu dalību, un arī Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienests laika periodā no 2023. gada 13. septembra līdz 2023. gada 8. novembrim nodrošināja četru amatpersonu (kinoloģijas, robežuzraudzības un kriminālizmeklēšanas jomā) (turpmāk – Lietuvas eksperti) grupu dalību. Igaunijas un Lietuvas eksperti tika iesaistīti robežuzraudzības pasākumu realizēšanā, kā arī sniedza ieguldījumu kriminālizmeklēšanas kapacitātes stiprināšanā.
Igaunijas un Lietuvas ekspertiem Valsts robežsardze nodrošināja izmitināšanu un ēdināšanu (vakariņas).
[2] Valsts drošības dienestam nepieciešamas nodrošināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas normas izpildi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Par veiktajiem dienesta (darba) pienākumiem uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ierobežošanai, kā arī saistībā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu tika veikti aprēķini par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm faktiski nepieciešamo finansējumu laika periodam no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim, atsevišķiem izdevumiem - laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. septembrim un no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 15. novembrim. Ņemot vērā rīkojuma Nr. 514 12. punktā noteikto, ka izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2023. gadā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izdevumus par 2023. gada oktobri iespējams finansēt, pārdalot finansējumu no pasākumiem, kuros Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm - Valsts robežsardzei un PMLP prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot iestādēm jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Iekšlietu ministrija izsaka priekšlikumu finansējuma pārdales rezultātā segt izdevumus, kas nepieciešami rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu:
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts PMLP par 2023. gada oktobri, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi;
2) piemaksu par dienesta (darba) pienākumu izpildi nakts laikā, ja izpildījās Darba likuma 138. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi (nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00). Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturtā daļa piemaksu par nakts darbu nosaka 50 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai.
3) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
4) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un PMLP;
5) nodarbināto komandējumu izdevumus (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), izdevumus par degvielas iegādi, ēdināšanu un citus izdevumus. Aprēķins veikts Valsts policijai;
6) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
7) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, PMLP ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts PMLP;
8) izdevumus, kas saistīti ar dienesta pienākumu kopīgu izpildi ar citu valstu kompetento iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). Aprēķins veikts Valsts robežsardzei, lai segtu izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus Igaunijas un Lietuvas ekspertiem, kuri sniedza atbalstu Valsts robežsardzei. Saskaņā ar noteikumu Nr. 514 12. punkta redakciju, ko paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"” (23-TA-2308, iekļauts Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes darba kārtībā, 2.35. punkts) noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar dienesta pienākumu kopīgu izpildi ar citu valstu kompetento iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2023. gadā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.).
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 398 024 euro.
[2] Valsts drošības dienestam nepieciešams papildu finansējums 27 600 euro apmērā, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas izpildi.
Iepriekš minēto finansējuma apjomu iespējams pārdalīt no pasākumiem, kuros Valsts robežsardzei un PMLP prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot Iekšlietu resoram piešķirtā finansējuma ietvaros.
Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozētā neapguve, kuru plānots novirzīt izdevumu segšanai:
1. budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" apakšpasākumam "Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu" 70 261 euro apmērā (EKK 1000 “Atlīdzība”). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas, jo speciālās piemaksas par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu tika izmaksātas mazākā apjomā, kā sākotnēji tika plānots, jo Valsts robežsardzei ir liels vakanto amata vietu skaits, kas turpina pieaugt. Normatīvais regulējums un metodoloģija piemaksas noteikšanai ir izstrādāta un praksē darbojas kopš piemaksas ieviešanas, un prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā. Jāņem vērā, ka izdevumu apmērs ir tieši saistīts gan ar amatpersonu skaitu, gan ar faktisko dienesta vietas izvietojumu, kas ietekmē piemaksas apmēru. Samazinoties amatpersonu skaitam, samazinās izdevumi piemaksai;
2. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 355 363 euro apmērā (precizēta prognoze). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas saistībā ar to, ka Grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā tika pieņemta 2023. gada 5. aprīlī, pamatojot papildu 48 darbinieku nepieciešamību PMLP. Uzsākot darbinieku pieņemšanas procedūru, konstatēts, ka vienlaikus visus 48 darbiniekus pieņemt nav iespējams, jo piedāvājums darba samaksas jomā nav pietiekami konkurētspējīgs, terminētas darba attiecības nav saistošas, līdz ar to jaunie darbinieki tiek pieņemti pakāpeniski. Kopumā pretendentu interese par darbu PMLP ir ļoti zema. Turklāt jaunpieņemtie darbinieki pārbaudes laikā, iepazīstoties ar darba apjomu, intensitāti un sarežģītību, bieži nolemj darba tiesiskās attiecības ar PMLP neturpināt. No 2023. gada 1. aprīļa aizpildīta daļa no amata vietām. Pieņemts arī lēmums stiprināt migrācijas funkciju kapacitāti PMLP teritoriālajās nodaļās un atteikties no vienota centra izveides Rīgā. Līdz ar to arī netiks nomātas telpas, netiks veikti telpu remonti, telpu iekārtošana, kā arī nebūs nepieciešami telpu uzturēšanas pakalpojumi. Resursu ekonomiju rada arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi. No aptuveni 25 000 personām 3541 persona līdz 2023. gada 1. septembrim nav Pārvaldē iesniegusi dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies 2023. gada 2. septembrī.
PMLP ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā.
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts PMLP par 2023. gada oktobri, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi;
2) piemaksu par dienesta (darba) pienākumu izpildi nakts laikā, ja izpildījās Darba likuma 138. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi (nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00). Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturtā daļa piemaksu par nakts darbu nosaka 50 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai.
3) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
4) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un PMLP;
5) nodarbināto komandējumu izdevumus (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), izdevumus par degvielas iegādi, ēdināšanu un citus izdevumus. Aprēķins veikts Valsts policijai;
6) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
7) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, PMLP ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts PMLP;
8) izdevumus, kas saistīti ar dienesta pienākumu kopīgu izpildi ar citu valstu kompetento iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). Aprēķins veikts Valsts robežsardzei, lai segtu izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus Igaunijas un Lietuvas ekspertiem, kuri sniedza atbalstu Valsts robežsardzei. Saskaņā ar noteikumu Nr. 514 12. punkta redakciju, ko paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"” (23-TA-2308, iekļauts Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes darba kārtībā, 2.35. punkts) noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar dienesta pienākumu kopīgu izpildi ar citu valstu kompetento iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2023. gadā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.).
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 398 024 euro.
[2] Valsts drošības dienestam nepieciešams papildu finansējums 27 600 euro apmērā, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas izpildi.
Iepriekš minēto finansējuma apjomu iespējams pārdalīt no pasākumiem, kuros Valsts robežsardzei un PMLP prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot Iekšlietu resoram piešķirtā finansējuma ietvaros.
Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozētā neapguve, kuru plānots novirzīt izdevumu segšanai:
1. budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" apakšpasākumam "Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu" 70 261 euro apmērā (EKK 1000 “Atlīdzība”). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas, jo speciālās piemaksas par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu tika izmaksātas mazākā apjomā, kā sākotnēji tika plānots, jo Valsts robežsardzei ir liels vakanto amata vietu skaits, kas turpina pieaugt. Normatīvais regulējums un metodoloģija piemaksas noteikšanai ir izstrādāta un praksē darbojas kopš piemaksas ieviešanas, un prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā. Jāņem vērā, ka izdevumu apmērs ir tieši saistīts gan ar amatpersonu skaitu, gan ar faktisko dienesta vietas izvietojumu, kas ietekmē piemaksas apmēru. Samazinoties amatpersonu skaitam, samazinās izdevumi piemaksai;
2. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 355 363 euro apmērā (precizēta prognoze). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas saistībā ar to, ka Grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā tika pieņemta 2023. gada 5. aprīlī, pamatojot papildu 48 darbinieku nepieciešamību PMLP. Uzsākot darbinieku pieņemšanas procedūru, konstatēts, ka vienlaikus visus 48 darbiniekus pieņemt nav iespējams, jo piedāvājums darba samaksas jomā nav pietiekami konkurētspējīgs, terminētas darba attiecības nav saistošas, līdz ar to jaunie darbinieki tiek pieņemti pakāpeniski. Kopumā pretendentu interese par darbu PMLP ir ļoti zema. Turklāt jaunpieņemtie darbinieki pārbaudes laikā, iepazīstoties ar darba apjomu, intensitāti un sarežģītību, bieži nolemj darba tiesiskās attiecības ar PMLP neturpināt. No 2023. gada 1. aprīļa aizpildīta daļa no amata vietām. Pieņemts arī lēmums stiprināt migrācijas funkciju kapacitāti PMLP teritoriālajās nodaļās un atteikties no vienota centra izveides Rīgā. Līdz ar to arī netiks nomātas telpas, netiks veikti telpu remonti, telpu iekārtošana, kā arī nebūs nepieciešami telpu uzturēšanas pakalpojumi. Resursu ekonomiju rada arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi. No aptuveni 25 000 personām 3541 persona līdz 2023. gada 1. septembrim nav Pārvaldē iesniegusi dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies 2023. gada 2. septembrī.
PMLP ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā.
Risinājuma apraksts
Likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 57. pants nosaka, ka, finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2021.—2023. gadam, 2022.—2024. gadam un 2023.—2025. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Atļaut Iekšlietu ministrijai pārdalīt finansējumu 425 624 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim, atsevišķus izdevumus - laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. septembrim un no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 15. novembrim, 398 024 euro apmērā, tai skaitā:
1.1.1. budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" samazināt finansējumu 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" apakšpasākumam "Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu" 70 261 euro apmērā un palielināt finansējumu 70 261 euro apmērā citiem atlīdzības veidiem, lai Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, kā arī, lai kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas;
1.1.2. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 327 763 euro apmērā un palielināt finansējumu:
1.1.2.1. citiem atlīdzības veidiem un sociālajiem pabalstiem 71 094 euro apmērā, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, kā arī, lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus;
1.1.2.2. budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 149 125 euro apmērā, lai Valsts policijas amatpersonām izmaksātu piemaksas par nakts darbu, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas, segtu izdevumus par komandējumiem (atbilstoši komandējumu laikam), ēdināšanu, pārtiku, izdevumus par degvielas iegādi un citus izdevumus (atlīdzība, preces un pakalpojumi);
1.1.2.3. budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 15 736 euro apmērā, lai segtu Valsts drošības dienesta izdevumus;
1.1.2.4. budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" 91 808 euro apmērā, lai Valsts robežsardzes amatpersonām izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas, kā arī, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas robežsargu iesaisti Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu novēršanā (atlīdzība, preces un pakalpojumi);
1.2. lai Valsts drošības dienestam segtu izdevumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas izpildei, budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 27 600 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 27 600 euro apmērā.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Atļaut Iekšlietu ministrijai pārdalīt finansējumu 425 624 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim, atsevišķus izdevumus - laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. septembrim un no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 15. novembrim, 398 024 euro apmērā, tai skaitā:
1.1.1. budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" samazināt finansējumu 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" apakšpasākumam "Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu" 70 261 euro apmērā un palielināt finansējumu 70 261 euro apmērā citiem atlīdzības veidiem, lai Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, kā arī, lai kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas;
1.1.2. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 327 763 euro apmērā un palielināt finansējumu:
1.1.2.1. citiem atlīdzības veidiem un sociālajiem pabalstiem 71 094 euro apmērā, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, kā arī, lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus;
1.1.2.2. budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 149 125 euro apmērā, lai Valsts policijas amatpersonām izmaksātu piemaksas par nakts darbu, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas, segtu izdevumus par komandējumiem (atbilstoši komandējumu laikam), ēdināšanu, pārtiku, izdevumus par degvielas iegādi un citus izdevumus (atlīdzība, preces un pakalpojumi);
1.1.2.3. budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 15 736 euro apmērā, lai segtu Valsts drošības dienesta izdevumus;
1.1.2.4. budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" 91 808 euro apmērā, lai Valsts robežsardzes amatpersonām izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas, kā arī, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas robežsargu iesaisti Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu novēršanā (atlīdzība, preces un pakalpojumi);
1.2. lai Valsts drošības dienestam segtu izdevumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 21. daļas normas izpildei, budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 27 600 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 27 600 euro apmērā.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu: Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts robežsardzes koledžas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, kā arī nodrošināta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas izpilde.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
425 624
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
425 624
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-425 624
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-425 624
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
425 624
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumu segšana tiks nodrošināta no 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma “Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" apakšpasākuma "Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu" un 2023. – 2025. gada prioritārā pasākuma “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” ietvaros neapgūtā finansējuma, veicot apropriācijas pārdales starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām.
Izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kopā ir 425 624 euro, tai skaitā:
1) rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai 398 024 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijai - 149 125 euro;
2. Valsts robežsardzei – 160 426 euro;
3. Valsts robežsardzes koledžai - 1 643 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 71 094 euro;
5. Valsts drošības dienestam -15 736 euro;
2) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas izpildei Valsts drošības dienestam - 27 600 euro
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
Izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kopā ir 425 624 euro, tai skaitā:
1) rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai 398 024 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijai - 149 125 euro;
2. Valsts robežsardzei – 160 426 euro;
3. Valsts robežsardzes koledžai - 1 643 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 71 094 euro;
5. Valsts drošības dienestam -15 736 euro;
2) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas izpildei Valsts drošības dienestam - 27 600 euro
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīgas par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes koledža
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Kopsavilkums izdevumiem, kas nodrošināmi Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (apropriācijas pārdale no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma)
5. pielikums
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi