22-TA-2050: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. 2020.gada 25.jūnija Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) spriedums lietā Nr.2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-24-03).
2. 2020.gada 9.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03).
3. 2020.gada 16.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03).
4. 2020.gada 10.decembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2020-07-03).
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021.gada 14.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”- 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017.gada 17.novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz ES dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
2. 2020.gada 9.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03).
3. 2020.gada 16.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03).
4. 2020.gada 10.decembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2020-07-03).
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021.gada 14.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”- 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017.gada 17.novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz ES dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) tīmekļa vietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas (turpmāk - ienākumu mediāna) mēnesī, kā arī precizēt minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus. Satversmes tiesa tās spriedumos lietās Nr.2019-24-03, Nr.2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03 ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Visus iepriekšminētos Satversmes tiesas spriedumus caurvij tādi uzsvari kā:
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) savos ziņojumos vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu, un 2014.gadā apstiprinātā minimālā ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas EK Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) savos ziņojumos vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu, un 2014.gadā apstiprinātā minimālā ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas EK Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Atbilstoši anotācijas 1.sadaļa minētajiem Satversmes tiesas spriedumiem no 2021.gada 1.janvāra spēkā stājās jaunie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības sistēmas jomās, kur katra konkrētā atbalsta skaitliskā vērtība euro izteiksmē tika noteikta diferencētā apmērā - 20% līdz 80% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas.
Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, likuma “Par valsts pensijām” (turpmāk – Likums) 12.panta 2.1daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 163 euro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (šobrīd - 15 gadi), apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tas nozīmē, ka par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, tiek noteikts jauns minimālās vecuma pensijas apmērs. Minimālais vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem ir 149,60 euro (personām ar invaliditāti no bērnības - 179,30 euro), savukārt par 39 apdrošināšanas gadiem, kas ir vidējais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijām, ir 214,88 euro (personām ar invaliditāti no bērnības - 257,54 euro).
Minimālās vecuma pensijas apmēru par 39 apdrošināšanas stāža gadiem 214,88 euro apmērā aprēķina, vecuma pensijas aprēķina bāzi 136 euro pareizinot ar koeficientu 1,1 = 149,60 euro. Par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, šo apmēru palielinot par 2% no vecuma pensijas aprēķina bāzes, t.i. par 2,72 euro. 2,72 euro x 24 (39-15)=65,28 euro. Tādējādi kopējais minimālais vecuma pensijas apmērs par 39 apdrošināšanas stāža gadiem ir 214,88 euro (149,60+65,28).
Personām ar invaliditāti no bērnības minimālās vecuma pensijas apmēru par 39 apdrošināšanas stāža gadiem 257,54 euro apmērā aprēķina, vecuma pensijas aprēķina bāzi 163 euro pareizinot ar koeficientu 1,1 = 179,30 euro. Par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmērs palielinās par 2% no vecuma pensijas aprēķina bāzes, t.i. par 3,26 euro. 3,26 euro x 24 (39-15)=78,24 euro. Tādējādi personām ar invaliditāti no bērnības kopējais minimālais vecuma pensijas apmērs par 39 apdrošināšanas stāža gadiem ir 257,54 euro (179,30+78,24).
Kopš 2021.gada 1.janvāra ir ieviesta invaliditātes pensijas aprēķina bāze un saskaņā ar Likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (136 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 163 euro), minimālā II grupas invaliditātes pensija tiek noteikta, invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,4 (190,40 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 228,20 euro), bet minimālā I grupas invaliditātes pensija, invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,6 (217,60 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 260,80 euro). Invaliditātes pensiju minimālajā apmērā nosaka, ja I un II invaliditātes grupas gadījumā piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona ir bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai un aprēķinātā invaliditātes pensija ir zemāka par noteikto minimālās invaliditātes pensijas apmēru. Ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, tad I un II grupas invaliditātes pensiju nerēķina, to piešķir konstantā jeb minimālajā apmērā. Tāpat arī III grupas invaliditātes gadījumā pensiju nerēķina un, kā iepriekš minēts, to nosaka konstantā invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī.
Saskaņā ar Likuma 23.panta devīto daļu apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālās pensijas apmērs kopš 2021.gada 1.janvāra katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 136 euro, bet no septiņu gadu vecuma - 163 euro.
Minimālo ienākumu sliekšņi pensiju jomā no 2021.gada 1.janvāra ir šādi:
Likuma 12.panta 2.2daļā, 16.panta 2.1daļā un 23.panta desmitajā daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, minimālās invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešo daļu minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.
Ja vecuma pensijas vai I un II grupas invaliditātes pensijas saņēmējs pēc pensijas piešķiršanas turpina darba attiecības, tad atbilstoši Likuma 24.panta pirmajai, otrajai un piektajai daļai par papildu veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – sociālās apdrošināšanas iemaksas) pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) reizi gadā, ņemot vērā personas izvēli, var veikt pensijas pārrēķināšanu. Pārrēķināto pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķinā iegūtā daļa. Likums neparedz III grupas invaliditātes gadījumā pensiju pārrēķināt sakarā ar papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
No 2021.gada 1.janvāra minimālo pensiju nodrošināšanā tiek piesaistīti līdzekļi no valsts pamatbudžeta. Tā no 2021.gada piešķirtajām pensijām starpību starp personai aprēķināto pensijas apmēru un piešķirto minimālo pensijas apmēru sedz no valsts pamatbudžeta. Tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim, no valsts pamatbudžeta sedz tikai to daļu, kas ir paaugstināta no 2021.gada. Taču tā piešķirtās pensijas daļa starp personai aprēķināto un līdz 2020.gadam noteikto minimālo apmēru tiek segta no speciālā budžeta līdzekļiem. Ikgadējā pensiju indeksācijā 1.oktobrī, minimālās pensijas tiek pārskatītas no valsts speciālā budžeta.
Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, likuma “Par valsts pensijām” (turpmāk – Likums) 12.panta 2.1daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 163 euro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (šobrīd - 15 gadi), apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tas nozīmē, ka par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, tiek noteikts jauns minimālās vecuma pensijas apmērs. Minimālais vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem ir 149,60 euro (personām ar invaliditāti no bērnības - 179,30 euro), savukārt par 39 apdrošināšanas gadiem, kas ir vidējais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijām, ir 214,88 euro (personām ar invaliditāti no bērnības - 257,54 euro).
Minimālās vecuma pensijas apmēru par 39 apdrošināšanas stāža gadiem 214,88 euro apmērā aprēķina, vecuma pensijas aprēķina bāzi 136 euro pareizinot ar koeficientu 1,1 = 149,60 euro. Par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, šo apmēru palielinot par 2% no vecuma pensijas aprēķina bāzes, t.i. par 2,72 euro. 2,72 euro x 24 (39-15)=65,28 euro. Tādējādi kopējais minimālais vecuma pensijas apmērs par 39 apdrošināšanas stāža gadiem ir 214,88 euro (149,60+65,28).
Personām ar invaliditāti no bērnības minimālās vecuma pensijas apmēru par 39 apdrošināšanas stāža gadiem 257,54 euro apmērā aprēķina, vecuma pensijas aprēķina bāzi 163 euro pareizinot ar koeficientu 1,1 = 179,30 euro. Par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmērs palielinās par 2% no vecuma pensijas aprēķina bāzes, t.i. par 3,26 euro. 3,26 euro x 24 (39-15)=78,24 euro. Tādējādi personām ar invaliditāti no bērnības kopējais minimālais vecuma pensijas apmērs par 39 apdrošināšanas stāža gadiem ir 257,54 euro (179,30+78,24).
Kopš 2021.gada 1.janvāra ir ieviesta invaliditātes pensijas aprēķina bāze un saskaņā ar Likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (136 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 163 euro), minimālā II grupas invaliditātes pensija tiek noteikta, invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,4 (190,40 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 228,20 euro), bet minimālā I grupas invaliditātes pensija, invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,6 (217,60 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 260,80 euro). Invaliditātes pensiju minimālajā apmērā nosaka, ja I un II invaliditātes grupas gadījumā piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona ir bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai un aprēķinātā invaliditātes pensija ir zemāka par noteikto minimālās invaliditātes pensijas apmēru. Ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, tad I un II grupas invaliditātes pensiju nerēķina, to piešķir konstantā jeb minimālajā apmērā. Tāpat arī III grupas invaliditātes gadījumā pensiju nerēķina un, kā iepriekš minēts, to nosaka konstantā invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī.
Saskaņā ar Likuma 23.panta devīto daļu apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālās pensijas apmērs kopš 2021.gada 1.janvāra katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 136 euro, bet no septiņu gadu vecuma - 163 euro.
Minimālo ienākumu sliekšņi pensiju jomā no 2021.gada 1.janvāra ir šādi:
| Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes apmērs no 01.01.2021. | |
| 136 euro | |
| personām ar invaliditāti no bērnības | 163 euro |
| Minimālās invaliditātes pensija apmērs no 01.01.2021. | |||
| koeficients | personām ar invaliditāti | personām ar invaliditāti no bērnības | |
| I grupas invaliditāte | 1.6 | 217,60 euro | 260,80 euro |
| II grupas invaliditāte | 1.4 | 190,40 euro | 228,20 euro |
| III grupas invaliditāte | bāze | 136 euro | 163 euro |
| Apgādnieka zaudējumu pensijas minimālais apmērs no 01.01.2021. | |
| bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai | 136 euro |
| bērnam no 7 gadu vecuma | 163 euro |
Likuma 12.panta 2.2daļā, 16.panta 2.1daļā un 23.panta desmitajā daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, minimālās invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešo daļu minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.
Ja vecuma pensijas vai I un II grupas invaliditātes pensijas saņēmējs pēc pensijas piešķiršanas turpina darba attiecības, tad atbilstoši Likuma 24.panta pirmajai, otrajai un piektajai daļai par papildu veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – sociālās apdrošināšanas iemaksas) pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) reizi gadā, ņemot vērā personas izvēli, var veikt pensijas pārrēķināšanu. Pārrēķināto pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķinā iegūtā daļa. Likums neparedz III grupas invaliditātes gadījumā pensiju pārrēķināt sakarā ar papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
No 2021.gada 1.janvāra minimālo pensiju nodrošināšanā tiek piesaistīti līdzekļi no valsts pamatbudžeta. Tā no 2021.gada piešķirtajām pensijām starpību starp personai aprēķināto pensijas apmēru un piešķirto minimālo pensijas apmēru sedz no valsts pamatbudžeta. Tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim, no valsts pamatbudžeta sedz tikai to daļu, kas ir paaugstināta no 2021.gada. Taču tā piešķirtās pensijas daļa starp personai aprēķināto un līdz 2020.gadam noteikto minimālo apmēru tiek segta no speciālā budžeta līdzekļiem. Ikgadējā pensiju indeksācijā 1.oktobrī, minimālās pensijas tiek pārskatītas no valsts speciālā budžeta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, invaliditātes pensijas aprēķina bāze (136 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 163 euro) un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs (136 euro - bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam un 163 euro - bērnam no septiņu gadu vecuma) Likuma 12.panta 2.1daļā, 16.panta pirmās daļas 2.punktā un 23.panta devītajā daļā tika noteikts ar 2020.gada 24.novembra likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī), kura anotācijā bija aprakstīts, ka likuma “Par sociālo drošību” izpratnē pensija ir viens no minimālo ienākumu sliekšņiem un tā apmērs nosakāms procentuālā apmērā no CSP tīmekļa vietnē pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, noapaļotu līdz veseliem euro. 2020.gadā CSP tīmekļa vietnē publicētā pēdējā aktuālā ienākumu mediāna bija par 2018.gadu, apmērā 544,41 euro. Attiecīgi minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, invaliditātes pensijas aprēķina bāze un minimālais apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs Likumā tika noteikti 136 euro un 163 euro apmērā, anotācijā aprakstot, ka šie apmēri ir 25% un 30% no iepriekš minētās ienākuma mediānas.
Saglabājot Likumā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem un pēc būtības nenovērstu spriedumos identificētos trūkumus (minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī un nodrošinātu regulāru to pārskatīšanu), kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim. Turklāt Satversmes tiesas spriedumu prasība bija normatīvajos aktos noteikt, kā tiek definēti minimālie ienākuma sliekšņi.
Saglabājot Likumā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem un pēc būtības nenovērstu spriedumos identificētos trūkumus (minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī un nodrošinātu regulāru to pārskatīšanu), kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim. Turklāt Satversmes tiesas spriedumu prasība bija normatīvajos aktos noteikt, kā tiek definēti minimālie ienākuma sliekšņi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
- Likuma 2.1daļā noteikt, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos no CSP tīmekļa vietnē publicētās ienākumu mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro, un tā ir 25% apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti no bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas;
- Likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktā noteikt, ka invaliditātes pensijas aprēķina bāze ir 25% apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti no bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas, saglabājot nosacījumu, ka III grupas invaliditātes pensiju piešķir invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, bet minimālās I un II grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemēro attiecīgo koeficientu 1,6 vai 1,4;
- Likuma 23.panta devītajā daļā noteikt, ka minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi:
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no ienākumu mediānas;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30% apmērā no ienākumu mediānas.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra aprēķināšanas metode, kas piesaistīta procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību"”, kas vienlaikus tiek izstrādāts un kas noteiks to, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas, atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, sekmējot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos.
- Likuma 2.1daļā noteikt, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos no CSP tīmekļa vietnē publicētās ienākumu mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro, un tā ir 25% apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti no bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas;
- Likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktā noteikt, ka invaliditātes pensijas aprēķina bāze ir 25% apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti no bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas, saglabājot nosacījumu, ka III grupas invaliditātes pensiju piešķir invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, bet minimālās I un II grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzei piemēro attiecīgo koeficientu 1,6 vai 1,4;
- Likuma 23.panta devītajā daļā noteikt, ka minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi:
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no ienākumu mediānas;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30% apmērā no ienākumu mediānas.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra aprēķināšanas metode, kas piesaistīta procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību"”, kas vienlaikus tiek izstrādāts un kas noteiks to, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas, atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, sekmējot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos.
Problēmas apraksts
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģijā tiek izmantoti apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” ietvaros iegūtie dati, kuri ir publiski pieejami ar laika nobīdi. Proti, 2021.gadā normatīvajos aktos noteiktie minimālie ienākumu sliekšņi ir balstīti uz 2018.gada EU-SILC apsekojuma datiem, kuri CSP tīmekļa vietnē Oficiālajā statistikas portālā tika publicēti 2020.gada februārī. Tādējādi reālais atbalsts minimālo pabalstu un pensiju izteiksmē tiek sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ. Šobrīd spēkā esošā norma par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados, nozīmē, ka atbalsts var tikt sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju pirms sešiem gadiem. Šāda pieeja atbalsta sniegšanā nevar radīt nozīmīgu ietekmi uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un trūcīgāko iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņas atbilstoši valsts sociāli ekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. To apliecina arī 2020.gada un 2021.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji. 2020.gadā, kad minimālo ienākumu reforma vēl nebija stājusies spēkā, nabadzības riska indekss palielinājās no 21,6% līdz 23,4%, savukārt 2021.gadā, kad minimālo ienākumu reforma stājās spēkā, nabadzības riska indekss samazinājās no 23,4% līdz 22,5%. Līdzīga situācija ir ar ienākumu nevienlīdzības rādītājiem - atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem palielinājās no 6,3 reizēm līdz 6,6 reizēm, bet 2021.gadā samazinājās līdz 6,3 reizēm. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES-27 dalībvalstu vidū.
Tā kā Likuma 12.panta 2.2daļā, 16.panta 2.1daļā un 23.panta desmitajā daļā ir atsauksme uz likumā “Par sociālo drošību” noteikto minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību, tad vienlaikus trijos gados pārskatāms ir arī minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs.
Tā kā Likuma 12.panta 2.2daļā, 16.panta 2.1daļā un 23.panta desmitajā daļā ir atsauksme uz likumā “Par sociālo drošību” noteikto minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību, tad vienlaikus trijos gados pārskatāms ir arī minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs.
Risinājuma apraksts
Šobrīd vienlaikus tiek izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kas precizēs likumā “Par sociālo drošību” 2.2panta otro uz trešo daļu, paredzot, ka „(2) Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī Centrālās statistikas pārvalde ik gadu publicē statistiskajā informācijā “Minimālo ienākumu (MIL) mediāna” līdz kārtējā gada 1.februārim, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. (3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.” Tas nozīmē, ka katru gadu 1.janvārī, sākot ar 2024.gada 1.janvāri, tiks pārskatīts minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs.
CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/ ir publicēta statistiskā informācija “Minimālo ienākumu (MIL) mediāna (ekvivalentais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) (euro) 2004 - 2020” un pēdējie aktuālie dati ir par 2020.gada ienākumiem (MIL mediāna mēnesī) (publicēti 2022.gada februārī), kas izmantojami minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai 2023.gadā. Proti, ja atbilstoši pēdējai informācijai 2020.gada ienākumu mediāna mēnesī ir 626,57 euro, tad 25% no ienākumu mediānas, noapaļoti līdz veseliem euro, ir 157 euro, bet 30% no ienākuma mediānas ir 188 euro. Jaunie apmēri 2023.gadā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
Turklāt CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM090/ ir publicēta arī statistiskā informācija “Variācija ap minimālo ienākumu līmeni (ekvivalentie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) 2004 - 2020”, kur izvēloties mērvienības: 1) euro mēnesī, 2) aktuālo laika periodu (šobrīd - 2020.gads) un 3) 25% vai 30% no mediānas, iegūst 2023.gadā piemērojamo procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, kas noapaļojami līdz veseliem euro.
Ienākumu mediānas prognozes 2024. gadā - 700,51 euro, 2025. gadā - 756,55 euro veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2022.gada decembrī [1].
Plānotie jaunie minimālie pensiju apmēri, kas attiecināmi uz šo likumprojektu laikā no 2023-2025.gadam, attēloti 3.pielikumā.
[1] LM provizoriskie aprēķini 2022.gada decembrī
Ar 2023.gada 1.jūliju, paaugstinoties minimālajiem pensiju apmēriem, vienlaikus paaugstināsies arī tādi saistošie pakalpojumi, kā pārdzīvojušā laulātā pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā un apbedīšanas pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā.
CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/ ir publicēta statistiskā informācija “Minimālo ienākumu (MIL) mediāna (ekvivalentais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) (euro) 2004 - 2020” un pēdējie aktuālie dati ir par 2020.gada ienākumiem (MIL mediāna mēnesī) (publicēti 2022.gada februārī), kas izmantojami minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai 2023.gadā. Proti, ja atbilstoši pēdējai informācijai 2020.gada ienākumu mediāna mēnesī ir 626,57 euro, tad 25% no ienākumu mediānas, noapaļoti līdz veseliem euro, ir 157 euro, bet 30% no ienākuma mediānas ir 188 euro. Jaunie apmēri 2023.gadā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
Turklāt CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM090/ ir publicēta arī statistiskā informācija “Variācija ap minimālo ienākumu līmeni (ekvivalentie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) 2004 - 2020”, kur izvēloties mērvienības: 1) euro mēnesī, 2) aktuālo laika periodu (šobrīd - 2020.gads) un 3) 25% vai 30% no mediānas, iegūst 2023.gadā piemērojamo procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, kas noapaļojami līdz veseliem euro.
Ienākumu mediānas prognozes 2024. gadā - 700,51 euro, 2025. gadā - 756,55 euro veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2022.gada decembrī [1].
Plānotie jaunie minimālie pensiju apmēri, kas attiecināmi uz šo likumprojektu laikā no 2023-2025.gadam, attēloti 3.pielikumā.
[1] LM provizoriskie aprēķini 2022.gada decembrī
Ar 2023.gada 1.jūliju, paaugstinoties minimālajiem pensiju apmēriem, vienlaikus paaugstināsies arī tādi saistošie pakalpojumi, kā pārdzīvojušā laulātā pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā un apbedīšanas pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.
Likuma 12.panta 2.1daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Šī minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība piemērojama līdz 2024.gada 31.decembrim, kamēr vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi. Lai arī Likumā atrunāts, ka, mainoties vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža lielumam, minimālās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru atbilstoši konkrētajam apdrošināšanas stāžam, šobrīd Likumā nav noteikta minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība, kas būtu piemērojama no 2025.gada 1.janvāra.
Likuma 12.panta 2.1daļā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Šī minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība piemērojama līdz 2024.gada 31.decembrim, kamēr vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi. Lai arī Likumā atrunāts, ka, mainoties vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža lielumam, minimālās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru atbilstoši konkrētajam apdrošināšanas stāžam, šobrīd Likumā nav noteikta minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība, kas būtu piemērojama no 2025.gada 1.janvāra.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz minimālās vecuma pensijas apmēru noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu - 1,2 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Šī kārtība piemērojama, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, kad vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs paaugstināsies un būs 20 gadi. Savukārt pārejas noteikumos atrunāts, ka laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim minimālā vecuma pensijas apmēra noteikšanā piemēro koeficientu - 1,1, kas izmantojams, ja vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta ne tikai šobrīd piemērojamā minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība, bet arī noregulēta kārtība, kādā minimālās vecuma pensijas apmērs nosakāms ar 2025.gada 1.janvāra.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta ne tikai šobrīd piemērojamā minimālās vecuma pensijas noteikšanas kārtība, bet arī noregulēta kārtība, kādā minimālās vecuma pensijas apmērs nosakāms ar 2025.gada 1.janvāra.
Problēmas apraksts
No 2021.gada 1.janvāra minimālo pensiju nodrošināšanā tiek piesaistīti līdzekļi no valsts pamatbudžeta. Tā no 2021.gada piešķirtajām pensijām starpību starp personai aprēķināto pensijas apmēru un piešķirto minimālo pensijas apmēru sedz no valsts pamatbudžeta. Tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim, no valsts pamatbudžeta sedz tikai to daļu, kas ir paaugstināta no 2021.gada. Taču tā piešķirtās pensijas daļa starp personai aprēķināto un līdz 2020.gadam noteikto minimālo apmēru tiek segta no speciālā budžeta līdzekļiem. Minētā minimālo pensiju finansēšana nav nostiprināta normatīvajā aktā. Turklāt, lai arī minimālo pensiju nodrošināšanā daļa pensijas tiek segta no valsts pamatbudžeta, šo pensiju indeksācija 1.oktobrī tiek finansēta no valsts speciālā budžeta.
Risinājuma apraksts
Lai minimālo pensiju finansēšanas kārtību nostiprinātu Likumā un pensiju indeksācijā piesaistītu valsts pamatbudžeta līdzekļus, kā arī, lai VSAA informācijas sistēmā varētu izdalīt valsts budžeta daļas, likumprojekts nosaka, ja aprēķinātā (pārrēķinātā) vecuma pensija (t.sk. kopā ar dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi), I un II grupas invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par minimālās pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram.
Aprēķinātā pensija ir pensija, ko aprēķina, ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu I un II grupas invaliditātes gadījumā. Savukārt aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija nozīmē sākumā aprēķināto pensiju un vēlāk pārrēķināto pensiju. Aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir no valsts speciālā budžeta sedzamā pensija.
Tā kā VSAA savā informācijas sistēmā šobrīd neizšķir aprēķināto (pārrēķināto) pensiju, kas sedzama no valsts speciālā budžeta, un līdz minimālajam apmēram pacelto pensijas daļu, kas sedzama no valsts pamatbudžeta, tad likumprojekts atrunā, ka visa līdz 2023.gada 30.jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensija, invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija un līdz minimālajam apmēram paceltā pensija ir aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija. Tātad no valsts speciāla budžeta sedzamā daļa. Tas atrunāts likuma pārejas noteikumu 80.punktā.
Iepriekš minētais nosacījums nav attiecināms uz vecuma pensijām, kas noteiktas saglabājamā apmērā saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 12.¹punkta 1.apakšpunktu un 19.punktu, kad vecuma pensija tiek piešķirta izdienas pensijas saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā, un invaliditātes pensijām, kas noteiktas saskaņā ar Likuma 16.panta ceturto daļu, ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa un pārskatītais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.
Tā kā I un II grupas invaliditātes pensiju, ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, nerēķina un tādējādi to nosaka konstantā jeb minimālajā apmērā, tad likumprojekts nosaka, ka šī pensija piešķirama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī III grupas invaliditātes pensiju nosaka konstantā apmērā, tomēr likumprojekts, to piešķirot, neparedz šīs pensijas finansēšanu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
Vienlaikus, lai atbalstītu valsts speciālo budžetu, likumprojekts paredz ikgadējā pensiju indeksācijā 1.oktobrī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem pārskatīt pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram (likumprojekta 6.pants (grozījumi likuma 26.panta sestajā daļā)). Tādējādi pensiju indeksācijā tiek piesaistīts valsts pamatbudžets, jo, ja pensija vai tas daļa tiek maksāta no valsts pamatbudžeta, tad izrietoši tā būtu indeksējama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Savukārt aprēķinātā pensija, tiktu indeksēta no valsts speciālā budžeta. Rezultātā personai indeksēs visu pensiju (aprēķināto pensiju un līdz minimumam pacelto pensijas daļu), kas minimālajām pensijām nozīmē to, ka tās tiek pārskatītas divas reizes gadā (1.oktobrī un 1.janvārī).
Šāds risinājums izvēlēts, jo indeksācijas mērķis ir mazināt cenu pieauguma (inflācijas) ietekmi uz valsts pensijas apmēru. Savukārt minimālās pensija pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt minimālās pensijas līmeni, kas atbilst sociālekonomiskais situācijai valstī.
Vienlaikus informējam, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu”, kurā tiek aplūkoti vairāki iespējamie risinājumi, lai pensiju sistēma motivētu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzkrāt lielāku apdrošināšanas stāžu, būtu godīga un taisnīga pret visiem sistēmas dalībniekiem. Konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti risinājumi bāzes pensijas ieviešanai, kas būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, izmaksājot to visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādu vai piemērojot noteiktus kritērijus, kā piemēram, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Ieviešot bāzes pensiju, būtiski samazinātos arī minimālo pensiju saņēmēju skaits, kuriem būtu no pamatbudžeta jānodrošina minimālās pensijas, jo gan bāzes pensija, gan no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā pensija veidotu cilvēka ienākumus vecumdienās. Pie tam ienākumi palielinātos ne tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensiju saņēmējiem.
Tā kā līdz ar likumprojektu tiek noteikta aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un līdz minimālajam apmēram paceltā pensijas daļa, tad likumprojekts arī paredz, ka, pārrēķinot vecuma pensiju un I un II invaliditātes pensiju par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas), pārrēķināto pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, un pensijas pārrēķina daļa. Šāds pensijas pārrēķins iekļauts arī likuma pārejas noteikumu 78.punktā attiecībā uz vecuma pensijām, kas piešķirtas izdienas un invaliditātes pensijas vietā, vienlaikus izslēdzot likuma pārejas noteikumu 40.punktu, kas noteica citu pensijas pārrēķināšanas kārtību. Turpmāk šajos gadījumos pārrēķināto pensiju veidos agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). Savukārt likuma pārejas noteikumu 80.punkts atrunā, ka visa līdz 2023.gada 30.jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) pensija ir aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, kurai pensijas pārrēķināšanas gadījumā tiks pieskaitīta pensijas pārrēķina daļa.
I un II grupas invaliditātes gadījumā, ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai un pensija nerēķinot ir piešķirta minimālajā apmērā, tad šīs pensijas pārrēķina daļa ir aprēķinātā pensija. Tas nozīmē, ka pārrēķina daļu nepieskaitīs pie iepriekš piešķirtās (pārrēķinātās) un līdz minimālajam apmēram paceltās pensijas, bet gan pieskaitīs pie aprēķinātās (pārrēķinātās) pensijas. Rezultātā, atsevišķās situācijās pensijas apmērs pēc pārrēķina var nemainīties, jo, lai arī palielinās aprēķinātā (pārrēķinātā) daļa, ja tā nepārsniedz līdz šim saņemto minimālo apmēru, tad samazinās līdz minimālajam apmēram noteiktā pensijas daļa, bet kopējais apmērs nemainās. Taču jāņem vērā, ka minimālie invaliditātes pensiju apmēri tiks pārskatīti katra gada janvārī, ņemot vērā aktuālos ienākumu mediānas datus. Līdz ar to reizi gadā minimālie apmēri tiks pārskatīti, kā arī reizi gadā pensijas, t.sk. minimālās invaliditātes pensijas, tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. Tātad minimālo pensiju saņēmējiem pensijas apmērs var tikt pārskatīts divas reizes gadā (1.janvārī un 1.oktobrī).
Šāds risinājums atbilst sociālā taisnīguma un samērīguma principam, jo pensiju sistēma Latvijā balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, ievērojot nosacījumu, jo ilgāk persona iesaistās sociālās apdrošināšanas sistēmā un jo lielākas ir veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāka ir pensija. Ja noteiktu iemeslu dēļ personai aprēķinātā pensija ir zemāka par noteikto minimālās pensijas līmeni, valsts nodrošina pensiju minimālajā apmērā un to indeksē katru gadu 1.oktobrī, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru. Pensijas, kuras tiek piešķirtas aprēķinātajā apmērā un ir lielākas par minimālo pensiju, pārskatītas tiek tikai vienu reizi gadā 1.oktobrī. Tādējādi šajā situācijā ir sociāli taisnīgi un samērīgi, ka par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām iegūto pārrēķina daļu summē ar agrāk aprēķināto (pārrēķināto) pensiju, līdzīgi kā pensijām, kuras nav noteiktas minimālajā apmērā. Tāpat šajā situācijā tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas personai var būt tik ilgi, kamēr ir spēkā tiesību norma, ja tā tiek mainīta vai precizēta, tad tiesiskās paļāvība var veidoties attiecībā uz jauno normu nevis uz iepriekš spēkā bijušu tiesību normu.
Aprēķinātā pensija ir pensija, ko aprēķina, ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu I un II grupas invaliditātes gadījumā. Savukārt aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija nozīmē sākumā aprēķināto pensiju un vēlāk pārrēķināto pensiju. Aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir no valsts speciālā budžeta sedzamā pensija.
Tā kā VSAA savā informācijas sistēmā šobrīd neizšķir aprēķināto (pārrēķināto) pensiju, kas sedzama no valsts speciālā budžeta, un līdz minimālajam apmēram pacelto pensijas daļu, kas sedzama no valsts pamatbudžeta, tad likumprojekts atrunā, ka visa līdz 2023.gada 30.jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensija, invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija un līdz minimālajam apmēram paceltā pensija ir aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija. Tātad no valsts speciāla budžeta sedzamā daļa. Tas atrunāts likuma pārejas noteikumu 80.punktā.
Iepriekš minētais nosacījums nav attiecināms uz vecuma pensijām, kas noteiktas saglabājamā apmērā saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 12.¹punkta 1.apakšpunktu un 19.punktu, kad vecuma pensija tiek piešķirta izdienas pensijas saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā, un invaliditātes pensijām, kas noteiktas saskaņā ar Likuma 16.panta ceturto daļu, ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa un pārskatītais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.
Tā kā I un II grupas invaliditātes pensiju, ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, nerēķina un tādējādi to nosaka konstantā jeb minimālajā apmērā, tad likumprojekts nosaka, ka šī pensija piešķirama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī III grupas invaliditātes pensiju nosaka konstantā apmērā, tomēr likumprojekts, to piešķirot, neparedz šīs pensijas finansēšanu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
Vienlaikus, lai atbalstītu valsts speciālo budžetu, likumprojekts paredz ikgadējā pensiju indeksācijā 1.oktobrī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem pārskatīt pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram (likumprojekta 6.pants (grozījumi likuma 26.panta sestajā daļā)). Tādējādi pensiju indeksācijā tiek piesaistīts valsts pamatbudžets, jo, ja pensija vai tas daļa tiek maksāta no valsts pamatbudžeta, tad izrietoši tā būtu indeksējama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Savukārt aprēķinātā pensija, tiktu indeksēta no valsts speciālā budžeta. Rezultātā personai indeksēs visu pensiju (aprēķināto pensiju un līdz minimumam pacelto pensijas daļu), kas minimālajām pensijām nozīmē to, ka tās tiek pārskatītas divas reizes gadā (1.oktobrī un 1.janvārī).
Šāds risinājums izvēlēts, jo indeksācijas mērķis ir mazināt cenu pieauguma (inflācijas) ietekmi uz valsts pensijas apmēru. Savukārt minimālās pensija pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt minimālās pensijas līmeni, kas atbilst sociālekonomiskais situācijai valstī.
Vienlaikus informējam, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu”, kurā tiek aplūkoti vairāki iespējamie risinājumi, lai pensiju sistēma motivētu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzkrāt lielāku apdrošināšanas stāžu, būtu godīga un taisnīga pret visiem sistēmas dalībniekiem. Konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti risinājumi bāzes pensijas ieviešanai, kas būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, izmaksājot to visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādu vai piemērojot noteiktus kritērijus, kā piemēram, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Ieviešot bāzes pensiju, būtiski samazinātos arī minimālo pensiju saņēmēju skaits, kuriem būtu no pamatbudžeta jānodrošina minimālās pensijas, jo gan bāzes pensija, gan no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā pensija veidotu cilvēka ienākumus vecumdienās. Pie tam ienākumi palielinātos ne tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensiju saņēmējiem.
Tā kā līdz ar likumprojektu tiek noteikta aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un līdz minimālajam apmēram paceltā pensijas daļa, tad likumprojekts arī paredz, ka, pārrēķinot vecuma pensiju un I un II invaliditātes pensiju par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas), pārrēķināto pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, un pensijas pārrēķina daļa. Šāds pensijas pārrēķins iekļauts arī likuma pārejas noteikumu 78.punktā attiecībā uz vecuma pensijām, kas piešķirtas izdienas un invaliditātes pensijas vietā, vienlaikus izslēdzot likuma pārejas noteikumu 40.punktu, kas noteica citu pensijas pārrēķināšanas kārtību. Turpmāk šajos gadījumos pārrēķināto pensiju veidos agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). Savukārt likuma pārejas noteikumu 80.punkts atrunā, ka visa līdz 2023.gada 30.jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) pensija ir aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, kurai pensijas pārrēķināšanas gadījumā tiks pieskaitīta pensijas pārrēķina daļa.
I un II grupas invaliditātes gadījumā, ja piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas persona nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai un pensija nerēķinot ir piešķirta minimālajā apmērā, tad šīs pensijas pārrēķina daļa ir aprēķinātā pensija. Tas nozīmē, ka pārrēķina daļu nepieskaitīs pie iepriekš piešķirtās (pārrēķinātās) un līdz minimālajam apmēram paceltās pensijas, bet gan pieskaitīs pie aprēķinātās (pārrēķinātās) pensijas. Rezultātā, atsevišķās situācijās pensijas apmērs pēc pārrēķina var nemainīties, jo, lai arī palielinās aprēķinātā (pārrēķinātā) daļa, ja tā nepārsniedz līdz šim saņemto minimālo apmēru, tad samazinās līdz minimālajam apmēram noteiktā pensijas daļa, bet kopējais apmērs nemainās. Taču jāņem vērā, ka minimālie invaliditātes pensiju apmēri tiks pārskatīti katra gada janvārī, ņemot vērā aktuālos ienākumu mediānas datus. Līdz ar to reizi gadā minimālie apmēri tiks pārskatīti, kā arī reizi gadā pensijas, t.sk. minimālās invaliditātes pensijas, tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. Tātad minimālo pensiju saņēmējiem pensijas apmērs var tikt pārskatīts divas reizes gadā (1.janvārī un 1.oktobrī).
Šāds risinājums atbilst sociālā taisnīguma un samērīguma principam, jo pensiju sistēma Latvijā balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, ievērojot nosacījumu, jo ilgāk persona iesaistās sociālās apdrošināšanas sistēmā un jo lielākas ir veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāka ir pensija. Ja noteiktu iemeslu dēļ personai aprēķinātā pensija ir zemāka par noteikto minimālās pensijas līmeni, valsts nodrošina pensiju minimālajā apmērā un to indeksē katru gadu 1.oktobrī, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru. Pensijas, kuras tiek piešķirtas aprēķinātajā apmērā un ir lielākas par minimālo pensiju, pārskatītas tiek tikai vienu reizi gadā 1.oktobrī. Tādējādi šajā situācijā ir sociāli taisnīgi un samērīgi, ka par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām iegūto pārrēķina daļu summē ar agrāk aprēķināto (pārrēķināto) pensiju, līdzīgi kā pensijām, kuras nav noteiktas minimālajā apmērā. Tāpat šajā situācijā tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas personai var būt tik ilgi, kamēr ir spēkā tiesību norma, ja tā tiek mainīta vai precizēta, tad tiesiskās paļāvība var veidoties attiecībā uz jauno normu nevis uz iepriekš spēkā bijušu tiesību normu.
Problēmas apraksts
Likuma 9.panta otrās daļas 8.punktā noteikts, ka viens no apdrošināšanas iemaksu periodiem, kas veido apdrošināšanas stāžu ir laiks, kurā persona saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.
Ar 2021.gada 8.aprīļa likumu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (stājās spēkā no 2021.gada 4.maijā) šā likuma nosaukums tika pārdēvēts par Pašvaldības domes deputāta statusa likumu.
Tāpat arī Likuma 32.panta vienpadsmitās daļas otrais teikums, kas nosaka, ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtā pabalsta summu, vairs nav piemērojams, jo, sākot ar 2022.gada 1.janvāri, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu vairs nesamazina par apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.
Ar 2021.gada 8.aprīļa likumu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (stājās spēkā no 2021.gada 4.maijā) šā likuma nosaukums tika pārdēvēts par Pašvaldības domes deputāta statusa likumu.
Tāpat arī Likuma 32.panta vienpadsmitās daļas otrais teikums, kas nosaka, ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtā pabalsta summu, vairs nav piemērojams, jo, sākot ar 2022.gada 1.janvāri, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu vairs nesamazina par apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek veikti tehniski grozījumi, Likuma 9.panta otrās daļas 8.punktā iepriekšējo Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma nosaukumu aizstājot ar jauno Pašvaldības domes deputāta statusa likuma nosaukumu un Likuma 32.panta vienpadsmitās daļā izslēdzot otro teikumu.
Papildus atzīmējams, tā kā likumprojekts ir saistīts ar minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, tad likumprojektā pēc būtības netiek ietverts regulējums, kas ir ārpus likumprojekta aktuālā ietvara. Tostarp par piemaksas pie vecuma un invaliditātes piešķiršanu tiem, kuriem pensija piešķirta pēc 2012.gada 1.janvāra. Piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, jautājums tiek risināts konceptuālā ziņojuma “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu” ietvarā.
Papildus atzīmējams, tā kā likumprojekts ir saistīts ar minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, tad likumprojektā pēc būtības netiek ietverts regulējums, kas ir ārpus likumprojekta aktuālā ietvara. Tostarp par piemaksas pie vecuma un invaliditātes piešķiršanu tiem, kuriem pensija piešķirta pēc 2012.gada 1.janvāra. Piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, jautājums tiek risināts konceptuālā ziņojuma “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu” ietvarā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka abi pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021.gada 17.septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam jāsagatavo un labklājības ministram Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par "Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam" izpildi.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam).
Rādītājs
Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.).
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.).
Rezultāts
Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs (atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021. - 2027. gadam).
Rādītājs
[ RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
1.6. Cita informācija
Jautājumā, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi un ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, atzīmējams, ka alternatīvi risinājumi netika vērtēti, jo atbilstoši 2021.gada 17.septembrī Ministru kabinetā apstiprinātajam "Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam", tika apstiprināta minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība, dodot uzdevumu izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
- apgādnieku zaudējušās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuru starpā ir minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējumu pensijas saņēmēji.
Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 438 tūkst. vecuma pensiju saņēmēju ar vidējo pensijas (ar piemaksu) apmēru 454,19 euro un vidējo apdrošināšanas stāžu 39 gadi. 2022.gada janvārī-septembrī minimālās vecuma pensijas tika piešķirtas 2 293 personām. Šo pensiju vidējais apmērs bija 200,48 euro, bet vidējais apdrošināšanas stāžs - 22 gadi.
2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 76 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmēju ar vidējo pensijas (ar piemaksu) apmēru 247,67 euro un vidējo apdrošināšanas stāžu 17 gadi. 2022.gada janvārī-septembrī minimālās invaliditātes pensijas tika piešķirtas 1 117 personām. Šo pensiju vidējais apmērs bija 236,24 euro, bet vidējais apdrošināšanas stāžs - 14 gadi.
2022.gada janvārī-septembrī apgādnieka zaudējumu saņēmēji bija 15,6 tūkst. un to vidējais piešķirtais apmērs bija 258,25 euro.
Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 438 tūkst. vecuma pensiju saņēmēju ar vidējo pensijas (ar piemaksu) apmēru 454,19 euro un vidējo apdrošināšanas stāžu 39 gadi. 2022.gada janvārī-septembrī minimālās vecuma pensijas tika piešķirtas 2 293 personām. Šo pensiju vidējais apmērs bija 200,48 euro, bet vidējais apdrošināšanas stāžs - 22 gadi.
2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 76 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmēju ar vidējo pensijas (ar piemaksu) apmēru 247,67 euro un vidējo apdrošināšanas stāžu 17 gadi. 2022.gada janvārī-septembrī minimālās invaliditātes pensijas tika piešķirtas 1 117 personām. Šo pensiju vidējais apmērs bija 236,24 euro, bet vidējais apdrošināšanas stāžs - 14 gadi.
2022.gada janvārī-septembrī apgādnieka zaudējumu saņēmēji bija 15,6 tūkst. un to vidējais piešķirtais apmērs bija 258,25 euro.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra noteikšana pēc vienotas metodoloģijas un regulāra pārskatīšana, kā arī minimālās pensijas indeksācija ik gadu 1.oktobrī, radīs tiešu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību, pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
56 581 860
0
56 581 860
0
56 581 860
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
56 581 860
0
56 581 860
0
56 581 860
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
56 581 860
1 498 359
56 581 860
2 698 068
56 581 860
2 698 068
2 698 068
2.1. valsts pamatbudžets
56 581 860
1 498 359
56 581 860
2 698 068
56 581 860
2 698 068
2 698 068
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 498 359
0
-2 698 068
0
-2 698 068
-2 698 068
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 498 359
0
-2 698 068
0
-2 698 068
-2 698 068
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 498 359
-2 698 068
-2 698 068
-2 698 068
5.1. valsts pamatbudžets
-1 498 359
-2 698 068
-2 698 068
-2 698 068
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gadam ailē “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un 2024.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”. 2025.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums 2024.gada apmērā (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024., un 2025.gadam” nav vēl apstiprināts).
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts 2023.gada izdevumu palielinājuma valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, pārskatot vecuma pensiju minimālo aprēķina bāzi, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kā arī izdevumu palielinājuma valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā saistībā ar minimālās vecuma pensijas, minimālās invaliditātes pensijas un minimālās pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā (pensijas minimālā ienākuma līmeņa daļas) indeksāciju no Labklājības ministrijas (LM) pamatbudžeta programmas 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" paaugstināšanu, aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā.
Ņemot vērā, ka minimālo pensiju un no to apmēriem izrietošo pabalstu pārskatīšana uz augstākām aprēķina bāzes vērtībām personām ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta. Attiecīgi, lai nodrošinātu pakalpojuma izmaksu minimālā apmērā, apmēra daļa, kas personai aprēķināta no iepriekš veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, arī turpmāk tiks izmaksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt iztrūkstošā starpība līdz jaunajam minimumam – no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Vienlaikus, lai ieviestu likumprojektu un nodrošinātu minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas paaugstināšanu, kā arī, lai izveidotu aprēķinātās pensijas un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram uzskaiti, VSAA informācijas sistēmas izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 149 325 euro (275 c/d * 543 euro). Tas ietver: būtiskas izmaiņas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas, pārrēķinās un indeksācijas uzbūvē un datu struktūrās, lai pārietu uz nodalītu aprēķinātās pensijas apmēra un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram no valsts pamatbudžeta uzskaiti. Šādas izmaiņas prasa būtiskus pārkārtojumus datu bāzē, kā arī triju veidu pensiju piešķiršanas, pārrēķinu un indeksācijas algoritmos. Turklāt, ņemot vērā pārejas periodu, būs nepieciešams izstrādāt arī speciālu masveida datu apstrādes procesu, kas pārejas perioda noslēgumā pārskatīs visas pensijas un nodalīs no valsts pamatbudžeta piemaksājamo daļu. Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Likumprojekta ietekmē 2023.gadā palielinās:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 1 349 034 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 299 928 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 1 049 106 euro apmērā,
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2023.gadā 149 325 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 149 325 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā, t.sk. likumprojekta ieviešanai 1 498 359 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu.
Līdz ar to LM šobrīd norādītais finansējums likumprojekta anotācijā ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī).
Tā rezultātā 2024. un 2025.gadā ik gadu ir palielināti:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2 698 068 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 599 856 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2 098 212 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
Ņemot vērā, ka minimālo pensiju un no to apmēriem izrietošo pabalstu pārskatīšana uz augstākām aprēķina bāzes vērtībām personām ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta. Attiecīgi, lai nodrošinātu pakalpojuma izmaksu minimālā apmērā, apmēra daļa, kas personai aprēķināta no iepriekš veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, arī turpmāk tiks izmaksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt iztrūkstošā starpība līdz jaunajam minimumam – no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Vienlaikus, lai ieviestu likumprojektu un nodrošinātu minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas paaugstināšanu, kā arī, lai izveidotu aprēķinātās pensijas un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram uzskaiti, VSAA informācijas sistēmas izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 149 325 euro (275 c/d * 543 euro). Tas ietver: būtiskas izmaiņas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas, pārrēķinās un indeksācijas uzbūvē un datu struktūrās, lai pārietu uz nodalītu aprēķinātās pensijas apmēra un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram no valsts pamatbudžeta uzskaiti. Šādas izmaiņas prasa būtiskus pārkārtojumus datu bāzē, kā arī triju veidu pensiju piešķiršanas, pārrēķinu un indeksācijas algoritmos. Turklāt, ņemot vērā pārejas periodu, būs nepieciešams izstrādāt arī speciālu masveida datu apstrādes procesu, kas pārejas perioda noslēgumā pārskatīs visas pensijas un nodalīs no valsts pamatbudžeta piemaksājamo daļu. Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Likumprojekta ietekmē 2023.gadā palielinās:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 1 349 034 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 299 928 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 1 049 106 euro apmērā,
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2023.gadā 149 325 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 149 325 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā, t.sk. likumprojekta ieviešanai 1 498 359 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu.
Līdz ar to LM šobrīd norādītais finansējums likumprojekta anotācijā ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī).
Tā rezultātā 2024. un 2025.gadā ik gadu ir palielināti:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2 698 068 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 599 856 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2 098 212 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā un sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (22-TA-2078)
Pamatojums un apraksts
Likums "Par sociālo drošību" definē, kas ir minimālie ienākumu sliekšņi, savukārt šobrīd izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”" normatīvajā aktā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu vienlaikus katru gadu 1.janvārī.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (22-TA-2048)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” paredz normatīvajā aktā noteikt atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, kas atbilst likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (22-TA-2016)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz normatīvajā aktā noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, kas atbilst likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (22-TA-2170)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai atbilstoši likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā kā arī precizēt materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma plāns, LATVIJA 2021-2026, Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojums Nr.292 (publicēts - Latvijas Vēstnesis, Nr.86, 07.05.2021.).
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/32986646-acb8-40eb-9964-43c5d7f85cea
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
2022.gada 25.maijā labklājības ministra vadībā tika rīkota Senioru lietu padome, kurā piedalījās biedrības “Latvijas Pensionāru Federācija”, biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība”, biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse”, Jelgavas pensionāru biedrības, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Sēdē pārstāvji tika iepazīstināti ar aktuāliem jautājumiem sociālās aizsardzības jomā, t.sk. minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņām no 2023.gada, kā rezultātā mainīsies arī pensiju minimālie apmēri.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokli, likumprojekts 2022.gada 27.jūnijā tika izsludināts publiskai apspriešanai, aicinot sabiedrības pārstāvjus izteikt viedokli līdz 2022.gada 11.jūlijam. Tika saņemti divi iebildumi / priekšlikumi, no kuriem viens ir ņemts vērā. Plašākai informācijai skatīt sadaļu papildu dokumenti.
Senioru lietu padomes pārstāvji pieņēma zināšanai plānotās izmaiņas minimālo pensiju apmēros no 2023.gada 1.janvāra.
Senioru lietu padomes pārstāvji pieņēma zināšanai plānotās izmaiņas minimālo pensiju apmēros no 2023.gada 1.janvāra.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
543,00
ar PVN
275,00
cilv/dienas
1
pielāgojums
1
reizi gadā
149 325,00
Lai nodrošinātu minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas paaugstināšanu, kā arī, lai izveidotu aprēķinātās pensijas un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram uzskaiti, VSAA informācijas sistēmas izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 149 325 euro (275 c/d * 543 euro). Tas ietver: būtiskas izmaiņas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas, pārrēķinās un indeksācijas uzbūvē un datu struktūrās, lai pārietu uz nodalītu aprēķinātās pensijas apmēra un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram no valsts pamatbudžeta uzskaiti. Šādas izmaiņas prasa būtiskus pārkārtojumus datu bāzē, kā arī triju veidu pensiju piešķiršanas, pārrēķinu un indeksācijas algoritmos. Turklāt, ņemot vērā pārejas periodu, būs nepieciešams izstrādāt arī speciālu masveida datu apstrādes procesu, kas pārejas perioda noslēgumā pārskatīs visas pensijas un nodalīs no valsts pamatbudžeta piemaksājamo daļu.
Kopā
149 325,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VSAA būs jāveic izmaiņas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas, pārrēķinās un indeksācijas uzbūvē un datu struktūrās, lai pārietu uz nodalītu aprēķinātās pensijas apmēra un pensijas daļas līdz minimālajam apmēram no valsts pamatbudžeta uzskaiti. Šādas izmaiņas prasa būtiskus pārkārtojumus datu bāzē, kā arī triju veidu pensiju piešķiršanas, pārrēķinu un indeksācijas algoritmos. Turklāt, ņemot vērā pārejas periodu, būs nepieciešams izstrādāt arī speciālu masveida datu apstrādes procesu, kas pārejas perioda noslēgumā pārskatīs visas pensijas un nodalīs no valsts pamatbudžeta piemaksājamo daļu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”: “Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālo ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”). Šī rīcības virziena [121] uzdevums ir: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo nosakot normatīvajā aktā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodi, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu, kā arī minimālās pensijas indeksējot ik gadu 1.oktobrī, tiks sekmēta iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanās.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo tiks atbalstītas arī personas ar invaliditāti, kuras saņem invaliditātes pensiju minimālajā apmērā, tādējādi nodrošinot vienādas iespējas un tiesības visām personām ar invaliditāti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pensijas vecuma cilvēku vidū sievietes veido ievērojami lielāku īpatsvaru nekā vīrieši (2022.gadā - 70 gadi un vairāk bija 85,6 tūkst. vīriešu un 193,7 tūkst. sieviešu), savukārt nabadzības risks pēc vecuma ir ievērojami augstāks tieši pensijas vecuma cilvēkiem (2020.gadā nabadzības riska indekss bija 23,4%, turpretim pensijas vecuma cilvēkiem 65+ 44,6%), īpaši sievietēm (2020.gadā nabadzības riska indekss 65+ sievietēm - 49,8% un vīriešiem - 34,6%). Attiecīgi šie grozījumi radīs pozitīvu ietekmi uz pensionāru, īpaši sieviešu materiālo situāciju.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo, paaugstinoties minimālajām pensijām, to saņēmējiem būs iespēja papildus iegūtos līdzekļus novirzīt veselības izdevumiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot normatīvajā aktā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodi, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu, kas līdz ar grozījumi likumā “Par sociālo drošību” atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, kā arī minimālās pensijas indeksējot ik gadu 1.oktobrī, tiks sekmēta iedzīvotāju un mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem materiālās un sociālās situācijas uzlabošanās.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šo un citiem anotācijas 4.sadaļā minētajiem likumprojektiem tiek pilnībā ieviesti Satversmes tiesas spriedumi lietās Nr.2019-24-03, Nr.2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šo un citiem anotācijas 4.sadaļā minētajiem likumprojektiem tiek pilnībā ieviesti Satversmes tiesas spriedumi lietās Nr.2019-24-03, Nr.2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot normatīvajā aktā apgādnieka zaudējumu pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas metodi, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, kā arī minimālās pensijas apmēru indeksējot ik gadu 1.oktobrī, tiks sekmēta bērna, kurš zaudējis apgādājamo, materiālās situācijas uzlabošanās un tādējādi - arī bērna interešu aizstāvība.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi