24-TA-2450: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38, 1. §) (turpmāk – protokollēmums) 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izpildīt protokollēmumā uzdoto uzdevumu, nosakot minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Protokollēmuma 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" (turpmāk – noteikumu projekts), kurā noteikts, ka minimālā mēneša darba algas apmērs sākot ar 2025. gada1. janvāri ir 740 euro.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Protokollēmuma 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" (turpmāk – noteikumu projekts), kurā noteikts, ka minimālā mēneša darba algas apmērs sākot ar 2025. gada1. janvāri ir 740 euro.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Labklājības ministrija katru gadu izstrādā un publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par minimālās darba algas situāciju.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – direktīva) 17. panta 1. punktu Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2024. gada 15. novembrim ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai izpildītu tās prasības.
Ņemot vērā minēto, lai pārņemtu direktīvas prasības, tika izstrādāts noteikumu projekts "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (24-TA-1).
Ņemot vērā minēto, lai pārņemtu direktīvas prasības, tika izstrādāts noteikumu projekts "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (24-TA-1).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Darba ņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba ņēmējiem.
Saskaņā ar CSP datiem 2022.gadā vidēji 123 143 darba ņēmēji jeb 16,0% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju.
Savukārt 2023. gadā darba ņēmēju skaits, kas saņēma minimālo algu vai mazāk, bija 131 584, kas ir 17% no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem,
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji jeb 18,6% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 29 012 darba ņēmēji jeb 12,6% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
Laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 10,4% 2020. gadā līdz 12,6% 2023. gadā, savukārt, privātajā sektorā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir samazinājies no 21,2% līdz 18,6.
2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 822 489 iedzīvotāji.
Saskaņā ar CSP datiem 2022.gadā vidēji 123 143 darba ņēmēji jeb 16,0% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju.
Savukārt 2023. gadā darba ņēmēju skaits, kas saņēma minimālo algu vai mazāk, bija 131 584, kas ir 17% no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem,
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji jeb 18,6% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 29 012 darba ņēmēji jeb 12,6% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
Laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 10,4% 2020. gadā līdz 12,6% 2023. gadā, savukārt, privātajā sektorā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir samazinājies no 21,2% līdz 18,6.
2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 822 489 iedzīvotāji.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (700 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (740 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (700 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (740 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot darba samaksas līmeņa pieaugumu, ieguldījumus produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, noteikumu projektam var būt īstermiņā nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku tautsaimniecības nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pirmkārt, minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Otrkārt, tas veicinās algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
18 626 000
0
20 712 000
20 712 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
4 263 940
0
4 935 500
4 935 500
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
9 661 000
0
10 648 000
10 648 000
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
4 701 060
0
5 128 500
5 128 500
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
5 661 738
0
6 089 178
6 089 178
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
960 678
0
960 678
960 678
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
4 701 060
0
5 128 500
5 128 500
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
12 964 262
0
14 622 822
14 622 822
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
3 303 262
0
3 974 822
3 974 822
3.2. speciālais budžets
0
0
0
9 661 000
0
10 648 000
10 648 000
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
12 964 262
14 622 822
14 622 822
5.1. valsts pamatbudžets
0
3 303 262
3 974 822
3 974 822
5.2. speciālais budžets
0
9 661 000
10 648 000
10 648 000
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.1. punktā norādīti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (22%), ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai un ieņēmumi no PVN.
1.2. punktā norādīti ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām speciālajā budžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā netiek iekļautas budžeta ieņēmumos.
1.3. punktā norādīti pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (78%)
1.2. punktā norādīti ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām speciālajā budžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā netiek iekļautas budžeta ieņēmumos.
1.3. punktā norādīti pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (78%)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Detalizēts ieņēmumu aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā (FM prognozes).
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts pamatbudžeta izdevumu aprēķins minimālās algas pieaugumam valsts budžeta iestādēs pievienots anotācijas 3.pielikumā (FM aprēķins). Minētie izdevumi apstiprināti ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmuma Nr.38 2.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 2.punktu.
Vienlaikus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai būs ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem (2025. gadā, galvenokārt uz t.s. “īstermiņa pakalpojumiem” – slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts u.tml.). Detalizētu ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem šobrīd nav iespējams novērtēt.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem LM vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā (turpmāk – LPS). Atbilstoši LPS sniegtajai atbildei, LPS rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par plānoto minimālo algu no 2025.gada 1.janvāra, līdz ar to LPS nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2025. gadā saistībā ar iespējamo minimālās mēneša darba algas palielināšanu.
Līdz ar to LM izvirza pieņēmumu, ka pašvaldību izdevumu saistībā ar minimālās algas palielināšanos, sasniegs vismaz plānotos papildu ieņēmumus, tomēr prognozējoši pašvaldībām papildu nepieciešamais finansējums budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu, būs ievērojami lielāks.
Vienlaikus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai būs ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem (2025. gadā, galvenokārt uz t.s. “īstermiņa pakalpojumiem” – slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts u.tml.). Detalizētu ietekmi uz speciālā budžeta izdevumiem šobrīd nav iespējams novērtēt.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem LM vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā (turpmāk – LPS). Atbilstoši LPS sniegtajai atbildei, LPS rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par plānoto minimālo algu no 2025.gada 1.janvāra, līdz ar to LPS nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2025. gadā saistībā ar iespējamo minimālās mēneša darba algas palielināšanu.
Līdz ar to LM izvirza pieņēmumu, ka pašvaldību izdevumu saistībā ar minimālās algas palielināšanos, sasniegs vismaz plānotos papildu ieņēmumus, tomēr prognozējoši pašvaldībām papildu nepieciešamais finansējums budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu, būs ievērojami lielāks.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Aprēķini balstīti uz Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas sniegto informāciju. Detalizētu informāciju par aprēķiniem sk. anotācijas pielikumā Nr.1 un pielikumā Nr.2.
Fiskālā ietekme ir iekļauta nodokļu ieņēmumu prognozēs, kā arī valsts konsolidētā budžeta izdevumu prognozēs attiecībā uz minimālās algas pieaugumu darbiniekiem valsts budžeta iestādēs, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”.
Fiskālā ietekme ir iekļauta nodokļu ieņēmumu prognozēs, kā arī valsts konsolidētā budžeta izdevumu prognozēs attiecībā uz minimālās algas pieaugumu darbiniekiem valsts budžeta iestādēs, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā un saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumu Nr.563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 10.2.apakšpunktu, atbildīgās ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālo mēneša darba algu, un, ja nepieciešams – par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu”.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvija ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas, par kuras biedri kļuva 1921.gadā (darbību tajā atjaunojot 1991.gadā), 1970.gada konvenciju Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”, kuras 1.pants paredz, ka dalībvalsts pienākums ir izveidot minimālās algas sistēmu, kas attiecas uz visiem darba algas saņēmējiem, savukārt 3.pants paredz, ka, nosakot minimālās algas līmeni, ir jāņem vērā darbinieku un viņu ģimeņu vajadzības, ievērojot vispārējo algu līmeni valstī, iztikšanai nepieciešamo minimumu, sociālās drošības pabalstus un citu sociālo grupu dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, tajā skaitā – ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.
Noteikumu 2.punkts.
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāti ir pievienoti sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Jautājums par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs (2024. gada 17. aprīlī un 14. augustā).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta normu ievērošanu darba tiesisko attiecību jomā uzraudzīs Valsts darba inspekcija, bet Valsts ieņēmumu dienests uzraudzīs noteikumu projekta normu ievērošanu, izskatot darba devēju ikmēneša ziņojumus par obligātajām iemaksām, kuros tai skaitā norādami dati par darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.1 Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656
"Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai)
2. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.2 Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656
"Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai)
3. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.3 Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656
"Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai)