Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar noteikumos Nr. 376 paredzēto pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “nauda seko izglītojamam uz pašvaldību” izglītības iestāde nodrošina izglītības procesu, pielāgojot izglītojamā vajadzības izglītības iestādes iespējām. Lai nodrošinātu iespēju ikvienam izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iegūt kvalitatīvu izglītību, nepieciešams pāriet uz pedagogu darba samaksas modeli “Programmas skolā”.
Ņemot vērā, ka grozījumi noteikumos Nr. 376 ir ļoti apjomīgi, pārejot uz modeli, tiek izstrādāts jauns noteikumu projekts.

Ministrija jau kopš 2023.gada kopā ar pašvaldībām un sadarbības partneriem strādāja pie jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrādes, kas ir tieši saistīts ar informatīvā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" ietvertajiem kvantitatīvajiem kritērijiem. Finansēšanas modelis "Programma skolā" ir viens no ministrijas piedāvātajiem risinājumiem efektīvai vispārējās izglītības pārvaldībai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, kā arī uzlabotu cilvēkkapitāla un finanšu resursu pārvaldību. Informatīvais ziņojums “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā””(24-TA-2782) tika pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra sēdē (prot. Nr. 53 171. §).
Projektā izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek noteikts neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, nodrošinot līdzvērtīgu finansējuma apmēru pie vienādiem apstākļiem (t.sk. skolēnu skaits un struktūra, īstenotās izglītības programmas). Tādējādi līdzīga apdzīvotības blīvuma teritorijās esošām izglītības iestādēm (ar vienādu īstenoto izglītības programmu apmēru un izglītojamo skaitu) tiek nodrošināts līdzvērtīgs finansējuma apjoms.
Projekts paredz pakāpeniski nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu visā Latvijā, neatkarīgi no tā, kur atrodas izglītības iestāde vai cik liela ir konkrētā izglītības iestāde vai pašvaldība.
Projekts:
- paredz pašvaldību dibinātām vispārējās izglītības iestādēm resursus vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas īstenošanai pilnā apjomā;
- nodrošina finansējuma aprēķinu katrai konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā iestādē īstenotās izglītības programmas;
- rada iespēju izglītības iestādei nodrošināt izglītības procesu, atbilstoši izglītojamā labākajām nākotnes interesēm, balstoties uz izglītojamā attīstības un izaugsmes potenciālu;
- nodrošina finansējumu konkurētspējīga atalgojuma noteikšanai pedagogiem, kuri īsteno  vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas (tai skaitā  pedagogiem, kuri īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši; pedagogiem, kuri īsteno starptautiskā bakalaurāta programmas; pedagogu, kuri īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības iestādēs, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanā; pedagogiem, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās; pedagogiem, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā) tai skaitā atbalsta personālam un izglītības iestādes direktoriem un direktora vietniekiem, radot iespēju nodrošināt labas pārvaldības principus izglītības iestādē;
- veicina pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu autonomiju valsts finansējuma pedagogu darba samaksai efektīvā izlietojumā;
- paredz, ka pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanai valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai tiek piešķirts pilnā apjomā, tām izglītības iestādēm, kuras atbilst kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi (optimālais izglītojamo skaits klašu grupā un izglītības iestādes sasniedzamība) ar 2026. gada 1. septembri.

Projektā noteikts, ka izglītības iestādes līdz kārtējā gada 31. maijam iesniedz ministrijā informāciju, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem noteiktajām prasībām attiecībā uz pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem izstrādi un sasniegtos rezultātus izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā. Ministrija izvērtē izglītības iestādes atbilstību minētajām prasībām un līdz kārtējā gada 1. augustam informācijas sistēmā atzīmē  finansējuma saņemšanai akceptētās izglītības programmas. Pašvaldības un valsts augstskolas nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim informācijas sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu un klašu komplektu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām). Pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim informācijas sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par vidējo 1.–12. klases skolēnu skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.

Projekts paredz caurskatāmu vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo pedagogu darba samaksas finansēšanas kārtību. Projektā finansējuma apmēra noteikšanai skolotājiem tiek aprēķināta nominālā bruto mēneša darba alga par vienu likmi, kam par pamatu tiek ņemta valstī noteiktā pedagoga zemākā vienas stundas darba algas likme, piemērojot līdz 20 % palielinājumu, atkarībā no darba intensitātes, kas tiek noteikta atkarībā no klases lieluma (pēc izglītojamo skaita). Nominālā bruto mēneša darba alga par likmi projektā tiek izmantota kopējā finansējuma aprēķināšanai, tā nav uzskatāma par konkrētu algas likmi visiem pedagogiem. Projekts paredz izglītības iestādes autonomiju darba samaksas noteikšanai skolotājiem atkarībā no katra pedagoga profesionālās pieredzes, kvalifikācijas, sasniegtajiem rezultātiem un individuālā ieguldījuma.
Maksimālais izglītojamo skaits klasē projektā netiek noteikts. Kvalitatīvam mācību procesam rekomendācija ir veidot vidēji lielas klases (17 - 24 izglītojamie klasē).
Ja vidējais klases piepildījums (atbilstoši informācijas sistēmas datos reģistrētajam kopējam izglītojamo skaitam un klašu skaitam) ir mazāks par 16 izglītojamajiem vai vairāk par 30 izglītojamajiem klasē, finansējums tiek aprēķināts atbilstoši projekta 1.pielikumā norādītajam klašu komplektu skaitam. Piemēram, ja izglītības iestādē būs reģistrēti 64 izglītojamie 2 paralēlklasēs (64/2 = vidēji 32 izglītojamie klasē), finansējums tiks aprēķināts par 3 paralēlklasēm ar vidēji 21 - 22 izglītojamajiem jeb 3 vidējām klasēm nevis 2 lielām klasēm).
Ja izglītības iestādei vienā klašu posmā ir vairākas programmas īstenošanas vietas, finansējuma aprēķinā tiek ņemts vērā faktiskais klašu komplektu skaits, taču, ja vidējais klases piepildījums ir mazāks kā 16 izglītojamie klasē, tad finansējums tiek aprēķināts atbilstoši normētajam klašu skaitam, pamatojoties uz kopējo izglītojamo skaitu konkrētā klases līmenī. Piemēram, ja izglītības iestādē sākumskolas posmā ir 3 programmas īstenošanas vietas ar kopējo izglītojamo skaitu 1. klasē 18, finansējums tiks aprēķināts par vienu 1. klasi, nevis par 3 klasēm.

Programmas īstenošanai nepieciešamo skolotāju slodžu aprēķinam projektā tiek izmantota Vispārējās izglītības likuma 33. pantā un 44. panta pirmajā daļā noteiktā izglītojamo mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā.
Skolotāju slodžu aprēķins veidots (noteikumu 2. pielikuma 1. tabula) katrai izglītības programmai atsevišķi, pamatojoties uz nedēļas ietvaros apmaksājamo darba stundu skaitu, kas ietver:
- kopējo mācību stundu skaitu nedēļā jeb mācību stundu skaitu nedēļā atbilstoši izglītības programmai, mācību plānam un fakultatīvās stundas. Mācību stundu skaits mācību plānam aprēķināts, pamatā ņemot katrai klasei normatīvajos aktos noteikto izglītojamo mācību stundu slodzi nedēļā un 10.-12. klašu posmā papildus paredzot apmaksājamas mācību stundas izvēles grozu un padziļināto priekšmetu nodrošināšanai; mācību stundu skaits mācību plāna īstenošanai tiek diferencēts atkarībā no klašu lieluma un ņemot vērā nepieciešamību izglītojamos dalīt grupās optimālai mācību priekšmetu apguvei, kā arī izglītības programmas īstenošanai projektā paredzēta klašu dalīšana grupās atsevišķos mācību priekšmetos, kur tas ir būtiski kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai un/vai tehnoloģiju ietilpīgos mācību priekšmetos. Papildu finansējums izglītojamo dalīšanai grupās ir aprēķināts, piemērojot papildu apmaksājamo mācību stundu skaitu atkarībā no klases lieluma (vidēja klase un liela klase), kas attiecīgi tiek iekļauts mācību stundu skaitā pie skolotāju slodžu aprēķina. Mācību darba organizēšana, proti, izvēle, vai un kādos priekšmetos izmantot dalījumu grupās, ir izglītības iestādes pārziņā.
- akadēmiskās stundas citiem pienākumiem - uz katru mācību stundu (40 min) tikpat laiks (40 min) paredzēts citiem pienākumiem mācību plāna īstenošanai (t.sk. gatavošanās mācību stundām, darbu labošana, individuālais darbs ar izglītojamiem u.c.), kas ietverts kopējā skolotāju slodžu aprēķinā, bet nav uzskatāms par slodzes sastāva proporciju visiem pedagogiem. Individuāli katram pedagogam slodzes sastāvu, ievērojot pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktos pamatprincipus slodzes sastāva proporcijām, nosaka izglītības iestādes vadītājs, vienojoties ar darba ņēmēju;
- stundas klases audzināšanai – stundu skaits atkarīgs no klases lieluma;
- papildu stundas citiem pienākumiem aprēķinātas atkarībā no klases lieluma ar mērķi pedagogu darba samaksas finansējumā iekļaut darba apjomu, kas saistīts ar metodisko darbu un citiem pienākumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar konkrētu mācību priekšmetu īstenošanu, bet ir neatņemama kvalitatīva mācību procesa sastāvdaļa. papildu aprēķinātais laiks citiem pienākumiem ietver gan metodisko darbu, t.sk. mentora pienākumus, mācību jomu koordinēšanu, attīstības plānošanu, gan arī darbu ar vecākiem, mācību ekskursijas u.c. veida pienākumus, kurus paredz pedagoga darba amata apraksts.

Ar 2026. gada 1. septembri pedagogu darba laiks tiek pielīdzināts vispārējam normālajam darba laikam – 40 stundām nedēļā, līdz ar to tiek precizēts gan skolotāju likmju aprēķins, gan atbalsta personāla aprēķinā izmantotā skolēnu skaita proporcija uz vienu atbalsta personāla slodzi. Kā rezultātā ir atšķirības no sākotnēji atspoguļotām skolotāju slodzēm un atbalsta personāla informatīvā ziņojumā “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā”.

Atbalsta personāla - pedagoga palīga, izglītības psihologa, skolotāja logopēda, pedagoga karjeras konsultanta, izglītības iestādes bibliotekāra, speciālā pedagoga, sociālā pedagoga – amata vietu skaits tiek aprēķināts, nosakot vienu amata vietu uz kopējo izglītojamo skaitu izglītības iestādē vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, kā arī papildus tiek noteikti klašu posmi, kuros noteikti konkrēti atbalsta personāla amati. Atsevišķi papildus tiek aprēķināts arī atbalsta personāla amata vietu skaits izglītojamajiem, kas vispārējās izglītības iestādēs apgūst speciālās pamatizglītības programmas iekļauti vispārizglītojošās klasēs vai speciālās izglītības klasēs.
Finansējuma aprēķinā tiek izmantota atbalsta personāla nominālā bruto darba algas likme, kas tiek noteikta, par pamatu izmantojot normatīvajos aktos noteikto pedagogu zemāko vienas darba stundas likmi ar 10 % palielinājumu. Šī algas likme tiek izmantota tikai kopējā finansējuma aprēķina un nav uzskatāma par katra individuāla atbalsta personāla algas likmi. Algas likme konkrētam pedagogam tiek noteikta, ievērojot normatīvajos aktos, t.sk. valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī, noteikto.
Projekts paredz, ka tiek stiprināta pedagoga palīga loma – 1.-3. klasē, kas ir svarīgi, lai jau izglītības ieguves sākumposmā izglītojamie, kam ir grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, izvērtējot, kuros mācību priekšmetos nepieciešams atbalsts izglītojamam un nodrošinot iespēju veiksmīgi iekļauties turpmākajā izglītības procesā.
Skolotājam logopēdam tiek finansēta viena slodze uz 600 izglītojamiem 1.- 6. klasē, speciālajam pedagogam viena slodze uz 1200 izglītojamiem 1.-9. klasē, sociālajam pedagogam un izglītības psihologam, izglītības iestādes bibliotekāram viena slodze uz 600 izglītojamajiem, nosakot, ka izglītības iestādē ir ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 2 izglītības iestādes bibliotekāru slodzes. Pedagogam karjeras konsultantam tiek finansēta slodze uz 600 izglītojamiem 7.-9. un 10.-12. klašu posmos.
Ja vispārizglītojošā iestādē tiek īstenota speciālās pamatizglītības speciālās izglītības programma, tiek aprēķināts papildu finansējums izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām.
Pašvaldībām ir būtiska loma atbalsta personāla komplektēšanā, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu piesaisti pašvaldības izglītības iestādēs. Pašvaldība saņem un pārdala atbalsta personāla finansējumu pašvaldības dibinātajām izglītības iestādēm atbilstoši faktiskajām izglītojamo vajadzībām. Projektā noteiktais atbalsta personāla darba samaksas aprēķins katrai izglītības iestādei izmantojams tikai kopējam valsts budžeta finansējuma apmēra aprēķinam un nav uzskatāms par fiksētu likmju skaitu konkrētai izglītības iestādei.

Projektā finansējums izglītības iestādes administrācijai (direktora un direktora vietnieku) darba samaksai tiek noteikts atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē. Finansējums tiek aprēķināts, par pamatu ņemot nominālo bruto darba algas likmi, kas tiek noteikta, piemērojot koeficientu atkarībā no direktora/direktora vietnieka amata un izglītojamo skaita izglītības iestādē. Projektā direktoram/direktora vietniekam tiek noteikta nominālā bruto darba algas likme, kas tiek aprēķināta, par pamatu izmantojot normatīvajos aktos noteikto zemāko pedagogu vienas darba stundas izmaksu ar 20% palielinājumu (40 stundu darba nedēļa, uz 2025. gada datiem 9,79 euro x 40 h x 4 +20% = 1879,68 euro /mēnesī) un piemērojot attiecīgu koeficientu, kas tiek diferencēts atkarībā no kopējā izglītojamo skaita vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, skat. projekta 4. pielikuma 2.tabulā.
Noteikumi paredz, ka atbilstoši izglītojamo skaitam finansējuma aprēķinam tiek noteikts arī direktora vietnieku amata vietu skaits un šī amata vietu skaita ietvaros var tikt iekļauts arī metodiķa amats.
Par aprēķinātā valsts budžeta finansējuma sadali pašvaldību dibināto izglītības iestāžu direktoru/direktora vietnieku darba samaksai lemj pašvaldība. 

Projektā paredzēts papildu finansējums dažādiem atbalsta pasākumiem katrai izglītības iestādei līdz divu procentu apmērā no kopējā aprēķinātā finansējuma pedagogu darba samaksai (izņemot tālmācības izglītības programmās un ilgstoši slimojošajiem), kas izmantojams piemaksām pedagogiem individuālas pieejas nodrošināšanai izglītojamiem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti u.c. atbalsta pasākumiem.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību metodiskā atbalsta centra funkcijas un reģionālo pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanu atbilstoši iestādēm izvirzītajiem kritērijiem, valsts ģimnāzijām plānota papildu mērķdotācija 15 % apmērā no aprēķinātā vispārējās vidējās izglītības (10.-12.kl) pedagogu un kopējā administrācijas (direktoru/direktoru vietnieku) darba samaksas finansējuma.

Mērķdotācija mācību plāna īstenošanai speciālās izglītības programmās tiek aprēķināta izglītības iestādēm atkarībā no tā, vai izglītojamie speciālās izglītības programmu apgūst iekļauti vispārizglītojošā klasē vai speciālās izglītības klasēs.
Ja izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem, ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem apgūst speciālās izglītības programmu vispārizglītojošā iestādē iekļauti vispārizglītojošā klasē, uz katriem 6 izglītojamajiem, papildus skolotāju slodzēm, kas izglītības iestādei tiek aprēķinātas par vispārizglītojošajām klasēm, tiek paredzētas skolotāju slodzes atbilstoši speciālās izglītības klasei vidējo apmaksāto slodžu skaitam 1.-9.klasēm (2. pielikuma 1. tabula), kas ir 1,322 skolotāju likmes.
Ja izglītojamie, izņemot izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apgūst speciālās izglītības programmu vispārizglītojošā klasē, papildu finansējums skolotāju slodzēm mācību plāna apgūšanai netiek paredzēts, bet tiek aprēķināts papildu atbalsta personāla finansējums, t.i. finansējums skolotāju slodzēm tiek aprēķinātas pēc faktiskā klašu komplektu skaita un atkarībā no klases lieluma atbilstoši vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmai.
Ja izglītojamie vispārizglītojošā iestādē apgūst speciālās pamatizglītības programmu speciālās izglītības klasē, finansējums skolotāju slodzēm tiek aprēķinātas katrai speciālās izglītības klasei.
Projektā tiek noteiktas un aprēķinātas atbalsta personāla slodzes (papildus atbalsta personāla finansējumam, kas tiek aprēķināts uz kopējo izglītojamo skaitu) izglītojamajiem, kas apgūst speciālās izglītības programmu iekļauti vispārizglītojošā klasē, kā arī izglītojamajiem, kas apgūst speciālās izglītības programmu speciālās izglītības klasē vispārējās izglītības iestādē.
Speciālās izglītības programmā izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem nav paredzēts papildu finansējums atbalsta pasākumiem, jo atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" (turpmāk - noteikumi Nr. 556) iepriekš minēto izglītojamo atbalstam paredzēts tikai izglītības psihologs, ko izglītības iestāde var nodrošināt ar paredzēto atbalsta pasākumu kopumu, kas tiek aprēķināts uz kopējo izglītojamo skaitu izglītības iestādē.

Mērķdotācija tālmācības izglītības programmām tiek aprēķināta pēc normētu klašu principa, pieņemot, ka vienā klasē ir 40 izglītojamie, kas balstīts uz datu analīzi par vidējo klašu piepildījumu tālmācības izglītības programmās. Aprēķinot finansējumu pedagogu darba samaksai tālmācības un neklātienes vispārējās izglītības programmās tiek ņemtas vērā mācību plāna īstenošanai nepieciešamās skolotāju slodzes, proti, pieņemot, ka mācību plānā paredzētais mācību stundu skaits ir vidēji 60 % no vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības mācību stundu skaita.
Tālmācības un neklātienes vispārējās izglītības programmās aprēķinos pedagogu darba samaksai netiek atsevišķi izdalītas stundas klases audzināšanai un fakultatīvās stundas, taču tiek paredzēts laiks papildu citiem pedagoga pienākumiem, kas tiek noteikts 20 % apmērā no stundām mācību plāna īstenošanai un šis laiks paredzēts darbu labošanai, individuālām konsultācijām, audzināšanas darbam u. tml.
Mērķdotācijas aprēķinā tiek izmantotas normētās klases, proti, uz katriem 40 izglītojamiem tiek noteikta viena klase. Mērķdotācijas apmērs pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts izmantojot formulu:
Klašu skaits * skolotāju slodžu skaits katrai klasei * pedagoga nominālā darba alga + VSAOI, kur
Klašu skaits = kopējais izglītojamo skaits konkrētā klasē (piemēram, 10. klase) / 40
Mērķdotācijas aprēķinam tiek izmantota pedagoga nominālā bruto darba alga, kas noteikta tādā apmērā kā vispārējās izglītības programmā lielai klasei, proti, pamatā ņemot zemāko noteikto pedagoga darba samaksas apmēru ar 20 % palielinājumu (t.i., 2026. gadā 1879,20 euro /mēnesī).
Aprēķinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai tālmācības izglītības programmu īstenošanai tiek paredzēts arī finansējums atbalsta personāla un direktora un direktora vietnieku darba samaksai, kas tiek aprēķināts kā 15 % no aprēķinātā mācību plāna īstenošanai. Neklātienes izglītības programmu gadījumā finansējums atbalsta personālam un administrācijai tiek aprēķināts atbilstoši vispārējam aprēķinam, proti, iekļaujot šos izglītojamos kopējā izglītojamo skaitā.

Ja vispārējā izglītības iestādē tiek īstenotas vispārējās pamatizglītības vai vidējās izglītības klātienes un neklātienes vai tālmācības programmas, izglītojamie, kas apgūst izglītību tālmācības programmā netiek ieskaitīti kopējā izglītojamo skaitā, aprēķinot mērķdotāciju atbalsta personāla un direktoru, direktoru vietnieku darba samaksai.

Projektā noteikts, ka mērķdotācijas, izņemot atbalsta personāla un direktoru/direktora vietnieku darba samaksai paredzēto finansējumu, saņēmējs ir izglītības iestāde. Praktiski visa mērķdotācija pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm arī turpmāk tiks virzīta caur pašvaldībām, mērķēti nodrošinot atbilstošā finansējuma piešķiršanu katrai izglītības iestādei.
Pašvaldība saņem un pārdala izglītības iestādēm mērķdotāciju atbalsta personāla un direktoru/direktora vietnieku darba samaksai. Lai gan ministrija norāda mērķdotācijas aprēķinu par katru izglītības iestādi, pašvaldība mērķdotāciju atbalsta personālam un direktoru / direktora vietnieku darba samaksai sadala atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā.

Valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes mērķdotācijas saņēmējs ir izglītības iestāde.
Valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmās tiek piešķirts pilnā apjomā tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par optimālo izglītojamo skaitu klašu grupā. Ja izglītības iestāde neatbilst optimālajam izglītojamo skaitam klašu grupā, valsts budžeta finansējums par konkrēto klašu posmu tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam konkrētā klašu grupā pret noteikto optimālo izglītojamo skaitu klašu grupā.

Attiecībā uz piecgadīgo, sešgadīgo bērnu izglītošanā iesaistīto pedagogu darba samaksu tiek saglabāta līdz šim spēkā esošā mērķdotācijas aprēķina metodika, kur finansējums pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts, ņemot vērā izglītojamo skaitu, viena bērnu izmaksu, īstenoto izglītības programmu un pašvaldības administratīvās teritorijas reģionālos koeficientus.