26-TA-1994: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. un 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" steidzami veicamu Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas ar ēku kompleksa avārijas glābšanas darbu turpināšanai, Tukuma luterāņu baznīcas torņa smailes jumta seguma atjaunošanai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles fasādes atjaunošanas darbu turpināšanai, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nama draudzes administratīvo un saimniecisko telpu aiz ikonostasa konservācijas un atjaunošanas darbiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei no valsts budžeta Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā 2026. gadā bija piešķirts valsts budžeta finansējums 1,5 milj. euro apmērā. Kopumā tika saņemti 99 pieteikumi par kopējo summu 7,4 milj. euro un saskaņā ar Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem un iesniegtajiem reliģisko konfesiju pieteikumiem valsts budžeta finansējums piešķirts 25 projektiem dažādu konservācijas un restaurācijas darbu veikšanai sakrālajos objektos, tajā skaitā 23 500 euro apmērā Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas draudzes mājas projektēšanas darbu trešās (noslēdzošās) kārtas īstenošanai un 17 000 euro Tukuma luterāņu baznīcas draudzes zāles dzegu un torņa jumta rekonstrukcijas darbiem.
Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei 2026. gadā bija piešķirts valsts budžeta finansējums 564 999,33 euro apmērā un konkursu rezultātā minētais finansējums piešķirts 38 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai, tostarp četriem objektiem neatliekamiem glābšanas darbiem.
2025. gadā, ņemot vērā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2024. gada 11. jūnijā saskaņoto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Arhitektoniskās izpētes grupa" izstrādāto restaurācijas būvprojektu valsts aizsargājamajam kultūras piemineklim "Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu" (valsts aizsardzības numurs 6596) un to, ka minētā objekta ēkas pamatu stiprināšana ir ļoti būtiska, šo darbu uzsākšanai ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojuma Nr. 888 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" 1.1. apakšpunktu piešķīra valsts budžeta finansējums 375 000 euro apmērā Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves "Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu" (valsts aizsardzības numurs 6596) avārijas glābšanas darbiem – ēkas pamatu pastiprināšanai. Šie darbi pabeigti un par tiem saņemta atskaite. Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar 2026. gada 22. jūnija vēstuli Nr.1-5.2/23 lūdzis sniegt atbalstu 375 000 euro apmērā, lai turpinātu avārijas seku novēršanu – pamatu stiprināšanu un deformācijas plaisu likvidēšanu, veicot to nostiprināšanu 2026. gadā.
Tukuma luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 6843) ar kultūrvēsturisko vērtību ne tikai Kurzemes reģiona ietvaros, bet arī visas Latvijas mērogā. Baznīca cieši saistīta ar Tukuma vēsturiskā centra attīstību un pilsētas identitāti. Tukuma luterāņu baznīca ir nozīmīgs Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas vēstures piemineklis, kurā saglabājies vairāku gadsimtu arhitektūras, kultūras un mākslas mantojums. Tukuma luterāņu baznīcā atrodas nekustamie valsts nozīmes mākslas pieminekļi – "Ērģeļu luktas", "Ērģeles", "Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks"", "Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris"", "Vitrāža "Kristus"", "Vitrāža "Labais gans"" un "Baznīcēnu soli". Visas četras minētās lielās un majestātiskās vitrāžas ir dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbi, kuros sakrālā tematika papildināta ar izsmalcinātu ornamentālo risinājumu. Pēdējos gados Tukuma luterāņu baznīcā veikti nozīmīgi atjaunošanas darbi, pilnībā nomainot draudzes zāles jumta segumu uz analogu sarkano dakstiņu klājumu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 2025. gada 21. maijā veiktajā apsekošanā Tukuma luterāņu baznīcā tika konstatēts, ka baznīcas torņa iesegums ir būtiski nolietojies, nokrišņu ūdens nonāk tieši uz torņa jumta koka konstrukcijām, torņa jumta ūdens notekas – daļēji zudušas un nefunkcionē un steidzami nepieciešami torņa koka konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas darbi. Tukuma luterāņu draudze bija iesniegusi pieteikumu Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes zāles dzegu un torņa jumta rekonstrukcijai par kopējo summu 330 747,49 euro., kurā valsts budžeta finansējums tika piešķirts 17 000 euro apmērā Tukuma luterāņu baznīcas dzegu rekonstrukcijai, jo jumta rekonstrukcijas darbus nav iespējams dalīt kārtās, taču jumta rekonstrukcijas darbi ir nepieciešami tā sliktā stāvokļa dēļ. Tukuma luterāņu baznīca ir publiski pieejama, un draudze līdztekus dievkalpojumiem baznīcā organizē koncertus, svētdienas skolu un citas izglītojošas un sabiedriskas aktivitātes.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle (valsts aizsardzības numurs 8562) ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta sākuma sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā un viena no nozīmīgākajām Liepājas Karostas vizuālajām dominantēm, kas organiski iekļaujas vēsturiskajā militārās pilsētiņas apbūves struktūrā un vienlaikus izceļas tajā ar savu mērogu un arhitektonisko izteiksmību. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle – bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā, un tā ir viena no četrām Latvijas Pareizticīgās Baznīcas katedrālēm. Katedrāles fasāžu arhitektonisko un māksliniecisko veidolu nosaka plastiski bagāta ķieģeļu arhitektūra, ko papildina majolikas tehnikā darināti polihromi keramikas elementi. Tieši monumentāli dekoratīvā apdare veido būtisku celtnes arhitektoniski mākslinieciskās vērtības daļu, taču pašlaik tās saglabātību apdraud plaši fasāžu bojājumi, materiālu degradācija un oriģinālās substances zudumi. 2022. gadā izstrādāta būvniecības iecere katedrāles fasāžu atjaunošanai, savukārt 2024. gadā veikti lokāli dienvidu ieejas mezgla atjaunošanas darbi. Latvijas Pareizticīgā Baznīca 2026. gadā Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā iesniedza projekta pieteikumu par 60 349,96 euro apmērā, paredzot atjaunot nelielu fasādes daļu. Neraugoties uz darbu augsto prioritāti, valsts budžeta finansējums netika piešķirts gan Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ierobežotā finansējuma dēļ, gan ņemot vērā nepieciešamību katedrāles fasāžu atjaunošanu īstenot plašākā un tehnoloģiski vienotā apjomā. Šāda pieeja nodrošina savstarpēji saistītu darbu secīgu izpildi, vienotu tehnoloģiju un materiālu savietojamību, kā arī augstāku darbu kvalitāti, jo dažādos laikos veiktu darbu savienojuma vietās rodas tehnisku vai vizuāli nekvalitatīvu risinājumu risks. Tas ir īpaši būtiski vēsturisku ēku atjaunošanā, kur konstrukciju, apdares un restaurācijas darbi ir tehnoloģiski savstarpēji saistīti, vienlaikus tā ir arī finansiāli racionālāk, jo, sadalot darbus nelielos posmos, atkārtoti jāveic būvlaukuma organizēšana, sastatņu uzstādīšana un demontāža, materiālu un tehnikas piegāde un citi sagatavošanas darbi.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir nozīmīga pareizticīgo kopienai, Liepājas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, un tā ir publiski pieejama apmeklētājiem. Katedrālē tiek īstenotas svētdienas skolas un pusaudžu un jauniešu kluba aktivitātes.
Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve (valsts aizsardzības numurs 6629) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams kopā ar klosteri veido vienotu un augstvērtīgu arhitektūras ansambli, kas ir viens no nozīmīgākajiem vecticībnieku garīgā un kultūras mantojuma centriem Latvijā un Baltijā. Īpašu māksliniecisku un kultūrvēsturisku vērtību veido lūgšanu nama ikonostass ar plašo svētbilžu (ikonu) kopumu. Tas ir lielākais un pilnīgākais šāda veida piemērs Latvijas teritorijā, ko raksturo ne vien tradicionālās ikonostasa rindas, bet arī vairākas papildrindas, veidojot izvērstu un teoloģiski pārdomātu ikonogrāfisko programmu. Ikonostass ir nozīmīgs arī arhitektūras vēstures kontekstā, jo tas ir viens no retajiem Latvijā zināmajiem profesionāla arhitekta Jāņa Baumaņa projektētajiem ikonostasiem, kurā harmoniski apvienoti arhitektūras, kokgriezuma un ikonogrāfijas elementi. Lūgšanu namā arī saglabājusies plaša liturģisko priekšmetu, seno rokrakstu un grāmatu kolekcija, kuras atsevišķas daļas datējamas jau ar 16. gadsimtu, un šo priekšmetu kopums sniedz izcilu ieskatu vecticībnieku reliģiskajā mākslā, rakstniecības tradīcijās un garīgajā kultūrā. Valsts budžeta finansējums nepieciešams, lai pabeigtu Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes administratīvās un saimnieciskās telpas aiz ikonostasa atjaunošanu atbilstoši to sākotnējai funkcijai un būtu novērsti riski, ko radīja neatbilstoša elektroinstalācija un komunikācijas. Atjaunotās telpas tiks izmantotas svētdienas skolas vajadzībām un draudzes administratīvo funkciju īstenošanai. Kultūras piemineklis ir publiski pieejams, ievērojot vecticībnieku reliģiskās tradīcijas, dievkalpojumu un citu reliģisko rituālu norises kārtību un laikus. Papildus tam Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri dievnama pagrabstāvā darbojas muzejs, kas apmeklētājiem pieejams svētdienās un pirmdienās iepriekš piesakot apmeklējumu.
Līdz ar to ir sagatavots finansējuma pieprasījums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" steidzamu un neatliekamu darbu veikšanai valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos valstiski nozīmīgās sakrālajās būvēs – Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu (valsts aizsardzības numurs 6596), Tukuma luterāņu baznīca (valsts aizsardzības numurs 6843), Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle (valsts aizsardzības numurs 8562) un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve (valsts aizsardzības numurs 6629).
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.[1]
Ņemot vērā, ka Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca, Tukuma luterāņu baznīca, Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir pieejama bez maksas, kā arī kalpo sociālam un kultūras mērķim, publisko līdzekļu piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un komercdarbības atbalsta kontroles normas nav jāpiemēro.
[1] Eiropas Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 34.punkts
Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei 2026. gadā bija piešķirts valsts budžeta finansējums 564 999,33 euro apmērā un konkursu rezultātā minētais finansējums piešķirts 38 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai, tostarp četriem objektiem neatliekamiem glābšanas darbiem.
2025. gadā, ņemot vērā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2024. gada 11. jūnijā saskaņoto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Arhitektoniskās izpētes grupa" izstrādāto restaurācijas būvprojektu valsts aizsargājamajam kultūras piemineklim "Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu" (valsts aizsardzības numurs 6596) un to, ka minētā objekta ēkas pamatu stiprināšana ir ļoti būtiska, šo darbu uzsākšanai ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojuma Nr. 888 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" 1.1. apakšpunktu piešķīra valsts budžeta finansējums 375 000 euro apmērā Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves "Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu" (valsts aizsardzības numurs 6596) avārijas glābšanas darbiem – ēkas pamatu pastiprināšanai. Šie darbi pabeigti un par tiem saņemta atskaite. Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar 2026. gada 22. jūnija vēstuli Nr.1-5.2/23 lūdzis sniegt atbalstu 375 000 euro apmērā, lai turpinātu avārijas seku novēršanu – pamatu stiprināšanu un deformācijas plaisu likvidēšanu, veicot to nostiprināšanu 2026. gadā.
Tukuma luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 6843) ar kultūrvēsturisko vērtību ne tikai Kurzemes reģiona ietvaros, bet arī visas Latvijas mērogā. Baznīca cieši saistīta ar Tukuma vēsturiskā centra attīstību un pilsētas identitāti. Tukuma luterāņu baznīca ir nozīmīgs Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas vēstures piemineklis, kurā saglabājies vairāku gadsimtu arhitektūras, kultūras un mākslas mantojums. Tukuma luterāņu baznīcā atrodas nekustamie valsts nozīmes mākslas pieminekļi – "Ērģeļu luktas", "Ērģeles", "Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks"", "Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris"", "Vitrāža "Kristus"", "Vitrāža "Labais gans"" un "Baznīcēnu soli". Visas četras minētās lielās un majestātiskās vitrāžas ir dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbi, kuros sakrālā tematika papildināta ar izsmalcinātu ornamentālo risinājumu. Pēdējos gados Tukuma luterāņu baznīcā veikti nozīmīgi atjaunošanas darbi, pilnībā nomainot draudzes zāles jumta segumu uz analogu sarkano dakstiņu klājumu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 2025. gada 21. maijā veiktajā apsekošanā Tukuma luterāņu baznīcā tika konstatēts, ka baznīcas torņa iesegums ir būtiski nolietojies, nokrišņu ūdens nonāk tieši uz torņa jumta koka konstrukcijām, torņa jumta ūdens notekas – daļēji zudušas un nefunkcionē un steidzami nepieciešami torņa koka konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas darbi. Tukuma luterāņu draudze bija iesniegusi pieteikumu Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes zāles dzegu un torņa jumta rekonstrukcijai par kopējo summu 330 747,49 euro., kurā valsts budžeta finansējums tika piešķirts 17 000 euro apmērā Tukuma luterāņu baznīcas dzegu rekonstrukcijai, jo jumta rekonstrukcijas darbus nav iespējams dalīt kārtās, taču jumta rekonstrukcijas darbi ir nepieciešami tā sliktā stāvokļa dēļ. Tukuma luterāņu baznīca ir publiski pieejama, un draudze līdztekus dievkalpojumiem baznīcā organizē koncertus, svētdienas skolu un citas izglītojošas un sabiedriskas aktivitātes.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle (valsts aizsardzības numurs 8562) ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta sākuma sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā un viena no nozīmīgākajām Liepājas Karostas vizuālajām dominantēm, kas organiski iekļaujas vēsturiskajā militārās pilsētiņas apbūves struktūrā un vienlaikus izceļas tajā ar savu mērogu un arhitektonisko izteiksmību. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle – bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā, un tā ir viena no četrām Latvijas Pareizticīgās Baznīcas katedrālēm. Katedrāles fasāžu arhitektonisko un māksliniecisko veidolu nosaka plastiski bagāta ķieģeļu arhitektūra, ko papildina majolikas tehnikā darināti polihromi keramikas elementi. Tieši monumentāli dekoratīvā apdare veido būtisku celtnes arhitektoniski mākslinieciskās vērtības daļu, taču pašlaik tās saglabātību apdraud plaši fasāžu bojājumi, materiālu degradācija un oriģinālās substances zudumi. 2022. gadā izstrādāta būvniecības iecere katedrāles fasāžu atjaunošanai, savukārt 2024. gadā veikti lokāli dienvidu ieejas mezgla atjaunošanas darbi. Latvijas Pareizticīgā Baznīca 2026. gadā Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā iesniedza projekta pieteikumu par 60 349,96 euro apmērā, paredzot atjaunot nelielu fasādes daļu. Neraugoties uz darbu augsto prioritāti, valsts budžeta finansējums netika piešķirts gan Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ierobežotā finansējuma dēļ, gan ņemot vērā nepieciešamību katedrāles fasāžu atjaunošanu īstenot plašākā un tehnoloģiski vienotā apjomā. Šāda pieeja nodrošina savstarpēji saistītu darbu secīgu izpildi, vienotu tehnoloģiju un materiālu savietojamību, kā arī augstāku darbu kvalitāti, jo dažādos laikos veiktu darbu savienojuma vietās rodas tehnisku vai vizuāli nekvalitatīvu risinājumu risks. Tas ir īpaši būtiski vēsturisku ēku atjaunošanā, kur konstrukciju, apdares un restaurācijas darbi ir tehnoloģiski savstarpēji saistīti, vienlaikus tā ir arī finansiāli racionālāk, jo, sadalot darbus nelielos posmos, atkārtoti jāveic būvlaukuma organizēšana, sastatņu uzstādīšana un demontāža, materiālu un tehnikas piegāde un citi sagatavošanas darbi.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir nozīmīga pareizticīgo kopienai, Liepājas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, un tā ir publiski pieejama apmeklētājiem. Katedrālē tiek īstenotas svētdienas skolas un pusaudžu un jauniešu kluba aktivitātes.
Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve (valsts aizsardzības numurs 6629) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams kopā ar klosteri veido vienotu un augstvērtīgu arhitektūras ansambli, kas ir viens no nozīmīgākajiem vecticībnieku garīgā un kultūras mantojuma centriem Latvijā un Baltijā. Īpašu māksliniecisku un kultūrvēsturisku vērtību veido lūgšanu nama ikonostass ar plašo svētbilžu (ikonu) kopumu. Tas ir lielākais un pilnīgākais šāda veida piemērs Latvijas teritorijā, ko raksturo ne vien tradicionālās ikonostasa rindas, bet arī vairākas papildrindas, veidojot izvērstu un teoloģiski pārdomātu ikonogrāfisko programmu. Ikonostass ir nozīmīgs arī arhitektūras vēstures kontekstā, jo tas ir viens no retajiem Latvijā zināmajiem profesionāla arhitekta Jāņa Baumaņa projektētajiem ikonostasiem, kurā harmoniski apvienoti arhitektūras, kokgriezuma un ikonogrāfijas elementi. Lūgšanu namā arī saglabājusies plaša liturģisko priekšmetu, seno rokrakstu un grāmatu kolekcija, kuras atsevišķas daļas datējamas jau ar 16. gadsimtu, un šo priekšmetu kopums sniedz izcilu ieskatu vecticībnieku reliģiskajā mākslā, rakstniecības tradīcijās un garīgajā kultūrā. Valsts budžeta finansējums nepieciešams, lai pabeigtu Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes administratīvās un saimnieciskās telpas aiz ikonostasa atjaunošanu atbilstoši to sākotnējai funkcijai un būtu novērsti riski, ko radīja neatbilstoša elektroinstalācija un komunikācijas. Atjaunotās telpas tiks izmantotas svētdienas skolas vajadzībām un draudzes administratīvo funkciju īstenošanai. Kultūras piemineklis ir publiski pieejams, ievērojot vecticībnieku reliģiskās tradīcijas, dievkalpojumu un citu reliģisko rituālu norises kārtību un laikus. Papildus tam Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri dievnama pagrabstāvā darbojas muzejs, kas apmeklētājiem pieejams svētdienās un pirmdienās iepriekš piesakot apmeklējumu.
Līdz ar to ir sagatavots finansējuma pieprasījums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" steidzamu un neatliekamu darbu veikšanai valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos valstiski nozīmīgās sakrālajās būvēs – Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu (valsts aizsardzības numurs 6596), Tukuma luterāņu baznīca (valsts aizsardzības numurs 6843), Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle (valsts aizsardzības numurs 8562) un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve (valsts aizsardzības numurs 6629).
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.[1]
Ņemot vērā, ka Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca, Tukuma luterāņu baznīca, Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir pieejama bez maksas, kā arī kalpo sociālam un kultūras mērķim, publisko līdzekļu piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un komercdarbības atbalsta kontroles normas nav jāpiemēro.
[1] Eiropas Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 34.punkts
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu (valsts aizsardzības numurs 6596) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas izceļas ar klasicisma stila risinājumiem un vēlākajām neorenesanses un pseidoromāņu pārbūvēm. Tā ir viena no nozīmīgākajām sakrālajām celtnēm Vecrīgā, cieši saistīta ar Latvijas kultūras un reliģisko vēsturi – no 1765. līdz 1892. gadam Rīgas Sāpju Dievmātes dievnams bija vienīgais katoļticības centrs Rīgā un Vidzemē.
2025. un 2026. gadā veikti Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas dievnama pamatu pastiprināšanas darbi, kam nepieciešams veikt sekojošus plaisu konstruktīvās nostiprināšanas darbus. Plaisu konstruktīvās nostiprināšanas darbi ir nepieciešami, lai pēc pamatu stabilizācijas nodrošinātu ēkas konstrukciju viengabalainību un novērstu esošo bojājumu turpmāku attīstību. Savlaicīga plaisu nostiprināšana mazinās konstrukciju deformāciju un sekundāru bojājumu risku, vienlaikus nodrošinot priekšnoteikumus turpmāku restaurācijas darbu veikšanai un kultūras pieminekļa ilgtermiņa saglabāšanai, un nodrošinātu tā turpmāku izmantošanu un publisku pieejamību.
Projektā norādītie visi četri dievnami – Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu, Tukuma luterāņu baznīca, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve nav tikai vēsturiski arhitektūras objekti, bet gan dzīvs sakrālais mantojums, kas turpina pildīt savu sākotnējo funkciju. Minētie dievnami tiek regulāri izmantoti dievkalpojumiem un citām reliģiskās dzīves norisēm, nodrošinot vietu draudzes un plašākas kopienas garīgajai dzīvei. Nepieciešamo darbu veikšana šajos dievnamos, ne tikai novērš neatgriezenisku bojājumu palielināšanos, bet vienlaikus nodrošina gan materiālā kultūras mantojuma, gan ar to saistīto nemateriālo vērtību – reliģisko tradīciju, kopienas atmiņas un vēsturiskās vietas izmantošanas nepārtrauktības – saglabāšanu.
2025. un 2026. gadā veikti Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas dievnama pamatu pastiprināšanas darbi, kam nepieciešams veikt sekojošus plaisu konstruktīvās nostiprināšanas darbus. Plaisu konstruktīvās nostiprināšanas darbi ir nepieciešami, lai pēc pamatu stabilizācijas nodrošinātu ēkas konstrukciju viengabalainību un novērstu esošo bojājumu turpmāku attīstību. Savlaicīga plaisu nostiprināšana mazinās konstrukciju deformāciju un sekundāru bojājumu risku, vienlaikus nodrošinot priekšnoteikumus turpmāku restaurācijas darbu veikšanai un kultūras pieminekļa ilgtermiņa saglabāšanai, un nodrošinātu tā turpmāku izmantošanu un publisku pieejamību.
Projektā norādītie visi četri dievnami – Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu, Tukuma luterāņu baznīca, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle un Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve nav tikai vēsturiski arhitektūras objekti, bet gan dzīvs sakrālais mantojums, kas turpina pildīt savu sākotnējo funkciju. Minētie dievnami tiek regulāri izmantoti dievkalpojumiem un citām reliģiskās dzīves norisēm, nodrošinot vietu draudzes un plašākas kopienas garīgajai dzīvei. Nepieciešamo darbu veikšana šajos dievnamos, ne tikai novērš neatgriezenisku bojājumu palielināšanos, bet vienlaikus nodrošina gan materiālā kultūras mantojuma, gan ar to saistīto nemateriālo vērtību – reliģisko tradīciju, kopienas atmiņas un vēsturiskās vietas izmantošanas nepārtrauktības – saglabāšanu.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē 2024. gada 11. jūnijā saskaņotajam sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Arhitektoniskās izpētes grupa" izstrādātajam restaurācijas būvprojektam Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcai ar ēku kompleksu ēkas pamatu stiprināšanai un, ņemot vērā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa valsts nozīmes statusu, tā augsto arhitektonisko, vēsturisko, reliģisko vērtību, kā arī nepieciešamību nodrošināt ēkas konstrukciju stabilitāti un novērst esošo bojājumu turpmāku attīstību, finansējuma piešķiršana Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas plaisu konstruktīvās nostiprināšanas darbiem ir pamatota un prioritāri atbalstāma. Darbu veikšana mazinās konstrukciju turpmākas deformācijas un kultūrvēsturisko vērtību bojājumu risku, vienlaikus radot priekšnoteikumus kultūras pieminekļa ilgtermiņa saglabāšanai un drošai izmantošanai. Avārijas darbu novēršanas turpināšanai – deformācijas plaisu likvidēšanai, veicot to nostiprināšanu un saistītajiem darbiem, kā arī inženierkomunikāciju un grīdu izbūvei ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 375 088,30 euro apmērā.
Tukuma luterāņu baznīcas torņa koka konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas darbiem Nacionālajā kultūras mantojumā pārvaldē ir saskaņots sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Arhitektoniskās izpētes grupa" projekts. Projekta ietvaros paredzēts atjaunot baznīcas torņa smailes jumtu, novēršot galveno bojājumu cēloni – nokrišņu ūdens iekļūšanu torņa konstrukcijās. Paredzēta esošā Tukuma luterāņu baznīcas nolietotā jumta seguma un latojuma demontāža, bojāto nesošo koka konstrukciju lokālā protezēšana. Pēc konstrukciju sakārtošanas paredzēts izbūvēt jaunu Tukuma luterāņu baznīcas jumta latojumu un apakšklāju ar hidroizolējošu membrānu, kā arī ierīkot jaunu jumta segumu. Vienlaikus tiks pilnībā sakārtota Tukuma luterāņu baznīcas lietus ūdens novadīšanas sistēma. Risinājums paredz arī Tukuma luterāņu baznīcas jumta turpmākai ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamo elementu izbūvi – apkopes āķus, apkopes un vēdināšanas lūkas –, kā arī zibensnovadītāja atjaunošanu un vēja kastes izbūvi un krāsošanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 326 264,73 euro apmērā.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles fasāžu atjaunošanai ir akciju sabiedrības "Būvuzņēmums Restaurators" izstrādāta ieceres dokumentācija, kas saskaņota Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Valsts budžeta finansējuma ietvaros tiktu veikta Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles austrumu fasādes ķieģeļu mūra posma, portika griestu plaknes un ieejas mezgla, tostarp ieejas lieveņa sānu malu, cokola un priekšējās sienas restaurācija. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles austrumu fasādes posmā paredzēta aptuveni 150 m² ķieģeļu fasādes virsmas restaurācija. Plānotie darbi ir vērsti uz Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles autentiskās vēsturiskās substances saglabāšanu, bojāto fasāžu, mūra, dabīgā akmens un dekoratīvo elementu turpmākas degradācijas apturēšanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 198 195,76 euro apmērā.
Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūves projekta ietvaros paredzēts turpināt Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama aiz ikonostasa ēkas daļas otrā stāva telpu izbūvi un atjaunošanu, kā arī nepieciešamos fasādes darbus, īstenojot būvdarbu trešo kārtu daļējā apjomā. Būvdarbu projekts ir saskaņots Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Darbu mērķis ir sakārtot Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūves ēkas iekšējās telpas, atjaunot bojātās konstrukcijas un virsmas un veikt telpu funkcionālai izmantošanai nepieciešamos izbūves un apdares darbus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskās ēkas pilnvērtīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 98 610,02 euro apmērā.
Tukuma luterāņu baznīcas torņa koka konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas darbiem Nacionālajā kultūras mantojumā pārvaldē ir saskaņots sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Arhitektoniskās izpētes grupa" projekts. Projekta ietvaros paredzēts atjaunot baznīcas torņa smailes jumtu, novēršot galveno bojājumu cēloni – nokrišņu ūdens iekļūšanu torņa konstrukcijās. Paredzēta esošā Tukuma luterāņu baznīcas nolietotā jumta seguma un latojuma demontāža, bojāto nesošo koka konstrukciju lokālā protezēšana. Pēc konstrukciju sakārtošanas paredzēts izbūvēt jaunu Tukuma luterāņu baznīcas jumta latojumu un apakšklāju ar hidroizolējošu membrānu, kā arī ierīkot jaunu jumta segumu. Vienlaikus tiks pilnībā sakārtota Tukuma luterāņu baznīcas lietus ūdens novadīšanas sistēma. Risinājums paredz arī Tukuma luterāņu baznīcas jumta turpmākai ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamo elementu izbūvi – apkopes āķus, apkopes un vēdināšanas lūkas –, kā arī zibensnovadītāja atjaunošanu un vēja kastes izbūvi un krāsošanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 326 264,73 euro apmērā.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles fasāžu atjaunošanai ir akciju sabiedrības "Būvuzņēmums Restaurators" izstrādāta ieceres dokumentācija, kas saskaņota Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Valsts budžeta finansējuma ietvaros tiktu veikta Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles austrumu fasādes ķieģeļu mūra posma, portika griestu plaknes un ieejas mezgla, tostarp ieejas lieveņa sānu malu, cokola un priekšējās sienas restaurācija. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles austrumu fasādes posmā paredzēta aptuveni 150 m² ķieģeļu fasādes virsmas restaurācija. Plānotie darbi ir vērsti uz Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles autentiskās vēsturiskās substances saglabāšanu, bojāto fasāžu, mūra, dabīgā akmens un dekoratīvo elementu turpmākas degradācijas apturēšanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 198 195,76 euro apmērā.
Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūves projekta ietvaros paredzēts turpināt Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama aiz ikonostasa ēkas daļas otrā stāva telpu izbūvi un atjaunošanu, kā arī nepieciešamos fasādes darbus, īstenojot būvdarbu trešo kārtu daļējā apjomā. Būvdarbu projekts ir saskaņots Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Darbu mērķis ir sakārtot Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūves ēkas iekšējās telpas, atjaunot bojātās konstrukcijas un virsmas un veikt telpu funkcionālai izmantošanai nepieciešamos izbūves un apdares darbus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskās ēkas pilnvērtīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Darbu veikšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums 98 610,02 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
998 161
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
998 161
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-998 161
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-998 161
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
998 161
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tāmes veicamajiem darbiem pievienotas Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un izlietoti 2026. gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija
- Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Tukuma draudze
- Liepājas Svētā Nikolaja Jūras Katedrāles pareizticīgo draudze
- Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Tāme darbiem Sāpju Dievmātes katoļu baznīcā ar ēku kompleksu
Datne
3. pielikums
Nosaukums
Tāme darbiem Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālē
Datne
4. pielikums
Nosaukums
Tāme darbiem Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu namā ar klosteri apbūvi
Datne