Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Bibliotēku likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Bibliotēku likums ir pieņemts 1998.gadā un tajā ir veikti grozījumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālām izmaiņām, ar Eiropas Savienības vienotās valūtas euro ieviešanu un citiem jautājumiem. 2022.gadā Bibliotēku likums tika papildināts ar nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Padomes 2017.gada 19.maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, taču citi būtiski grozījumi Bibliotēku likumā nav veikti, līdz ar to daļa Bibliotēku likuma tiesību normas ir novecojušas un neatbilst faktiskajai situācijai.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt bibliotēku darbību un aktualizēt, sakārtot un papildināt Bibliotēku likumu, lai tas atbilstu esošajai situācijai nozarē, tai skaitā, paplašināt likuma mērķi un funkcijas, definēt bibliotēku tīklu, mazināt bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu, precizēt nacionālo bibliotēku krājumu un bibliotēku direktoru kvalifikācijas prasības, svītrot prasības attiecībā uz bibliotēku materiālo un tehnisko pamatu, finansēšanas normatīviem.
Politikas jomas
Arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras un kinematogrāfijas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
14.07.2025. - 13.08.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kas vēlas izmantot un izmanto bibliotēkas pakalpojumus – bibliotēkas lietotāji, valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas un darbinieki, tajā skaitā bibliotēku darbinieki.
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas
- Valsts un pašvaldību iestādes – bibliotēku dibinātāji, tai skaitā, augstskolas.
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Katrīna Taurēna (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
14.07.2025. 09:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Lūdzu bibliotēkas nepataisīt par sociālajiem dienestiem, kad bibliotekāriem jāsniedz apmeklētājiem tādus pakalpojumus, kas jānodrošina sociālajiem dienestiem. Jā bibliotēka ir vieta, kur pulcējas cilvēki, bet ar kādu mērķi? Lai apmaksātu rēķinus, sameklētu sev darbu? Bibliotēkai ir citi uzdevumi.
15.07.2025. 21:20
Fiziska persona
Pagastos tiek slēgtas vienīgās bibliotēkas, nosaucot to par precedentu. Tā nedrīkstētu būt. Jo lūk, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos:
novada pagastā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000, ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka. Ja novada pagasta iedzīvotāju skaits ir lielāks par 2000, uz katriem nākamajiem 2000 iedzīvotāju novada pagasta teritorijā papildus ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka
Tātad katrā pagastā jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Kāpēc netiek ievēroti šie noteikumi?
novada pagastā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000, ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka. Ja novada pagasta iedzīvotāju skaits ir lielāks par 2000, uz katriem nākamajiem 2000 iedzīvotāju novada pagasta teritorijā papildus ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka
Tātad katrā pagastā jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Kāpēc netiek ievēroti šie noteikumi?
16.07.2025. 15:07
Fiziska persona
Esošā redakcija:
Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:
[…]
(4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka un Ministru kabinets."
Priekšlikums:
(4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju un pakalpojumus nosaka Ministru kabinets."
Ļoti labi, ka vismaz nedaudz plānots pagarināt akreditācijas periodu, jo tas daudziem rada krietnu devu stresa.
Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:
[…]
(4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka un Ministru kabinets."
Priekšlikums:
(4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju un pakalpojumus nosaka Ministru kabinets."
Ļoti labi, ka vismaz nedaudz plānots pagarināt akreditācijas periodu, jo tas daudziem rada krietnu devu stresa.
28.07.2025. 12:45
Fiziska persona
Vēlos izteikt atbalstu likumprojektā iekļautajam Bibliotēku likuma 3. panta “Bibliotēkas funkcijas” jaunās redakcijas pirmās daļas 6. punktam:
“(1) Bibliotēka veic šādas pamatfunkcijas:
6) atbalsta sniegšana digitālo prasmju apguvē un valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā;”.
Konkrētā funkcija atbilst valstī definētajiem digitālās transformācijas plāniem un ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu visu sabiedrības grupu sociālo un finansiālo iekļautību. Ņemot vērā gan digitālo transformāciju kopumā, gan publiskā un privātā sektora vēlmi pastāvīgi efektivizēt procesus un optimizēt pakalpojumu sniegšanas izmaksas, ir tikai likumsakarīgi, ka nākotnē arvien vairāk dažādu publisku un privātu pakalpojumu pieejamība tiks nodrošināta, izmantojot digitālos līdzekļus, turklāt neatkarīgi no tā, vai attiecīgie pakalpojumu būs pieejami klātienē vai tikai attālināti. Attīstot sabiedrības digitālās prasmes, jo īpaši, attiecībā uz šobrīd izplatītāko elektroniskās identifikācijas līdzekļu (eID, eParaksts, eParaksts mobile un SMART-ID) lietošanu, tiks palielināts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir digitālās pašapkalpošanās prasmes un spēja izmantot primāros publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā.
Uzskatu, ka būtu svarīgi nodrošināt, lai konkrētās likumprojektā iekļautās bibliotēkas pamatfunkcijas izmantošana praksē tiktu aktīvi veicināta, t.sk. meklējot un īstenojot sadarbības modeļus gan ar valsts un pašvaldību iestādēm, t.sk. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu, gan privāto sektoru, t.sk. ar kredītiestādēm, kurām atbilstoši normatīvo aktu prasībām jānodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē. Piemēram, ņemot vērā SMART-ID plašo pielietojumu gan privātā, gan publiskā sektora pakalpojumu pieejamībā, būtu lietderīgi, ja publiskais sektors rastu risinājumus, kas ļautu tam organizēt iedzīvotāju (jo īpaši, sabiedrības grupu ar paaugstinātu finansiālās atstumtības risku) apmācības arī par privātā sektora nodrošinātā SMART-ID lietošanu.
“(1) Bibliotēka veic šādas pamatfunkcijas:
6) atbalsta sniegšana digitālo prasmju apguvē un valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā;”.
Konkrētā funkcija atbilst valstī definētajiem digitālās transformācijas plāniem un ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu visu sabiedrības grupu sociālo un finansiālo iekļautību. Ņemot vērā gan digitālo transformāciju kopumā, gan publiskā un privātā sektora vēlmi pastāvīgi efektivizēt procesus un optimizēt pakalpojumu sniegšanas izmaksas, ir tikai likumsakarīgi, ka nākotnē arvien vairāk dažādu publisku un privātu pakalpojumu pieejamība tiks nodrošināta, izmantojot digitālos līdzekļus, turklāt neatkarīgi no tā, vai attiecīgie pakalpojumu būs pieejami klātienē vai tikai attālināti. Attīstot sabiedrības digitālās prasmes, jo īpaši, attiecībā uz šobrīd izplatītāko elektroniskās identifikācijas līdzekļu (eID, eParaksts, eParaksts mobile un SMART-ID) lietošanu, tiks palielināts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir digitālās pašapkalpošanās prasmes un spēja izmantot primāros publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā.
Uzskatu, ka būtu svarīgi nodrošināt, lai konkrētās likumprojektā iekļautās bibliotēkas pamatfunkcijas izmantošana praksē tiktu aktīvi veicināta, t.sk. meklējot un īstenojot sadarbības modeļus gan ar valsts un pašvaldību iestādēm, t.sk. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu, gan privāto sektoru, t.sk. ar kredītiestādēm, kurām atbilstoši normatīvo aktu prasībām jānodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē. Piemēram, ņemot vērā SMART-ID plašo pielietojumu gan privātā, gan publiskā sektora pakalpojumu pieejamībā, būtu lietderīgi, ja publiskais sektors rastu risinājumus, kas ļautu tam organizēt iedzīvotāju (jo īpaši, sabiedrības grupu ar paaugstinātu finansiālās atstumtības risku) apmācības arī par privātā sektora nodrošinātā SMART-ID lietošanu.
30.07.2025. 15:56
Fiziska persona
Saistībā ar 25. panta priekšlikumiem, kur norādīts, ka ir pieļaujams izglītības līmenis pašvaldības bibliotēkas direktoram pieļaujams 4. un 5. LKI līmeņa izglītība - šāds izglītības minimālais līmenis direktora amatam neliekas proporcionāls, ņemot vērā, ka citās bibliotēkās ierindas darbiniekam bez padotajiem nepieciešams vismaz 6. vai 7. LKI līmenis.
Saprotams, ka tas nepieciešams, jo mazās pašvaldībās varētu būt sarežģījumi atrast direktoru ar augstāko izglītību, bet tad ir jāpārskata izglītības prasības citās bibliotēku amatu saimēs.
Saprotams, ka tas nepieciešams, jo mazās pašvaldībās varētu būt sarežģījumi atrast direktoru ar augstāko izglītību, bet tad ir jāpārskata izglītības prasības citās bibliotēku amatu saimēs.
05.08.2025. 19:14
Fiziska persona
Šajā teikumā lieks "un" (Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka un Ministru kabinets).
Mulsinoši, ka speciālās bibliotēkas definīcijā ir izcelts tieši "patstāvīga". Kas tieši ar to domāts? Vai šī vārda izmantošana kaut kā būtiski tad nošķir šīs bibliotēkas no iepriekšējā punktā definētajām publiskajām bibliotēkām (tās nav patstāvīgas)?
Šajā teikumā liekas piņķerīgs vārdu virknējums "1) kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – krājuma pārvaldība: uzkrāšana, veidošana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana;". Varbūt var rakstīt "krājumā esošā kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – pārvaldība (uzkrāšana, veidošana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana)"?
Rekomendēju šajā teikumā "pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (trīs un vairāk darbinieki), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – augstākā izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) vai augstākā izglītība (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē;" iekļaut vārdu "vismaz". T.i. "augstākā izglītība (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta vismaz profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē". Šādā redakcijā tad ir arī pieļaujams, ka cilvēks apgūst ne tikai prof. pilnveides programmu (160h vai vairāk), bet var izvēlēties mācīties arī prof. tālākizglītības programmā bibliotēku nozarē (kas jau ir vēl pakāpi augstāk).
Mulsinoši, ka speciālās bibliotēkas definīcijā ir izcelts tieši "patstāvīga". Kas tieši ar to domāts? Vai šī vārda izmantošana kaut kā būtiski tad nošķir šīs bibliotēkas no iepriekšējā punktā definētajām publiskajām bibliotēkām (tās nav patstāvīgas)?
Šajā teikumā liekas piņķerīgs vārdu virknējums "1) kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – krājuma pārvaldība: uzkrāšana, veidošana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana;". Varbūt var rakstīt "krājumā esošā kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – pārvaldība (uzkrāšana, veidošana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana)"?
Rekomendēju šajā teikumā "pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (trīs un vairāk darbinieki), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – augstākā izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) vai augstākā izglītība (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē;" iekļaut vārdu "vismaz". T.i. "augstākā izglītība (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta vismaz profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē". Šādā redakcijā tad ir arī pieļaujams, ka cilvēks apgūst ne tikai prof. pilnveides programmu (160h vai vairāk), bet var izvēlēties mācīties arī prof. tālākizglītības programmā bibliotēku nozarē (kas jau ir vēl pakāpi augstāk).
07.08.2025. 15:04
Daiga Brigmane
Paldies, veikti aktuāli un atbilstīgi mūsdienu situācijai likuma grozījumi. Nodefinēta visu bibliotēku tīkla tipoloģija un LNB metodiskā, konsultatīvā un interešu pārstāvniecība, domājams saglabājot RGB metodiskās funkcijas, ko nosaka Ministru kabineta normatīvais dokuments.
1) Paplašinātas bibliotēku darbības funkcijas no divām uz septiņām ar divām papildfunkcijām pašvaldību bibliotēkām: funkcija – atbalsts vietējās kopienas un tās identitātes veidošanai un stiprināšanai, kā izprotama vai īstenojama funkcija – atbalsts, kas patiesībā domāta pašvaldību dibinātājiem “Pašvaldības likums” paredz kultūras iestāžu atbalstu.
2) Akreditācijas termiņš uz sešiem gadiem, terminoloģijas maiņa visā dokumentā – der!
3) Izglītība - "(2) Bibliotēkas vadītājs (direktors) var būt persona, kurai ir attiecīga izglītība: vai augstāka izglītība par noteikto - vismaz pašvaldību jeb vietējas nozīmes bibliotēkās; paplašināto funkciju ietvaros vēlams izvairīties no ielikteņiem zemo prasību uzstādījumā.
pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (līdz diviem darbiniekiem), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 4. LKI līmenis)."
Otrkārt papildināt ar vārdiem “citā vai radniecīgā nozarē”,
pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (trīs un vairāk darbinieki), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – augstākā izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) vai augstākā izglītība citā nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē;
1) Paplašinātas bibliotēku darbības funkcijas no divām uz septiņām ar divām papildfunkcijām pašvaldību bibliotēkām: funkcija – atbalsts vietējās kopienas un tās identitātes veidošanai un stiprināšanai, kā izprotama vai īstenojama funkcija – atbalsts, kas patiesībā domāta pašvaldību dibinātājiem “Pašvaldības likums” paredz kultūras iestāžu atbalstu.
2) Akreditācijas termiņš uz sešiem gadiem, terminoloģijas maiņa visā dokumentā – der!
3) Izglītība - "(2) Bibliotēkas vadītājs (direktors) var būt persona, kurai ir attiecīga izglītība: vai augstāka izglītība par noteikto - vismaz pašvaldību jeb vietējas nozīmes bibliotēkās; paplašināto funkciju ietvaros vēlams izvairīties no ielikteņiem zemo prasību uzstādījumā.
pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (līdz diviem darbiniekiem), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 4. LKI līmenis)."
Otrkārt papildināt ar vārdiem “citā vai radniecīgā nozarē”,
pašvaldības bibliotēkas vai struktūrvienības (trīs un vairāk darbinieki), kas akreditēta vietējas nozīmes statusā, vadītājam (direktoram) – augstākā izglītība bibliotēku nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) vai augstākā izglītība citā nozarē (vismaz 5. LKI līmenis) un apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma bibliotēku nozarē;
08.08.2025. 14:34
Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas valde (LATABA)
Liels paldies darba grupai par jaunā dokumenta izstrādi, argumentētiem jauniem papildinājumiem.
Daži ierosinājumi:
16. speciālā bibliotēka - Ierosinām papildināt, jo var būt speciālās bibliotēkas, kuras Latvijā dibina starptautiskas organizācijas vai iestādes. Priekšlikums padomāt par papildinājumu: Pārstāv ārvalstu institūciju jeb organizāciju darbības jomas atsevišķās zinību jomās Latvijā jeb ir ārvalstu institūciju filiālbibliotēka Latvijā.
9. pantā:
a) valsts nozīmes bibliotēkām atstāt akreditācijas periodu pieci gadi, kā tas bija iepriekš noteikts. Bibliotēku akreditācija veicama reizi piecos gados (nevis sešos, kā tas tiek šobrīd piedāvāts).
b) Tāpat ir neliela pretruna. Ja valsts nozīmes bibliotēkas (LNB) direktoru ieceļ uz 5 gadiem, tad arī konkrētajam bibliotēkas direktoram ir jānodrošina bibliotēkas akreditācija par savu darbības (bibliotēkas vadīšanas) periodu.
Ja tiek ieviesta jauna prasība 6 gadi, tas ir arī papildus slogs lielajām valsts nozīmes bibliotēkām sagatavot akreditācijas dokumentāciju par 6 gadiem.
c) ierosinājums diskusijai/ pārdomām - pieaicināt divus ārvalstu bibliotēku jomas eskpertus valsts nozīmes bibliotēku akreditācijas komisijās. Tāda prakse ir augstskolu studiju programmu akreditācijas procesā, kuru iespējams ir vērts pielietot arī valsts nozīmes bibliotēku akreditācijas procesā.
Daži ierosinājumi:
16. speciālā bibliotēka - Ierosinām papildināt, jo var būt speciālās bibliotēkas, kuras Latvijā dibina starptautiskas organizācijas vai iestādes. Priekšlikums padomāt par papildinājumu: Pārstāv ārvalstu institūciju jeb organizāciju darbības jomas atsevišķās zinību jomās Latvijā jeb ir ārvalstu institūciju filiālbibliotēka Latvijā.
9. pantā:
a) valsts nozīmes bibliotēkām atstāt akreditācijas periodu pieci gadi, kā tas bija iepriekš noteikts. Bibliotēku akreditācija veicama reizi piecos gados (nevis sešos, kā tas tiek šobrīd piedāvāts).
b) Tāpat ir neliela pretruna. Ja valsts nozīmes bibliotēkas (LNB) direktoru ieceļ uz 5 gadiem, tad arī konkrētajam bibliotēkas direktoram ir jānodrošina bibliotēkas akreditācija par savu darbības (bibliotēkas vadīšanas) periodu.
Ja tiek ieviesta jauna prasība 6 gadi, tas ir arī papildus slogs lielajām valsts nozīmes bibliotēkām sagatavot akreditācijas dokumentāciju par 6 gadiem.
c) ierosinājums diskusijai/ pārdomām - pieaicināt divus ārvalstu bibliotēku jomas eskpertus valsts nozīmes bibliotēku akreditācijas komisijās. Tāda prakse ir augstskolu studiju programmu akreditācijas procesā, kuru iespējams ir vērts pielietot arī valsts nozīmes bibliotēku akreditācijas procesā.
11.08.2025. 18:31
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un sniedz atzinumu.
LPA augstu vērtē bibliotēku nozīmīgo lomu sabiedrības un kopienu attīstībā, īpaši reģionos, kur bibliotēkas nereti ir galvenais informācijas, izglītības un kultūras pieejamības punkts. Konceptuāli atbalstām grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz paplašināt bibliotēku funkcijas, tajā skaitā stiprināt sabiedrības pilsonisko līdzdalību un valstiskuma apziņu.
LPA ieskatā, bibliotēkas ir būtisks resurss ar ievērojamu potenciālu, un sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespējams radīt spēcīgas sinerģijas, kas ilgtermiņā stiprinās sabiedrības līdzdalību un demokrātiju. Tādēļ, lai nodrošinātu mērķa efektīvu sasniegšanu, rosinām apsvērt:
-Veidot ciešu un mērķtiecīgu sadarbību starp bibliotēkām un organizēto pilsonisko sabiedrību (biedrībām un nodibinājumiem), lai apvienotu resursus, zināšanas un kontaktus sabiedrības iesaistes veicināšanai.
-Paredzēt adekvātus resursus jauno funkciju ieviešanai, tostarp cilvēkresursus un finansiālu nodrošinājumu. Īpaša uzmanība būtu pievēršama reģioniem, kur resursi ir ierobežoti.
-Plānot un īstenot komunikācijas stratēģiju, lai iedzīvotāji uzzinātu par bibliotēku jaunajām iespējām un tiktu motivēti tajās iesaistīties.
-Efektīvi izmantot bibliotēku telpu potenciālu, paredzot iespējas biedrībām un nodibinājumiem rīkot pasākumus, mācības un konsultācijas bibliotēkās, tādējādi paplašinot to lomu kopienas dzīvē.
LPA un tās biedri apliecina, ka ir gatavi aktīvi iesaistīties šajā procesā.
Vienlaikus aicinām paust skaidru apņemšanos, ka šie grozījumi neietekmēs finansējuma pieejamību pilsoniskas sabiedrības organizācijām, un ka potenciāli jaunas finansējuma iespējas, kuru mērķis būs veicināt pilsonisko aktivitāti un stiprināt demokrātiju, būs pieejamas arī biedrībām un nodibinājumiem.
Papildus aicinām anotācijā iekļaut skaidru ilgtermiņa vīziju, kā un ar kādiem resursiem tiks sasniegts Likumprojektā definētais bibliotēku mērķis un īstenotas jaunās funkcijas, kā arī paredzēt veidot ex-post izvērtējumu, kā bibliotēku funkciju un mērķa paplašināšana ir veicinājusi sabiedrības pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos un valstiskuma stiprināšanā, lai novērtētu šo grozījumu efektivitāti ilgtermiņā.
LPA augstu vērtē bibliotēku nozīmīgo lomu sabiedrības un kopienu attīstībā, īpaši reģionos, kur bibliotēkas nereti ir galvenais informācijas, izglītības un kultūras pieejamības punkts. Konceptuāli atbalstām grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz paplašināt bibliotēku funkcijas, tajā skaitā stiprināt sabiedrības pilsonisko līdzdalību un valstiskuma apziņu.
LPA ieskatā, bibliotēkas ir būtisks resurss ar ievērojamu potenciālu, un sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespējams radīt spēcīgas sinerģijas, kas ilgtermiņā stiprinās sabiedrības līdzdalību un demokrātiju. Tādēļ, lai nodrošinātu mērķa efektīvu sasniegšanu, rosinām apsvērt:
-Veidot ciešu un mērķtiecīgu sadarbību starp bibliotēkām un organizēto pilsonisko sabiedrību (biedrībām un nodibinājumiem), lai apvienotu resursus, zināšanas un kontaktus sabiedrības iesaistes veicināšanai.
-Paredzēt adekvātus resursus jauno funkciju ieviešanai, tostarp cilvēkresursus un finansiālu nodrošinājumu. Īpaša uzmanība būtu pievēršama reģioniem, kur resursi ir ierobežoti.
-Plānot un īstenot komunikācijas stratēģiju, lai iedzīvotāji uzzinātu par bibliotēku jaunajām iespējām un tiktu motivēti tajās iesaistīties.
-Efektīvi izmantot bibliotēku telpu potenciālu, paredzot iespējas biedrībām un nodibinājumiem rīkot pasākumus, mācības un konsultācijas bibliotēkās, tādējādi paplašinot to lomu kopienas dzīvē.
LPA un tās biedri apliecina, ka ir gatavi aktīvi iesaistīties šajā procesā.
Vienlaikus aicinām paust skaidru apņemšanos, ka šie grozījumi neietekmēs finansējuma pieejamību pilsoniskas sabiedrības organizācijām, un ka potenciāli jaunas finansējuma iespējas, kuru mērķis būs veicināt pilsonisko aktivitāti un stiprināt demokrātiju, būs pieejamas arī biedrībām un nodibinājumiem.
Papildus aicinām anotācijā iekļaut skaidru ilgtermiņa vīziju, kā un ar kādiem resursiem tiks sasniegts Likumprojektā definētais bibliotēku mērķis un īstenotas jaunās funkcijas, kā arī paredzēt veidot ex-post izvērtējumu, kā bibliotēku funkciju un mērķa paplašināšana ir veicinājusi sabiedrības pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos un valstiskuma stiprināšanā, lai novērtētu šo grozījumu efektivitāti ilgtermiņā.
13.08.2025. 13:18
Anita Seļicka - Biedrība "Latvijas Lauku forums"
Biedrība "Latvijas Lauku forums" (turpmāk tekstā - LLF) ir iepazinusies ar piedāvāto Bibliotēkas likuma grozījumu redakciju un apkopojusi savus, biedrorganizāciju un ierosinājumus:
1) Esošā redakcija: 1.panta 15. punkts "15) publiskā bibliotēka – universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un apkalpo vietējos vai reģiona iedzīvotājus";
LLF piedāvāt redakcija: "15) publiskā bibliotēka – universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un tās pamatpakalpojumu zona ir administratīvā teritorija un tās iedzīvotāji";
Pamatojums: Ar sākotnēji piedāvāto formulējumu tiek sašaurināta iedzīvotāju grupa, kas saņem pakalpojumu. Praksē bibliotēka apkalpo daudz plašāku loku, kas nav mazāk nozīmīgs.
2) Esošā redakcija: 1.panta papildināt pantu ar 16. punktu šādā redakcijā: "16) speciālā bibliotēka – patstāvīga bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai īpašas reģionālas intereses.".
LLF piedāvātā redakcija: "16) speciālā bibliotēka –bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai īpašas reģionālas intereses.
Pamatojums: Arī publiskā bibliotēka ir patstāvīga bibliotēka, kas nav minēts 15). Tas tad ir jānorāda abām vai nevienai.
3) Esošā redakcija: 2.1 pantā (4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka un Ministru kabinets.
LLF piedāvātā redakcija: (4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka Ministru kabinets
Pamatojums: Svītrot "Un", nav nepieciešams.
4) LLF piedāvātais papildinājums: 3. panta redakcijā iekļaut iespēju pašvaldībām deleģēt daļu bibliotēku funkciju – īpaši 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktās funkcijas, kā arī atbalsta sniegšanu vietējai kopienai - vietējām NVO vai neformālām grupām, kas pārzin savu teritoriju un kopienu,kā arī veicinātu vietējo resursu izmantošanu. Slēdzot vienošanos, skaidri noteikt pienākumus un atbildības.
Pamatojums: Dažos reģionos bibliotēkas ir atvērtas reti, kas ir ierobežojošs faktors šo funciju veikšanai. Funkciju deleģēšana vietējām organizācijām vai grupām nodrošinātu ciešāku saikni ar kopienu un atbilstību vietējām vajadzībām, vienlaikus efektīvāk īstenojot likumā noteiktās funkcijas.
5) Esošā redakcija: 9. pantā: izslēgt ceturtās daļas otro teikumu
LLF piedāvātā redakcija: precizēt kādā no punktiem, kas notiek, ja bibliotēka netiek akreditēta?
Pamatojums: Nav līdz galam skaidras darbības.
6) Esošā redakcija: 29. pantā: "(4) Ikviena pašvaldība nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpstošajā teritoriālā iedalījuma vienībā (valstspilsētās, novada pilsētās un visos novada pagastos) vienlīdz pieejamus bibliotekāros pakalpojumus bibliotēkās un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotājiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju un sniegtajiem pakalpojumiem."
LLF piedāvā redakcija: precizēt termina "vielīdz pieejamus", kas ir nesaprotams, dažādi tulkojams formulējums
Pamatojums: precizēt, lai nerodas interpretācijas par lietoto terminoloģiju,
7) Lūdzam skaidrot, kad tiks izstrādāti kādi MK noteikumi šo vietā: Ministru kabineta 2001. gada 11. septembra noteikumi Nr. 395 "Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi" un Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumi Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi".
Latvijas Lauku forums ir gatavs turpināt sadarbību šajā jomā, jo uzskatām bibliotēkas par nozīmīgu partneri un atbalsta punktu kopienām. Šogad, 11.–13. jūnijā Mālpilī notikušajā 7. Latvijas Lauku kopienu parlamentā, kas pulcēja vairāk nekā 300 aktīvo lauku reģionu pārstāvju, īpaša uzmanība tika pievērsta bibliotēku lomai un attīstības iespējām reģionos. Diskusiju rezultātā bibliotēku attīstības veicināšana tika iekļauta parlamenta rezolūcijā (9.punkts,skat.zemāk), kas kalpo kā kompass turpmākai lauku attīstībai:
9. Dzīvotspējas infrastruktūra-kopienu centri un bibliotēkas–sniegt atbalstu pašvaldību neizmantotajām ēkām, satikšanās vietām un pakalpojumu centriem, t.sk.lauku bibliotēkām kā daudzfunkcionāliem kopienu centriem, kuros apvienojas mūžizglītība, digitālās prasmes, pakalpojumu pieejamība, kā arī atbalsta darbs, ko veic vietējās kopienas un NVO. Nepieciešams sniegt nozīmīgu atbalstu cilvēkresursiem–atalgojumam, izglītībai un motivācijai bibliotekāriem/NVO koordinatoriem, kā arī sekmēt lēmēju izpratni, piemēram, īstenojot programmu “Deputāts praksē”, lai kliedētustereotipus un tiešā veidāiepazītu vietējās vajadzības.
Ar pilnu rezulūcijas tekstu iespējams iepazīties šeit -https://parlaments.laukuforums.lv/rezol%C5%ABcija
1) Esošā redakcija: 1.panta 15. punkts "15) publiskā bibliotēka – universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un apkalpo vietējos vai reģiona iedzīvotājus";
LLF piedāvāt redakcija: "15) publiskā bibliotēka – universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un tās pamatpakalpojumu zona ir administratīvā teritorija un tās iedzīvotāji";
Pamatojums: Ar sākotnēji piedāvāto formulējumu tiek sašaurināta iedzīvotāju grupa, kas saņem pakalpojumu. Praksē bibliotēka apkalpo daudz plašāku loku, kas nav mazāk nozīmīgs.
2) Esošā redakcija: 1.panta papildināt pantu ar 16. punktu šādā redakcijā: "16) speciālā bibliotēka – patstāvīga bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai īpašas reģionālas intereses.".
LLF piedāvātā redakcija: "16) speciālā bibliotēka –bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai īpašas reģionālas intereses.
Pamatojums: Arī publiskā bibliotēka ir patstāvīga bibliotēka, kas nav minēts 15). Tas tad ir jānorāda abām vai nevienai.
3) Esošā redakcija: 2.1 pantā (4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka un Ministru kabinets.
LLF piedāvātā redakcija: (4) Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju, pakalpojumus nosaka Ministru kabinets
Pamatojums: Svītrot "Un", nav nepieciešams.
4) LLF piedāvātais papildinājums: 3. panta redakcijā iekļaut iespēju pašvaldībām deleģēt daļu bibliotēku funkciju – īpaši 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktās funkcijas, kā arī atbalsta sniegšanu vietējai kopienai - vietējām NVO vai neformālām grupām, kas pārzin savu teritoriju un kopienu,kā arī veicinātu vietējo resursu izmantošanu. Slēdzot vienošanos, skaidri noteikt pienākumus un atbildības.
Pamatojums: Dažos reģionos bibliotēkas ir atvērtas reti, kas ir ierobežojošs faktors šo funciju veikšanai. Funkciju deleģēšana vietējām organizācijām vai grupām nodrošinātu ciešāku saikni ar kopienu un atbilstību vietējām vajadzībām, vienlaikus efektīvāk īstenojot likumā noteiktās funkcijas.
5) Esošā redakcija: 9. pantā: izslēgt ceturtās daļas otro teikumu
LLF piedāvātā redakcija: precizēt kādā no punktiem, kas notiek, ja bibliotēka netiek akreditēta?
Pamatojums: Nav līdz galam skaidras darbības.
6) Esošā redakcija: 29. pantā: "(4) Ikviena pašvaldība nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpstošajā teritoriālā iedalījuma vienībā (valstspilsētās, novada pilsētās un visos novada pagastos) vienlīdz pieejamus bibliotekāros pakalpojumus bibliotēkās un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotājiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju un sniegtajiem pakalpojumiem."
LLF piedāvā redakcija: precizēt termina "vielīdz pieejamus", kas ir nesaprotams, dažādi tulkojams formulējums
Pamatojums: precizēt, lai nerodas interpretācijas par lietoto terminoloģiju,
7) Lūdzam skaidrot, kad tiks izstrādāti kādi MK noteikumi šo vietā: Ministru kabineta 2001. gada 11. septembra noteikumi Nr. 395 "Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi" un Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumi Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi".
Latvijas Lauku forums ir gatavs turpināt sadarbību šajā jomā, jo uzskatām bibliotēkas par nozīmīgu partneri un atbalsta punktu kopienām. Šogad, 11.–13. jūnijā Mālpilī notikušajā 7. Latvijas Lauku kopienu parlamentā, kas pulcēja vairāk nekā 300 aktīvo lauku reģionu pārstāvju, īpaša uzmanība tika pievērsta bibliotēku lomai un attīstības iespējām reģionos. Diskusiju rezultātā bibliotēku attīstības veicināšana tika iekļauta parlamenta rezolūcijā (9.punkts,skat.zemāk), kas kalpo kā kompass turpmākai lauku attīstībai:
9. Dzīvotspējas infrastruktūra-kopienu centri un bibliotēkas–sniegt atbalstu pašvaldību neizmantotajām ēkām, satikšanās vietām un pakalpojumu centriem, t.sk.lauku bibliotēkām kā daudzfunkcionāliem kopienu centriem, kuros apvienojas mūžizglītība, digitālās prasmes, pakalpojumu pieejamība, kā arī atbalsta darbs, ko veic vietējās kopienas un NVO. Nepieciešams sniegt nozīmīgu atbalstu cilvēkresursiem–atalgojumam, izglītībai un motivācijai bibliotekāriem/NVO koordinatoriem, kā arī sekmēt lēmēju izpratni, piemēram, īstenojot programmu “Deputāts praksē”, lai kliedētustereotipus un tiešā veidāiepazītu vietējās vajadzības.
Ar pilnu rezulūcijas tekstu iespējams iepazīties šeit -https://parlaments.laukuforums.lv/rezol%C5%ABcija
13.08.2025. 15:33
Atlasīti 10 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25