Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) nepieciešams precizēt atsevišķas prasības elektroskrejriteņu lietošanas kārtībai, sabiedriskā transporta joslas izmantošanai, autopārvadājumiem, pārskatīt ceļu satiksmes drošības prasības attiecībā uz velosipēdu vadītājiem un gājējiem, papildināt ar prasībām, kas attiecināmas uz automaģistrālēm, tostarp par atļautā braukšanas ātruma ierobežojumiem, precizēt par kārtību uz ātrgaitas ceļiem, prasībām invalīdu stāvvietu izmantošanas kartei u.c., lai šobrīd spēkā esošās tiesību normas tiktu pielāgotas augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām.
Mērķa apraksts
Paaugstināt drošības prasības elektroskejriteņu lietotājiem, gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Papildināt Ceļu satiksmes noteikumus ar prasībām attiecībā uz automaģistrālēm, precizēt uz ātrgaitas ceļiem. Precizēt tiesību normas invalīdu stāvvietu izmantošanai, autopārvadājumiem (intermodālie pārvadājumi) u.c.
Politikas jomas
Autosatiksmes politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
25.04.2023. - 12.05.2023.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības locekļiem iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki (autovadītāji, gājēji, velosipēdisti u.c.)
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki (autovadītāji, gājēji, velosipēdisti u.c.)
Sagatavoja
Jānis Kalniņš (SAM)
Atbildīgā persona
Ilonda Stepanova (SAM)
Izsludināšanas datums
26.04.2023. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Mihails Simvulidi - Apvienība "Pilsēta cilvēkiem"
Noteikumu 200. punktā ir paredzēta iespēja braukt pa brauktuvi vai ietvi, nevis pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, tikai gadījumos, ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa. Praksē bieži rodas situācijas, ka braukšana pa velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu nav iespējama vai ir bīstama, jo uz tiem ir novietotas automašīnas vai uz tiem ziemas sezonā atrodas sniegs vai ledus. Tāpat bieži ir situācijas, ka velojosla, velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš ir ierīkoti tikai ceļa vienā pusē, taču velosipēda vadītāja maršruta sākuma vai beigu punkts (ēka vai blakusteritorija) atrodas pretējā ceļa pusē, vai velosipēda vadītājam ir jānogriežas uz perpendikulāra ceļa, kas piekļaujas pretējā ceļa pusē, un attiecīgā vietā nav paredzēta brauktuves šķērsošana. Sakarā ar to lūdzam izteikt 200. punktu šādā redakcijā:
200. Velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav, tie ir attālināti no ceļa vai, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, braukšana pa tiem izvēlētajā virzienā nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama, velosipēdu vadītājiem atļauts: [...]
200. Velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav, tie ir attālināti no ceļa vai, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, braukšana pa tiem izvēlētajā virzienā nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama, velosipēdu vadītājiem atļauts: [...]
12.05.2023. 12:42
Mihails Simvulidi - Apvienība "Pilsēta cilvēkiem"
Stokholmas deklarācijā (https://www.roadsafetysweden.com/contentassets/b37f0951c837443eb9661668d5be439e/stockholm-declaration-english.pdf), kuru 2020. gadā parakstīja arī Latvijas Republikas satiksmes ministrs, ir noteikts, ka ir nepieciešams koncentrējieties uz braukšanas ātruma pārvaldību, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu stiprināšanu, lai novērstu ātruma pārsniegšanu, tādējādi rosinot ieviest maksimālo braukšanas ātrumu 30 km/h apdzīvotās vietās, kur mazaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki un transportlīdzekļi atrodas uz viena ceļa, izņemot gadījumus, kad ir pārliecinoši pierādījumi, ka lielāks ātrums mazsaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir drošs, kā rezultātā tiktu labvēlīgi ietekmēta arī gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas.
Transportlīdzeklim uzbraucot gājējam ar ātrumu 30 km/h, letālu traumu varbūtība ir mazāka par 10%, savukārt ar ātrumu 50 km/h letālu traumu varbūtība jau pārsniedz 80% (https://www.sam.gov.lv/lv/media/745/download?attachment), papildus tam transportlīdzekļa vadītājam, braucot ar lielāku ātrumu, daudz lielāka apstāšanās ceļa dēļ ir daudz mazāka iespēja izvairīties no uzbraukšanas gājējam vai velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam. Savukārt uz ceļa, kur var notikt frontālas sadursme starp automašīnām vai tās var apgāzties, drošs ātrums ir tikai 70%.
Ņemot vērā šos apstākļus, to, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, un to, ka Latvijā uz lielākās daļas ceļu nav atdalītas satiksmes telpas gājējiem un velosipēdu un elektroskrejirteņu vadītājiem, lūdzam ieviest noklusējuma maksimālo ātrumu apdzīvotās vietās 30 km/h un ārpus apdzīvotām vietām 70 km/h, kuru būtu iespējams grozīt ar ceļa zīmēm (piemēram, uz maģistrāliem ceļiem). Mūsu piedāvātā 101. punkta redakcijā:
101. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju, stāvvietu un stāvvietu zonu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 70 km/h, bet vietās, kas apzīmētas ar 552. vai 557.ceļa zīmi, jāievēro braukšanas ātrums atbilstoši šo noteikumu 103.4. un 103.7.apakšpunktos noteiktajai kārtībai.
Transportlīdzeklim uzbraucot gājējam ar ātrumu 30 km/h, letālu traumu varbūtība ir mazāka par 10%, savukārt ar ātrumu 50 km/h letālu traumu varbūtība jau pārsniedz 80% (https://www.sam.gov.lv/lv/media/745/download?attachment), papildus tam transportlīdzekļa vadītājam, braucot ar lielāku ātrumu, daudz lielāka apstāšanās ceļa dēļ ir daudz mazāka iespēja izvairīties no uzbraukšanas gājējam vai velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam. Savukārt uz ceļa, kur var notikt frontālas sadursme starp automašīnām vai tās var apgāzties, drošs ātrums ir tikai 70%.
Ņemot vērā šos apstākļus, to, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, un to, ka Latvijā uz lielākās daļas ceļu nav atdalītas satiksmes telpas gājējiem un velosipēdu un elektroskrejirteņu vadītājiem, lūdzam ieviest noklusējuma maksimālo ātrumu apdzīvotās vietās 30 km/h un ārpus apdzīvotām vietām 70 km/h, kuru būtu iespējams grozīt ar ceļa zīmēm (piemēram, uz maģistrāliem ceļiem). Mūsu piedāvātā 101. punkta redakcijā:
101. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju, stāvvietu un stāvvietu zonu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 70 km/h, bet vietās, kas apzīmētas ar 552. vai 557.ceļa zīmi, jāievēro braukšanas ātrums atbilstoši šo noteikumu 103.4. un 103.7.apakšpunktos noteiktajai kārtībai.
12.05.2023. 20:04
Atlasīti 27 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25