Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Trauksmes celšanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Informatīvajā ziņojumā "Trauksmes celšanas likuma īstenošanas ex-post izvērtējums" (24-TA-1548) tika sniegts vispusīgs Trauksmes celšanas likuma (turpmāk – Likums) ieviešanas, ietekmes un efektivitātes izvērtējums tā gandrīz piecos (kopš 2019. gada 1. maija) darbības gados. Ex-post izvērtējumā analizēta Likuma mērķa sasniegšana un Likuma būtiskie aspekti, vērtēti regulējuma piemērošanas rezultāti, izdarīti secinājumi un sniegti priekšlikumi turpmākajai darbībai, tostarp par nepieciešamajiem grozījumiem Likumā.
Līdztekus ex-post izvērtējumam regulējums trauksmes celšanas jomā tika plašāk analizēts arī neatkarīgajā izvērtējumā "Trauksmes celšanas sistēmas Latvijā izvērtējums", kuru finansēja Eiropas Komisija programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" ietvaros un veica biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna". Minētajā izvērtējumā tika sniegti vairāki ieteikumi tiesiskā regulējuma pilnveidei. Delnas veiktais izvērtējums publicēts 2025. gada aprīlī.
Eiropas Komisija 2024. gada jūlijā publicēja ziņojumu (3.7.2024. COM(2024) 269) Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota un piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Minētajā ziņojumā novērtēta valsts pasākumu atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvai (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (t. i., vai minētās direktīvas noteikumi ir transponēti pilnībā un pareizi) un norādīti galvenie konstatētie trūkumi.
Ievērojot plānotos grozījumus Likumā saistībā ar ex-post izvērtējumā identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāvji uzrunāja Eiropas Komisijas izveidotās ekspertu darba grupas par Direktīvas 2019/1937 pārņemšanu atbildīgās personas, lai noskaidrotu Latvijas veiktos transponēšanas pasākumus, kas, iespējams, neatbilst Direktīvai 2019/1937 un tika identificēti, sagatavojot EK ziņojumu.
Diskusijas un rakstveida viedokļu apmaiņa ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem notika 2025. gada aprīlī, kā rezultātā noskaidrots, kas Likumā jāprecizē, lai transponēšanas pasākumu novērtējums būtu pozitīvs.
Līdztekus ex-post izvērtējumam regulējums trauksmes celšanas jomā tika plašāk analizēts arī neatkarīgajā izvērtējumā "Trauksmes celšanas sistēmas Latvijā izvērtējums", kuru finansēja Eiropas Komisija programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" ietvaros un veica biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna". Minētajā izvērtējumā tika sniegti vairāki ieteikumi tiesiskā regulējuma pilnveidei. Delnas veiktais izvērtējums publicēts 2025. gada aprīlī.
Eiropas Komisija 2024. gada jūlijā publicēja ziņojumu (3.7.2024. COM(2024) 269) Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota un piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Minētajā ziņojumā novērtēta valsts pasākumu atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvai (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (t. i., vai minētās direktīvas noteikumi ir transponēti pilnībā un pareizi) un norādīti galvenie konstatētie trūkumi.
Ievērojot plānotos grozījumus Likumā saistībā ar ex-post izvērtējumā identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāvji uzrunāja Eiropas Komisijas izveidotās ekspertu darba grupas par Direktīvas 2019/1937 pārņemšanu atbildīgās personas, lai noskaidrotu Latvijas veiktos transponēšanas pasākumus, kas, iespējams, neatbilst Direktīvai 2019/1937 un tika identificēti, sagatavojot EK ziņojumu.
Diskusijas un rakstveida viedokļu apmaiņa ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem notika 2025. gada aprīlī, kā rezultātā noskaidrots, kas Likumā jāprecizē, lai transponēšanas pasākumu novērtējums būtu pozitīvs.
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu.
Politikas jomas
Publiskās pārvaldes politika
Teritorija
-
Norises laiks
06.06.2025. - 20.06.2025.
Informācija
Sagatavoja: Kristīne Stone, tālr.:67082954, e-pasts:kristine.stone@mk.gov.lv
Fiziskās personas
- Trauksmes cēlēji Saistītās personas (radinieki, atbalstītāji) Personas, par kuru iespējamiem pārkāpumiem ziņo
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts paredz:
1) precizēt un papildināt likuma terminus;
2) noteikt, ka turpmāk tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv tiks publicēta informācija par tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs;
3) noteikt, ka trauksmes cēlēju pirms identitātes izpaušanas informē rakstveidā, norādot pamatojumu, izņemot gadījumu, kad informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai;
4) precizēt un papildināt nelabvēlīgo seku veidus, ko aizliegts radīt trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ.
1) precizēt un papildināt likuma terminus;
2) noteikt, ka turpmāk tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv tiks publicēta informācija par tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs;
3) noteikt, ka trauksmes cēlēju pirms identitātes izpaušanas informē rakstveidā, norādot pamatojumu, izņemot gadījumu, kad informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai;
4) precizēt un papildināt nelabvēlīgo seku veidus, ko aizliegts radīt trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ.
Juridiskās personas
- Publisko un privāto tiesību juridiskās personas, tostarp kompetentās institūcijas
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts paredz:
1) ka no 01.01.2026. trauksmes cēlēju kontaktpunkts būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī tiek stiprināta trauksmes cēlēju kontaktpunkta kompetence;
2) noteikt, ka publiskas personas institūcijai un privāto tiesību juridiskajai personai būs jāveicina tas, lai personas sākotnēji ziņo, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
3) noteikt, ka kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata noteikto ziņojumu izskatīšanas kārtības piemērošanu savā institūcijā, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, to precizē.
1) ka no 01.01.2026. trauksmes cēlēju kontaktpunkts būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī tiek stiprināta trauksmes cēlēju kontaktpunkta kompetence;
2) noteikt, ka publiskas personas institūcijai un privāto tiesību juridiskajai personai būs jāveicina tas, lai personas sākotnēji ziņo, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
3) noteikt, ka kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata noteikto ziņojumu izskatīšanas kārtības piemērošanu savā institūcijā, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, to precizē.
Sagatavoja
Kristīne Stone (VK)
Atbildīgā persona
Raivis Kronbergs (VK)
Izsludināšanas datums
06.06.2025. 07:33
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Krista Asmusa - Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 25-TA-925; turpmāk – Likumprojekts). Delna atzinīgi novērtē izstrādāto Likumprojektu un plānotos uzlabojumus Trauksmes celšanas likumā (turpmāk – Likums).
Balstoties Delnas līdzšinējā darbā un izstrādātajā Trauksmes celšanas ex-post izvērtējumā, Delna sniedz savus komentārus un priekšlikumus Likumprojektam. Priekšlikumi ir gan attiecībā uz izstrādāto Likumprojekta redakciju, gan arī citiem jautājumiem, ko Delna rekomendē iekļaut Likumprojektā.
1.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likumprojekta 6.punktā paredzēto Likuma 6.panta pirmās daļas redakciju ar teikumu “Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt arī anonīmi.”
Anonīma ziņošana nodrošina mehānismu informācijas atklāšanai tiem indivīdiem, kuri baidās no represijām vai uzskata, ka viņu identitātes aizsardzībai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, un tādēļ citādi neuzdrošinātos celt trauksmi. Lai gan nereti tiek izteiktas bažas, ka anonīma ziņošana var mazināt personiskās atbildības sajūtu un tādējādi veicināt nepatiesu ziņojumu sniegšanu, pētījumi un prakse liecina, ka nenozīmīgi vai nepatiesi ziņojumi ir reti sastopami, arī gadījumos, kad tiek pieļauta anonīma ziņošana. Tādējādi, lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu jāparedz iespēja iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus anonīmi un jānosaka pienākums tādus ziņojumus izskatīt.
Delna pieļauj, ka anonīmas ziņošanas iestrādāšana Likumā var prasīt arī citu normu pielāgošanu, kā arī nepieciešamību uzsvērt, ka anonīma ziņojuma gadījumā nav iespējams personai nodrošināt Likumā minētās aizsardzības garantijas.
2.priekšlikums
Aizstāt Likumprojekta 7.punktā norādītajā Likuma 7.panta ceturtās daļas redakcijā vārdus “un informē par to trauksmes cēlēju” ar vārdiem “saņemot trauksmes cēlēja piekrišanu”.
Likums nosaka iestādes pienākumu pārsūtīt saņemto iesniegumu, ja tas nav tās kompetencē. Tomēr jāņem vērā, ka trauksmes cēlējiem var būt bijuši savi iemesli adresēt savu ziņojumu konkrētai iestādei, nevis citai (piemēram, uzticības trūkums). Tādēļ personas ziņojums nedrīkstētu automātiski pārsūtīt bez trauksmes cēlēja skaidras piekrišanas, un tikai viņa informēšana par pārsūtīšanu nav pietiekama. Tādējādi, lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu likumā jānosaka pienākums saņemt trauksmes cēlēja skaidru piekrišanu pirms tā ziņojums tiek pārsūtīts izskatīšanai citai institūcijai.
3.priekšlikums
Delna vērš uzmanību, ka būtu nepieciešams precizēt Likumprojekta 11.punktā iekļauto Likuma 13.panta pirmās daļas 14.punkta redakciju, precizējot, kas ir tie saraksti, par kuriem runāts normā. Norma šī brīža redakcijā nav pietiekami skaidra, lai trauksmes cēlējs pilnvērtīgi apzinātos savas aizsardzības garantijas.
4.priekšlikums
Delna rekomendē Likumprojektā iekļaut atsevišķu pantu par atbildību par trauksmes cēlēja ziņojuma neizskatīšanu un par atgriezeniskās saites par ziņojuma izskatīšanu nenodrošināšanu Likumā noteiktajā termiņā (Likuma 7.pantā noteikto pienākumu neizpildīšana).
5.priekšlikums
Delna rekomendē Likumprojektā iekļaut atsevišķu pantu par atbildību par trauksmes celšanas sistēmas neizveidi.
Līdzšinējā Delnas pieredze rāda, ka privātajā sektorā trauksmes celšanas sistēmu ieviešana nav pašsaprotama un nav tik izplatīta, cik publiskajā sektorā. Turklāt, šobrīd par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas neieviešanu Likums neparedz nekādu atbildību. Atbildība kalpo ne tikai kā sodošs mehānisms, bet arī preventīvs mehānisms. Līdz ar to ir paredzams, ka sankcijas esamība par trauksmes celšanas sistēmas neizveidi motivēs juridiskas personas ieviest iekšējās trauksmes celšanas sistēmas.
6.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 1.panta pirmās daļas 6.punktu ar vārdiem “vai juridiskā”, tādējādi izsakot normu šādā redakcijā:
“6) saistītā persona — fiziskā vai juridiskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.”
No Trauksmes celšanas regulējuma izriet, ka saistītās personas nevar būt juridiskas personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas sniedz jebkāda veida atbalstu trauksmes cēlējam. Juridiskās personas, piemēram, nevalstiskās organizācijas kā Delna, bieži sniedz būtisku atbalstu trauksmes cēlējiem, palīdzot sagatavot un iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus, nodrošinot juridiskas konsultācijas un pārstāvību. Taču arī šīs organizācijas var saskarties ar nelabvēlīgu seku risku. Tādēļ likumdevējam būtu jāpārskata un jāpaplašina saistītās personas jēdziena tvērums, tajā ietverot arī juridiskās personas, kuras atbalsta trauksmes cēlēju.
7.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 11.panta otro daļu ar teikumu “Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu personu var saukt pie kriminālatbildības.”
Trauksmes celšanas likuma tekstā nav norādes par to, ka par pienākuma nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību pārkāpumu būtu paredzēta jebkāda atbildība. Lai gan normatīvo aktu nepārzināšana neatbrīvo personu no atbildības un likumdevējam nav jāveido likuma teksts kā attiecīgās nozares rokasgrāmata, šajā gadījumā būtu vērtējams tas, lai šādas norādes neesamība tomēr praksē neattur atsevišķas personas no trauksmes celšanas. Ne visām personām, kuras vēlas celt trauksmi un kurām ir bažas par tās identitātes aizsardzību, būs pietiekamas juridiskās zināšanas, lai spētu secināt, ka personām, kas neievēro likumā noteikto konfidencialitātes pienākumu varētu tikt piemērota kriminālatbildība. Turklāt jānorāda, ka šobrīd nav gūstams apstiprinājums tam, ka līdz šim kādreiz būtu uzsākts kriminālprocess par trauksmes cēlēja identitātes izpaušanu. Tādējādi likuma tekstā būtu iekļaujama atsauce par piemērojamo atbildību par trauksmes cēlēja identitātes izpaušanu pretēji likumā noteiktajam.
8.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 17.pantu ar vārdiem “tostarp par draudiem vai mēģinājumu radīt šādas sekas” un izteikt to šādā redakcijā:
“17. pants. Administratīvā atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu
Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, tostarp par draudiem vai mēģinājumu radīt šādas sekas, viņa radiniekam vai saistītajai personai piemēro naudas sodu — fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”
No Likuma teksta skaidri un nepārprotami neizriet, ka aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas būtu attiecināms arī uz draudiem vai mēģinājumu radīt negatīvās sekas. Tomēr arī šāda rīcība ietver potenciālu kavēt trauksmes celšanu un nelabvēlīgi ietekmēt trauksmes cēlējus. Līdz ar to likumdevējam būtu jāpaplašina negatīvo seku radīšanas aizliegums un par to paredzētā administratīva atbildība, aptverot arī gadījumus, kad personas draud vai mēģina radīt negatīvas sekas trauksmes cēlējam, tā radiniekiem vai saistītajām personām.
Nobeigumā Delna vērš uzmanību uz nepieciešamību aktualizēt jautājumu par finansiālā un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu trauksmes cēlējiem. Trauksmes celšana var būt psiholoģiski smags process. Turklāt, trauksmes cēlēji var saskarties ar psiholoģisku spiedienu gan no darba devēja, gan kolēģu puses, kas izpaužas kā emocionāla ietekmēšana, iebiedēšana, ignorēšana vai izstumšana. Šādas situācijas var radīt būtisku emocionālo spriedzi. Trauksmes celšanas likums nodrošina pamata mehānismus, kas atbalsta trauksmes cēlējus, taču tas neparedz atsevišķus papildu atbalsta veidus, piemēram, psiholoģisko palīdzību. Lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu jāizvērtē iespējas paplašināt valsts sniegto juridisko palīdzību (ne tikai uz gadījumiem, kad radītas nelabvēlīgas sekas), kā arī paredzēt psiholoģiska un finansiāla atbalsta sniegšanu.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”
direktore Krista Asmusa
Krista.Asmusa@delna.lv
Balstoties Delnas līdzšinējā darbā un izstrādātajā Trauksmes celšanas ex-post izvērtējumā, Delna sniedz savus komentārus un priekšlikumus Likumprojektam. Priekšlikumi ir gan attiecībā uz izstrādāto Likumprojekta redakciju, gan arī citiem jautājumiem, ko Delna rekomendē iekļaut Likumprojektā.
1.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likumprojekta 6.punktā paredzēto Likuma 6.panta pirmās daļas redakciju ar teikumu “Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt arī anonīmi.”
Anonīma ziņošana nodrošina mehānismu informācijas atklāšanai tiem indivīdiem, kuri baidās no represijām vai uzskata, ka viņu identitātes aizsardzībai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, un tādēļ citādi neuzdrošinātos celt trauksmi. Lai gan nereti tiek izteiktas bažas, ka anonīma ziņošana var mazināt personiskās atbildības sajūtu un tādējādi veicināt nepatiesu ziņojumu sniegšanu, pētījumi un prakse liecina, ka nenozīmīgi vai nepatiesi ziņojumi ir reti sastopami, arī gadījumos, kad tiek pieļauta anonīma ziņošana. Tādējādi, lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu jāparedz iespēja iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus anonīmi un jānosaka pienākums tādus ziņojumus izskatīt.
Delna pieļauj, ka anonīmas ziņošanas iestrādāšana Likumā var prasīt arī citu normu pielāgošanu, kā arī nepieciešamību uzsvērt, ka anonīma ziņojuma gadījumā nav iespējams personai nodrošināt Likumā minētās aizsardzības garantijas.
2.priekšlikums
Aizstāt Likumprojekta 7.punktā norādītajā Likuma 7.panta ceturtās daļas redakcijā vārdus “un informē par to trauksmes cēlēju” ar vārdiem “saņemot trauksmes cēlēja piekrišanu”.
Likums nosaka iestādes pienākumu pārsūtīt saņemto iesniegumu, ja tas nav tās kompetencē. Tomēr jāņem vērā, ka trauksmes cēlējiem var būt bijuši savi iemesli adresēt savu ziņojumu konkrētai iestādei, nevis citai (piemēram, uzticības trūkums). Tādēļ personas ziņojums nedrīkstētu automātiski pārsūtīt bez trauksmes cēlēja skaidras piekrišanas, un tikai viņa informēšana par pārsūtīšanu nav pietiekama. Tādējādi, lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu likumā jānosaka pienākums saņemt trauksmes cēlēja skaidru piekrišanu pirms tā ziņojums tiek pārsūtīts izskatīšanai citai institūcijai.
3.priekšlikums
Delna vērš uzmanību, ka būtu nepieciešams precizēt Likumprojekta 11.punktā iekļauto Likuma 13.panta pirmās daļas 14.punkta redakciju, precizējot, kas ir tie saraksti, par kuriem runāts normā. Norma šī brīža redakcijā nav pietiekami skaidra, lai trauksmes cēlējs pilnvērtīgi apzinātos savas aizsardzības garantijas.
4.priekšlikums
Delna rekomendē Likumprojektā iekļaut atsevišķu pantu par atbildību par trauksmes cēlēja ziņojuma neizskatīšanu un par atgriezeniskās saites par ziņojuma izskatīšanu nenodrošināšanu Likumā noteiktajā termiņā (Likuma 7.pantā noteikto pienākumu neizpildīšana).
5.priekšlikums
Delna rekomendē Likumprojektā iekļaut atsevišķu pantu par atbildību par trauksmes celšanas sistēmas neizveidi.
Līdzšinējā Delnas pieredze rāda, ka privātajā sektorā trauksmes celšanas sistēmu ieviešana nav pašsaprotama un nav tik izplatīta, cik publiskajā sektorā. Turklāt, šobrīd par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas neieviešanu Likums neparedz nekādu atbildību. Atbildība kalpo ne tikai kā sodošs mehānisms, bet arī preventīvs mehānisms. Līdz ar to ir paredzams, ka sankcijas esamība par trauksmes celšanas sistēmas neizveidi motivēs juridiskas personas ieviest iekšējās trauksmes celšanas sistēmas.
6.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 1.panta pirmās daļas 6.punktu ar vārdiem “vai juridiskā”, tādējādi izsakot normu šādā redakcijā:
“6) saistītā persona — fiziskā vai juridiskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.”
No Trauksmes celšanas regulējuma izriet, ka saistītās personas nevar būt juridiskas personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas sniedz jebkāda veida atbalstu trauksmes cēlējam. Juridiskās personas, piemēram, nevalstiskās organizācijas kā Delna, bieži sniedz būtisku atbalstu trauksmes cēlējiem, palīdzot sagatavot un iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus, nodrošinot juridiskas konsultācijas un pārstāvību. Taču arī šīs organizācijas var saskarties ar nelabvēlīgu seku risku. Tādēļ likumdevējam būtu jāpārskata un jāpaplašina saistītās personas jēdziena tvērums, tajā ietverot arī juridiskās personas, kuras atbalsta trauksmes cēlēju.
7.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 11.panta otro daļu ar teikumu “Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu personu var saukt pie kriminālatbildības.”
Trauksmes celšanas likuma tekstā nav norādes par to, ka par pienākuma nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību pārkāpumu būtu paredzēta jebkāda atbildība. Lai gan normatīvo aktu nepārzināšana neatbrīvo personu no atbildības un likumdevējam nav jāveido likuma teksts kā attiecīgās nozares rokasgrāmata, šajā gadījumā būtu vērtējams tas, lai šādas norādes neesamība tomēr praksē neattur atsevišķas personas no trauksmes celšanas. Ne visām personām, kuras vēlas celt trauksmi un kurām ir bažas par tās identitātes aizsardzību, būs pietiekamas juridiskās zināšanas, lai spētu secināt, ka personām, kas neievēro likumā noteikto konfidencialitātes pienākumu varētu tikt piemērota kriminālatbildība. Turklāt jānorāda, ka šobrīd nav gūstams apstiprinājums tam, ka līdz šim kādreiz būtu uzsākts kriminālprocess par trauksmes cēlēja identitātes izpaušanu. Tādējādi likuma tekstā būtu iekļaujama atsauce par piemērojamo atbildību par trauksmes cēlēja identitātes izpaušanu pretēji likumā noteiktajam.
8.priekšlikums
Delna rekomendē papildināt Likuma 17.pantu ar vārdiem “tostarp par draudiem vai mēģinājumu radīt šādas sekas” un izteikt to šādā redakcijā:
“17. pants. Administratīvā atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu
Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, tostarp par draudiem vai mēģinājumu radīt šādas sekas, viņa radiniekam vai saistītajai personai piemēro naudas sodu — fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”
No Likuma teksta skaidri un nepārprotami neizriet, ka aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas būtu attiecināms arī uz draudiem vai mēģinājumu radīt negatīvās sekas. Tomēr arī šāda rīcība ietver potenciālu kavēt trauksmes celšanu un nelabvēlīgi ietekmēt trauksmes cēlējus. Līdz ar to likumdevējam būtu jāpaplašina negatīvo seku radīšanas aizliegums un par to paredzētā administratīva atbildība, aptverot arī gadījumus, kad personas draud vai mēģina radīt negatīvas sekas trauksmes cēlējam, tā radiniekiem vai saistītajām personām.
Nobeigumā Delna vērš uzmanību uz nepieciešamību aktualizēt jautājumu par finansiālā un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu trauksmes cēlējiem. Trauksmes celšana var būt psiholoģiski smags process. Turklāt, trauksmes cēlēji var saskarties ar psiholoģisku spiedienu gan no darba devēja, gan kolēģu puses, kas izpaužas kā emocionāla ietekmēšana, iebiedēšana, ignorēšana vai izstumšana. Šādas situācijas var radīt būtisku emocionālo spriedzi. Trauksmes celšanas likums nodrošina pamata mehānismus, kas atbalsta trauksmes cēlējus, taču tas neparedz atsevišķus papildu atbalsta veidus, piemēram, psiholoģisko palīdzību. Lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu jāizvērtē iespējas paplašināt valsts sniegto juridisko palīdzību (ne tikai uz gadījumiem, kad radītas nelabvēlīgas sekas), kā arī paredzēt psiholoģiska un finansiāla atbalsta sniegšanu.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”
direktore Krista Asmusa
Krista.Asmusa@delna.lv
20.06.2025. 22:00
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25