Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumos Nr.406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" iekļauto applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku, nodrošinot, ka applūstošo teritoriju noteikšanā tiek izmantotas precīzākas un aktuālākas (modelēšana) metodes, kā arī tiek izmantoti jau sagatavoti un citās valsts informācijas sistēmās uzturēti dati.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu precīzāku un mūsdienīgāku metožu (modelēšanas) izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā, vienlaicīgi nodrošinot vienotu redzējumu applūstošo teritoriju noteikšanā dažādos plānošanas dokumentos un vienkāršot pieejamību jau sagatavotiem datiem.
Politikas jomas
Telpiskā plānošana; Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
20.07.2023. - 03.08.2023.
Informācija
Priekšlikumu un viedokļu iesniegšanai par noteikumu projektu, aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ieva Jakovļeva (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
20.07.2023. 09:56
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
LR pilsonis
Pamatā atbalstu sagatavotos grozījumus, jo tie izceļ LVĢMC modelēto datu nozīmību, taču ar būtisku iebildumu.
Ja tiešām ir svarīgi ļaut pašvaldībai uzņemties atbildību par applūstošo teritoriju koriģēšanu, tad aicinu papildināt 12.3 punktu ar nosacījumu, ka tiem speciālistiem, kuri sniegs atzinumus par atšķirīgām no LVĢMC (mazākām) applūstošajām teritorijām un lēmuma pieņēmējam - pašvaldībai ir jāiegādājas speciālas OCTA polises par konkrētajām darbībām. Kā arī noteikumos būtu jāieraksta teikums, ka pašvaldība nav tiesīga prasīt kompensācijas zaudējumu segšanai no valsts budžeta par šādu atbildīgu lēmumu. Pretējā gadījumā "atbildības uzņemšanās" publiskajā pārvaldē Latvijā pagaidām nestrādā, un tik un tā valstij būtu jāsedz zaudējumi, kā arī, ja tie tiktu segti no pašvaldības budžeta pēc apzināti nepareiza (ļoti riskanta) lēmuma, tas nebūtu godīgi pret vietējiem iedzīvotājiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzu, vispār izslēgt 12.3 punktu no MK noteikumu grozījumu projekta, lai nebūtu jānonāk līdz atbildīgo meklēšanai, zaudējumiem, labticīgo iedzīvotāju ciešanām. Jo viskompetentākā iestāde šajā jomā Latvijā ir LVĢMC, kuriem ir visplašākie dati, pieredze un kompetence, kas jau noteikta Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta ceturtās daļas 13. un 14.punktos. Ja applūstošo teritoriju noteikšanā/koriģēšanā MK noteikumi pieļautu izņēmumu par pašvaldību lemttiesībām, tas pat nonāktu pretrunā šim likumam.
Un visbeidzot - ja ieklausāmies prognozēs par klimata pārmaiņām un ņemam vērā, ka nopietnu būvju (dzīvojamo, publisko, ražošanas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu utml.) būvniecība būtu rēķināma vismaz uz vairākiem desmitiem gadu, tad būtu jāpārvērtē līdzšinējais regulējums (liegums vai ierobežojumi) par šādu ēku būvniecību arī mazākas varbūtības plūdu riska teritorijās, ne tikai tādās, kas var applūst reizi 10 gados. Nav jau runa par tehniskām iespējām uzbērt zemas vietas vai iedzīt pāļus un būvēt, bet gan jautājums ir par mūsu gudru rīcību - nesašaurinātu upes ieleju, kur palikt ūdenim liela pieplūduma laikā, ja upes ieleju (palieni) aizpildīsim ar uzbērumiem, tad varam rēķināties ar vēl plašākiem plūdiem, nekā līdz šim.
Ja tiešām ir svarīgi ļaut pašvaldībai uzņemties atbildību par applūstošo teritoriju koriģēšanu, tad aicinu papildināt 12.3 punktu ar nosacījumu, ka tiem speciālistiem, kuri sniegs atzinumus par atšķirīgām no LVĢMC (mazākām) applūstošajām teritorijām un lēmuma pieņēmējam - pašvaldībai ir jāiegādājas speciālas OCTA polises par konkrētajām darbībām. Kā arī noteikumos būtu jāieraksta teikums, ka pašvaldība nav tiesīga prasīt kompensācijas zaudējumu segšanai no valsts budžeta par šādu atbildīgu lēmumu. Pretējā gadījumā "atbildības uzņemšanās" publiskajā pārvaldē Latvijā pagaidām nestrādā, un tik un tā valstij būtu jāsedz zaudējumi, kā arī, ja tie tiktu segti no pašvaldības budžeta pēc apzināti nepareiza (ļoti riskanta) lēmuma, tas nebūtu godīgi pret vietējiem iedzīvotājiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzu, vispār izslēgt 12.3 punktu no MK noteikumu grozījumu projekta, lai nebūtu jānonāk līdz atbildīgo meklēšanai, zaudējumiem, labticīgo iedzīvotāju ciešanām. Jo viskompetentākā iestāde šajā jomā Latvijā ir LVĢMC, kuriem ir visplašākie dati, pieredze un kompetence, kas jau noteikta Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta ceturtās daļas 13. un 14.punktos. Ja applūstošo teritoriju noteikšanā/koriģēšanā MK noteikumi pieļautu izņēmumu par pašvaldību lemttiesībām, tas pat nonāktu pretrunā šim likumam.
Un visbeidzot - ja ieklausāmies prognozēs par klimata pārmaiņām un ņemam vērā, ka nopietnu būvju (dzīvojamo, publisko, ražošanas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu utml.) būvniecība būtu rēķināma vismaz uz vairākiem desmitiem gadu, tad būtu jāpārvērtē līdzšinējais regulējums (liegums vai ierobežojumi) par šādu ēku būvniecību arī mazākas varbūtības plūdu riska teritorijās, ne tikai tādās, kas var applūst reizi 10 gados. Nav jau runa par tehniskām iespējām uzbērt zemas vietas vai iedzīt pāļus un būvēt, bet gan jautājums ir par mūsu gudru rīcību - nesašaurinātu upes ieleju, kur palikt ūdenim liela pieplūduma laikā, ja upes ieleju (palieni) aizpildīsim ar uzbērumiem, tad varam rēķināties ar vēl plašākiem plūdiem, nekā līdz šim.
29.07.2023. 16:39
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Ādažu novada pašvaldība ir izskatījusi Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ievietoto noteikumu (grozījumu) projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr.406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"(turpmāk – Grozījumu projekts), anotāciju par Grozījumu projektu (turpmāk – Anotācija) un sniedz šādus priekšlikumus un iebildumus:
Nr.
Grozījumu projekta punkts/Anotācijas punkts
Priekšlikums/Iebildums
1. Par ierosinātā 9.punkta redakciju:
"9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu."
Salīdzinot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) datus un šobrīd spēkā esošo Ādažu novada teritorijas plānojuma (3.1.redakcija) un Carnikavas novada teritorijas plānojuma 2018. - 2028. gadam (3.1 redakcija) datus, ir redzams, ka LVĢMC nav datu par vairāku ūdensobjektu (piemēram, jūras piekraste, Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers, Vējupe) applūstošajām teritorijām, vai arī dati nesakrīt.
Lūdzam skaidrot, kādi dati būtu jāizmanto šādu objektu applūstošo teritoriju noteikšanai teritorijas plānojumos.
2.Par ierosinātā 10.punkta redakciju:
"10. Ja applūstošajai teritorijai nav izstrādātas iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības."
Lūdzam precizēt - kurš veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu?
3. Par piedāvājumu svītrot 12. punktu.
Šobrīd spēkā esošā 12.punkta redakcija:
“12. Ja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai izmanto Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.631 “LBN 224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” minētās aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu.”
Lūdzam skaidrot, kāpēc tiek svītrots 12.punkts?
Ņemot vērā komentārus pie turpmākajiem Grozījumu projekta punktiem, priekšlikums saglabāt 12.punktu un izteikt to jaunā redakcijā, norādot iemeslus, kāpēc LVĢMC dati nav precīzi (tāpat kā ir esošajā redakcijā, tikai precizējot metodes un citus datus, ko LVĢMC izmanto).
4. Par ierosinātā 12.1.punkta redakciju:
"12.1 Ja pašvaldības rīcībā ir jaunāki vai precīzāki dati applūstošās teritorijas noteikšanai – topogrāfiskie dati, caurplūduma dati, ūdens līmeņu dati, informācija par šķēršļiem ūdenstecē (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjuma koeficienti, upes šķērsprofilu mērījumi – pašvaldība tos iesniedz centram izvērtēšanai un iespējamo plūdu postījumu un riska karšu precizēšanai."
Rodas jautājums – ar kādiem datiem strādā LVĢMC, ja pašvaldībām varētu būt jaunāki vai precīzāki dati? ADTI un LĢIA dati ir pieejami, ZMNĪ meliorācijas kadastra dati arī, datiem par ūdenslīmeņa mērījumiem būtu jābūt LVĢMC, informācija par tiltiem un dambjiem atrodama gan kartēs, gan datu bāzēs, tāpat grūti iedomāties, kāpēc pašvaldības rīcībā būtu (un LVĢMC nebūtu) aktuāli dati par upju škērsprofiliem, gultnes un krastu raupjuma koeficienti u.c.
5.Par ierosinātā 12.2. un 12.3 punkta redakcijām:
"12.2 Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12.1 punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj precizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, applūstošo teritoriju teritorijas plānojumā nosaka atbilstoši izdarītajiem precizējumiem. Centrs nodrošina, ka informācija par iespējamo plūdu postījumu un riska kartēs veiktajiem precizējumiem ir publiski pieejama."
"12.3 Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12.1 punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā atbilstoši hidrologa, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista vai sertificēta biotopu eksperta atzinumiem par dabā konstatējamām applūduma pazīmēm vai par dabā konstatējamām applūstošo teritoriju robežām, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ. Šādā gadījumā pašvaldība uzņemas atbildību par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā un informē par lēmumu, applūstošo teritorijas un tās noteikšana pamatojumu centru un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi."
Iebilstam 12.2 un 12.3 punktu redakcijām, no kurām izriet, ka nevis LVĢM nodrošina datu precizitāti un ticamību, bet var lemt arī neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes pēc pašvaldību iesniegtajiem datiem. Šādā gadījumā pašvaldībai atkārtoti par saviem līdzekļiem jānolīgst speciālisti jaunai modelēšanai, datu precizēšanai un jāuzņemas atbildība par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā. (Tas nozīmē, ka būs nevis viena pilnveidota datu bāze, bet katrai pašvaldībai sava – kurus datus tad izmantos citas iestādes?)
Priekšlikums noteikt šādu kārtību:
1) Pašvaldības, salīdzinot jaunākos LVĢMC datus un pašvaldību šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteiktās applūstošās teritorijas, identificē problemātiskās vietas (kuriem ūdensobjektiem nav noteiktas applūstošās teritorijas, kurās dati nesakrīt u.tml.) un iesniedz tās LVĢMC pārvērtēšanai, vienlaikus iesniedzot LVĢMC pašvaldības rīcībā esošos pētījumus, uz kuriem balstīta spēkā esošo teritorijas plānojumu applūstošo teritoriju noteikšana, kā arī norādot iespējamo datu nesakritības iemeslu (piemēram, vieta nevar applūst, jo atrodas aiz ceļa uzbēruma, ilggadīgi novērojumi utt.);
2) LVĢMC kā oficiālais datu turētājs, apkopo saņemto informāciju, ja nepieciešams, dodas dabā, dodas pie pašvaldību speciālistiem, ievāc papildus informāciju, veic papildus modelēšanu u.tml., un precizē savus datus.
7. Par anotācijas 1.3.nodaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Sadaļas “Problēmas apraksts” 1.punkts:
“1. Šobrīd spēkā esošā applūstošo teritoriju noteikšanas metodika ir novecojusi, jo tā primāri ir balstīta uz novērojumiem dabā, kas ne vienmēr spēj atspoguļot situāciju atbilstoši metodikā noteiktajai varbūtībai (10% applūšanas varbūtība). Turklāt nav izvirzītas prasības ekspertiem, kas nosaka applūstošās teritorijas, pamatojoties uz novērojumiem dabā.”
Nepiekrītam vispārīgam apgalvojumam Anotācijas sadaļas “Problēmas apraksts” 1.punktā, piemēram, Carnikavas un Ādažu teritorijas plānojumos applūstošās teritorijas ir noteiktas, balstoties uz attiecīgās jomas ekspertu, t.sk., SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" (reģistrācijas Nr.40003203547) un VSIA "MELIORPROJEKTS", reģistrācijas Nr.50003017621) veiktiem applūduma riska modelēšanas datiem (ir tikusi veikta arī apsekošana dabā).
8.Par anotācijas 8.1.5.punkts:
“Noteikumu projekta piemērošana veicinās vienotas informācijas izmantošanu applūstošo teritoriju (ar 10 % applūduma varbūtību) noteikšanā.”
Grozījumu projekta 12.3 punkta redakcijas piemērošana neveicinās vienotas informācijas izmantošanu.
Papildus ierosinām izvērtēt iespēju grozīt esošo kārtību Aizsargjoslu likumā attiecībā uz applūstošu teritoriju noteikšanu, paredzot, ka tās tiek noteiktas, piemēram, kā dinamisks slānis TAPIS/Ģeolatvija, kuru LVĢMC pastāvīgi aktualizē. Tad plānojot apbūvi vai izvērtējot būvniecības ieceres varētu izmantot aktuālo TAPIS/Ģeolatvija slāni nevis “statisko” teritorijas plānojumu, kas ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, t.sk., ar laikietilpīgu kārtību grozījumu izdarīšanai (piemēram, ja pēc Teritorijas plānojuma apstiprināšanas tiek uzbūvēts jauns dambis vai tilts, tad ar teritorijas plānojumu apstiprinātās applūstošās teritorijas var būt maldinošas).
Nr.
Grozījumu projekta punkts/Anotācijas punkts
Priekšlikums/Iebildums
1. Par ierosinātā 9.punkta redakciju:
"9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu."
Salīdzinot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) datus un šobrīd spēkā esošo Ādažu novada teritorijas plānojuma (3.1.redakcija) un Carnikavas novada teritorijas plānojuma 2018. - 2028. gadam (3.1 redakcija) datus, ir redzams, ka LVĢMC nav datu par vairāku ūdensobjektu (piemēram, jūras piekraste, Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers, Vējupe) applūstošajām teritorijām, vai arī dati nesakrīt.
Lūdzam skaidrot, kādi dati būtu jāizmanto šādu objektu applūstošo teritoriju noteikšanai teritorijas plānojumos.
2.Par ierosinātā 10.punkta redakciju:
"10. Ja applūstošajai teritorijai nav izstrādātas iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības."
Lūdzam precizēt - kurš veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu?
3. Par piedāvājumu svītrot 12. punktu.
Šobrīd spēkā esošā 12.punkta redakcija:
“12. Ja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai izmanto Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.631 “LBN 224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” minētās aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu.”
Lūdzam skaidrot, kāpēc tiek svītrots 12.punkts?
Ņemot vērā komentārus pie turpmākajiem Grozījumu projekta punktiem, priekšlikums saglabāt 12.punktu un izteikt to jaunā redakcijā, norādot iemeslus, kāpēc LVĢMC dati nav precīzi (tāpat kā ir esošajā redakcijā, tikai precizējot metodes un citus datus, ko LVĢMC izmanto).
4. Par ierosinātā 12.1.punkta redakciju:
"12.1 Ja pašvaldības rīcībā ir jaunāki vai precīzāki dati applūstošās teritorijas noteikšanai – topogrāfiskie dati, caurplūduma dati, ūdens līmeņu dati, informācija par šķēršļiem ūdenstecē (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjuma koeficienti, upes šķērsprofilu mērījumi – pašvaldība tos iesniedz centram izvērtēšanai un iespējamo plūdu postījumu un riska karšu precizēšanai."
Rodas jautājums – ar kādiem datiem strādā LVĢMC, ja pašvaldībām varētu būt jaunāki vai precīzāki dati? ADTI un LĢIA dati ir pieejami, ZMNĪ meliorācijas kadastra dati arī, datiem par ūdenslīmeņa mērījumiem būtu jābūt LVĢMC, informācija par tiltiem un dambjiem atrodama gan kartēs, gan datu bāzēs, tāpat grūti iedomāties, kāpēc pašvaldības rīcībā būtu (un LVĢMC nebūtu) aktuāli dati par upju škērsprofiliem, gultnes un krastu raupjuma koeficienti u.c.
5.Par ierosinātā 12.2. un 12.3 punkta redakcijām:
"12.2 Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12.1 punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj precizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, applūstošo teritoriju teritorijas plānojumā nosaka atbilstoši izdarītajiem precizējumiem. Centrs nodrošina, ka informācija par iespējamo plūdu postījumu un riska kartēs veiktajiem precizējumiem ir publiski pieejama."
"12.3 Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 12.1 punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā atbilstoši hidrologa, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista vai sertificēta biotopu eksperta atzinumiem par dabā konstatējamām applūduma pazīmēm vai par dabā konstatējamām applūstošo teritoriju robežām, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ. Šādā gadījumā pašvaldība uzņemas atbildību par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā un informē par lēmumu, applūstošo teritorijas un tās noteikšana pamatojumu centru un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi."
Iebilstam 12.2 un 12.3 punktu redakcijām, no kurām izriet, ka nevis LVĢM nodrošina datu precizitāti un ticamību, bet var lemt arī neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes pēc pašvaldību iesniegtajiem datiem. Šādā gadījumā pašvaldībai atkārtoti par saviem līdzekļiem jānolīgst speciālisti jaunai modelēšanai, datu precizēšanai un jāuzņemas atbildība par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā. (Tas nozīmē, ka būs nevis viena pilnveidota datu bāze, bet katrai pašvaldībai sava – kurus datus tad izmantos citas iestādes?)
Priekšlikums noteikt šādu kārtību:
1) Pašvaldības, salīdzinot jaunākos LVĢMC datus un pašvaldību šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteiktās applūstošās teritorijas, identificē problemātiskās vietas (kuriem ūdensobjektiem nav noteiktas applūstošās teritorijas, kurās dati nesakrīt u.tml.) un iesniedz tās LVĢMC pārvērtēšanai, vienlaikus iesniedzot LVĢMC pašvaldības rīcībā esošos pētījumus, uz kuriem balstīta spēkā esošo teritorijas plānojumu applūstošo teritoriju noteikšana, kā arī norādot iespējamo datu nesakritības iemeslu (piemēram, vieta nevar applūst, jo atrodas aiz ceļa uzbēruma, ilggadīgi novērojumi utt.);
2) LVĢMC kā oficiālais datu turētājs, apkopo saņemto informāciju, ja nepieciešams, dodas dabā, dodas pie pašvaldību speciālistiem, ievāc papildus informāciju, veic papildus modelēšanu u.tml., un precizē savus datus.
7. Par anotācijas 1.3.nodaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Sadaļas “Problēmas apraksts” 1.punkts:
“1. Šobrīd spēkā esošā applūstošo teritoriju noteikšanas metodika ir novecojusi, jo tā primāri ir balstīta uz novērojumiem dabā, kas ne vienmēr spēj atspoguļot situāciju atbilstoši metodikā noteiktajai varbūtībai (10% applūšanas varbūtība). Turklāt nav izvirzītas prasības ekspertiem, kas nosaka applūstošās teritorijas, pamatojoties uz novērojumiem dabā.”
Nepiekrītam vispārīgam apgalvojumam Anotācijas sadaļas “Problēmas apraksts” 1.punktā, piemēram, Carnikavas un Ādažu teritorijas plānojumos applūstošās teritorijas ir noteiktas, balstoties uz attiecīgās jomas ekspertu, t.sk., SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" (reģistrācijas Nr.40003203547) un VSIA "MELIORPROJEKTS", reģistrācijas Nr.50003017621) veiktiem applūduma riska modelēšanas datiem (ir tikusi veikta arī apsekošana dabā).
8.Par anotācijas 8.1.5.punkts:
“Noteikumu projekta piemērošana veicinās vienotas informācijas izmantošanu applūstošo teritoriju (ar 10 % applūduma varbūtību) noteikšanā.”
Grozījumu projekta 12.3 punkta redakcijas piemērošana neveicinās vienotas informācijas izmantošanu.
Papildus ierosinām izvērtēt iespēju grozīt esošo kārtību Aizsargjoslu likumā attiecībā uz applūstošu teritoriju noteikšanu, paredzot, ka tās tiek noteiktas, piemēram, kā dinamisks slānis TAPIS/Ģeolatvija, kuru LVĢMC pastāvīgi aktualizē. Tad plānojot apbūvi vai izvērtējot būvniecības ieceres varētu izmantot aktuālo TAPIS/Ģeolatvija slāni nevis “statisko” teritorijas plānojumu, kas ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, t.sk., ar laikietilpīgu kārtību grozījumu izdarīšanai (piemēram, ja pēc Teritorijas plānojuma apstiprināšanas tiek uzbūvēts jauns dambis vai tilts, tad ar teritorijas plānojumu apstiprinātās applūstošās teritorijas var būt maldinošas).
03.08.2023. 09:37
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Iebildums.
Secināts, ka ar šo noteikumu grozījumiem applūstošo teritoriju noteikšanas process ir izveidots sarežģītāks un apgrieztā secībā, kā galveno nosakot tieši Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk tekstā – Centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību.
Centra modelētās plūdu postījumu un plūdu riska kartes (ņemot vērā situāciju dabā – esošo apbūvi, ielu tīklu, pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izbūvētās būves un sistēmas) bez precizēšanas nav piemērojamas apgrūtinājuma - applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (kods 7311020400) noteikšanai teritorijas plānojumos.
Applūstošo teritoriju (ar 10% applūšanas varbūtību) ārpus ūdensteces regulāri applūstošas palienes noteikšana, izmantojot centra plūdu riska karšu datus (ņemot vērā to precizitāti) ar ūdens dziļumu 0-1m nav samērīga un būtiski ierobežo apbūvēto un inženiertehniski sagatavoto teritoriju attīstību.
Priekšlikums par:
7. Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.
Priekšlikums.
7. Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.
Applūstošās teritorijas aizsargjoslā neiekļauj esošās/plānotās apbūves teritorijas, kuras no ūdensobjekta norobežo esošas transporta, hidrotehniskās un meliorācijas inženierbūves. (Šādas teritorijas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka kā plūdu riska teritorijas)
Priekšlikums par: 9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
Priekšlikums.
9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību “sākot no ūdens dziļuma 1m”, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
Secināts, ka ar šo noteikumu grozījumiem applūstošo teritoriju noteikšanas process ir izveidots sarežģītāks un apgrieztā secībā, kā galveno nosakot tieši Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk tekstā – Centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību.
Centra modelētās plūdu postījumu un plūdu riska kartes (ņemot vērā situāciju dabā – esošo apbūvi, ielu tīklu, pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izbūvētās būves un sistēmas) bez precizēšanas nav piemērojamas apgrūtinājuma - applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (kods 7311020400) noteikšanai teritorijas plānojumos.
Applūstošo teritoriju (ar 10% applūšanas varbūtību) ārpus ūdensteces regulāri applūstošas palienes noteikšana, izmantojot centra plūdu riska karšu datus (ņemot vērā to precizitāti) ar ūdens dziļumu 0-1m nav samērīga un būtiski ierobežo apbūvēto un inženiertehniski sagatavoto teritoriju attīstību.
Priekšlikums par:
7. Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.
Priekšlikums.
7. Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.
Applūstošās teritorijas aizsargjoslā neiekļauj esošās/plānotās apbūves teritorijas, kuras no ūdensobjekta norobežo esošas transporta, hidrotehniskās un meliorācijas inženierbūves. (Šādas teritorijas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka kā plūdu riska teritorijas)
Priekšlikums par: 9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
Priekšlikums.
9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību “sākot no ūdens dziļuma 1m”, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
03.08.2023. 14:51