Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Akadēmiskās doktora studiju programmas promocijas darba vadītāju un promocijas padomes locekļu kvalifikācijas pamatprasības un pamatprasības promocijas padomes izveidei
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valstī nav noteiktas vienotas pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kas būtu jāievēro visām augstskolām, kas īsteno akadēmiskās doktora studiju programmas. MK noteikumos Nr. 1001 ir noteikta promocijas kārtība, ņemot vēra, ka šie noteikumi zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī, ir jānosaka pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei. Nepieciešams normatīvais regulējums, kurā tiks ietvertas vienotas pamatprasības, kas būs jāievēro augstskolām, izvēloties promocijas darbu vadītājus un veidojot promocijas padomes sastāvu.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt augsti kvalificētu zinātnieku un savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu iesaisti akadēmisko doktora studiju programmu īstenošanā, vadot promocijas darbu izstrādi, kā arī zinātnes doktora grāda piešķiršanas procesā.
Politikas jomas
Augstākā izglītība un zinātnes attīstība; Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
06.05.2025. - 20.05.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Dana Karelova (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
06.05.2025. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Anda Ozola
Latvijas Universitāte izvērtējusi Ministru kabineta noteikumu projektu 25-TA-531 "Pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju, promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei", sniedz šādus iebildumus un priekšlikumus:
Iebildums
Detalizētu kvantitatīvo rādītāju noteikšana promocijas darba vadītāju (2.2.punkts) un promocijas padomes locekļu (4.2.punkts) zinātniskās kvalifikācijas izvērtēšanai nav atbalstāma bez konteksta un šo rādītāju sasaistes ar ietekmi uz kvalitāti. Balstoties uz CoARA un DORA principiem, pētniecības rezultāti ir jāvērtē arī kvalitatīvi, izvērtējot dažādo pētniecības rezultātu (piemēram, anonīmi recenzētas zinātniskās publikācijas, konferenču materiāli, recenzētas monogrāfijas, rīcībpolitikas rekomendācijas, datu kopas, programmatūras kodi, eksperimentālas iekārtas, iesaiste nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos, līgumpētījumu īstenošana, tehnoloģiju pārneses aktivitātes, prototipi, licencētas tehnoloģijas, nacionāli vai starptautiski patenti, produkti, u.c.) vērtību un ietekmi plašākā kontekstā un laikā. Tā kā nozares specifiku, pētniecības rezultātu nozīmi, laika ierobežojumus un citus aspektus pēc būtības var vērtēt tikai attiecīgās jomas eksperti, tad uzskatām, ka to faktiski var veikt tikai augstskolā ar atbilstošu zinātnisko kompetenci.
Priekšlikums
Izteikt 2.2. punktu šādā redakcijā:
"2.2. pierādāma pētniecības kompetence zinātnes nozarē vai nozarēs, kas atbilst promocijas darba tematikai, balstīta uz aktuāliem un ar promocijas tēmu saistītiem pētījumu rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās nozares vai nozaru specifiku. Pētniecības kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs."
Izteikt 4.2. punktu šādā redakcijā:
"4.2. pierādāma pētniecības kompetence zinātnes nozarē vai nozarēs, kas atbilst promocijas darba tematikai, balstīta uz pētījumu rezultātiem zinātnes nozarē vai nozarēs, ņemot vērā attiecīgās nozares vai nozaru specifiku. Pētniecības kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs."
Iebildums
Detalizētu kvantitatīvo rādītāju noteikšana promocijas darba vadītāju pedagoģiskās kvalifikācijas (3.1. punkts un 3.2.punkts) izvērtēšanai nav atbalstāma bez konteksta un šo rādītāju sasaistes ar kvalitāti. Tā kā nozares specifiku, pieredzes apliecinājumu atbilstību, laika ierobežojumus, un citus aspektus pēc būtības var vērtēt tikai attiecīgās jomas eksperti, tad uzskatām, ka to faktiski var veikt tikai augstskolā ar atbilstošu kompetenci. Īpaši svarīgi neierobežot jauno promocijas darba vadītāju - akadēmiskā personāla un industrijas ekspertu iespējas vadīt promocijas darbus, paredzot alternatīvus risinājumus kompetences apguvei, piemēram, atbilstošu kvalifikāciju iegūstot Doktorantūras skolā, vai apliecinot vadīšanas pieredzi. Pierādāma doktorantu vai jauno zinātnieku vadīšanas kompetence varētu būt pozitīvi vērtēta doktorantu un pēcdoktorantu (jauno zinātnieku) vadība studiju procesa, mentorēšanas vai pētniecības projektu ietvaros, vai iegūts apliecinājums par doktorantu vadības prasmes (kas ietver apmācību par atbalsta sniegšanu, problēmu risināšanu, pētniecības ētiku, motivēšanu, atbildību sadalījumu, u.c.) no augstskolas doktorantūras skolas vai ekvivalentas organizācijas.
Priekšlikums
Izteikt 3.1. punktu šādā redakcijā: 3.1. pierādāma doktorantu vai jauno zinātnieku vadīšanas kompetence, ņemot vērā promocijas darba nozares vai nozaru specifiku. Vadīšanas kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs.
Izslēgt 3.2. punktu.
Iebildums
Ņemot vērā, ka augstskolas piedalās zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā, kā arī zinātnes universitātēm darbības mērķos ir noteikts veicināt nacionāli un starptautiski atzīta akadēmiskā un zinātniskā personāla koncentrēšanos tās īstenotajā akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā un attīstīt pētniecības, studiju, inovāciju, tehnoloģiju pārneses un biznesa inkubācijas procesus, kas nodrošina dinamisku tautsaimniecības attīstību un jaunu mūsdienīgu tautsaimniecības nozaru rašanos, nav pamata apšaubīt zinātnes universitāšu spēju izvērtēt zinātnisko vadītāju kvalifikāciju pēc būtības. Šāda prakse ir arī citur Eiropas akadēmiskajā telpā. Ja šāda pieeja ir konceptuāli pretrunā Augstskolu likumā noteiktajam deleģējumam, jaunā doktorantūras modeļa kvalitatīvai ieviešanai nepieciešams pārskatīt deleģējumā noteiktās normas.
Priekšlikums (papildināt noteikumu projektu):
Lai veicinātu augstskolu sadarbības stiprināšanu ar industriju un doktorantu iesaisti pētījumos, t.sk., valsts pārvaldes iestādēm, ir nosakāmi atšķirīgi kritēriji nozares ekspertiem, piemēram: doktora grāds, pierādāma pieredze jaunu procesu un inovāciju ieviešanā, jaunu produktu radīšanā un citi sasniegumi nozarē. Izvērtēšanai apliecinājumu par sasniegtajiem rezultātiem iesniedz augstskolas noteiktajā kārtībā. Nozares eksperta kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs.
Zinātnisko vadītāju kvalifikācijas izvērtēšanas tiesību deleģēšana augstskolām veicinātu sadarbības stiprināšanu, kā arī savstarpēju industrijas un augstskolas zināšanu pārnesi.
Priekšlikums (papildināt noteikumu projektu)
Starptautiski atzītu ekspertu iesaistei promocijas darba vadīšanā un promocijas padomes darbā, nosakāmas prasības atkarībā no iesaistes zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā, piemēram, ja nozares eksperts ir nodarbināts zinātniskajos projektos kā vadošais pētnieks/pētnieks zinātniskajā institūcijā vai ievēlēts akadēmiskajā amatā ārvalstu augstskolā, kā pamatprasība nosakāma, ka ir iegūts doktora grāds. Ja nozares eksperts neieņem vēlētu amatu ārvalsts augstskolā, kā pamatprasība ir nosakāms iegūts doktora grāds un pierādāma pieredze, ko apliecina pētniecībā sasniegtie rezultāti.
Iebildums
Detalizētu kvantitatīvo rādītāju noteikšana promocijas darba vadītāju (2.2.punkts) un promocijas padomes locekļu (4.2.punkts) zinātniskās kvalifikācijas izvērtēšanai nav atbalstāma bez konteksta un šo rādītāju sasaistes ar ietekmi uz kvalitāti. Balstoties uz CoARA un DORA principiem, pētniecības rezultāti ir jāvērtē arī kvalitatīvi, izvērtējot dažādo pētniecības rezultātu (piemēram, anonīmi recenzētas zinātniskās publikācijas, konferenču materiāli, recenzētas monogrāfijas, rīcībpolitikas rekomendācijas, datu kopas, programmatūras kodi, eksperimentālas iekārtas, iesaiste nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos, līgumpētījumu īstenošana, tehnoloģiju pārneses aktivitātes, prototipi, licencētas tehnoloģijas, nacionāli vai starptautiski patenti, produkti, u.c.) vērtību un ietekmi plašākā kontekstā un laikā. Tā kā nozares specifiku, pētniecības rezultātu nozīmi, laika ierobežojumus un citus aspektus pēc būtības var vērtēt tikai attiecīgās jomas eksperti, tad uzskatām, ka to faktiski var veikt tikai augstskolā ar atbilstošu zinātnisko kompetenci.
Priekšlikums
Izteikt 2.2. punktu šādā redakcijā:
"2.2. pierādāma pētniecības kompetence zinātnes nozarē vai nozarēs, kas atbilst promocijas darba tematikai, balstīta uz aktuāliem un ar promocijas tēmu saistītiem pētījumu rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās nozares vai nozaru specifiku. Pētniecības kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs."
Izteikt 4.2. punktu šādā redakcijā:
"4.2. pierādāma pētniecības kompetence zinātnes nozarē vai nozarēs, kas atbilst promocijas darba tematikai, balstīta uz pētījumu rezultātiem zinātnes nozarē vai nozarēs, ņemot vērā attiecīgās nozares vai nozaru specifiku. Pētniecības kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs."
Iebildums
Detalizētu kvantitatīvo rādītāju noteikšana promocijas darba vadītāju pedagoģiskās kvalifikācijas (3.1. punkts un 3.2.punkts) izvērtēšanai nav atbalstāma bez konteksta un šo rādītāju sasaistes ar kvalitāti. Tā kā nozares specifiku, pieredzes apliecinājumu atbilstību, laika ierobežojumus, un citus aspektus pēc būtības var vērtēt tikai attiecīgās jomas eksperti, tad uzskatām, ka to faktiski var veikt tikai augstskolā ar atbilstošu kompetenci. Īpaši svarīgi neierobežot jauno promocijas darba vadītāju - akadēmiskā personāla un industrijas ekspertu iespējas vadīt promocijas darbus, paredzot alternatīvus risinājumus kompetences apguvei, piemēram, atbilstošu kvalifikāciju iegūstot Doktorantūras skolā, vai apliecinot vadīšanas pieredzi. Pierādāma doktorantu vai jauno zinātnieku vadīšanas kompetence varētu būt pozitīvi vērtēta doktorantu un pēcdoktorantu (jauno zinātnieku) vadība studiju procesa, mentorēšanas vai pētniecības projektu ietvaros, vai iegūts apliecinājums par doktorantu vadības prasmes (kas ietver apmācību par atbalsta sniegšanu, problēmu risināšanu, pētniecības ētiku, motivēšanu, atbildību sadalījumu, u.c.) no augstskolas doktorantūras skolas vai ekvivalentas organizācijas.
Priekšlikums
Izteikt 3.1. punktu šādā redakcijā: 3.1. pierādāma doktorantu vai jauno zinātnieku vadīšanas kompetence, ņemot vērā promocijas darba nozares vai nozaru specifiku. Vadīšanas kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs.
Izslēgt 3.2. punktu.
Iebildums
Ņemot vērā, ka augstskolas piedalās zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā, kā arī zinātnes universitātēm darbības mērķos ir noteikts veicināt nacionāli un starptautiski atzīta akadēmiskā un zinātniskā personāla koncentrēšanos tās īstenotajā akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā un attīstīt pētniecības, studiju, inovāciju, tehnoloģiju pārneses un biznesa inkubācijas procesus, kas nodrošina dinamisku tautsaimniecības attīstību un jaunu mūsdienīgu tautsaimniecības nozaru rašanos, nav pamata apšaubīt zinātnes universitāšu spēju izvērtēt zinātnisko vadītāju kvalifikāciju pēc būtības. Šāda prakse ir arī citur Eiropas akadēmiskajā telpā. Ja šāda pieeja ir konceptuāli pretrunā Augstskolu likumā noteiktajam deleģējumam, jaunā doktorantūras modeļa kvalitatīvai ieviešanai nepieciešams pārskatīt deleģējumā noteiktās normas.
Priekšlikums (papildināt noteikumu projektu):
Lai veicinātu augstskolu sadarbības stiprināšanu ar industriju un doktorantu iesaisti pētījumos, t.sk., valsts pārvaldes iestādēm, ir nosakāmi atšķirīgi kritēriji nozares ekspertiem, piemēram: doktora grāds, pierādāma pieredze jaunu procesu un inovāciju ieviešanā, jaunu produktu radīšanā un citi sasniegumi nozarē. Izvērtēšanai apliecinājumu par sasniegtajiem rezultātiem iesniedz augstskolas noteiktajā kārtībā. Nozares eksperta kompetences izvērtēšanu veic Doktorantūras skolas izveidota komisija, kuras sastāvu veido ne mazāk kā 5 eksperti ar doktora grādu promocijas darbam atbilstošajā nozarē vai nozarēs.
Zinātnisko vadītāju kvalifikācijas izvērtēšanas tiesību deleģēšana augstskolām veicinātu sadarbības stiprināšanu, kā arī savstarpēju industrijas un augstskolas zināšanu pārnesi.
Priekšlikums (papildināt noteikumu projektu)
Starptautiski atzītu ekspertu iesaistei promocijas darba vadīšanā un promocijas padomes darbā, nosakāmas prasības atkarībā no iesaistes zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā, piemēram, ja nozares eksperts ir nodarbināts zinātniskajos projektos kā vadošais pētnieks/pētnieks zinātniskajā institūcijā vai ievēlēts akadēmiskajā amatā ārvalstu augstskolā, kā pamatprasība nosakāma, ka ir iegūts doktora grāds. Ja nozares eksperts neieņem vēlētu amatu ārvalsts augstskolā, kā pamatprasība ir nosakāms iegūts doktora grāds un pierādāma pieredze, ko apliecina pētniecībā sasniegtie rezultāti.
20.05.2025. 11:49
Rīgas Tehniskā universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk - RTU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju, promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei” (turpmāk – noteikumu projekts) un izsaka šādus iebildumus.
RTU uzskata, ka noteikumu projektā formulētās pamatprasības promocijas darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem ir definētas pārāk šauri un specifiski, tādējādi ierobežojot augstskolu akadēmisko brīvību. Noteikumu projekta izstrādes gaitā RTU aktīvi iesaistījās tā apspriešanā IZM rīkotajās tiešsaistes sanāksmēs, kas notika regulāri vairāku mēnešu garumā. Vienā no sanāksmēm tika panākta pirmšķietama vienošanās, ka promocijas darba vadītāju un promocijas padomju locekļu pamatprasības būs analogas akadēmisko amatu (profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka un pētnieka) noteiktajām prasībām. Šī brīža redakcija ir fundamentāli atšķirīga no tā piedāvājuma, kura tapšanā iesaistījās gan RTU, gan citas zinātnes universitātes. Lai gan IZM atsaucas uz Augstskolu likuma 112. panta 1. un 2. daļas prasību IZM izstrādāt pamatprasības promocijas darbu vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī pamatprasības padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei un nevar to deleģēt veikt augstskolām pašām, RTU ieskatā tas pats par sevi neizslēdz iespēju definēt tādas pamatprasības, kas saskanētu ar esošajām akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasībām, ļaujot izvairīties no pārlieku sarežģīta un fragmentēta regulējuma.
Noteikumu projektā definētās prasības varētu radīt papildu administratīvo slogu augstskolām, apgrūtinot un komplicējot augstskolu ikdienas darbu. Lai ievērotu noteikumu projektā iekļautās prasības promocijas darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem (t.sk. recenzentiem), augstskolām būs jāpārbauda katra promocijas darba vadītāja un promocijas padomes locekļa kvalifikācija. To būtiski apgrūtina apstāklis, ka šis noteikumu projekts pieļauj dažādas izvirzīto kritēriju iespējamās kombinācijas, kuras persona var izpildīt, lai iegūtu tiesības vadīt promocijas darbu, uzliekot augstskolām par pienākumu regulāri vākt un uzturēt statistikas datu bāzi par katru akadēmiskā personāla pārstāvi, kurš vēlēsies vadīt promocijas darbu un/vai kļūt par promocijas padomes locekli. Turklāt, pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai sīkāk ir iedalītas pa zinātnes nozares grupām. Ņemot vērā, ka RTU piešķir zinātnes doktora grādus praktiski visās šo MK noteikumu projektā minētajās zinātnes nozaru grupās, tas vēl vairāk apgrūtinās un sarežģīs administratīvo darbu. Ņemot vērā jau tā daudzās prasības un to kombinācijas, noteikumu projektā ietvertie punkti par tiesībām augstskolām noteikt vēl citas pamatprasības, ja to uzskata par nepieciešamu, ir drīzāk vērtējami kā formāli, jo nemotivēs augstskolas uz šo daudzo prasību fona definēt vēl citas prasības un tādējādi vēl vairāk komplicējot to piemērošanu.
Izvirzītajām prasībām (noteikumu projekta 2.2., 3.1., 3.2. un 4.2. punkts) nav atrunāts noteikts laika ietvars, uz kādu periodu šīs prasības ir attiecināmas. Tas praksē var radīt situācijas, kad personas, kas ir augstskolas akadēmiskajā personālā, bet, kuras vairs nav aktīvi iesaistījušās zinātniskajā darbībā pēdējo gadu periodā, varēs vadīt promocijas darbus un būt promocijas padomes sastāvā. RTU ieskatā pastāv risks, ka bez skaidra un samērīga laika ietvara, kvalifikācijas prasības kļūst formālas nevis objektīvi pierāda personas zinātnisko un pedagoģisko kompetenci konkrētajā brīdī.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, RTU aicina pārskatīt noteikumu projektu un izvērtēt iespēju to vēlreiz izskatīt pirms virzīšanas tālākai apstiprināšanai.
RTU uzskata, ka noteikumu projektā formulētās pamatprasības promocijas darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem ir definētas pārāk šauri un specifiski, tādējādi ierobežojot augstskolu akadēmisko brīvību. Noteikumu projekta izstrādes gaitā RTU aktīvi iesaistījās tā apspriešanā IZM rīkotajās tiešsaistes sanāksmēs, kas notika regulāri vairāku mēnešu garumā. Vienā no sanāksmēm tika panākta pirmšķietama vienošanās, ka promocijas darba vadītāju un promocijas padomju locekļu pamatprasības būs analogas akadēmisko amatu (profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka un pētnieka) noteiktajām prasībām. Šī brīža redakcija ir fundamentāli atšķirīga no tā piedāvājuma, kura tapšanā iesaistījās gan RTU, gan citas zinātnes universitātes. Lai gan IZM atsaucas uz Augstskolu likuma 112. panta 1. un 2. daļas prasību IZM izstrādāt pamatprasības promocijas darbu vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī pamatprasības padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei un nevar to deleģēt veikt augstskolām pašām, RTU ieskatā tas pats par sevi neizslēdz iespēju definēt tādas pamatprasības, kas saskanētu ar esošajām akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasībām, ļaujot izvairīties no pārlieku sarežģīta un fragmentēta regulējuma.
Noteikumu projektā definētās prasības varētu radīt papildu administratīvo slogu augstskolām, apgrūtinot un komplicējot augstskolu ikdienas darbu. Lai ievērotu noteikumu projektā iekļautās prasības promocijas darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem (t.sk. recenzentiem), augstskolām būs jāpārbauda katra promocijas darba vadītāja un promocijas padomes locekļa kvalifikācija. To būtiski apgrūtina apstāklis, ka šis noteikumu projekts pieļauj dažādas izvirzīto kritēriju iespējamās kombinācijas, kuras persona var izpildīt, lai iegūtu tiesības vadīt promocijas darbu, uzliekot augstskolām par pienākumu regulāri vākt un uzturēt statistikas datu bāzi par katru akadēmiskā personāla pārstāvi, kurš vēlēsies vadīt promocijas darbu un/vai kļūt par promocijas padomes locekli. Turklāt, pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai sīkāk ir iedalītas pa zinātnes nozares grupām. Ņemot vērā, ka RTU piešķir zinātnes doktora grādus praktiski visās šo MK noteikumu projektā minētajās zinātnes nozaru grupās, tas vēl vairāk apgrūtinās un sarežģīs administratīvo darbu. Ņemot vērā jau tā daudzās prasības un to kombinācijas, noteikumu projektā ietvertie punkti par tiesībām augstskolām noteikt vēl citas pamatprasības, ja to uzskata par nepieciešamu, ir drīzāk vērtējami kā formāli, jo nemotivēs augstskolas uz šo daudzo prasību fona definēt vēl citas prasības un tādējādi vēl vairāk komplicējot to piemērošanu.
Izvirzītajām prasībām (noteikumu projekta 2.2., 3.1., 3.2. un 4.2. punkts) nav atrunāts noteikts laika ietvars, uz kādu periodu šīs prasības ir attiecināmas. Tas praksē var radīt situācijas, kad personas, kas ir augstskolas akadēmiskajā personālā, bet, kuras vairs nav aktīvi iesaistījušās zinātniskajā darbībā pēdējo gadu periodā, varēs vadīt promocijas darbus un būt promocijas padomes sastāvā. RTU ieskatā pastāv risks, ka bez skaidra un samērīga laika ietvara, kvalifikācijas prasības kļūst formālas nevis objektīvi pierāda personas zinātnisko un pedagoģisko kompetenci konkrētajā brīdī.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, RTU aicina pārskatīt noteikumu projektu un izvērtēt iespēju to vēlreiz izskatīt pirms virzīšanas tālākai apstiprināšanai.
20.05.2025. 12:41
Oskars Teikmanis - "Latvijas Jauno zinātnieku apvienība"
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) ir iepazinusies ar dokumentu un pauž šādus ieteikumus un iebildumus:
Vispārīgi:
1. LJZA aicina atkārtoti izvērtēt noteikumu projektu pirms tā virzīšanas tālākai apstiprināšanai.
2. LJZA uzskata, ka dokumenta piedāvātais regulējums balstīts uz pārlieku lielu uzsvaru uz kvantitatīviem publikāciju rādītājiem, kas neatbilst mūsdienīgas un atvērtas zinātnes principiem. Prasības nepieciešams veidot, sasaistot tās ar zinātniskā darba būtību, kā arī atbildība par šo prasību detalizācijas pakāpi ir augstākās izglītības iestāžu kompetence. Lūdzam skatīt šādus avotus:
a) https://sfdora.org/
b) https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/
3. Noteikumu projektā ietvertās prasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai var mākslīgi kavēt jauno zinātnieku iespējas kļūt par promocijas darba vadītājiem, tādējādi apgrūtinot zinātnes ilgtspēju un attīstību.
4. Turpmāk apkopoti LJZA saturiskie ieteikumi, kas var palīdzēt Ministru Kabineta noteikumu vai likuma izmaiņu izstrādē.
4.1. Saistībā ar promocijas darba vadītāja pedagoģisko kvalifikāciju (II. daļa), uzskatām, ka pašreizējais formulējums ir pārāk ierobežojošs un orientēts uz administratīvo pieredzi. Promocijas darba vadītājam atlase var tikt saistīta ar šī cilvēka ieņemamo amatu, piemēram, jāieņem vismaz P2 akadēmiskās karjeras līmeņa amats vai jābūt pierādījumiem par aktīvu pētniecisko darbību (piemēram, ja ir no industrijas) un nepieciešams būt saistītam nozari, kurā izstrādāts promocijas darbs. Augstkolas drīkst noteikt stingrākas prasības.
4.2. Dalījums pa zinātnes nozarēm (III. daļa) neatbilst augošajam starpdisciplināro pētījumu skaitam un neiekļauj tēmu dažādību. LJZA ieskatā tas ir svītrojams, jo var ierobežot jomas ekspertu iesaisti promocijas padomē.
4.3. Termins “ārvalsts zinātnieks” nav precīzs un visaptverošs. LJZA lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu, nosakot, ka tas ir pētnieks/-ce vai industrijas eksperts/e, kas strādā ārpus Latvijas, nozarē, kurā promocijas darbs tiek aizstāvēts, ietverot iespēju, ka tas var būt ārvalstīs strādājošs/-a diasporas pētnieks/-ce.
4.4. LJZA rosina dzēst 6. punktu, ļaujot augstskolām noteikt, kā tās organizē sanāksmes.
4.5. Visā dokumentā rosinām lietot dzimumneitrālu valodu vai jālieto abas dzimtes (zinātnieks/zinātniece; pētnieks/pētniece).
5. Kopsavilkums
5.1. LJZA uzsver, ka pašreizējā redakcija rada pārlieku sarežģītu, birokratizētu un zinātnes attīstību kavējošu regulējumu.
5.2. Tā vietā jāvirzās uz vienkāršām un skaidrām prasībām, kas augstskolām ļauj ņemt vērā promocijas darbu specifiku.
5.3. LJZA neatbalsta dokumenta tālāku virzību šādā redakcijā.
Vispārīgi:
1. LJZA aicina atkārtoti izvērtēt noteikumu projektu pirms tā virzīšanas tālākai apstiprināšanai.
2. LJZA uzskata, ka dokumenta piedāvātais regulējums balstīts uz pārlieku lielu uzsvaru uz kvantitatīviem publikāciju rādītājiem, kas neatbilst mūsdienīgas un atvērtas zinātnes principiem. Prasības nepieciešams veidot, sasaistot tās ar zinātniskā darba būtību, kā arī atbildība par šo prasību detalizācijas pakāpi ir augstākās izglītības iestāžu kompetence. Lūdzam skatīt šādus avotus:
a) https://sfdora.org/
b) https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/
3. Noteikumu projektā ietvertās prasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai var mākslīgi kavēt jauno zinātnieku iespējas kļūt par promocijas darba vadītājiem, tādējādi apgrūtinot zinātnes ilgtspēju un attīstību.
4. Turpmāk apkopoti LJZA saturiskie ieteikumi, kas var palīdzēt Ministru Kabineta noteikumu vai likuma izmaiņu izstrādē.
4.1. Saistībā ar promocijas darba vadītāja pedagoģisko kvalifikāciju (II. daļa), uzskatām, ka pašreizējais formulējums ir pārāk ierobežojošs un orientēts uz administratīvo pieredzi. Promocijas darba vadītājam atlase var tikt saistīta ar šī cilvēka ieņemamo amatu, piemēram, jāieņem vismaz P2 akadēmiskās karjeras līmeņa amats vai jābūt pierādījumiem par aktīvu pētniecisko darbību (piemēram, ja ir no industrijas) un nepieciešams būt saistītam nozari, kurā izstrādāts promocijas darbs. Augstkolas drīkst noteikt stingrākas prasības.
4.2. Dalījums pa zinātnes nozarēm (III. daļa) neatbilst augošajam starpdisciplināro pētījumu skaitam un neiekļauj tēmu dažādību. LJZA ieskatā tas ir svītrojams, jo var ierobežot jomas ekspertu iesaisti promocijas padomē.
4.3. Termins “ārvalsts zinātnieks” nav precīzs un visaptverošs. LJZA lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu, nosakot, ka tas ir pētnieks/-ce vai industrijas eksperts/e, kas strādā ārpus Latvijas, nozarē, kurā promocijas darbs tiek aizstāvēts, ietverot iespēju, ka tas var būt ārvalstīs strādājošs/-a diasporas pētnieks/-ce.
4.4. LJZA rosina dzēst 6. punktu, ļaujot augstskolām noteikt, kā tās organizē sanāksmes.
4.5. Visā dokumentā rosinām lietot dzimumneitrālu valodu vai jālieto abas dzimtes (zinātnieks/zinātniece; pētnieks/pētniece).
5. Kopsavilkums
5.1. LJZA uzsver, ka pašreizējā redakcija rada pārlieku sarežģītu, birokratizētu un zinātnes attīstību kavējošu regulējumu.
5.2. Tā vietā jāvirzās uz vienkāršām un skaidrām prasībām, kas augstskolām ļauj ņemt vērā promocijas darbu specifiku.
5.3. LJZA neatbalsta dokumenta tālāku virzību šādā redakcijā.
20.05.2025. 22:29
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25