Latvijā nav igtspējīgu atbalsta instrumentu un ir ilgtermiņa redzējuma trūkums cilvēkresursu attīstībai nozarēs.
Darba tirgū atrast darbinieku ar atbilstošām zināšanām un prasmēm, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un ieviestu jauninājumus, kļūst arvien sarežģītāk un izmaksā dārgāk. Alternatīvs risinājums būtu ieguldīt esošo darbinieku mācībās un attīstībā. Taču Latvijā ir vidēji zemāki izdevumi mācībām no kopējām darbaspēka izmaksām ES dalībvalstīs. 2020. gadā vien 30,7 % darbinieku piedalījās darba devēja organizētās mācībās (ES vidēji 42,4 %). Kopumā izdevumu līmenis mācībām Latvijas uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma ir ievērojami zemāks nekā līdzīga lieluma uzņēmumos citās ES valstīs. Latvijā darba devēju izdevumi darbinieku mācībām bija vidēji 297 eiro (mazākās izmaksas starp Baltijas valstīm). Lietuvā šīs izmaksas bija 432 eiro, Igaunijā – 892 eiro, vidēji ES – 1441 eiro. Turklāt Latvijas uzņēmumi visbiežāk izvēlas īsas, lētākas neformālas izglītības programmas, mazāk pievēršoties būtiskākiem uzlabojumiem savu darbinieku prasmēs un kvalifikācijā.
Atbalsts pieaugušo izglītībai gandrīz pilnībā ir balstīts ES fondu projektu finansējumā, līdz ar to nav pietiekams, ilgtspējīgs un ir fragmentēts, kā arī ir nepietiekami elastīgs
Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas un sasniegtu izvirzītos mērķus – 60% pieaugušo iesaistās mācībās vismaz reizi gadā, 70% iedzīvotāju ir digitālās prasmes u.c., nepieciešamo investīciju apjoms vairakkārt pārsniedz pieejamo publisko finansējumu (ir nepieciešami ~400 milj. euro katru gadu, pieejami aptuveni 200 milj. euro septiņiem gadiem). Pieejamais finansējums turklāt ir pakļauts finansētāju nosacījumiem par atbalstāmām grupām, atbalsta veidiem u.c. nosacījumiem, attiecīgi nav īsti piemērots kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanai visā nozarē.
Uzņēmumi un darba devēji saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī arvien pieaug un strauji mainās prasības pēc darbaspēka prasmju un kvalifikāciju pilnveides nozarēs.
OECD Ekonomikas 2024. gada pārskatā par Latviju norāda, ka augsti kvalificēta darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas kavē Latvijas ekonomikas attīstību. Latvijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam plaisa starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar profesionālo izglītību varētu palielināties līdz 46 tūkst. speciālistu. Savukārt, būtisks darbaspēka pārpalikums sagaidāms ar vispārējo vidējo izglītību un pamatizglītību - gandrīz 90 tūkst. (29,4 tūkst. ar vidējo vispārējo izglītību un 60,3 tūkst. ar pamatizglītību). Digitālās un zaļās pārejas, globalizācija, demogrāfiskā situācija un kvalificētā darbaspēka trūkums izraisa arvien pieaugošas un strauji mainīgas prasības pēc darbaspēka prasmju un kvalifikāciju pilnveides visās nozarēs. Taču iedzīvotāju dalība izglītībā joprojām ir zema. 2023.gadā 10,7% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija iesaistīti pieaugušo izglītības aktivitātēs, kamēr Ziemeļvalstīs šis rādītājs bija trīs un pat četras reizes augstāks. Darba devēja atbalsta trūkums un grūtības savienot mācības ar darbu joprojām ir būtisks šķērslis iedzīvotāju dalībai mācībās, kas netieši liecina arī par darba devēju izpratnes trūkumu par darbinieku mācību pievienoto vērtību un atdeves potenciālu.
- Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi un to darbinieki, un pašnodarbinātie, kā arī nozares potenciālais darba spēks
- mikrouzņēmumi
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- lielie uzņēmumi
- biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju vai darba devēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses
Apkopojums
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
LPA aicina pilnveidot ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" otrās kārtas īstenošanas noteikumus, lai pēc būtības tie būtu iekļaujoši visiem tautsaimniecības dalībniekiem un visām biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – BN) būtu iespēja pretendēt uz atbalstu nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai.
Šobrīd Noteikumu projekta 4.2. punktā kā mērķa grupa definēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju vai darba devēju darba, ekonomiskās, sociālas un profesionālas tiesības un intereses. Taču LPA norāda, ka pēc būtības visas BN, kurās tiek nodarbinātas personas, īsteno darba ņēmēju un darba devēju intereses. Kā būtiskiem tautsaimniecības dalībniekiem visām BN ir jānodrošina piekļuve darba prasmju attīstības iespējām, lai veicinātu vienmērīgu izaugsmi un novērstu nevienlīdzību starp dažādiem tautsaimniecības sektoriem.
BN veic būtisku ieguldījumu tautsaimniecības un cilvēkkapitāla attīstībā, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas mazaizsargātās personu grupas), tādejādi veicot nodokļu iemaksas budžetā un mazinot slogu uz sociālo pabalstu budžetu 2023. gadā BN kopumā tika nodarbināti 21,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas nodarbināti 2659 dažādās BN.[1] Ņemot vērā BN nozīmīgo lomu gan ekonomiskajā, gan sociālajā kontekstā, ir būtiski precizēt Noteikumu projektā lietoto definīciju, nosakot ka ikviena BN, neatkarīgi no darbības jomas, var gūt atbalstu darba spēku prasmju attīstībai un pielāgoties darba tirgus attīstības vajadzībām. Tādēļ aicinām:
(1) veikt grozījumus Noteikumu projekta 4.2. punktā un 15.2 punktā, izsakot tos šādā redakcijā: ”Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums”.
(2) veikt grozījumus Noteikumu projekta 16. punktā, izsakot to šādā redakcijā: “Projektā kā sadarbības partneri pēc nepieciešamības var tikt iesaistītas arī citas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi.”
(3) Ņemot vērā, ka biedrības un nodibinājumi ir bezpeļņas organizācijas un tām nav brīvu finanšu līdzekļu, aicinām veikt grozījumus Noteikuma projekta 2.8. punktā, nosakot izņēmumu, ka biedrībām un nodibinājumiem nav jāveic iemaksas prasmju fondā, lai saņemtu atbalstu nozaru vajadzībās balstītām mācībām darba ņēmēju kompetenču un prasmju palielināšanai.
(4) Visbeidzot, lūdzam sniegt skaidrojumu, kādēļ Noteikuma projekta 23.2 punktā ir noteikta prasība, ka projekta iesniedzēja “kopējais attiecīgās nozares Latvijā reģistrēto biedru un to biedru apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 300 miljonus euro”? LPA ieskatā, noteiktais apgrozījuma apmērs nav proporcionāls attiecībā pret Noteikuma projektā paredzēto kopējo attiecināmo finansējumu - 6 050 854 euro, kas noteikts Noteikuma projekta 8. punktā. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā minēto finansējumu spētu īstenot arī BN ar būtiski mazāku apgrozījuma apmēru.
[1] Datu avots: Centrālās statistikas pārvalde