Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk – Noteikumi Nr. 747) 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums  “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz, ka otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. Šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei ir jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda skolēniem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, noteikt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu 5. klasē, kā arī paplašināt izglītības iestāžu iespējas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
14.09.2023. - 28.09.2023.
Informācija
Lūdzam izteikt viedokli par noteikumu grozījumu projektu no 14.09.2023. līdz 28.09.2023. 
Fiziskās personas
  • Skolēni, pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
Skolēniem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm būs jānodrošina, ka otrās svešvalodas apguve skolēniem ir kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, sākot ar 2026. gada 1. septembri, un otrās svešvalodas apguves īstenošanu uzsākot ar 5. klasi. Izglītības iestādēm būs jāpārplāno pirmās un otrās svešvalodas stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem un klasēm licencēto izglītības programmu mācību plānos, atbilstoši normatīvam regulējumam.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
14.09.2023. 09:45

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret! Jā mēs gribam dzīvot brīvajā Latvijā,  tad visiem bērniem,  neskatoties ne uz kādiem politiskiem un ekonomiskiem notiekumiem ir tiesības mācīt savu dzimto valodu,  vai krievu valodu, kā svešvalodu pēc izvēles! 
28.09.2023. 11:28
Fiziska persona
Es nepiekrītu! Bērniem obligāti vajadzētu astāt brīvu izvēli kuru valodu mācīties!
28.09.2023. 11:35
Jekaterīna Romanova
Esmu pret.
28.09.2023. 11:55
Fiziska persona
Latvijā esmu par latviešu valodu un Eiropas valstu valodām. Valsts valodas apguve visos vecuma posmos ir obligāta.
28.09.2023. 11:59
Fiziska persona
Bērnam jāmāca dzimto valodu! Krievu valodu. 
28.09.2023. 12:01
Nikolajs Košelevs
Ņemot vērā Krievijas mūsdienīgo ārējās politikas naratīvu, gribu lai krievi dzīvo Krievijā. Negribu lai Krievija nāk glābt krievus uz šejieni, līdzīgi kā Ukrainā. Kad Krievija mainīsies, tad - lūdzu, bet, pagaidam, nevajag krievu valodu Latvijā. 
28.09.2023. 12:03
Fiziska persona
Esmu pret. Ir jāņem vērā:
- reālā situācija ar pedagogu daudzumu;
- reāla situācija ar krievu valodu apgūt gribētājiem.
 
28.09.2023. 12:11
Fiziska persona
Dotie grozījumi pazemo lielu valsts iedzīvotāju daļu, jo faktiski aizliedz viņu bērniem apgūt dzimto valodu skolā. Līdz ar to tie grozījumi provocē spriegumu sabiedrībā, un pat var stimulēt daļu no valsts iedzīvotājiem uz emigrāciju.
Valsts uzdevums ir komfortu dzīves apstakļu veidošana visām sabiedrības grupām. Bet šie grozījumi veicina konkrētas grupas diskrimināciju.
Lūdzu izvertēt šo grozījumu atbilstību Satversmei, it īpaši p.91., p.95., un p.114.
Cilvēki ir valsts lielāka vērtība. Pat ja to cilvēku dzimtā valoda ir krievu.
Ļaujiet mums būt lojāliem un uzticīgiem savai Dzimtenei - Latvijai.
Esmu kategoriski pret šiem grozījumiem.
28.09.2023. 12:35
Vivita Znotiņa
Es esmu par to, lai mani bērni apgūtu krievu valodu kā svešvalodu. Manas ģimenes dzimtā valoda jau gadsimtu ir latviešu valoda. Kā svešvalodes es skolā esmu apguvusi krievu, vācu un angļu valodas.  Mana un mana vīra dzīves pieredze rāda, ka krievu valodu mēs izmantojam visbiežāk. Vācu valodu praktiski nav kur izmantot izņemot pašā Vācijā. Angļu valodā ceļojot citās Eiropas valstīs jaunieši diskutēt nespēj un tā visiem ir dzīvē nedzirdēta un nelietota svešvaloda. Savukārt apgūstot krievu valodu labā līmenī var izlasīt tekstu un saprasties jebkurā slāvuski runājošā Eiropas valstī - Polijā, Slovākijā, Čehijā, Bulgārijā utt. Pat tik senos laikos kā 1930 gados Latvijas skolās mācīja krievu valodu. Valodas mācīšanās vēl nevienu nepasara par svešas valsts patriotu. Tās ir zināšanas. Man vectēvs prata vairākas svešvalodas - krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu. Tas viņam netraucēja būt Latvijas patriotam, mīlēt savu dzimteni un audzināt jauno paaudzi. Man prieks, ka viņš bija tik gudrs un varēja man nodot savas zināšanas. Es ceru ka fobija nepārņema LR politiķu prātus un mēs veicināsim bērnos gudrību apgūt valodas, lai saprastu, ko runā mums apkārt. Lai varētu lasīt informāciju un salīdzināt dažādos avotos, jo varbūt kāds jaunietis gribēs strādāt zinātniskus darbus un tam lieti noderētu lielo-vadošo pasaules valstu valodu zināšanas. 
28.09.2023. 12:40
Fiziska persona
Esmu pret. 
28.09.2023. 12:43
Onna Nastasina
Es kā Latvijas pilsone uzskatu, jābūt izvēlei kuru valodu mācīties kā svešvalodu.
28.09.2023. 12:47
Fiziska persona
Esmu pret! Bērniem ir jābūt izvele kuru valodu viņi grib apgūt.
28.09.2023. 12:49
Olga Marnica
ANO konvencijas garantē cilvēka brīvību un tiesības visās veidos, tostārp lietot savu dzimto valodu. Kā Latvijas pilsone un nodokļu maksātāja, esmu stingri PRET to, lai ierobežotu tiesības izvēlēties arī krivu valodas apgūvi skolās, jo Latviā pastavīgi dzīvo ļoti liels cilvēku skaits, kuriem krievu valoda ir dzimtā.
28.09.2023. 12:51
Fiziska persona
Esmu pret!
28.09.2023. 12:53
Fiziska persona
Esmu par krievu valodu skolās. par labu izglītību valstī.
28.09.2023. 12:58
Fiziska persona
Es esmu pret. Demokratiskajā sabiedrībā ir jābūt tiesībām izvēlēties.
28.09.2023. 13:00
Jeļena Teļegina
Es nepiekrītu! Bērniem obligāti vajadzētu atstāt brīvu izvēli kuru valodu mācīties!
28.09.2023. 13:00
Aleksandrs Kravceņuks
Esmu pret! 
28.09.2023. 13:10
Fiziska persona
Vajag atstāt krievu valodu
 
28.09.2023. 13:14
Nataļja Apšeniece
Es esmu pret. 
28.09.2023. 13:15
Fiziska persona
Lūdzu, atstāt krievu valodu
28.09.2023. 13:19
Fiziska persona
Esmu pret. Gribu lai mūsu bērni varētu izvelēties paši otro svešvalodu kūru viņi grib macīties. 
28.09.2023. 13:20
Fiziska persona
Esmu pret! Nedrīkst ierobežot bērna tiesības!
28.09.2023. 13:22
Jūlija Stukane
Cilvēkiem Latvijā jābūt iespējai mācīties dzimtā valodā.
28.09.2023. 13:31
Fiziska persona
Esmu pret. Tā ir valoda. Šāda rīcība nav civilizētas valsts rīcība.
28.09.2023. 13:35
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk