Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk – Noteikumi Nr. 747) 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums  “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz, ka otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. Šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei ir jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda skolēniem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, noteikt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu 5. klasē, kā arī paplašināt izglītības iestāžu iespējas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
14.09.2023. - 28.09.2023.
Informācija
Lūdzam izteikt viedokli par noteikumu grozījumu projektu no 14.09.2023. līdz 28.09.2023. 
Fiziskās personas
  • Skolēni, pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
Skolēniem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm būs jānodrošina, ka otrās svešvalodas apguve skolēniem ir kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, sākot ar 2026. gada 1. septembri, un otrās svešvalodas apguves īstenošanu uzsākot ar 5. klasi. Izglītības iestādēm būs jāpārplāno pirmās un otrās svešvalodas stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem un klasēm licencēto izglītības programmu mācību plānos, atbilstoši normatīvam regulējumam.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
14.09.2023. 09:45

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Loģiska domāšana
Esmu pret.
1. Svešvalodu skolotāju jau tā nav. Negribu lai bērns apgūst franču valodu attālināti, jo krievu mācīties nevar, bet citu valodu skolotāji nav pieejami.

2. Cilvēks pats var izvēlēties ko mācīties. Ķīniešu, krievu, japāņu - jebkādu! Savādāk mēs nevaram teikt, ka pie mums ir demokrātija. Demokrātija ar valodu aizliegumu=absurds! Tā nav nekāda demokrātija.

3. Ja krieviem neļaus mācīties krievu valodu, viņi būs vēl vairāk nikni. Un vēl vairāk būs lojāli citu valstu politikai, bet tikai ne LV politikai. Nevar mīlēt savu dzimto valsti Latviju, ja tā neļauj apgūt ģimenes valodu.
28.09.2023. 09:01
Fiziska persona
Uzskatu, ja skolās jāmāca krievu valoda, jo Latvija neplāno mainīt savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Visi kari agri vai vēlu beigsies un sāksies ekonomiskā sadarbība. Iegūs tikai tie latvieši, kuri zina krievu valodu. Nedrikst atņemt jaunajai paaudzei  kaimiņa valodas zināšanas. Kaimiņš nekur nepazudīs.
Tāpēc skolās obligāti jāatstāj krievu valoda kā otra svešvaloda.
28.09.2023. 09:16
Anna Upīte
Kari nāk un iet, bizness turpinās. Kāpēc apzagt savu valsti un iedzīvotājus?
28.09.2023. 09:22
Inese Fecere-Antipina - Latvijas Bērnu labklājības tīkls
Iebilstam pret plānotajiem grozījumiem, jo tie nepamatoti sašaurina otrās svešvalodas izvēles iespējas, kuras būtu jānosaka pieprasījumam nevis piedāvājumam. Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pants nosaka, ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, ir tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Līdz ar to valsts institūciju pienākums ir pieņemot bērnu ietekmējošus lēmumus apzināt bērnu viedokli un ņemt to vērā. Šajā gadījumā nav nodrošināta bērnu līdzdalība un līdz ar to šāds lēmums vērtējams kā bērnu tiesībām neatbilstošs. Kontekstā ar plānoto mācību pāreju tikai valsts valodā, šādi tiek ierobežotas bērnu, kuru dzimtā valoda ir krievu, tiesības mācīties savu valodu, kas ir pretrunā gan ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktajām bērnu tiesībām, gan Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, gan arī Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un vērtējams kā nopietns cilvēktiesību ierobežojums.
28.09.2023. 09:27
Fiziska persona
Esmu pret. Jo nedrikst ierobežot apgut savu dzimto valodu.
28.09.2023. 09:31
Fiziska persona
Esmu pret, jo nedrīkst ierobežot bērniem apgūt viņu dzimtas valodu.
28.09.2023. 09:42
Fiziska persona
Esmu pret. Tas ir diskriminacija. 
28.09.2023. 09:51
Fiziska persona
Esmu PRET lai izslegt krievu valodu. Berniem jābūt tiesības izvēlēties un apgūt dzimtas valodu.
28.09.2023. 09:55
Fiziska persona
Esmu pret! Demokatiskājā valstī nevar  ierobežot bērniem apgūt viņu dzimtas valodu.
28.09.2023. 10:03
Inna Djeri - Inna Djeri, "Latvijas Krievu savienība"
Es esmu pret krievu valodas kā otrās svešvalodas aizliegumu skolās. Tas ir mans viedoklis -
nekas cits kā rūpes par bērniem no latviešu ģimenēm.
Pirmkārt, mums vienkārši nav citu valodu
skolotāju. Ja krievu valoda tiks izņemta no programmas, tad tos caurumus varēs aizlāpīt ar
pareizo politisko informāciju un militāro apmācību. Tas būs signāls vēl lielākam ģimeņu skaitam,
ka Latvija būtu jāpamet pēc iespējas ātrāk.
Otrkārt, valstī dzīvojošo kaimiņu valoda būtu jāzina. Latvijas krievi tuvākajā laikā nekur
nepazudīs, un latvieši jutīsies ļoti neērti, ja nesapratīs, ko krievi savā starpā par viņiem runā.
Protams, var aizliegt uz ielām runāt krieviski, bet neviens šādus muļķīgus likumus nepildīs. Un
tik un tā mēs sapņosim krievu valodā. (mne kazhetsa eto virazhenije dlja lv auditoriji meneje
ponjatno chem dlja ruskoj)
Treškārt, vēlme atņemt latviešu jaunajai paaudzei krievu valodas un kultūras zināšanas nedara
godu tautai, kas sevi uzskata par izglītotu un kulturālu, tā var darīt tikai neizglītoti mežoņi no
Tumba Jumba salas. Bet patiesi kulturālas, gudras un apķērīgas ģimenes joprojām mācīs saviem
bērniem krievu valodu pat par saviem līdzekļiem. Tāpēc ka Latvijas ģeogrāfija nemainīsies -
austrumos joprojām būs Krievija.
Bet vispār, dariet kā vēlaties. Mums, krieviem, ir vienalga, vai jūsu bērni pārvaldīs krievu valodu.
Jo mūsējie zinās gan krievu, gan latviešu valodu un izstums jūsu bērnus no darba tirgus, turklāt
visā pasaulē, jo pilnīgi visur krievu valodas zināšanas tiek augstu vērtētas un labi apmaksātas.
28.09.2023. 10:08
Fiziska persona
Demokrātiskjā valstī cilvēkiem jābūt izvēles brīvībai. Ja krievu valodu aizliedz apgūt kā dzimtu valodu, tad vismaz jāatstāj iespēja to mācīties kā otro svešvalodu. Kā neviens nekļūs par ķīnieti, iemācoties ķīniešu valodu, tā arī piespiedu latviešu valodas apgūšana un krievu valodas ierobežošana nepārveidos Latvijas krievus par latviešiem. Turklāt skolās ir katastrofisks pedagogu trūkums un, piemēram, spāņu vai franču valodas skolotāju daudzās skolās vispār nav un nebūs. Esmu pret šo iniciatīvu! 
28.09.2023. 10:16
Fiziska persona
Esmu pret.Jādod iespēju bērniem mācīties dzimtā valoda. Lūdzu atstāt brīvo izvēli.Nedrikst deskriminēt bērna izvēli.
28.09.2023. 10:18
Fiziska persona
Es esmu pret, jo visiem skoleniem jabūt izvele. Es domaju kā ne drìkst aizliegt bērniem macīt dzimtu valodu!!
28.09.2023. 10:29
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET!
40% Latvijas iedzīvotājiem krievu valoda ir dzimtā valoda. Nedrīkst liegt šiem 40% liegt mācīties dzimtajo valodu skolās, tie ir nākamie nodokļu maksātāji (kuri vel padomās kurā valstī dzīvot - dzimtenē - kur nosoda par krievu valodu, vai aizbraukt ārzemēs kur ir gan mazākumtautību skolas, krievu tajā sartpā, gan neliedz izmantot krievu valodu)
Kur tad paliek brīvās Latvijas demokrātija un izvēles brīvība??? Pat lielākajās eiropas valstīs neliedz mācīt krievu valodu!!! Vecāki šeit ir galvenie noodokļu maksātāju, kuri JŪS cienījamā valdība uztur! Un mēs paši gribam izvēlēties kādu valodu mācīties mūsu bērniem!
28.09.2023. 10:32
Fiziska persona
Par!

Krievu valodu bērni, kas nākuši no krievvalodīgām ģimenēm, zinās no savas vides, taču apgūt skolas programmā vēl vienu EZ svešvalodu būs tikai ieguvums, pirmām kārtām jau pašam bērnam- t.sk arī ilgtermiņā, pavetot lielākas iespējas.
28.09.2023. 10:40
Fiziska persona
Esmu pret!
28.09.2023. 11:00
Fiziska persona
Esmu pret!
28.09.2023. 11:06
Marija Mizula
Esmu pret!
28.09.2023. 11:10
Fiziska persona
Esmu pret !
28.09.2023. 11:12
Fiziska persona
Nedrīkst liegt bērniem apgūt dzimto valodu skolā!
Esmu pret!
28.09.2023. 11:15
Fiziska persona
Esmu pret!
28.09.2023. 11:17
Irina Trofimova
Я против!!!/Esmu pret!!! 
28.09.2023. 11:18
Marina Kovtuna
Esmu pret! Krievu runājošiem bērniem jābūt iespējai mācīties un zināt savu dzimtu valodu no pirmas klases.
28.09.2023. 11:24
Fiziska persona
Esmu pret! Bērniem astāt brīvu izvēli kuru valodu mācīties!
28.09.2023. 11:24
Svetlana Šitova
Esmu pret!
28.09.2023. 11:25
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk