Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk – Noteikumi Nr. 747) 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz, ka otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. Šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei ir jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda skolēniem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, noteikt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu 5. klasē, kā arī paplašināt izglītības iestāžu iespējas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
14.09.2023. - 28.09.2023.
Informācija
Lūdzam izteikt viedokli par noteikumu grozījumu projektu no 14.09.2023. līdz 28.09.2023.
Fiziskās personas
- Skolēni, pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
Skolēniem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm būs jānodrošina, ka otrās svešvalodas apguve skolēniem ir kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, sākot ar 2026. gada 1. septembri, un otrās svešvalodas apguves īstenošanu uzsākot ar 5. klasi. Izglītības iestādēm būs jāpārplāno pirmās un otrās svešvalodas stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem un klasēm licencēto izglītības programmu mācību plānos, atbilstoši normatīvam regulējumam.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
14.09.2023. 09:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski pret! Kamēr nebūs sagatavoti citu valodu skolotāji (un tas nebūs ātri) mūsu bērni paliks tikai ar vienu svešvalodu - angļu valodu. Viņi nebūs konkurētspējīgi ārzemēs. Jāizmanto situāciju, ka mūsu valstī ir valodas nesēji un, pagaidām, labi krievu valodas pedagoģi, kuri prot iemācīt vismaz uz B2-C1. Šogad vācu filoloģiju pabeidza 6 studenti un tikai 1 absolvents aizgājis strādāt uz skolu.
PRET! Domāsim par saviem bērniem un viņu nākotni!
PRET! Domāsim par saviem bērniem un viņu nākotni!
26.09.2023. 09:21
Fiziska persona
Pret
26.09.2023. 10:07
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret!
uzskatu ,ka bērniem ir jābūt izvēlei,nedrīkst aizliegt mācīties dzimto valodu!
uzskatu ,ka bērniem ir jābūt izvēlei,nedrīkst aizliegt mācīties dzimto valodu!
26.09.2023. 10:18
Jeļena Šokele
Neatbalstu!
Sagatavotie priekšlikumi ierobežo pilsoņu izvēles brīvību un neņem vērā faktisko un plānoto mācību iestāžu kapacitāti svešvalodu pasniegšanas jomā. Situācijā, kad Latvijā katastrofāli trūkst pedagodu, nav atbalstāma papildu sloga uzlikšana mācību iestādēm. Vai politikas plānotāju rīcībā ir kāds pētījums, kurš pārliecinoši pierādītu pozitīvu tendenci spāņu, franču un vācu filologu pieejamībā?! Likumu autoriem, beidzot, jāsaprot, ka viņu sapņus fiziski nav iespējams realizēt, un ir sliktā prakse mēģināt kārtējo reizi valsts mēroga problēmas uzgrūzt pašvaldībām.
Sagatavotie priekšlikumi ierobežo pilsoņu izvēles brīvību un neņem vērā faktisko un plānoto mācību iestāžu kapacitāti svešvalodu pasniegšanas jomā. Situācijā, kad Latvijā katastrofāli trūkst pedagodu, nav atbalstāma papildu sloga uzlikšana mācību iestādēm. Vai politikas plānotāju rīcībā ir kāds pētījums, kurš pārliecinoši pierādītu pozitīvu tendenci spāņu, franču un vācu filologu pieejamībā?! Likumu autoriem, beidzot, jāsaprot, ka viņu sapņus fiziski nav iespējams realizēt, un ir sliktā prakse mēģināt kārtējo reizi valsts mēroga problēmas uzgrūzt pašvaldībām.
26.09.2023. 11:49
Fiziska persona
Es esmu pret šo priekšlikumu: 37% Latvijas iedzīvotāju krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu, blakus ir 2 milzīgas valstis, kurās krievu valoda ir valsts valoda. Krievu valodas izslēgšana no programmas būtu nepareizs lēmums ne no politiskās, ne ekonomiskās, ne tiesiskās puses.
26.09.2023. 12:27
Fiziska persona
Esmu pret! Uzskatu, ka krievu valoda ir jāmāca skolā, jo daudziem Latvijā tā ir dzimtā valoda.
26.09.2023. 12:41
Fiziska persona
Esmu pret, jo nedrīkst ierobežot bērniem apgūt viņu dzimtas valodu.
26.09.2023. 12:49
Fiziska persona
Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa ir ar dzimto valodu krievu. Kāpēc tiem skolēniem būtu jāaizliedz mācīties sava dzimtā valoda? Lai mācās gan latviešu, gan angļu, gan krievu valodu. Krievu valoda arī Eiropā ir ļoti vajadzīga!
26.09.2023. 13:45
Fiziska persona
Es esmu PRET šo priekšlikumu: 37% Latvijas iedzīvotāju krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu, blakus ir 2 milzīgas valstis, kurās krievu valoda ir valsts valoda. Krievu valodas izslēgšana no programmas būtu nepareizs lēmums ne no politiskās, ne ekonomiskās, ne tiesiskās puses.
26.09.2023. 13:58
Oļegs Timofejevs
Я против.У детей должно быть право выбора изучения родного языка. Тем более, что в Латвии треть населения общается на русском языке. Запрещать изучение русского языка в статусе иностранного - грубейшее нарушение прав человека!
26.09.2023. 14:07
Fiziska persona
Kategoriski pret visu veidu ierobežojumiem attiecībā uz krievu valodas apgūšanu skolās ! Krievu valodai ir jāpaliek mūsu skolās
26.09.2023. 16:38
Fiziska persona
Esmu pret. Bērniem vajadzētu astāt brīvu izvēli kuru valodu mācīties!
26.09.2023. 17:05
Privātpersona, bērna vecāks
Neatbalstu šo noteikumu projektu.
Uzskatu, ka šī ir lielas sabiedrības daļas interešu apzināta ignorēšana. Vismaz 20-25% Latvijas skolēnu krievu valoda ir dzimtā valoda. Atsevišķās pilsētās / reģionos krievvalodīgo skolēnu proporcija skolās ir vēl krietni augstāka. Šo bērnu vecāki ir nodokļu maksātāji, bet tiek apzināti veidota situācija, kad par šīm nodokļu naudām valsts nenodrošina bērniem ne tikai mācību procesu dzimtajā valodā, bet arī dzimtās valodas apguvi kā tādu. Uzskatu, ka šādā veidā tiek rupji pārkāptas bērnu tiesības apgūt dzimto valodu un kultūru, jo valsts atbalsts šajā gadījumā kļūst par fikciju: dzimtās valodas apguve bērniem kļūst iespējama tikai interešu izglītības ietvaros, t.i., ieguldot papildu resursus (vismaz - laika resursus), kas negatīvi ietekmē bērnu veselību un psihoemocionālo stāvokli, kā arī iespēju ieguldīt laiku un enerģiju citu interesējošo lietu apguvē.
Manā uztverē šis noteikumu projekts ir pretrunā ar Satversmi, un tā pieņemšanas gadījumā krievvalodīgo bērnu vecākiem jāvēršas Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Uzskatu, ka, ja konkrētajā mācību klasē ir bērni (vai drīzāk bērnu vecāki), kuri principiāli nevēlas krievu valodas apguvi, tad jāveido divas plūsmas, sniedzot iespēju pēc savas izvēles apgūt krievu valodu vai kādu citu (vācu, franču, spāņu) valodu kā otro svešvalodu.
Uzskatu, ka dažu sūdzību saņemšana no vecākiem, kuri principiāli nevēlas krievu valodas apguvi, nevar būt par pamatu, lai tūkstošiem krievvalodīgo skolēnu liegtu mācību procesa ietvaros apgūt savu dzimto valodu.
Uzskatu, ka šī ir lielas sabiedrības daļas interešu apzināta ignorēšana. Vismaz 20-25% Latvijas skolēnu krievu valoda ir dzimtā valoda. Atsevišķās pilsētās / reģionos krievvalodīgo skolēnu proporcija skolās ir vēl krietni augstāka. Šo bērnu vecāki ir nodokļu maksātāji, bet tiek apzināti veidota situācija, kad par šīm nodokļu naudām valsts nenodrošina bērniem ne tikai mācību procesu dzimtajā valodā, bet arī dzimtās valodas apguvi kā tādu. Uzskatu, ka šādā veidā tiek rupji pārkāptas bērnu tiesības apgūt dzimto valodu un kultūru, jo valsts atbalsts šajā gadījumā kļūst par fikciju: dzimtās valodas apguve bērniem kļūst iespējama tikai interešu izglītības ietvaros, t.i., ieguldot papildu resursus (vismaz - laika resursus), kas negatīvi ietekmē bērnu veselību un psihoemocionālo stāvokli, kā arī iespēju ieguldīt laiku un enerģiju citu interesējošo lietu apguvē.
Manā uztverē šis noteikumu projekts ir pretrunā ar Satversmi, un tā pieņemšanas gadījumā krievvalodīgo bērnu vecākiem jāvēršas Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Uzskatu, ka, ja konkrētajā mācību klasē ir bērni (vai drīzāk bērnu vecāki), kuri principiāli nevēlas krievu valodas apguvi, tad jāveido divas plūsmas, sniedzot iespēju pēc savas izvēles apgūt krievu valodu vai kādu citu (vācu, franču, spāņu) valodu kā otro svešvalodu.
Uzskatu, ka dažu sūdzību saņemšana no vecākiem, kuri principiāli nevēlas krievu valodas apguvi, nevar būt par pamatu, lai tūkstošiem krievvalodīgo skolēnu liegtu mācību procesa ietvaros apgūt savu dzimto valodu.
26.09.2023. 17:35
Olga Samkova
Esmu preti. Demokratiska valsti krievu valoda runajušiem berniem (vini ir vairak par 30%) ir tiesiba macities dzimta valoda.
26.09.2023. 17:52
Marija Jastrebova
Esmu pret! Bērniem ir jābūt iespējai izvēlēties apgūt mācības dzimtā valodā.
26.09.2023. 18:02
Fiziska persona
Esmu PRET!
Katram cilvèkam ( bèrnam) ir tiesìbas macities dzimtu valodu!
Jo ìpaši Rìgà, kur ap. 40% no iedzivotàjiem ir krieviski runàjoši.
Katram cilvèkam ( bèrnam) ir tiesìbas macities dzimtu valodu!
Jo ìpaši Rìgà, kur ap. 40% no iedzivotàjiem ir krieviski runàjoši.
26.09.2023. 18:07
Natālija Kovaļevska
Ребенок должен учиться на родном русском языке. В Латвии 40% русскоязычных.
26.09.2023. 18:15
Fiziska persona
Jo vairāk cilvēka zin valodas, jo labāk
26.09.2023. 18:50
Fiziska persona
Esmu pret.
26.09.2023. 18:50
Fiziskā persona
Pret! Jo ja ir pierasījums, tad jābūt arī piedāvājumam, visās skolās.
26.09.2023. 18:59
Fiziska persona
Es piekritu! Jo vairāk valodu viņi zina, jo lielāka viņiem ir brīvība.
26.09.2023. 19:01
Fiziska persona
Esmu pret!
26.09.2023. 19:02
Privātpersona
Esmu pret! Bērniem ir jābūt brīvai izvēlei, kādas valodas mācīties. Nedrīkst liegt bērniem iespēju apgūt arī skolā viņu dzimto krievu valodu.
26.09.2023. 19:10
Fiziska persona
Demokrātiskā, tiesiskā valstī visiem iedzīvotājiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām un izvēles iespējai, it īpaši ja runa iet par 40 % no iedzīvotāju skaita. Cik procentuāli šeit ir angliski vai vāciski (un tt.) runājošie, kas ir šeit dzimuši ne pirmajā paaudzē un piedalās valsts būvēšanas un uzturēšanas procesā? Krievu valodas apgūšanai mācību procesā jābūt priekšrokai pat citu valodu priekšā,jo tā ir dzimtā valoda milzīgai Latvijas daļai,kas ir atbildīga par Latvijas un VISU latvijas iedzīvotāju labklājību. Jābūt ne tikai pienākumiem,bet arī tiesībām.
26.09.2023. 19:21
Fiziska persona
Esmu pret!
Nedrīkst ierobežot bērniem apgūt viņu dzimtas valoda.
Nedrīkst ierobežot bērniem apgūt viņu dzimtas valoda.
26.09.2023. 19:26
Atlasīti 318 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25