Sabiedrības līdzdalība

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2024. gada 31.maijā laika posmā no plkst. 00.00 līdz plkst. 02.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 3. novembra sēdes protokollēmuma Nr.57 59.§. 5. punktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā iekļauta informācija par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem, kā arī sniegts detalizēts analītisks izklāsts par biotopu kartēšanas rezultātu ietekmi uz tautsaimniecību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai
Mērķa apraksts
Informatīvajā ziņojumā ir apkopota informācija par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti Latvijas teritorijā, kā arī informācija par Natura2000 tīkla pilnveidošanu. Izklāstīta informācija par tālākās darbības scenārijiem un to ietekmes izvērtējums. Kā arī ir sniegta informācija par turpmāko rīcību labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu Eiropas savienības nozīmes biotopiem
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
09.02.2024. - 23.02.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai apsaimniekotāji
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
Juridiskas personas, kuras ir zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai apsaimniekotāji.
Sagatavoja
Zane Brice (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
07.02.2024. 17:10

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Izvērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedriskajā apspriešanā nodoto informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un pievienoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu (turpmāk - Protokollēmums), akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģ.Nr. 40003466281 (turpmāk - LVM) norāda, ka iebilst minēto dokumentu virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā, jo:

1. Ne Informatīvais ziņojums, ne Protokollēmuma projekts nepiedāvā rīcības, kas uzlabo saimnieciskās darbības vides prognozējamību, un neveicina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā.

2. Netiek pateikts, kādā apjomā palielināsies Natura 2000 teritoriju kopējā platība un  mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apjoms. Tas neļauj noteikt paredzētā Natura 2000 teritoriju tīkla un mežsaimnieciskās darbības aizliegumu palielinājuma ietekmi uz LVM saimnieciskās darbības rādītājiem.
LVM aplēses rāda, ka Natura 2000 teritoriju palielināsies vismaz par 400 tūkst. ha. Tas liks būtiski samazināt LVM koksnes produktu ražošanas apjomu – vismaz par 3.4 milj. m3 gadā, tā samazinot arī valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjomu vismaz par 100 milj. EUR vidēji gadā, kā arī samazinās pievienotā vērtība Latvijā ražotiem koksnes produktiem, samazinot arī Latvijas eksporta apjomu par 600-800 milj. EUR.

4. Lai ekonomisko un sociālo ietekmi varētu noteikt precīzāk, Informatīvajā ziņojumā jāiekļauj potenciālo jauno NATURA teritoriju telpiskais novietojums un mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi.

5. Neiebilstam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšanu pārkāpumu procedūras lietas Nr. 2019/2304 subjektiem. Tomēr nevaram piekrist Natura 2000 teritoriju tīkla paplašināšanai, lai biotopiem nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4  nosacījumiem, jo LVM jau šobrīd izveidojusi brīvprātīgas dabas aizsardzības teritorijas, kas nodrošina aizsardzību visiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopu veidiem, t.sk. prioritārajiem.

5. Nevaram piekrist Protokollēma projekta 6.punkta piedāvājumam veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildu prasības biotopu aizsardzībai, jo jau esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz, vienlaikus nosakot kārtību to izveidošanai, ka ES nozīmes biotopus var aizsargāt veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus.

6. Kategoriski iebilstam Protokollēmuma projekta 7.punktā noteiktajam, ka ES nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Šāda uzdevuma apstiprināšanas gadījumā tiktu izveidots jauns TIESISKI NEREGULĒTS saimnieciskās darbības aprobežojuma veids, kas saimniecisko darbību plānošanu padarītu vēl neskaidrāku kā tas ir šobrīd. Tas atļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktu normās noteiktā procesa - konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.
LVM rosina – turpmāk, iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumu par jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas vai mikrolieguma izveidi, jāveic ekonomisko zaudējumu ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžetu aprēķins un izvērtējums.

7. Neskatoties uz to, ka Uzraudzības grupas sanāksmē 11.12.2023., ko VARAM sasauca pēc 2 gadu pārtraukuma, vairums no augstāk minētajiem iebildumiem tika izteikti un uzklausīti, sabiedriskajā apspriešanā nodotajos dokumentos neviens no tiem neatspoguļojās.
20.02.2024. 16:33
Ķemeru nacionālā parka fonds
1. Ņemot vērā līdzšinējo dabas resursu/platību apsaimniekošanu valstī, kas notikusi nepilnīgi rēķinoties ar dabas aizsardzības prasībām, kā rezultātā daudzu sugu un biotopu stāvoklis ir kritiski pasliktinājies, kas, savukārt, ir novedis pie pārkāpuma procedūras, - saprātīgākais risinājums  ir ziņojuma 2.pielikumā minētais Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanas scenārija II variants  – "0 variants + Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošana visiem ES  nozīmes biotopiem, balstoties uz  Hab.97/2 vadlīnijās  noteiktajiem principiem. Sociāli -ekonomiskā ietekme vērtējama tikai par platību, kas pārsniedz 0 varianta tvērumu".
2. Kritiskā stāvokļa uzlabošanai ES nozīmes biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanas nodrošināšanai jānotiek pēc 3., C scenārija - "ES nozīmes biotopu aizsardzības prasības Natura 2000 teritorijās tiek pastiprinātas, pieļaujot tikai darbības, kas savietojamas ar Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķi. Ārpus Natura 2000 teritorijām visās ES nozīmes biotopu platībās tiek atļautas tikai tādas darbības, kas veicina  konkrētā ES nozīmes biotopa kvalitātes uzlabošanos".
3. Informatīvā ziņojuma 21.lpp. sadaļā "Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem" mainīt 4.punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Lai nodrošinātu biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, veikt grozījumus likumā  “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, nosakot vispārēju nosacījumu, ka Natura 2000 teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas uzlabo vai nepasliktina ES nozīmes īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu stāvokli".
21.02.2024. 21:59
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu (24-TA-250).
            LTRK ieskatā informatīvā ziņojuma 2.8. punktā uz pētījumu “Klimata scenāriju sociālekonomiskās ietekmes aprēķini” (5 atsauce) balstītais secinājums ir interpretēts un tādējādi maldinošs. Proti, tas neatspoguļo pētījumā iegūtā secinājuma būtību. Ja informatīvajā ziņojumā ietvertais secinājums balstīts uz šo pētījuma rindkopu: “Ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā likvīdais nocirstās koksnes apjoms, laika posmā līdz 2050. gadam modelēts 14.06±0.13 milj. m3 gadā (2.4. tabula). Modelētajos datos uzrādās tendences, ka ar laiku šis apjoms samazināsies (2.3. attēls) – ZIZIMM pētījumā samazinājums ir būtisks, bet ZV scenārijā nav. Šīs atšķirības vēlreiz norāda uz sākotnējo uzstādījumu nozīmi modelēšanā. ZIZIMM pētījumā uzstādījums bija, lai galvenā cirte pēc vecuma nocirstais apjoms neatšķiras ±5% no šī brīža, bet ZV scenārijā - galvenā cirte nocirstais apjoms neatšķiras ±2 milj. m3 5 gados no šī brīža. Tātad ZV pētījumā šis apjoms ir vairāk izlīdzināts nākotnes prognozēs.” Tad LTRK norāda, ka šajā rindkopā ir runa tikai par koksnes apjomu, nevis par platību. Tāpat svarīgi ir pieminēt, ka šajā pētījumā izmantotie sākotnējie uzstādījumi abu scenāriju salīdzināšanai būtiski atšķiras.
Līdzīgi kā 2.8.punktā, arī informatīvā ziņojuma 14.lpp. minētajā atsaucē LTRK ieskatā uz pētījumiem ir grozīta pētījumu secinājumu būtība. Kopumā 14. lpp. ietvertajā tekstā ir izmantotas vairākas atsauces uz pētījumiem, bet no informatīvā ziņojuma ir grūti saprast, kādā kontekstā secinājumi izdarīti, piemēram, nav skaidrs, kādā gadījumā ilgtermiņā, pēc 2050.gada, SEG emisijas meža zemēs pieaug.
Tāpat LTRK iebilst pret protokollēmuma projektu, jo tas faktiski paredz īstenot maksimāli iespējamo scenāriju, nevērtējot tautsaimniecības nozaru attīstības intereses vispār. Informatīvajā ziņojumā tiek pieminēti tikai daži rādītāji attiecībā uz iespējamo ietekmi uz mežsaimniecību, bet nav novērtēta ietekme uz koksnes pārstrādes jomu, nav aktualizēta situācija, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus. Šādā situācijā, un papildus ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildums,  nevar runāt par tautsaimniecības nozaru attīstību. Lai arī informatīvā ziņojuma izstrādes procesā ir vērtēti 7 scenāriji, kas pēc būtības paredz dažāda līmeņa pieeju aizsargājamo teritoriju paplašināšanai – sākot ar juridiski saistošu pamatojumu (pret Latviju ierosinātās pārkāpuma procedūras) un beidzot ar risinājumiem, kas paredz būtisku aizsargājamo teritoriju palielinājumu, protokollēmumā ietvertie punkti pieļauj neierobežotu turpmāko rīcību, nemaz nevērtējot kopējo ietekmi uz tautsaimniecību, pievienotās vērtības ķēdi un uz valsts budžetu. Papildus biotopu aizsardzībai ir skaidrs, ka tiks ietekmētas arī citas biotopiem blakus esošas platības, turklāt ar neskaidru ietekmēto platību īpatsvaru – informatīvajā ziņojumā tiek pieminētas pat divas attiecības – 1 pret 3 vai pat 1 pret 10.
 
22.02.2024. 11:28
Sandra Bērziņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk - LPS)  ir iepazinusies ar informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu un tam atbilstošo Ministru kabineta protokollēmuma projektu. LPS izsaka šādus iebildumus:
1. Informatīvā ziņojuma projekta sagatavošanas procesā ir analizēti vairāki iespējamie scenāriji Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanai un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. No protokollēmuma projektā ietvertās informācijas nav skaidri secināmas katra iespējamā scenārija ieviešanas izmaksas un ietekme un tautsaimniecību, nav arī skaidri saprotams, kurš scenārijs informatīvā ziņojuma autoru ieskatā būtu optimālākais noteiktā mērķa sasniegšanai.
2. Vēršam uzmanību uz to, ka iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un arī uz reģionālo attīstību būtiski atšķiras atkarībā no scenārija. Iespējamā ietekme reģionālā līmenī izpaudīsies gan kā nodarbinātības samazināšanās, gan kā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums.
3. Tā kā meži ir platības ziņā vislielākā biotopu grupa, iespējamā saimnieciskās darbības aprobežošana mežos atstās būtisku ekonomisku ietekmi. Reģionālā līmenī kokrūpniecības loma ir būtiska, jo tā ir viena no nozarēm, kas rada pievienoto vērtību vismaz 10% apmērā, līdz ar to arī veicina lauku reģionu labklājību. Informatīvajā ziņojumā tiek pieminēti tikai daži rādītāji attiecībā uz iespējamo ietekmi uz mežsaimniecību, bet nav novērtēta ietekme uz koksnes pārstrādes jomu, nav aktualizēta situācija, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus. Šādā situācijā nevar runāt par tautsaimniecības nozaru attīstību.
4.  Informatīvajā ziņojumā turpmākās rīcības īstenošanai ir noteikti 7 soļi,   kas pēc būtības paredz dažāda līmeņa pieeju aizsargājamo teritoriju paplašināšanai – sākot ar juridiski saistošu pamatojumu (pret Latviju ierosinātās pārkāpuma procedūras) un beidzot ar risinājumiem, kas paredz iespējamus būtiskus saimnieciskās darbības aprobežojumus arī biotopos valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemēs, kas atrodas  ārpus īpaši aizsargājamām teritorihām, nevērtējot kopējo ietekmi uz tautsaimniecību un uz valsts budžetu. Papildus norādāms, ka biotopu aizsardzībai tiks ietekmētas arī citas biotopiem blakus esošas platības, turklāt ar neskaidru ietekmēto platību īpatsvaru – informatīvajā ziņojumā tiek pieminētas pat divas attiecības – 1 pret 3 vai pat 1 pret 10.
5. Informatīvajā ziņojumā nav attēlots potenciālo jauno Natura 2000 teritoriju telpiskais novietojums, kā arī nav minēti iespējamie saimnieciskās darbības aprobežojumi. Pašvaldības šobrīd izstrādā teritorijas attīstības plānus (saskaņā ar Apdzīvoto teritoriju un apdzīvoto vietu likuma  Pārejas noteikumu 17.punktu, līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldībām ir jāizstrādā saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu),  tādēļ var rasties situācija, ka  pēc šo noteikumu apstiprināšanas tiek izveidota jauna aizsargājama teritorija funkcionālajā zonā, kurai teritorijas plānojumā  noteiktie atļautie izmantošanas veidi un apbūves parametri ir pretrunā ar īpaši aizsargājamās teritorijas izveides mērķi vai pieļaujamajām saimnieciskajām darbībām, vai arī ar biotopu, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām, aizsardzības mērķiem. Nav skaidrs, vai, kādas procedūras ietvaros un par kādiem līdzekļiem šādos gadījumos būs jāveic grozījumi pašvaldību teritoriju attīstības plānos, kā arī kā tiks nodrošināta tiesiskā paļāvība, ja, piemēram, konkrētajā teritorijā būs veiktas investīcijas, bet iecerēto darbību vairs nebūs iepējams īstenot.
6. LPS ieskatā jaunas aizsargājamas teritorijas dibināmas vietās, kur tās sniegs vislielāko ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, pirms tam veicot ekonomiskās ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžetu aprēķinu un izvērtējumu (piem., nepieciešamie finanšu līdzekļi kompensāciju izmaksai privātpersonām, neiegūtie ieņēmumi valsts budžetā u.c.).
 
22.02.2024. 12:06
Artūrs Bukonts - Latvijas Kokrūpniecības federācija
1. Informatīvajā ziņojumā atrodama informācija vienīgi par ES nozīmes biotopu platībām, kā arī aprēķiniem, cik papildus nepieciešams biotopu platības iekļaut NATURA 2000 teritoriju tīklā. Lai gan ziņojuma 11.lpp ļoti korekti norādīts, ka, veidojot ĪADT, nebūs iespējams izvairīties no ES nozīmes biotopiem neatbilstošu platību ietveršanas, ne pašā ziņojumā, ne 2.pielikumā nav ietverta informācija (kaut aptuvena), cik kopā (biotopu + biotopiem neatbilstošu platību) tiek plānots iekļaut ĪADT, kāda ir šajās platībās iekļauti mežu vecumstruktūra, kā arī kādi saimnieciskie ierobežojumi paredzēti ES nozīmes biotopiem neatbilstošām platībām. Vēršam uzmanību, ka ĪADT iekļautās ES nozīmes biotopiem neatbilstošās platības nebūs nelieli apjomi, par ko liecina paredzētā pieeja: “Gatavojot Natura 2000 teritoriju priekšlikumus pārkāpumu procedūrā minēto biotopu aizsardzībai, kā arī ņemot vērā šo biotopu fragmentāciju un nelielās vienlaidus platības, primāri tiek izvēlētas teritorijas, kuras ir vismaz 100 ha lielas, un kur ES nozīmes biotopu pārstāvība ir vismaz 10% no kopējās jaunās teritorijas platības”. Tādēļ lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar datiem par plānotajām platībām, atsevišķi norādot ES nozīmes biotopiem neatbilstošās platības, kam tiks paredzēti papildus saimnieciskie ierobežojumi, kā arī šo platību prognozējamās valdaudzes un vecumstruktūru. Šādi aprēķini ir nepieciešami katram 2.pielikumā minētajam scenārijam. Pilnībā saprotam, ka precīzā informācija nav pieejama, bet 12.lpp ekonomiskās ietekmes izvērtējums liecina, ka pieņēmumi ir tikuši izdarīti. Neesot datiem par platībām, nav iespējams novērtēt, vai ekonomiskais izvērtējums ir pareizs un lēmumi pieņēmēji netiek maldināti par ekonomiskajām sekām.
2. Lūdzam papildināt turpmākās rīcības (20.lpp) un lēmumprojekta 3. punktu ar informāciju, kā tas ietekmēs a/s “Latvijas valsts meži” peļņu un dividendes.
3. Neatbalstām turpmākās rīcības un lēmumprojekta 7.punktu, jo tas uzliek saimnieciskās darbības aprobežojuma veidu, kas netiek veikts atbilstoši esošai tiesiskai kārtībai. Savukārt, ja ar to tika domāta “dinamiskā” aizsardzība jeb pienākums nodrošināt biotopu platības un kvalitātes nesamazināšanos konkrētā valsts vai pašvaldības meža apsaimniekotāja teritorijā (proti, nevis uzturēt dabas vērtību konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, bet pieļaut, ka vienuviet tai pazūdot ir radīti apstākļi, ka cituviet tā rodas), tad nedrīkst likt sasaisti ar dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”.
22.02.2024. 15:56
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir iepazinusies gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedriskajai apspriešanai nodoto Informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” (turpmāk tekstā – Ziņojums), gan ar tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (turpmāk tekstā – Protokollēmums) projektu.

LMSP kategoriski iebilst iepriekšminēto dokumentu tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā, jo:

Jautājumam ir pieiets ļoti pavirši, virspusēji, uzskatot, ka ne potenciālā lēmuma seku tieši skartajiem (meža īpašnieki, meža apsaimniekotāji, meža un ar to saistīto nozaru pārstāvji utt.), ne plašākai sabiedrībai nebūs laika un zināšanu iedziļināties, vērtēt un aprēķināt.
Ne Ziņojums, ne Protokollēmuma projekts nepiedāvā tālredzīgu rīcību (vai rīcības plānu, skaidrību, iespēju prognozēt ilgtermiņā), kas uzlabotu Latvijas saimnieciskās darbības vides prognozējamību, ņemtu vērā Latvijas tautsaimniecības situāciju un tautsaimniecības nozaru attīstības intereses; pilnībā tikusi ignorēta ģeopolitiskā situācija un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Iepriekšminētie dokumenti ne mazākajā mērā neveicina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, bet paredzami turpinās pretrunīgo, konfrontējošo, ieinteresētās puses vērā neņemošo ierasto stilu, pakļaujoties “konjunktūrai” – proti – Eiropas Savienībā ar dabas aizsardzību saistītie jautājumi ir gan aktuāli, gan populāri, tātad iebildes vai papildinājumi kādam dabas aizsardzības plānam var tikt tulkoti tikai kā iebildes pret dabas aizsardzību kopumā (pat gadījumos, kad dabas aizsardzības plāns ir nekam nederīgs brāķis). Informatīvajā ziņojumā minēti un vērtēti vairāki scenāriji, bet nav konkretizēts, kurš no tiem vai kuru kombinācija varētu tikt atbalstīta vai darbs pie tās turpināts, nav paskaidrots izvēles pamatojums, kādos datos un plānos tā balstīta (skaidrojums, kāpēc Ziņojumu uzskatām par paviršu un virspusēju).
Nav precizēts, ciktāl (hektāros) palielināsies vai plānots palielināt Natura 2000 teritoriju kopējo platību un konkrēti kāds būs vai tiek plānots mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apjoms un kā tas ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan situāciju iespējamo aizliegumu “skartajos” reģionos.
Pirmkārt, precīzu skaitļu, datu un informācijas neesamība neļauj noteikt iespējamo mežsaimnieciskās (vai citas saimnieciskās) darbības aizliegumu pieauguma ietekmi uz valsts un/vai privātajiem mežu īpašniekiem un attiecīgi kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Aprēķinam jābūt vienkāršam un ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprotamam – proti (piemērs) – palielinot aizsargājamo teritoriju platību par NNN hektāriem, koksnes ieguves un ražošanas apjoms saruks par MMM kubikmetriem, valstij nomaksāto nodokļu apjoms saruks par XXX tūkstošiem vai ... eiro, darbavietas zaudēs YYY cilvēku.
Secīgi – Ziņojumā iekļautā iespējamā saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekme uz mežsaimniecību ir nepilnīga, jo nav novērtēta ietekme uz meža un ar to saistītajām nozarēm kopumā.
Lai precīzi noteiktu un saprotami skaidrotu iespējamo saimnieciskās darbības ierobežojumu ekonomisko un sociālo ietekmi Ziņojumā jāiekļauj Plānoto (iespējami plānoto) jauno Natura 2000 teritoriju ģeogrāfiskais (telpiskais) izvietojums un attiecīgie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.
Nepiekrītam Protokollēmuma projekta 6. punktā piedāvātajam – veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus prasības biotopu aizsardzībai. Tā kā spēkā esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz (vienlaikus nosakot kārtību to izveidošanai), ka ES nozīmes biotopus var aizsargāt veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, grozījumiem nav saprātīga un loģiska pamatojuma.
Kategoriski iebilstam Protokollēmuma projekta 7. punktā paredzētajam, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Tā taptu gluži jauns faktiski tiesiski neregulēts saimnieciskās darbības ierobežojuma un ierobežošanas veids, kas jebkādu saimniecisko darbību plānošanu padarītu vēl neskaidrāku (kā tas jau ir šobrīd). Projekts ļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktos noteiktā procesa – konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.
LMSP ieteikums: iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumu par jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas vai mikrolieguma izveidi, noteikti jāveic ekonomisko zaudējumu ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžetu aprēķins un izvērtējums.
22.02.2024. 15:57
Dace Ozola - Latvijas Kūdras asociācija
Latvijas Kūdras asociācija (turpmāk – asociācija) ir iepazinusies ar sabiedriskajai apspriešanai nodoto informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu (turpmāk – informatīvais ziņojums) un pievienoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu (turpmāk – protokollēmuma projekts) un izsaka savus iebildumus.
1.Asociācija lūdz rūpīgi izvērtēt un svītrot protokollēmuma projekta 4. punktā un Informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem” 4. punktā iekļauto pasākumu : “4. Lai nodrošinātu biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024.gada 31.decembrim veikt grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, nosakot vispārēju nosacījumu, ka Natura 2000 teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteikto aizsardzības mērķi.”  
Nav skaidrs kā šāda prasība strādās un vai tas vispār iespējams lielās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās noteiktas zonas ar dažādu apsaimniekošanas režīmu, t.sk. neitrāIā zona, kurā atļauta saimnieciskā darbība, dzīvo cilvēki, atrodas ciemi vai viensētas.
Ilustrācijai piemērs par dabas liegumu “Sedas purvs”. Ministru kabineta noteikumu “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (Nr.478, 26.05.2009.) (turpmāk – noteikumi 478) 2. punkts nosaka, ka dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, ūdens resursu un ūdensputnu migrācijai un ligzdošanai nozīmīgu biotopu aizsardzību. Dabas lieguma platība ir 7240 hektāru. Noteikumu 478 apakšpunkts 11.2. nosaka, ka atļauta kūdras ieguves lauku ekspluatācija. Kūdras ieguves teritorija iekļauta neitrālajā zonā, kas izveidota, lai nodrošinātu teritorijas attīstību un ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu viensētās (ar lauksaimniecībā intensīvi izmantojamu zemi) un kūdras ieguves teritorijā (noteikumu 478 30. punkts).
Nav skaidrs, kurš un kā vērtēs, vai kūdras ieguve un lauksaimnieciskā darbība “nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteikto aizsardzības mērķi”. Vai, ja saimniecisko darbību neuzskatīts par savienojamu ar teritorijas izveidošanas mērķi, tā būs jāpārtrauc, kaut gan tā notiek atbilstoši zemes dzīļu licencei, kas saņemta saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu? Sedas purva gadījumā tieši kūdras ieguve ir radījusi lielās ūdenstilpes, kurās pašlaik sastopama ūdensputnu daudzveidība, kā arī zivju resursi. Nav skaidrs, vai vērtējot tas tiks ņemts vērā.
Līdzīga situācija ir dabas parkā “Pape”. Ministru kabineta noteikumu “ Dabas parka "Pape" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (Nr. 706, 20.09.2011.) (turpmāk – noteikumi 706) 2. punkts nosaka, ka “dabas parks izveidots, lai aizsargātu starptautiskas nozīmes mitrāju kompleksu, ligzdojošos un caurceļojošos putnus, vienlaikus nodrošinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī apvidus dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu sabiedrības atpūtai un izglītošanai”. Dabas parka platība ir 10 853 ha (noteikumu 706 3. punkts). 
Noteikumu 706 apakšpunkts 9.11. nosaka, ka atļauts iegūt kūdru un pazemes ūdeni. Vai Protokollēmuma projekta 4. punktā iekļautais nosacījums nozīmēs, ka tiek anulētas zemes dzīļu izmantošanas licences? Vai arī neitrālā zonā jāizslēdz no dabas parka teritorijas?  
Ņemto vērā minēto, lūdzam Protokollēmuma projekta 4. punktu izslēgt vai izteikt citā redakcijā, kas novērš iepriekš minētās bažas. Tāpat informatīvajā ziņojumā nepieciešams skaidrojums, ko zemes īpašniekiem vai izmantotājiem nozīmē plānotais grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
2. Asociācija lūdz svītrot vai izteikt citā redakcijā protokollēmuma projekta 7. punktu un Informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem” 7. punktu “7. ES nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī / kvalitātē, kā fiksēts DDPS “Ozols”.  
Informāciju DDPS “Ozols” var ievietot sertificēts biotopu eksperts, kam ir pieeja šai datu bāzei, tas ir eksperta vērtējums. Iezīmētā dabas vērtība nav publiski apspriesta. Prasība saglabāt visus DDPS “Ozols” iezīmētos biotopus, nevērtējot, vai kopumā biotops ir apdraudēts, nevērtējot konkrēto situāciju, nav pamatota. Turklāt, ar šādu nosacījumu datu bāzei tiek piešķirts normatīvā akta spēks, kas nav pieļaujams.
 
23.02.2024. 10:33
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
1. Būtu nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma nosaukumu un lietot korektu terminoloģiju aizstājot vārdus “aizsargājamo biotopu” ar ES nozīmes biotopu un tālāk kā tekstā.
2.   Informatīvajā ziņojumā būtu jāparedz, ka jaunu aizsargājamu teritoriju veidošana, tai skaitā iekļaujot ES nozīmes biotopus, uzsākama tikai pēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā pie MK noteikumiem “Par dabas liegumiem” noteiktā, ka  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju līdz 2024.gada 31.maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izpildes.
3.  Informatīvā ziņojuma tekstā iekļaut informāciju, ka taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem ir jānosaka aprēķinot audžu tīro tagadnes vērtību.
4.   Informatīvajā ziņojumā nevienam no paredzētajiem Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanas scenārijiem nav norādīts, kādas zemes platības tiktu iekļautas NATURA2000 tīkla paplašināšanā un cik no tām atrastos privātajā īpašumā esošajās zemēs. Bez konkrēta platību apjoma norādīšanas nav iespējams veikt sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu, līdz ar to uzskatām, ka informatīvā ziņojuma tālāka virzība bez minēto datu atspoguļošanas nav iespējama.
5.   Informatīvajā ziņojumā, nevienam no paredzētajiem scenārijiem attiecībā uz ES nozīmes biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu, nav norādītas kādas darbības paredzēt aizliegt un kādas atļaut ES nozīmes biotopu platībā, un cik lielas platības ar konkrētiem aprobežojumiem katrs konkrēts scenārijs ietver. Bez šādas informācijas iekļaušanas informatīvā ziņojuma tālāka virzības nebūtu pieļaujama.
6. Jebkādu aprobežojumu noteikšana ES nozīmes biotopu platībās nebūtu pieļaujama, ja tāsneatrodas kādā no aizsargājamām teritorijām un par aprobežojumiem nav iespējams saņemt taisnīgas kompensācijas.
 
23.02.2024. 12:46
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
LOSP izsaka iebildumus par ziņojuma kopējo nostāju, kas pēc būtības nosaka papildus ierobežojumu saimnieciskajai darbībai.
 
Pie tam šādi papildus ierobežojumi rada zaudējumus tautsaimniecībai un nav atbalstāma šāda informatīvā ziņojuma apstiprināšana bez plaša sociālekonomiskā izvērtējums. Informatīvajā ziņojumā japaredz, ka nekādu jaunu ierobežojumu noteikšana nenotiek bez sociālekonomiskā noveŕtējuma visai Latvijas teritorijai.
 
Jebkādi papildus ierobežojumi ko uzliekam zemes īpašniekam pieļaujami tikai ar viņu piekrišanu, vai paredzot kompensācijas kas sedz saimnieciskās darbības radītos zaudējumus.
Tāpat nav pieļaujama situācija, ka katrs eksperta ieliktais biotops portālā “Ozols", bez nopietnāka izvērtējuma, tiek uzskatīts par neapstrīdāmu un uzreiz sargājamu.
 
1.Būtu nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma nosaukumu un lietot korektu terminoloģiju aizstājot vārdus “aizsargājamo biotopu” ar ES nozīmes biotopu un tālāk kā tekstā.
2. Informatīvajā ziņojumā būtu jāparedz, ka jaunu aizsargājamu teritoriju veidošana, tai skaitā iekļaujot ES nozīmes biotopus, uzsākama tikai pēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā pie MK noteikumiem “Par dabas liegumiem” noteiktā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju līdz 2024.gada 31.maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izpildes.
3. Informatīvā ziņojuma tekstā iekļaut informāciju, ka taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem ir jānosaka aprēķinot audžu tīro tagadnes vērtību.
4. Informatīvajā ziņojumā nevienam no paredzētajiem Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanas scenārijiem nav norādīts, kādas zemes platības tiktu iekļautas NATURA2000 tīkla paplašināšanā un cik no tām atrastos privātajā īpašumā esošajās zemēs. Bez konkrēta platību apjoma norādīšanas nav iespējams veikt sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu, līdz ar to uzskatām, ka informatīvā ziņojuma tālāka virzība bez minēto datu atspoguļošanas nav iespējama.
5. Informatīvajā ziņojumā, nevienam no paredzētajiem scenārijiem attiecībā uz ES nozīmes biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu, nav norādītas kādas darbības paredzēt aizliegt un kādas atļaut ES nozīmes biotopu platībā, un cik lielas platības ar konkrētiem aprobežojumiem katrs konkrēts scenārijs ietver. Bez šādas informācijas iekļaušanas informatīvā ziņojuma tālāka virzības nebūtu pieļaujama.
6. Jebkādu aprobežojumu noteikšana ES nozīmes biotopu platībās nebūtu pieļaujama, ja tās neatrodas kādā no aizsargājamām teritorijām un par aprobežojumiem nav iespējams saņemt taisnīgas kompensācijas.
23.02.2024. 13:32
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
 “Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija”  (LMĪAK – biedrība ) ir iepazinusies gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedriskajai apspriešanai nodoto Informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” (turpmāk tekstā – Ziņojums), gan ar tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (turpmāk tekstā – Protokollēmums) projektu.
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija iebilst iepriekšminēto dokumentu tālākai izskatīšanai un virzībai Ministru kabinetā:
Lai precīzi noteiktu un sabiedrībai, ieskaitot meža īpašniekus un apsaimniekotājus, skaidrotu turpmākās saimnieciskās darbības ispējamo (plānoto) ierobežojumu ekonomisko un sociālo ietekmi Ziņojumā obligāti iekļaujams Plānoto (vai iespējamo plānoto) jauno Natura 2000 teritoriju ģeogrāfiskais (telpiskais) izvietojums un attiecīgie plānotie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.
Jautājumam, vērtējot pēc būtības, ir pieiets ļoti pavirši, virspusēji, šķietami uzskatot, ka ne iespējamā lēmuma rezultātā tieši skartajiem (meža īpašnieki, meža apsaimniekotāji u.c.), ne plašākai sabiedrībai nebūs laika un zināšanu, lai iedziļinātos, vērtētu un/vai aprēķinātu.
Ne Ziņojuma, ne Protokollēmuma projekts nepiedāvā tālredzīgu rīcību (vai rīcības plānu) vai skaidrus noteikumus vai šo noteikumu iespējas, kas uzlabotu Latvijas saimnieciskās darbības vides prognozējamību, ņemtu vērā Latvijas tautsaimniecības situāciju un tautsaimniecības nozaru attīstības intereses; pilnībā tikusi ignorēta vai šķitusi nebūtiska aktuālā ģeopolitiskā situācija un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Iepriekšminētie dokumenti ne mazākajā mērā neveicina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā (tie ir pretrunā šādai idejai pēc būtības). Informatīvajā ziņojumā minēti un vērtēti vairāki nākotnes scenāriji, nav skaidri un konkrēti pateikts, kurš vai kuri scenāriji varētu tikt atbalstīti vai attīstīti, vai pilnveidoti, saprotams, arī nepaskaidrojot izvēles pamatojumu, kādos datos un plānos tā balstīta. Ziņojumā redzamās neskaidrības un svarīgas informācijas trūkums liek to vērtēt kā paviršu.
Nestabilitāte un neskaidrība (turklāt – ilgtermiņā) kādā tautsaimniecības nozarē jo īpaši reģionos var radīt nopietnus drošības un valsts attīstības riskus (darba vietu zudums, cilvēku došanās uz pilsētām vai citu valsti, uzņēmējdarbības bremzēšana).
Nav precizēts, cik daudz (ha) palielināsies vai plānots, vai vēlams palielināt Natura 2000 teritoriju kopējo platību, nav konkretizēts paredzamais vai plānotais mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apjoms, nav novērtēts, kā tas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī situāciju reģionos (skatīt iepriekšminētos drošības riskus).
Precīzu skaitļu, datu un informācijas trūkums neļauj noteikt iespējamo mežsaimnieciskās (vai citas saimnieciskās) darbības aizliegumu pieauguma ietekmi uz valsts un/vai privātajiem mežu īpašniekiem un attiecīgi kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Jebkādi saimnieciskās darbības ierobežojumi valsts un pašvaldību budžetos naudu neienes, bet rada zaudējumus, ko nav iespējams kompensēt. Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī, tas jāņem vērā.
Ziņojumā iekļautā iespējamā saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekme uz mežsaimniecību ir nepilnīga, jo nav novērtēta ietekme uz meža un ar to saistītajām nozarēm kopumā.
Iebilstam un uzskatām par nepieņemamu Protokollēmuma projekta 6. punktā piedāvāto – veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus prasības biotopu aizsardzībai. Tā kā spēkā esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz, vienlaikus nosakot kārtību to izveidošanai, ka ES nozīmes biotopus var aizsargāt veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, šādiem grozījumiem nav saprātīga un loģiska pamatojuma.
Nepiekrītam Protokollēmuma projekta 7. punktā paredzētajam, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Tā taptu gluži jauns faktiski tiesiski neregulēts saimnieciskās darbības ierobežojuma un ierobežošanas veids, kas jebkādu saimniecisko darbību plānošanu padarītu vēl neskaidrāku (kā tas jau ir šobrīd). Projekts ļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktos noteiktā procesa – konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija ieteikums: pirms Ministru kabinets vai ministrija, vai attiecīga valsts iestāde (kuras kompetencē un pārziņā ir attiecīgi jautājumi) izskata priekšlikumu par jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas vai mikrolieguma izveidi, noteikti jāveic ekonomisko zaudējumu ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžetu aprēķins un izvērtējums, kā arī nav pieļaujama nekāda ierobežojumu noteikšana līdz spēkā stājas un sāk darboties kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
23.02.2024. 16:37
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Latvijas Dabas fonds augsti novērtē Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbu un šī ziņojuma virzību un konceptuāli atbalsta šī ziņojuma tālāku virzību, vienlaikus norādot uz šādu būtisku nepilnību:

- Ziņojumā ir uzskaitīti dažādu scenāriju ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējuma secinājumi. Stingri vēršam uzmanību, ka šis nav visaptverošs un pilvērtīgs scenāriju ietekmes uz tautsaimniecību atspoguļojums. Bez negatīvās ietekmes, kas minētajās analīzēs ir plaši pētīta, ne mazākā mērā nav analizēta vai pat pieminēta pozitīvā ietekme. Dabas saglabāšanas un/vai atjaunošanas pozitīvo ieguldījumu tautsaimniecībā ir iespējams izteikt un kvantificēt caur saglabātajiem/uzlabotajiem ekosistēmu pakalpojumiem un/vai dabas kapitālu. Apzinoties, ka Latvijā varētu nebūt tradīciju šādu datu ieguvē, apstrādē un metodoloģiskajā ekspertīzē, uzskatām, ka būtu nesamērīgi aicināt apturēt šī ziņojuma tālāku virzību, kamēr notiek pilnvērtīga sociālekonomiskās ietekmes analīze. Taču tālākajās diskusijās un lēmumpieņemšanā ir būtiski ņemt vērā veiktās sociālekonomiskās analīzes ierobežojumus.

Latvijas Dabas fonds aicina papildināt rotokollēmumu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8. 1. Veicināt Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanu privātajās zemēs tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, pilnveidojot kompensāciju apjomu un mehānismu privātajiem zemju īpašniekiem.”

Latvijas Dabas fonds aicina atbalstīt Ziņojuma 2. pielikumā iekļautā “C” scenārija tālāku virzību.
 
23.02.2024. 16:57
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Latvijas Ornitoloģijas biedrība atbalsta informatīvā ziņojuma tālāku virzību un protokollēmuma projektu. Uzveram, ka, ņemot vērā to, ka turpinās aizsargājamo biotopu iznīcināšana, t.sk., valsts zemēs, ir bez kavēšanās jānodrošina atlikušo biotopu aizsardzība un atbilstoša apsaimniekošana.

Atbalstām, ka Natura 2000 teritorijas prioritāri tiek veidotas galvenokārt valsts un pašvaldību/publiskā īpašuma  zemēs, tomēr raugoties, lai tiktu nodrošināta mērķa – aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa – sasniegšana.

Ņemot vērā to, ka pilnībā izvairīties no aizsargājamu teritoriju veidošanas privātās zemēs nebūs iespējams, ir svarīgi īstenot informatīvajā ziņojumā iekļauto kompensāciju sistēmas pilnveidošanu.

Vēršam uzmanību uz to, ka ziņojumā ietvertā sociālekonomiskās ietekmes analīze ir vienpusēja, t.i., koncentrēta tikai negūtajiem ienākumiem no koksnes ieguves, nevērtējot ekosistēmu pakalpojumus, kurus nodrošinātu biotopu saglabāšana. Arī ietekme uz darba vietām vērtēta tikai no koksnes ieguves perspektīvas.
 
23.02.2024. 17:08
Biedrība "Zaļā brīvība" Vides konsultatīvās padomes vārdā
Vides konsultatīvā padome  (turpmāk - VKP) nav juridiska persona, tāpēc TAP portālā VKP vārdā komentārus un iebildumus iesniedz VKP sastāvā ietilpstošā biedrība “Zaļā brīvība”.
VKP  ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” (turpmāk - Ziņojums).
Pirmkārt, vēlamies izteikt atbalstu Informatīvā ziņojuma tālākai virzīšanai un Protokollēmumā iekļautajām darbībām.
Papildus tam vēlamies izteikt sekojošus iebildumus, komentārus un priekšlikumus, kurus lūdzam ņemt vērā labojumu veikšanas procesā, kā arī turpmākajā jautājuma virzībā:
1.     Ziņojumā ietvertā sociālekonomiskās ietekmes analīze ir vienpusīga:
-       uzrāda potenciālo negūto labumu tikai no koksnes ieguves apjomu ierobežojumiem, bet nav sniegti salīdzinošie multistrukturālie ieguvumi no ekosistēmu pakalpojumiem, saglabājot dabisko ekosistēmu funkcijas,
-       aprēķinot potenciālo darba vietu zaudējumu, nav ņemtas vērā jau šobrīd pastāvošais darbinieku, nevis darba vietu trūkums bioekonomikas nozarēs, Nav iekļautas Latvijas zinošākā antropologa I. Meža prognozes, no kā secināms, ka visticamāk, šīs darba vietas nebūs kam piedāvāt. Nav ņemtas vērā straujās kokapstrādes robotizācijas tendences Pasaulē un mākslīgā intelekta iespējas aizvietot cilvēku darba vietas.
-       nav izvērtēts  darba resursu pārprofilēšanas pienesums saistībā ar aizsargājamo dabas teritoriju tīkla pilnveidošanu dabas atjaunošanas vajadzībām, biotopa uzturēšanas vai dabas teritoriju ekstensīvākam apsaimniekošanas nodrošinājumam.
2. Lai cik arī liels būtu šobrīd apzinātais neiegūtais finansiālais labums jaunu aizsargājamo teritoriju izveides rezultātā, tas nedrīkst kavēt tūlītēju dabas atjaunošanas uzsākšanu. Jo ilgāk tiks atlikti kritiski nepieciešamie pasākumi (g.k. pietiekamu aizsargājamo teritoriju platību izdalīšana un tām atbilstošu apsaimniekošanas prasību īstenošana), jo proporcionāli lielāki būs sabiedrības tiešie un netiešie izdevumi veselības uzturēšanai turpmākajos gados, kā arī pieaugs nepieciešamie finanšu ieguldījumi dabas atjaunošanai nākotnē, bet jau īsākā laika periodā.
3.Ziņojuma 17.lpp. minēts: “Lai mazinātu ES nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas prasību ietekmi uz tautsaimniecību, būtu jānodrošina biotopu aizsardzības prasību pastiprināšana Natura 2000 teritorijās, pakāpeniski mazinot prasības ārpus ĪADT, ciktāl tas nekavē labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu”. Nav pieļaujama jebkādu biotopu un sugu aizsardzības prasību samazināšana ārpus ĪADT. Šobrīd, 19 gadus pēc Latvijas pievienošanās ES, mūsu valsts likumdošana vēl arvien neliedz ES nozīmes aizsargājamu dabas vērtību legālu un valstiski apzinātu iznīcināšanu Latvijā.  Tas vērtējams kā tiesisks nihilisms no LV politiku veidojošo resoru puses, attiecībā pret ES stratēģiskajiem mērķiem dabas saglabāšanā un Latvijas tautas interesēm labbūtības pilnveidē valstī. Tas steidzami jānovērš, tāpēc  dabas vērtību aizsardzība gan ĪADT, kur tas netiek šobrīd nodrošināts un ārpus ĪADT, jāīsteno līdzvērtīgi.
4. Ņemot vērā iepriekš minētos normatīvā ietvara trūkumus, ES un nacionālo dabas vērtību saglabāšanas zemo prioritāti valsts politiskajā virzībā, zaļmaldināšanu un apzinātās nepilnības resoru rīcībpolitikās, Latvija turpina zaudēt pat vairākus tūkstošus hektāru ES nozīmes dabas vērtību gadā (galvenokārt jau tā apdraudētos mežu un zālāju biotopus). Tāpēc Ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem” VKP viennozīmīgi atbalsta turpmākās rīcības modeli atbilstoši ziņojuma 3.pielikuma II varianta kritērijiem Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanai - visiem ES nozīmes biotopiem, ievērojot Hab.97/2 rev.4 vadlīnijas/principus un C scenārijam attiecībā uz ES nozīmes biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu:   ES nozīmes biotopu aizsardzības prasības Natura 2000 teritorijās tiek pastiprinātas, pieļaujot tikai darbības, kas savietojamas ar Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķi. Ārpus Natura 2000 teritorijām visās ES nozīmes biotopu platībās tiek atļautas tikai tādas darbības, kas saglabā un veicina konkrētā ES nozīmes biotopa kvalitātes uzlabošanos, nodrošinot tiesiskā regulējuma atbilstīgu pilnveidošanu.
5. Ziņojuma sadaļas "Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem" uzskaitījumā pilnībā atbalstāms 3.punkts:  “Lai samazinātu saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu uz privātajiem zemes īpašniekiem, kā arī mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un ES fondu maksājumiem, 1. un 2. punktā minētās teritorijas veidot galvenokārt valsts zemēs, ciktāl tas ir ekoloģiski iespējams.” Tas mazinātu gan kompensācijas izmaksai nepieciešamos līdzekļus, gan sociālos konfliktus, kā arī vienkāršotu ar ĪADT izveidi un apsaimniekošanu saistītos institucionālos jautājumos un efektivizētu ĪADT ekoloģiskās kvalitātes uzturēšanu.
6. Pirms ziņojuma sadaļā “Turpmākā rīcība ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto aizsargāto teritoriju tīkla izveidei” minētā informatīva ziņojuma sagatavošanas nepieciešamas papildus diskusijas darba grupā, kurā diskutētu par kopējā ES aizsargāto teritoriju tīklā iekļaujamajām teritorijām un kritērijiem to atlasei. Laicīgi vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu Latvijas ieguldījuma objektivitāti ES aizsargāto teritoriju tīklā, nav vēlams tīklā iekļaut Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu visā tā platībā ar pašreizējām aizsardzības/apsaimniekošanas nosacījumiem, kur faktiski lielākajā teritorijas daļā nav nekādu sugas un biotopus aizsargājošu prasību. Tas maldina gan ES, gan Latvijas sabiedrību par faktisko teritoriju platību valstī, kur noteikti un īstenojami dabas aizsardzības pasākumi.  Turklāt neesot pietiekamam aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu koncentrācijas īpatsvaram, būs ekonomiski neefektīvi noteikt apsaimniekošanas aprobežojumus tik lielai vienlaidus teritorijai, kur daudzviet nav dabas vērtību un stingri ierobežojumi nebūtu samērīgi.
Pamatojot ar arvien aktuālāku nepieciešamību valstī noteikt stabilu, ar aizsardzības prasībām stingri definētu, ilgtspējīgu ĪADT tīklu, ieskaitot Natura’2000 teritorijas, rosinām normatīvos regulējumos iestrādāt jaunu, līdz šim neesošu zemes izmantošanas kategoriju - “dabas aizsardzība”. Kategorija ir nepieciešama izdalīto zemes vienību dabas kapitāla (īpaši aizsargājamo sugu un biotopu) atjaunošanai un dzīvotspējas nodrošināšanai ilgtermiņā (kategorija neattiecas uz vides aizsardzības normu regulējumu!). Kategorija noteiktu, ka zemes izmantošanas primārais mērķis ir dabisko dzīvotņu (konkrētās teritorijas mērķa sugu un/vai biotopu) saglabāšana, atjaunošana un to labvēlīga stāvokļa nodrošināšana ilgtermiņā, kam pakārtoti ir citi (līdz šim likumdošanā definētie) zemes izmantošanas veidi, ja tie nav pretrunā ar šo primāro mērķi. Šī jaunās kategorijas izdalīšana palīdzēs nodokļu politikas u.c. finansiāla rakstura regulējumu administrēšanā valstī. 

Lūdzam iesaistīt Vides konsultatīvo padomi Ziņojuma turpmākajā virzībā.
 
23.02.2024. 17:33
Baltijas Vides Forums
Biedrība “Baltijas Vides Forums” kopumā atbalsta informatīvā ziņojuma tālāku virzību, iesniedzot šādus priekšlikumus nepieciešamiem papildinājumiem ziņojuma tekstā un protokollēmumā:
1. Papildināt sadaļu “Pašreizējās likumdošanas prasības ES nozīmes biotopu saglabāšanā” ar šādu paragrāfu:
“Informācija par ES nozīmes biotopiem tiek ņemta vērā, izstrādājot arī citus valstiski svarīgus plānošanas dokumentus, piemēram, upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kuru izstrādē tagad tiek izmantota informācija par ES saldūdeņu biotopiem.”
2. Papildināt sadaļu “Tālākās darbības scenāriji un izvērtējums par scenāriju ietekmi uz labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu, tautsaimniecību un SEG emisiju piesaisti” ar šādu norādi attiecībā uz scenārijiem:
“Ziņojumā analizēto scenāriju sagatavošanā nav ņemta vērā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2030.gadam un ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas lēmuma Nr. 15/4 izvirzīto mērķu attiecībā uz aizsargājamām teritorijām sasniegšanai iespējamos scenārijus”.
3. Papildināt sadaļu “Tālākās darbības scenāriji un izvērtējums par scenāriju ietekmi uz labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu, tautsaimniecību un SEG emisiju piesaisti”, iekļaujot informāciju ne tikai par neiegūtiem vienas nozares ieņēmumiem, bet ar iespējamām ikgadējām soda naudām Latvijas valstij, ja netiek laicīgi novērsta pārkāpumu procedūra un ievesta direktīva par Natura 2000 teritoriju tīkla pārskatīšanu, lai biotopiem nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4  nosacījumiem.
4. Noteikt konkrētu izpildes termiņu MK protokollēmumā ietvertajam 1.punktam, lai uzsāktā pārkāpuma procedūra nenovestu pie soda naudām, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
5. Papildināt MK protoklēmumu ar jaunu 8. punktu: “Lai nodrošinātu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam un ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas lēmumā Nr. 15/4 “Kunming-Montreal Globālās Bioloģiskās Daudzveidības Ietvars” noteikto mērķu izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2025.gada 31.decembrim sagatavot informatīvo ziņojumu ar Latvijas priekšlikumiem teritoriju iekļaušanai kopējā ES aizsargāto teritoriju tīklā.
 
23.02.2024. 17:51
Ilze Ozola - "Latvijas Dabas resursu uzraudzības grupa"
Iebilstam pret MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu “Lai samazinātu saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu uz privātajiem zemes īpašniekiem, kā arī mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu maksājumiem, atbalstīt, ka Natura 2000  teritorijas tiks veidotas galvenokārt valsts un pašvaldību/publiskā īpašuma  zemēs, ciktāl tas ir ekoloģiski iespējams” un 7. punktu “Noteikt, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā  tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols””.

Par katru teritoriju, kas no jauna tiek ielikta aizsargājamajā teritorijā, ir ne tikai jāinformē īpašnieki un pārējā sabiedrība, bet ir jābūt diskusijai, kuras rezultātā tiek pieņemti lēmumi, visām pusēm  skaidri apzinoties ieguvumus un zaudējumus, kādus radīs jaunās aizsargājamās teritorijas. Šobrīd šāda plaša mēroga informēšanas kampaņa un diskusija nav notikusi, bet lēmumi jau tiek pieņemti. Šobrīd, kad aizsardzībai nozarei jau tā tik grūti ir sagādāti 2,25% no iekšzemes kopprodukta, 2025.gadā tie būs jau 2,5% un, iespējams, pavisam drīz tie būs jau 3 vai 4%, jauni saimnieciskās darbības ierobežojumi diemžēl valsts budžetu nepapildinās. Šobrīd, kad tik daudzas lauku skolas nākas aizvērt, jo pašvaldības tās vairs nevar atļauties, nedrīkst pārlikt saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu uz pašvaldību pleciem. Šobrīd, kad ir skaidrs, ka mēs neizpildīsim emisiju piesaistes mērķus un ne tikai esošajai saimnieciskajai darbībai būs ierobežojumi, bet arī jaunu būs grūti uzsākt, viss uz ko mēs droši varam paļauties ir uz savas zemes resursiem. Mēs varam gribēt lielāku pievienoto vērtību koksnei, kūdrai, lauksaimniecības produkcijai, bet tad atkal jādomā, vai varēsim atļauties nopirkt emisiju kvotas. Ceļā uz zaļā kursa mērķu izpildi ir nepieciešams zaļais koridors – pārejas posms, kurā VISI KOPĀ meklējam klimatneitrālus risinājumus, bet tikmēr neaizmirstam, ka par kaut ko ir arī jādzīvo. 
 
23.02.2024. 23:45
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk – ZSA) ir iepazinusies ar sabiedriskajai apspriešanai nodoto informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu (turpmāk – informatīvais ziņojums) un pievienoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu (turpmāk – protokollēmuma projekts) un izsaka savas neskaidrības un iebildumus:

1)Aicinām nesteigties ar informatīvā ziņojuma virzīšanu MK attiecībā uz ES nozīme biotopiem, ir jāizvērtē citu valstu sniegtas pozīcijas
2)Lūdzam atšifrēt finansējuma avotus, kas nodrošinātu sociālekonomiskā stāvokļa izvērtēšanu.
3)Vai ir jāveicina Natura teritoriju veidošana uz zālāju biotopu pamata, iekļaujot papildus teritorijas, kuras nav biotopu teritorijas? Un kā par šīm papildus teritorijām būs iespējams saņemt maksājumus?
4)Nav saprotams, kā tiek piedāvāts apsaimniekot papildus 20 t. ha zālāju biotopu, kas netiek pieteikti uz ES maksājumiem?
5)Lūdzam skaidrot vai pastāv tiesiskais regulējums, kā likt piespiedu kārtā zemes īpašnieku apsaimniekot īpašumā esošo zālāju biotopu?
6)Vai par biotopu var uzskatīt platību, kas tiek smalcināta/pļauta, zāle netiek vākta un attiecīgā platība netiek pieteikta uz maksājumiem?
7)Vai par biotopu var uzskatīt biotopu, kas netiek uzturēts/kopts?
8)Ir jāveicina Altum Zemes fondam iespēja iegādāties platības, kurās ir zālāju biotopi, kā arī šo platību nodošana apsaimniekošanā lauksaimniekiem, DAP vai biedrībām, kas ir ieinteresētas šo zālāju noganīšanā vai cita veida uzturēšanā.
9)Attiecībā uz papildus iekļaujamajām platībām, kas atbilst vismaz vienam no zemāk minētajiem kritērijiem, lūdzam skaidrot vai vairāk nav paredzēts iekļautas lauksaimniecībā izmantojamas zemes (LIZ) – ar zemāko vērtējumu ballēs?
10)Attiecībā uz papildus iekļaujamajām platībām, kas atbilst vismaz vienam no zemāk minētajiem kritērijiem, lūdzam skaidrot vai vairāk nav paredzēts iekļaut 10 % augstvērtīgās dabas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (high nature value territories)? Lūdzam skaidrot, kāda veida pasākumi tiek domāti vai tā ir domāta aramzeme, ekoloģiski nozīmīgas platības u.t.t.?
J11)ebkādi papildus ierobežojumi, kas tiek uzlikti zemes īpašniekam pieļaujami tikai ar zemes īpašnieka piekrišanu, gadījumos, kad nav iespējama piekrišana, ir jāparedz taisnīgas kompensācijas, kas sedz saimnieciskās darbības lieguma rezultātā neiegūtos ieņēmumus,
12)Informāciju portālā “Ozols” var ievietot jebkurš sertificēts biotopu eksperts, kam ir pieeja šai datu bāzei, tas ir eksperta subjektīvs vērtējums. Iezīmētā dabas vērtība nav publiski apspriesta. Prasība saglabāt visus portālā “Ozols” iezīmētos biotopus, nevērtējot, vai kopumā biotops ir apdraudēts, nevērtējot konkrēto situāciju, nav pamatota. Turklāt, ar šādu nosacījumu datu bāzei tiek piešķirts normatīvā akta spēks, kas nav pieļaujams.
23.02.2024. 23:48