Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas īstenošanu no 2023.gada Ministru kabineta noteikumu projekts “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” aizstās pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumus Nr.126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” un noteiks tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtību no 2023.gada.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
30.12.2022. - 13.01.2023.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Tiešo maksājumu pretendenti
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Tiešo maksājumu pretendenti
Sagatavoja
Elīna Dimanta (ZM)
Atbildīgā persona
Zigmārs Ķikāns (ZM)
Izsludināšanas datums
29.12.2022. 13:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Aivars Bernāns - "Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība" LRLA
Par Ministru kabineta noteikumu projektu Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība (2023-2027)
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 59. un 59.1. nosaka, ka prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu, bet platība, kas atjaunojama par ilggadīgo zālāju, nepārsniedz saimniecības rīcībā esošās aramzemes platību.
Ierosinājums: Saskatot nesamērīgu prasību atgriezt daudzgadīgos zālājus noteiktās ilggadīgo stādījumu platībās, rosinām šo prasību neparedzēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkts 67.2. paredz trīs metrus platu joslu gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.
Lauku vidē reģionos ir daudz lauksaimniecībā aktīvi apstrādāto zemju, ko lauksaimnieki ir iekopuši, kur lauka kontūras no trim malām ieskauj ūdensnotekas, kur attālums starp tām ir mazāks kā 60 m. Papildus ierobežojumu noteikšana 3m zonā gar ūdensnotekām būtiski samazinās šādu lauku lietderīgi apsaimniekojamo platību un tās ekonomiskais apsaimniekošanas pamatojums būs apšaubāms un negatīvi būtiski var ietekmēt noteiktu saimniecību darbības rezultātus
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkta 67.2. prasību neiekļaut, nosakot 1m joslu gar ūdensnotekām, gar kurām miglošana īstenojas ar šim nolūkam paredzētajām gala sprauslām.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 69. un 69.2. nosaka, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.
Izvērtējot Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionu paugurainos apvidus, kur viena lauka ietvaros ir apvienotas dažādu virzienu šāda tipa nogāzes, jaunās prasību ievērošana būs apgrūtinoša vai neiespējama tehnisko un darba drošības nodrošinājuma dēļ, ka arī darba efektivitāti būtiski samazinoša papildus veidojamo darba virzienu dēļ un ar to saistīto sadrumstalotību darbības sektoros vienā lauka ietvaros, kā arī apšaubāms ir ar šo ierobežojumu saistītais ieguvums.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 69. un 69.2. prasības noraidīt pilnībā, lai novērstu daudzu lauksaimnieku būtiski apgrūtinošu vai pat neiespējamu paugurainās vides lauku apstrādi.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkts nosaka, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2023 gada 1. janvāra līdz 2023. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.
Lauksaimnieks jau ir veicis noteiktu saimniecisko darbību 2022.gada rudenī, kas saistās ar 2023.gadu. Iepriekš minētā 70.punkta redakcija paredz no lauksaimnieka izpildījumu, kas saistās būtiski ar iepriekšēja gada rudens darbiem, tādējādi veidojot normatīvo regulējumu ar atpakaļejošu termiņu, kas tiesību jaunrades praksē nav pieļaujams.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkta prasību atcelt. Paredzēt regulējumam pārejas periodu, jo papildus ierobežojumu izpildījums lauksaimniekiem var būt apgrūtinošs sakarā ar saistošo saimniecisko izpildījumu pagājušā gada rudenī pirms šiem noteikumiem.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 74., 75. un 76. punktu redakciju pārstrādāt saprotamāku.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 77.punkts nosaka, ka viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2022. gadu.
No šīs prasības izrietoši lauksaimniekam ceturtajā gadā jānodrošina kultūrauga sējums, kas nav viengadīgs. Minēto punktu jāskata kontekstā ar šo noteikumu 12.pielikumu, kurš uzskaita, kuri augi ir un nav viengadīgi. No tā izrietoši, kas tas pamatā varētu būt daudzgadīgais āboliņš. Kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes laikā bija paredzēts ierobežojums viena kultūrauga atkārtots sējums vienā laukā vairāk kā trīs gadus.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 77. izteikt sekojošā redakcijā - vienu kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 162.punkts nosaka, ka Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma gadā.
Izvērtējot divdīglapju un viendīglapju nezāļu ierobežošanas iespējas un ar to saistītos herbicīdu ierobežotās savienošanas iespējas vienas bākas maisījumos, kā arī to saistītos aktuālos veģetatīvās stadijas un termiņus, minētā prasība var rosināt grūti ierobežojošo viendīglapju (kā, piemēram, lāčauzas, vējauzas, rudzu smilgas) invāzijas un to sēklas bankas attīstību sējplatībās.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā - Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā trīs reizes iesnieguma gadā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 163.punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.
Lauksaimniekam herbicīdu pielietojums pamatā saistās ar diviem periodiem pavasara un rudens. LIZ pārvaldības sistēma vēl izstrādāta un mērķim pielāgota, kas rada bažas par tehniskas iesniegšanas nepilnībām, kas negatīvi var ietekmēt nosacījumu izpildi.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 163. izteikt sekojošā redakcijā - Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3. punkts nosaka, ka lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem.
Šīs prasības izpildījums ir tieši saistīts ar GPS signāla noturību, kuru traucējumu rezultātā praksē tā var strādāt ar pārrāvumiem, attiecīgi nepilnīgi veicot uzskaiti, mēdz pazust uzskaites dati vai arī plānotā darba izpilde līdz ar to nav iespējama, saistībā ar iztrūkstošo datu veidošanos. Bažas ir arī ar informācijas nesēju salāgojamību ar LIZ pārvaldības sistēmu, kas kopumā var radīt būtiskus apgrūtinājumus vai arī neiespējamu šī izpildījumu.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163. punktu ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā - lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25. jūnijam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163., 169.3. punktiem ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 59. un 59.1. nosaka, ka prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu, bet platība, kas atjaunojama par ilggadīgo zālāju, nepārsniedz saimniecības rīcībā esošās aramzemes platību.
Ierosinājums: Saskatot nesamērīgu prasību atgriezt daudzgadīgos zālājus noteiktās ilggadīgo stādījumu platībās, rosinām šo prasību neparedzēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkts 67.2. paredz trīs metrus platu joslu gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.
Lauku vidē reģionos ir daudz lauksaimniecībā aktīvi apstrādāto zemju, ko lauksaimnieki ir iekopuši, kur lauka kontūras no trim malām ieskauj ūdensnotekas, kur attālums starp tām ir mazāks kā 60 m. Papildus ierobežojumu noteikšana 3m zonā gar ūdensnotekām būtiski samazinās šādu lauku lietderīgi apsaimniekojamo platību un tās ekonomiskais apsaimniekošanas pamatojums būs apšaubāms un negatīvi būtiski var ietekmēt noteiktu saimniecību darbības rezultātus
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkta 67.2. prasību neiekļaut, nosakot 1m joslu gar ūdensnotekām, gar kurām miglošana īstenojas ar šim nolūkam paredzētajām gala sprauslām.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 69. un 69.2. nosaka, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.
Izvērtējot Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionu paugurainos apvidus, kur viena lauka ietvaros ir apvienotas dažādu virzienu šāda tipa nogāzes, jaunās prasību ievērošana būs apgrūtinoša vai neiespējama tehnisko un darba drošības nodrošinājuma dēļ, ka arī darba efektivitāti būtiski samazinoša papildus veidojamo darba virzienu dēļ un ar to saistīto sadrumstalotību darbības sektoros vienā lauka ietvaros, kā arī apšaubāms ir ar šo ierobežojumu saistītais ieguvums.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 69. un 69.2. prasības noraidīt pilnībā, lai novērstu daudzu lauksaimnieku būtiski apgrūtinošu vai pat neiespējamu paugurainās vides lauku apstrādi.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkts nosaka, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2023 gada 1. janvāra līdz 2023. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.
Lauksaimnieks jau ir veicis noteiktu saimniecisko darbību 2022.gada rudenī, kas saistās ar 2023.gadu. Iepriekš minētā 70.punkta redakcija paredz no lauksaimnieka izpildījumu, kas saistās būtiski ar iepriekšēja gada rudens darbiem, tādējādi veidojot normatīvo regulējumu ar atpakaļejošu termiņu, kas tiesību jaunrades praksē nav pieļaujams.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkta prasību atcelt. Paredzēt regulējumam pārejas periodu, jo papildus ierobežojumu izpildījums lauksaimniekiem var būt apgrūtinošs sakarā ar saistošo saimniecisko izpildījumu pagājušā gada rudenī pirms šiem noteikumiem.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 74., 75. un 76. punktu redakciju pārstrādāt saprotamāku.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 77.punkts nosaka, ka viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2022. gadu.
No šīs prasības izrietoši lauksaimniekam ceturtajā gadā jānodrošina kultūrauga sējums, kas nav viengadīgs. Minēto punktu jāskata kontekstā ar šo noteikumu 12.pielikumu, kurš uzskaita, kuri augi ir un nav viengadīgi. No tā izrietoši, kas tas pamatā varētu būt daudzgadīgais āboliņš. Kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes laikā bija paredzēts ierobežojums viena kultūrauga atkārtots sējums vienā laukā vairāk kā trīs gadus.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 77. izteikt sekojošā redakcijā - vienu kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 162.punkts nosaka, ka Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma gadā.
Izvērtējot divdīglapju un viendīglapju nezāļu ierobežošanas iespējas un ar to saistītos herbicīdu ierobežotās savienošanas iespējas vienas bākas maisījumos, kā arī to saistītos aktuālos veģetatīvās stadijas un termiņus, minētā prasība var rosināt grūti ierobežojošo viendīglapju (kā, piemēram, lāčauzas, vējauzas, rudzu smilgas) invāzijas un to sēklas bankas attīstību sējplatībās.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā - Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā trīs reizes iesnieguma gadā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 163.punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.
Lauksaimniekam herbicīdu pielietojums pamatā saistās ar diviem periodiem pavasara un rudens. LIZ pārvaldības sistēma vēl izstrādāta un mērķim pielāgota, kas rada bažas par tehniskas iesniegšanas nepilnībām, kas negatīvi var ietekmēt nosacījumu izpildi.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 163. izteikt sekojošā redakcijā - Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3. punkts nosaka, ka lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem.
Šīs prasības izpildījums ir tieši saistīts ar GPS signāla noturību, kuru traucējumu rezultātā praksē tā var strādāt ar pārrāvumiem, attiecīgi nepilnīgi veicot uzskaiti, mēdz pazust uzskaites dati vai arī plānotā darba izpilde līdz ar to nav iespējama, saistībā ar iztrūkstošo datu veidošanos. Bažas ir arī ar informācijas nesēju salāgojamību ar LIZ pārvaldības sistēmu, kas kopumā var radīt būtiskus apgrūtinājumus vai arī neiespējamu šī izpildījumu.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163. punktu ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā - lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25. jūnijam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163., 169.3. punktiem ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
13.01.2023. 20:43
Mārtiņs Ailts - MĀRTIŅŠ AILTS/LATVIJAS MEŽA ĪPAŠNIEKU BIEDRĪBA
Par Ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-3815)
Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" (turpmāk - LMIB) izvērtējot ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-2815) aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projektu redakcijā:
1) Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kā tapusi 23. punkta redakcija, lūgums konsultēties ar LVMĪ "Silava" speciālistiem, kuru ilgadīgie pētījumi norāda, ka ilgadīgajos stādījumos, kas veicina CO2 piesaisti, nav nepieciešams tik liels kociņu skaits, tāpēc aicinām 23. puntku balstīt zinātniski pamatotos pētījumos un diferencēt stādu skaitu atkarībā no tā vai tas atvases veido no celmu vai sakņu sistēmas, tādēļ aicinām to izteikt sekojošā redakcijā:
23. - Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu intervenču vajadzībām, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas, kas veido saķņu atvases - apsi (Populus spp., vai baltalksni (Alnus incana), vismaz 1000 stādu gabalus uz hektāra, kārklu (Salix spp.), kas veido celmu atvases, vismaz 4 000 stādu gabalus uz hektāru, ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
2. Atbalstām noteikumu projekta 58. punkta prasības, kas pēc būtības atbrīvo no pienākuma atjaunot ilggadīgos zālājus, ja tie tiek apmežoti. Vēršam uzmanību, ka Latvijai ir saistoša gan ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, gan Zaļais darījums, tāpat arī Dabas atjaunošanas regula un citi ES normatīvie regulējumi, tāpēc šajā brīdī emisiju piesaistes pasākumi ir vitāli svarīgi, lai nebremzētu kopējo Zemkopības attīstību, līdz ar to nepiekrītam tiem, kuri šajā sabiedriskajā aprspriešanā aicina šo punktu svītrot no noteikumu projekta, tādā veidā sarežģījot diskusiju par emisiju piesaistes pasākumiem nākotnē.
Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" (turpmāk - LMIB) izvērtējot ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-2815) aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projektu redakcijā:
1) Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kā tapusi 23. punkta redakcija, lūgums konsultēties ar LVMĪ "Silava" speciālistiem, kuru ilgadīgie pētījumi norāda, ka ilgadīgajos stādījumos, kas veicina CO2 piesaisti, nav nepieciešams tik liels kociņu skaits, tāpēc aicinām 23. puntku balstīt zinātniski pamatotos pētījumos un diferencēt stādu skaitu atkarībā no tā vai tas atvases veido no celmu vai sakņu sistēmas, tādēļ aicinām to izteikt sekojošā redakcijā:
23. - Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu intervenču vajadzībām, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas, kas veido saķņu atvases - apsi (Populus spp., vai baltalksni (Alnus incana), vismaz 1000 stādu gabalus uz hektāra, kārklu (Salix spp.), kas veido celmu atvases, vismaz 4 000 stādu gabalus uz hektāru, ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
2. Atbalstām noteikumu projekta 58. punkta prasības, kas pēc būtības atbrīvo no pienākuma atjaunot ilggadīgos zālājus, ja tie tiek apmežoti. Vēršam uzmanību, ka Latvijai ir saistoša gan ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, gan Zaļais darījums, tāpat arī Dabas atjaunošanas regula un citi ES normatīvie regulējumi, tāpēc šajā brīdī emisiju piesaistes pasākumi ir vitāli svarīgi, lai nebremzētu kopējo Zemkopības attīstību, līdz ar to nepiekrītam tiem, kuri šajā sabiedriskajā aprspriešanā aicina šo punktu svītrot no noteikumu projekta, tādā veidā sarežģījot diskusiju par emisiju piesaistes pasākumiem nākotnē.
13.01.2023. 21:51
Mārtiņs Ailts
Labvakar,
Iepazīsoties ar noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" vēlos norādīt, ka:
1) Neieciešams svītrot 69.2. prasību, kas atsevišķos gadījumos, pēc būtības,nav izpildāma, ja lauksaimnieks ir izvēlējies šādās zemes platībās audzēt ziemājus, lai tādējādi vairotu kopējo tautsaimniecības ieguvumu. Ja nu kādam no šī punkta rakstījumiem tomēr ir vēlme apstrīdēt iespējas apstrādāt atsevišķus slīpumus, varam piedāvāt uz atsevišķa lauka piedalīties improvizētā ziemāju sējā, pirms tam no Jūsu puses nodrošinot dalībnieku dzīvības un tehnikas apdrošināšanu.
2) meklēt risinājumu attiecībā uz 59.punktu, kas noteiktu arī atbrīvojumu tiem zemes īpašniekiem, kuri ir sakopuši nekoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mans personīgais piemērs - esmu iegādājies lauku viensētu, kur ap viensētu esošā LIZ nav bijusi apsaimniekota vairāk kā 15 gadus. Kāpēc es esmu diskriminēts saņemt atbalsta maksājumus, ja šo zemi sakopju un atgriežu ražošanā, tādā veidā maksājot valstij nodokļus? Uzskatu, ka trūkstošās ilggadīgo zālāju platības, kas nepieciešamas ES, ir jāsadala solidāri starp visiem lauksaimniekiem, atbilstoši kompensējot zaudējumus, lai neradītu situāciju, kad ir divu vērtību zemes - ilggadīgie zālāji un aramzeme. 59. punkta redakcija ir absolūti diskriminējoša attiecībā pret tiem zemes saimniekiem, kas pārņem nekoptas zemes, vai arī ir lopkopji, kuri izvēlējušies mainīt savu lauksaimniecības praksi un graudkopību!
Iepazīsoties ar noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" vēlos norādīt, ka:
1) Neieciešams svītrot 69.2. prasību, kas atsevišķos gadījumos, pēc būtības,nav izpildāma, ja lauksaimnieks ir izvēlējies šādās zemes platībās audzēt ziemājus, lai tādējādi vairotu kopējo tautsaimniecības ieguvumu. Ja nu kādam no šī punkta rakstījumiem tomēr ir vēlme apstrīdēt iespējas apstrādāt atsevišķus slīpumus, varam piedāvāt uz atsevišķa lauka piedalīties improvizētā ziemāju sējā, pirms tam no Jūsu puses nodrošinot dalībnieku dzīvības un tehnikas apdrošināšanu.
2) meklēt risinājumu attiecībā uz 59.punktu, kas noteiktu arī atbrīvojumu tiem zemes īpašniekiem, kuri ir sakopuši nekoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mans personīgais piemērs - esmu iegādājies lauku viensētu, kur ap viensētu esošā LIZ nav bijusi apsaimniekota vairāk kā 15 gadus. Kāpēc es esmu diskriminēts saņemt atbalsta maksājumus, ja šo zemi sakopju un atgriežu ražošanā, tādā veidā maksājot valstij nodokļus? Uzskatu, ka trūkstošās ilggadīgo zālāju platības, kas nepieciešamas ES, ir jāsadala solidāri starp visiem lauksaimniekiem, atbilstoši kompensējot zaudējumus, lai neradītu situāciju, kad ir divu vērtību zemes - ilggadīgie zālāji un aramzeme. 59. punkta redakcija ir absolūti diskriminējoša attiecībā pret tiem zemes saimniekiem, kas pārņem nekoptas zemes, vai arī ir lopkopji, kuri izvēlējušies mainīt savu lauksaimniecības praksi un graudkopību!
13.01.2023. 22:18
Atlasīti 28 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25