Sabiedrības līdzdalība

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 21.11.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 28.novembrī.
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Gaujas Nacionālā parka likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Esošais GNP regulējums nenodrošina pilnvērtīgu dabas, ainavisko un kultūras vērību aizsardzību GNP.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt GNP regulējumu, ņemot vērā aktuālo teritorijas novērtējumu un dabas vērtību inventarizāciju, kas veikta dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
02.10.2024. - 10.11.2024.
Informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1.apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Papildus tiek organizētas astoņas klātienes publiskās apspriedes sanāksmes:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads 
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
 
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Sabiedrība kopumā, GNP zemes īpašnieki
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme

Sabiedrība kopumā, juridiskas personas, kuru īpašumā ir zeme GNP vai veic tajās saimniecisko darbību.
Sagatavoja
Ivita Ozoliņa (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
01.10.2024. 14:58

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Labdien!
Ietekums, saistībā ar Gaujas Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekta 13.21.1. punkta redakciju - papildināt upju sarakstu, kurās no 1.oktobra līdz 31.decembrim aizliegta makšķerēšana, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību - iekļaujot tajā Miegupi (no ietekas Gaujā līdz autoceļam P20 Drabeši - Cēsis - Valmiera).
Miegupē, līdzīgi kā pārējās 13.21.1. punktā uzskaitītajās upēs katru rudeni novērojams lašveidīgo zivju sugu nārsts.
06.11.2024. 09:48
Ķemeru nacionālā parka fonds
Ja Parks ir Natura2000 teritorija, tad šīs teritorijas nozīme ir plašāka nekā Latvijas.   1.pants izsakāms sekojošā redakcijā: "Gaujas Nacionālais parks (turpmāk — Nacionālais parks) ir valsts un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālā parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma pielikumu. Nacionālā parka kopējā platība ir 91 768 hektāri."
06.11.2024. 12:00
Ķemeru nacionālā parka fonds
Tūrismam ĪADT nav tikai atpūtas-izklaides nozīme. Tam būtu jākalpo arī dabas izglītībai, caur ko tiks stiprināta dabas aizsardzība un ES zaļā kursa realizācija. 2.panta 3) punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Nacionālā parka teritorijā veicināt dabas tūrisma vispusīgu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarojot dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību ar sociālekonomiskām interesēm un veicot dabas izglītojošo darbību, dot ieguldījumu Eiropas kopējās attīstības vīzijas īstenošanā."
06.11.2024. 12:22
Fiziska persona
Šis likuma projekts nosaka "darbības rāmi" un ir tīri deklaratīvs. Kas nerada skaidrību par konkrētiem ierobežojumiem mežos, ūdenstilpņu apkārtnēs, kā arī saimnieciskajā darbībā atkarībā no teritorijas zonējuma.
Tāpat nav nekādas skaidrības par kompensācijām zemes īpašniekiem sakarā ar ierobežojumiem un apgrūtinājumiem.
Līdzšinējās kompensāciju apmēri NATURA2000 ietvaros ir neadekvāti zemi, salīdzinot ar ierobežojumu ietekmi.
Jēgpilni (pat obligāti) būtu šo likumu virzīt vienā paketē ar GNP individuālajiem apsaimniekošanas noteikumiem, kurā būtu noteikts atļautās, aizliegtās un ierobežotās darbības attiecīgajās parka funkcionālajās zonās. Īpaši tāpēc, ka apstiprinātajā GNP Dabas aizsardzības plānā 2023.-2035.gadam, šādu noteikumu projekts jau ir publicēts https://www.daba.gov.lv/lv/media/18471/download?attachment .
Arī kompensāciju konkrētās summas īpašniekiem atbilstoši zonās paredzētiem ierobežojumu būtu jāfiksē šajos noteikumos. Tas dotu iespēju izvairīties no manipulācijām ar pamatojumu "mēs bijām domājuši tā, bet..." kā tas nereti Latvijas varas gaiteņos notiek.
 
08.11.2024. 17:21
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Lai arī Gaujas Nacionālā parka likums konkrētu aprobežojumus parka teritorijā dzīvojošajiem un savus īpašums apsaimniekošajiem iedzīvotājiem neparedz, to nedrīkst skatīties atrauti no tiesību aktu grozījumu projekta “Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas tiek izdoti saskaņā ar šo likumu. Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu projektā iekļauto grozījumu būtību, kategoriski iebilstam pret šo grozījumu projekta tālāku virzību, kamēr nav ieviesta taisnīga, reāli funkcionējoša kompensāciju sistēma. Grozījumu projekti Gaujas nacionālā parka likumā un sājos noteikumos paredz zonējuma izmaiņas aptuveni 11 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā aptuveni 8 tūkstošos hektāru privātajā īpašumā. Grozījumi skars vairāk nekā 1000 kadastra vienības! Zonējuma izmaiņas lielākajā daļā īpašumu izsauks būtiskus meža apsaimniekošanas ierobežojumus, tai skaitā, iespēju kvalitatīvi atjaunot mežu. Lai arī Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” un paredz sagatavot izmaiņas kompensācijas reglamentējošos normatīvajos aktos līdz 2025.gada 1.septembrim, pašlaik nav iespējas pārliecināties, par to, kas būs paredzēts šajos normatīvajos aktos, kā arī nav skaidrības par finansējuma avotiem. Šādā situācijā, jaunu aprobežojumu noteikšana nav pieļaujama! Iepazīstoties ar tiesību akta projekta redakciju, nākas secināt, ka turpinās, mūsuprāt, nepareiza dabas aizsardzības sistēmas attīstība izmantojot principu- aizliegt pēc iespējas vairāk, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju interesēm, nevis meklēt abpusēji pieņemamus risinājumus- dabas vērtību saglabāšana caur apsaimniekošanu. Pie tam, pašreizējā publiskās apspriešanas procedūra ir uzskatāma par formālu, jo vietējie iedzīvotāji, kurus skars šīs izmaiņas, sākotnēji netika personīgi informēti. Vairāk kā 150 cilvēki ir parakstījuši petīciju “Par vietējiem cilvēkiem kā vērtību Gaujas Nacionālajā parkā!”, kurā prasa apturēt Gaujas nacionālā parka likuma un Ministru kabineta noteikumu projektu tālāku virzību. Ar petīciju var iepazīties šeit: https://www.peticijas.com/par_gaujas_nacionlo_parku_ar_cilvkiem
 
09.11.2024. 12:35
Fiziska persona
 
Priekšlikuma būtība ir aizliegt mežizstrādi putnu ligzdošanas perdiodā, un aizliegt kailcirtes Gaujas nacionālā parka teritorijā (izņemot Neitrālo zonu).

Vairāki pētījumi liecina par Latvijas dabas daudzveidības krasu samazināšos un mežistrādes apjomu palielināšanos. Īpaši apdraudētas ir daudzas putnu sugas, kurām nepieciešami seni meži, piemēram, ūpis, mazais ērglis, meža pūce. Katru gadu viņu ligzdošanas vietas paliek arvien mazāk, un kā rāda jaunākie monitoringa rezultāti rāda - kopš 2005. gada ir samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Mazākais, kas būtu darāms putnu aizsardzībai ir ligzdošanas periodā aiziegt mežizstādi, ko arī piedāvāju grozījumos

Ja Latvija vēlas nākotnē saglabāt senus, bioloģiski daudzveidīgus un dzīvīgus mežus, tad ir nepieciešami stingrāki ierobežojumu mežizstrādē, jeb aizliegt kailcirtes. Ja likuma piedāvātā redakcija paliks spēkā, tad daudzi GNP meži tiks izcirsti. Jau šobrīd meži visā Latvijā dēļ intensīvās mežizstrādes nepaspēj atjaunoties un koksnes cena ilgtermiņā kāpj. Tirgū jau saasinās konkurence par mežiem ar augstvērtīgu koksni, kā dēļ tika ļauts cirst kokus ar mazāku diametru. Vienlaikus pēdējos gados vērojama ļoti aktīva mežu pārpircēju darbība, kuri nemitīgi zvanās meža īpašniekiem un, daudzos gadījumos pierunā īpašumu pārdot. Visi šie faktori nešaubīgi novedīs pie tā, ka kailcirtes būs tipiska GNP "ainava". Ja GNP ir aizsargātā ainavas zona, tad rodas loģisks jautājums - kā kailcirte var nesabojāt ainavu?

Uzskatu, ka GNP ir vieta, kurā saglabāt Latvijai raksturīgo mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību. Autentiska ainava un meži nākotnē būs vēl lielākā vērtība un veids kā piesaistīt tūristus no visas pasaules. Nešaubīgi, ka no GNP ainavas aizsardzības iegūtu viss reģions un tā ekonomika -  viesmīlība, ēdināšana, aktīvai tūrisms, vietējie ražotāji, muzeji un mājražotāji. 

Katrs var pārliecināties kādas kļūdas ir pieļāvušas Eiropas valstis iznīcinot savu dabu. No lidmašīnas loga ir skaidri redzamas intensīvās lauksaimniecības plantācijas, kuru vietā reiz bijuši meži, pļavas, dzīvas upes. Piekrītu, ka īpašniekiem jāsaņemtirgus situācijai atbilstoša kompensācijas par mežistrādes ierobežojumiem. 

Tāpat Ir veikti pasākumi, lai GNP veidotu kā bio-reģionu, kas ir guvis iedzīvotāju atbalstu, kas nav savienojams ar kailcirtēm, kas ir dabai daudzveidību noplicinošas. Uzskatu, ka ierobežojot kailcirtes GNP kā reģions ilgtermiņā iegūtu gan bioloģiski, ekonomiski un sociāli. Protams, pielīdzinot īpašnieku kompensācijas tirgus situācijai.


Izteikt 47.4 punktu jaunā redakcijā: 

47.4. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
47.4.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
47.4.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
47.4.3. meža ugunsdrošības pasākumus;
47.4.4. meža atjaunošanu;
47.4.5. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
47.4.6. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc  Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
47.4.7. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;” 

Izteikt 48. Punktu jaunā redakcijā: “Ainavu aizsardzības zonā kailcirte ir aizliegta” . 

Izteikt 62. Punktu jaunā redakcijā: 
62. Neitrālajā zonā aizliegts: 
62.1.  reģistrēt plantāciju mežus teritorijās, kas norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā.
62.2. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
62.2.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
62.2.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
62.2.3. meža ugunsdrošības pasākumus;
62.2.4. meža atjaunošanu;
62.2.5. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
62.2. 6. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc  Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
62.2.7. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
 
09.11.2024. 19:33
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk