Noteikumu projekts

23-TA-1656
Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 36. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
1. Noteikumi nosaka nacionālās prasības attiecībā uz:
 
1.1.
kritiskajiem parametriem dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai;
 
1.2.
B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipiem;
 
1.3.
kritiskajiem parametriem ritekļu tehniskajai ekspluatācijai;
 
1.4.
satiksmes organizācijas principiem manevru kustībā un ārkārtas situācijās;
 
1.5.
prasības nestandarta pārvadājumiem;
1.6.
prasības sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi;
2.2.
atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi;
2.3.
blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs;
 
2.4.
bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim;
 
2.5.
būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu;
 
2.6.
ceļa lietderīgais garums – ceļa daļa, kura ir norobežota ar kontrolstabiņiem, luksoforiem vai izolētām salaidnēm (bet strupceļam – arī ar strupceļa prizmu) un uz kuras var novietot ritošo sastāvu, netraucējot normālu dzelzceļa satiksmi pa blakus ceļu;
 
2.7.
ceļa postenis – sadales punkts, kam nav ceļu izvērses;
 
2.8.
centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces;
 
2.9.
dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri;
 
2.10.
galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums;
2.11.
iekraušanas gabarīts – vislielākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties vaļējā ritošā sastāvā iekrauta krava;
 
2.12.
manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem;
 
2.13.
maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai;
2.14.
naidīgi maršruti – maršruti, kurus dzelzceļa satiksmes drošības apsvērumu dēļ nedrīkst izveidot vienlaicīgi;
2.15.
necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas;
2.16.
nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;
 
2.17.
pareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;
2.18.
pasažieru apkalpošanai paredzētā infrastruktūra – staciju vai pieturas punktu ēkas, nojumes, pasažieru platformas, gājēju pārejas, tuneļi vai tiltiņi, kā arī citas būves un iekārtas (tostarp iekārtas biļešu pārdošanai un informācijas sniegšanai), kas nodrošina ātru un drošu ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpildi;
2.19.
pārmijas uzgriešana – pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu;
 
2.20.
platsliežu dzelzceļš – 1520 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļš;
2.21.
posms – ceļš starp diviem blakus esošiem sadales punktiem;
2.22.
riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi;
 
2.23.
ritošā sastāva gabarīts –– vislielākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties nekādas ritošā sastāva daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar dzelzceļa infrastruktūru vai paredzētas dzelzceļa infrastruktūras apkopei;
 
2.24.
signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē;
 
2.25.
sliežu ceļa platums – noteiktā veidā mērīts attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm, mērot platsliežu dzelzceļam 13 mm, bet šaursliežu dzelzceļam – 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu;
2.26.
šaursliežu dzelzceļš – 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļš;
2.27.
vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva (kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm) kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem.
3.
Mērīšanas līdzekļi, ar kuriem tiek veikti šajos noteikumos noteiktie mērījumi, dzelzceļa elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļi, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, vilces līdzekļu manometri, drošības vārsti, gaisa rezervuāri, citas spiedieniekārtas, kā arī tvaika katli tvaika lokomotīvēs ir darbderīgi un noteiktā kārtībā pārbaudīti.
4.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir sagatavot savas dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu aprakstu atbilstoši 1. pielikuma prasībām.
5.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izdod citus dokumentus šo noteikumu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildei, kā arī atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām nosaka citus dzelzceļa infrastruktūras lietošanas un dzelzceļa satiksmes organizēšanas noteikumus, kas nav pretrunā ar šo noteikumu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.
6.
Neatbilstības šo noteikumu prasībām gadījumā tiek piemēroti Dzelzceļa likumā noteiktie pagaidu drošības pasākumi.
 
II.Kritiskie parametri dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai
7.
Ekspluatējot būves un ierīces, ievēro būvju tuvinājuma gabarīta robežas, kuras ir noteiktas:
7.1.
platsliežu dzelzceļam – standartā LVS 282:2021 „Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti”;
 
7.2.
šaursliežu dzelzceļam – 2. pielikumā .
 
8.
Kravu iekraušanas gabarīta kontrolei ierīko gabarīta kontroles ierīces.
9.
Dzelzceļa būves, iekārtas un ierīces ekspluatē atbilstoši drošas dzelzceļa satiksmes un ekspluatācijas prasībām.
 
10.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju, iekārtu un ierīču (tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju segumu un signalizācijas ierīču) pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un bojājumu novēršanu.
11.
Gājēju pārejas, tuneļus, tiltiņus starp platformām un pasažieru apkalpošanai paredzēto dzelzceļa infrastruktūru uztur tehniski drošus un tīrus.
12.
Sliežu ceļus, pārmijas un citu inženiertehniskās būves uztur tā, lai to tehniskais stāvoklis atbilstu tām paredzētajai funkcijai, pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un dzelzceļa satiksmes ātrumam.
13.
Pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņiem vai nosviedējkurpi. Lai novērstu ritošā sastāva aizripošanas draudus, pievedceļa pievienojumu citam stacijas ceļam aprīko ar aizsargierīci, ja tas:
 
13.1.
atrodas horizontālā plaknē;
 
13.2.
ir ar kritumu stacijas virzienā;
 
13.3.
ir ar kāpumu stacijas virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m.
14.
Pārmiju uztur tā, lai tās kustīgo elementu stāvokļa kontroles un noslēgšanas ierīces un mehānismi nodrošinātu šo elementu stāvokļa drošu fiksāciju un kontroli.
15.
Sliežu ceļam nodrošina tā noturību pret škērsnobīdēm.
16.
Sliežu ceļus, pārmijas, citas inženiertehniskās būves un sistēmas uztur tā, lai to tehniskie parametri nepārsniegtu 3. pielikumā norādītos kritiskos lielumus.
17.
Bojājumu gadījumā dzelzceļa signalizācijas iekārtu elektroapgādes sistēmas pārslēdzas uz rezerves barošanas avotu, un pārslēgšanās laiks no elektroapgādes pamatsistēmas uz rezerves barošanas avotu un otrādi nedrīkst būt lielāks par 1,3 sekundēm.
 
18.
Ja automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tā atrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī un nodrošina signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk par 8 stundām, ja elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā.
19.
Vienas stacijas vai viena stacijas parka robežās vienādus numurus ceļiem, pārmijām un posteņiem nepiešķir.
20.
Dienesta telpas, kas ir paredzētas ar vilcienu kustību saistīta personāla darbībai vai aprīkojuma izvietošanai, izmanto tikai šim nolūkam paredzētām darbībām un nepieļauj citu personu brīvu piekļuvi tām.
 
21.
Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus neuzsāk:
 
21.1.
kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama dzelzceļa satiksmei, nav norobežota vai attiecīgajā posma ceļā nav pārtraukta vilcienu kustība;
 
21.2.
bez būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu vadītāja iepriekšēja paziņojuma noformēšanas par darbu veikšanu;
 
21.3.
ja darbu vadītājs nav saņēmis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīga darbinieka piekrišanu darbu uzsākšanai.
 
22.
Kamēr nav novērsts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts dzelzceļa infrastruktūras tehniskais stāvoklis un nav nodrošināts būvju tuvinājuma gabarīts, šķēršļa vai darbu izpildes vietas norobežošanu neatceļ.
23.
Dzelzceļa speciālists, kurš apkalpo signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas:
 
23.1.
neuzsāk darbu bez darbinieka, kas ir atbildīgs par šo ierīču vadību, atļaujas;
23.2.
neatjauno ierīču darbību pēc ierīces bojājuma novēršanas bez ierīču darbderīguma pārbaudes kopā ar darbinieku, kas ir atbildīgs par šo ierīču vadību, un šī darbinieka atļaujas.
 
24.
Pārmiju ieslēdzot centralizācijā, pārbauda pārmijas faktiskā stāvokļa atbilstību rādījumiem uz vadības ierīcēm.
 
25.
Atslēgatkarības ierīces stacijās, kurās nav centralizācijas iekārtu, ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. Šādu staciju bloķēšanas ierīces nodrošina:
 
25.1.
iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī dzelzceļa satiksmes maršrutus stacijas robežās;
 
25.2.
no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.
 
26.
Pārmiju kontrolslēdzenes:
 
26.1.
ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;
 
26.2.
noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši piegulst rāmjsliedei;
 
26.3.
novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam vai 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam.
 
27.
Vienas stacijas robežās nelieto vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes, bet stacijā, kurā ir vairāki pārmiju rajoni, – vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes nelieto viena pārmiju rajona posteņa un tam blakus esošo pārmiju rajonu posteņu robežās.
28.
Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas:
 
28.1.
atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā;
28.2.
ir aizsargpārmija;
 
28.3.
ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai;
 
28.4.
ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai;
 
28.5.
ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu;
 
28.6.
nav pārredzama no pārmiju posteņa.
29.
Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, vilcienu kustība ir aizliegta.
 
III.Kritiskie parametri ritekļu tehniskajai ekspluatācijai
30.
Transporta stāvoklī nodrošina, ka ritošais sastāvs un iekrautā krava nepārsniedz gabarīta robežas, kuras ir noteiktas:
30.1.
platsliežu dzelzceļam – standartā LVS 282:2021 „Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti”;
30.2.
šaursliežu dzelzceļam – 2. pielikumā
31.
Šo noteikumu 30. punkta prasības neattiecas uz tām ritekļu daļām, kas tieši mijiedarbojas ar dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumu vai paredzētas dzelzceļa infrastruktūras apkopei.
32.
Ritošais sastāvs garantē kustības drošību un pārvadājamās kravas saglabātību dzelzceļa satiksmē ar noteikto maksimālo ātrumu.
 
33.
Ritekļi atbilst to ekspluatācijas dokumentācijā noteiktajām prasībām un uz kuriem ir skaidri salasāmas ar ekspluatāciju saistītās zīmes un uzraksti.
 
34.
Aizliegts izmantot vilces līdzekļus, ja tie nav aprīkoti ar dzelzceļa infrastruktūras prasībām un vilces līdzekļu konstrukcijai atbilstošām sakaru un dzelzceļa satiksmes drošības ierīcēm.
 
35.
Aizliegts izlaist vilces līdzekli no tā tehniskās apkopes vietas, ja tam nedarbojas:
 
35.1.
signalizācijas sistēmas borta ierīces;
35.2.
vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes un ātruma kontroles ierīces, kas automātiski aptur vilcienu;
35.3.
ierīces, kas reģistrē kustības ātrumu un laiku, bremžu sistēmas darbību, nobraukto attālumu, veiktās vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes un signalizācijas sistēmas borta ierīču rādījumus;
35.4.
radiosakaru ierīces.
36.
Aizliegts atstāt vilces līdzekli, nenodrošinot pasākumus pret tā nesankcionētu kustību vai izmantošanu.
37.
Ritekļa riteņpāri atbilst riteņpāru formēšanas, apskates, remonta un uzturēšanas tehniskajām prasībām.
38.
Ritekļa ekspluatācijā tiek nodrošināts, ka riteņpārim nav:
38.1.
plaisu jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā;
 
38.2.
bandāžas atslābuma uz riteņa diska;
38.3.
riteņa rumbas atslābuma uz riteņpāra ass vai viengabalvelmējuma riteņa atslābuma uz ass;
38.4.
zobrata atslābuma uz ass vai atslābuma vilces piedziņas pirksta riteņa diska urbumā;
 
38.5.
riteņa rumbas nobīdes uz riteņpāra ass.
39.
Kravas vilciena sastāviem, kas ir garāki par 120 asīm, izmanto vilces līdzekli, kas ir aprīkots ar ierīcēm, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu.
40.
Aizliegts izmantot ritekli, ja sakabes iekārtai ir plaisa vai sakabes mehānisma detaļas lūzums.
41.
Aizliegts izmantot ritekļus, ja tiem nav nodrošināta tehniskā apkope un remonts.
 
42.
Aizliegts izmantot ritekļus, ja ir pārsniegti šo noteikumu 4. pielikumā norādītie parametri.
 
43.
Aizliegts izmantot satiksmē ar trešajām valstīm ritekļus, kas neatbilst attiecīgos starptautiskos nolīgumos noteiktajām prasībām.
IV.B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipi
44.
Signalizācijas pamatā ir savstarpējā atkarībā saslēgti signāli un kustības vadības ierīces, radiosakari, kā arī citas iekārtas un signāli, kas nodrošina drošu vilcienu kustību un kontroli. Kustības vadības ierīces sevī iekļauj iecirkņu dispečercentralizācijas, staciju centralizācijas un posmu pusautomātiskās vai automātiskās bloķēšanas sistēmas, automātisko lokomotīvju signalizāciju, kā arī pārbrauktuvju signalizāciju un uzkalna centralizāciju.
45.
Dispečercentralizācijas iekārtas nodrošina:
 
45.1.
noteiktā vilcienu kustības virziena kontroli vienceļa posmam un divceļu posmam ar divvirzienu bloķēšanas sistēmu;
 
45.2.
ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu;
45.3.
iespēju no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālierīces vairākās stacijās un posmos;
 
45.4.
iespēju ar vadības ierīci kontrolēt pārmiju stāvokli un aizņemtību, kā arī posmu, blokposmu, stacijas ceļu aizņemtību;
 
45.5.
iespēju pārslēgt staciju uz rezerves vai sezona vadību vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai un manevru veikšanai;
45.6.
iespēju pārslēgt atsevišķas pārmijas uz vietējo vadību manevru veikšanai.
 
46.
Staciju centralizācijas ierīces nodrošina:
46.1.
pārmiju un luksoforu rādījumu savstarpēju sasaisti un noslēgšanos;
 
46.2.
pārmijas uzgriešanas kontroli un luksofora, kas norobežo šādas pārmijas maršrutu, vienlaicīgu pārslēgšanos uz aizliedzošu signālu (šāda prasība neattiecas uz pārmiju krusteņiem ar kustīgo serdeni ar ārējo noslēdzēju);
 
46.3.
iespēju ar vadības ierīcēm kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību;
46.4.
iespēju darbināt pārmijas un luksoforus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību;
46.5.
iespēju veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem;
 
46.6.
pārmiju pārlikšanas nodošanu vietējai vadībai.
 
47.
Centralizācijas ierīces nodrošina, ka pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas ir saistītas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem, kas nepieļauj:
 
47.1.
ieejas luksofora atvēršanu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;
 
47.2.
pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs;
 
47.3.
maršruta sagatavošanu un maršrutam atbilstošā luksofora atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori ir atvērti;
 
47.4.
maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksofora atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu;
 
47.5.
savstarpēji naidīgu maršrutu vienlaicīgu veidošanu stacijās vai vienlaicīgu pretēja virziena luksoforu atvēršanu posmos.
 
48.
Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas papildus nodrošina:
48.1.
individuālu pārmiju vadību;
48.2.
automātisku pārmiju vadību uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā;
 
48.3.
automātisku pārmijas pārlikšanu atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iebraukusi izolētajā pārmijas sekcijā, ja pārmijas pārlikšanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi
49.
Signalizācijas un sakaru līdzekļi vilcienu kustības organizācijā ir pusautomātiskās vai automātiskās bloķēšanas sistēma, bet, ja tie ir bojāti vai tos nevar izmantot, tad vilcienu kustību var organizēt arī, lietojot:
49.1.
elektrozižļu sistēmu;
49.2.
telefona sakaru līdzekļus;
49.3.
mobilo telefonu sakarus vai radiosakarus vilciena dispečera reģistrētā rīkojuma nodošanai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);
 
49.4.
vienu zizli;
49.5.
vienu vilces līdzekli.
 
50.
Katrā starpstaciju posma ceļā vienlaikus var darboties tikai viens signalizācijas un sakaru līdzeklis vai vilcienu kustības organizācijas veids.
51.
Posmu pusautomātiskās bloķēšanas sistēma ļauj nosūtīt vilcienu posmā tikai tad, ja bloķēšanas sistēma saņēmusi signālu, ka iepriekš nosūtītais vilciens ir atbrīvojis posmu un ir saņemta nākamās stacijas dežuranta piekrišana.
 
52.
Posmu automātiskās bloķēšanas sistēmā posms ir sadalīts blokposmos, kurus norobežo ar luksoforiem un kuru aizņemtība tiek kontrolēta automātiski, nodrošinot drošu intervālu starp vilcieniem.
53.
Automātiskās bloķēšanas sistēmu papildina ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm.
 
54.
Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopā ar autostopa un modrības kontroles ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir zaudējis spēju to vadīt, kā arī, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošu signālu. B klases iekārtu tehniskais apraksts norādīts 5. pielikumā.
55.
Bloķēšanas sistēmas nedrīkst pieļaut atvērt izejas vai garāmejas luksoforu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis blokposmu (starpstaciju posmu), ko norobežo šis signāls, kā arī nepieļauj pašaizvērties luksoforam (pārslēgties uz aizliedzošu signālu), ja tā elektroapgādi pārslēdz no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi.

 
56.
Automātiskās bloķēšanas sistēma nodrošina, ka luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, ja vilciens iebrauc luksofora norobežotajā blokposmā vai ja pārtrūkst blokposma sliežu ķēde.
57.
Informāciju par infrastruktūras bojājumiem, kas ietekmē vilcienu kustību un manevru darbu, reģistrē un arhivē.
58.
Signalizācijas sistēmā lieto redzes un skaņas signālus, kas nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju.
 
59.
Redzes signālus iedala:
59.1.
dienas signālos – kurus padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signālzīmes, signālkarodziņus un signālrādītājus;
 
59.2.
nakts signālos – kurus padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Šo signālu padošanai lieto rokas un vilcienu signāllukturus, signāllukturus kārtīs un signālrādītāju noteiktas krāsas ugunis;
 
59.3.
diennakts signālos – kurus vienādi padod dienā un naktī. Šo signālu padošanai lieto noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citus gaismas signālrādītājus un signālzīmes.
 
60.
Nakts redzes signālus lieto dienā, ja dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība mazāka par 200 m.
61.
Redzes signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no tā krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas:
61.1.
zaļā – atļauj vilcienu kustību ar noteikto ātrumu;
 
61.2.
dzeltenā – atļauj vilcienu kustību ar gatavību apstāties;
61.3.
sarkanā – pavēl apstāties;
 
61.4.
mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus;
61.5.
zilā – aizliedz veikt manevrus.
62.
Signālierīces var būt stacionāras vai pārnēsājamas, un tās nodrošina skaidrus un nepārprotamus padodamos signālus.
63.
Pārnēsājamās signālierīces redzes signālu padošanai ir signālzīmes, signāllukturi un signālkarodziņi.
64.
Redzes signālus izvieto tā, lai tie nepasliktinātu citu signālu redzamību. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri.
65.
Skaņas signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no signālu skaita un ilguma, kā arī no dažāda skaita un ilguma skaņu kombinācijas. Skaņas signālus izmanto diennakts gaišajā un tumšajā laikā un padod saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajām prasībām.
66.
Skaņas signālus padod, izmantojot svilpi vai signāltauri, bet vilces līdzekļa vadītājs – vilces līdzekļa signālierīces.
67.
Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) skaņas signālus padod ar mazā skaļuma svilpēm. Ja ir draudi uzbraukt cilvēkiem vai šķērslim, lieto liela skaļuma signālus.
 
68.
Dzelzceļa speciālists, kuram tika adresēts skaņas signāls, to apstiprina atkārtojot (ar skaņas vai rokas signālu, vai izmantojot radiosakarus).
 
69.
Luksoforus iedala:
 
69.1.
ceļa luksoforos, kurus uzstāda ceļa labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus, vai virs ceļa ass, ko šie luksofori norobežo;
 
69.2.
lokomotīvju luksoforos, kurus uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē tā, lai to rādījumi ir skaidri redzami vilces līdzekļa vadītajam un viņa palīgam.
70.
Pēc konstrukcijas veida ceļa luksoforus iedala:
70.1.
mastu luksoforos;
 
70.2.
pundurluksoforos;
70.3.
luksoforos, kurus novieto uz tiltiņiem un konsolēm.
71.
Ceļa luksoforu signālu pamatnozīme:
71.1.
viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, ceļš priekšā brīvs, nākamais luksofors atvērts;
 
71.2.
divas zaļas ugunis – atļauts braukt vienā no noteiktajiem virzieniem vai pa nepareizo ceļu;
71.3.
viena dzeltena uguns – atļauts braukt ar gatavību apstāties, nākamais luksofors slēgts;
 
71.4.
viena dzeltena un viena zaļa uguns – atļauts braukt, nākamais luksofors prasa ātruma samazinājumu;
 
71.5.
viena dzeltena un viena zaļa mirgojoša uguns – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, vilciens novirzās uz sānu ceļu pa lēzeno pārmiju, nākamais luksofors atvērts;
 
71.6.
divas dzeltenas ugunis, augšējā mirgojoša – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, vilciens novirzās uz sānu ceļu, nākamais luksofors atvērts;
 
71.7.
divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu un gatavību apstāties, vilciens novirzās uz sānu ceļu, nākamais luksofors slēgts;
 
71.8.
trīs dzeltenas ugunis – motorvagonu vilcienam, atsevišķai lokomotīvei, nenoceļamā tipa drezīnai atļauts braukt pa brīvo ceļa daļu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h ar gatavību nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai.;
71.9.
viena zaļa mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamais luksofors atļauj braukt garām ar samazinātu ātrumu, vilciens tiks novirzīts uz sānu ceļu pa lēzeno pārmiju;
71.10.
viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamais luksofors atļauj braukt garām ar samazinātu ātrumu, vilciens tiks novirzīts uz sānu ceļu;
 
71.11.
viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns –  atļauts braukt divceļu posmā pa nepareizo ceļu, vadoties pēc automātiskās lokomotīvju signalizācijas rādījumiem;
 
71.12.
viena sarkana uguns – stāt! Aizliegts braukt garām signālam;
71.13.
viena mēnessbalta uguns:
71.13.1.
atļauts braukt garām signālam, turpmākai kustībai nepieciešama atļauja;
 
71.13.2.
atļauts veikt manevrus;
71.14.
divas mēnessbaltas ugunis – atļauts veikt manevrus, ceļš, ko norobežo šis luksofors, ir brīvs;
 
71.15.
viena zila uguns – aizliegts veikt manevrus un manevru sastāvam braukt garām signālam;
71.16.
viena mēnessbalta mirgojoša uguns atsevišķā luksofora galviņā (ja ir aizliedzošs vai nestrādājošs pamatsignāls) – aicinājuma signāls, atļauj braukt garām luksoforam kustību līdz nākamajam luksoforam vai līdz ceļa kontrolstabiņam ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 km/h, paaugstinātu modrību un gatavību apstāties, ja rodas šķērslis turpmākai kustībai;
 
71.17.
viena zaļa signālsvītra – papildina luksofora radījumus, informējot par novirzi pa lēzeno pārmiju, kas atļauj kustību uz sānu ceļa ar palielinātu ātrumu.
 
72.
Ja signālugunis ir nodzisušas vai nesaprotamas, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina, izņemot aizsprostlukoforus, to brīdinājuma luksoforus un atkārtotājluksoforus, kuriem šajā stāvoklī nav signālnozīmes.
 
73.
Lai sniegtu papildinformāciju, kopā ar luksoforu vai arī atsevišķi tiek izmantoti gaismas rādītāji un papildapzīmējumi.
74.
Detalizēts luksoforu signālu skaidrojums noteikts 7. pielikumā .
 
75.
Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala:
 
75.1.
ieejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā;
 
75.2.
izejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu;
 
75.3.
maršruta luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru;
75.4.
garāmejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru;
75.5.
aizsega luksoforos – kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus;
 
75.6.
aizsprosta luksoforos – kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm un uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā;
 
75.7.
brīdinājuma luksoforos – kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu;
75.8.
atkārtojuma luksoforos – kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta;
 
75.9.
manevru luksoforos – kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus;
75.10.
uzkalnu luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna.
 
76.
Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas.
77.
Ceļa luksoforus apzīmē:
77.1.
 ieejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu ,,N” (nepāra) vai ,,P” (pāra);
77.2.
izejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu ,,N” (nepāra) vai ,,P” (pāra) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;
 
77.3.
maršruta luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar burtiem ,,NM” (nepāra maršruta) vai ,,PM” (pāra maršruta) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo;
 
77.4.
garāmejas luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar pāra vai nepāra cipariem, kas norāda luksofora kārtas numuru katrā blokposmā un secībā, sākot no ieejas luksofora;
77.5.
manevru luksoforu – apzīmē ar burtu ,,M” un atkarībā no atrašanās vietas stacijas pāra vai nepāra daļā – ar pāra vai nepāra ciparu.
 
78.
Ja stacijā vilcienus var pieņemt  no dažādiem vilcienu kustības virzieniem, ieejas luksofora apzīmējumu papildina ar burtu, kas norāda virzienu, no kura vilciens tiek pieņemts stacijā.
79.
Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, bet brīdinājuma luksofors uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.
 
80.
Ceļa luksoforus uzstāda kustības virziena labajā pusē tādā veidā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kas attiecas uz blakus ceļiem.
81.
Aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda divceļu posmā vilcienam, kas brauc pa nepareizo ceļu, var novietot vilcienu kustības virziena kreisajā pusē.
 
82.
Ja būvju tuvinājuma gabarīts neļauj uzstādīt kādu luksoforu labajā pusē, to izvieto kreisajā pusē, apzīmējot ar speciālu zīmi (7. pielikums 72. punkts ). Ja šādi izvietotais luksofors atrodas pie vienīgā vai malējā sliežu ceļa, šo zīmi nelieto.
83.
Ceļa luksofori viens no otra atrodas tādā attālumā, kas nodrošina iespēju apturēt vilcienu no maksimālā vilcienam atļautā kustības ātruma, nepabraucot garām luksoforam. Ja attālumu nav iespējams nodrošināt, tad luksoforus papildus apzīmē ar baltas krāsas gaismas rādītāju (7. pielikums 70. punkts ).
84.
Rokas signālus padod saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu. Vilces līdzekļa vadītājs rokas signāla uztveršanu apstiprina ar atbilstošu skaņas signālu.
85.
Signālzīmju un signālrādītāju nozīme un uzstādīšanas nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 9. pielikumā .
86.
Vilcienu kustības organizēšanai izmanto:
 
86.1.
vilcienu dispečera sakarus starp vilcienu dispečeru un stacijas dežurantu, vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un citu tehnisko personālu, kurš ir iesaistīts vilcienu kustības organizēšanā;
 
86.2.
stacijas dežuranta sakarus starp stacijas dežurantu un vilcienu dispečeru, vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un citu tehnisko personālu, kurš ir iesaistīts vilcienu kustības organizēšanā;
86.3.
staciju savstarpējos sakarus starp divu blakus esošo staciju dežurantiem;
 
86.4.
vilcienu radiosakari starp vilcienu dispečeru, stacijas dežurantu un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).
87.
Dzelzceļa satiksmes rīkojumus pārraida, izmantojot vilcienu radiosakarus un vilciena dispečera sakarus. Vilcienu radiosakarus un vilciena dispečera sakarus neizmanto sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.
88.
Vilcienu radiosakaru ierīces nodrošina nepārtrauktus un drošus divpusējos vilces līdzekļu vadītāja (mašīnista) sakarus ar vilcienu dispečeru (dispečeriecirkņa robežās), staciju dežurantiem (stacijai piegulošo posmu robežās) un citiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kuri atrodas vienā posmā, kā arī var tikt izmantotas saziņai ar citu pārvadātāju vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dienesta personālu. Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina sarunu automātisku reģistrāciju.
V.Satiksmes organizācijas principi manevru kustībā un ārkārtas situācijās
89.
Dzelzceļa speciālists nav tiesīgs patstāvīgi veikt pienākumus, kamēr viņš nav iepazinies ar dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu aprakstu un izmantošanas kārtību, drošas dzelzceļa satiksmes kārtību un darba aizsardzības prasībām.
90.
Ikviens iecirknis, stacija un vilciens vienlaikus atrodas tikai viena dzelzceļa speciālista tiešā vadībā:
 
90.1.
dispečercentralizācijas iecirknis – vilcienu dispečera vadībā;
90.2.
stacija (stacijas parks) – stacijas (stacijas parka) dežuranta vadībā;
 
90.3.
vilciens – priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vadībā.
 
91.
Manevrus organizē tikai viena persona:
91.1.
stacijā, kas atrodas ar dispečercentralizāciju aprīkotā iecirknī – vilcienu dispečers, vai cita dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā persona, ja stacija nodota sezonas vai rezerves vadībā;
 
91.2.
citās stacijās un pievedceļos – šo noteikumu 1. pielikumā minētajā tehniskās rīcības aktā vai vietējā instrukcijā noteiktā persona;
 
91.3.
dzelzceļa infrastruktūras apkopes un uzturēšanas darbu veikšanas vietā – darbu vadītājs.
 
92.
Manevru darbus vada manevru darbu vadītājs – dzelzceļa speciālists, kurš ir apguvis vilcienu sastādīšanu un manevru darbu vadīšanu un kurš ir atbildīgs par manevru pareizu izpildi. 
93.
Ja stacijā no vilciena sastāva atkabina bojātu vagonu un nav manevru vadītāja, vilces līdzekļa pārvietošanos vada stacijas dežurants. Stacijas dežurants pārliek pārmijas un dod rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) veikt manevrus. Dzelzceļa speciālists, kuram ir tiesības rīkot manevrus konkrētā stacijas rajonā, pēc stacijas dežuranta norādījuma atkabina vagonus un nostiprina ar stacijas bremzes kurpēm.
 
94.
Personu, kas organizē un vada manevru darbus, norādījumi ir saistoši visiem dzelzceļa speciālistiem, kuri ir tieši saistīti ar vilcienu kustības nodrošināšanu un ir izpildāmi bez ierunām. Bez šo personu atļaujas ir aizliegts dot rīkojumus par dzelzceļa satiksmi.
 
95.
Rīkojumus vai norādījumus par dzelzceļa satiksmi dod skaidri (konkrēti) un īsi. Darbinieks, kas devis rīkojumu, uzklausa rīkojuma (norādījuma) atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi.
 
96.
Bez manevru vadītāja drīkst veikt šādus manevrus:
96.1.
uzbīdīt vagonu uz šķirošanas uzkalna;
 
96.2.
ar manevru vilces līdzekli pa centralizētām pārmijām vilkt manevru sastāvu no viena manevru rajona uz otru;
96.3.
vilces līdzeklim braukt pie sastāva vai no tā.
97.
Veicot manevrus, nodrošina dzelzceļa satiksmes un ar manevriem saistīto personu drošību, ritošā sastāva un kravas saglabātību, kā arī apkārtējās vides aizsardzību.
98.
Manevrējošu vilces līdzekli apzīmē ar vienu baltu uguni buferu brusas signāllukturī priekšā un aizmugurē tajā vilces līdzekļa pusē, kurā atrodas vadības pults, no kuras vada vilces līdzekli.
 
99.
Vilces līdzekļa kustībai no viena manevru rajona uz otru manevru rajonu vai izbraukšanai aiz stacijas robežas manevru vadītājs saņem norādījumus no dzelzceļa speciālista, kurš organizē manevrus. Pirms dod atļauju manevru vilces līdzeklim ar vagoniem vai bez tiem pārvietotu no viena manevru rajona uz otru, nepieciešama tā dzelzceļa speciālista atļauja, kurš vada manevrus otrā rajonā. Ja nav centralizācijas ierīču vai tās ir bojātas, viena manevru rajona robežās vienlaicīgā kustībā var atrasties tikai viens manevru sastāvs vai viens vilces līdzeklis.
100.
Pirms manevru uzsākšanas manevru vadītājs:
 
100.1.
iepazīstas ar ritošā sastāva izvietojumu uz rajona ceļiem, pārbauda, vai tas ir nostiprināts, un pārliecinās, ka nostiprināšanas līdzekļi atrodas paredzētajā vietā;
 
100.2.
pārliecinās, ka visi dzelzceļa speciālisti, kuri piedalās manevros, atrodas savās vietās;
100.3.
iepazīstina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un citus dzelzceļa speciālistus, kuri piedalās manevros, ar manevru plānu un tā izpildes gaitu;
 
100.4.
pārbauda, vai nav šķēršļu ritošā sastāva pārvietošanai;
 
100.5.
pārliecinās, vai vagoni ir sakabināti savstarpēji un ar vilces līdzekli;
 
100.6.
saskaņo ar kraušanas darbu vadītāju manevru kārtību ar vagoniem, kuru iekraušana vai izkraušana nav pabeigta;
100.7.
brīdina par gaidāmajiem manevriem personas, ja tādas ir, kuras pavada ritekļus.
101.
Veicot manevrus, manevru vadītājs:
101.1.
dod rīkojumus par manevru maršrutu gatavošanu;
 
101.2.
precīzi un laikus dod signālus un norādījumus manevru kustībai;
 
101.3.
atrodas vietā, no kuras ir vislabākā signālu, manevrējošā sastāva un tā pārvietošanās maršruta redzamība;
101.4.
pārliecinās, ka manevru kustībai pārmijas pārliek laikus un tās atrodas pareizā manevru maršrutā un ir nodrošināta cieša asmeņu piegulšana rāmjsliedei;
 
101.5.
pārliecinās, ka manevros iesaistītie dzelzceļa speciālisti laikus un pareizi padod signālus un norādījumus;
101.6.
ceļu līknēs vai sliktos redzamības apstākļos, kā arī ja manevri notiek ar gariem sastāviem, biežāk padod signālus un norādījumus, kā arī signālu nodošanā iesaista citus dzelzceļa speciālistus;
 
101.7.
pārliecinās, vai nav šķēršļu manevru veikšanai un aizliedz ritošajam sastāvam braukt, ja tādi rodas;
 
101.8.
nostiprina ritošo sastāvu neatkarīgi no tā, cik ilgi tas stāvēs;
 
101.9.
kontrolē, lai manevru laikā vagoni ceļu pretējā galā neizripotu aiz kontrolstabiņiem, izolētajām salaidnēm vai luksoforiem;
 
101.10.
manevrējot ar grūdieniem, veic pasākumus, lai ritošā sastāva atkabes neripotu pretējā virzienā;
101.11.
manevru vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem) iebraucot ceļā, kas aizņemts ar vagoniem, lai atkabinātu vai piekabinātu citus vagonus, kā arī lai saspiestu vagonu grupu atkabināšanas atvieglošanai, pārbauda stāvošās vagonu grupas drošu nostiprinājumu pretējā galā;
 
101.12.
ja vagonu grupai papildus piekabina vagonus, pārbauda agrāk novietoto bremzes kurpju stāvokli un, ja nepieciešams, papildina to skaitu.
 
102.
Ja manevru izpildes laikā ir nepieciešams mainīt paredzēto manevru darbu plānu, manevrus pārtrauc un ar izmaiņām iepazīstina visas attiecīgās personas.
 
103.
Pirms vagonu kustības uzsākšanas manevru vadītājs pārliecinās, vai zem vagoniem nav bremzes kurpju, vai automātiskās sakabes atkabināšanas svira ir normālā stāvoklī un nav citu šķēršļu sastāva kustībai.
104.
Pirms pārmiju pārlikšanas dzelzceļa speciālists personīgi, pēc cita dzelzceļa speciālista ziņojuma vai pēc vadības ierīces rādījumiem pārliecinās, vai pārmijas nav aizņemtas ar ritošo sastāvu. Dzelzceļa speciālists, kas pārliek pārmijas, pārliecinās par katras pārmijas asmeņu pareizu stāvokli pēc vadības ierīces rādījumiem vai pēc faktiskā pārmiju asmeņu stāvokļa.
 
105.
Manevru vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), veicot manevrus, vada divu kabīņu vilces līdzekli no kustības virziena priekšējās vadības kabīnes, izņemot gadījumus, ja manevru sastāvu stumj.
106.
Manevru vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neuzsāk vilces līdzekļa kustību, kamēr nav saņemts attiecīgs manevru vadītāja rīkojums vai rokas signāls. Manevros vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), vadot vilces līdzekli bez vagoniem vai velkot vagonus pa stacijas ceļiem, ņem vērā stacijas dežuranta, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu stacijas dzelzceļa speciālistu signālus (norādījumus) vai manevru luksoforu signālus. Manevrējot vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilces līdzekļa svilpieniem atkārto manevru signālu vai pa radiosakariem ar īsu norādījuma atkārtojumu apstiprina, ka sapratis manevru signālu vai arī pa sakariem saņemto manevru norādījumu. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nav pārliecināts, ka manevru signālu vai norādījumu ir sapratis pareizi, vai arī nezina manevru darba plānu, viņš aptur vilces līdzekli un noskaidro situāciju.
 
107.
Izpildot manevrus, manevru vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:
 
107.1.
precīzi un laikus izpildīt manevru darbu uzdevumu;
107.2.
precīzi un laikus izpildīt signālu prasības un norādījumus par manevriem;
 
107.3.
uzmanīt cilvēkus, kuri atrodas uz ceļiem, un vērot pārmiju stāvokli un cita ritošā sastāva novietojumu vai citus šķēršļus kustībai;
 
107.4.
apturēt manevru sastāvu, ja pastāv draudi drošai kustībai.
 
108.
Manevru vadītājs un manevru vilces līdzekļu vadītājs (mašīnists) laikus padod skaņas vēstījuma signālus:
108.1.
šķērsojot pārbrauktuves;
108.2.
ja manevru sastāvs tuvojas cilvēkiem uz perona vai pie ceļa;
 
108.3.
ja manevru sastāvs tuvojas vietām, kur iekrauj vai izkrauj vagonus, vai remontē dzelzceļa infrastruktūru vai ritošo sastāvu.
109.
Ja uz ceļa atrodas nosūtīšanai sagatavots vilciens un aiz tā uz vietas paliek vagonu grupa, atstatums starp tiem ir vismaz 5 m. Pirms vilciena nosūtīšanas pārliecinās, vai vagonu grupa ir droši nostiprināta, lai tā neaizripotu no varbūtēja grūdiena, vilcienam aizbraucot.
110.
Lai nepieļautu ritošā sastāva pašaizripošanu no pievedceļiem vai savienotājceļiem uz stacijas ceļiem vai posmu, pēc sastāva iebraukšanas pievienojumā vai izbraukšanas no tā nekavējoties pārliek aizsargierīces, ja tādas ir, aizsargstāvoklī.
111.
Vilces līdzeklim stumjot vagonus, manevru vadītājs var atrasties:
 
111.1.
saskaņā ar darba drošības nosacījumiem – uz kustības virziena pirmā vagona bremžu laukuma vai speciālā kāpšļa;
 
111.2.
ja pirmais vagons kustības virzienā ir tukša platforma, – uz tukšās platformas;
111.3.
iet gar ceļa malu sastāvam pa priekšu;
111.4.
tādā vietā, no kuras ir pārredzams viss ceļš, pa kuru veic manevrus, manevru signāli un vilces līdzeklis.
112.
Vagonu stumšanu manevros veic, izmantojot darbderīgus radiosakarus.
113.
Manevrus uz izvilkšanas ceļiem var veikt ar atsevišķiem vai sērijveida grūdieniem, kas neapdraud citu ritošo sastāvu. Uz ceļa, kur ar vagoniem tiek veiktas tehniskas vai kraušanas operācijas, manevri ar grūdieniem ir aizliegti
114.
Manevros ņem vērā ritošā sastāva un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā) un nepārsniedz šādus ātruma lielumus:
114.1.
60 km/h vilces līdzeklim, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī vilces līdzeklim bez vagoniem;
 
114.2.
40 km/h vilces līdzeklim, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem;
114.3.
25 km/h vilces līdzeklim, kas stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem;
 
114.4.
15 km/h, manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar 4., 5. un 6. pakāpes sānu vai apakšējā negabarīta kravām, vai uz ceļiem, kur atrodas vagoni ar 1. klases bīstamo kravu;
 
114.5.
5 km/h – vagonu atkabēm sakabinoties ar citiem vagoniem;
114.6.
3 km/h vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem), sakabinoties ar citiem ritekļiem.
115.
Stumt atsevišķus vagonus ar rokām atļauts tikai uz horizontāliem ceļiem un ja ir novērsta iespēja vagoniem izripot uz citiem ceļiem un darbinieku rīcībā ir bremzes kurpes. Aizliegts stumt ar rokām vagonus uz galvenajiem ceļiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem, ka arī vagonus, kuros ir cilvēki vai iekrautas bīstamas kravas.
116.
Vilcienu sastāvus, vagonu grupas un atsevišķus vagonus nostiprina ar nostiprināšanas līdzekļiem līdz vilces līdzekļa atkabināšanai. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no sastāva, kamēr nav saņemts ziņojums par sastāva nostiprināšanu.
 
117.
Bremžu maģistrāles savienotājšļūtenes starp ritošā sastāva vienībām atvieno:
117.1.
pārvadātāja dzelzceļa speciālists – atkabinot vilciena vilces līdzekli no sastāva vai cita vilces līdzekļa;
 
117.2.
manevru vadītājs – atkabinot manevru vilces līdzekli no vagoniem, un starp pasažieru vagoniem (starp kravas vagoniem savienotājšļūtenes atļauts neatvienot);
 
117.3.
cits dzelzceļa speciālists, kas noteikts šo noteikumu 1. pielikumā minētajā vietējā instrukcijā.
118.
Ja starpstacijās bez vilces līdzekļa atstāto vilciena sastāvu sadala daļās, lai nodrošinātu cilvēku pāreju, katru sastāva daļu nostiprina ar bremzes kurpēm atbilstoši tam ceļa iecirknim (posmam), kur stāvēs sastāva atkabinātā daļa.`
 
119.
Atsevišķus vagonus, kurus pavada dzelzceļa apsardzes darbinieki, tehnisko bojājumu un komercbojājumu dēļ atkabina no vilciena stacijās no apsargājamām vagonu grupām tikai tad, ja ir nodrošināta atkabināto vagonu apsargāšana. Ja to nevar nodrošināt, atkabina no vilciena visu vagonu grupu, kuru apsargā dzelzceļa apsardzes darbinieki.
120.
Ja vilcienā vagonu grupu pavada kravas nosūtītāja (saņēmēja) speciālisti vai apsardze, vagonus no šīs vagonu grupas no vilciena sastāva atkabināt aizliegts. Lai novērstu bojājumus vai pārkrautu kravu darbderīgos vagonos, aiztur visu šādu vagonu grupu (speciālā ritošā sastāva sekciju). Ja atsevišķam šādas grupas vagonam ir nepieciešams atkabes remonts, vagonu var atkabināt no vagonu grupas un padot uz remonta ceļa, iepriekš saskaņojot to ar kravas pavadītāju un atkabināšanu veicot viņa uzraudzībā.
121.
Par ritošā sastāva nostiprināšanu ar bremžu kurpēm ir atbildīgs manevru vadītājs, bet persona, kas organizē manevrus, pārliecinās par ritošā sastāva nostiprināšanu, saņemot apliecinājumu no manevru vadītāja. Pamatprasības ritošā sastāva nostiprināšanai ar bremzes kurpēm ir noteiktas 10. pielikumā .
122.
Bremzes kurpju lietotājs nodrošina bremzes kurpju darbderīgumu un uzskaites sistēmu, kurā paredz bremzes kurpju krāsojumu, marķējumu un identifikācijas spiedzīmes un bremzes kurpju izsniegšanas, lietošanas un izvietojuma nosacījumus. Pievedceļu bremzes kurpju marķējumā norāda stacijas nosaukumu, kurai pievienojas pievedceļš. Spiedzīmju paraugu bremzes kurpju lietotājs dara pieejamu dzelzceļa satiksmē iesaistītajām pusēm.
 
123.
Par ārkārtas situāciju ir uzskatāma jebkura situācija, kurā tiek traucēta vai ietekmēta normāla dzelzceļa satiksme, kas prasa īpašu vilces līdzekļa vadītāja un citu dzelzceļa speciālistu rīcību, tajā skaitā:
 
123.1.
pēkšņi radušies dzelzceļa infrastruktūras bojājumi vai ritekļu bojājumi, kas rada šķērsli vai traucē normālai satiksmei;
 
123.2.
citas situācijas, ieskaitot tās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbības vai citus iemeslus, kuru dēļ vilciena kustība nav iespējama atbilstoši vilcienu kustības grafikam, un kas prasa īpašu uzmanību.
124.
Ja bojājuma dēļ nedarbojas vilces līdzekļa radiostacija, ātrumu reģistrējošais ātrummērītājs, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīce, automātiskā lokomotīvju signalizācijas sistēma vai ierīce, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu, tad ar vilcienu dispečera rīkojumu vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz stacijai, kurā var veikt vilces līdzekļa attiecīgā aprīkojuma remontu.
125.
Vietu, kurā ir šķēršļi vilcienu satiksmei, norobežo atbilstoši 11. pielikumam un ierobežojumus nekavējoties atceļ, ja novērsti to iemesli.
126.
Informāciju par ārkārtas situāciju un kustības apstākļiem nodod, izmantojot operatīvos norādījumus. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ņemot vērā dzelzceļa infrastruktūras tehnisko aprīkojumu, nosaka kārtību operatīvo norādījumu izsniegšanai un darbinieku rīcības kārtību visām iespējamām ārkārtas situācijām savā dzelzceļa infrastruktūrā. Pārvadātājs, nosakot detalizētu darbinieku rīcības kārtību visām iespējamām ārkārtas situācijām dzelzceļa satiksmē, ņem vērā arī attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāja rīcības kārtību.
127.
Informācijā par ārkārtas situāciju iekļauj norādi uz precīzu vietu, uz kuru tā attiecas (posms, kilometrs, pikets, stacija, ceļa vai pārmijas numurs); situācijas aprakstu un piesardzības pasākumus dzelzceļa satiksmē; ierobežojumu spēkā stāšanās laiku un ilgumu.
128.
Ārkārtas situācijā vilciena kustību organizē vilcienu dispečers, norādot vilciena kustības kārtību iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem.
VI.Prasības nestandarta pārvadājumiem
129.
Nestandarta pārvadājumi ir:
129.1.
visi braucieni, kad vilciens, atsevišķs riteklis vai tā vestā krava savas konstrukcijas, izmēru vai svara dēļ neatbilst maršruta parametriem, un tā kustībai var būt nepieciešami īpaši apstākļi visā tā braucienā vai kādā tā daļā;
 
129.2.
ritekļu un dzelzceļa infrastruktūras saderības pārbaudes;
 
129.3.
ritekļu darbības pārbaudes braucieni;
 
129.4.
pārvadātāju dzelzceļa speciālistu iepazīšanās braucieni dzelzceļa infrastruktūras tīklā vai tā daļā.
 
130.
Nestandarta pārvadājumiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izsniedz īpašu atļauju, kurā nosaka nosacījumus dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai šādiem pārvadājumiem.
131.
Pārvadātājs nosaka nestandarta pārvadājumu veikšanas kārtību, ierobežojumus un piesardzības pasākumus, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāja nosacījumus.
 
132.
Lai vilces līdzekļa vadītāja (mašīnists) instruktors varētu apmācīt vilces līdzekļa vadītājus (mašīnistus) un pārbaudīt viņu praktiskās iemaņas tādā sliežu ceļa iecirknī, kuru viņš nepārzina, viņš veic iepazīšanās braucienu pa šo iecirkni. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šim braucienam norīko dzelzceļa speciālistu, kas iepazīstina ar sliežu ceļa profilu, signālierīču izvietojumu un citiem ekspluatācijas apstākļiem.
 
VII.Prasības sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem
133.
Sliežu motortransporta vienībām ir apzīmējumi vai norādījumi par visiem šīs vienības un tās darba mehānismu lietošanas drošības nosacījumiem un ierobežojumiem, kuru ievērošana ir obligāta.
134.
Ar automātiskajām bremzēm neaprīkotas sliežu motortransporta vienības, drīkst braukt sakabē ne vairāk par divām, un katrai vienībai ir savs vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).
 
135.
Sliežu motortransporta vienības, kas brauc ar piekabēm, kurām nav automātisko bremžu, aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj piekabes pašatkabināšanos.
136.
Ja sliežu motortransporta vienībai, kurai ir divas asis un slodze uz asi ir mazāka par 11 t, to aprīko ar palīgierīcēm, kas nodrošina drošu sliežu elektriskās ķēdes šuntēšanu.
 
137.
Sliežu motortransports, kas nav paredzēts vai nenodrošina tā uztveršanu ar vilcienu vadības sistēmas palīdzību, drīkst darboties tikai pilnībā vilcienu kustībai slēgtā posmā.
 
138.
Sliežu motortransporta ekspluatācijas nosacījumus izstrādā atbilstoši izgatavotājrūpnīcas prasībām, motortransporta veidam, stāvoklim un darba apstākļiem.
 
VIII.Noslēguma jautājumi
139.
Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
140.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumus Nr.724 ,,Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.

 
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu apraksts

1. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka un dara pieejamu dzelzceļa infrastruktūras un tās tehnisko iekārtu aprakstu un dzelzceļa satiksmes kārtību. Drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka tehniskās rīcības aktā, bet pievedceļos – vietējā instrukcijā.

2. Ja starp pievedceļu un staciju notiek dzelzceļa satiksme, pievedceļa dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izstrādājot vietējo instrukciju, ņem vērā stacijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norādījumus.

3. Dzelzceļa infrastruktūras aprakstā obligāti iekļauj dzelzceļa infrastruktūras ceļa garenprofilu, mēroga plānu un shematisko plānu.

4. Dzelzceļa infrastruktūras aprakstā norāda:

4.1. ceļa pilno garumu;

4.2. ceļa lietderīgo garumu;

4.3. ceļa garumu, kuru var izmantot vagonu iekraušanai un izkraušanai;

4.4. informāciju par sliežu ceļa šķērsojumiem;

4.5. signalizācijas ierīces;

4.6. elektroapgādes iekārtas, kur tās ir pieejamas;

4.7. pasažieru un kravu apkalpošanai paredzēto infrastruktūru un iekārtas;

4.8. vietas, kurās nav nodrošināta dzelzceļa speciālistu uzturēšanās drošība telpā starp ritošo sastāvu un būvēm vai iekārtām, vai ritošiem sastāviem, kas atrodas uz blakusceļiem.

5. Dzelzceļa infrastruktūras aprakstam pievieno:

5.1. kontakttīkla, automātiskās bloķēšanas līniju un elektroapgādes garenlīniju strāvas piegādes un sekcionēšanas shēmas;

5.2. informāciju par pasažieru apkalpošanai paredzēto infrastruktūru;

5.3. informāciju par kravu apkalpošanai paredzēto infrastruktūru un iekārtām;

5.4. informāciju par ritekļu apkopei, remontam un ekipēšanai paredzēto infrastruktūru un iekārtām.

6. Dzelzceļa satiksmes kārtībā vismaz iekļauj:

6.1. dzelzceļa satiksmes organizācijas principus;

6.2. sliežu ceļu sadalījums savstarpēji nodalītos manevru rajonos;

6.3. signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču izmantošanu normālā režīmā un bojājumu gadījumos;

6.4. atbildības sadalījumu par vilcienu kustības un manevru darba organizāciju un vadību;

6.5. manevru vilces līdzekļu un sastāvu kustības kārtību starp pievedceļiem un stacijas ceļiem vai starp manevru rajoniem;

6.6. sakaru lietošanas kārtību un personas, kurām ir tiesības lietot sakaru ierīces;

6.7. dzelzceļa satiksmes kustības ātrumus;

6.8. vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevros vinču vai citus mehāniskos līdzekļus;

6.9. drošības prasības kravu izkraušanas un iekraušanas operācijām;

6.10. ritošā sastāva novietošanas un nostiprināšanas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā ziņo par ritošā sastāva nostiprināšanu;

6.11. bremžu izmantošanas kārtību manevros;

6.12. dzelzceļa speciālistu darba aizsardzības pasākumus;

6.13. dzelzceļa speciālistu rīcību, ja nepieciešams ievērot īpašus kustības noteikumus ārkārtas situācijās vai plānoto remontu laikā.

2.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Šaursliežu dzelzceļa gabarīti
Pielikums_Nr_2_Saursliezu.docx
3.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Dzelzceļa infrastruktūras kritiskie lielumi

I  Platsliežu dzelzceļam

 

1. Aizliegts ekspluatēt sliežu ceļus, kuru ceļa platums ir lielāks par 1548 mm un mazāks par 1511 mm.

2. Aizliegts ekspluatēt pārmiju un ceļu krustojumu, ja ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

2.1. atvienoti pārmijas asmeņi un krusteņa kustīgās serdes vilktņi;

2.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 4 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pārmijas pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē);

2.3. izdrupis pārmijas asmens vai krusteņa kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei;

2.4. pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes izdrupuma garums ir:

2.4.1. galvenajā ceļā – 200 mm un vairāk;

2.4.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā – 300 mm un vairāk;

2.4.3. pārējos ceļos – 400 mm un vairāk;

2.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 mm un vairāk;

2.6. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 mm;

2.7. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 mm;

2.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

2.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī);

2.10.  otrā asmens atgājiens no rāmjsliedes ir mazāks par 125 mm.

3. Sliežu ceļu ekspluatācijā horizontālās līknes minimālais rādiuss galvenajiem sliežu ceļiem posmos un stacijās vai pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļiem ir 300 m, bet visiem pārējiem sliežu ceļiem – 150 m (izņemot vietas esošajos sliežu ceļos, kuras dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir norādījis dzelzceļa infrastruktūras reģistrā, līdz to pārbūvei, nodrošinot papildu pasākumus ritošā sastāva drošai kustībai šajās līknēs).

4. Gulšņu skaits ir atbilstošs satiksmes ātrumam, ritošā sastāva slodzēm un sliežu ceļa konstrukcijai, bet ne mazāks par 1840 gulšņiem uz vienu kilometru galvenajiem sliežu ceļiem un ne mazāks par 1600 gulšņiem uz vienu kilometru – pārējiem ceļiem.

5. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums platsliežu ceļam ir 400 mm no katras ceļa puses.

6. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs uztur  atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam, bet ne lielāku par 150 mm.

7. Sliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 45 mm, bet maksimālais – 110 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 45 mm.

8. Pārbūvēto pasažieru platformu ekspluatācijā taisnē tiek nodrošināti šādi nominālizmēri:

8.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 550 mm;

8.2. no ceļa ass līdz platformas malai – 1920 mm.

9. Ekspluatācijā esošām pasažieru platformām līdz to pārbūvei taisnē var būt šādi nominālizmēri:

9.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 200 mm;

9.2. no ceļa ass līdz platformas malai – 1745 mm.

10. Ekspluatācijā luksoforu rādījumi ir skaidri saredzami no vilces līdzekļa vadības kabīnes attālumā, kas nav mazāks kā:

10.1. 1000 m – ceļa taisnajā iecirknī ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns;

10.2. 400 m – ceļa līknē ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns, kā arī luksoforu signālsvītras. Stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) ir pieļaujams, ka minētie signāli redzami vismaz 200 m attālumā, un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dara pieejamu informāciju par šādu luksoforu atrašanās vietām.

10.3. 400 m – galvenā ceļa izejas un maršruta luksofora signāluguns;

10.4. 200 m – sānceļu izejas un maršruta luksofora, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksofora uguns;

10.5. 100 m – maršruta rādītāji un citi gaismas rādītāji.

11. Attālums no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei, ja vadu nokare ir maksimāla, nedrīkst būt mazāks par:

11.1. 2,5 m – posmā;

11.2. 3 m – stacijā;

11.3. 5,5 m – krustojumā ar autoceļu (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 m attālumu).

12. Uz kontakttīkla un elektropārvades balstiem piekārta optiskās šķiedras kabeļa attālums, ja kabeļa nokare ir maksimāla, no tā zemākā punkta:

12.1. līdz zemes virsmai nedrīkst būt mazāks par:

12.1.1. 6 m – apdzīvotā vietā;

12.1.2. 5 m – neapdzīvotā vietā;

12.1.3. 4 m – kabeļa enkurošanas vietā;

12.2. līdz autoceļu klātnei uz pārbrauktuves nedrīkst būt mazāks par 6 m;

12.3. līdz pasažieru platformas virsmai nedrīkst būt mazāks par 4,5 m.

13. Vietā, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso ceļu, attālums no gaisa sakaru līniju vadiem un piekārtā optiskās šķiedras kabeļa zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajā iecirknī atkarībā no sprieguma lieluma un kontakttīkla vadu piekares augstuma šo attālumu nosaka atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

14. Kontakttīkla kontaktvadu piekares augstums virs sliedes galviņas virsmas līmeņa nedrīkst būt lielāks par 6800 mm, un mazāks par:

14.1. posmā un stacijā – 5750 mm;

14.2. uz pārbrauktuves – 6000 mm;

14.3. inženierbūves robežās vai remonta darbu vietā – 5550 mm.

15. Attālums no elektropārvades gaisa līnijas (ar spriegumu virs 1000 V) vadu zemākā punkta, ja vadu nokare ir maksimāla, līdz zemei nedrīkst būt mazāks par:

15.1. 6 m – posmā;

15.2. 5 m – posma grūti pieejamās vietās;

15.3. 7 m – krustojumā ar autoceļiem, stacijās un apdzīvotās vietās.

16. Vietā, kur ceļu šķērso gaisa vadu līnijas, attālums no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz neelektrificēta ceļa sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajās līnijās attālumu no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz kontakttīkla vadiem nosaka saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas tehniskajām prasībām.

17. Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas ceļa tuvumā aizliegts novietot, ja kravas augstums ir:

17.1. līdz 1200 mm, tā nedrīkst atrasties tuvāk par 2000 mm no sliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes;

17.2. lielāks par 1200 mm, tā nedrīkst atrasties tuvāk par 2500 mm no sliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes.

 

II  Šaursliežu dzelzceļam

 

18. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums šaursliežu ceļam ir 200 mm no katras ceļa puses.

19. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu ceļu, ja ceļa platums ir lielāks par 768 mm un mazāks par 746 mm.

20. Ārējās sliedes paaugstinājumu šaursliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm.

21. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

21.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi;

21.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 3 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē);

21.3. izdrupis pārmiju asmens vai kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei;

21.4. pārmiju asmens vai kustīgās serdes izdrupuma garums ir:

21.4.1. galvenajos ceļos – 125 mm un vairāk;

21.4.2. pārējos ceļos – 150 mm un vairāk;

21.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums;

21.6. attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm;

21.7. attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm;

21.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

21.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

22. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu:

22.1. ja 19 kg uz vienu metru un vieglāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums:

22.1.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 4 mm;

22.1.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 5 mm;

22.1.3. pārējos ceļos ir lielāks par 6 mm;

22.2. ja 19 kg uz vienu metru un vieglāku sliežu krusteņa serdes vertikālais nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm:

22.2.1. galvenajā un vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 4 mm;

22.2.2. pārējos ceļos ir lielāks par 5 mm;

22.3. ja 24 kg uz vienu metru un smagāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums:

22.3.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 6 mm;

22.3.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 7 mm;

22.3.3. pārējos ceļos ir lielāks par 8 mm.

23. Sliežu ceļam ir vismaz 1320 gulšņi uz vienu kilometru.

24. Šaursliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 60 mm, bet maksimālais – 80 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 35 mm.

25. Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas ceļa tuvumā aizliegts novietot, ja kravas augstums ir:

25.1. līdz 760 mm, tā nedrīkst atrasties tuvāk par 1500 mm no sliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes;

25.2. lielāks par 760 mm, tā nedrīkst atrasties tuvāk par 2000 mm no sliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes.

4.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Ritekļu kritiekie parametri

I   Platsliežu dzelzceļa ritekļi

 

1. Aizliegts izmantot ritekli, ja:

1.1. attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1437 mm;

1.2. ir riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums uzmalas darba virsmas zonā ir starp 2 mm no riteņpāra uzmalas virsējās šķautnes un 13 mm no velšanās virsmas;

1.3. uzmalas biezums (uzmalas augstums 30 mm un 32 mm, mērot 20 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, bet ritošajam sastāvam – 28 mm, mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes):

1.3.1. lokomotīvei, motorvagonu ritošajam sastāvam pasažieru vagonam lielāks par 33 mm vai mazāks par 25 mm;

1.3.2. kravas vagonam, sliežu motortransportam lielāks par 33 mm vai mazāks par 24 mm (ja ir publiskās lietošanas parka kravas vagoni, tad Latvijā var pieņemt vagonus, kuriem viena riteņpāra divu riteņu summārais uzmalu biezums nav mazāks par 48 mm, turklāt viena riteņa uzmalas biezums nav mazāks par 23 mm);

1.3.3. ČME3 tipa dīzeļlokomotīves otrajam un piektajam riteņpārim (ja lokomotīves otro un piekto riteņpāri apvirpo pēc profila ar samazinātu uzmalas biezumu par 10 mm, velšanās virsmas profilam ar samazinātu uzmalas biezumu par 10 mm, mērot 16,25 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) lielāks par 23 mm vai mazāks par 21 mm;

1.4. bandāžas, viengabalvelmējuma riteņa loka biezums:

1.4.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam bandāžas biezums:

1.4.1.1. lokomotīvei ar ass slodzi 23 t un vairāk – mazāks par 40 mm;

1.4.1.2. lokomotīvei ar ass slodzi, mazāku par 23 t, –mazāks par 36 mm;

1.4.1.3. motorvagonu ritošā sastāva motorvagona motorratiņiem – mazāks par 35 mm;

1.4.1.4. tvaika lokomotīvei – mazāks par 26 mm;

1.4.2. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam viengabalvelmējuma riteņa loka biezums:

1.4.2.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošā sastāva motorvagonu motorratiņiem – mazāks par 30 mm;

1.4.2.2. motorvagonu ritošā sastāva piekabvagonam un motorvagonu balstratiņiem – mazāks par 25 mm;

1.4.2.3. ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to;

1.4.3. pasažieru vagonam:

1.4.3.1. mazāks par 30 mm;

1.4.3.2. vagonam, kas ir apgrozībā kravas vilcienos tikai Latvijā, ar kustības ātrumu līdz 80 km/h – mazāks par 25 mm;

1.4.3.3. ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to;

1.4.4. kravas vagonam, sliežu motortransportam:

1.4.4.1. viengabalvelmējuma – mazāks par 22 mm;

1.4.4.2. bandāžas – mazāks par 35 mm;

1.4.4.3. ja ražotājs bandāžā vai riteņa lokā iespiež kontrolspiedzīmi, tad pārkāpjot to;

1.5. velšanās loka nodilums:

1.5.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

1.5.1.1. starptautiskajā satiksmē – lielāks par 7 mm;

1.5.1.2. motorvagonu ritošajam sastāvam vietējā satiksmē – lielāks par 8 mm;

1.5.2. pasažieru vagonam:

1.5.2.1. starptautiskajā satiksmē – lielāks par 7 mm;

1.5.2.2. vietējā un piepilsētas satiksmē – lielāks par 8 mm;

1.5.2.3. pasažieru vagonos, kas ir apgrozībā kravas vilcienos tikai Latvijā, ar kustības ātrumu līdz 80 km/h – lielāks par 9 mm;

1.5.3. kravas vagonam, sliežu motortransportam lielāks par 9 mm;

1.6. vietējā vai vispārējā bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka paplašināšanās:

1.6.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam vairāk par 6 mm;

1.6.2. pasažieru vagonam, kravas vagonam, sliežu motortransportam vairāk par 5 mm;

1.7. izdrupums, dobums vai iespiedums uz velšanās virsmas:

1.7.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

1.7.1.1. dziļāks par 3 mm vai garāks par 10 mm;

1.7.1.2. motorvagonu ritošā sastāva piekabvagonam – dziļāks par 3 mm vai garāks par 25 mm;

1.7.1.3. ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē;

1.7.2. pasažieru vagonam:

1.7.2.1. dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm;

1.7.2.2. ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē;

1.7.3. kravas vagonam, sliežu motortransportam:

1.7.3.1. dziļāks par 10 mm vai garāks par 50 mm;

1.7.3.2. ja dziļums līdz 1 mm neatkarīgi no garuma – riteņpārus nebrāķē;

1.8. izrāvums vai uzmetinājums velšanās loka virsmā:

1.8.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

1.8.1.1. ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm;

1.8.1.2. ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm;

1.8.2. pasažieru vagonam:

1.8.2.1. izrāvums – lielāks par 1 mm;

1.8.2.2. uzmetinājums – lielāks par 0,5 mm;

1.8.3. kravas vagonam, sliežu motortransportam:

1.8.3.1. ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm;

1.8.3.2. ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm;

1.9. uzmalas vertikālais nogriezums augstumā lielāks par 18 mm.

2. Aizliegts braukt ar ritošo sastāvu platsliežu ceļos ātrāk par 120 km/h:

2.1. ja attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1443 mm vai mazāks par 1439 mm;

2.2. ja riteņa uzmalas biezums (ar uzmalas augstumu 30 mm, mērot 20 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, un ritošajam sastāvam ar uzmalas augstumu 28 mm, mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes) ir lielāks par 33 mm vai mazāks par 28 mm;

2.3. ja riteņa loka biezums ir 35 mm un mazāks;

2.4. ja riteņa velšanās loka nodilums lielāks par 5 mm.

3. Aizliegts izmantot vilces ritošo sastāvu, ja ceļtīra augstums no sliedes galviņas virsmas ir mazāks par:

3.1. 140 mm platsliežu lokomotīvēm, kuras veic manevru darbu uz šķirošanas uzkalna;

3.2. 100 mm pārējam platsliežu vilces ritošajam sastāvam.

4. Ritekļiem nodrošina šādu automātiskās sakabes ass augstumu virs sliežu galviņas virsmas līmeņa:

4.1. sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru un kravas vagoniem – ne lielāku par 1080 mm;

4.2. sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru vagoniem un tukšiem kravas vagoniem – ne mazāku par 980 mm;

4.3. piekrautiem kravas vagoniem – ne mazāku par 950 mm.

5. Augstuma starpība starp automātisko sakabju gareniskajām asīm nedrīkst pārsniegt:

5.1. kravas vilcienā un sakabinātām ceļa mašīnām – 100 mm;

5.2. starp lokomotīvi un pirmo piekrauto vagonu kravas vilcienā – 110 mm;

5.3. pasažieru un motorvagonu vilcienā, kas kursē ar ātrumu līdz 120 km/h – 70 mm;

5.4. pasažieru un motorvagonu vilcienā, kas kursē ar ātrumu virs 120 km/h – 50 mm;

5.5. starp lokomotīvi un pirmo vagonu pasažieru vilcienā – 100 mm.

 

II Šaursliežu dzelzceļa ritekļi

 

6. Aizliegts izmantot vilces ritošo sastāvu, ja ceļtīra augstums no sliedes galviņas virsmas ir mazāks par 70 mm.

7. Ritekļu (izņemot motordrezīnas) sakabes bufera ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa ir:

7.1. ne mazāks par 550 mm un ne lielāks par 640 mm – vilces līdzekļiem;

7.2. ne mazāks par 510 mm un ne lielāks par 685 mm vagoniem.

8. Ritekļu augstuma starpība starp sakabju gareniskajām asīm nepārsniedz 75 mm.

9. Aizliegts izmantot ritekļus, ja:

9.1. attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm:

9.1.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam lielāks par 688 mm vai mazāks par 682 mm;

9.1.2. pasažieru vagonam, kravas vagonam, sliežu motortransportam:

9.1.2.1. riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu100 mm un 115 mm – lielāks par 688 mm vai mazāks par 682 mm;

9.1.2.2. riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 mm līdz 100 mm – lielāks par 691 mm vai mazāks par 687 mm;

9.2. uzmalas biezums (mērot 11 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes):

9.2.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam lielāks par 25 mm vai mazāks par 20 mm (tvaika lokomotīves riteņpāriem ar samazinātu uzmalas augstumu – mazāks par 9 mm);

9.2.2. pasažieru vagonam, kravas vagonam, sliežu motortransportam lielāks par 25 mm vai mazāks par 16 mm (riteņpārim ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 mm līdz 100 mm – mazāks par 20 mm);

9.3. bandāžas, viengabalvelmējuma riteņa loka biezums:

9.3.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

9.3.1.1. dīzeļlokomotīvēm, ja ir bandāžas, – 29 mm un mazāks, ja viengabalvelmējuma – 19 mm un mazāks;

9.3.1.2. tvaika lokomotīvēm – ja riteņa diametrs ir 600 mm – 29 mm un mazāks; ja riteņa diametrs ir 800 mm – 30 mm un mazāks;

9.3.2. pasažieru vagonam – 19 mm un mazāks;

9.3.3. kravas vagonam, sliežu motortransportam – 16 mm un mazāks;

9.4. velšanās loka nodilums lielāks par 7 mm;

9.5. vietējā vai vispārējā bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka paplašināšanās vairāk par 5 mm;

9.6. izdrupums, dobums vai iespiedums uz velšanās virsmas:

9.6.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

9.6.1.1. viengabalvelmējuma – dziļāks par 2 mm vai garāks par 25 mm;

9.6.1.2. bandāžas – nav pieļaujams;

9.6.2. pasažieru vagonam:

9.6.2.1. riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu 30 mm un
vairāk – dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm;

9.6.2.2. riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu līdz
30 mm – dziļāks par 5 mm vai garāks par 25 mm;

9.6.3. kravas vagonam, sliežu motortransportam:

9.6.3.1. riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu 30 mm un
vairāk – dziļāks par 10 mm vai garāks par 25 mm;

9.6.3.2. riteņpāriem ar bandāžas vai viengabalvelmējuma riteņa loka biezumu līdz
30 mm – dziļāks par 5 mm vai garāks par 25 mm;

9.7. izrāvums vai uzmetinājums velšanās loka virsmā:

9.7.1. lokomotīvei un motorvagonu ritošajam sastāvam:

9.7.1.1. ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 0,7 mm;

9.7.1.2. ar slīdgultņiem – lielāks par 1 mm;

9.7.2. pasažieru vagonam, kravas vagonam, sliežu motortransportam:

9.7.2.1. ar bukšu rullīšu gultņiem – lielāks par 1 mm;

9.7.2.2. ar slīdgultņiem – lielāks par 2 mm;

9.8. uzmalas vertikālais nogriezums augstumā lielāks par 15 mm.

5.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
B klases iekārtu tehniskais apraksts
Pielikums_Nr_5_B_klase.docx
6.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Skaņas signāli
Pielikums_Nr_6_Skanas_signali.docx
7.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Detalizēts luksoforu signālu skaidrojums
Pielikums_Nr_7_Luksofori.docx
8.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Rokas signāli
Pielikums_Nr_8_Rokas_signali.docx
9.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Signālzīmju un signālrādītāju nozīme un uzstādīšanas nosacījumi
Pielikums_Nr_9_Signalzimes_Signalraditaji.docx
10.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Pamatprasības ritošā sastāva nostiprināšanai ar bremzes kurpēm
Pielikums_Nr_10_Nostiprinasana.docx
11.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1656 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1656 Nr]
Norobežojuma signālierīču izvietojuma kārtība
Pielikums_Nr_11_Norobezojuma_signalierices.docx