Anotācija

II. Priekšlikumi finansējuma pārdalei
Iekšlietu ministrijas budžeta ietvaros nepieciešams finansējums 392 659 euro apmērā šādās budžeta apakšprogrammās:
1. Budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Valsts policija” 86 895 euro apmērā (EKK 1000 "Atlīdzība" 19 945 euro, EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 61 550 euro un  EKK 6000 "Sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas" 5 400 euro) (detalizēta informācija iekļauta anotācijas 2.pielikumā). Finansējums nepieciešams šādiem pasākumiem:
 - Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes izdevumu daļējai apmaksai.
Lai nodrošinātu alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”, nepieciešams papildu finansējums 60 500 euro apmērā (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi"). Papildu finansējums nepieciešams, jo pieaug cenas par pārbaužu veikšanu (vidējā cena par vienu gadījumu 2024. gadā 216,77 euro, bet 2025. gadā - 231,99 euro ​​).  Vidējais gadījumu skaits gadā 3975 pārbaudes (15,22 euro (vidējais pieaugums) x 3975 pārbaudes = 60 500 euro). 
- Izdevumiem (daļēji) saistībā ar tiesas spriedumu civillietā nepieciešams finansējums 26 395 euro apmērā (EKK 1000 "Atlīdzība" 19 945 euro, EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 1 050 euro un  EKK 6000 "Sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas" 5 400 euro). 
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2025. gada 17. septembrī pasludināja spriedumu civillietā, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja prasību pret Valsts policijas koledžu par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar Valsts policijas koledžu apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 8. maija spriedumu.
Nepieciešams finansējums vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu izmaksai 20 196,45 euro apmērā, ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem 5 400 euro apmērā un tiesas izdevumiem 1 050 euro apmērā.

2. Budžeta programmā 07.00.00 "Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība" 21 952 euro apmērā (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi") (detalizēta informācija iekļauta anotācijas 3.pielikumā). 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešams papildu finansējumu transportlīdzekļu uzturēšanai un remontam 2025.gadā. Nodrošinājums ar transportlīdzekļiem ir vitāli svarīgs, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izpildītu normatīvajos aktos noteiktās valsts pamatfunkcijas.
Vispārējais preču un pakalpojumu cenu pieaugums ir būtiski ietekmējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēju veikt visu nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi. No 2021. gada līdz 2025. gada oktobrim inflācijas koeficients ir gandrīz 32 %  (avots: https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M09-2025M09/12/100 - Patēriņa cenu pārmaiņas 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, patēriņa grupai "12 Dažādas preces un pakalpojumi" ir 31,8%).
Vislielākā ietekme tam ir uz izdevumiem par veiktajiem transportlīdzekļu remontdarbiem 2025. gada otrajā pusē, turklāt, plānotais finanšu līdzekļu apmērs 2025. gadā ir bijis nepietiekams. Faktiski veiktie izdevumi budžeta programmā 07.00.00. “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība” transportlīdzekļu uzturēšanai un remontam ir sasnieguši 97% (EKK 2241 "Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts") no apstiprinātajiem plānotajiem izdevumiem 2025. gadam (651 190 euro). Lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izpildītu savas funkcijas un  uzdevumus, ir nepieciešams veikt neatliekamus transportlīdzekļu remontdarbus vismaz 21 952 euro apmērā.  

3. Budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" 225 674 euro apmērā (EKK 1000 "Atlīdzība") (detalizēta informācija iekļauta anotācijas 4.pielikumā). 
Finansējums nepieciešams atlīdzībai (samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), lai saistībā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošinātu patvēruma procedūras efektīvu norisi.
Turpinoties Baltkrievijas Republikas īstenotai migrācijas instrumentalizācijai un Krievijas Federācijas militārajai agresijai Ukrainā, kā arī ņemot vērā Polijas Republikas atjaunoto robežkontroli cīņā pret nelegālo migrāciju šī gada jūlijā uz robežas ar Lietuvas Republiku un Vāciju, Latvijā atkal sāka strauji pieaugt patvēruma meklētāju skaits, kas ievērojami noslogo Latvijas patvēruma sistēmu, tostarp patvēruma meklētāju izmitināšanas centru darbību.  
Par patvēruma meklētāju  kārtējo straujo pieaugumu liecina statistikas dati par pēdējiem četriem gadiem, proti, 2022. gadā patvērumu Latvijā lūgušas 546 personas, no kurām 161 nepilngadīga, 2023. gadā patvērumu Latvijā lūgušas 1624 personas, no kurām 278 nepilngadīgas, 2024. gadā patvērumu Latvijā lūgusi 801 persona, ko kurām 151 ir nepilngadīga, savukārt 2025. gadā līdz 30. oktobrim patvērumu Latvijā lūgušas 1057 personas, no kurām 245 ir nepilngadīgas.    
Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centru kapacitāte pietuvojas kritiskajai robežai un uz 2025. gada 31. oktobri abu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, proti Ropažu novada Muceniekos un Alūksnes novada Liepnā (turpmāk – Centri), aizpildījums ir jau pārsniedzis 80% (izmitinātas 560 personas), un tas turpina pieaugt. Kopējā Centru kapacitāte ir 702 gultas vietas (Mucenieku centrā – 450 gultas vietas un Liepnas centrā – 252 gultas vietas).
Strauji pieaugot patvēruma meklētāju skaitam, pieaug laiks patvēruma iesniegumu izvērtēšanai un līdz ar to arī patvēruma meklētāju uzturēšanas laiks Centros. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izvērtējot esošo situāciju, secināja, ka 2025. gada 10 mēnešu laikā Centros dienā uzturas vidēji 420 personas, kuru vidējais uzturēšanās ilgums sastāda apmēram 300 dienas, kas ir ievērojami lielāks salīdzinājumā ar 2023. un 2024. gadu (2023. gada laikā Centros vidēji dienā uzturējās 333 personas ar vidējo uzturēšanās ilgumu 220 dienas, savukārt 2024. gadā vidēji uzturējās 380 patvēruma meklētāji ar vidējo uzturēšanās ilgumu 274 dienas). Patvēruma meklētāju pieaugums nedēļā sastāda aptuveni 45-50 personas.
Patvēruma meklētāju skaita palielināšanās prasa steidzamu jautājumu, kas saistīti ar izmitināšanu un pamatvajadzību, kā arī īpašu vajadzību nodrošināšanu, risināšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir apzinājusi Centru maksimālo kapacitātes robežu, izmitinot iespējami vairāk patvēruma meklētājus un secina, ka Centros var izvietot papildus gultas patvēruma meklētājiem (kopumā līdz apmēram 90 personām).
Pamatojoties uz minēto, Centru darbinieku noslogojums ievērojami palielinās, proti, nepieciešams sakārtot patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas, sagatavot un izsniegt pārtikas un higiēnas pakas un citus sadzīves priekšmetus, veikt patvēruma meklētāju reģistrāciju, izvērtēt īpašas vajadzības, piesaistīt atbilstošas organizācijas, kas nodrošinās mazāk aizsargāto personu kategoriju tiesību un interešu aizsardzību (bāriņtiesa nepilngadīgo bez pavadības gadījumā), organizēt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem un izglītībai, pieņemt lēmumus par dienasnaudas piešķiršanu un veikt citas darbības.
Salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni, kad patvēruma meklētāju skaits pieauga vidēji par 50 patvēruma meklētājiem mēnesī, laikposmā no 2025. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, skaits katru mēnesi pieauga vidēji par 150 personām. Tādējādi kopējais pirmreizējo iesniegumu skaits līdz 2025. gada 30. oktobrim ir 1057 iesniegumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka sakarā ar robežkontroles atjaunošanu uz vairākām ES iekšējām robežām, gadījumos, kad patvēruma meklētāji cenšas atstāt Latvijas Republiku, viņi tiek atgriezti atpakaļ uz Latviju, vairākkārtīgi pieaudzis Patvēruma lietu nodaļā izskatāmo patvēruma iesniegumu skaits.
Vēršam uzmanību, ka vidējā atlīdzība (pirms nodokļu nomaksas) Centru nodarbinātajiem ir 1326 euro mēnesī (bez darba devēja VSAOI).

4. Nodrošinājuma valsts aģentūrai, lai nodrošinātu procesa virzītāju pieņemto nolēmumu izpildi par rīcību ar sankcijām pakļauto mantu un segtu izdevumus, kas saistīti ar kriminālprocesu ietvaros izņemto sankcionēto mantu pārņemšanu, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, nepieciešams papildu finansējums 58 138 euro apmērā, tajā skaitā:
 - budžeta apakšprogrammā 40.01.00 "Administrēšana" 29 905 euro apmērā (EKK 1000 "Atlīdzība");
 - budžeta apakšprogrammā 40.03.00 "Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta" 28 233 euro apmērā (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi")
(detalizēta informācija iekļauta anotācijas 5.pielikumā).
Eiropas Savienība kopš 2014. gada ir noteikusi vairākus ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federāciju, tostarp individuālas sankcijas, ekonomiskās sankcijas un diplomātiskos un vīzu pasākumus. Ar šiem pasākumiem cita starpā noteikti ierobežojumi stratēģiskas nozīmes preču un cita veidu preču apritei, kas ietver noteiktu preču importa, eksporta, tranzīta vai starpniecības pakalpojumu aizliegumu, kas nozīmē, ka privāto vai publisko tiesību subjektam ir aizliegts sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai kā citādi atsavināt noteikta veida stratēģiskas nozīmes preces vai citas likumā noteiktās preces vai ļaut piekļūt tām.  Sākot ar 2022. gada maiju, sakarā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 84.pantā, proti, par tādām darbībām, kas saistītas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka izņemt sankcijām pakļauto mantu (turpmāk – sankcionētā manta) kā lietiskos pierādījumus vai arestēto mantu un nodot to glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2025. gadā Nodrošinājuma valsts aģentūra turpina strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos. Pamatojoties uz Administratīvo un kriminālo lietu informācijas sistēmas datiem, Nodrošinājuma valsts aģentūra līdz 2025. gada 30. septembrim pārņēma sankcionēto mantu 100 kriminālprocesos, kas veido vairāk ka 4% pieaugumu, salīdzinot ar 2024. gada rādītājiem. Jāatzīmē, ka būtiski ir pieaudzis pārņemtās sankcionētās mantas vienību skaits (2024. gadā ir pārņemtas 1773 sankcionētās mantas vienības; uz 2025. gada 31. oktobri jau 9458 vienības). Pieaugušo sankcionētās mantas apjomu raksturo Nodrošinājuma valsts aģentūrai radušies izdevumi par sankcionētās mantas pārņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu, proti, 2025. gada 9 mēnešos izdevumi ir 347 256 euro, kas ir par 3,96 %  vairāk nekā visa 2024. gada izdevumi (333 998 euro).
Būtisks darba pieaugums ir konstatējams arī realizējamās sankcionētās mantas jomā. 2024. gadā tika realizēta sankcionēta manta (izņemot transportlīdzekļus) 9 kriminālprocesu ietvaros, gūstot ieņēmumus 355 152 euro apmērā. Līdz 2025. gada 15. oktobrim  tika realizēta sankcionētā manta (izņemot transportlīdzekļus) 32 kriminālprocesu ietvaros 1 122 470 euro apmērā. Realizēti transportlīdzekļi 90 314 euro vērtībā, bet Ukrainai nodoti transportlīdzekļi sankciju lietās  206 700 euro vērtībā.
Šāds darba apjoma pieaugums rada lielu papildu slodzi uz esošo darbinieku veiktspēju, jo darbinieki nodrošina sankcionēto kravu pārņemšanu, sankcionēto mantu uzskaiti, pārvietošanu (ja attiecināms), glabāšanu (ja attiecināms), realizācijas un/vai utilizācijas organizēšanu. Atbilstoši faktiskajai situācijai Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav finanšu resursu, lai noteiktu piemaksu par papildu darbu.
Tādējādi budžeta apakšprogrammā 40.01.00 "Administrēšana", lai nodrošinātu sankcijām pakļauto izņemto lietisko pierādījumu pārņemšanu, uzskaiti, pārvietošanu, glabāšanu, realizāciju vai utilizāciju, 2025. gadā nepieciešams papildu finansējums piemaksu par papildu darbu izmaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai vismaz 29 905 euro  apmērā.
Lai nodrošinātu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores lēmumu kriminālprocesā izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Trešās izmeklēšanas nodaļas 2025. gada  26. marta lēmuma kriminālprocesā  izpildi, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas 2024. gada 19. janvāra lēmuma kriminālprocesā izpildi, un Latgales rajona tiesas 2025. gada 17. februāra lēmuma kriminālprocesā izpildi, bija nepieciešams noslēgt līgumu ar akciju sabiedrību "BAO" par iznīcināšanas un iznīcināšanas procesā radušo atkritumu savākšanas un izvešanas uz atkritumu poligonu pakalpojumiem. Atbilstoši minētajam līgumam komersants normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošinās šādas mantas iznīcināšanu: līme un gēls uz poliestera sveķu bāzes – 9 890 kg,  līme – 13,5 kg, minerāleļļa – 4 kg, šķidrums, ko izmanto ādas apavu ražošanā – 1 300 kg, sālsskābe – 1470 litri, acetons – 9100 litri. Lai daļēji segtu līguma izmaksas (līgumcena ir 33 178,08 euro), Nodrošinājuma valsts aģentūrai nepieciešams papildu finansējums 28 233 euro apmērā. 
Vēršam uzmanību, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra 2025. gada 9 mēnešos ieskaitījusi valsts pamatbudžetā ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma 972 959 euro jeb 314,8%, salīdzinot ar plānoto ieņēmumu apjomu (309 050 euro).

Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas 1.punkts nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 57 pants nosaka, ka finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2023.—2025. gadam, 2024.—2026. gadam un 2025.—2027. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Noteikumu Nr.421 15. punkts nosaka, ka ministrija nodrošina, ka budžeta izpildītāji izvērtē valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto līdzekļu faktisko izlietojumu un plānoto izdevumu prognozes, un, ja piešķirtās apropriācijas ietvaros nav iespējams nodrošināt ministrijas noteikto mērķu sasniegšanai paredzētos izdevumus, ministrija izstrādā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām.
Ievērojot minēto, sagatavotais rīkojuma projekts paredz:
- atļaut Iekšlietu ministrijai pārdalīt finansējumu 392 659 euro apmērā Iekšlietu ministrijas ietvaros starp budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem;
- Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei.  
- finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par  apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.