Anotācija (ex-ante)

22-TA-2204: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdes protokola Nr.40 21.§ 7.punkts.
Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra sēdes protokola Nr.12 21.§.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt visas izmaksas, kas rodas Iekšlietu ministrijai saistībā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumus no valsts nodevām par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu laikposmā no 2023.gada līdz 2027.gadam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patlaban ar Ministru kabineta 2011.gada 27.jūlija rīkojumu Nr.347 “Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu “Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai”” (turpmāk - Rīkojums Nr.347) ir noteiktas visas izmaksas, kas rodas Iekšlietu ministrijai saistībā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumu no valsts nodevām par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu apjoms laikposmā no 2019.gada līdz 2023.gadam, paredzot arī nepieciešamo finansējumu sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personas apliecībās (turpmāk - eID karte) līdz 2023.gada 31.decembrim.
Ministru kabineta  2018.gada 28.augusta sēdes protokola Nr.40 21.§ 7.punktā noteikts uzdevums Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2022.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Rīkojumā Nr.347, paredzot valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu, kā arī ilgtermiņa saistības budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” no 2024.gada līdz 2027.gadam.
No 2021.gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – PMLP) personu apliecinošu dokumentu jomā ir vērojams pieprasījuma pieaugums, kas skaidrojams ar Covid - 19 pandēmijas ietekmi, ģeopolitisko situāciju Ukrainā, kā arī kārtējo personu apliecinošo dokumentu nomaiņas cikla iestāšanos un  Personu apliecinošu dokumentu likumā noteikto, ka no 2023.gada 1.janvāra personas apliecība (eID karte) noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Lai paaugstinātu PMLP kapacitāti, Ministru kabinets 2022.gada 29.martā ir pieņēmis rīkojumu Nr.222 "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", piešķirot PMLP papildus finansējumu motivācijas sistēmas ieviešanai darbiniekiem intensīva darba apstākļos un virsstundu darba apmaksai, kas veidojas pagarinot klientu pieņemšanas laiku PMLP teritoriālajās nodaļās. Papildus tam Ministru kabinets 2022.gada 27.aprīlī ir pieņēmis rīkojumu Nr.294 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", lai PMLP nodrošinātu 20 papildu terminētu amata vietu uzturēšanu no 2022.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.decembrim.
Lai paaugstinātu klientu apkalpošanas kapacitāti, PMLP amata vietu skaits palielināts par 20 amata vietām, kas nodrošina iespēju PMLP gadā izsniegt 739 200 personu apliecinošus dokumentus. Jānorāda, ka minētā kapacitāte iespējama tikai gadījumā, ja visa gada laikā tiek nodrošināta klientu apkalpošana arī bez iepriekšējā pieraksta ("dzīvās" rindas kārtībā). Kapacitātē iespējams kritums līdz 20%, pastiprinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, kā rezultātā tiek ieviesti ierobežojumi, kas nosaka, ka ikviens klients jāpieņem tikai pēc iepriekšējā pieraksta, kā arī ņemot vērā, ka daļa PMLP darbinieku atradīsies prombūtnē slimības dēļ.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdes protokola Nr.40 21.§ 7.punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijai līdz 2022.gada 1.maijam jāizstrādā un iekšlietu ministram jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projekts par grozījumiem Rīkojumā Nr.347, paredzot valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu, kā arī ilgtermiņa saistības budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” no 2024. līdz 2027.gadam, ilgtermiņa saistībās paredzot arī finansējumu samaksas veikšanai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) par sertifikācijas pakalpojumiem atbilstoši ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju saskaņotajam izdevumu apmēram no 2024. līdz 2026.gadam, Iekšlietu ministrija izstrādājusi Projektu, paredzot valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu, kā arī ilgtermiņa saistības  budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” no 2023. līdz 2027.gadam. Projektā ietverti precizējumi arī par 2023.gadu, jo jau 2023.gada otrajā pusē plānots uzsākt izsniegt jauna parauga pases, tā iemesla dēļ, ka, pirmkārt, izbeigsies esošo paraugu pasu sagatavju krājumi un, otrkārt, personu apliecinoša dokumenta 10 gadu aprites cikla laikā ir nepieciešams ieviest jauna parauga pases ar tajā iekļautiem inovatīviem pretviltošanas risinājumiem, attiecīgi finansējums jauna parauga pasu sagatavju iepirkšanai, personalizēšanai, izsniegšanai un pasu personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādei Rīkojumā Nr.347 nav ticis paredzēts. Projektā iekļautas arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izmaksas un informācija par LVRTC finansējumu. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju pēc informatīvā ziņojuma par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība” ietvaros izveidotās infrastruktūras tālākas izmantošanas iespējām (tiesību akta lieta Nr. 22-TA-903) apstiprināšanas Ministru kabinetā, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, nepieciešamības gadījumā veiks papildus grozījumus rīkojumā. 


Jaunā parauga pases

Pamatojoties uz Eiropas Padomes (EK) 2004.gada 13.decembra Nr.2252/2004 Regulas par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (turpmāk - Regula Nr.2252/2004) 2.pantā noteikto pasēm un ceļošanas dokumentiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz papildu drošības elementiem un prasībām, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai; biometrisko elementu tehnisko specifikāciju un to aizsardzību, to skaitā neatļautas pieejas novēršanai; kvalitātes prasībām un kopīgu standartu prasībām, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem. Regulas Nr.2252/2004 pielikumā noteikts minimālais drošības līmenis, kas jānodrošina dalībvalstu pasēm un ceļošanas dokumentiem. Eiropas Komisija 2016.gada 14.septembra paziņojumā “Drošības stiprināšana pasaulē, ko raksturo mobilitāte: informācijas apmaiņas uzlabojumi cīņā pret terorismu un ārējo robežu stiprināšana” uzsvērusi, ka droši ceļošanas un personu apliecinoši dokumenti ir būtiski svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā bez šaubām varētu noteikt personas identitāti, un paziņoja, ka nāks klajā ar rīcības plānu attiecībā uz to, kā vērsties pret ceļošanas dokumentu viltošanu. Saskaņā ar minēto paziņojumu uzlabota pieeja paļaujas uz stabilām sistēmām, lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un novērstu draudus iekšējai drošībai, kuri izriet no nepilnībām dokumentu drošības jomā, jo īpaši saistībā ar terorismu un pārrobežu noziedzību. Drošiem ceļošanas dokumentiem ir izšķirīga nozīme personas identitātes noteikšanā. Brīvas pārvietošanās, migrācijas un mobilitātes labākas pārvaldības pamatā ir stabilas sistēmas to iekšējās drošības pārkāpumu un apdraudējumu novēršanai, kurus izraisa tas, cik viegli ir viltot noteiktus dokumentus.

Patlaban atbilstoši tiesiskajam regulējumam, Latvijā tiek izsniegtas šāda tipa pases:
-           Latvijas pilsoņa pase (P);
-           Latvijas nepilsoņa pase (PN);
-           diplomātiskā pase (PD);
-           dienesta pase (PS);
-           bezvalstnieka ceļošanas dokuments (PB);
-           bēgļa ceļošanas dokuments (PP);
-           ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss (PA).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.133 „Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” 3.punktā noteikto valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu ir 30 euro, ja pasi izsniedz 10 darbdienu laikā un 55 euro, ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, vai - 15 euro, ja pasi izsniedz 10 darbdienu laikā un 30 euro, ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā personām, kurām noteikti atvieglojumi.

Lai 2023.gada otrajā pusē PMLP uzsāktu personalizēt un izsniegt jauna parauga pases, nepieciešams finansējums gan pasu sagatavju iegādei, gan pasu personalizācijas iekārtu un to uzturēšanas pakalpojumu iegādei. Attiecīgi, lai apzinātu nepieciešamo izsniedzamo pasu un personas apliecību skaitu turpmākajiem pieciem gadiem, tika izstrādāta prognoze, cik pasu un personas apliecību būs jāizsniedz laikā no 2023.gada līdz 2027.gadam. Prognozējot izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitu, pamatā ņemti vērā aktuālie dati no Fizisko personu reģistra par dokumentu skaitu, kuriem beigsies to derīguma termiņš attiecīgā gada konkrētajā mēnesī un dokumentu maiņas iemesls - personu apliecinošais dokuments nav derīgs ceļošanai. Prognozēto izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitu laikam no 2023.gada līdz 2027.gadam pa to veidiem un tipiem skatīt 1.pielikumā.
Savukārt, aprēķinot nepieciešamo pasu sagatavju skaitu (sk. Tabulu “Jaunā parauga pasu sagatavju nepieciešamais apjoms (2023-2027)”) līguma ar pasu sagatavju piegādātāju noslēgšanai, no 1.pielikumā norādītā prognozēto izsniedzamo pasu kopējā apjoma ir atņemti apmēram 20%, jo no 2023.gada 1.janvāra personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments, kā rezultātā pasu pieprasījums varētu nedaudz samazināties, taču kopējam nepieciešamo pasu sagatavju skaitam ir pieskaitīti 3%, kurus veido pasu personalizācijas procesā sabojāto sagatavju skaits.
 
Tabula. Jaunā parauga pasu sagatavju nepieciešamais apjoms (2023-2027).
 
Tips 2023 2024 2025 2026 2027 Pavisam
P 300 000 250 000 250 000 170 000 101 100 1 071 100
PN 60 000 35 000 25 000 25 000 25 000 170 000
PD 1000 250 200 200   1650
PS 1000 200 200 200   1600
PB 1000 150 150 100   1400
PP 1000   200 200   1400
PA 1000 150 100 100 100 1450
PO 1000 100 200 100   1400
Kopā 366 000 285 850 276 050 195 900 126 200 1 250 000

Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra sēdes protokola Nr.12 21.§ 2.punktā noteiktajam PMLP 2021.gadā uzsākta iepirkuma procedūra pasu sagatavju un pasu personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādei ar 2023.gadu.  2022.gada aprīlī ir izvēlēts potenciālais pasu sagatavju un to personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma piegādātājs ar vienas pases sagataves izgatavošanas un piegādes cenu 9,48 euro (7,84 euro bez PVN). Ņemot vērā minēto un saskaņā ar prognozēto tabulā “Jaunā parauga pasu sagatavju nepieciešamais apjoms (2023-2027)” norādīto nepieciešamo pasu sagatavju apjomu laikā no 2023.gada līdz 2027.gadam, lai noslēgtu līgumu par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi, PMLP ir nepieciešams finansējums 11 858 000 euro (līguma summa  9 800 000  euro bez PVN) apmērā.

Papildu 200 000 pasu sagatavju piegādes nepieciešamība

Analizējot pakalpojuma personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā pieprasījuma apjomu vairāku gadu periodā, secināms, ka izsniegto personu apliecinošo dokumentu pieprasījumam parasti piemīt zināma sezonalitāte – tas periodiski mainās, ziemas mēnešos sarūkot, bet vasaras mēnešos palielinoties. Vērtējot reālo situāciju personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā secināms, ka vidēji 2019., 2020. un 2021.gada rezultatīvie rādītāji par pasu izsniegšanu ir izpildījušies, neskatoties uz to, ka divus gadus jau ilgst COVID – 19 pandēmijas apstākļi, kas būtiski ietekmējuši personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesus. Proti, trīs gadu rezultatīvie rādītāji faktiski izsniegto pasu jomā no plānotajiem rādītājiem atpaliek vien par 1416 pasēm, kas ir pozitīvs rādītājs.
2022.gadā aina personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā ir pilnīgi pretēja tai, kas 2021.gadā: Krievijas Federācijas 2022.gada 24.februārī uzsāktais karš Ukrainā radījis neparedzētu apstākļu iestāšanos, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas iedzīvotāju plūsmu personu apliecinošus dokumentu noformēšanā - PMLP ir nepieciešamība izsniegt lielu apjomu pasu un personas apliecību Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri vēlas noformēt un saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu gan sev, gan saviem bērniem, kas, atbilstoši PMLP klientu sniegtajai informācijai, tiek veikts, lai nokomplektētu Aizsardzības ministrijas ieteikto 72 stundu krīzes somu un nodrošinātos gadījumiem, ja drošības apsvērumu dēļ būtu nepieciešams steidzamības kārtā izceļot no Latvijas.
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu ES pilsoņi (to skaitā Latvijas pilsoņi) no 2021.gada 1.oktobra uz AK var ceļot tikai ar derīgu pasi, bet personas apliecības (eID) AK vairs netiek atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu.
Personu apliecinošu dokumentu skaits jau šī gada februārī un martā sasniedzis tādu apjomu, kas ik gadu novērojams vasaras mēnešos, un salīdzinājumā ar 2021.gadā laika periodā no jūnija līdz augustam vidēji mēnesī izsniegto personu apliecinošu dokumentu skaitu, kas bijis 38 885, 2022.gada februārī vien izsniegti 35 838 personu apliecinoši dokumenti. Statistika apstiprina, ka, ja 2021.gada februārī un martā bērniem vecumā no 0 līdz 15 gadiem tika izsniegti 5845 personu apliecinoši dokumenti, tad jau 2022.gada martā izsniegti 24 569 personu apliecinoši dokumenti. Attiecīgi kopējais izsniegto pasu apjoms 2022.gada janvārī un februārī ir divas reizes lielāks par iepriekš prognozēto, bet martā izsniegto pasu skaits ir trīs reizes lielāks, nekā ticis prognozēts iepriekš.

PMLP 2021.gadā uzsākta iepirkuma procedūra pasu sagatavju un pasu personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādei 2023.gadā. Covid – 19 pandēmijas apstākļi ietekmējuši arī šīs procedūras gaitu, kā rezultātā tikai 2022.gada aprīlī ir izvēlēts potenciālais pasu sagatavju un to personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma piegādātājs. Taču jāatzīmē, ka lai varētu tikt iegādātas pasu sagataves, ir nepieciešams laiks to dizaina izstrādei, paraugu izgatavošanai un attiecīgās tehnikas uzstādīšanai.
Minētie ārējie apstākļi – Covid – 19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējuši Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasu sagatavju krājumus. Lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nepārtrauktību pie šiem pasu izsniegšanas apjomiem un kamēr vēl nav iegādātas jaunā parauga pasu sagataves, PMLP papildus būs nepieciešams iegādāties 200 000 Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu pasu sagatavju par kopējo summu 1 896 000 euro ar pases sagataves cenu 9,48 euro (ar PVN). Ņemot vērā, ka esošais līgums ar pasu sagatavju piegādātāju “Veridos GmbH” ir izpildīts, minētā iepirkuma veikšanai tiks organizēta atsevišķa sarunu procedūra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas 5.punktam, lai vienotos par 200 000 esošā parauga pasu sagatavju piegādes procedūru.
Līdz ar to domājams, ka prognozētais izsniedzamo pasu skaits 2022. un 2023.gadā ne tikai izpildīsies noteiktajā apjomā, bet pat pārsniegs prognozēto, un arī finansiālais pienesums valsts budžetam no ieņēmumiem par valsts nodevu par pasu izsniegšanu būs atbilstošs Rīkojumā Nr.347 noteiktajam.
Jāatzīmē, ka nav izpildījusies prognoze par vidējās valsts nodevas apmēru 22,3 euro par pases izsniegšanu. Veicot aprēķinu par vidējās valsts nodevas apmēru 2019., 2020. un 2021.gadā par pasu izsniegšanu, secināts, ka vidējās valsts nodevas apmērs ir 18 euro, kas izskaidrojams ar to, ka būtisks apjoms klientu, kuriem izsniegtas pases, ir pārstāvējuši tās personu kategorijas, kurām ar tiesību aktu noteikti vai nu valsts nodevas samaksas par pases izsniegšanu atvieglojumi vai atbrīvojums no valsts nodevas samaksas par pases izsniegšanu.

Papildu amata vietu “Klientu apkalpošanas speciālists” un “Personalizācijas procesa operators” ieviešanas nepieciešamība

Kā norāda PMLP rīcībā pieejamie dati, tad līdz 2023.gada 1.janvārim, kad spēkā stāsies nosacījumi par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, kā arī palielinātais pieprasījums pēc personu apliecinoša dokumenta saistībā ar tā derīguma termiņa izbeigšanos un Autotransporta direkcijas prasību nodrošināšanu attiecībā uz klientam izsniegtu personas apliecību ar tajā iestrādātu elektronisko komponentu ar jaunu funkcionalitāti (lietotni) (Authorized Identification Application), kas nodrošinās personai piemērojamo braukšanas atvieglojumu noteikšanu pārvietojoties sabiedriskajā transportā, 2022.gadā būtu nepieciešams izsniegt 1 176 970 personu apliecinošus dokumentus (sk. 5.pielikumu).
Lai palielinātu PMLP jaudu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā, PMLP 2022.gadam ir piešķirti papildu līdzekļi darbinieku motivācijai darbam paaugstinātas intensitātes apstākļos, virsstundu darba apmaksai, kā arī finansējums 20 terminētu amata vietu ieviešanai personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas un migrācijas jomas kapacitātes stiprināšanai. Izmantojot darbībā un rezervē esošo tehnisko aprīkojumu un piešķirtos papildu līdzekļus, PMLP kapacitāte 2022.gadā paaugstinātos līdz spējai noformēt  739 200 personu apliecinošus dokumentus.
Kaut arī nepieciešamība saņemt personu apliecinošu dokumentu 2022.gadā ir 1 176 970 klientiem, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, tad 25% dokumentu tiek noformēti novēloti (no 2022.gada kopējā apjoma tas ir 294 242 dokumenti), kā arī ņemot vērā PMLP kapacitāti, 2022.gadā neizsniegto personu apliecinošo dokumentu apjoms būtu 437 200. Attiecīgi 2022.gadā neizsniegto personu apliecinošo dokumentu skaits daļēji tiktu pārcelts gan uz 2023.gadu, gan 2024.gadu un tas izlīdzinātos. Lai PMLP 2023.gadā un 2024.gadā spētu nodrošināt klientam tiesību aktos noteikto nosacījumu izpildi attiecībā uz personas apliecības (eID kartes) saņemšanu, PMLP būtu nepieciešams palielināt personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kapacitāti vismaz līdz 848 000 personu apliecinošiem dokumentiem gadā.
Ņemot vērā minēto, PMLP nepieciešams saglabāt jau 2022.gadā piešķirtās 20 amata vietas, kas nodrošina PMLP spēju izsniegt līdz  739 200 personu apliecinošu dokumentu gadā, un nepieciešams finansējums papildu 20 klientu apkalpošanas speciālistu amata vietu un 10 personu apliecinošu dokumentu personalizācijas procesa operatoru amata vietu ieviešanai 2023.gadā un 2024.gadā, kā arī papildu 20 darbstaciju personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai iegādei 2023.gadā, kas palielinās PMLP personu apliecinošo dokumentu noformēšanas kapacitāti vismaz līdz 848 000 gadā, kas faktiski vēl papildus nodrošinātu iespēju izsniegt 109 763 personu apliecinošus dokumentus.
Piešķirot nepieciešamo finansējumu 40 klientu apkalpošanas speciālista amata vietām (20 amata vietu turpināšanai pēc 2022.gada 31.decembra un 20 jaunu amata vietu ieviešanai) un 10 personalizācijas procesa operatoru amata vietām, tiktu nodrošinātas tiesības klientam saņemt personu apliecinošo dokumentu saprātīgā laika periodā, vienlaikus nodrošinot klientu apkalpošanas speciālistiem un dokumentu personalizācijas procesa operatoriem tādu darba vidi, kas neradītu nodarbinātā darba tiesību aizskārumu, proti, tiktu nodrošināti optimāli darba apstākļi un atalgojums - adekvāts paveiktajam darba apjomam.
 
Patlaban PMLP maksimāli iespējams izsniegt 739 200 personu apliecinošus dokumentus gadā, nodarbinot 140 personas - klientu apkalpošanas speciālistus, tai skaitā 20 papildu terminētu amata vietu uzturēšana periodā no 2022.gada 1.jūnija līdz 31.decembrim, kas piešķirtas atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 27.aprīļa rīkojumam Nr.294 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", lai PMLP paaugstinātu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kapacitāti.

Personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas procesa apraksts

Viena klienta iesnieguma personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai ietvaros – administratīvajā procesā ir iesaistīti vismaz 2 klientu apkalpošanas speciālisti, jo, lai nodrošinātu, ka personu apliecinoša dokumenta noformēšanas un izsniegšanas process norit atbilstoši tiesību aktos noteiktajai procedūrai, un lai izslēgtu cilvēciskas kļūdas iespējamību procesa gaitā, iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai noformē viens klientu apkalpošanas speciālists, bet personu apliecinoša dokumenta izsniegšana noteikta citam klientu apkalpošanas speciālistam.  

Iesnieguma personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai noformēšanas process vienlaikus ietver tādu darba uzdevumu izpildi, kā:
pārliecināties par personas identitāti;
noformēt iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, izmantojot Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmu (PADIS);
pārliecināties par iesniegumā ietverto personas datu korektumu;
iegūt un saglabāt personas sejas attēlu (fotografējot vai skenējot personu apliecinoša dokumenta noformēšanas prasībām atbilstošu fotogrāfiju), pirkstu nospiedumu attēlus un paraksta attēlu, ziņas par personas auguma garumu;
iegūt un saglabāt korektu nepieciešamo kontaktinformāciju (e-pasta adresi, tālruņa numuru, atbildi uz slepeno jautājumu);
deaktivēt PADIS  personas iesniegto nederīgo personu apliecinošo dokumentu, ja mainījušās tajā iekļautās ziņas vai ja persona paziņojusi par dokumenta zudumu;
noformēt pārbaudes lietu par zudušu dokumentu; iekļaut ziņas Nederīgo dokumentu reģistrā (NDR);
nepieciešamības gadījumā veikt administratīvā pārkāpuma procesu, iekļaut un aktualizēt ziņas Administratīvo pārkāpumu atbalsta sistēmā (APAS);
apstiprināt noformēto iesniegumu pases un/vai personas apliecības izsniegšanai;
pieņemt klienta maksājumu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu.  
Personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas procesā iesaistītajam klientu apkalpošanas speciālistam:
pienākums pārliecināties par personas identitāti;
pārliecināties par personas rīcībā esošo iepriekšējo personu apliecinošo dokumentu derīgumu un nodrošināt nederīgo dokumentu iesniegšanu;
pieņemt valsts nodevas maksājumus vai pārliecināties par samaksātu valsts nodevu (vai korekts valsts nodevas apmērs, piemērojamie atvieglojumi un atbrīvojumi, kā arī pārliecināties, ka valsts nodevas maksājums ir ieskaitīts atbilstošajā valsts budžeta kontā Valsts kasē);  
izsniedzot vai papildinot personas apliecību ar tajā iekļautiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, pievienot un izsniegt personas apliecības turētājam PIN/PUK kodus un sniegt personas apliecības turētājam aktuālu un pilnīgu informāciju par to lietošanu.
Noslodzes aprēķins:
•           8 darba stundās noformēto un izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu (PAD) skaits (iesaistīti 2 nodarbinātie) vidēji 10 min. viena dokumenta pieteikuma sagatavošanai vai dokumenta izsniegšanai, vienā darba stundā izsniegti vai noformēti 6 dokumenti x 8 h = 48 PAD;
•           1 mēnesī noformēto un izsniedzamo dokumentu skaits (iesaistīti 2 nodarbinātie)
Vidēji mēnesī 20 darba dienas x 48 PAD = 960 PAD;
•           gadā noformēto un izsniedzamo dokumentu skaits (iesaistīti 2 nodarbinātie)
11 mēneši (pieņemot, ka 1mēnesi nodarbinātajam ir piešķirts ikgadējais atvaļinājums)  960 PAD x 11mēneši = 10 560 PAD , tai skaitā vidēji gadā 1 nodarbinātais noformējis 5280 PAD
Pavisam gadā maksimāli iespējams izsniegt 739 200 PAD (140 nodarbinātais x 5280 PAD)

2023.gadā prognozēts izsniegt 861 284 personu apliecinošus dokumentus, 2024.gadā - 836 643 (sk. 4.pielikumu “Prognoze 2022. – 2027.gadā kopējam izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitam”, kas ir vidēji par 109 763 personu apliecinošiem dokumentiem vairāk nekā maksimāli PMLP iespējams izsniegt gadā jeb 739 200 personu apliecinoši dokumenti. 

Lai PMLP nodrošinātu personu apliecinošus dokumentu izsniegšanu palielināta pieprasījuma apstākļos 2023.- 2024.gadā, nepieciešams ieviest papildus vēl 20 terminētas klientu apkalpošanas speciālista amata vietas:
109 763 personu apliecinoši dokumenti (izsniedzamo dokumentu palielinājums gadā): 5280 personu apliecinoši dokumenti (max. 1 nodarbinātā slodze gadā) = 20 amata vietas

Personalizācijas nodaļas operatoru darba uzdevumu un noslodzes apraksts

Lai sasniegtu prognozēto izsniedzamo dokumentu skaitu 861 284 dokumenti 2023.gadā un 836 644 dokumenti 2024.gadā,  kas ir vidēji par 109 763 personu apliecinošiem dokumentiem vairāk nekā maksimāli PMLP iespējamais izsniedzamo dokumentu skaits gadā (maksimāli gadā 739 200 personu apliecinoši dokumenti) un izmantotu maksimāli pieejamo PAD personalizācijas iekārtu kapacitāti, ir nepieciešams organizēt darbinieku noslodzi maiņās.
Pie esošajiem darba spēka resursiem PMLP Personalizācijas nodaļā PAD personalizācijas procesā vienas maiņas (8 h) ietvaros vienlaicīgi pavisam tiek nodarbināti 10 operatori (katram 1 slodze), kuri spēj sagatavot pavisam 36 960 PAD gadā. Attiecīgi vienā maiņā 4 operatori veic PAD optisko un elektronisko personalizāciju, 1 operators ir iesaistīts papildierakstu procesu nodrošināšanā, attiecīgi 3 operatori veic personalizēto PAD kvalitātes vizuālu un elektronisku pārbaudi un 2 operatori nodrošina personalizēto PAD nosūtīšanu izsniegšanai.  

Noslodzes aprēķins:

1 stundā vidēji 1 slodzē sagatavoti 21 PAD;
8 darba stundās  21 PAD x 8 h = 168 PAD;
1 mēnesī 20 darba dienās x 168  PAD = 3 360 PAD;
vidēji gadā 1 slodzē sagatavoti 36 960 PAD  = 3 360 PAD x 11 mēneši (pieņemot, ka 1 mēnesi nodarbinātajam ir piešķirts ikgadējais atvaļinājums).
Ņemot vērā, ka periodā no 2023.gada janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim vidēji gadā jāizsniedz 848 963 dokumenti, bet vidēji gadā 1 slodzē PMLP Personalizācijas nodaļā iespējams sagatavot 36 960 PAD, PMLP papildus ir nepieciešamas 23 personalizācijas operatoru slodzes.
Pie apstākļiem, kad nepieciešams personalizēt lielāku PAD apjomu, nekā tas ir bijis līdz šim, un lai izpildītu valsts uzdevumu - nodrošināt personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nepārtrauktību, PMLP Personalizācijas nodaļai nepieciešami darba spēka resursi papildu maiņu nodrošināšanai.
Detalizēts pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem apskatāms 4.pielikumā.

Periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.janvārim katru gadu nepieciešami 917 680 euro atlīdzībai( kods 1000), lai papildus ieviestu 50 amata vietas  - 40 Klientu apkalpošanas speciālisti: D - darbinieks, , saime 25, līmenis IV, 8 mēnešalgu grupas minimālā mēnešalga 967 euro un 10 operatori: D –darbinieks, saime 36, līmenis II, 8 mēnešalgu grupas minimālā mēnešalga 967 euro.
APRĒĶINS:
40 amata vietas Klientu apkalpošanas speciālists : D -darbinieks , saime 25, līmenis IV, 8 mēnešalgu grupas minimālā mēnešalga 967 euro;
10 amata vietas Personalizācijas procesa operators : D -darbinieks , saime 36, līmenis II, 8 mēnešalgu grupas minimālā mēnešalga 967 euro;

50 amata vietas x 905 euro (mēnešalga) x12 mēneši = 543 000  euro (EKK1119 - Pārējo darbinieku mēnešalga darba alga).
10% no mēnešalgu kopsummas 543 000  euro x 10% = 54 300 euro (EKK1147 - Piemaksa par papildu darbu)
10% no mēnešalgu kopsummas 543 000  euro x 10% = 54 300 euro   (EKK1148 -Prēmijas, naudas balvas un materiālā stimulēšana)
Periodā no maija līdz augustam vidēji 4321 virsstundas x 10,7614 (virsstundas izmaksas) = 46 500 euro (EKK1142 - samaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās)
5% no mēnešalgu kopsummas 543 000  euro x 5%  = 27 150 euro (EKK1221- Darba devēja sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas)
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59%  :
543 000  euro + 54 300 euro + 54 300 euro+ 46 500 euro + 27 150 euro = 725 250 euro  x 23,59% = 171 087 euro (EKK1210 - Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas)
Veselības apdrošināšanas polises izmaksas gadam: 50 amata vietas x 426,86 euro  = 21 343 euro  (EKK 1227 - Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai)
Pavisam 725 250 euro  (atalgojums un darba devēja sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + VSAOI 23.59% 171 087 euro + veselības apdrošināšanas polises 21 343 euro = 917 680 euro (EKK1000 – Atlīdzība)

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izmaksas laikā no 2023. līdz 2027.gadam

Rīkojuma projektā noteiktas visas izmaksas, kas rodas Iekšlietu ministrijai saistībā ar Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas (PADIS) izmitināšanas infrastruktūras un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas darba vietas aprīkojuma remontam un apkopei, integrēto biometrijas datu iegūšanai nepieciešamo iekārtu garantijas termiņa pagarināšanai, Oracle datubāzu vadības sistēmas licenču uzturēšanai un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo lāzerprintera toneru un gala iekārtu rezerves daļu iegādei, kā arī pamatkapitāla veidošanai no 2023.gada līdz 2027.gadam, paredzot, ka tās būs 2023.gadā 291 086 euro, 2024.gadā 236 548 euro, 2025.gadā 236 548 euro, 2026.gadā  151 848 euro, 2027.gadā 151 848  euro.

Detalizēts izdevumu izklāsts Iekšlietu ministrijas budžeta  apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” anotācijas 2.pielikumā.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) izmaksas laikā no 2024.gada līdz 2026.gadam

Finansēšanas avoti, lai nodrošinātu šī projekta protokollēmuma 3.2.1.apakšpunktā noteikto finansējumu Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei), kas nepieciešams, lai segtu izdevumus 3 720 366 euro apmērā (subsīdijas un dotācijas) LVRTC par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu  no 2024.gada līdz 2026.gadam ir šādi: 2024. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no  valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2025. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no  valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2026. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” iekļaut pantu, kas nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 058 602 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 928 029 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 1 546 386 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Attiecīgus regulējumus par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos iekļaut likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam”, likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam” un likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam”.
Detalizēts LVRTC izdevumu aprēķins 2024., 2025.un 2026. skatāms anotācijas 4.pielikumā.

Audita par Deleģēšanas līguma ar LVRTC par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu izpildi nodrošināšanas izdevumi

Ņemot vērā, ka Deleģēšanas līgums par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu ar LVRTC (turpmāk – Līgums) ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim un 2026.gada beigās jāslēdz jauns līgums par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī ar Līgumu noteikts, ka LVRTC sniedz informāciju PMLP par piešķirtā finansējuma izlietojumu un uzdevumu uzticamības pakalpojumu sniegšanā izpildi, PMLP 2023.gadā plānots izlietot finansējumu 30 000 euro apmērā un attiecīgi 2025.gadā  - 50 000 euro apmērā, lai nodrošinātu neatkarīga audita veikšanu par Līguma saistību kvalitatīvu izpildi.

Rindu sistēmas uzturēšanas pakalpojumi un klientu apziņošana

PMLP Centralizētās rindu sistēmas, kas ietver: sistēmas pamatprogrammatūru, iepriekšējā pieraksta programmatūras moduli, statistikas un monitoringa programmatūras moduli, programmatūras jauninājumu,  nākamā klienta izsaukuma pulti,  informatīvā ekrāna vadības programmatūras moduli, Q-net Pro V6.x.x skārienjūtīgā biļešu printera vizuālā izkārtojuma padziļinātās rediģēšanas un pielāgošanas moduli,  skārienjūtīgo ekrānu ar printeri un izvēlni, skārienjūtīgo biļešu printeri, sistēmbloku, ekrānu, LED monitoru, elektrības un vājstrāvas elementus, sistēmas elementu barošanas bloku, HDMI signāla dalītāju/pastiprinātāju ar TCP/IP struktūras atbalstu, RS485 protokola pārveidotāju uz LAN/RJ-45, RS485 signāla dalītāju, vājstrāvas kabeli uzturēšanas pakalpojumi 25 PMLP teritoriālajās nodaļās plānoti šādā apjomā: 2023.gadā 50 675 euro; 2024.gads 50 675 euro; 2025.gads 50 675 euro; 2026.gads 50 675 euro un 2027.gads 50 675 euro.
Attiecīgi klientu apziņošanai, lai atgādinātu par pieteikto apmeklējumu PMLP teritoriālajā nodaļā, paredzētas no rindu sistēmas izsūtīt īsziņas ar atgādinājumu uz klienta mobilo tālruni, kas veido izmaksas 21 600 euro gadā (0,06 euro x 30 000 pieteikumu mēnesī = 1800 euro mēnesī x 12 mēneši). 

Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika

Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas (PADIS) personalizācijas infrastruktūras un personu apliecinošu dokumentu personalizācijas iekārtu un komplektējošo daļu iegāde - EUR 35 000 + PVN (21%) EUR 7 350 = EUR 42 350 Prognozētā līguma summa 2024., 2025., 2026., 2027 gadiem EUR 38 500 + PVN (21%) EUR 8085 = EUR 46 585. 
2023.gadā plānots iegādāties 20 mobilās darbstacijas, pamatojoties uz iepriekšējo gadu iepirkumiem: vienības cena EUR 3926 bez PVN + PVN (21%) EUR 824 = EUR 4750 x 20 gab. =EUR 95000. 2023.gadā plānots iegādāties personu apliecinošu dokumentu formēšanai un izsniegšanai nepieciešamo tehniku, pamatojoties uz iepriekšējo gadu iepirkumiem: EUR 413 246 bez PVN + PVN (21%) EUR 86 782 = EUR 500 028


Ilgtermiņa saistības pasākumam "Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana" laikā no 2023.gada līdz 2027.gadam un finansējums atlīdzībai 2023. un 2024. gadam

Projektā noteiktas visas izmaksas, kas rodas Iekšlietu ministrijai saistībā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu  un iekļautas ilgtermiņa saistībās no 2023.gada līdz 2027.gadam, paredzot, ka tās būs 2023.gadā 12 976 466 euro, 2024.gadā 11 038 092 euro, 2025.gadā  7 588 858 euro, 2026.gadā 6 710 023 euro, 2027.gadā 2 261 715 euro,  tajā skaitā atlīdzībai finansējums nepieciešams 2023. un 2024. gadam (katru gadu) 917 680 euro apmērā. Detalizēti aprēķini skatāmi anotācijas 2. un 3. pielikumā.

Ņemot vērā, ka no 2024.gada personas apliecību sagatavju piegādes vairs nav plānotas, taču turpinās esošo personas apliecības sagatavju personalizācijas process, nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus personalizācijas iekārtu un ieviesto risinājumu uzturēšanai trīs gadiem un četriem mēnešiem, kas veido 242 000 euro gadā. Personalizācijas iekārtu un risinājumu uzturēšanas izmaksas veido sekojošas komponentes: „IDEMIA SAS” piegādātā eID karšu personalizācijas programmatūra (IDPSProd, ODC, Lasink un SLI attēlu ģenerēšanas komponentes),  3 ODC darbstacijas, 3 fiziskie serveri Lasink un SLI attēlu ģenerēšanas komponenšu izmitināšanai ar iebūvētajiem kriptogrāfiskā materiāla uzglabāšanas iekārtām (HSM), 3 tīkla kriptogrāfiskā materiāla uzglabāšanas iekārtām (HSM), 2 karšu personalizācijas iekārtas, kā arī PMLP eID-LV starpprogrammatūra.

PMLP prognozētie ieņēmumi no valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu no 2023.gada līdz 2027.gadam

Projektā iekļautas prognozes ieņēmumiem no valsts nodevas par abu veidu (pase un personas apliecība) personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, paredzot, 2023.gadā – 15 376 253 euro, 2024.gadā – 11 114 344 euro, 2025.gadā 6 195 518 euro, 2026.gadā – 5 377 918 euro un 2027.gadā – 4 214 128 euro.  Detalizēts izklāsts prognozēto izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitam un ieņēmumiem no valsts nodevas par abu veidu – pase un personas apliecība visu dokumentu tipu izsniegšanu apskatāms anotācijas 1.pielikumā.
 
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu noformēšanas darba staciju nomaiņu atbilstoši to dzīves ciklam, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros (apstiprināta MK 16.11.2021. sēdē) 1.politiskā mērķa “Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” ietvaros zem 1.3.prioritātes “Digitalizācija” specifiskā atbalsta mērķa 1.3.1.  “Izmantot digitalizācijas priekšrocības  iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un  publiskajām iestādēm” (rindkopas (174 ) un (170 )) PMLP plāno īstenot pasākumu "Personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesu attīstība, digitalizācija, robotizācija un automatizācija, lai veicinātu klientu pašapkalpošanos, tajā skaitā jauna personalizācijas centra tehniskās infrastruktūras un nepieciešamā programmnodrošinājuma iegāde" (ar plānoto ERAF finansējums aptuveni 4,5 milj. euro). Tā ietvaros plānots iegādāties personu apliecinošu dokumentu noformēšanai un izsniegšanai nepieciešamās darbastacijas (150 klientu apkalpošanas darbstacijas un 20 mobilās darbstacijas), kā arī plānots veikt citus personu apliecinošu dokumentu jomas attīstības pasākumus (t.sk., PADIS pilnveidošanu, dokumentu noformēšanas un izsniegšanas pašapkalpošanās kiosku iegādi un uzstādīšanu, personalizācijas centra infrastruktūra u.tml.).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā Personu apliecinošu dokumentu likumā noteikto, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments attiecīgi Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, PMLP ir pienākums nodrošināt minētās personas ar personu apliecinošiem dokumentiem.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 021 211
0
8 666 241
6 710 012
0
11 114 344
6 195 518
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 021 211
0
8 666 241
6 710 012
0
11 114 344
6 195 518
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
7 113 820
0
6 314 929
6 661 537
0
11 038 092
7 588 858
2.1. valsts pamatbudžets
7 113 820
0
6 314 929
6 661 537
0
11 038 092
7 588 858
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
1 907 391
0
2 351 312
48 475
0
76 252
-1 393 340
3.1. valsts pamatbudžets
1 907 391
0
2 351 312
48 475
0
76 252
-1 393 340
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
1 546 386
1 546 386
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
48 475
1 622 638
153 046
5.1. valsts pamatbudžets
0
48 475
1 622 638
153 046
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumu Nr. 347 plānoti ieņēmumi šādā apmērā:
2022. gadam: ne mazāk kā 9 021 211 euro, no tā:
- ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu ne mazāk kā 3 025 301 euro apmērā;
- ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu ne mazāk kā 5 995 910 euro apmērā;
2023. gadam”: ne mazāk kā 8 666 241 euro, no tā:
- ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu ne mazāk kā 5 000 506 euro apmērā;
- ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu ne mazāk kā 3 665 735 euro apmērā;

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” ilgtermiņa saistības pasākumam “Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana” plānotas šādā apmērā:
2022. gadam: 7 113 820 euro, no tā:
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” 182 776 euro;
- budžeta apakšprogramma 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 6 931 044 euro.
2023. gadam: 6 314 929 euro, no tā:
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” 188 951 euro;
- budžeta apakšprogramma 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 6 125 978 euro.

Lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu sagatavošanas, izsniegšanas procesus laika periodā no 2023.gada līdz 2027.gadam ir noteiktas ilgtermiņa saistības pasākumam “Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana”, kā arī nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2023. un 2024. gadam. Izdevumi atlīdzībai netiek plānoti ilgtermiņa saistību pasākuma ietvaros. Finansējuma avots papildu izdevumu segšanai ir valsts nodevu ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no valsts nodevas par personu apliecību izsniegšanu, kā arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumi valsts pamatbudžeta ieņēmumos par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm).
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” ilgtermiņa saistības pasākumam “Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana” tika palielinātas, ņemot vērā to, ka palielināts finansējums izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodā 3000 “Subsīdijas un dotācijas”, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde segtu izdevums valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi par 2021., 2022. un 2023.gadu (palielinājums par 1 546 386 euro). Vienlaikus,
saskaņā ar likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” 26. pantu noteikts, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 910 232 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

* Līdzīgi kā 2021., 2022. un 2023. gadā tika noteikts attiecībā uz papildu izdevumu segšanu (subsīdijas un dotācija), pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts cita starpā paredz noteikt, ka finansēšanas avoti, lai nodrošinātu finansējumu Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei), kas nepieciešams, lai segtu izdevumus 3 720 366 euro apmērā (subsīdijas un dotācijas) valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu  no 2024.gada līdz 2026.gadam ir šādi:
--2024. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumi valsts pamatbudžeta ieņēmumos par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm) 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā;
--2025. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980  euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumi valsts pamatbudžeta ieņēmumos par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm) 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 1 546 386  euro apmērā;
--2026. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980  euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumi valsts pamatbudžeta ieņēmumos par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm) 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 1 546 386  euro apmērā.
Tādējādi precizētā finansiālā (aprēķins anotācijas 3.pielikumā) ietekme valstī kopumā ir pozitīva.
Papildu Iekšlietu ministrijai nepieciešams finansējums:
2023.gadam 6 661 537 euro;
2024.gadam 11 038 092 euro;
2025.gadam 7 588 858 euro;
2026.gadam 6 710 023 euro;
2027.gadam 2 261 715 euro.
Detalizēti aprēķini anotācijas 1., 2., 3. un 4.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Detalizēts ieņēmumu aprēķins anotācijas 1.pielikumā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins anotācijas 2.pielikumā, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums anotācijas 3.pielikumā, LVRTC izmaksu detalizēts aprēķins anotācijas 4.pielikumā. 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
2023., 2024.gadā PMLP tiks ieviestas papildus 50 amata vietas, tai skaitā pagarinot papildus piešķirto 20 terminētu amata vietu uzturēšanu no 2022.gada 1.jūnija līdz 2024.gada 31.decembrim, kas piešķirtas ar 2022.gada 27.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.294 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".
Periodā no 2022.gada 1.jūnija līdz 2024.gada 31.decembrim noteiktais kopējais amatu vietu skaits Iekšlietu ministrijai netiks palielināts par 50 amata vietām bet no Valsts policijas tiks pārdalītas 50 vakantās amata vietas.
Personāla mainība PMLP vidēji 2021.gadā bija 14,46% , bet 2022.gada 6 mēnešos 15,27%, kas lielākoties attiecas uz klientu apkalpošanas sektoru, IT speciālistiem, juristiem un pamatā ir saistīta ar nekonkurētspējīgu atalgojumu. Attiecīgi, ņemot vērā biežo personāla mainību, kā arī zemo atalgojumu, ir grūti pilnībā aizpildīt visas amata vietas un periodiski rodas amatu vakances. PMLP ir sagatavojusi prioritārā pasākuma pieteikumu nodarbināto darba samaksas  palielināšanai no 2023.gada, kas stiprinātu nodarbināto motivāciju, piederības apziņu iestādei un personāla mainība mazinātos. Atlīdzībai nepieciešamā finansējuma pieprasījums sagatavots atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto robežu minimālai likmei, kas stājas spēkā no 2022.gada 1.jūlija un Klientu apkalpošanas speciālistu un personalizācijas operatoru  mēnešalgas palielinājums  vidēji par 200,63 euro  ir ļoti būtisks, lai noturētu darbā jau strādājošos atbilstošajā jomā pieredzi un zināšanas ieguvušos darbiniekus un tiktu nodrošināta Pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamība, tai skaitā pieejamība pēc personu apliecinošu dokumentu saņemšanas.
Cita informācija
Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
1) Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus  un iekļaut tos attiecīgajos vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektos, paredzot valsts budžeta likumprojektos kārtējam gadam:
          3.1.  ieņēmumu prognozi:
          3.1.1. no nodevas par pasu izsniegšanu 2023. gadā 8 794 080 euro apmērā (palielinājums par 3 793 574 euro), 2024. gadā 6 088 527 euro apmērā, 2025. gadā 4 892 773 euro apmērā, 2026. gadā 4 328 397 euro apmērā un 2027. gadā 2 409 394 euro apmērā;
          3.1.2. no nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2023. gadā 6 582 173 euro apmērā (palielinājums par 2 916 438 euro), 2024. gadā 5 025 817 euro apmērā, 2025. gadā 1 302 745 euro apmērā, 2026. gadā 1 049 521 euro apmērā un 2027. gadā 1 804 734 euro apmērā;
          3.2. Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistības pasākumam "Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana" šādā apmērā:
          3.2.1. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2023. gadā 11 767 700 euro apmērā (tajā skaitā subsīdijām un dotācijām 3 720 366 euro) , 2024. gadā 9 883 644  euro apmērā (tajā skaitā subsīdijām un dotācijām 3 720 366 euro),  2025. gadā  7 352 310 euro apmērā (tajā skaitā subsīdijām un dotācijām 3 720 366  euro), 2026. gadā  6 558 175 euro apmērā (tajā skaitā subsīdijām un dotācijām 3 720 366  euro) un 2027. gadā  2 109 867 euro apmērā;
          3.2.2. budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” 2023. gadā 291 086 euro apmērā, 2024. gadā  236 548 euro apmērā,  2025. gadā 236 548 euro apmērā, 2026. gadā 151 848  euro apmērā un 2027. gadā 151 848  euro apmērā;
          3.3. finansējumu Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” atlīdzībai 2023. gadā 917 680 euro apmērā un 2024. gadā 917 680 euro apmērā.
           
2) Iekšlietu ministrijai  attiecīgo gadu un attiecīgo vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus atbilstoši šā protokollēmuma 3.punktā noteiktajam.
         
3) Pieņemt zināšanai, ka 2023. un 2024.gadā Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) nepieciešamas 50 amata vietas (katru gadu). Noteikt, ka papildu amata vietas nodrošināmas, nepalielinot kopējo Iekšlietu ministrijas amatu vietu skaitu.

4) Noteikt, ka finansēšanas avoti, lai nodrošinātu šā protokollēmuma 3.2.1.apakšpunktā noteikto finansējumu Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei), kas nepieciešams, lai segtu izdevumus 3 720 366 euro apmērā (subsīdijas un dotācijas) valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniegšanu  no 2024.gada līdz 2026.gadam ir šādi:
6.1. 2024. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no  valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
6.2. 2025. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no  valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
6.3. 2026. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumi no  valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu 2 173 980 euro apmērā un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumi  2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 1 546 386 euro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5) Likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” iekļaut pantu, kas nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 058 602 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 928 029 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 1 546 386 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Attiecīgus regulējumus par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividenžu maksājumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos iekļaut likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam”, likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam” un likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam”.

4.1.1. Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiks ieviestas jaunas pases, tiks izstrādāts tiesību akta grozījumu projekts, jo pasu jaunie paraugi tiks apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumos Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi"". 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
  • VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Personu apliecinoši dokumenti tiek izsniegti arī diasporas pārstāvjiem.

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
1. pielikums tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
2. pielikums
Nosaukums
2.pielikums tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
3. pielikums
Nosaukums
3.pielikums tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
4. pielikums
Nosaukums
4.pielikums tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
5. pielikums
Nosaukums
5.pielikums tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk