Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.pantam publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, lēmumā ietverot vērtējumu attiecībā uz atbilstību līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā, un vispārējo stratēģisko mērķi.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ņemot vērā, ka iepriekšējais lēmums par līdzdalības saglabāšanu VNĪ ir pieņemts 2017.gada 28.martā (Ministru kabineta sēdes protokola Nr.16 56.§), Finanšu ministrija ir veikusi valsts līdzdalības pārvērtēšanu VNĪ (skatīt anotācijas pielikumā). Vienlaikus, ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2022.gada 7.jūlija sanāksmes protokola Nr.4 10.punktā noteikto, ka Ministru kabineta lēmums par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā un vispārējais stratēģiskais mērķis ir noformējams rīkojuma veidā, sagatavots attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteiktajam, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
2017.gada 28.martā līdzdalības saglabāšanas VNĪ pamatots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktu – tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Atkārtoti pārvērtējot minēto valsts līdzdalību VNĪ, secināms, ka kopš 2017.gada faktiski nav zuduši tie apstākļi, uz kuru pamata tika saglabāta valsts līdzdalība VNĪ, bet ir nākuši klāt jauni apstākļi, kas ietekmē pieeju kādā turpmāk jāīsteno iepriekš izvirzītie uzdevumi. Tāpat, izvērtējot VNĪ darbību, nav secināms, ka VNĪ būtu pārveidojama par valsts pārvaldes iestādi vai valsts aģentūru.
VNĪ komercdarbība nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā ir pakārtota VNĪ kā valsts kapitālsabiedrības nefinanšu mērķiem, proti, valsts un sabiedrības interešu un vajadzību efektīva nodrošināšana, turklāt tā, lai arī tā ir privāttiesiska darbība, tiek īstenota publisko tiesību ietvarā.
VNĪ nodrošina tādu īpašumu pārvaldīšanu, attīstīšanu un būvniecību, kas ir stratēģiski svarīgi valsts un pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai un valsts drošībai. VNĪ pārvaldīšanā atrodas valstij Finanšu ministrijas personā piekrītoši un valdījumā esoši, VNĪ īpašumā esoši un citu ministriju, piemēram, Veselības ministrijas, Ārlietu ministrijas, valdījumā esoši nekustamie īpašumi. VNĪ īsteno to attīstīšanu un būvniecību,  nodrošinot valsts iestādes ar to funkcijām piemērotām telpām. Arī Ministru kabinets ar 2007.gada 28.marta rīkojumu Nr.176 “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļas”, konstatējot un atzīstot VNĪ lomu valsts nekustamā īpašuma sakārtošanas un apsaimniekošanas jomā, secināja, ka VNĪ kapitāla daļas ir saglabājamas valsts īpašumā un lēma, ka VNĪ kapitāldaļas nav nododamas privatizācijai.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktam vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Ņemot vērā minēto, sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību VNĪ un precizēt vispārējo stratēģisko mērķi šādā redakcijā: ilgtspējīgi un efektīvi, izmantojot inovatīvus risinājumus un ievērojot augstus darba drošības standartus, sabiedrības interesēs pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, nepieciešami valsts institūcijām valsts funkciju veikšanai, valsts vai pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai, vienlaikus sniedzot ieguldījumu mūsdienīgas darba vides principu ieviešanā valsts pārvaldē un būvniecības nozares attīstībā. VNĪ nodrošināt lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.