Anotācija (ex-ante)

22-TA-2471: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un tās vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saglabāt valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) ir 100% valsts kapitālsabiedrība, valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir Finanšu ministrija. VNĪ pamatkapitāls uz 2021.gada 31.decembri ir 142 152 445 eiro, ko veido 142 152 445 akcijas, katras akcijas nominālvērtība ir 1 eiro.
VNĪ Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 1996.gada 17.maijā, komercreģistrā ierakstīta 2004.gada 1.oktobrī (reģistrācijas Nr.40003294758). Ar Ministru kabineta ar 2007.gada 28.marta rīkojumu Nr.176 "Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" kapitāla daļas" noraidīts privatizācijas ierosinājums par valstij piederošo kapitālsabiedrības VNĪ kapitāla daļu privatizāciju (prot. Nr.21 2.§). Ministru kabinets minētajā rīkojumā citastarp konstatēja, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 6.punktu kapitālsabiedrība (VNĪ) īsteno komercdarbību valsts nekustamā īpašuma sakārtošanas un apsaimniekošanas jomā, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgo funkciju veikšanas, kā arī veic normatīvajos aktos deleģētos uzdevumus valsts nekustamā īpašuma privatizācijas pabeigšanas un atsavināšanas jomā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9. pantu un 10. panta trešo un ceturto daļu secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija nebūtu atbilstoša Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju"), kā arī būtu pretrunā ar likumos noteikto valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumu, tāpēc kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir saglabājamas valsts īpašumā un nav nododamas privatizācijai.
2017.gada 28.marta Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi"" un atbalstīta valsts līdzdalības saglabāšana VNĪ, saglabājot tās juridisko statusu "valsts akciju sabiedrība" un nosakot, ka arī turpmāk valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir Finanšu ministrija (prot. Nr.16 56.§). Vienlaikus ar minēto Ministru kabineta sēdes protokollēmumu noteikts arī VNĪ vispārējais stratēģiskais mērķis: sabiedrības interesēs nodrošināt nekustamo īpašumu, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, nepieciešami valsts institūcijām valsts funkciju veikšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai, valsts vai pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai, mērķtiecīgu un efektīvu pārvaldīšanu, tostarp vērtības saglabāšanu un vairošanu. VNĪ nodrošināt lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.pantam publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, lēmumā ietverot vērtējumu attiecībā uz atbilstību līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā, un vispārējo stratēģisko mērķi.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka iepriekšējais lēmums par līdzdalības saglabāšanu VNĪ ir pieņemts 2017.gada 28.martā (Ministru kabineta sēdes protokola Nr.16 56.§), Finanšu ministrija ir veikusi valsts līdzdalības pārvērtēšanu VNĪ (skatīt anotācijas pielikumā). Vienlaikus, ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2022.gada 7.jūlija sanāksmes protokola Nr.4 10.punktā noteikto, ka Ministru kabineta lēmums par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā un vispārējais stratēģiskais mērķis ir noformējams rīkojuma veidā, sagatavots attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteiktajam, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
2017.gada 28.martā līdzdalības saglabāšanas VNĪ pamatots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktu – tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Atkārtoti pārvērtējot minēto valsts līdzdalību VNĪ, secināms, ka kopš 2017.gada faktiski nav zuduši tie apstākļi, uz kuru pamata tika saglabāta valsts līdzdalība VNĪ, bet ir nākuši klāt jauni apstākļi, kas ietekmē pieeju kādā turpmāk jāīsteno iepriekš izvirzītie uzdevumi. Tāpat, izvērtējot VNĪ darbību, nav secināms, ka VNĪ būtu pārveidojama par valsts pārvaldes iestādi vai valsts aģentūru.
VNĪ komercdarbība nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā ir pakārtota VNĪ kā valsts kapitālsabiedrības nefinanšu mērķiem, proti, valsts un sabiedrības interešu un vajadzību efektīva nodrošināšana, turklāt tā, lai arī tā ir privāttiesiska darbība, tiek īstenota publisko tiesību ietvarā.
VNĪ nodrošina tādu īpašumu pārvaldīšanu, attīstīšanu un būvniecību, kas ir stratēģiski svarīgi valsts un pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai un valsts drošībai. VNĪ pārvaldīšanā atrodas valstij Finanšu ministrijas personā piekrītoši un valdījumā esoši, VNĪ īpašumā esoši un citu ministriju, piemēram, Veselības ministrijas, Ārlietu ministrijas, valdījumā esoši nekustamie īpašumi. VNĪ īsteno to attīstīšanu un būvniecību,  nodrošinot valsts iestādes ar to funkcijām piemērotām telpām. Arī Ministru kabinets ar 2007.gada 28.marta rīkojumu Nr.176 “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļas”, konstatējot un atzīstot VNĪ lomu valsts nekustamā īpašuma sakārtošanas un apsaimniekošanas jomā, secināja, ka VNĪ kapitāla daļas ir saglabājamas valsts īpašumā un lēma, ka VNĪ kapitāldaļas nav nododamas privatizācijai.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktam vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Ņemot vērā minēto, sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību VNĪ un precizēt vispārējo stratēģisko mērķi šādā redakcijā: ilgtspējīgi un efektīvi, izmantojot inovatīvus risinājumus un ievērojot augstus darba drošības standartus, sabiedrības interesēs pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, nepieciešami valsts institūcijām valsts funkciju veikšanai, valsts vai pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai, vienlaikus sniedzot ieguldījumu mūsdienīgas darba vides principu ieviešanā valsts pārvaldē un būvniecības nozares attīstībā. VNĪ nodrošināt lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izvērtējot VNĪ darbību (detalizēti skatīt anotācijas pielikumā), nav secināms, ka tā būtu pārveidojama par valsts pārvaldes iestādi vai valsts aģentūru.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
detalizēti skatīt anotācijas pielikumā.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Ziņojums "Par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un tās vispārējo stratēģisko mērķi"
2. pielikums
Nosaukums
Pakalpojumu saraksts, kurus valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pilnībā vai daļēji ir nodevusi ārpakalpojumā privātā sektora komersantiem
3. pielikums
Nosaukums
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldītie nekustamie īpašumi, attiecībā uz kuriem ievērojamas īpašas drošības prasības
4. pielikums
Nosaukums
Kontroljautājumi konkurences neitralitātes novērtēšanai
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk