Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze, kuru ilgstoši piemēro kadastrālo vērtību aprēķinam, apstiprināta ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam". Tā atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai uz 2012.- 2013. gadu, tāpēc kadastrālajās vērtībās veido būtiskas neatbilstības pret šodienas nekustamā īpašuma tirgus situāciju. Spēkā esošo kadastrālo vērtību aprēķinā izmanto Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kaut tie ir zaudējuši spēku līdz ar vērtēšanas metodikas pilnveidojumiem ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pieņemšanu. Šajos noteikumos veikti dažādi metodikas pilnveidojumi, taču jauna kadastrālo vērtību bāze nav apstiprināta.
Mērķa apraksts
Apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi, lai no 2025. gada 1. janvāra nodrošinātu universālo kadastrālo vērtību aprēķinu, kas nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Visa valsts
Norises laiks
15.10.2024. - 29.10.2024.
Informācija
Lūdzam sniegt viedokli par projektu līdz 2024.gada 29.oktobrim.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un lietotāji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un lietotāji.
Sagatavoja
Santa Bindere (VZD)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
15.10.2024. 14:47
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Atsaucoties uz Ministru kabineta izsludināto publisko apspriešanu par Ministru kabineta Noteikumu projektu “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam” (turpmāk Projekts) vēlos izteikt savus iebildumus pret to un lūdzu to nepieņemt.
Manā īpašumā atrodas nekustamais īpašums ar kad. Nr. 01005830020, kas sastāv no 1930.gadā būvētas vienstāvu dzīvojamās mājas 120 kv.m platībā, kas atrodas Bieriņu rajonā Rīgā un palīgēkām (turpmāk Ēku īpašums).
Zemesgrāmatas nodalījumā ieraksta Nr. 1.2. izdarīta atzīme ēkas saistītas ar zemes gabalu, kadastra numurs 01000830192.
Zemes gabals 900 kv.m.platībā, ar kadastra Nr. 01000830192 ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. 30014 (turpmāk Zemes īpašums) un īpašuma tiesības nostiprinātas citai fiziskai personai. Nodalījuma III daļas 1.iedaļā (Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu) izdarīts ieraksts ar Nr. 4.1 šādā redakcijā: Uz zemes gabala atrodas fiziskai personai piederošs namīpašums.
Tādējādi secināms ka attiecībā uz Ēku un Zemes īpašumu pastāv “piespiedu” nomas attiecības, jeb zemes likumiskās lietošanas attiecības.
Iepazīstoties ar Projektētiem un Prognozētiem (Fiskālā un Universālā vērtība) Zemes īpasuma novērtējumiem secināms, ka tie neatbilst faktiskajai un juridiskajai situācijai.
Kā atzinusi Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr. 2010-22-01 Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves). Tomēr to regulējums nevar kalpot par pamatu secinājumam, ka ar piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir tāda pati kā ar šāda veida tiesiskajām attiecībām neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība. Minēto nekustamo īpašumu vērtības atšķirības visupirms izriet no tā, ka īpašnieku rīcības brīvība piespiedu nomas gadījumā ir vairāk ierobežota nekā tādu īpašnieku rīcības brīvība, kuriem pieder ar šādām attiecībām neapgrūtināti īpašumi. Līdz ar to Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus.
No Zemes īpašuma Fiskālās vērtības redzams, ka 2024. un 2025.gadā tā noteikta EUR25571, kā nekādā veidā neapgrūtināts zemes gabals.
Bet Zemes īpašuma Universālā vērtība 2025.gadam noteikta EUR36728.
Nedz Zemes īpašuma Fiskālā, nedz Universālā vērtība neatbilst tirgus situācijai, jo tādiem apgrūtinātiem zemes īpašumiem tirgus vērtība ir krietni mazāka. Nav iedomājams, ka tādiem zemes gabaliem ar “piespiedu” attiecībām tiek noteikta kadastrālā vērtība, kā brīviem un neapbūvētajiem zemes gabaliem.
Pie šādiem apstākļiem, Zemes īpašuma universālajam novērtējumam 2025.gadā jābūt robežās no 10000 līdz 17000 eiro, kas atbilst faktiskajai un juridiskajai situācijai.
Nav saprotama metodika, kad pastāv zemes likumiskās lietošanas attiecības, kādi īpašumi kalpoja par salīdzināmiem īpašumiem, kuri tika ņemti par pamatu vērtības noteikšanai. Konstatējams, ka salīdzināmie īpašumi neatbilst Zemes īpašuma faktiskajai situācijai (tie nav apgrūtināti ar “piespiedu” nomu un daļa objekti veido vienotu īpašumu).
Projektā nav ņemts vērā, ka Zemes īpašuma lietošanas mērķis ir dzīvojamās mājas apbūve. Uz Zemes īpašuma ir uzbūvēts Ēku īpašums, kuru Zemes īpašuma īpašnieks nevar nojaukt. Tādejādi secināms, ka uz likuma pamata Zemes īpašuma īpašnieka tiesības ir būtiski apgrūtinātas (viņam nav iespējas nedz rīkoties ar savu īpašumu, nedz to lietot), kam jābūt atspoguļotam arī Zemes īpašuma vērtībā, kas nav izdarīts.
Nav pieņemams, ka Zemes īpašuma īpašums tiek novērtēts, ka neapbūvēts un neapgrūtināts īpašums.
Arī vēlos pievērst uzmanību tam apstāklim, ka Projektā 1.pielikumā “Universālo kadastrālo vērtību aprēķinam saistītās metodikas izmaiņas” norādīts, ka Lai novērtētu izstrādātās vērtību bāzes atbilstību nekustamā īpašuma tirgus informācijai, savrupmāju apbūves teritorijās izvērtē zemes un ēkas daļas procentuālo sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā - no darījuma kopējās summas atņemot zemes vērtību atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai attiecīgajā laika periodā un atlikušo darījuma summas daļu attiecinot uz zemes vienības esošo ēku vai ēkām. Procentuālo zemes un ēku sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā pa teritoriju grupām publicē pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi.
Apstākļos, kad zeme apbūvēta ar ēku (pie apstākļiem, kad ēka nav nolietota un ekspluatēta), zemes vērtībai jāsastāda apmēram ¼ daļa no kopējas zemes un apbūves vērtības.
Metodika, kas noradīta Anotācijas 1.pielikumā nav saprotama, ka arī aprēķinot vērtības nav ņemtas vērā Satversmes tiesa sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 izdarītas atziņas un jau tāpēc Projekts nav pieņemams.
Arī nav saprotama metodika ka piemērojama citiem īpašumiem, t.i. kādi īpašumi kalpoja par salīdzināmiem īpašumiem konkrētajās vietās visas Latvijas teritorijā. Šiem īpašumiem, kas kalpoja par paraugiem konkrētajās vietās ir jābūt zināmiem.
Manā īpašumā atrodas nekustamais īpašums ar kad. Nr. 01005830020, kas sastāv no 1930.gadā būvētas vienstāvu dzīvojamās mājas 120 kv.m platībā, kas atrodas Bieriņu rajonā Rīgā un palīgēkām (turpmāk Ēku īpašums).
Zemesgrāmatas nodalījumā ieraksta Nr. 1.2. izdarīta atzīme ēkas saistītas ar zemes gabalu, kadastra numurs 01000830192.
Zemes gabals 900 kv.m.platībā, ar kadastra Nr. 01000830192 ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. 30014 (turpmāk Zemes īpašums) un īpašuma tiesības nostiprinātas citai fiziskai personai. Nodalījuma III daļas 1.iedaļā (Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu) izdarīts ieraksts ar Nr. 4.1 šādā redakcijā: Uz zemes gabala atrodas fiziskai personai piederošs namīpašums.
Tādējādi secināms ka attiecībā uz Ēku un Zemes īpašumu pastāv “piespiedu” nomas attiecības, jeb zemes likumiskās lietošanas attiecības.
Iepazīstoties ar Projektētiem un Prognozētiem (Fiskālā un Universālā vērtība) Zemes īpasuma novērtējumiem secināms, ka tie neatbilst faktiskajai un juridiskajai situācijai.
Kā atzinusi Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr. 2010-22-01 Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves). Tomēr to regulējums nevar kalpot par pamatu secinājumam, ka ar piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir tāda pati kā ar šāda veida tiesiskajām attiecībām neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība. Minēto nekustamo īpašumu vērtības atšķirības visupirms izriet no tā, ka īpašnieku rīcības brīvība piespiedu nomas gadījumā ir vairāk ierobežota nekā tādu īpašnieku rīcības brīvība, kuriem pieder ar šādām attiecībām neapgrūtināti īpašumi. Līdz ar to Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus.
No Zemes īpašuma Fiskālās vērtības redzams, ka 2024. un 2025.gadā tā noteikta EUR25571, kā nekādā veidā neapgrūtināts zemes gabals.
Bet Zemes īpašuma Universālā vērtība 2025.gadam noteikta EUR36728.
Nedz Zemes īpašuma Fiskālā, nedz Universālā vērtība neatbilst tirgus situācijai, jo tādiem apgrūtinātiem zemes īpašumiem tirgus vērtība ir krietni mazāka. Nav iedomājams, ka tādiem zemes gabaliem ar “piespiedu” attiecībām tiek noteikta kadastrālā vērtība, kā brīviem un neapbūvētajiem zemes gabaliem.
Pie šādiem apstākļiem, Zemes īpašuma universālajam novērtējumam 2025.gadā jābūt robežās no 10000 līdz 17000 eiro, kas atbilst faktiskajai un juridiskajai situācijai.
Nav saprotama metodika, kad pastāv zemes likumiskās lietošanas attiecības, kādi īpašumi kalpoja par salīdzināmiem īpašumiem, kuri tika ņemti par pamatu vērtības noteikšanai. Konstatējams, ka salīdzināmie īpašumi neatbilst Zemes īpašuma faktiskajai situācijai (tie nav apgrūtināti ar “piespiedu” nomu un daļa objekti veido vienotu īpašumu).
Projektā nav ņemts vērā, ka Zemes īpašuma lietošanas mērķis ir dzīvojamās mājas apbūve. Uz Zemes īpašuma ir uzbūvēts Ēku īpašums, kuru Zemes īpašuma īpašnieks nevar nojaukt. Tādejādi secināms, ka uz likuma pamata Zemes īpašuma īpašnieka tiesības ir būtiski apgrūtinātas (viņam nav iespējas nedz rīkoties ar savu īpašumu, nedz to lietot), kam jābūt atspoguļotam arī Zemes īpašuma vērtībā, kas nav izdarīts.
Nav pieņemams, ka Zemes īpašuma īpašums tiek novērtēts, ka neapbūvēts un neapgrūtināts īpašums.
Arī vēlos pievērst uzmanību tam apstāklim, ka Projektā 1.pielikumā “Universālo kadastrālo vērtību aprēķinam saistītās metodikas izmaiņas” norādīts, ka Lai novērtētu izstrādātās vērtību bāzes atbilstību nekustamā īpašuma tirgus informācijai, savrupmāju apbūves teritorijās izvērtē zemes un ēkas daļas procentuālo sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā - no darījuma kopējās summas atņemot zemes vērtību atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai attiecīgajā laika periodā un atlikušo darījuma summas daļu attiecinot uz zemes vienības esošo ēku vai ēkām. Procentuālo zemes un ēku sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā pa teritoriju grupām publicē pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi.
Apstākļos, kad zeme apbūvēta ar ēku (pie apstākļiem, kad ēka nav nolietota un ekspluatēta), zemes vērtībai jāsastāda apmēram ¼ daļa no kopējas zemes un apbūves vērtības.
Metodika, kas noradīta Anotācijas 1.pielikumā nav saprotama, ka arī aprēķinot vērtības nav ņemtas vērā Satversmes tiesa sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 izdarītas atziņas un jau tāpēc Projekts nav pieņemams.
Arī nav saprotama metodika ka piemērojama citiem īpašumiem, t.i. kādi īpašumi kalpoja par salīdzināmiem īpašumiem konkrētajās vietās visas Latvijas teritorijā. Šiem īpašumiem, kas kalpoja par paraugiem konkrētajās vietās ir jābūt zināmiem.
29.10.2024. 22:50
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu palielināt kadastrālāsē vērtības nekustamajiem īpaššumiem, jo tas būtiski ietekmē mājsaimniecību izdzīvošanu, kā arī uzņēmējdarbības attīstību, tajā skaitā patēriņa preču cenu ievērojamu celšanos.
29.10.2024. 22:53
Eduards Kolosunovs
Iebilstu un esmu pret ši likuma projektu.
1. Īpašuma vērtības neatbilstība infrastruktūras attīstībai un izmantošanas iespējām
Kadastrālas vērtības pieaugums, kas balstīts uz tirgus cenas, neatspoguļo reālo infrastruktūras stāvokli un īpašuma vertibu. Īpašumos, kas atrodas mazāk attīstītās vai attālākās teritorijās, trūkst kvalitatīvas infrastruktūras (ceļi, sabiedriskais transports, ūdensapgāde), un tas būtiski ierobežo to tirgus vērtību, neraugoties uz oficiāli paaugstinātu kadastrālo vērtību. Šādās vietās īpašniekiem nav iespējams izmantot savus īpašumus efektīvi, bet tie vienalga tiek aplikti ar augstāku nodokli.
2.Sociālā taisnīguma trūkums
Kadastrālās vērtības pieaugums un tam sekojošs nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums nesamērīgi ietekmēs visas Latvijas mājsaimniecības, it īpaši pensionārus un personas, kuras dzīvo savos īpašumos, bet neizmanto tos komerciāliem mērķiem. Paredzētā sistēma, kurā vērtību celšana nav pilnībā balstīta uz objektīviem un konkretiem kritērijiem, var novest pie tā, ka daudzi cilvēki būs spiesti pārdot un pat zaudet savus īpašumus, jo bus spiesti maksāt paaugstināto un nesamērīgo NIN savam ipašumam.
3. Īpašuma vērtības palielinašana un īpašuma nodokļa sloga palielināšana.
Pašā pamatā, tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas "Cilvēka pamattiesības" 96. pantu: "Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību". Ceļot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un pamatojoties uz to, palielinot nekustamā īpašuma nodokļu apmēru, pastav liela iespeja ka Latvijas iedzivotajiem nebus iespejas samaksat NIN, lidz ar to šis likumprojekts apdraud šo ipašumu zaudet.
1. Īpašuma vērtības neatbilstība infrastruktūras attīstībai un izmantošanas iespējām
Kadastrālas vērtības pieaugums, kas balstīts uz tirgus cenas, neatspoguļo reālo infrastruktūras stāvokli un īpašuma vertibu. Īpašumos, kas atrodas mazāk attīstītās vai attālākās teritorijās, trūkst kvalitatīvas infrastruktūras (ceļi, sabiedriskais transports, ūdensapgāde), un tas būtiski ierobežo to tirgus vērtību, neraugoties uz oficiāli paaugstinātu kadastrālo vērtību. Šādās vietās īpašniekiem nav iespējams izmantot savus īpašumus efektīvi, bet tie vienalga tiek aplikti ar augstāku nodokli.
2.Sociālā taisnīguma trūkums
Kadastrālās vērtības pieaugums un tam sekojošs nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums nesamērīgi ietekmēs visas Latvijas mājsaimniecības, it īpaši pensionārus un personas, kuras dzīvo savos īpašumos, bet neizmanto tos komerciāliem mērķiem. Paredzētā sistēma, kurā vērtību celšana nav pilnībā balstīta uz objektīviem un konkretiem kritērijiem, var novest pie tā, ka daudzi cilvēki būs spiesti pārdot un pat zaudet savus īpašumus, jo bus spiesti maksāt paaugstināto un nesamērīgo NIN savam ipašumam.
3. Īpašuma vērtības palielinašana un īpašuma nodokļa sloga palielināšana.
Pašā pamatā, tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas "Cilvēka pamattiesības" 96. pantu: "Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību". Ceļot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un pamatojoties uz to, palielinot nekustamā īpašuma nodokļu apmēru, pastav liela iespeja ka Latvijas iedzivotajiem nebus iespejas samaksat NIN, lidz ar to šis likumprojekts apdraud šo ipašumu zaudet.
29.10.2024. 22:53
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret kadastra vērtību tik krasai palielināšanai!!! Tas ir reāls ceļš uz pilnīgu Latvijas kā valsts iznīcināšanu, jo Dzimteni nāksies pamest pēdējiem pilsoņiem , kas šeit vēl ir palikuši. Man ir sāpīgi, ka tas ir jāraksta, jo nejūta, ka valdībai kaut nedaudz interesē tautas dzīves līmenis.
29.10.2024. 22:59
Agnese Staņislavska
Kategoriski iebilstu pret NĪ kadastrālo vērtību un, līdz ar to, NĪ nodokļa palielinājumu. Priekšlikums - pacelt no plaukta noputējušo 60+ tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par NĪ nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Ņemiet piemēru no Igaunijas, kur iedzīvotājiem tiešām pieder viņu iegādātie īpašumi un nodoklis par vienīgo īpašumu nav jāmaksā. Šis nav veids, kā aizpildīt budžeta deficītu.
Paldies!
Paldies!
29.10.2024. 22:59
Fiziska persona
Esmu pret Kadastrālās vērtības paaugstināšanu un Nekustamā īpašuma nodokli kā tādu!
Uzskatu, ka nedrīkst aplikt ar nodokli iedzīvotājam piederošu mājokli!
Varbūt laiks domāt par iedzīvotājiem Latvijā, lai nepazaudētu tos, kas mums vēl atlikuši, un pārstāt aplikt ar nodokli pat īpašumā esošo deklarēto mājvietu!!!
Uzskatu, ka nedrīkst aplikt ar nodokli iedzīvotājam piederošu mājokli!
Varbūt laiks domāt par iedzīvotājiem Latvijā, lai nepazaudētu tos, kas mums vēl atlikuši, un pārstāt aplikt ar nodokli pat īpašumā esošo deklarēto mājvietu!!!
29.10.2024. 23:04
Biedrība "Latvijas Permakultūras biedrība"
Latvijas Permakultūras biedrība (LPB) pievērš uzmanību tam, ka kadastrālās vērtības bāzes noteikumu projektā noteiktie vērtību pieaugumi ir būtiski un nesamērīgi, jo tie neatspoguļo aktuālās nekustamo īpašumu tirgus cenas, bet gan šķietami mehānisku esošo vērtību palielinājumu. Tā rezultātā šīs izmaiņas var novest pie būtiskām finansiālām grūtībām lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju un īpašnieku.
Latvijas Permakultūras biedrība iebilst:
1.Noteiktās kadastrālās vērtības mūsu analizētajos piemēros ir augstākas par reālo īpašumu pārdošanas cenām. Tādējādi pastāv risks, ka vismaz daļai īpašumu kadastrālās vērtības būs nesamērīgas un, nākotnē tās izmantojot nodokļa aprēķiniem, veidos pārāk lielu finansiālo slogu īpašniekiem, it īpaši lauku reģionos, kur tirgus cenas bieži ir zemākas par noteikto kadastrālo vērtību.
2.LPB pārstāv ilgtspējīgas attīstības principus, kas ietver īpašumu saudzīgu izmantošanu un permakultūras pieeju, kas atbalsta harmoniju starp cilvēkiem un dabu. Straujš nodokļu sloga pieaugums, kas nākotnē visdrīzāk tiks balstīts uz paaugstinātām kadastrālajām vērtībām, var atturēt īpašniekus no dabai draudzīgu apsaimniekošanas metožu pielietošanas un radīt papildu šķēršļus ilgtspējīgas saimniekošanas attīstībai.
3.Straujš kadastrālās vērtības pieaugums īpaši skars lauku reģionu iedzīvotājus, kam var būt ierobežotas iespējas veikt nodokļu maksājumus atbilstoši jaunajām vērtībām. Tas veicina cilvēku izceļošanu no lauku teritorijām, kas ir pretrunā ar valsts mērķiem veicināt reģionu attīstību un apdzīvotību.
4.Jaunie noteikumi neatbilst labas pārvaldības principiem, jo tie nav balstīti uz sabalansētu izvērtējumu un sabiedrības interesēm:
4.1. Neatbilstība tiesiskās paļāvības principam
Anotācijā izklāstītais ietver vēsturiskās tirgus informācijas izmantošanu kadastrālo vērtību aprēķinam un plānotās izmaiņas vērtēšanas metodikā. Pēkšņa vērtību pieauguma piemērošana, kas var būtiski ietekmēt nekustamo īpašumu īpašniekus, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai izmaiņas, kas būtiski ietekmē indivīdu tiesības un pienākumus, notiktu paredzamā un saprotamā veidā, ļaujot pielāgoties pārmaiņām. Šajā gadījumā vērtību bāze ir balstīta uz datiem, kas ne vienmēr precīzi atspoguļo pašreizējo tirgus situāciju, jo aptver ilgu laika posmu (2012–2022), un īpaši agrākie dati vairs neatbilst šodienas nekustamā īpašuma tirgus realitātei.
4.2. Neatbilstība īpašuma tiesību aizsardzībai
Satversmes 105. pants garantē ikvienam tiesības uz īpašumu, bet pieļauj tādu tiesību ierobežojumus, kuri ir samērīgi un pamatoti sabiedrības labklājības nolūkos. Nepamatots un nesamērīgs kadastrālo vērtību pieaugums, kā to paredz noteikumu projekts, var novest pie pārmērīgas īpašuma nodokļu sloga, tādējādi radot īpašuma tiesību aizskārumu, kas neatbilst samērīguma principam. Turklāt pieaugums var izraisīt īpašumu piespiedu pārdošanu vai īpašnieku aiziešanu no lauksaimniecības zemes vai cita veida nekustamiem īpašumiem, ko tie iepriekš varēja finansiāli atļauties.
4.3. Piedāvāto aprēķinu un datu izmantošanas pamatojuma trūkums
Projektā minēta laika korekcijas izmantošana, lai pielāgotu vērtības 2022. gada līmenim. Tomēr noteikumu projektā nav pilnībā izskaidrota izvēlētās korekcijas metodika un tās izmantošanas pamatojums, radot šaubas par vērtību aprēķinu ticamību. Šāda neskaidrība var novest pie tā, ka aprēķinātā vērtība ir subjektīva un neatspoguļo objektīvo īpašuma tirgus cenu.
4.4. Atsauce uz 2022. gada cenu līmeni – ierobežotā vērtību korekcijas iespēja
Likumprojekts paredz piemērot kadastrālo vērtību bāzi, kas atspoguļo cenu līmeni 2022. gada 1. jūlijā. Ņemot vērā tirgus svārstības un iespējamo cenu samazināšanos pēc šī datuma, vērtību korekcijas iespējas ir ierobežotas. Universālās kadastrālās vērtības precīzam noteikšanas datumam būtu jāietver aktualizācijas mehānisms, kas ļauj pielāgot kadastrālās vērtības gadījumos, kad tirgus situācija krasi mainās, lai neradītu nesamērīgu slogu īpašniekiem.
-----
Latvijas Permakultūras biedrība aicina izstrādāt risinājumu, kas atbilst sabiedrības interesēm, atbalsta ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un nodrošina kadastrālo vērtību noteikšanas atbilstību reālajai tirgus situācijai.. Būtu nepieciešams plašāks konsultāciju process ar īpašniekiem, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, lai labāk izprastu šo izmaiņu ietekmi un identificētu risinājumus, kas mazinātu potenciālās negatīvās sekas.
Latvijas Permakultūras biedrība iebilst:
1.Noteiktās kadastrālās vērtības mūsu analizētajos piemēros ir augstākas par reālo īpašumu pārdošanas cenām. Tādējādi pastāv risks, ka vismaz daļai īpašumu kadastrālās vērtības būs nesamērīgas un, nākotnē tās izmantojot nodokļa aprēķiniem, veidos pārāk lielu finansiālo slogu īpašniekiem, it īpaši lauku reģionos, kur tirgus cenas bieži ir zemākas par noteikto kadastrālo vērtību.
2.LPB pārstāv ilgtspējīgas attīstības principus, kas ietver īpašumu saudzīgu izmantošanu un permakultūras pieeju, kas atbalsta harmoniju starp cilvēkiem un dabu. Straujš nodokļu sloga pieaugums, kas nākotnē visdrīzāk tiks balstīts uz paaugstinātām kadastrālajām vērtībām, var atturēt īpašniekus no dabai draudzīgu apsaimniekošanas metožu pielietošanas un radīt papildu šķēršļus ilgtspējīgas saimniekošanas attīstībai.
3.Straujš kadastrālās vērtības pieaugums īpaši skars lauku reģionu iedzīvotājus, kam var būt ierobežotas iespējas veikt nodokļu maksājumus atbilstoši jaunajām vērtībām. Tas veicina cilvēku izceļošanu no lauku teritorijām, kas ir pretrunā ar valsts mērķiem veicināt reģionu attīstību un apdzīvotību.
4.Jaunie noteikumi neatbilst labas pārvaldības principiem, jo tie nav balstīti uz sabalansētu izvērtējumu un sabiedrības interesēm:
4.1. Neatbilstība tiesiskās paļāvības principam
Anotācijā izklāstītais ietver vēsturiskās tirgus informācijas izmantošanu kadastrālo vērtību aprēķinam un plānotās izmaiņas vērtēšanas metodikā. Pēkšņa vērtību pieauguma piemērošana, kas var būtiski ietekmēt nekustamo īpašumu īpašniekus, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai izmaiņas, kas būtiski ietekmē indivīdu tiesības un pienākumus, notiktu paredzamā un saprotamā veidā, ļaujot pielāgoties pārmaiņām. Šajā gadījumā vērtību bāze ir balstīta uz datiem, kas ne vienmēr precīzi atspoguļo pašreizējo tirgus situāciju, jo aptver ilgu laika posmu (2012–2022), un īpaši agrākie dati vairs neatbilst šodienas nekustamā īpašuma tirgus realitātei.
4.2. Neatbilstība īpašuma tiesību aizsardzībai
Satversmes 105. pants garantē ikvienam tiesības uz īpašumu, bet pieļauj tādu tiesību ierobežojumus, kuri ir samērīgi un pamatoti sabiedrības labklājības nolūkos. Nepamatots un nesamērīgs kadastrālo vērtību pieaugums, kā to paredz noteikumu projekts, var novest pie pārmērīgas īpašuma nodokļu sloga, tādējādi radot īpašuma tiesību aizskārumu, kas neatbilst samērīguma principam. Turklāt pieaugums var izraisīt īpašumu piespiedu pārdošanu vai īpašnieku aiziešanu no lauksaimniecības zemes vai cita veida nekustamiem īpašumiem, ko tie iepriekš varēja finansiāli atļauties.
4.3. Piedāvāto aprēķinu un datu izmantošanas pamatojuma trūkums
Projektā minēta laika korekcijas izmantošana, lai pielāgotu vērtības 2022. gada līmenim. Tomēr noteikumu projektā nav pilnībā izskaidrota izvēlētās korekcijas metodika un tās izmantošanas pamatojums, radot šaubas par vērtību aprēķinu ticamību. Šāda neskaidrība var novest pie tā, ka aprēķinātā vērtība ir subjektīva un neatspoguļo objektīvo īpašuma tirgus cenu.
4.4. Atsauce uz 2022. gada cenu līmeni – ierobežotā vērtību korekcijas iespēja
Likumprojekts paredz piemērot kadastrālo vērtību bāzi, kas atspoguļo cenu līmeni 2022. gada 1. jūlijā. Ņemot vērā tirgus svārstības un iespējamo cenu samazināšanos pēc šī datuma, vērtību korekcijas iespējas ir ierobežotas. Universālās kadastrālās vērtības precīzam noteikšanas datumam būtu jāietver aktualizācijas mehānisms, kas ļauj pielāgot kadastrālās vērtības gadījumos, kad tirgus situācija krasi mainās, lai neradītu nesamērīgu slogu īpašniekiem.
-----
Latvijas Permakultūras biedrība aicina izstrādāt risinājumu, kas atbilst sabiedrības interesēm, atbalsta ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un nodrošina kadastrālo vērtību noteikšanas atbilstību reālajai tirgus situācijai.. Būtu nepieciešams plašāks konsultāciju process ar īpašniekiem, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, lai labāk izprastu šo izmaiņu ietekmi un identificētu risinājumus, kas mazinātu potenciālās negatīvās sekas.
29.10.2024. 23:08
Fiziska persona
Anotācijas 1.3. punktā ir ļoti daudz tehniskas (un nelasāmas) informācijas, t.sk. par nekustamā īpašuma darījumu maksu izmaiņām pēdējos gados, kas ļauj secināt to, ka ir bijis būtisks maksas pieaugums par noteikta veida nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumu ietvaros. Tai skaitā norādīts, ka atsevišķās teritorijās un segmentos darījumu cenas pieaugušas pat 3-4 reizes. Dažviet ir spriests par izmaiņām bāzes vērtībās, izmaiņām kadastrālo vērtību summās u.tml., kas sniedz vāju priekštatu par gaidāmajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Lēmuma pieņemšanai un sabiedrības izpratnes veidošanai konkrētā normatīvā akta projekta anotācijā būtu jāatspoguļo gaidāmās izmaiņas - kaut vai ar noteiktu konkrētu anonimizētu piemēru palīdzību (piemēram – apbūves zemei, zemei zem daudzdzīvokļu ēkām, dzīvokļu īpašumiem u.tml. atbilstoši izmantotajai klasifikācijai) tas, par cik mainīsies kadastrālā vērtība (universālā iepretim fiskālajai u.tml.), piemēram, dzīvokļa īpašumam (un ne tikai) Rīgā noteiktā rajonā, Ogrē noteiktā rajonā, Jūrmalā, Liepājā, Valmierā kā arī citviet dažādiem objektiem. Sabiedrībai būtu jāsniedz informācija viegli saprotamā un reālu priekštatu sniedzošā, paskaidrojošā veidā.
29.10.2024. 23:10
Fiziska persona
Saskaņā ar anotācijas 1.2. punktā norādīto grozījumu mērķis ir apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi, lai no 2025. gada 1. janvāra nodrošinātu universālo kadastrālo vērtību aprēķinu, kas nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā.
Saskaņā ar anotācijas 1.3. punktā norādīto, lai nodrošinātu Kadastra likuma prasību, ka kadastrālās vērtības nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā, konkrēta objekta kadastrālās vērtības aprēķinā tiek piemērots vērtību samazinošais koeficients 0,8.
No minētā izriet, ka ar grozījumiem tiek piedāvāts viens noteikts risinājums, kura ietvaros izstrādātāji tiecas universālo kadastrālo vērtību noteikt 80 procentu apmērā no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Šāds risinājums raksturo ļoti šauru un neprecīzu Kadastra likumā ietverto atbilstošo normu izpratni (pamatnormas un pārejas noteikumi). Proti, likums paredz 2024. gadā izstrādāt un Ministru kabinetam apstiprināt risinājumu kadastrālās vērtības bāzes universālās kadastrālās vērtības aprēķinam, kas nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Virzot jautājumu par jaunu vērtību apstiprināšanu izpildvaras līmenī uzsvars būtu jāliek uz Kadastra likumā ietverto nosacījumu “nepārsniedz 80 procentus”. Likumā nav noteikts, ka šiem grozījumiem jāparedz risinājums, kura ietvaros universālā kadastrālā vērtība tiek noteikta tieši 80 procentu apmērā no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa attiecīgajā brīdī. Tādējādi Ministru kabinetam, konceptuāli lemjot par šo jautājumu, būtu jāaplūko vismaz 2-3 alternatīvas, piemēram, 40%, 60% un 80%. Anotācijā ir norādīts, ka alternatīvas nav aplūkotas, kas šādā nopietnā jautājumā nebūtu pieņemami, jo tas faktiski nozīmētu, ka pēc būtības izvēlētajam risinājumam nav izvērsta pamatojuma, tas ir, vienīgais pamatojums ir likumā noteiktais, kas turklāt šajā projekta redakcijā no gramatikas un loģikas viedokļa tiek būtiski šaurāk interpretēts nekā pienāktos. Tas savukārt nozīmē, ka attiecīgais pamatojums netiek atbilstoši izmantots. Kopumā ir pamats uzskatīt, ka ar grozījumiem tiek sašaurināts aplūkojamais jautājums, kas savukārt ietver nopietnas konsekvences sabiedrībai kopumā.
Saskaņā ar anotācijas 1.3. punktā norādīto, lai nodrošinātu Kadastra likuma prasību, ka kadastrālās vērtības nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā, konkrēta objekta kadastrālās vērtības aprēķinā tiek piemērots vērtību samazinošais koeficients 0,8.
No minētā izriet, ka ar grozījumiem tiek piedāvāts viens noteikts risinājums, kura ietvaros izstrādātāji tiecas universālo kadastrālo vērtību noteikt 80 procentu apmērā no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Šāds risinājums raksturo ļoti šauru un neprecīzu Kadastra likumā ietverto atbilstošo normu izpratni (pamatnormas un pārejas noteikumi). Proti, likums paredz 2024. gadā izstrādāt un Ministru kabinetam apstiprināt risinājumu kadastrālās vērtības bāzes universālās kadastrālās vērtības aprēķinam, kas nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Virzot jautājumu par jaunu vērtību apstiprināšanu izpildvaras līmenī uzsvars būtu jāliek uz Kadastra likumā ietverto nosacījumu “nepārsniedz 80 procentus”. Likumā nav noteikts, ka šiem grozījumiem jāparedz risinājums, kura ietvaros universālā kadastrālā vērtība tiek noteikta tieši 80 procentu apmērā no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa attiecīgajā brīdī. Tādējādi Ministru kabinetam, konceptuāli lemjot par šo jautājumu, būtu jāaplūko vismaz 2-3 alternatīvas, piemēram, 40%, 60% un 80%. Anotācijā ir norādīts, ka alternatīvas nav aplūkotas, kas šādā nopietnā jautājumā nebūtu pieņemami, jo tas faktiski nozīmētu, ka pēc būtības izvēlētajam risinājumam nav izvērsta pamatojuma, tas ir, vienīgais pamatojums ir likumā noteiktais, kas turklāt šajā projekta redakcijā no gramatikas un loģikas viedokļa tiek būtiski šaurāk interpretēts nekā pienāktos. Tas savukārt nozīmē, ka attiecīgais pamatojums netiek atbilstoši izmantots. Kopumā ir pamats uzskatīt, ka ar grozījumiem tiek sašaurināts aplūkojamais jautājums, kas savukārt ietver nopietnas konsekvences sabiedrībai kopumā.
29.10.2024. 23:12
Anita Švarca - Anita Švarca
Esmu pret nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un attiecīgi nekustamā īpašuma nodokļa celšanu
29.10.2024. 23:12
Fiziska persona
Iebildums. Ar noteikumu projektu tiek virzītas fundamentālas izmaiņas kadastrālo vērtību noteikšanā un lielumā, līdz ar to būtu nepieciešams, lai anotācijā tiktu plaši izvērtētas dažādas ietekmes, t.sk. izvērtējums par prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem.
29.10.2024. 23:13
Fiziska persona
Iebildums. Noteikumu projekta anotācijā un pašā noteikumu projektā nepieciešams atspoguļot to, kā, piemēram, ēkas tehniskais stāvoklis un arī vidi degradējošas ēkas statuss ietekmēs attiecīgas kadastrālās vērtības. Šie lielumi var būt izšķiroši gan nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanā, gan arī tiem būtu jābūt ar lielu nozīmi vērtējot piemērojamo NĪN. Tas būtu jādara tagad, jo, cik noprotams, universālās vērtības noteikšana tiek veikta pārejas posmā uz krietni augstākām fiskālām kadastrālajām vērtībām pēc dažiem gadiem. Nebūtu pieļaujami, ka eventuāli īpašumiem, kas, piemēram, ir vai tiks atzīti par vidi degradējošiem, tiktu noteikta nepamatoti augsta kadastrālā vērtība (piemēram, projektā virzītie 80 procenti no vidējās tirgus cenas, kas būtu neadekvāti) un pie maksājamās maksimālās NĪN likmes (3%) iedzīvotāji, jo īpaši no sociāli neaizsargātākām grupām tiktu nepamatoti sodīti ar kopējai realitātei neatbilstošu NĪN slogu. Šāds rezultāts būtu noteiktas socialās grupas un noteiktu īpašumu īpašniekus diskriminējošs.
29.10.2024. 23:15
Fiziska persona
Iebildums. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ar šiem grozījumiem noteiktās universālās kadastrālās vērtības, sākot ar 2025. gada 1. janvāri būs izmantojamas, piemēram, nosakot zemes atsavināšanas maksu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumos. No projekta un anotācijas nav skaidrs, cik lielas būs izmaiņas piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai salīdzinājumā ar šā brīža situāciju. Tas būtu jāatspoguļo anotācijā, jo tiešā veidā var ietekmēt piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Anotācijā būtu nepieciešams skaidri norādīt, ka iepriekš (līdz 2024. gada 31. decembrim) Valsts zemes dienesta noteiktā zemes atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama 2 gadus no atbilstoša Valsts zemes dienesta paziņojuma brīža. Būtu arī jāizvērtē, vai attiecībā uz attiecīgās atsavināšanas maksas noteikšanu nebūtu pamatoti noteikt pārejas periodu – proti – visiem procesiem, kas ir uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, atsavināšanas maksu nosaka saskāņā ar līdzšinējo pieeju. Tādā veidā varētu izvairīties no situācijas, ka, piemēram, vieniem īpašniekiem 2025. gadā ir viena atpirkuma maksa, kamēr citiem – cita.
29.10.2024. 23:18
Fiziska persona
Iebildums. Ņemot vērā, ka ir gaidāms būtisks universālās kadastrālās vērtības pieaugums iepretim fiskālajai kadastrālajai vērtībai, sagaidāms, ka zemes likumiskās lietošanas maksa, sākot ar 2025. gada 1. janvāri varēs tikt noteikta no universālās kadastrālās vērtības. Ja tas tā ir, lūgums to skaidri un gaiši anotācijā norādīt. Ja tas tā nav, lūgums to anotācijā norādīt un skaidrot.
29.10.2024. 23:18
Fiziska persona
Iebildums. Anotācijas 2.1. sadaļā pie ietekmes apraksta ir minēts, cik daudz objektu un kādi subjekti tiks ietekmēti ar universālās kadastrālās vērtības noteikšanu, bet nav noteikts – kāda būs šī ietekme, kaut vai, piemēram, proporcionāli par cik attiecīgā vērtība būs, piemēram, procentos lielāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Kā arī nav noteikts, kad un kāda finansiāla rakstura ietekme no šī projekta attiecīgiem subjektiem varētu būt. Būtu nepieciešams papildināt ar šīm lietām u.tml.
29.10.2024. 23:19
Fiziska persona
Esmu pret nodokļa celšanu, jau tā tas kļuvis neadekvāts.
29.10.2024. 23:19
Fiziska persona
Iebildums. Anotācijas 2.2. punktā būtu jāiekļauj informācija par dažāda veida ietekmēm, t.sk. uz nozaru konkurētspēju un uz tautsaimniecību.
29.10.2024. 23:19
Fiziska persona
Iebildums. Anotācijā nav norādīts kā mainīsies universālā kadastrālā vērtība gadījumā, ja kritīsies nekustamā īpašuma cenas. Būtu jāpapildina ar šāda veida informāciju.
29.10.2024. 23:21
Fiziska persona
Iebildums. Anotācijas 2.3. punktā būtu jāiekļauj ar šo projektu virzīto izmaiņu administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, kas šobrīd iztrūkst.
29.10.2024. 23:22
Jānis Špīlbergs
Kategoriski iebilstu par jebkuru nodokļu palielināšanu "kurjatņikā" (Latvijā). Ekonomiski aktīvie cilvēki lielā daudzumā atstāj šo "laimes zemi" (emigrē), mūs, kas uztur šo zemi, paliek mazāk. Ierēdņu skaits un birokrātija tikai palielinās, ...KAD BEIDZOT JŪS SĀKSIET DOMĀT PAR MŪSU NĀCIJU un TAUTU!!!!!!!!!!!!! Skatoties uz neadekvāto līdzekļu tērēšanu, izšķērdēšanu, nopļakarēšanu utt. MŪSU VALSTS pastāvēšana tiek apdraudēta un iespējama neatgriezeniska degradācija. Ceru, ka kādam pie jums tur augšā, vēl ir palicis piliens no veselā saprāta, un jūs neveiksiet nācijas "genocīdu". Visi jūsu darbi tiek piefiksēti un noteikti par to nāksies atbildēt, ....visiem vietas AIR BALTIC lidmašīnā nepietiks, neaizbēgsiet..........
29.10.2024. 23:23
Fiziska persona
Iebilstu pret tik strauju kadastrālās vērtības celšanu.
29.10.2024. 23:23
Fiziska persona
Iebildums. Anotācijas 3. punktā īpaši svarīgi iekļaut plānoto ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem gan caur vidēja termiņa perspektīvu kontekstā ar lietošanas tiesību izmantošanu un ar to saistītiem maksājumiem (prognozētajām izmaiņām) un attiecīgo tiesību izbeigšanu (ņemot vērā cenu pieaugumu), kā arī kontekstā ar to – kā un kad pieaugs NĪN maksājumi (arī tad, ja pēc 3 gadu perioda). Ja šī informācija daļēji attiecas uz laiku pēc 2027. gada, lūgums to atspoguļot atbilstošā anotācijas punktā.
29.10.2024. 23:24
Fiziska persona
Iebildums. Būtu nepieciešams anotācijā iekļaut informāciju par kadastrālās vērtības izmaiņu prognozēm tuvākajiem 3-5 gadiem, ņemot vērā arī nekustamā īpašuma nozares attīstības pārskatus u.tml.
29.10.2024. 23:24
Fiziska persona
Iebildums. Būtu nepieciešams iekļaut informāciju par projekta ietekmi uz iedzīvotāju socialo situāciju.
Līdztekus minētajam lūgums ņemt vērā, ka visi manis veiktie ieraksti attiecībā uz konkrēto noteikumu projektu ir iebildumi.
Līdztekus minētajam lūgums ņemt vērā, ka visi manis veiktie ieraksti attiecībā uz konkrēto noteikumu projektu ir iebildumi.
29.10.2024. 23:26
Lilita Miķelsone - Pilsone
Esmu pret zemes nodokļa palielināšanu. Esmu pat atbrīvošanu no zemes nodokļa,ja ir tikai 1 zemes īpašums.
29.10.2024. 23:35
Atlasīti 5307 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25