Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešamība izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu interešu konflikta novēršanai publiskajā sektorā, definējot ētikas standartus un nodrošinot uzraudzības mehānismus, lai stiprinātu amatpersonu godprātību un sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.
Mērķa apraksts
Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums (turpmāk – likums) ir izstrādāts, ievērojot Latvijas Republikai saistošās starptautiskās saistības un rekomendācijas. Likuma mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto godprātību, savlaicīgi identificējot, atklājot un novēršot personisko vai mantisko interešu ietekmes riskus uz lēmumu pieņemšanu un rīcību, kā arī veicināt valsts pārvaldē nodarbināto darbības atklātumu, atbildību un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Politikas jomas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
27.02.2026. - 29.03.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ilvija Ābele (KNAB)
Atbildīgā persona
Māra Priedīte (KNAB)
Izsludināšanas datums
27.02.2026. 14:50
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Privātpersona
Daži apsvērumi par likumprojekta iestrādni:
1. Vērtējams likumprojekta nosaukums, kurā ir pieeja, ka nedzīvam veidojumam “valsts pārvalde” piemīt dzīvu (latīniski: vīvus, vīva, vīvum) veidojumu īpašība - godprātība. “Valsts pārvalde” un “valsts pārvaldē nodarbinātie” nav sinonīmi. Šis apsvērums jāskata kopsakarā ar likumprojekta 7.panta pirmajā daļā paredzēto “institūcijas godprātību”. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punktu, valsts pārvalde darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem. Attiecīgi, godprātīgi valsts pārvaldē nodarbinātie (bet ne “nedzīva” institūcija per se) īsteno publisko tiesību principus.
2. Reforma kopumā un likumprojekts ar nākotnēšanas vīziju izvirza godprātību un godprātības principu (angliski: principle of integrity; https://plato.stanford.edu/entries/integrity/) kā svarīgu un caurvijošu. Labi. Tomēr likumprojektā iztrūkst godprātības skaidrojuma, kas nākotnē sekmētu likuma efektīvāku izpildi un piemērošanu, un kas dažādās situācijās kalpotu kā atbalsts, palīgs likuma normu interpretācijā. Šo trūkumu varētu novērst, iekļaujot pārdomātu atklāto tiesību jēdzienu (ģenerālklauzulu) likumprojekta sākuma daļā. Piemēram, skaidrojot, kas Latvijas apstākļos un likuma izpratnē ir “valsts pārvaldē nodarbinātā godprātība”. Kultūrvēsturiskā ētosā, sabiedrības vispārējās vērtībās un Satversmes tvērumā balstīta morāle, tikumība, intelekts, uzvedība un rīcība (vai atturēšanās no rīcības). Vai varbūt cita izpratne.
3. Likumprojekta 2.pants paredz: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto godprātību, …”. Šis ir tiesību sistēmai tehniski atbilstošs, tomēr konkrētajā gadījumā ļoti ambiciozs mērķis jeb ratio legis – “nodrošināt” iepriekš minēto. Piemēram, likumprojekta 6.panta pirmajā daļā godprātība kā pienākums nav minēta. Vai tiešām jebkurā dzīves situācijā likums (regulatīvs instruments) nodrošinās cilvēku godprātību. Likuma ratio legis ir svarīgs un vienlaikus sarežģīts koncepts (piem., Westerman, 2009: 10.1007/s10503-009-9172-9 ; Ratio Legis, 2018: https://link.springer.com/book/10.1007/978-3-319-74271-7 ). Raugoties plašāk, ir diskutabli, vai likuma regulatīvais satvars nodrošinās valsts pārvaldē nodarbināto godprātību. Veicinās, sekmēs, ietekmēs, - jā. Ņemot vērā izpratni par godprātību, kurā Aristoteļa ētosa komponenti “intelekts”, “tikumība”, “morāle”, un subjektīva izpratne ir maza daļa no dilemmas, godprātības nodrošināšanā likums ir tikai viens no daudziem savstarpējā sinerģijā esošiem rīkiem.
4. Likuma ārpusteritoriāla iedarbība. Likuma prasību ievērošana, ja valsts pārvaldē nodarbinātais atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Atbildība par ārpus Latvijas izdarītiem likumpārkāpumiem. Likumā šo aspektu būtu vēlams iekļaut, citastarp, ņemot vērā Singapūras 1960. gada Korupcijas prevencijas likuma 37.pantu (https://sso.agc.gov.sg/Act/PCA1960?WholeDoc=1 , likums redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2021.gada decembrim).
1. Vērtējams likumprojekta nosaukums, kurā ir pieeja, ka nedzīvam veidojumam “valsts pārvalde” piemīt dzīvu (latīniski: vīvus, vīva, vīvum) veidojumu īpašība - godprātība. “Valsts pārvalde” un “valsts pārvaldē nodarbinātie” nav sinonīmi. Šis apsvērums jāskata kopsakarā ar likumprojekta 7.panta pirmajā daļā paredzēto “institūcijas godprātību”. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punktu, valsts pārvalde darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem. Attiecīgi, godprātīgi valsts pārvaldē nodarbinātie (bet ne “nedzīva” institūcija per se) īsteno publisko tiesību principus.
2. Reforma kopumā un likumprojekts ar nākotnēšanas vīziju izvirza godprātību un godprātības principu (angliski: principle of integrity; https://plato.stanford.edu/entries/integrity/) kā svarīgu un caurvijošu. Labi. Tomēr likumprojektā iztrūkst godprātības skaidrojuma, kas nākotnē sekmētu likuma efektīvāku izpildi un piemērošanu, un kas dažādās situācijās kalpotu kā atbalsts, palīgs likuma normu interpretācijā. Šo trūkumu varētu novērst, iekļaujot pārdomātu atklāto tiesību jēdzienu (ģenerālklauzulu) likumprojekta sākuma daļā. Piemēram, skaidrojot, kas Latvijas apstākļos un likuma izpratnē ir “valsts pārvaldē nodarbinātā godprātība”. Kultūrvēsturiskā ētosā, sabiedrības vispārējās vērtībās un Satversmes tvērumā balstīta morāle, tikumība, intelekts, uzvedība un rīcība (vai atturēšanās no rīcības). Vai varbūt cita izpratne.
3. Likumprojekta 2.pants paredz: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto godprātību, …”. Šis ir tiesību sistēmai tehniski atbilstošs, tomēr konkrētajā gadījumā ļoti ambiciozs mērķis jeb ratio legis – “nodrošināt” iepriekš minēto. Piemēram, likumprojekta 6.panta pirmajā daļā godprātība kā pienākums nav minēta. Vai tiešām jebkurā dzīves situācijā likums (regulatīvs instruments) nodrošinās cilvēku godprātību. Likuma ratio legis ir svarīgs un vienlaikus sarežģīts koncepts (piem., Westerman, 2009: 10.1007/s10503-009-9172-9 ; Ratio Legis, 2018: https://link.springer.com/book/10.1007/978-3-319-74271-7 ). Raugoties plašāk, ir diskutabli, vai likuma regulatīvais satvars nodrošinās valsts pārvaldē nodarbināto godprātību. Veicinās, sekmēs, ietekmēs, - jā. Ņemot vērā izpratni par godprātību, kurā Aristoteļa ētosa komponenti “intelekts”, “tikumība”, “morāle”, un subjektīva izpratne ir maza daļa no dilemmas, godprātības nodrošināšanā likums ir tikai viens no daudziem savstarpējā sinerģijā esošiem rīkiem.
4. Likuma ārpusteritoriāla iedarbība. Likuma prasību ievērošana, ja valsts pārvaldē nodarbinātais atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Atbildība par ārpus Latvijas izdarītiem likumpārkāpumiem. Likumā šo aspektu būtu vēlams iekļaut, citastarp, ņemot vērā Singapūras 1960. gada Korupcijas prevencijas likuma 37.pantu (https://sso.agc.gov.sg/Act/PCA1960?WholeDoc=1 , likums redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2021.gada decembrim).
19.03.2026. 20:28
Kristīne Graudumniece
No Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtās daļas izriet, ka personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas ir izveidota saskaņā ar minēto likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Šī norma ir speciāla norma, kas attiecināma uz kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļu statusu, un tādēļ tā saglabā prioritāti pār vispārīgo regulējumu, kas ietverts jaunā likumprojekta 14. pantā.
Likumprojekta 14. panta piektā punkta piemērošana publikā personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem radītu neatbilstību spēkā esošajam speciālajam regulējumam. Ja likumprojekta 14. panta piektais punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka tas aptver arī kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļus, rezultāts būtu tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturto daļu, kas skaidri nosaka atšķirīgu tiesisko statusu šīm personām.
Publiskas personas kapitālsabiedrība nav publiskas personas institūcija valsts pārvaldes izpratnē, bet gan komercdarbības veikšanai izveidota organizatoriska struktūra. Līdz ar to kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas loceklis neveic publiskas varas īstenošanu un nav identificējams kā amatpersona, kurai būtu obligāti piemērojams mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pienākums, kas paredzēts publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas loceklim likumprojekta 14. pantā.
Ieviešot mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pienākumu publiskas personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem, tiktu radīts nesamērīgs un neattaisnojams administratīvais slogs, kas nav pamatots ar kapitālsabiedrības funkcijām, struktūru un darbības dabas specifiku. Kapitālsabiedrības darbojas tirgus apstākļos, un tām jau ir saistošas korporatīvās pārvaldības, interešu konflikta novēršanas un iekšējās kontroles prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas objektivitāti un neatkarību.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam un ka iepirkuma komisiju locekļi šajā sektorā nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās jaunajā likumā būtu tiesiski nepamatotas un sistēmiski nelīdzsvarotas.
Lai nodrošinātu tiesību sistēmas konsekvenci un izvairītos no normu kolīzijas starp speciālo un vispārīgo regulējumu, ir nepieciešams precizēt likumprojekta 14. panta piekto punktu, skaidri nosakot, ka tas ir piemērojams tikai publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas locekļiem, un nav attiecināms uz publiskas personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem.
Likumprojekta 14. panta piektā punkta piemērošana publikā personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem radītu neatbilstību spēkā esošajam speciālajam regulējumam. Ja likumprojekta 14. panta piektais punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka tas aptver arī kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļus, rezultāts būtu tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturto daļu, kas skaidri nosaka atšķirīgu tiesisko statusu šīm personām.
Publiskas personas kapitālsabiedrība nav publiskas personas institūcija valsts pārvaldes izpratnē, bet gan komercdarbības veikšanai izveidota organizatoriska struktūra. Līdz ar to kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas loceklis neveic publiskas varas īstenošanu un nav identificējams kā amatpersona, kurai būtu obligāti piemērojams mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pienākums, kas paredzēts publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas loceklim likumprojekta 14. pantā.
Ieviešot mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pienākumu publiskas personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem, tiktu radīts nesamērīgs un neattaisnojams administratīvais slogs, kas nav pamatots ar kapitālsabiedrības funkcijām, struktūru un darbības dabas specifiku. Kapitālsabiedrības darbojas tirgus apstākļos, un tām jau ir saistošas korporatīvās pārvaldības, interešu konflikta novēršanas un iekšējās kontroles prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas objektivitāti un neatkarību.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam un ka iepirkuma komisiju locekļi šajā sektorā nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās jaunajā likumā būtu tiesiski nepamatotas un sistēmiski nelīdzsvarotas.
Lai nodrošinātu tiesību sistēmas konsekvenci un izvairītos no normu kolīzijas starp speciālo un vispārīgo regulējumu, ir nepieciešams precizēt likumprojekta 14. panta piekto punktu, skaidri nosakot, ka tas ir piemērojams tikai publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas locekļiem, un nav attiecināms uz publiskas personas kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļiem.
23.03.2026. 18:39
Privātpersona
Izstrādājot jaunu interešu konflikta novēršanas regulējumu, aicinu izvērtēt priekšlikumu turpmāk amatpersonu deklarācijās militārpersonām publiski nenorādīt radiniekus (laulātos, mātes, tēvus, bērnus un tml.) – neatkarīgi no karavīra dienesta pakāpes vai ieņemamā amata.
Militārpersonas pēc būtības ir valsts drošības sistēmas sastāvdaļa un to dienests ir saistīts ar paaugstinātiem riskiem. Publiski pieejama informācija par viņu ģimenes locekļiem var tikt izmantota ļaunprātīgi, tostarp spiediena izdarīšanai, šantāžai vai pat fizisku draudu radīšanai.
Ņemot vērā ne tikai teorētiskus, bet arī reālus drošības apdraudējumus mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, ir nepieciešama īpaša piesardzība attiecībā uz šādas informācijas publiskošanu. Īpaši hibrīdkara apstākļos šāda informācija var kļūt par instrumentu pretinieku rīcībā.
Lai saglabātu līdzsvaru starp drošību, privātumu un sabiedrības interesēm, risinājums būtu noteikt, ka militārpersonu radinieki netiek publiski norādīti deklarācijās, taču pilna informācija tiek saglabāta un pieejama atbildīgajām institūcijām interešu konflikta kontroles nodrošināšanai.
Ja arī šis nav tieši šī likumprojekta ietvarā regulējams jautājums, lūdzu par to informēt atbildīgās iestādes. Militārpersonu radinieki šobrīd jūtas apdraudēti.
Militārpersonas pēc būtības ir valsts drošības sistēmas sastāvdaļa un to dienests ir saistīts ar paaugstinātiem riskiem. Publiski pieejama informācija par viņu ģimenes locekļiem var tikt izmantota ļaunprātīgi, tostarp spiediena izdarīšanai, šantāžai vai pat fizisku draudu radīšanai.
Ņemot vērā ne tikai teorētiskus, bet arī reālus drošības apdraudējumus mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, ir nepieciešama īpaša piesardzība attiecībā uz šādas informācijas publiskošanu. Īpaši hibrīdkara apstākļos šāda informācija var kļūt par instrumentu pretinieku rīcībā.
Lai saglabātu līdzsvaru starp drošību, privātumu un sabiedrības interesēm, risinājums būtu noteikt, ka militārpersonu radinieki netiek publiski norādīti deklarācijās, taču pilna informācija tiek saglabāta un pieejama atbildīgajām institūcijām interešu konflikta kontroles nodrošināšanai.
Ja arī šis nav tieši šī likumprojekta ietvarā regulējams jautājums, lūdzu par to informēt atbildīgās iestādes. Militārpersonu radinieki šobrīd jūtas apdraudēti.
25.03.2026. 15:37
Arnis Žugans
Par likumprojektu "Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums"
Vēlos paust savu pamatoto viedokli par likumprojekta redakciju, kas tā 14. panta 5. punktā paredz ieviest pienākumu valsts kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļiem iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas. Uzskatu, ka šāda prasība ir nesamērīga un pretrunā ar jau pastāvošo tiesisko ietvaru vairāku iemeslu dēļ.
1. Pretruna ar spēkā esošo nozares regulējumu un likumdevēja gribu
Jaunā prasība ir tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 29. panta ceturto daļu, kas nepārprotami nosaka, ka šī likuma ietvaros izveidoto iepirkuma komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Šo pieeju apstiprina arī paša SPSIL likumprojekta anotācija, kurā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir bijusi konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās būtu uzskatāmas par tiesiski nepamatotām un radītu sistēmisku nelīdzsvarotību.
2. Esošais kontroles mehānisms ir pietiekams un visaptverošs
Jau šobrīd pastāv plašs un efektīvs normatīvais ietvars, kas nodrošina korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 un virkne KNAB vadlīniju. Papildus tam, valsts kapitālsabiedrībās ir ieviestas stingras iekšējās kontroles sistēmas un darbojas specializētas struktūrvienības, kas uzrauga iepirkumu procesus, kā arī katrā iepirkumā tiek iesniegta interešu konflikta neesamības deklarācija.
3. Valsts kapitālsabiderību oreintācija uz efektīvu komercdarbību
Valsts kapitālsabiedrības darbojas brīvas konkurences apstākļos kā komersanti. To galvenais mērķis ir saimnieciski pamatota, efektīva darbība un peļņas gūšana, kas fundamentāli atšķiras no valsts pārvaldes iestāžu funkcijām. Darbinieku un uzņēmuma intereses sakrīt – sasniegt labāko finanšu rezultātu, izmantojot resursus maksimāli efektīvi.
4. Nesamērīgs administratīvais slogs un negatīva ietekme uz cilvēkresursiem
Jaunā pienākuma uzlikšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dublējot jau esošos kontroles mehānismus. Būtiski uzsvērt, ka dalība iepirkumu komisijās nav šo speciālistu pamatdarbs. Papildu sloga uzlikšana jau tā noslogotiem nozares ekspertiem kļūs par spēcīgu demotivējošu faktoru. Pastāv reāls risks, ka labākie speciālisti atteiksies no dalības komisijās vai pat izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru.
5. Sabiedrības interešu apdraudējums
5. Sabiedrības interešu apdraudējums
Jāuzsver, ka efektīva valsts kapitālsabiedrības darbība un peļņas gūšana ir ne tikai tās akcionāru, bet arī visas sabiedrības tiešās interesēs. Noslogojot labi strukturētu un iekšēji pārvaldītu uzņēmumu ar jaunām birokrātiskām prasībām un vienlaikus radot risku zaudēt nozares ekspertus, tiek apdraudētas sabiedrības intereses. Uzņēmums, kura mērķis ir maksimizēt peļņu, tiks spiests novirzīt resursus valsts pārvaldes funkciju pildīšanai. Tas var novest pie uzņēmuma nespējas pilnvērtīgi funkcionēt, samazinot peļņu vai pat strādājot ar zaudējumiem. Šāda struktūra ir nesamērīga, jo ir pretrunā ar komersanta pamatprincipu – saimnieciski rīkoties ar resursiem, lai radītu maksimālu peļņu un minimālus izdevumus.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, aicinu pārskatīt likumprojekta sadaļu, kas attiecas uz valsts kapitālsabiedrību iepirkuma komisijas locekļiem, un saglabāt spēkā esošo kārtību, kas jau šobrīd pietiekami efektīvi novērš interešu konflikta un korupcijas riskus.
Vēlos paust savu pamatoto viedokli par likumprojekta redakciju, kas tā 14. panta 5. punktā paredz ieviest pienākumu valsts kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļiem iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas. Uzskatu, ka šāda prasība ir nesamērīga un pretrunā ar jau pastāvošo tiesisko ietvaru vairāku iemeslu dēļ.
1. Pretruna ar spēkā esošo nozares regulējumu un likumdevēja gribu
Jaunā prasība ir tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 29. panta ceturto daļu, kas nepārprotami nosaka, ka šī likuma ietvaros izveidoto iepirkuma komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Šo pieeju apstiprina arī paša SPSIL likumprojekta anotācija, kurā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir bijusi konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās būtu uzskatāmas par tiesiski nepamatotām un radītu sistēmisku nelīdzsvarotību.
2. Esošais kontroles mehānisms ir pietiekams un visaptverošs
Jau šobrīd pastāv plašs un efektīvs normatīvais ietvars, kas nodrošina korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 un virkne KNAB vadlīniju. Papildus tam, valsts kapitālsabiedrībās ir ieviestas stingras iekšējās kontroles sistēmas un darbojas specializētas struktūrvienības, kas uzrauga iepirkumu procesus, kā arī katrā iepirkumā tiek iesniegta interešu konflikta neesamības deklarācija.
3. Valsts kapitālsabiderību oreintācija uz efektīvu komercdarbību
Valsts kapitālsabiedrības darbojas brīvas konkurences apstākļos kā komersanti. To galvenais mērķis ir saimnieciski pamatota, efektīva darbība un peļņas gūšana, kas fundamentāli atšķiras no valsts pārvaldes iestāžu funkcijām. Darbinieku un uzņēmuma intereses sakrīt – sasniegt labāko finanšu rezultātu, izmantojot resursus maksimāli efektīvi.
4. Nesamērīgs administratīvais slogs un negatīva ietekme uz cilvēkresursiem
Jaunā pienākuma uzlikšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dublējot jau esošos kontroles mehānismus. Būtiski uzsvērt, ka dalība iepirkumu komisijās nav šo speciālistu pamatdarbs. Papildu sloga uzlikšana jau tā noslogotiem nozares ekspertiem kļūs par spēcīgu demotivējošu faktoru. Pastāv reāls risks, ka labākie speciālisti atteiksies no dalības komisijās vai pat izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru.
5. Sabiedrības interešu apdraudējums
5. Sabiedrības interešu apdraudējums
Jāuzsver, ka efektīva valsts kapitālsabiedrības darbība un peļņas gūšana ir ne tikai tās akcionāru, bet arī visas sabiedrības tiešās interesēs. Noslogojot labi strukturētu un iekšēji pārvaldītu uzņēmumu ar jaunām birokrātiskām prasībām un vienlaikus radot risku zaudēt nozares ekspertus, tiek apdraudētas sabiedrības intereses. Uzņēmums, kura mērķis ir maksimizēt peļņu, tiks spiests novirzīt resursus valsts pārvaldes funkciju pildīšanai. Tas var novest pie uzņēmuma nespējas pilnvērtīgi funkcionēt, samazinot peļņu vai pat strādājot ar zaudējumiem. Šāda struktūra ir nesamērīga, jo ir pretrunā ar komersanta pamatprincipu – saimnieciski rīkoties ar resursiem, lai radītu maksimālu peļņu un minimālus izdevumus.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, aicinu pārskatīt likumprojekta sadaļu, kas attiecas uz valsts kapitālsabiedrību iepirkuma komisijas locekļiem, un saglabāt spēkā esošo kārtību, kas jau šobrīd pietiekami efektīvi novērš interešu konflikta un korupcijas riskus.
26.03.2026. 11:25
Privātpersona
Atbilstoši SPSIL 29. panta ceturtajai daļai personas, kuras ir iepirkuma komisijā, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Minētā norma ir pretrunā ar jaunā likumprojekta 14. pantā minēto.
No praktiskā viedokļa - kapitālsabiedrību iepirkumu komisijas netiek veidotas kā patstāvīgas iepirkumu komisijas, bet uz iepirkumu (konkrētu projektu) veikšanas laiku dažādiem fiksētiem laika periodiem (2-3 mēneši, 4-6 mēneši – atkarībā no iepirkuma procedūras veida un apjoma), līdz ar to šāda papildus pienākuma uzlikšana radītu papildus nesamērīgu slogu un administratīvā iepirkuma procesa aizkavēšanos, tāpat tam varētu būt ietekme gan uz dažādu inženiertehnisko speciālistu vēlmi piedalīties iepirkumu komisijās (šis noteikti būs demotivējošs faktors). Pastāv risks, ka inženiertehniskie eksperti izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru, kur tiem nav jāsaskaras ar pārmērīgu birokrātiju.
No praktiskā viedokļa - kapitālsabiedrību iepirkumu komisijas netiek veidotas kā patstāvīgas iepirkumu komisijas, bet uz iepirkumu (konkrētu projektu) veikšanas laiku dažādiem fiksētiem laika periodiem (2-3 mēneši, 4-6 mēneši – atkarībā no iepirkuma procedūras veida un apjoma), līdz ar to šāda papildus pienākuma uzlikšana radītu papildus nesamērīgu slogu un administratīvā iepirkuma procesa aizkavēšanos, tāpat tam varētu būt ietekme gan uz dažādu inženiertehnisko speciālistu vēlmi piedalīties iepirkumu komisijās (šis noteikti būs demotivējošs faktors). Pastāv risks, ka inženiertehniskie eksperti izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru, kur tiem nav jāsaskaras ar pārmērīgu birokrātiju.
26.03.2026. 13:49
Fiziska persona
Saskaņā ar likumu, kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Tas nozīmē, ka viņiem nav jāsniedz mantiskās deklarācijas, kā tas jādara valsts iestāžu darbiniekiem. Ir kritiski svarīgi saglabāt šādu pieeju vairāku iemeslu dēļ:
- Konkurētspējas saglabāšana: Atšķirībā no valsts iestādēm, kapitālsabiedrības darbojas brīvajā tirgū. Uzliekot lieku birokrātisko slogu, uzņēmumam kļūst grūtāk konkurēt ar vietējiem privātajiem uzņēmumiem, uz kurām šādi noteikumi neattiecas.
- Efektivitāte un peļņa: Papildu administratīvie šķēršļi mazina kapitālsabiedrību darbinieku (speciālistu) velmi piedalīties iepirkuma komisijās, it īpaši ja gada laikā konkrētam darbiniekam jāpiedalās vienā vai dažās iepirkuma komisijās. Ja uzņēmums nevar strādāt efektīvi, tiek kavēta tā spēja gūt peļņu.
- Sabiedrības intereses: Pelnoša valsts kapitālsabiedrība ir visas sabiedrības interesēs. Vājinot uzņēmuma pozīcijas tirgū, tiek nodarīts kaitējums ne tikai pašai organizācijai, bet arī valsts budžetam un kopējai labklājībai.
- Esošā kontrole: Uzņēmumiem jau šobrīd ir saistoši stingri korporatīvās pārvaldības un iekšējās kontroles mehānismi, kas nodrošina godīgu lēmumu pieņemšanu bez liekas birokrātijas.
Tādēļ, lai neradītu pretrunas un nekaitētu valsts ekonomiskajām interesēm, jaunajā likumā ir skaidri jānošķir valsts iestādes no kapitālsabiedrībām, neattiecinot deklarēšanās pienākumu uz pēdējām.
- Konkurētspējas saglabāšana: Atšķirībā no valsts iestādēm, kapitālsabiedrības darbojas brīvajā tirgū. Uzliekot lieku birokrātisko slogu, uzņēmumam kļūst grūtāk konkurēt ar vietējiem privātajiem uzņēmumiem, uz kurām šādi noteikumi neattiecas.
- Efektivitāte un peļņa: Papildu administratīvie šķēršļi mazina kapitālsabiedrību darbinieku (speciālistu) velmi piedalīties iepirkuma komisijās, it īpaši ja gada laikā konkrētam darbiniekam jāpiedalās vienā vai dažās iepirkuma komisijās. Ja uzņēmums nevar strādāt efektīvi, tiek kavēta tā spēja gūt peļņu.
- Sabiedrības intereses: Pelnoša valsts kapitālsabiedrība ir visas sabiedrības interesēs. Vājinot uzņēmuma pozīcijas tirgū, tiek nodarīts kaitējums ne tikai pašai organizācijai, bet arī valsts budžetam un kopējai labklājībai.
- Esošā kontrole: Uzņēmumiem jau šobrīd ir saistoši stingri korporatīvās pārvaldības un iekšējās kontroles mehānismi, kas nodrošina godīgu lēmumu pieņemšanu bez liekas birokrātijas.
Tādēļ, lai neradītu pretrunas un nekaitētu valsts ekonomiskajām interesēm, jaunajā likumā ir skaidri jānošķir valsts iestādes no kapitālsabiedrībām, neattiecinot deklarēšanās pienākumu uz pēdējām.
26.03.2026. 14:09
Fiziska persona
Jaunā prasība ir pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (SPSIL) un paša likumdevēja sākotnējo gribu, kas fiksēta likuma anotācijā. Kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas loceklis neveic publiskas varas īstenošanu un nav identificējams kā amatpersona, kurai būtu obligāti piemērojams mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas pienākums. Šis būtiski palielinās administratīvo slogu, nesniedzot proporcionālu ieguvumu.
Jau šobrīd ir ieviesta plaša kontroles sistēma, kas efektīvi novērš korupcijas riskus kapitālsabiedrības. Papildu birokrātija radīs nesamērīgu slogu un demotivēs tehniskos nozares ekspertus piedalīties iepirkumos vai pat motivēt pāriet uz privāto sektoru.
Jau šobrīd ir ieviesta plaša kontroles sistēma, kas efektīvi novērš korupcijas riskus kapitālsabiedrības. Papildu birokrātija radīs nesamērīgu slogu un demotivēs tehniskos nozares ekspertus piedalīties iepirkumos vai pat motivēt pāriet uz privāto sektoru.
27.03.2026. 09:24
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Latvijas Lielo pilsētu asociācija viedoklis par likumprojektu iesniegts un nosūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildīgajiem speciālistiem e-pastā.
27.03.2026. 09:45
Fiziska persona
No SPSIL izriet, ka kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļi nav valsts amatpersonas. Likumprojekta 14. panta piektā punkta attiecināšana uz šīm personām radītu pretrunu ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Valsts kapitālsabiedrība ir komercdarbības struktūra, tāpēc tās iepirkumu komisijas locekļi neveic publiskas varas funkcijas. No tā secināms, ka amatpersonām noteiktais deklarēšanas pienākums uz iepirkumu komisijas locekļiem nav attiecināms. Kapitālsabiedrībām jau patreiz ir jāievēro virkne normatīvo regulējumu, t.sk MK noteikumi Nr. 630 un vairākas KNAB vadlīnijas. Kapitālsabiedrības valdei kā godprātīgam un rūpīgam saimniekam efektīvi jāpārvalda uzņēmums. Un kā viens no pienākumiem ir nodrošināt iekšējās kontroles un interešu konflikta novēršanas mehānismus. Papildus pienākums radītu nesamērīgu lielu administratīvo slogu, it īpaši kapitālsabiedrībās, kuru darbinieki kopskaitā daudz viena gadā laikā un neregulāri tiek norīkoti par iepirkumu komisijas locekļiem.
Tādēļ, lai neradītu pretrunas normatīvajos dokumentos un neietekmētu valsts kapitālsabiedrību komerciālos mērķus, no likumprojekta izslēdzams uz valsts kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļiem attiecināmais regulējums.
Tādēļ, lai neradītu pretrunas normatīvajos dokumentos un neietekmētu valsts kapitālsabiedrību komerciālos mērķus, no likumprojekta izslēdzams uz valsts kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļiem attiecināmais regulējums.
27.03.2026. 11:13
Fiziska persona
Lai gan mērķis ir stiprināt caurskatāmību un interešu konflikta prevenciju, iniciatīva rada vairākus būtiskus riskus un izaicinājumus, kuri var samazināt iepirkumu kvalitāti un valsts pārvaldes efektivitāti.
1. Nepamatoti palielināts administratīvais slogs
Deklarāciju sagatavošana ir laikietilpīga un sarežģīta, īpaši speciālistiem, kuri komisijās piedalās līdztekus pamatdarbam. Prasība atbaidītu profesionāļus no dalības iepirkumu procesā, sašaurinot ekspertīzi un apgrūtinot komisiju komplektēšanu.
2. Proporcionalitātes trūkums
Iepirkumu komisiju locekļi parasti neveic politiskus vai finanšu lēmumus, bet īsteno tehnisku izvērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem. Tāpēc pienākums iesniegt detalizētas mantiskā stāvokļa deklarācijas ir nesamērīgs attiecībā pret viņu reālo ietekmi un atbildības līmeni.
3. Privātuma un datu aizsardzības riski
Deklarācijas atklāj sensitīvu informāciju par personas īpašumiem, finanšu situāciju un ģimenes locekļiem. Šādas prasības ieviešana var būtiski mazināt komisiju locekļu drošības un privātuma sajūtu, kā arī radīt datu aizsardzības riskus.
4. Sarežģītes ārējo ekspertu piesaiste
Ārējie nozares eksperti bieži ir kritiski svarīgi sarežģītos iepirkumos. Prasība iesniegt deklarācijas viņus atturētu, jo saistīta ar papildu birokrātiju, reputācijas riskiem un iespējamu konfliktu ar darba devēju vai profesionālajām organizācijām. Tas samazina komisiju kompetenci un iepirkumu kvalitāti.
5. Netiek risināta problēma pēc būtības
Deklarāciju ieviešana pati par sevi nepalielina godprātību iepirkumos, ja nav efektīvas analīzes un kontroles mehānismu. Citos sektoros pieredze rāda, ka formāla deklarēšanās neizslēdz interešu konfliktus, bet rada tikai papildu birokrātisku slogu.
6. Riska radīt demotivāciju un neuzticības klimatu
Darbinieku pielīdzināšana amatpersonām ar sarežģītiem ierobežojumiem un pienākumiem var mazināt motivāciju strādāt iepirkumu procesā, radīt neuzticēšanās un nevajadzīgas aizdomīguma sajūtas.
1. Nepamatoti palielināts administratīvais slogs
Deklarāciju sagatavošana ir laikietilpīga un sarežģīta, īpaši speciālistiem, kuri komisijās piedalās līdztekus pamatdarbam. Prasība atbaidītu profesionāļus no dalības iepirkumu procesā, sašaurinot ekspertīzi un apgrūtinot komisiju komplektēšanu.
2. Proporcionalitātes trūkums
Iepirkumu komisiju locekļi parasti neveic politiskus vai finanšu lēmumus, bet īsteno tehnisku izvērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem. Tāpēc pienākums iesniegt detalizētas mantiskā stāvokļa deklarācijas ir nesamērīgs attiecībā pret viņu reālo ietekmi un atbildības līmeni.
3. Privātuma un datu aizsardzības riski
Deklarācijas atklāj sensitīvu informāciju par personas īpašumiem, finanšu situāciju un ģimenes locekļiem. Šādas prasības ieviešana var būtiski mazināt komisiju locekļu drošības un privātuma sajūtu, kā arī radīt datu aizsardzības riskus.
4. Sarežģītes ārējo ekspertu piesaiste
Ārējie nozares eksperti bieži ir kritiski svarīgi sarežģītos iepirkumos. Prasība iesniegt deklarācijas viņus atturētu, jo saistīta ar papildu birokrātiju, reputācijas riskiem un iespējamu konfliktu ar darba devēju vai profesionālajām organizācijām. Tas samazina komisiju kompetenci un iepirkumu kvalitāti.
5. Netiek risināta problēma pēc būtības
Deklarāciju ieviešana pati par sevi nepalielina godprātību iepirkumos, ja nav efektīvas analīzes un kontroles mehānismu. Citos sektoros pieredze rāda, ka formāla deklarēšanās neizslēdz interešu konfliktus, bet rada tikai papildu birokrātisku slogu.
6. Riska radīt demotivāciju un neuzticības klimatu
Darbinieku pielīdzināšana amatpersonām ar sarežģītiem ierobežojumiem un pienākumiem var mazināt motivāciju strādāt iepirkumu procesā, radīt neuzticēšanās un nevajadzīgas aizdomīguma sajūtas.
27.03.2026. 14:15
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) izstrādāto Likumprojektu “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” (turpmāk – Likumprojekts) un sniedz atzinumu.
1) Ierosinām Likumprojekta 7. pantu papildināt ar jaunu daļu: “Ministru kabinets nosaka minimālās obligātās prasības iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmai valsts pārvaldes iestādēs, tai skaitā attiecībā uz interešu konflikta risku identificēšanu, novēršanu, amatu savienošanas ierobežojumu izvērtēšanu un interešu deklarēšanas kārtību.” KNAB piedāvātais regulējums piešķir iestāžu vadītājiem plašu rīcības brīvību, kas var radīt nevienveidīgu praksi valsts pārvaldē un iestādēs, tāpēc LPA ieskatā atšķirīgi kontroles mehānismi dažādās iestādēs var novest pie situācijas, kur līdzīgi gadījumi tiek vērtēti atšķirīgi. Tas apdraud tiesiskās vienlīdzības principu un tiesisko skaidrību. Ja tiktu noteikti minimālie standarti, tas nodrošinātu vienotu pieeju, salīdzināmību, efektīvāku interešu konflikta novēršanu.
2) Likumprojekta 7. panta ceturto daļu aicinām izteikt šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona ievieš interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar augstiem korupcijas riskiem. Citos gadījumos institūcijas vadītājs var ieviest interešu deklarācijas, balstoties uz risku novērtējumu. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.” KNAB piedāvātajā redakcijā ("var ieviest") padara interešu deklarēšanu par iestādes vadītāja labo gribu, nevis sistēmisku prasību. Jomās, kur ir augsts interešu konflikta risks, piemēram, būvniecība, publiskie iepirkumi u.c., deklarēšanai jābūt obligātai, lai savlaicīgi novērstu personisko interešu ietekmi.
3) Papildināt Likumprojekta 10. panta piektās daļas pēdējo teikumu: “Publiskas personas institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam, ja ir saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saskaņojums par korupcijas risku neesamību konkrētajā gadījumā.” Likumprojekta anotācijā atzīts, ka pēc darba publiskajā sektorā ierobežojumu kontrole šobrīd ir apgrūtināta un trūkst efektīva monitoringa mehānisma. Piešķirot iestādes vadītājam ekskluzīvas tiesības saīsināt "atdzišanas periodu" bez ārēja saskaņojuma, tiek radīts augsts risks lēmumu objektivitātei. KNAB kā neatkarīgas institūcijas iesaiste nodrošinās objektīvu risku izvērtējumu un validēs lēmuma pamatotību, mazinot korupcijas riskus, kurus pati ministrija anotācijā identificējusi kā grūti kontrolējamus.
4) Aicinām Likumprojekta 18. panta septītās daļu izteikt šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas. Deklarācijas iesniedzēja nāve nav pamats deklarācijas publiskās pieejamības pārtraukšanai pirms šā termiņa beigām.” Pats likumprojekts paredz deklarāciju publiskošanu 15 gadu periodā, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa caurskatāmību. Līdz ar to normas daļa, kas paredz pieejamības pārtraukšanu pēc personas nāves, nonāk pretrunā ar šī regulējuma mērķi un būtību. Deklarāciju pieejamība ir būtiska arī pilsoniskās sabiedrības lomai korupcijas novēršanā, jo sabiedriskās organizācijas un pētnieki veic neatkarīgu uzraudzību, analizē datus un identificē sistēmiskas problēmas. Ierobežojot piekļuvi šai informācijai var tikt vājināta sabiedrības kontroles funkcija un mazināta uzticēšanās valsts pārvaldei.
5) Likumprojekta 21. panta sesto daļu papildināt šādā redakcijā: “Par šajā likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas darbības nenodrošināšanu publiskas personas institūcijas vadītājam piemēro naudas sodu līdz četri simti naudas soda vienībām, ja vadītāja vainojama rīcība (nolaidība) ir bijusi tiešā cēloņsakarībā ar sistēmas nefunkcionēšanu. Vadītājs nav saucams pie administratīvās atbildības par darbinieka individuālu un apzinātu godprātības pārkāpumu, ja iestādē ir ieviesti samērīgi un saprātīgi kontroles pasākumi šādu risku mazināšanai.” Likumprojekts nedrīkst pārvērst iestādes vadītāju par absolūto garantu katra darbinieka morālei. Tikai šāda redakcija nodrošinās samērīgu nastu uz vadītāju un neļaus sodīt vadītājus par to, ka darbinieks nav bijis godīgs, ja vadītājs ir darījis visu iespējamo risku mazināšanai.
6) Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju, paredzot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jānodrošina mērķētas apmācības publiskas personas institūciju vadītājiem un darbiniekiem, kā arī jāizstrādā vienoti metodiskie materiāli par likuma piemērošanu praksē. Jauna regulējuma ieviešana pati par sevi negarantē tā efektīvu piemērošanu, un nevar pieņemt, ka visas iesaistītās personas spēs patstāvīgi un vienveidīgi pārorientēties uz jaunajām prasībām. Tāpēc būtiski ir nodrošināt sistemātisku izpratnes veicināšanu un praktisku atbalstu, lai mazinātu interpretācijas riskus un veicinātu vienotu pieeju visā valsts pārvaldē.
7) Lūdzam KNAB sniegt skaidrojumu par regulējuma piemērošanu attiecībā uz biedrību un nodibinājuma sektora pārstāvjiem, kuri, iesaistoties publiskās pārvaldības procesos (piemēram, darbojoties uzraudzības padomēs, komisijās vai citās institūcijās), var tikt uzskatīti par valsts pārvaldē nodarbinātajiem šā likuma izpratnē. Lai arī likumprojekts tieši neattiecas uz biedrībām un nodibinājumiem kā organizācijām, tas var radīt tiesiskas sekas šo organizāciju pārstāvjiem individuāli. Šādos gadījumos personas var nonākt situācijā, kur interešu konflikta izvērtējums un ar to saistīto pienākumu piemērošana ir atkarīga no konkrētās publiskas personas institūcijas iekšējās prakses un vadītāja izpratnes. Lūdzam izvērtēt, vai nepieciešams sniegt papildu skaidrojumu vai paredzēt diferencētu pieeju šādām situācijām, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu un vienlaikus veicinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldības procesos.
1) Ierosinām Likumprojekta 7. pantu papildināt ar jaunu daļu: “Ministru kabinets nosaka minimālās obligātās prasības iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmai valsts pārvaldes iestādēs, tai skaitā attiecībā uz interešu konflikta risku identificēšanu, novēršanu, amatu savienošanas ierobežojumu izvērtēšanu un interešu deklarēšanas kārtību.” KNAB piedāvātais regulējums piešķir iestāžu vadītājiem plašu rīcības brīvību, kas var radīt nevienveidīgu praksi valsts pārvaldē un iestādēs, tāpēc LPA ieskatā atšķirīgi kontroles mehānismi dažādās iestādēs var novest pie situācijas, kur līdzīgi gadījumi tiek vērtēti atšķirīgi. Tas apdraud tiesiskās vienlīdzības principu un tiesisko skaidrību. Ja tiktu noteikti minimālie standarti, tas nodrošinātu vienotu pieeju, salīdzināmību, efektīvāku interešu konflikta novēršanu.
2) Likumprojekta 7. panta ceturto daļu aicinām izteikt šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona ievieš interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar augstiem korupcijas riskiem. Citos gadījumos institūcijas vadītājs var ieviest interešu deklarācijas, balstoties uz risku novērtējumu. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.” KNAB piedāvātajā redakcijā ("var ieviest") padara interešu deklarēšanu par iestādes vadītāja labo gribu, nevis sistēmisku prasību. Jomās, kur ir augsts interešu konflikta risks, piemēram, būvniecība, publiskie iepirkumi u.c., deklarēšanai jābūt obligātai, lai savlaicīgi novērstu personisko interešu ietekmi.
3) Papildināt Likumprojekta 10. panta piektās daļas pēdējo teikumu: “Publiskas personas institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam, ja ir saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saskaņojums par korupcijas risku neesamību konkrētajā gadījumā.” Likumprojekta anotācijā atzīts, ka pēc darba publiskajā sektorā ierobežojumu kontrole šobrīd ir apgrūtināta un trūkst efektīva monitoringa mehānisma. Piešķirot iestādes vadītājam ekskluzīvas tiesības saīsināt "atdzišanas periodu" bez ārēja saskaņojuma, tiek radīts augsts risks lēmumu objektivitātei. KNAB kā neatkarīgas institūcijas iesaiste nodrošinās objektīvu risku izvērtējumu un validēs lēmuma pamatotību, mazinot korupcijas riskus, kurus pati ministrija anotācijā identificējusi kā grūti kontrolējamus.
4) Aicinām Likumprojekta 18. panta septītās daļu izteikt šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas. Deklarācijas iesniedzēja nāve nav pamats deklarācijas publiskās pieejamības pārtraukšanai pirms šā termiņa beigām.” Pats likumprojekts paredz deklarāciju publiskošanu 15 gadu periodā, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa caurskatāmību. Līdz ar to normas daļa, kas paredz pieejamības pārtraukšanu pēc personas nāves, nonāk pretrunā ar šī regulējuma mērķi un būtību. Deklarāciju pieejamība ir būtiska arī pilsoniskās sabiedrības lomai korupcijas novēršanā, jo sabiedriskās organizācijas un pētnieki veic neatkarīgu uzraudzību, analizē datus un identificē sistēmiskas problēmas. Ierobežojot piekļuvi šai informācijai var tikt vājināta sabiedrības kontroles funkcija un mazināta uzticēšanās valsts pārvaldei.
5) Likumprojekta 21. panta sesto daļu papildināt šādā redakcijā: “Par šajā likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas darbības nenodrošināšanu publiskas personas institūcijas vadītājam piemēro naudas sodu līdz četri simti naudas soda vienībām, ja vadītāja vainojama rīcība (nolaidība) ir bijusi tiešā cēloņsakarībā ar sistēmas nefunkcionēšanu. Vadītājs nav saucams pie administratīvās atbildības par darbinieka individuālu un apzinātu godprātības pārkāpumu, ja iestādē ir ieviesti samērīgi un saprātīgi kontroles pasākumi šādu risku mazināšanai.” Likumprojekts nedrīkst pārvērst iestādes vadītāju par absolūto garantu katra darbinieka morālei. Tikai šāda redakcija nodrošinās samērīgu nastu uz vadītāju un neļaus sodīt vadītājus par to, ka darbinieks nav bijis godīgs, ja vadītājs ir darījis visu iespējamo risku mazināšanai.
6) Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju, paredzot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jānodrošina mērķētas apmācības publiskas personas institūciju vadītājiem un darbiniekiem, kā arī jāizstrādā vienoti metodiskie materiāli par likuma piemērošanu praksē. Jauna regulējuma ieviešana pati par sevi negarantē tā efektīvu piemērošanu, un nevar pieņemt, ka visas iesaistītās personas spēs patstāvīgi un vienveidīgi pārorientēties uz jaunajām prasībām. Tāpēc būtiski ir nodrošināt sistemātisku izpratnes veicināšanu un praktisku atbalstu, lai mazinātu interpretācijas riskus un veicinātu vienotu pieeju visā valsts pārvaldē.
7) Lūdzam KNAB sniegt skaidrojumu par regulējuma piemērošanu attiecībā uz biedrību un nodibinājuma sektora pārstāvjiem, kuri, iesaistoties publiskās pārvaldības procesos (piemēram, darbojoties uzraudzības padomēs, komisijās vai citās institūcijās), var tikt uzskatīti par valsts pārvaldē nodarbinātajiem šā likuma izpratnē. Lai arī likumprojekts tieši neattiecas uz biedrībām un nodibinājumiem kā organizācijām, tas var radīt tiesiskas sekas šo organizāciju pārstāvjiem individuāli. Šādos gadījumos personas var nonākt situācijā, kur interešu konflikta izvērtējums un ar to saistīto pienākumu piemērošana ir atkarīga no konkrētās publiskas personas institūcijas iekšējās prakses un vadītāja izpratnes. Lūdzam izvērtēt, vai nepieciešams sniegt papildu skaidrojumu vai paredzēt diferencētu pieeju šādām situācijām, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu un vienlaikus veicinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldības procesos.
27.03.2026. 15:08
Kristīne Eglīte
No praktiskā viedokļa - kapitālsabiedrību iepirkumu komisijas netiek veidotas kā patstāvīgas iepirkumu komisijas, bet uz iepirkumu (konkrētu projektu) veikšanas laiku dažādiem fiksētiem laika periodiem (2-3 mēneši, 4-6 mēneši – atkarībā no iepirkuma procedūras veida un apjoma), līdz ar to šāda papildus pienākuma uzlikšana radītu papildus nesamērīgu slogu un administratīvā iepirkuma procesa aizkavēšanos, tāpat tam varētu būt ietekme gan uz dažādu inženiertehnisko speciālistu vēlmi piedalīties iepirkumu komisijās (šis noteikti būs demotivējošs faktors). Pastāv risks, ka inženiertehniskie eksperti izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru, kur tiem nav jāsaskaras ar pārmērīgu birokrātiju.
Tāpat, pirms katra iepirkuma un vismaz reizi gadā kapitālsabiedrību darbiniekiem ir jāapliecina tas, ka kapitālsabiedrības darbiniekam nav interešu konflikts.
Šāda prasība ir nesamērīga un pretrunā ar jau pastāvošo tiesisko ietvaru:
1. Pretruna ar spēkā esošo nozares regulējumu un likumdevēja gribu
Jaunā prasība ir tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 29. panta ceturto daļu, kas nepārprotami nosaka, ka šī likuma ietvaros izveidoto iepirkuma komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Šo pieeju apstiprina arī paša SPSIL likumprojekta anotācija, kurā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir bijusi konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās būtu uzskatāmas par tiesiski nepamatotām un radītu sistēmisku nelīdzsvarotību.
2. Esošais kontroles mehānisms ir pietiekams un visaptverošs
Jau šobrīd pastāv plašs un efektīvs normatīvais ietvars, kas nodrošina korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 un virkne KNAB vadlīniju. Papildus tam, valsts kapitālsabiedrībās ir ieviestas stingras iekšējās kontroles sistēmas un darbojas specializētas struktūrvienības, kas uzrauga iepirkumu procesus, kā arī katrā iepirkumā tiek iesniegta interešu konflikta neesamības deklarācija.
3. Valsts kapitālsabiderību orientācija uz efektīvu komercdarbību
Valsts kapitālsabiedrības darbojas brīvas konkurences apstākļos kā komersanti. To galvenais mērķis ir saimnieciski pamatota, efektīva darbība un peļņas gūšana, kas fundamentāli atšķiras no valsts pārvaldes iestāžu funkcijām. Darbinieku un uzņēmuma intereses sakrīt – sasniegt labāko finanšu rezultātu, izmantojot resursus maksimāli efektīvi.
Iepirkums pēc būtības jau bieži vien bremzē kapitālsabiedrību konkurētspēju salīdzinot ar privāto komersantu, jo augstas konkurences un ierobežotu resursu apstākļos, piegādātājiem nav intereses piedalīties iepirkumos. Šāda atbilde no potenciālajiem piegādātājiem regulāri tiek saņemta, ka nav vēlmes gatavot garo iepirkumu dokumentāciju, ja pie privātā uzņēmēja tās ir tikai pārrunas un līguma slēgšana. Šādā veidā vēl vairāk tiek ierobežota kapitālsabiedrību konkurētspēja.
Apgrūtinot kapitālsabiedrību spēju efektīvi darboties (konkurējot gan ar privātā sektora uzņēmumiem, gan ārvalstu kapitālsabiedrībām uz kurām neattiecas šāds regulējums), tiek apdraudēta kapitālsabiedrību konkurētspēja, peļņa, kas kaitē ne tikai uzņēmumam, bet visai sabiedrībai, kuras interesēs ir pelnoša valsts kapitālsabiedrība.
4. Nesamērīgs administratīvais slogs un negatīva ietekme uz cilvēkresursiem
Jaunā pienākuma uzlikšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dublējot jau esošos kontroles mehānismus. Būtiski uzsvērt, ka dalība iepirkumu komisijās nav šo speciālistu pamatdarbs. Papildu sloga uzlikšana jau tā noslogotiem nozares ekspertiem kļūs par spēcīgu demotivējošu faktoru. Pastāv reāls risks, ka labākie speciālisti atteiksies no dalības komisijās vai pat izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru.
Tāpat, pirms katra iepirkuma un vismaz reizi gadā kapitālsabiedrību darbiniekiem ir jāapliecina tas, ka kapitālsabiedrības darbiniekam nav interešu konflikts.
Šāda prasība ir nesamērīga un pretrunā ar jau pastāvošo tiesisko ietvaru:
1. Pretruna ar spēkā esošo nozares regulējumu un likumdevēja gribu
Jaunā prasība ir tiešā pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 29. panta ceturto daļu, kas nepārprotami nosaka, ka šī likuma ietvaros izveidoto iepirkuma komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Šo pieeju apstiprina arī paša SPSIL likumprojekta anotācija, kurā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju regulējums nav analogs publisko iepirkumu regulējumam. Līdz ar to likumdevēja līdzšinējā pieeja ir bijusi konsekventa, un jebkuras atkāpes no tās būtu uzskatāmas par tiesiski nepamatotām un radītu sistēmisku nelīdzsvarotību.
2. Esošais kontroles mehānisms ir pietiekams un visaptverošs
Jau šobrīd pastāv plašs un efektīvs normatīvais ietvars, kas nodrošina korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 un virkne KNAB vadlīniju. Papildus tam, valsts kapitālsabiedrībās ir ieviestas stingras iekšējās kontroles sistēmas un darbojas specializētas struktūrvienības, kas uzrauga iepirkumu procesus, kā arī katrā iepirkumā tiek iesniegta interešu konflikta neesamības deklarācija.
3. Valsts kapitālsabiderību orientācija uz efektīvu komercdarbību
Valsts kapitālsabiedrības darbojas brīvas konkurences apstākļos kā komersanti. To galvenais mērķis ir saimnieciski pamatota, efektīva darbība un peļņas gūšana, kas fundamentāli atšķiras no valsts pārvaldes iestāžu funkcijām. Darbinieku un uzņēmuma intereses sakrīt – sasniegt labāko finanšu rezultātu, izmantojot resursus maksimāli efektīvi.
Iepirkums pēc būtības jau bieži vien bremzē kapitālsabiedrību konkurētspēju salīdzinot ar privāto komersantu, jo augstas konkurences un ierobežotu resursu apstākļos, piegādātājiem nav intereses piedalīties iepirkumos. Šāda atbilde no potenciālajiem piegādātājiem regulāri tiek saņemta, ka nav vēlmes gatavot garo iepirkumu dokumentāciju, ja pie privātā uzņēmēja tās ir tikai pārrunas un līguma slēgšana. Šādā veidā vēl vairāk tiek ierobežota kapitālsabiedrību konkurētspēja.
Apgrūtinot kapitālsabiedrību spēju efektīvi darboties (konkurējot gan ar privātā sektora uzņēmumiem, gan ārvalstu kapitālsabiedrībām uz kurām neattiecas šāds regulējums), tiek apdraudēta kapitālsabiedrību konkurētspēja, peļņa, kas kaitē ne tikai uzņēmumam, bet visai sabiedrībai, kuras interesēs ir pelnoša valsts kapitālsabiedrība.
4. Nesamērīgs administratīvais slogs un negatīva ietekme uz cilvēkresursiem
Jaunā pienākuma uzlikšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dublējot jau esošos kontroles mehānismus. Būtiski uzsvērt, ka dalība iepirkumu komisijās nav šo speciālistu pamatdarbs. Papildu sloga uzlikšana jau tā noslogotiem nozares ekspertiem kļūs par spēcīgu demotivējošu faktoru. Pastāv reāls risks, ka labākie speciālisti atteiksies no dalības komisijās vai pat izvēlēsies pāriet uz privāto sektoru.
29.03.2026. 19:47
Kristīne Eglīte
Lai neradītu pretrunas un nekaitētu valsts ekonomiskajām interesēm, jaunajā likumā ir skaidri jānošķir valsts iestādes no kapitālsabiedrībām, neattiecinot deklarēšanās pienākumu uz pēdējām.
29.03.2026. 19:49
Fiziska persona
Par likumprojektu “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums”[1]
Fiksētais:
Likumprojekta virziens ir atbalstāms, tomēr pašreizējā redakcijā pārāk liela daļa būtisku interešu konflikta novēršanas jautājumu ir atstāta iestāžu iekšējai rīcībai.
Likuma līmenī nepieciešams tieši nostiprināt regulējumu par ietekmēšanu, nepotismu, personiski saistītām personām, iestādes vadītāja radinieku nodarbināšanu, otrajiem darbiem un summētā darba laika apiešanas riskiem.
Interešu deklarācijām jābūt obligātām vismaz augsta riska amatiem, savukārt deklarētāju lokam jāatbilst anotācijā pašā identificētajām augsta riska grupām.
“Atdzišanas perioda” samazināšana nedrīkst būt plaša iestādes vadītāja diskrecija; nepieciešama ārēja kontrole un stingrāki ierobežojumi augsta riska amatiem.
Jāparedz skaidrs administratīvās atbildības tvērums par ietekmēšanu, personāla lēmumiem attiecībā uz personiski saistītām personām, neatļautu ārējo nodarbinātību, piekļuves datu nodošanu un ziņotāju pakļaušanu nelabvēlīgām sekām.
Atbalstāms ir likumprojekta mērķis stiprināt godprātību valsts pārvaldē, pāriet uz riskos balstītu pieeju un novērst interešu konflikta ietekmes riskus uz lēmumu pieņemšanu un rīcību. Vienlaikus pašreizējā redakcijā likumprojekts vairākās būtiskās vietās ir pārāk atkarīgs no iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem un iestādes vadītāja rīcības brīvības.
Ierosinājumi:
1. Likuma līmenī jānosaka obligāts minimuma standarts iekšējai kontroles sistēmai
Problēma
Likumprojekts ļoti lielu daļu būtiskā regulējuma pārceļ uz iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem. Projekta 7.pants iestādes vadītājam uztic noteikt interešu konflikta paziņošanas kārtību, šķietamā interešu konflikta izvērtēšanu, amata savienošanas atļauju izsniegšanas kārtību, “atdzišanas perioda” pārskatīšanu, dāvanu pieņemšanas kārtību un citus integritātes jautājumus. Šāda pieeja rada nevienādu praksi starp iestādēm un pārlieku lielu atkarību no iestādes vadītāja gribas, kapacitātes un izpratnes. Likumā jābūt nostiprinātam vienotam valsts līmeņa minimuma standartam, lai svarīgākie mehānismi netiktu atstāti tikai iekšējai rīcībai.
Priekšlikums
Likumā jāparedz ne vien pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, bet arī Ministru kabineta noteikts obligāts minimuma standarts un KNAB tiesības pieprasīt grozīt nepietiekamus iekšējos noteikumus. Iekšējās kontroles sistēmai likuma līmenī jāaptver vismaz: faktisku, šķietamu un potenciālu interešu konfliktu identificēšana; personiski saistītu personu nodarbināšanas risku pārvaldība; amatpersonu atstatīšana; amata savienošanas izvērtēšana; interešu deklarāciju ieviešana augsta riska amatiem; kā arī dokumentēšana un uzraudzība.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 7.panta trešo daļu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“1) kārtību, kādā tiek identificēti, izvērtēti un dokumentēti potenciālie interešu konflikti;”
“2) kārtību, kādā tiek identificēti, izvērtēti un pārvaldīti personiski saistītu personu nodarbināšanas riski, tai skaitā tiešas un netiešas ietekmes riski.”
Papildināt 7. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pamatota pieprasījuma publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums izdarīt grozījumus arī šā panta trešajā daļā minētajos iekšējos normatīvajos aktos, ja tie nenodrošina pietiekamu korupcijas vai interešu konflikta riska novēršanu.”
Izteikt 7. panta devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Ministru kabinets nosaka iekšējās kontroles sistēmas minimālās prasības, augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatu identificēšanas kārtību, interešu deklarāciju minimālo saturu un iesniegšanas kārtību, interešu konflikta dokumentēšanas minimālās prasības, kā arī kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājs sniedz informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iekšējās kontroles sistēmas darbību.”
2. Likumā jāaptver faktiskā kopdzīve, citas ciešas personiskās attiecības un potenciāls interešu konflikts
Problēma
Projektā “radinieks” ietver laulāto, noteiktus asinsradiniekus un partneri, bet partnera statuss ir saistīts ar Fizisko personu reģistra ierakstu. Tas neatrisina situācijas, kur personiska ieinteresētība rodas faktiskas kopdzīves, romantisku attiecību vai citu ciešu personisku saišu dēļ. Anotācija pati norāda, ka iekšējai kontroles sistēmai jāaptver arī “citas personas, ar kurām ir ciešas personiskās attiecības”, taču šī plašākā pieeja nav pietiekami tieši ierakstīta likuma tekstā. Līdz ar to veidojas robs starp anotācijas riska izpratni un saistošo normu tvērumu.
Priekšlikums
Likumā jāievieš atsevišķs jēdziens “personiski saistīta persona”, kas aptver ne tikai radiniekus un partnerus, bet arī kopdzīves personu un citas pastāvīgas ciešas personiskās attiecības. Tāpat likumā jāievieš “potenciāla interešu konflikta” definīcija, lai pienākums paziņot un novērst konfliktu rastos jau pirms faktiskas prettiesiskas rīcības iestāšanās.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 1. pantu pēc 10. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“personiski saistīta persona – radinieks, partneris, persona, ar kuru valsts pārvaldē nodarbinātais uztur kopīgu mājsaimniecību vai faktisku kopdzīvi, kā arī persona, ar kuru tam ir pastāvīgas ciešas personiskās attiecības;”
Papildināt 1. pantu pēc 12. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“potenciāls interešu konflikts – situācija, kurā, ņemot vērā valsts pārvaldē nodarbinātā amata pienākumus, paredzamo lēmumu vai funkciju, nākotnē var rasties interešu konflikts.”
3. Vispārīgais interešu konflikta aizliegums visiem nodarbinātajiem jāpaplašina
Problēma
Jaunā projekta 6.panta otrā daļa vispārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem aizliedz tikai pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā. Tas ir par šauru. Spēkā esošais regulējums aptver arī administratīvo aktu sagatavošanu un izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkcijas, līgumu slēgšanu un citas darbības. Ja tas nav saglabāts attiecībā uz visiem nodarbinātajiem, daļa faktiski augsta riska rīcības paliek ārpus skaidra likuma līmeņa aizlieguma.
Priekšlikums
Jāpaplašina 6.panta otrā un trešā daļa, lai tās aptvertu visas būtiskās ar amatu saistītās darbības, ne tikai šauru lēmuma pieņemšanas brīdi. Likuma līmenī arī jāparedz pienākums nekavējoties paziņot ne vien par faktisku, bet arī par potenciālu interešu konfliktu.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Aizliegts pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā personiski saistītas personas vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, kuras sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”
Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par savu, personiski saistītas personas vai darījumu partnera mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tā amata pienākumos, kā arī par potenciālu interešu konfliktu.”
4. Likumprojektā jāatjauno atsevišķs aizliegums ietekmēt cita nodarbinātā lēmumus
Problēma
Spēkā esošajā regulējumā ir atsevišķs aizliegums, izmantojot amata stāvokli, ietekmēt citas amatpersonas lēmumu vai kontroles funkciju veikšanu. Jaunajā projektā šāds patstāvīgs aizliegums nav saglabāts. Praksē interešu konflikts un nepamatota labvēlība bieži īstenojas tieši netiešas ietekmes veidā – caur amata autoritāti, darba organizāciju, norādēm, pieejas informācijai kontroli, neformālu spiedienu vai lēmuma “virzīšanu”. Bez atsevišķas normas šis būtiskais risks paliek nepietiekami aptverts.
Priekšlikums
Likumprojekts jāpapildina ar atsevišķu pantu par tiešu un netiešu ietekmēšanu. Normai jāaptver ne tikai formāli rīkojumi, bet arī citi iedarbības veidi, ja tie tiek izmantoti personiska labuma vai personiski saistītas personas interesēs. Īpaši svarīgi tas ir iestādes vadītāja un citu augstu vadītāju gadījumā, kur faktiskā ietekme uz citu personu lēmumiem pastāv arī bez tiešas pakļautības.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu pēc 6. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Aizliegums ietekmēt cita nodarbinātā lēmumus un darbības
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir aizliegts, izmantojot amata stāvokli, tieši vai netieši ietekmēt cita nodarbinātā lēmumu, administratīvā akta sagatavošanu vai izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanu, iepirkuma procedūras norisi, personāla lēmumu, līguma slēgšanu vai līguma izpildes uzraudzību, ja tas skar pašu personu, tās personiski saistītu personu vai darījumu partneri.
(2) Par ietekmēšanu šā panta izpratnē uzskatāma arī amata autoritātes, pakļautības, darba organizācijas, rīkojumu, ieteikumu, starpniecības, informācijas pieejamības vai cita netiešas iedarbības veida izmantošana.”
5. Nepotisma un personāla lēmumu regulējumam jābūt tieši nostiprinātam likumā
Problēma
Projektā nav atsevišķa panta, kas skaidri regulētu personāla atlasi, iecelšanu amatā, pārcelšanu, novērtēšanu, piemaksas, prēmijas, disciplīnu, komandējumus, piekļuves tiesības un karjeras virzību attiecībā uz radiniekiem vai citām personiski saistītām personām. Ar formālu tiešās pakļautības neesību vien nepietiek. Ja viens no radiniekiem vai personiski saistītām personām ir iestādes vadītājs vai cita augsta līmeņa amatpersona, faktiskā ietekme uz lēmumiem var saglabāties arī caur darba organizāciju, personāla vidi, neformālām norādēm un institucionālo autoritāti.
Priekšlikums
Jāievieš atsevišķs pants par personiski saistītu personu nodarbināšanas un personāla lēmumu ierobežojumiem. Tajā jāaptver ne tikai radinieki, bet arī partneri, kopdzīves personas un citas ciešas personiskās attiecības. Iestādes vadītāja personiski saistītas personas nodarbināšana tajā pašā iestādē pēc būtības rada strukturālu interešu konflikta un ietekmēšanas risku, tādēļ likumā jāparedz īpaši stingrs režīms.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Ierobežojumi attiecībā uz personiski saistītu personu nodarbināšanu un personāla lēmumiem
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātais nepiedalās personāla atlases, iecelšanas, pārcelšanas, amata apraksta apstiprināšanas, darba izpildes novērtēšanas, atalgojuma, piemaksu, prēmiju, komandējumu, atvaļinājumu, piekļuves tiesību, disciplinārlietas, amata pienākumu sadales, paaugstināšanas amatā vai cita personāla lēmuma pieņemšanā attiecībā uz personiski saistītu personu.
(2) Publiskas personas institūcijā nav pieļaujama institūcijas vadītāja personiski saistītas personas nodarbināšana.
(3) Citu vadītāju vai amatpersonu gadījumā personiski saistītu personu nodarbināšana vienā publiskas personas institūcijā nav pieļaujama, ja vienam no viņiem ir tieša vai netieša iespēja ietekmēt otra nodarbinātību, darba novērtējumu, atlīdzību, disciplīnu, piekļuves tiesības, amata pienākumu sadali vai karjeras virzību.
(4) Personas, kuras piedalās kandidātu atlasē vai personāla vērtēšanā, pirms attiecīgo darbību uzsākšanas rakstveidā deklarē, vai tām ar kandidātu vai nodarbināto nepastāv personiska saistība šā likuma izpratnē.
(5) Ja šā panta otrajā vai trešajā daļā minētā situācija izveidojas pēc amata ieņemšanas, publiskas personas institūcijas vadītājam vai augstākai amatpersonai ir pienākums mēneša laikā nodrošināt funkciju pilnīgu nodalīšanu vai personu pārcelšanu citā amatā.”
6. Obligātajām interešu deklarācijām un deklarētāju lokam jāaptver reālie augsta riska amati
Problēma
Projektā interešu deklarācijas iestādes iekšienē ir tikai izvēles instruments, jo 7.panta ceturtā daļa paredz, ka iestādes vadītājs tās var ieviest. Tas ir par vāju attiecībā uz augsta riska amatiem. Vienlaikus anotācija pati uzskaita daudz plašāku augsta riska amatu loku nekā tas automātiski izriet no 14.panta. Turklāt 16.pants deklarācijās neaptver kopdzīves personu un neparedz skaidri atklāt nodarbinātības faktu tajā pašā iestādē, ja tas rada ietekmes risku.
Priekšlikums
Jāparedz obligātas interešu deklarācijas vismaz augsta riska amatiem, īpaši iepirkumos, licencēšanā, uzraudzībā, sodīšanā, publisko finanšu sadalē, personāla atlasē un disciplinārlietās. Jāpaplašina 14.panta deklarētāju loks un jāpapildina 16.pants ar kopdzīves personu un nodarbinātības faktu tajā pašā iestādē. Vienlaikus lielākā daļa šīs informācijas jāatstāj publiski nepieejamajā daļā. Papildus jāizvērtē, vai deklarāciju publiskā pieejamība nav saglabājama visā likumā noteiktajā termiņā arī pēc deklarācijas iesniedzēja nāves.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona ievieš interešu deklarācijas augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatiem, bet pēc riska izvērtējuma – arī citiem amatiem. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.”
Papildināt 14. pantu pēc 5. punkta ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“1) publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts;”
“2) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš sagatavo iepirkuma dokumentāciju, nosaka kvalifikācijas prasības, vērtē piedāvājumus, uzrauga iepirkuma līguma izpildi vai pieņem lēmumus par iepirkuma līguma grozījumiem;”
“3) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš pieņem vai būtiski ietekmē lēmumus par licenču, atļauju, sertifikātu, kvotu vai citu tiesību piešķiršanu, pagarināšanu, apturēšanu vai anulēšanu;”
“4) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš veic disciplinārlietu izmeklēšanu vai faktu pārbaudi ar tiesiskām sekām citām personām.”
Izteikt 16.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, partnera, kopdzīves personas, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību vai personiskās saistības veidu;”
Papildināt 16. panta pirmo daļu pēc 3. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“1) informāciju par personiski saistītas personas nodarbinātību tajā pašā publiskas personas institūcijā, tās struktūrvienībā vai publiskas personas kapitālsabiedrībā, ja valsts pārvaldē nodarbinātais attiecībā uz šo institūciju vai kapitālsabiedrību īsteno vadības, personāla, finanšu, iepirkumu, kontroles vai uzraudzības funkcijas;”
Papildināt 18. panta trešo daļu pēc 2. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“1) informācija par partneri, kopdzīves personu un citām personiski saistītām personām, izņemot šo personu nodarbinātības faktu tajā pašā publiskas personas institūcijā.”
Izteikt 18. panta septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas.”
7. “Atdzišanas periodu” nedrīkst tik brīvi samazināt ar iestādes vadītāja lēmumu
Problēma
Projektā publiskas personas institūcijas vadītājs var samazināt 10.panta piektajā daļā noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam. Tas rada būtisku revolving door risku, īpaši iepirkumu, publisko finanšu sadales, licencēšanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas jomās. Arī anotācija atzīst, ka jaunais regulējums sašaurina personu loku, uz kurām attiecināms pēcamata ierobežojums, un vienlaikus dod iespēju to samazināt. Šāda elastība bez ārējas kontroles ir par plašu.
Priekšlikums
Jāparedz, ka “atdzišanas perioda” samazināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un tikai ar KNAB iepriekšēju rakstveida atzinumu. Noteiktām amatu grupām – iestādes vadītājiem, viņu vietniekiem, iepirkumu, licencēšanas, uzraudzības, sodīšanas un publisko finanšu sadales amatiem – šis termiņš vispār nav samazināms.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Divus gadus pēc tam, kad speciālais subjekts pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tādas fiziskas personas vai komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru, patieso labuma guvēju vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šis speciālais subjekts, pildot savus pienākumus, pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu. Šo termiņu var samazināt tikai izņēmuma gadījumā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iepriekšēju rakstveida atzinumu. Attiecībā uz publiskas personas institūcijas vadītāju, viņa vietnieku, iepirkumu, licencēšanas, uzraudzības, sodīšanas un publisko finanšu sadales amatiem termiņš nav samazināms.”
Papildināt likumprojektu pēc 10. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Pienākums paziņot par iecerēto nodarbinātību pēc amata atstāšanas
(1) Personai, kurai piemērojams šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums, pirms cita amata, darba, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma vai saimnieciskās darbības uzsākšanas ir pienākums rakstveidā informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un institūciju, kurā tā ieņēmusi amatu, par iecerēto nodarbinātību.
(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 30 dienu laikā izvērtē paziņoto informāciju un sniedz atzinumu par šā likuma 10. panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma piemērošanu.”
8. Otrie darbi, pedagoģiskais darbs un summētais darba laiks jāregulē stingrāk un vienoti
Problēma
Projektā visiem nodarbinātajiem ir tikai vispārīgs aizliegums veikt blakus darbu pie cita darba devēja vai saimniecisko darbību pamatdarba laikā. Tas neatrisina situācijas, kur papildu darbs tiek noformēts citā tiesiskā formā vai kur darba organizācija tiek pielāgota, lai apietu ierobežojumus. Vienlaikus speciālajiem subjektiem ārējās nodarbinātības ierobežojums ir formulēts salīdzinoši šauri, turklāt pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs no ārējās nodarbinātības skaita tiek izņemts. Tas rada risku, ka tieši regulārā un intensīvā papildu nodarbinātība, kas kaitē pamatdarbam, paliek nepietiekami kontrolēta.
Priekšlikums
Jāparedz vispārējs rakstveida atļaujas princips jebkurai regulārai atlīdzinātai ārējai nodarbinātībai, jānosaka maksimālais pieļaujamais slodzes apjoms un skaidri jānorāda, ka arī pedagoģiskais, zinātniskais, ārstnieciskais un radošais darbs ir atļauts tikai ārpus pamatdarba laika.
Likumā tieši jāaizliedz summētā darba laika, elastīgā darba laika, attālinātā darba vai citu organizācijas risinājumu izmantošana ar mērķi apiet amata savienošanas un interešu konflikta ierobežojumus.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 6. pantu pēc sestās daļas ar jaunām daļām šādā redakcijā:
“1) Regulāra cita algota vai citādi atlīdzināta nodarbinātība, tai skaitā cita amata vai darba veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde, saimnieciskā darbība, amata ieņemšana biedrībā, nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai komercsabiedrībā, ir pieļaujama tikai ar iepriekšēju rakstveida atļauju.”
“2) Šā panta 1 daļā minētā ārējā nodarbinātība ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts pārvaldē nodarbinātajam saistošām uzvedības (ētikas) normām, nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai un nepārsniedz 0,25 pilnas slodzes vai vidēji 10 stundas nedēļā četru mēnešu pārskata periodā.”
“3) Pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs neatbrīvo no šā panta 1. un 2. daļā noteiktajām prasībām un ir pieļaujams tikai ārpus amata pienākumu izpildes laika.”
“4) Aizliegts noteikt, grozīt vai izmantot summēto darba laiku, summēto dienesta pienākumu izpildes laiku, elastīgo darba laiku, attālinātā darba režīmu vai citu darba organizācijas risinājumu ar mērķi apiet šajā likumā noteiktos amata savienošanas, darba laika vai interešu konflikta ierobežojumus.”
Izteikt 7. panta trešās daļas 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
“4) kārtību, kādā tiek izvērtēti amati, kuru savienošanai ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma, saimnieciskās darbības vai pilnvarojuma izpildi ir nepieciešama rakstveida atļauja, ņemot vērā attiecīgā amatā identificētos interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku;”
“5) amatu savienošanas ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma, saimnieciskās darbības vai pilnvarojuma izpildi un atļauju izsniegšanas kārtību, tai skaitā nosakot šo atļauju pārskatīšanas kārtību, izvērtējot, vai nav mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri pastāvēja atļaujas izsniegšanas brīdī, un vai konkrētā savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar uzvedības (ētikas) normām un nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai;”
Izteikt 12. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Speciālajam subjektam atļauts savienot amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’, ja šī amata savienošana nerada interešu konfliktu, nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai, nav pretrunā ar tam saistošām uzvedības (ētikas) normām, ir ievērotas šā likuma 6. panta 1.–4. daļas un ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti stingrāki amata savienošanas ierobežojumi.”
“(2) Ievērojot šajā likumā noteiktos amata savienošanas ierobežojumus, speciālajam subjektam ir atļauts savienot amatu ne vairāk kā ar vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu amatu vai darbu citā publiskas personas institūcijā. Pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs ir pieļaujams tikai ārpus tiešo amata pienākumu izpildes laika un nepārsniedzot šā likuma 6. panta 2 daļā noteikto apjomu.”
Izteikt 16. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
“3) informāciju par citiem amatiem vai darbiem, uzņēmuma līgumiem, radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību, kā arī par pilnvarojumiem, kurus tas veic vai kuros noteiktās saistības pilda, un par saņemtajām rakstveida atļaujām šādu darbību veikšanai.”
9. Informācijas, piekļuves datu un institūcijas resursu izmantošanai jābūt tieši noregulētai arī vispārīgajā daļā
Problēma
Projekta tiešais informācijas neizpaušanas un izmantošanas aizliegums ir koncentrēts speciālo subjektu blokā. Tas ir par šauru, jo informācijas un piekļuves resursu prettiesiska izmantošana var notikt arī ārpus šī loka. Praksē būtiski riski rodas tieši tad, ja piekļuves dati vai sistēmu pieejas tiek nodotas trešajām personām, tai skaitā laulātajam, partnerim vai citai personiski saistītai personai. Šādu gadījumu nedrīkst atstāt vien uz citu nozares noteikumu vai iekšējās kontroles ziņu.
Priekšlikums
Jāievieš vispārējs aizliegums prettiesiski izmantot vai izpaust informāciju, piekļuves datus, autentifikācijas līdzekļus vai citus institūcijas resursus mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Normai jāpasaka arī tas, ka personiski saistītas personas statuss pats par sevi nekad nav pietiekams pamats piekļuves informācijas vai sistēmu nodošanai.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Informācijas un piekļuves tiesību izmantošanas ierobežojumi
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot informāciju, piekļuves datus, autentifikācijas līdzekļus vai citus institūcijas resursus mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
(2) Valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts nodot trešajām personām personiskos piekļuves datus vai nodrošināt piekļuvi publiskas personas institūcijas informācijas sistēmām, ja tas nav tieši paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
(3) Personiski saistītas personas statuss pats par sevi nav pamats piekļuves informācijas, dokumentu vai sistēmu nodošanai vai koplietošanai.”
10. Ziņotāja aizsardzība nedrīkst palikt tikai iekšējās procedūras līmenī
Problēma
Projekts paredz, ka iestādes iekšējos noteikumos jābūt kārtībai, kā rīkoties, ja nodarbinātie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, ietverot anonimitātes un aizsardzības pasākumus. Taču likumā nav pietiekami skaidras patstāvīgas normas, kas tieši aizliegtu ziņotāja identitātes izpaušanu un nelabvēlīgu seku radīšanu. Interešu konflikta un korupcijas risku atklāšanā tieši ziņotāja aizsardzība ir kritiski svarīga. Ja šī garantija paliek tikai iestādes iekšējās kārtības līmenī, tā var būt nepietiekama tieši tajās iestādēs, kur problēmas ir sistēmiskas.
Priekšlikums
Likumā jāparedz tiešs konfidencialitātes un pretreakcijas aizliegums, kas attiecas uz visām personām, kuras saņem vai apstrādā informāciju par interešu konflikta vai korupcijas risku ziņošanu.
Šāds regulējums neaizstāj Trauksmes celšanas likumu, bet papildina to tieši šā likuma piemērošanas jomā.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Ziņotāja aizsardzība interešu konflikta un korupcijas risku ziņošanas gadījumos
(1) Publiskas personas institūcijas vadītājam, viņa pilnvarotajai personai, iekšējās kontroles struktūrvienībai, koleģiālajai institūcijai un citam valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts izpaust informāciju par personu, kura ziņojusi par interešu konflikta situāciju, iespējamu korupcijas gadījumu vai citu ar šā likuma ievērošanu saistītu pārkāpumu, izņemot ārējos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
(2) Aizliegts bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas.
(3) Ziņotāja aizsardzība šā panta izpratnē attiecas arī uz personu, kura ziņo publiskas personas institūcijas vadītājam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai ģenerālprokuroram.”
11. Deklarāciju pārbaudei jābūt saturiskai, nevis tikai formālai
Problēma
Projekts paredz pārbaudīt, vai deklarācija ir iesniegta un vai tajā norādītās ziņas ir pilnīgas, taču likuma tekstā nav pietiekami skaidri nostiprināts pienākums riskos balstīti pārbaudīt arī norādīto ziņu patiesumu un atbilstību citiem reģistriem un informācijas sistēmām. Ja deklarāciju kontrole aprobežojas galvenokārt ar formālu pārbaudi, tiek zaudēta būtiska preventīvā un atklāšanas funkcija. Godprātības sistēmai ar deklarāciju iesniegšanu vien nepietiek – nepieciešama arī aktīva un regulāra verifikācija.
Priekšlikums
Likumā tieši jānosaka pienākums pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu un savstarpēju atbilstību valsts informācijas sistēmām, publiskajiem reģistriem un iestāžu rīcībā esošajiem datiem.
Tāpat jāparedz regulāra padziļināta riskos balstīta pārbaude, nevis tikai gadījuma reakcija.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam atbilstoši šā likuma 15.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajai mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums pārbaudīt:
1) vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā termiņā un kārtībā;
2) vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas;
3) vai deklarācijā norādītās ziņas atbilst valsts informācijas sistēmās, publiskajos reģistros un publiskas personas institūciju rīcībā esošajai informācijai.”
Papildināt 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“1) Valsts ieņēmumu dienests un Satversmes aizsardzības birojs ne retāk kā reizi gadā riskos balstītā kārtībā veic padziļinātu mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju pārbaudi.”
12. Likumā jāparedz obligāts interešu konflikta risinājumu reģistrs un dokumentēšana
Problēma
Projekts paredz dokumentēt atsevišķus izvērtējumus, taču pašā likumā nav vienota pienākuma uzturēt centralizētu reģistru par interešu konflikta paziņojumiem, atstatīšanas lēmumiem, personāla konflikta risinājumiem, amata savienošanas atļaujām, interešu deklarācijām un “atdzišanas perioda” samazināšanas lēmumiem. Bez šāda reģistra vēlākā ārējā kontrole būs vājāka, īpaši gadījumos, kur ietekmēšana notiek neformāli vai kur vairāki šķietami atsevišķi lēmumi kopā veido sistemātisku labvēlības modeli.
Priekšlikums
Jāparedz obligāts interešu konflikta risinājumu reģistrs ar minimālo saturu un KNAB tiesībām saņemt tajā ietverto informāciju. Tas stiprinātu dokumentējamību, pēctecību un ārējo uzraudzību, vienlaikus neveidojot pilnīgi jaunu institucionālu sistēmu.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu pēc 8. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Interešu konflikta risinājumu reģistrs
(1) Publiskas personas institūcija uztur interešu konflikta risinājumu reģistru, kurā iekļauj informāciju par:
1) paziņojumiem par faktisku, šķietamu un potenciālu interešu konfliktu;
2) lēmumiem par atstatīšanos, funkciju nodošanu vai citiem risinājumiem;
3) lēmumiem par personiski saistītu personu nodarbināšanas risku novēršanu;
4) izsniegtajām vai atteiktajām amata savienošanas atļaujām;
5) interešu deklarāciju iesniegšanu un pārskatīšanu;
6) lēmumiem par šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktā termiņa samazināšanu.
(2) Reģistrā norāda vismaz faktisko situāciju, lēmuma pieņēmēju, pieņemto risinājumu, juridisko pamatojumu un lēmuma darbības termiņu.
(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt šā panta pirmajā daļā minētā reģistra informāciju.”
13. Administratīvajai atbildībai jāaptver arī ietekmēšana, nepotisms, otrie darbi un ziņotāju aizsardzība
Problēma
Projektā administratīvā atbildība ir formulēta samērā šauri. Liela daļa pārējo nodarbināto pārkāpumu faktiski tiek atstāta disciplināratbildības līmenī vai vispār nav pietiekami skaidri tipizēta. Ja nav skaidru administratīvo pārkāpumu sastāvu par ietekmēšanu, personāla lēmumiem attiecībā uz personiski saistītām personām, ārējās nodarbinātības slēpšanu, piekļuves datu nodošanu vai ziņotāja pakļaušanu nelabvēlīgām sekām, likuma preventīvais efekts būtiski samazinās.
Priekšlikums
Jāpaplašina 21.pants, paredzot skaidrus administratīvā pārkāpuma sastāvus jaunajām normām un nodrošinot KNAB kompetenci šos pārkāpumus izskatīt. Atbildībai jāattiecas ne tikai uz lēmuma pieņemšanu interešu konfliktā šaurā nozīmē, bet arī uz citiem tipiskajiem apiešanas un labvēlības mehānismiem.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 21. panta trešo daļu un papildināt 21. pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:
“(3) Par lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmuma pieņemšanā, administratīvā akta sagatavošanu vai izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanu, līguma slēgšanu vai citu amata funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā valsts pārvaldē nodarbinātajam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“1) Par cita nodarbinātā lēmumu vai darbību ietekmēšanu, pārkāpjot šā likuma …. pantu, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“2) Par piedalīšanos personāla lēmumos attiecībā uz personiski saistītu personu, pārkāpjot šā likuma … pantu, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“3) Par ārējās nodarbinātības veikšanu bez rakstveida atļaujas, par ārējās nodarbinātības slēpšanu vai par šā likuma 6.panta 4 daļā noteiktā aizlieguma pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“4) Par šā likuma … pantā noteikto informācijas, piekļuves datu vai autentifikācijas līdzekļu izmantošanas ierobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“5) Par šā likuma …. pantā noteiktās ziņotāja identitātes aizsardzības vai nelabvēlīgu seku aizlieguma pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
Izteikt 21. panta piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Par sava, personiski saistītas personas vai darījumu partnera mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst amata pienākumos, nepaziņošanu, kā arī par nepaziņošanu par potenciālu interešu konfliktu valsts pārvaldē nodarbinātajam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.”
Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. panta trešajā, ……………….., ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.”
14. Pārejas noteikumiem jānodrošina savlaicīga jaunās sistēmas iedarbināšana
Problēma
Ja jaunā sistēma lielā mērā balstīsies arī uz Ministru kabineta noteikumiem un iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem, pārejas noteikumos jābūt skaidram termiņam, līdz kuram ir izdodams obligātais minimuma standarts un ieviešami galvenie instrumenti. Bez šāda pārejas mehānisma pastāv risks, ka likums stāsies spēkā pirms ir izveidoti vienoti noteikumi par augsta riska amatu identificēšanu, interešu deklarāciju saturu un iekšējās kontroles minimālajām prasībām.
Priekšlikums
Pārejas noteikumos jānosaka, ka Ministru kabinetam noteiktā termiņā jāizdod ne tikai informācijas sniegšanas kārtība, bet arī iekšējās kontroles minimālās prasības un interešu deklarāciju minimālais saturs.
Šim pienākumam jābūt skaidram un nepārprotamam.
Piedāvātā redakcija
Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:
“2. Ministru kabinets līdz 2028.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta devītajā daļā, 16. panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus, tai skaitā nosaka iekšējās kontroles sistēmas minimālās prasības, augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatu identificēšanas kārtību un interešu deklarāciju minimālo saturu augsta riska amatiem.”
15. Papildus vajadzīgie paralēlie grozījumi citos normatīvajos aktos
• Trauksmes celšanas likumā un ar tā piemērošanu saistītajā regulējumā – lai skaidrāk nostiprinātu trauksmes cēlēja informēšanas termiņus, aizsardzības garantijas un ārējās izskatīšanas modeli situācijās, kad ziņojums attiecas uz pašu iestādi vai tās augstāko vadību.
• Darba likumā un speciālajos dienesta likumos – lai tiešā tekstā nostiprinātu, ka summēto darba vai dienesta laiku nevar noteikt ar mērķi apiet ārējās nodarbinātības ierobežojumus.
• Informācijas drošības un piekļuves kontroles regulējumā – lai papildus nostiprinātu individuālo autentifikācijas līdzekļu izmantošanas neatļautu nodošanu citai personai kā būtisku pārkāpumu.
• Iekšējās kontroles, ētikas un personāla atlases noteikumos – lai pēc likuma pieņemšanas tiktu operacionāli ieviesti vienoti un pārbaudāmi mehānismi.
Rezumējot norādīto, likumprojekta virziens ir atbalstāms, tomēr pašreizējā redakcijā tas vēl nesasniedz pilnvērtīgu un vienotu interešu konflikta novēršanas standartu visā valsts pārvaldē. Īpaši būtiski ir tas, ka vairāki klasiskie riska modeļi – ietekmēšana, personiski saistītu personu labvēlība, iestādes vadītāja strukturālais interešu konflikts, otrā darba apiešanas mehānismi un ziņotāju aizsardzība – nav pietiekami nostiprināti likuma līmenī.
Pilnveidojot likumprojektu, tiktu nodrošināts, ka interešu konflikta novēršanas sistēma nav tikai deklaratīva vai atkarīga no katras iestādes iekšējās gribas, bet balstās skaidrā, vienotā un ārēji pārbaudāmā regulējumā.
[1] Piedāvātajos likumprojekta normu papildinajumos neliku jauno (inicēto) pantu numurus / jauno (inicēto) daļu numurus, vienkārši norādīju jauns pants / jauna daļa / jauns punkts.
Fiksētais:
Likumprojekta virziens ir atbalstāms, tomēr pašreizējā redakcijā pārāk liela daļa būtisku interešu konflikta novēršanas jautājumu ir atstāta iestāžu iekšējai rīcībai.
Likuma līmenī nepieciešams tieši nostiprināt regulējumu par ietekmēšanu, nepotismu, personiski saistītām personām, iestādes vadītāja radinieku nodarbināšanu, otrajiem darbiem un summētā darba laika apiešanas riskiem.
Interešu deklarācijām jābūt obligātām vismaz augsta riska amatiem, savukārt deklarētāju lokam jāatbilst anotācijā pašā identificētajām augsta riska grupām.
“Atdzišanas perioda” samazināšana nedrīkst būt plaša iestādes vadītāja diskrecija; nepieciešama ārēja kontrole un stingrāki ierobežojumi augsta riska amatiem.
Jāparedz skaidrs administratīvās atbildības tvērums par ietekmēšanu, personāla lēmumiem attiecībā uz personiski saistītām personām, neatļautu ārējo nodarbinātību, piekļuves datu nodošanu un ziņotāju pakļaušanu nelabvēlīgām sekām.
Atbalstāms ir likumprojekta mērķis stiprināt godprātību valsts pārvaldē, pāriet uz riskos balstītu pieeju un novērst interešu konflikta ietekmes riskus uz lēmumu pieņemšanu un rīcību. Vienlaikus pašreizējā redakcijā likumprojekts vairākās būtiskās vietās ir pārāk atkarīgs no iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem un iestādes vadītāja rīcības brīvības.
Ierosinājumi:
1. Likuma līmenī jānosaka obligāts minimuma standarts iekšējai kontroles sistēmai
Problēma
Likumprojekts ļoti lielu daļu būtiskā regulējuma pārceļ uz iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem. Projekta 7.pants iestādes vadītājam uztic noteikt interešu konflikta paziņošanas kārtību, šķietamā interešu konflikta izvērtēšanu, amata savienošanas atļauju izsniegšanas kārtību, “atdzišanas perioda” pārskatīšanu, dāvanu pieņemšanas kārtību un citus integritātes jautājumus. Šāda pieeja rada nevienādu praksi starp iestādēm un pārlieku lielu atkarību no iestādes vadītāja gribas, kapacitātes un izpratnes. Likumā jābūt nostiprinātam vienotam valsts līmeņa minimuma standartam, lai svarīgākie mehānismi netiktu atstāti tikai iekšējai rīcībai.
Priekšlikums
Likumā jāparedz ne vien pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, bet arī Ministru kabineta noteikts obligāts minimuma standarts un KNAB tiesības pieprasīt grozīt nepietiekamus iekšējos noteikumus. Iekšējās kontroles sistēmai likuma līmenī jāaptver vismaz: faktisku, šķietamu un potenciālu interešu konfliktu identificēšana; personiski saistītu personu nodarbināšanas risku pārvaldība; amatpersonu atstatīšana; amata savienošanas izvērtēšana; interešu deklarāciju ieviešana augsta riska amatiem; kā arī dokumentēšana un uzraudzība.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 7.panta trešo daļu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“1) kārtību, kādā tiek identificēti, izvērtēti un dokumentēti potenciālie interešu konflikti;”
“2) kārtību, kādā tiek identificēti, izvērtēti un pārvaldīti personiski saistītu personu nodarbināšanas riski, tai skaitā tiešas un netiešas ietekmes riski.”
Papildināt 7. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pamatota pieprasījuma publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums izdarīt grozījumus arī šā panta trešajā daļā minētajos iekšējos normatīvajos aktos, ja tie nenodrošina pietiekamu korupcijas vai interešu konflikta riska novēršanu.”
Izteikt 7. panta devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Ministru kabinets nosaka iekšējās kontroles sistēmas minimālās prasības, augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatu identificēšanas kārtību, interešu deklarāciju minimālo saturu un iesniegšanas kārtību, interešu konflikta dokumentēšanas minimālās prasības, kā arī kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājs sniedz informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iekšējās kontroles sistēmas darbību.”
2. Likumā jāaptver faktiskā kopdzīve, citas ciešas personiskās attiecības un potenciāls interešu konflikts
Problēma
Projektā “radinieks” ietver laulāto, noteiktus asinsradiniekus un partneri, bet partnera statuss ir saistīts ar Fizisko personu reģistra ierakstu. Tas neatrisina situācijas, kur personiska ieinteresētība rodas faktiskas kopdzīves, romantisku attiecību vai citu ciešu personisku saišu dēļ. Anotācija pati norāda, ka iekšējai kontroles sistēmai jāaptver arī “citas personas, ar kurām ir ciešas personiskās attiecības”, taču šī plašākā pieeja nav pietiekami tieši ierakstīta likuma tekstā. Līdz ar to veidojas robs starp anotācijas riska izpratni un saistošo normu tvērumu.
Priekšlikums
Likumā jāievieš atsevišķs jēdziens “personiski saistīta persona”, kas aptver ne tikai radiniekus un partnerus, bet arī kopdzīves personu un citas pastāvīgas ciešas personiskās attiecības. Tāpat likumā jāievieš “potenciāla interešu konflikta” definīcija, lai pienākums paziņot un novērst konfliktu rastos jau pirms faktiskas prettiesiskas rīcības iestāšanās.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 1. pantu pēc 10. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“personiski saistīta persona – radinieks, partneris, persona, ar kuru valsts pārvaldē nodarbinātais uztur kopīgu mājsaimniecību vai faktisku kopdzīvi, kā arī persona, ar kuru tam ir pastāvīgas ciešas personiskās attiecības;”
Papildināt 1. pantu pēc 12. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“potenciāls interešu konflikts – situācija, kurā, ņemot vērā valsts pārvaldē nodarbinātā amata pienākumus, paredzamo lēmumu vai funkciju, nākotnē var rasties interešu konflikts.”
3. Vispārīgais interešu konflikta aizliegums visiem nodarbinātajiem jāpaplašina
Problēma
Jaunā projekta 6.panta otrā daļa vispārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem aizliedz tikai pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā. Tas ir par šauru. Spēkā esošais regulējums aptver arī administratīvo aktu sagatavošanu un izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkcijas, līgumu slēgšanu un citas darbības. Ja tas nav saglabāts attiecībā uz visiem nodarbinātajiem, daļa faktiski augsta riska rīcības paliek ārpus skaidra likuma līmeņa aizlieguma.
Priekšlikums
Jāpaplašina 6.panta otrā un trešā daļa, lai tās aptvertu visas būtiskās ar amatu saistītās darbības, ne tikai šauru lēmuma pieņemšanas brīdi. Likuma līmenī arī jāparedz pienākums nekavējoties paziņot ne vien par faktisku, bet arī par potenciālu interešu konfliktu.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Aizliegts pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā personiski saistītas personas vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, kuras sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”
Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par savu, personiski saistītas personas vai darījumu partnera mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tā amata pienākumos, kā arī par potenciālu interešu konfliktu.”
4. Likumprojektā jāatjauno atsevišķs aizliegums ietekmēt cita nodarbinātā lēmumus
Problēma
Spēkā esošajā regulējumā ir atsevišķs aizliegums, izmantojot amata stāvokli, ietekmēt citas amatpersonas lēmumu vai kontroles funkciju veikšanu. Jaunajā projektā šāds patstāvīgs aizliegums nav saglabāts. Praksē interešu konflikts un nepamatota labvēlība bieži īstenojas tieši netiešas ietekmes veidā – caur amata autoritāti, darba organizāciju, norādēm, pieejas informācijai kontroli, neformālu spiedienu vai lēmuma “virzīšanu”. Bez atsevišķas normas šis būtiskais risks paliek nepietiekami aptverts.
Priekšlikums
Likumprojekts jāpapildina ar atsevišķu pantu par tiešu un netiešu ietekmēšanu. Normai jāaptver ne tikai formāli rīkojumi, bet arī citi iedarbības veidi, ja tie tiek izmantoti personiska labuma vai personiski saistītas personas interesēs. Īpaši svarīgi tas ir iestādes vadītāja un citu augstu vadītāju gadījumā, kur faktiskā ietekme uz citu personu lēmumiem pastāv arī bez tiešas pakļautības.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu pēc 6. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Aizliegums ietekmēt cita nodarbinātā lēmumus un darbības
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātajam ir aizliegts, izmantojot amata stāvokli, tieši vai netieši ietekmēt cita nodarbinātā lēmumu, administratīvā akta sagatavošanu vai izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanu, iepirkuma procedūras norisi, personāla lēmumu, līguma slēgšanu vai līguma izpildes uzraudzību, ja tas skar pašu personu, tās personiski saistītu personu vai darījumu partneri.
(2) Par ietekmēšanu šā panta izpratnē uzskatāma arī amata autoritātes, pakļautības, darba organizācijas, rīkojumu, ieteikumu, starpniecības, informācijas pieejamības vai cita netiešas iedarbības veida izmantošana.”
5. Nepotisma un personāla lēmumu regulējumam jābūt tieši nostiprinātam likumā
Problēma
Projektā nav atsevišķa panta, kas skaidri regulētu personāla atlasi, iecelšanu amatā, pārcelšanu, novērtēšanu, piemaksas, prēmijas, disciplīnu, komandējumus, piekļuves tiesības un karjeras virzību attiecībā uz radiniekiem vai citām personiski saistītām personām. Ar formālu tiešās pakļautības neesību vien nepietiek. Ja viens no radiniekiem vai personiski saistītām personām ir iestādes vadītājs vai cita augsta līmeņa amatpersona, faktiskā ietekme uz lēmumiem var saglabāties arī caur darba organizāciju, personāla vidi, neformālām norādēm un institucionālo autoritāti.
Priekšlikums
Jāievieš atsevišķs pants par personiski saistītu personu nodarbināšanas un personāla lēmumu ierobežojumiem. Tajā jāaptver ne tikai radinieki, bet arī partneri, kopdzīves personas un citas ciešas personiskās attiecības. Iestādes vadītāja personiski saistītas personas nodarbināšana tajā pašā iestādē pēc būtības rada strukturālu interešu konflikta un ietekmēšanas risku, tādēļ likumā jāparedz īpaši stingrs režīms.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Ierobežojumi attiecībā uz personiski saistītu personu nodarbināšanu un personāla lēmumiem
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātais nepiedalās personāla atlases, iecelšanas, pārcelšanas, amata apraksta apstiprināšanas, darba izpildes novērtēšanas, atalgojuma, piemaksu, prēmiju, komandējumu, atvaļinājumu, piekļuves tiesību, disciplinārlietas, amata pienākumu sadales, paaugstināšanas amatā vai cita personāla lēmuma pieņemšanā attiecībā uz personiski saistītu personu.
(2) Publiskas personas institūcijā nav pieļaujama institūcijas vadītāja personiski saistītas personas nodarbināšana.
(3) Citu vadītāju vai amatpersonu gadījumā personiski saistītu personu nodarbināšana vienā publiskas personas institūcijā nav pieļaujama, ja vienam no viņiem ir tieša vai netieša iespēja ietekmēt otra nodarbinātību, darba novērtējumu, atlīdzību, disciplīnu, piekļuves tiesības, amata pienākumu sadali vai karjeras virzību.
(4) Personas, kuras piedalās kandidātu atlasē vai personāla vērtēšanā, pirms attiecīgo darbību uzsākšanas rakstveidā deklarē, vai tām ar kandidātu vai nodarbināto nepastāv personiska saistība šā likuma izpratnē.
(5) Ja šā panta otrajā vai trešajā daļā minētā situācija izveidojas pēc amata ieņemšanas, publiskas personas institūcijas vadītājam vai augstākai amatpersonai ir pienākums mēneša laikā nodrošināt funkciju pilnīgu nodalīšanu vai personu pārcelšanu citā amatā.”
6. Obligātajām interešu deklarācijām un deklarētāju lokam jāaptver reālie augsta riska amati
Problēma
Projektā interešu deklarācijas iestādes iekšienē ir tikai izvēles instruments, jo 7.panta ceturtā daļa paredz, ka iestādes vadītājs tās var ieviest. Tas ir par vāju attiecībā uz augsta riska amatiem. Vienlaikus anotācija pati uzskaita daudz plašāku augsta riska amatu loku nekā tas automātiski izriet no 14.panta. Turklāt 16.pants deklarācijās neaptver kopdzīves personu un neparedz skaidri atklāt nodarbinātības faktu tajā pašā iestādē, ja tas rada ietekmes risku.
Priekšlikums
Jāparedz obligātas interešu deklarācijas vismaz augsta riska amatiem, īpaši iepirkumos, licencēšanā, uzraudzībā, sodīšanā, publisko finanšu sadalē, personāla atlasē un disciplinārlietās. Jāpaplašina 14.panta deklarētāju loks un jāpapildina 16.pants ar kopdzīves personu un nodarbinātības faktu tajā pašā iestādē. Vienlaikus lielākā daļa šīs informācijas jāatstāj publiski nepieejamajā daļā. Papildus jāizvērtē, vai deklarāciju publiskā pieejamība nav saglabājama visā likumā noteiktajā termiņā arī pēc deklarācijas iesniedzēja nāves.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona ievieš interešu deklarācijas augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatiem, bet pēc riska izvērtējuma – arī citiem amatiem. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.”
Papildināt 14. pantu pēc 5. punkta ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“1) publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts;”
“2) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš sagatavo iepirkuma dokumentāciju, nosaka kvalifikācijas prasības, vērtē piedāvājumus, uzrauga iepirkuma līguma izpildi vai pieņem lēmumus par iepirkuma līguma grozījumiem;”
“3) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš pieņem vai būtiski ietekmē lēmumus par licenču, atļauju, sertifikātu, kvotu vai citu tiesību piešķiršanu, pagarināšanu, apturēšanu vai anulēšanu;”
“4) valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš veic disciplinārlietu izmeklēšanu vai faktu pārbaudi ar tiesiskām sekām citām personām.”
Izteikt 16.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, partnera, kopdzīves personas, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību vai personiskās saistības veidu;”
Papildināt 16. panta pirmo daļu pēc 3. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“1) informāciju par personiski saistītas personas nodarbinātību tajā pašā publiskas personas institūcijā, tās struktūrvienībā vai publiskas personas kapitālsabiedrībā, ja valsts pārvaldē nodarbinātais attiecībā uz šo institūciju vai kapitālsabiedrību īsteno vadības, personāla, finanšu, iepirkumu, kontroles vai uzraudzības funkcijas;”
Papildināt 18. panta trešo daļu pēc 2. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“1) informācija par partneri, kopdzīves personu un citām personiski saistītām personām, izņemot šo personu nodarbinātības faktu tajā pašā publiskas personas institūcijā.”
Izteikt 18. panta septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas.”
7. “Atdzišanas periodu” nedrīkst tik brīvi samazināt ar iestādes vadītāja lēmumu
Problēma
Projektā publiskas personas institūcijas vadītājs var samazināt 10.panta piektajā daļā noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam. Tas rada būtisku revolving door risku, īpaši iepirkumu, publisko finanšu sadales, licencēšanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas jomās. Arī anotācija atzīst, ka jaunais regulējums sašaurina personu loku, uz kurām attiecināms pēcamata ierobežojums, un vienlaikus dod iespēju to samazināt. Šāda elastība bez ārējas kontroles ir par plašu.
Priekšlikums
Jāparedz, ka “atdzišanas perioda” samazināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un tikai ar KNAB iepriekšēju rakstveida atzinumu. Noteiktām amatu grupām – iestādes vadītājiem, viņu vietniekiem, iepirkumu, licencēšanas, uzraudzības, sodīšanas un publisko finanšu sadales amatiem – šis termiņš vispār nav samazināms.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Divus gadus pēc tam, kad speciālais subjekts pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tādas fiziskas personas vai komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru, patieso labuma guvēju vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šis speciālais subjekts, pildot savus pienākumus, pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu. Šo termiņu var samazināt tikai izņēmuma gadījumā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iepriekšēju rakstveida atzinumu. Attiecībā uz publiskas personas institūcijas vadītāju, viņa vietnieku, iepirkumu, licencēšanas, uzraudzības, sodīšanas un publisko finanšu sadales amatiem termiņš nav samazināms.”
Papildināt likumprojektu pēc 10. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Pienākums paziņot par iecerēto nodarbinātību pēc amata atstāšanas
(1) Personai, kurai piemērojams šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums, pirms cita amata, darba, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma vai saimnieciskās darbības uzsākšanas ir pienākums rakstveidā informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un institūciju, kurā tā ieņēmusi amatu, par iecerēto nodarbinātību.
(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 30 dienu laikā izvērtē paziņoto informāciju un sniedz atzinumu par šā likuma 10. panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma piemērošanu.”
8. Otrie darbi, pedagoģiskais darbs un summētais darba laiks jāregulē stingrāk un vienoti
Problēma
Projektā visiem nodarbinātajiem ir tikai vispārīgs aizliegums veikt blakus darbu pie cita darba devēja vai saimniecisko darbību pamatdarba laikā. Tas neatrisina situācijas, kur papildu darbs tiek noformēts citā tiesiskā formā vai kur darba organizācija tiek pielāgota, lai apietu ierobežojumus. Vienlaikus speciālajiem subjektiem ārējās nodarbinātības ierobežojums ir formulēts salīdzinoši šauri, turklāt pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs no ārējās nodarbinātības skaita tiek izņemts. Tas rada risku, ka tieši regulārā un intensīvā papildu nodarbinātība, kas kaitē pamatdarbam, paliek nepietiekami kontrolēta.
Priekšlikums
Jāparedz vispārējs rakstveida atļaujas princips jebkurai regulārai atlīdzinātai ārējai nodarbinātībai, jānosaka maksimālais pieļaujamais slodzes apjoms un skaidri jānorāda, ka arī pedagoģiskais, zinātniskais, ārstnieciskais un radošais darbs ir atļauts tikai ārpus pamatdarba laika.
Likumā tieši jāaizliedz summētā darba laika, elastīgā darba laika, attālinātā darba vai citu organizācijas risinājumu izmantošana ar mērķi apiet amata savienošanas un interešu konflikta ierobežojumus.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 6. pantu pēc sestās daļas ar jaunām daļām šādā redakcijā:
“1) Regulāra cita algota vai citādi atlīdzināta nodarbinātība, tai skaitā cita amata vai darba veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde, saimnieciskā darbība, amata ieņemšana biedrībā, nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai komercsabiedrībā, ir pieļaujama tikai ar iepriekšēju rakstveida atļauju.”
“2) Šā panta 1 daļā minētā ārējā nodarbinātība ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts pārvaldē nodarbinātajam saistošām uzvedības (ētikas) normām, nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai un nepārsniedz 0,25 pilnas slodzes vai vidēji 10 stundas nedēļā četru mēnešu pārskata periodā.”
“3) Pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs neatbrīvo no šā panta 1. un 2. daļā noteiktajām prasībām un ir pieļaujams tikai ārpus amata pienākumu izpildes laika.”
“4) Aizliegts noteikt, grozīt vai izmantot summēto darba laiku, summēto dienesta pienākumu izpildes laiku, elastīgo darba laiku, attālinātā darba režīmu vai citu darba organizācijas risinājumu ar mērķi apiet šajā likumā noteiktos amata savienošanas, darba laika vai interešu konflikta ierobežojumus.”
Izteikt 7. panta trešās daļas 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
“4) kārtību, kādā tiek izvērtēti amati, kuru savienošanai ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma, saimnieciskās darbības vai pilnvarojuma izpildi ir nepieciešama rakstveida atļauja, ņemot vērā attiecīgā amatā identificētos interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku;”
“5) amatu savienošanas ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma, saimnieciskās darbības vai pilnvarojuma izpildi un atļauju izsniegšanas kārtību, tai skaitā nosakot šo atļauju pārskatīšanas kārtību, izvērtējot, vai nav mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri pastāvēja atļaujas izsniegšanas brīdī, un vai konkrētā savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar uzvedības (ētikas) normām un nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai;”
Izteikt 12. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Speciālajam subjektam atļauts savienot amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’, ja šī amata savienošana nerada interešu konfliktu, nekaitē tiešo amata pienākumu pildīšanai, nav pretrunā ar tam saistošām uzvedības (ētikas) normām, ir ievērotas šā likuma 6. panta 1.–4. daļas un ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti stingrāki amata savienošanas ierobežojumi.”
“(2) Ievērojot šajā likumā noteiktos amata savienošanas ierobežojumus, speciālajam subjektam ir atļauts savienot amatu ne vairāk kā ar vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu amatu vai darbu citā publiskas personas institūcijā. Pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs ir pieļaujams tikai ārpus tiešo amata pienākumu izpildes laika un nepārsniedzot šā likuma 6. panta 2 daļā noteikto apjomu.”
Izteikt 16. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
“3) informāciju par citiem amatiem vai darbiem, uzņēmuma līgumiem, radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību, kā arī par pilnvarojumiem, kurus tas veic vai kuros noteiktās saistības pilda, un par saņemtajām rakstveida atļaujām šādu darbību veikšanai.”
9. Informācijas, piekļuves datu un institūcijas resursu izmantošanai jābūt tieši noregulētai arī vispārīgajā daļā
Problēma
Projekta tiešais informācijas neizpaušanas un izmantošanas aizliegums ir koncentrēts speciālo subjektu blokā. Tas ir par šauru, jo informācijas un piekļuves resursu prettiesiska izmantošana var notikt arī ārpus šī loka. Praksē būtiski riski rodas tieši tad, ja piekļuves dati vai sistēmu pieejas tiek nodotas trešajām personām, tai skaitā laulātajam, partnerim vai citai personiski saistītai personai. Šādu gadījumu nedrīkst atstāt vien uz citu nozares noteikumu vai iekšējās kontroles ziņu.
Priekšlikums
Jāievieš vispārējs aizliegums prettiesiski izmantot vai izpaust informāciju, piekļuves datus, autentifikācijas līdzekļus vai citus institūcijas resursus mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Normai jāpasaka arī tas, ka personiski saistītas personas statuss pats par sevi nekad nav pietiekams pamats piekļuves informācijas vai sistēmu nodošanai.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Informācijas un piekļuves tiesību izmantošanas ierobežojumi
(1) Valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot informāciju, piekļuves datus, autentifikācijas līdzekļus vai citus institūcijas resursus mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
(2) Valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts nodot trešajām personām personiskos piekļuves datus vai nodrošināt piekļuvi publiskas personas institūcijas informācijas sistēmām, ja tas nav tieši paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
(3) Personiski saistītas personas statuss pats par sevi nav pamats piekļuves informācijas, dokumentu vai sistēmu nodošanai vai koplietošanai.”
10. Ziņotāja aizsardzība nedrīkst palikt tikai iekšējās procedūras līmenī
Problēma
Projekts paredz, ka iestādes iekšējos noteikumos jābūt kārtībai, kā rīkoties, ja nodarbinātie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, ietverot anonimitātes un aizsardzības pasākumus. Taču likumā nav pietiekami skaidras patstāvīgas normas, kas tieši aizliegtu ziņotāja identitātes izpaušanu un nelabvēlīgu seku radīšanu. Interešu konflikta un korupcijas risku atklāšanā tieši ziņotāja aizsardzība ir kritiski svarīga. Ja šī garantija paliek tikai iestādes iekšējās kārtības līmenī, tā var būt nepietiekama tieši tajās iestādēs, kur problēmas ir sistēmiskas.
Priekšlikums
Likumā jāparedz tiešs konfidencialitātes un pretreakcijas aizliegums, kas attiecas uz visām personām, kuras saņem vai apstrādā informāciju par interešu konflikta vai korupcijas risku ziņošanu.
Šāds regulējums neaizstāj Trauksmes celšanas likumu, bet papildina to tieši šā likuma piemērošanas jomā.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Ziņotāja aizsardzība interešu konflikta un korupcijas risku ziņošanas gadījumos
(1) Publiskas personas institūcijas vadītājam, viņa pilnvarotajai personai, iekšējās kontroles struktūrvienībai, koleģiālajai institūcijai un citam valsts pārvaldē nodarbinātajam aizliegts izpaust informāciju par personu, kura ziņojusi par interešu konflikta situāciju, iespējamu korupcijas gadījumu vai citu ar šā likuma ievērošanu saistītu pārkāpumu, izņemot ārējos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
(2) Aizliegts bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas.
(3) Ziņotāja aizsardzība šā panta izpratnē attiecas arī uz personu, kura ziņo publiskas personas institūcijas vadītājam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai ģenerālprokuroram.”
11. Deklarāciju pārbaudei jābūt saturiskai, nevis tikai formālai
Problēma
Projekts paredz pārbaudīt, vai deklarācija ir iesniegta un vai tajā norādītās ziņas ir pilnīgas, taču likuma tekstā nav pietiekami skaidri nostiprināts pienākums riskos balstīti pārbaudīt arī norādīto ziņu patiesumu un atbilstību citiem reģistriem un informācijas sistēmām. Ja deklarāciju kontrole aprobežojas galvenokārt ar formālu pārbaudi, tiek zaudēta būtiska preventīvā un atklāšanas funkcija. Godprātības sistēmai ar deklarāciju iesniegšanu vien nepietiek – nepieciešama arī aktīva un regulāra verifikācija.
Priekšlikums
Likumā tieši jānosaka pienākums pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu un savstarpēju atbilstību valsts informācijas sistēmām, publiskajiem reģistriem un iestāžu rīcībā esošajiem datiem.
Tāpat jāparedz regulāra padziļināta riskos balstīta pārbaude, nevis tikai gadījuma reakcija.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam atbilstoši šā likuma 15.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajai mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums pārbaudīt:
1) vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā termiņā un kārtībā;
2) vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas;
3) vai deklarācijā norādītās ziņas atbilst valsts informācijas sistēmās, publiskajos reģistros un publiskas personas institūciju rīcībā esošajai informācijai.”
Papildināt 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“1) Valsts ieņēmumu dienests un Satversmes aizsardzības birojs ne retāk kā reizi gadā riskos balstītā kārtībā veic padziļinātu mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju pārbaudi.”
12. Likumā jāparedz obligāts interešu konflikta risinājumu reģistrs un dokumentēšana
Problēma
Projekts paredz dokumentēt atsevišķus izvērtējumus, taču pašā likumā nav vienota pienākuma uzturēt centralizētu reģistru par interešu konflikta paziņojumiem, atstatīšanas lēmumiem, personāla konflikta risinājumiem, amata savienošanas atļaujām, interešu deklarācijām un “atdzišanas perioda” samazināšanas lēmumiem. Bez šāda reģistra vēlākā ārējā kontrole būs vājāka, īpaši gadījumos, kur ietekmēšana notiek neformāli vai kur vairāki šķietami atsevišķi lēmumi kopā veido sistemātisku labvēlības modeli.
Priekšlikums
Jāparedz obligāts interešu konflikta risinājumu reģistrs ar minimālo saturu un KNAB tiesībām saņemt tajā ietverto informāciju. Tas stiprinātu dokumentējamību, pēctecību un ārējo uzraudzību, vienlaikus neveidojot pilnīgi jaunu institucionālu sistēmu.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu pēc 8. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“pants. Interešu konflikta risinājumu reģistrs
(1) Publiskas personas institūcija uztur interešu konflikta risinājumu reģistru, kurā iekļauj informāciju par:
1) paziņojumiem par faktisku, šķietamu un potenciālu interešu konfliktu;
2) lēmumiem par atstatīšanos, funkciju nodošanu vai citiem risinājumiem;
3) lēmumiem par personiski saistītu personu nodarbināšanas risku novēršanu;
4) izsniegtajām vai atteiktajām amata savienošanas atļaujām;
5) interešu deklarāciju iesniegšanu un pārskatīšanu;
6) lēmumiem par šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktā termiņa samazināšanu.
(2) Reģistrā norāda vismaz faktisko situāciju, lēmuma pieņēmēju, pieņemto risinājumu, juridisko pamatojumu un lēmuma darbības termiņu.
(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt šā panta pirmajā daļā minētā reģistra informāciju.”
13. Administratīvajai atbildībai jāaptver arī ietekmēšana, nepotisms, otrie darbi un ziņotāju aizsardzība
Problēma
Projektā administratīvā atbildība ir formulēta samērā šauri. Liela daļa pārējo nodarbināto pārkāpumu faktiski tiek atstāta disciplināratbildības līmenī vai vispār nav pietiekami skaidri tipizēta. Ja nav skaidru administratīvo pārkāpumu sastāvu par ietekmēšanu, personāla lēmumiem attiecībā uz personiski saistītām personām, ārējās nodarbinātības slēpšanu, piekļuves datu nodošanu vai ziņotāja pakļaušanu nelabvēlīgām sekām, likuma preventīvais efekts būtiski samazinās.
Priekšlikums
Jāpaplašina 21.pants, paredzot skaidrus administratīvā pārkāpuma sastāvus jaunajām normām un nodrošinot KNAB kompetenci šos pārkāpumus izskatīt. Atbildībai jāattiecas ne tikai uz lēmuma pieņemšanu interešu konfliktā šaurā nozīmē, bet arī uz citiem tipiskajiem apiešanas un labvēlības mehānismiem.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 21. panta trešo daļu un papildināt 21. pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:
“(3) Par lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmuma pieņemšanā, administratīvā akta sagatavošanu vai izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanu, līguma slēgšanu vai citu amata funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā valsts pārvaldē nodarbinātajam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“1) Par cita nodarbinātā lēmumu vai darbību ietekmēšanu, pārkāpjot šā likuma …. pantu, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“2) Par piedalīšanos personāla lēmumos attiecībā uz personiski saistītu personu, pārkāpjot šā likuma … pantu, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“3) Par ārējās nodarbinātības veikšanu bez rakstveida atļaujas, par ārējās nodarbinātības slēpšanu vai par šā likuma 6.panta 4 daļā noteiktā aizlieguma pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“4) Par šā likuma … pantā noteikto informācijas, piekļuves datu vai autentifikācijas līdzekļu izmantošanas ierobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
“5) Par šā likuma …. pantā noteiktās ziņotāja identitātes aizsardzības vai nelabvēlīgu seku aizlieguma pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.”
Izteikt 21. panta piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Par sava, personiski saistītas personas vai darījumu partnera mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst amata pienākumos, nepaziņošanu, kā arī par nepaziņošanu par potenciālu interešu konfliktu valsts pārvaldē nodarbinātajam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.”
Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. panta trešajā, ……………….., ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.”
14. Pārejas noteikumiem jānodrošina savlaicīga jaunās sistēmas iedarbināšana
Problēma
Ja jaunā sistēma lielā mērā balstīsies arī uz Ministru kabineta noteikumiem un iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem, pārejas noteikumos jābūt skaidram termiņam, līdz kuram ir izdodams obligātais minimuma standarts un ieviešami galvenie instrumenti. Bez šāda pārejas mehānisma pastāv risks, ka likums stāsies spēkā pirms ir izveidoti vienoti noteikumi par augsta riska amatu identificēšanu, interešu deklarāciju saturu un iekšējās kontroles minimālajām prasībām.
Priekšlikums
Pārejas noteikumos jānosaka, ka Ministru kabinetam noteiktā termiņā jāizdod ne tikai informācijas sniegšanas kārtība, bet arī iekšējās kontroles minimālās prasības un interešu deklarāciju minimālais saturs.
Šim pienākumam jābūt skaidram un nepārprotamam.
Piedāvātā redakcija
Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:
“2. Ministru kabinets līdz 2028.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta devītajā daļā, 16. panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus, tai skaitā nosaka iekšējās kontroles sistēmas minimālās prasības, augsta korupcijas vai interešu konflikta riska amatu identificēšanas kārtību un interešu deklarāciju minimālo saturu augsta riska amatiem.”
15. Papildus vajadzīgie paralēlie grozījumi citos normatīvajos aktos
• Trauksmes celšanas likumā un ar tā piemērošanu saistītajā regulējumā – lai skaidrāk nostiprinātu trauksmes cēlēja informēšanas termiņus, aizsardzības garantijas un ārējās izskatīšanas modeli situācijās, kad ziņojums attiecas uz pašu iestādi vai tās augstāko vadību.
• Darba likumā un speciālajos dienesta likumos – lai tiešā tekstā nostiprinātu, ka summēto darba vai dienesta laiku nevar noteikt ar mērķi apiet ārējās nodarbinātības ierobežojumus.
• Informācijas drošības un piekļuves kontroles regulējumā – lai papildus nostiprinātu individuālo autentifikācijas līdzekļu izmantošanas neatļautu nodošanu citai personai kā būtisku pārkāpumu.
• Iekšējās kontroles, ētikas un personāla atlases noteikumos – lai pēc likuma pieņemšanas tiktu operacionāli ieviesti vienoti un pārbaudāmi mehānismi.
Rezumējot norādīto, likumprojekta virziens ir atbalstāms, tomēr pašreizējā redakcijā tas vēl nesasniedz pilnvērtīgu un vienotu interešu konflikta novēršanas standartu visā valsts pārvaldē. Īpaši būtiski ir tas, ka vairāki klasiskie riska modeļi – ietekmēšana, personiski saistītu personu labvēlība, iestādes vadītāja strukturālais interešu konflikts, otrā darba apiešanas mehānismi un ziņotāju aizsardzība – nav pietiekami nostiprināti likuma līmenī.
Pilnveidojot likumprojektu, tiktu nodrošināts, ka interešu konflikta novēršanas sistēma nav tikai deklaratīva vai atkarīga no katras iestādes iekšējās gribas, bet balstās skaidrā, vienotā un ārēji pārbaudāmā regulējumā.
[1] Piedāvātajos likumprojekta normu papildinajumos neliku jauno (inicēto) pantu numurus / jauno (inicēto) daļu numurus, vienkārši norādīju jauns pants / jauna daļa / jauns punkts.
29.03.2026. 21:30
Atlasīti 14 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25