Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai risinātu administratīvā sloga jautājumus, kā arī pilnveidotu ietekmes uz vidi novērtējuma procesu kopumā un stiprinātu sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību uz secīgiem procesiem un tajos pieņemtiem lēmumiem, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, tai skaitā definējot katru sabiedrības iesaistes posmu atbilstoši mērķim un stiprinot ietekmēto teritoriju apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju informētību.
Politikas jomas
Attīstības plānošana; Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
26.09.2024. - 09.10.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības iesniegt rakstisku viedokli.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir tiesības piedalīties ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts veicinās investoru un paredzētās darbības ierosinātāju tiesisko paļāvību, kā arī veicinās Latvijas investīciju vides stabilitāti un noteiktību.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
25.09.2024. 17:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Bačkurs - Latvijas Ūdeņraža asociācija
Latvijas Ūdeņraža asociācija ierosina papildināt Likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ar šādiem punktiem:
1. Papildināt 1.pielikumu " Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" ar jaunu punktu šādā redakcijā:
Ūdeņraža ražošanas iekārtas ar 250 megavatu vai lielāku elektrības ievades jaudu.
Pamatojums:
Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi:
Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem
Ūdeņradim tas ir 5 tonnas
Elektrolīzera ievades jauda ~250 MW
No šī apjoma vajadzīgs pilnais IVN
https://likumi.lv/ta/id/280652-rupniecisko-avariju-riska-novertesanas-kartiba-un-riska-samazinasanas-pasakumi
2. Papildināt 2.pielikumu "Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums" punktu 3. Enerģētiskā rūpniecība ar jaunu 11) apakšpunktu šādā redakcijā:
Rūpniecisko iekārtu uzstādīšana ūdeņraža ražošanai, ja to ievadītā elektrības jauda pārsniedz 50 megavatus;
Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai:
https://likumi.lv/ta/id/163503-noteikumi-par-paaugstinatas-bistamibas-objektu-noteiksanas-kriterijiem-un-so-objektu-ipasnieku-valditaju-apsaimniekotaju-pienak...
Kvalificējošais daudzums (tonnās) ūdeņradim ir 1 tonna stundā
Ja izmanto 24h saražoto apjomu, tad elektrolīzera ievades jauda ~50 MW
Būtu vajadzīgs tikai sākotnējais IVN
1. Papildināt 1.pielikumu " Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" ar jaunu punktu šādā redakcijā:
Ūdeņraža ražošanas iekārtas ar 250 megavatu vai lielāku elektrības ievades jaudu.
Pamatojums:
Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi:
Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem
Ūdeņradim tas ir 5 tonnas
Elektrolīzera ievades jauda ~250 MW
No šī apjoma vajadzīgs pilnais IVN
https://likumi.lv/ta/id/280652-rupniecisko-avariju-riska-novertesanas-kartiba-un-riska-samazinasanas-pasakumi
2. Papildināt 2.pielikumu "Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums" punktu 3. Enerģētiskā rūpniecība ar jaunu 11) apakšpunktu šādā redakcijā:
Rūpniecisko iekārtu uzstādīšana ūdeņraža ražošanai, ja to ievadītā elektrības jauda pārsniedz 50 megavatus;
Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai:
https://likumi.lv/ta/id/163503-noteikumi-par-paaugstinatas-bistamibas-objektu-noteiksanas-kriterijiem-un-so-objektu-ipasnieku-valditaju-apsaimniekotaju-pienak...
Kvalificējošais daudzums (tonnās) ūdeņradim ir 1 tonna stundā
Ja izmanto 24h saražoto apjomu, tad elektrolīzera ievades jauda ~50 MW
Būtu vajadzīgs tikai sākotnējais IVN
04.10.2024. 10:49
Antons Šaripo - SIA INTRA-GT
Uzņēmums SIA "INTRA-GT" ierosina papildināt Likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ar šādiem punktiem:
1. Papildināt 1.pielikumu " Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" ar jaunu punktu šādā redakcijā:
Ūdeņraža ražošanas iekārtas ar 280 megavatu vai lielāku elektrības ievades jaudu.
2. Papildināt 2.pielikumu "Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums" punktu 3. Enerģētiskā rūpniecība ar jaunu 11) apakšpunktu šādā redakcijā:
Rūpniecisko iekārtu uzstādīšana ūdeņraža ražošanai, ja to ievadītā elektrības jauda pārsniedz 60 megavatus;
1. Papildināt 1.pielikumu " Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" ar jaunu punktu šādā redakcijā:
Ūdeņraža ražošanas iekārtas ar 280 megavatu vai lielāku elektrības ievades jaudu.
2. Papildināt 2.pielikumu "Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums" punktu 3. Enerģētiskā rūpniecība ar jaunu 11) apakšpunktu šādā redakcijā:
Rūpniecisko iekārtu uzstādīšana ūdeņraža ražošanai, ja to ievadītā elektrības jauda pārsniedz 60 megavatus;
04.10.2024. 11:35
Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"
Lūdzam kritiski izvērtēt likumprojekta 8. pantā, ar ko groza likuma 14.1 pantu, iekļautās jaunās (13) daļas prasību izvietot informatīvu tāfeli par uzsākto ietekmes novērtējuma procesu. Iespējams, šo prasību var attiecināt uz paredzētajām darbībām apdzīvotās vietās, pie ceļiem vai citiem objektiem, kur ir sastopami cilvēki. Kūdras ieguves gadījumā var būt, ka informatīvā tāfele jāizvieto mežā vai purvainā apvidū, kur, visticamāk, to neviens neredzēs. Tā būtu lieka līdzekļu šķērdēšana.
Likumprojekta 12. pantā, ar ko groza likuma 17. pantu, lūdzam precizēt jaunās 7.1 daļas pirmā teikuma redakciju, izvairoties no vārda “nodrošina”. Paredzētās darbības ierosinātājs var ieteikt un mudināt pašvaldību grozīt teritorijas plānojumu, bet nevar nodrošināt, ka tas tiks izdarīts. Teikuma redakcija varētu būt: “Ierosinātājs ziņojumu kompetentajai institūcijai iesniedz tad, kad paredzētā darbība atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam.”
Asociācija lūdz papildināt likumprojekta 22. pantu, ar ko groza likuma 2. pielikumu, ar jaunu grozījumu un 2. pielikuma 2. punkta 1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“1) derīgo izrakteņu ieguve 5 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 50 hektāru vai lielākā platībā;”
Pamatojums:
Augstāka robežvērtība sākotnējā izvērtējuma (SI) veikšanai mazinās administratīvo slogu gan Valsts vides dienestam, gan komersantam. 25 hektāri kūdras ieguvei ir salīdzinoši neliela platība. Darbībām, kas pēc būtības ir līdzīgas kūdras ieguvei, robežvērtība SI veikšanai jau tagad ir augstāka. Piemēram, jau tagad zemes kategorijas maiņai lauksaimniecībā robežvērtība ir 50 vai 100 ha (2. pielikuma 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts), jaunai meliorācijai SI jāveic no 100 ha, meliorācijas sistēmu pārbūvei – no 500 ha (2. pielikuma 3. punkts), atmežošanai - no 50 ha (2. pielikuma 4. punkts). Kūdras ieguves projekts lielā mērā ir arī meliorācijas projekts, dažos gadījumos kūdras ieguve saistīta arī ar atmežošanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu attiecībā uz kūdras ieguvi nosaka tikai robežvērtību, kad ieguvei jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tie ir 150 hektāri. Asociācijas ieskatā piedāvātie 50 hektāri sākotnējam izvērtējumam ir atbilstoša robežvērtība, jo ir trešā daļa no direktīvā un IVN likumā noteiktajiem 150 ha.
Likumprojekta 12. pantā, ar ko groza likuma 17. pantu, lūdzam precizēt jaunās 7.1 daļas pirmā teikuma redakciju, izvairoties no vārda “nodrošina”. Paredzētās darbības ierosinātājs var ieteikt un mudināt pašvaldību grozīt teritorijas plānojumu, bet nevar nodrošināt, ka tas tiks izdarīts. Teikuma redakcija varētu būt: “Ierosinātājs ziņojumu kompetentajai institūcijai iesniedz tad, kad paredzētā darbība atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam.”
Asociācija lūdz papildināt likumprojekta 22. pantu, ar ko groza likuma 2. pielikumu, ar jaunu grozījumu un 2. pielikuma 2. punkta 1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“1) derīgo izrakteņu ieguve 5 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 50 hektāru vai lielākā platībā;”
Pamatojums:
Augstāka robežvērtība sākotnējā izvērtējuma (SI) veikšanai mazinās administratīvo slogu gan Valsts vides dienestam, gan komersantam. 25 hektāri kūdras ieguvei ir salīdzinoši neliela platība. Darbībām, kas pēc būtības ir līdzīgas kūdras ieguvei, robežvērtība SI veikšanai jau tagad ir augstāka. Piemēram, jau tagad zemes kategorijas maiņai lauksaimniecībā robežvērtība ir 50 vai 100 ha (2. pielikuma 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts), jaunai meliorācijai SI jāveic no 100 ha, meliorācijas sistēmu pārbūvei – no 500 ha (2. pielikuma 3. punkts), atmežošanai - no 50 ha (2. pielikuma 4. punkts). Kūdras ieguves projekts lielā mērā ir arī meliorācijas projekts, dažos gadījumos kūdras ieguve saistīta arī ar atmežošanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu attiecībā uz kūdras ieguvi nosaka tikai robežvērtību, kad ieguvei jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tie ir 150 hektāri. Asociācijas ieskatā piedāvātie 50 hektāri sākotnējam izvērtējumam ir atbilstoša robežvērtība, jo ir trešā daļa no direktīvā un IVN likumā noteiktajiem 150 ha.
07.10.2024. 11:36
Latvijas Vides pārvaldības asociācija
Latvijas Vides pārvaldības asociācija sniedz viedokli par likumprojektu, pievienojot šādus ierosinājumus un papildinājumus:
3. panta 5.1 punktā:
Tā kā ES ir 27 dalībvalstis un 24 oficiālās valodas, ierosinātājam jāpiešķir tiesības izvēlēties piemērojamo tiesību aktu vai vadlīnijas pēc saviem ieskatiem, ievērojot prioritāro secību, bet neanalizējot dažādas robežvērtības vai dažādas pieejas dažādās valstīs. Alternatīvi – ja VPVB programmā prasa vērtēt ietekmi, kurai LR nav tiesiskā regulējuma vai vadlīniju, tad birojam ir tiesības jau programmā norādīt, kādu dalībvalstu tiesiskie akti vai vadlīnijas jāņem vērā.
5. pantā:
Ņemot vērā ierobežotos kompetentās institūcijas resursus, vērtējams, vai valsts nodeva maksājama tikai par sākotnējo izvērtējumu, vai arī piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procesam.
6. panta pirmajā un otrajā daļā:
Rekomendējam saskaņot 6. panta pirmo daļu ar otro, abās norādot, ka jāpublicē informācija par procesu vai arī precīzi norādot publicējamās informācijas daļas. Tādējādi tiktu novērstas atšķirīgas interpretācijas likumam pakārtotajos normatīvajos aktos. Esošajā redakcijā nav skaidri saprotams, kādu statistiku paredzēts apkopot.
Ja tiek norādīts publicējamās informācijas saturs, tad nepieciešams precizēt panta otrās daļas redakciju, papildinot ar prasību publicēt arī sākotnējā izvērtējuma iesniegumu.
6.1 panta pirmajā daļā:
Rekomendējam veikt labojumus 61. panta pirmajā daļā, attiecīgi paredzot, ka, pieprasot papildu informāciju, VVD var:
i) ... pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu mēnesi.
ii) vai alternatīvi paredzēt regulējumu, kāds piemērots nākamajos punktos, kas regulē termiņu pagarinājumu kompetentajā institūcijā, proti: Ja VVD nepieciešama informācija no ierosinātāja, tas pagarina sākotnējā izvērtējuma veikšanas termiņu par laikposmu, kādā ierosinātājs sniedzis informāciju. Ja nepieciešams, VVD atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam var pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu, bet ne vairāk kā par vienu mēnesi.
6.1 panta ceturtajā daļā:
Šajā pantā un turpmāk likumprojektā kategoriski iebilstam pret atzinuma un akcepta apvienošanu vienā lēmumā, jo atbilstoši Direktīvai 2011/92/ES pamatotais secinājums (Latvijā transponēts kā atzinums) un attīstības piekrišanas lēmums (Latvijā transponēts kā akcepts) ir divi administratīvie akti ar skaidri nodalītu uzdevumu un mērķi:
i) Pamatotais secinājums ir atzinums, kurā tiek ietverti ietekmes uz vidi aspektu pārbaudes rezultāti un izvirzīti nosacījumi darbības īstenošanai,
ii) Attīstības piekrišanas lēmums ir administratīvais akts, ar kuru attīstītājam tiek piešķirtas tiesības īstenot projektu (piemēram, veikt būvdarbus, teritorijas sagatavošanu vai citu iejaukšanos dabiskajā vidē un ainavā) un kuram ir jāietver pamatotā secinājuma būtiskie nosacījumi. Kā norādīts EK paziņojumā par Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES) piemērošanu tās I pielikuma 24. punktā un II pielikuma 13. punkta a) apakšpunktā minēto projektu izmaiņām un paplašināšanai un par galvenajiem saistītajiem jēdzieniem un principiem1 “ja nav saņemta atļauja darbu veikšanai, tas nebūtu uzskatāms par attīstības piekrišanu IVN direktīvas nozīmē”. Ņemot vērā, ka kompetentās institūcijas atzinums nepiešķir tiesības ierosinātājam veikt paredzētos būvdarbus, tad būtu jānodrošina izsekojamība un cita starpā arī sabiedrība jāinformē par to, kā, piemēram, būvniecības procesā tiek ņemti vērā atzinuma nosacījumi un nodrošināta “vides nosacījumus, kā arī tā visu projekta īpašību un/vai pasākumu aprakstu, kas paredzēts, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un, ja iespējams, to kompensētu, kā arī attiecīgā gadījumā monitoringa pasākumu aprakstu2” ievērošana.
Rosinām līdzīgi kā Igaunijā par attīstības piekrišanas lēmumu atzīt esošus lēmumus, kas tiek pieņemti citu procedūru ietvaros un piešķir ierosinātājam tiesības veikt būvdarbus vai līdzīgas darbības, ievērojot atbilstošās jomas tiesisko regulējumu, piemēram:
i)Būvniecības procesā (Atzīme par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi);
ii) Derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas procesā (Lēmums par derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanu);
iii) Cits lēmums, kas atļauj īstenot paredzēto darbību ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi. Šajā gadījumā attīstības piekrišanas lēmuma pieņēmējs un lēmuma veids tiek identificēts un norādīts kompetentās iestādes izdotajā pamatotajā secinājumā (atzinumā).
[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021XC1203(01)
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014L0052
7. panta otrajā daļā:
Rekomendējam harmonizēt 7. panta otro daļu, svītrojot vārdu “visus” un izteikt to šādā redakcijā: “(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”
8. panta pirmajā un otrajā daļā:
Nepieciešams iekļaut atrunu attiecībā uz 3.2 panta pirmās daļas 5. punktu – šo gadījumu identifikācija pēc būtības nevar būt ierosinātāja un/vai būvvalžu pienākums. Attiecīgi šajos gadījumos lemt par sākotnējā izvērtējuma piemērošanu var VVD, saņemot pieprasījumu izsniegt tehniskos noteikumus.
Rekomendējam svītrot piebildi “kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem” – alternatīvas vērtējamas, ja piemēro IVN.
8. panta otrajā daļā svītrot vārdu “visus”, izsakot to šādā redakcijā: “(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda iespējamos risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”
12. panta pirmajā, otrajā daļā un trešās daļas 1. punktā:
Teritorijas plānojuma izstrāde tiek uzsākta ar lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (Ministru kabineta noteikumi Nr.628 (14.10.2014.). Grozījumu priekšlikums paredz ieviest vēl vienu lēmumu – lēmums par nodomu, kas uzskatāms kā nesamērīgs un nelietderīgs nosacījums, kādu neparedz arī pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas procesu regulējošie normatīvie akti. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, nepieciešams pārskatīt 12. panta trešās daļas 1. punktu, svītrojot prasību attiecībā uz “pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu”, aizvietojot to ar domes lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Attiecīgais labojums veicams šajā punktā, kā arī citos punktos, kur iekļauta atsauce uz pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu.
12. panta trešās daļas 1. punktu papildināt ar atrunu, ka tas neattiecas arī uz nacionālo interešu objektiem (saskaņā ar valstī noteikto kārtību, objektam var piešķirt nacionālo interešu statusu arī pēc stratēģiskā ietekmes novērtējuma). Tāpat izņēmumu būtu samērīgi attiecināt arī uz tādu 1. pielikuma objektu kā cauruļvadi.
13. panta pirmajā, otrajā un (21) daļā:
13. panta otrajā daļā no piebildē “Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību” svītrot vārdu “konkrēto”, jo Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai.
Nosakot lēmuma spēkā esamības termiņu, nepieciešams skaidri definēt, kādas darbības/procedūras soļi veicami šajā termiņā, piemēram,– vai jāsaskaņo būvprojekts, jānodod būve ekspluatācijā? Normu nepieciešams precizēt.
Rekomendējam redakcionāli pilnveidot 13. panta (21) daļu, izsakot to šādā redakcijā “Ierosinātājam ir tiesības papildināt iesniegumu, paredzot veikt pasākumus paredzētās darbības nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai, tādējādi nepieļaujot vai novēršot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un iesniegt to atkārtota sākotnējā izvērtējuma veikšanai.”
14. pantā:
Ja paredzētā darbība atbilst teritorijas plānojumam, tad šajā procesa solī samērīga prasība būtu pašvaldību informēt par nodomu īstenot paredzēto darbību, nevis konsultēties par atbilstību teritorijas plānojumam. Pie tam jāņem vērā, ka atbilstība teritorijas plānojumam VVD un kompetentajai institūcijai ir jāvērtē jau iepriekš, lai pieņemtu lēmumu par IVN piemērošanu – attiecīgi šādas informācijas pieprasīšana no pašvaldības nepieciešamības gadījumā paredzama 6. prim panta pirmajā vai otrajā daļā. Gadījumos, ja paredzētā darbība neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, tad jau iepriekšējā procesa posmā pašvaldība ir informēta un sniegusi savu viedokli (attiecīgi: lēmums par nodomu vai kā rosināts – domes lēmums par teritorijas plānojuma uzsākšanu). Līdz ar to atsevišķs konsultāciju solis ir nelietderīgs, uzskatāms kā novēlots un rada lieku administratīvo slogu.
14.1 panta (13) un astotajā daļā:
Nav skaidrs, kur ierosinātājs izvieto 14. prim panta (13) daļā norādīto informatīvo tāfeli tādos gadījumos, kad paredzētā darbība izvietota plašā teritorijā vairākos desmitos zemes vienību (piemēram, liela apjoma vēja parki), neatrodas apdzīvotā vietā vai nerobežojas ar publisku autoceļu. Pēdējie divi kritēriji būtu piemērojami, lai pamatotu informatīvās tāfeles izvietošanu, bet, lai novērstu strīdus gadījumus par optimālo izvietojumu, šāda informēšanas līdzekļa izmantošana nebūtu nosakāma kā obligāta, bet gan kā viens no informēšanas veidiem, kas piemērojams vai nu pēc ierosinātāja, vai pašvaldības iniciatīvas. Ja to nosaka kā obligātu soli, tad attiecīgi pašvaldībai jādeleģē pienākums norādīt informatīvās tāfeles izvietošanas vietu.
Nepieciešami precizējumi panta astotās daļas 1. punktā – sākotnējā sabiedriskā apspriešana likuma grozījumos ir pārsaukta, līdz ar to punkta redakcija saskaņojama ar grozījumu terminoloģiju.
14.2 pantā:
Lai vienkāršotu un padarītu vieglāk uztveramu likuma redakciju šeit un turpmāk lūdzam spēkā esošajā likuma redakcijā lietotos terminus “sākotnējā sabiedriskā apspriešana” un “sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme” aizstāt attiecīgi ar “sabiedrības informēšanu” un “sabiedrības informēšanas sanāksmi”.
15. panta pirmajā, (11), (12), (13) un otrajā daļā:
Nepieciešams precizēt 15. panta pirmajā daļā noteikto prasību par paziņojuma publicēšanu vismaz vienā vietējā laikrakstā, svītrojot prasību attiecībā uz vietējo laikrakstu, jo ir pašvaldības, (piem., Rīgas valstspilsēta), kurām nav vietējā laikraksta, līdz ar to norma pašreizējā redakcijā jau šobrīd praksē ļoti daudzos gadījumos nav īstenojama.
15. panta pirmās daļas prasība “Pašvaldība ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē un tās pašas dienas laikā informē par to kompetento institūciju, nosūtot saiti uz publicēto paziņojumu” papildināma, izsakot to šādā redakcijā “Pašvaldība ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē un tās pašas dienas laikā informē par to kompetento institūciju un paredzētās darbības ierosinātāju, nosūtot saiti uz publicēto paziņojumu”.
15. panta (11) daļa papildināma, izsakot to šādā redakcijā “Ierosinātājs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu nosūta vai pieprasa nosūtīt pašvaldībai”. Vienlaikus norādām, ka rūpīgi vērtējams, vai tiešām ir pamatota norma, kas pieļauj, ka ierosinātāja rīcībā nonāk liels personas datu apjoms.
Nepieciešami šādi precizējumi 15. panta 12 daļā:
1.“nekustamo īpašumu kadastra datiem” – precizēt, ka ierosinātāja pienākums ir sniegt informāciju tikai par zemes īpašumiem.
2.“mēneša laikā nosūta minēto paziņojumu prioritārā secībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) oficiālo elektronisko adresi” – precizēt, ka attiecas uz zemes īpašuma un uz šiem zemes īpašumiem izvietoto ēku un dzīvokļu īpašniekiem, ja zemes vienība neveido vienotu nekustamo īpašumu kopā ar ēku vai dzīvokli.
Tāpat vēršam uzmanību, ka 1. punktā nav atsauces uz “valdītāju”.
Nepieciešams precizēt 15. panta (13) daļas redakciju, jo no pašreizējā formulējuma nav skaidrs, kādi dokumenti ir iesniedzami.
Attiecībā uz 15. panta otro daļu – vēršam uzmanību, ka ar likumu nav regulējamas darbības, kas ir veicamas pēc privātpersonas iniciatīvas. Savukārt prasība, kas vērsta uz kompetento institūciju, dublē 14. panta pirmās daļas prasību. Pieļaujot pašvaldības rakstisku pieprasījumu, būtu nosakāma kārtība un termiņš ierosinājuma izteikšanai.
16. panta otrajā daļā:
Likums neparedz kārtību “ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citu likumā noteikto institūciju” viedokļu noskaidrošanai, tāpēc kompetentai institūcijai saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas prasībām nosakāms pienākums konsultēties ar ieinteresētajām valsts un pašvaldības iestādēm par programmas saturu.
17. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā:
Lūgums skaidrot 17. panta pirmajā daļā noteiktās “attiecīgi pilnvarotās personas”.
Atbilstoši jau augstāk sniegtajiem komentāriem, rekomendējam dzēst 17. panta pirmajā daļā iekļauto atsauci uz “vietējo” laikrakstu.
Attiecībā uz 17. panta otrajā daļā iekļauto prasību “Pašvaldība nodrošina ziņojuma papīra formā pieejamību sabiedrībai un paziņojumā norāda, kur pieejams ziņojums papīra formā” – šī informācija būtu jānorāda jau ierosinātāja sagatavotajā paziņojumā, kas tiek publicēts ierosinātāja un kompetentās institūcijas tīmekļvietnē.
Attiecībā uz 17. panta ceturtajā daļā noteikto, lūdzam noteikt vienu atskaites brīdi visiem sabiedrības līdzdalības termiņiem – ja apspriešana norisinās 30 dienas no paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē, tad arī pārējiem termiņiem publicēšana tīmekļvietnē nosakāma kā atskaites punkts.
20. panta (11), trešajā, ceturtajā un vienpadsmitajā daļā:
Attiecībā uz 20. panta (11) daļā noteikto kārtību, vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu efektīvu paralēlo procesu (plānošana un IVN process) norisi, un ņemot vērā to, ka ziņojuma izvērtēšana bieži pārsniedz likumā noteiktās 60 dienas, izvērtēšana uzsākama nekavējoties pēc ziņojuma iesniegšanas, bet atzinums izdodams tikai pēc teritorijas plānojuma (grozījumu) vai lokālplānojuma apstiprināšanas. Lai novērstu situācijas, kad plānošanas process būtiski aizkavējas, apsverams papildus ietvert prasību, ka ziņojumu var iesniegt izvērtēšanai pēc pašvaldības lēmuma par attiecīgās teritorijas plānojuma (grozījumu) vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai pieņemšanas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka attiecīgajā punktā sniegta atsauce uz atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kas neatbilst iepriekšējos pantos noteiktajai prasībai nodrošināt atbilstību konkrēti teritorijas plānojumam (t.i., teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ietver arī citus dokumentus kā attīstības programma un ilgtspējīgas attīstības stratēģija).
Regulējums papildināms, skaidri nodalot procesuālo kārtību un sekas šī panta trešās un ceturtās daļas kontekstā – attiecīgi paredzot ziņojuma papildināšanu, ja nav iestājušies ceturtajā daļā norādītie apstākļi, vai ziņojuma pārstrādi ar tam sekojošu sabiedrisko apspriešanu. Attiecīgi 20. panta trešās daļas pirmais teikums izsakāms šādā redakcijā: “Kompetentā institūcija līdz atzinuma sagatavošanai rakstveidā norāda trūkumus vai sniedz rakstveida priekšlikumus ziņojuma nepilnību novēršanai”. Secīgi paredzams, ka ierosinātājs “.... novērš kompetentās institūcijas konstatētos trūkumus, izvērtē priekšlikumus un papildina ziņojumu, ja nepieciešams”. Ceturtajā daļā jāparedz, ka gadījumā, ja netiek novērsti kompetentās institūcijas norādītie trūkumi (būtiskas nepilnības) ziņojumā, tad ierosinātājam rodas pienākums pārstrādāt ziņojumu un organizēt sabiedrisko apspriešanu. Ceturtajā daļā veiktā atsauce uz sabiedrības informēšanu precizējama, ņemot vērā grozījumos ietverto sabiedrības informēšanas jauno jēdzienu, proti, skaidri nosakāms pienākums atkārtoti organizēt tikai ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.
20. panta piektajā daļā jāparedz arī ziņojuma nosūtīšana “papildināšanai”.
Attiecībā uz 20. panta vienpadsmitajā daļā noteikto, vēršam uzmanību:
1.Likumā nav noteikts, kāds process (būvatļaujas izdošana, būvprojekta saskaņošana, nodošana ekspluatācijā vai cits) jānoslēdz piecu gadu laikā (periods, kurā atzinums ir spēkā), līdz ar to nav iespējams spriest par termiņa samērīgumu.
2.Nosacījums pēc atzinuma darbības termiņa beigām veikt sākotnējo izvērtējumu nosakāms 3.2 pantā.
3.Attiecībā uz nosacījumu “paredzētā darbība akceptējama atkārtoti atbilstoši ietekmes novērtējuma rezultātiem” – redakcionāli precizējams, ka jāveic atkārtots ietekmes uz vidi novērtējums. Iepriekš veikts ietekmes novērtējums negarantē darbības akceptēšanu atkārtotas procedūras rezultātā.
4.Teikumā “Ja Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātā secina, ka jauns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams [...]” rekomendējam aizvietot vārdu “jauns” ar “atkārtots”.
5.Attiecībā uz nosacījumu “Ja Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātā secina, ka jauns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, bet ir izvirzāmas jaunas vides aizsardzības prasības, atzinuma darbības termiņš tiek pagarināts par pieciem gadiem un kompetentā institūcija atzinumu papildina ar jauniem vides aizsardzības nosacījumiem” – ja kompetentā institūcija neveic sākotnējo izvērtējumu, tad VVD arī pašam piešķiramas tiesības papildināt atzinumu. No administratīvā procesa viedokļa viena iestāde nevar noteikt citas iestādes izdotā lēmuma saturu. Alternatīvs risinājums – šādos gadījumos sākotnējo izvērtējumu veic kompetentā institūcija.
22. pantā:
Atzinuma un akcepta jēdzieni un šo lēmumu saturs nosakāmi atbilstoši direktīvas prasībām (skat. pamatojumu un priekšlikumus iepriekš).
3. panta 5.1 punktā:
Tā kā ES ir 27 dalībvalstis un 24 oficiālās valodas, ierosinātājam jāpiešķir tiesības izvēlēties piemērojamo tiesību aktu vai vadlīnijas pēc saviem ieskatiem, ievērojot prioritāro secību, bet neanalizējot dažādas robežvērtības vai dažādas pieejas dažādās valstīs. Alternatīvi – ja VPVB programmā prasa vērtēt ietekmi, kurai LR nav tiesiskā regulējuma vai vadlīniju, tad birojam ir tiesības jau programmā norādīt, kādu dalībvalstu tiesiskie akti vai vadlīnijas jāņem vērā.
5. pantā:
Ņemot vērā ierobežotos kompetentās institūcijas resursus, vērtējams, vai valsts nodeva maksājama tikai par sākotnējo izvērtējumu, vai arī piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procesam.
6. panta pirmajā un otrajā daļā:
Rekomendējam saskaņot 6. panta pirmo daļu ar otro, abās norādot, ka jāpublicē informācija par procesu vai arī precīzi norādot publicējamās informācijas daļas. Tādējādi tiktu novērstas atšķirīgas interpretācijas likumam pakārtotajos normatīvajos aktos. Esošajā redakcijā nav skaidri saprotams, kādu statistiku paredzēts apkopot.
Ja tiek norādīts publicējamās informācijas saturs, tad nepieciešams precizēt panta otrās daļas redakciju, papildinot ar prasību publicēt arī sākotnējā izvērtējuma iesniegumu.
6.1 panta pirmajā daļā:
Rekomendējam veikt labojumus 61. panta pirmajā daļā, attiecīgi paredzot, ka, pieprasot papildu informāciju, VVD var:
i) ... pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu mēnesi.
ii) vai alternatīvi paredzēt regulējumu, kāds piemērots nākamajos punktos, kas regulē termiņu pagarinājumu kompetentajā institūcijā, proti: Ja VVD nepieciešama informācija no ierosinātāja, tas pagarina sākotnējā izvērtējuma veikšanas termiņu par laikposmu, kādā ierosinātājs sniedzis informāciju. Ja nepieciešams, VVD atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam var pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu, bet ne vairāk kā par vienu mēnesi.
6.1 panta ceturtajā daļā:
Šajā pantā un turpmāk likumprojektā kategoriski iebilstam pret atzinuma un akcepta apvienošanu vienā lēmumā, jo atbilstoši Direktīvai 2011/92/ES pamatotais secinājums (Latvijā transponēts kā atzinums) un attīstības piekrišanas lēmums (Latvijā transponēts kā akcepts) ir divi administratīvie akti ar skaidri nodalītu uzdevumu un mērķi:
i) Pamatotais secinājums ir atzinums, kurā tiek ietverti ietekmes uz vidi aspektu pārbaudes rezultāti un izvirzīti nosacījumi darbības īstenošanai,
ii) Attīstības piekrišanas lēmums ir administratīvais akts, ar kuru attīstītājam tiek piešķirtas tiesības īstenot projektu (piemēram, veikt būvdarbus, teritorijas sagatavošanu vai citu iejaukšanos dabiskajā vidē un ainavā) un kuram ir jāietver pamatotā secinājuma būtiskie nosacījumi. Kā norādīts EK paziņojumā par Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES) piemērošanu tās I pielikuma 24. punktā un II pielikuma 13. punkta a) apakšpunktā minēto projektu izmaiņām un paplašināšanai un par galvenajiem saistītajiem jēdzieniem un principiem1 “ja nav saņemta atļauja darbu veikšanai, tas nebūtu uzskatāms par attīstības piekrišanu IVN direktīvas nozīmē”. Ņemot vērā, ka kompetentās institūcijas atzinums nepiešķir tiesības ierosinātājam veikt paredzētos būvdarbus, tad būtu jānodrošina izsekojamība un cita starpā arī sabiedrība jāinformē par to, kā, piemēram, būvniecības procesā tiek ņemti vērā atzinuma nosacījumi un nodrošināta “vides nosacījumus, kā arī tā visu projekta īpašību un/vai pasākumu aprakstu, kas paredzēts, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un, ja iespējams, to kompensētu, kā arī attiecīgā gadījumā monitoringa pasākumu aprakstu2” ievērošana.
Rosinām līdzīgi kā Igaunijā par attīstības piekrišanas lēmumu atzīt esošus lēmumus, kas tiek pieņemti citu procedūru ietvaros un piešķir ierosinātājam tiesības veikt būvdarbus vai līdzīgas darbības, ievērojot atbilstošās jomas tiesisko regulējumu, piemēram:
i)Būvniecības procesā (Atzīme par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi);
ii) Derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas procesā (Lēmums par derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanu);
iii) Cits lēmums, kas atļauj īstenot paredzēto darbību ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi. Šajā gadījumā attīstības piekrišanas lēmuma pieņēmējs un lēmuma veids tiek identificēts un norādīts kompetentās iestādes izdotajā pamatotajā secinājumā (atzinumā).
[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021XC1203(01)
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014L0052
7. panta otrajā daļā:
Rekomendējam harmonizēt 7. panta otro daļu, svītrojot vārdu “visus” un izteikt to šādā redakcijā: “(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”
8. panta pirmajā un otrajā daļā:
Nepieciešams iekļaut atrunu attiecībā uz 3.2 panta pirmās daļas 5. punktu – šo gadījumu identifikācija pēc būtības nevar būt ierosinātāja un/vai būvvalžu pienākums. Attiecīgi šajos gadījumos lemt par sākotnējā izvērtējuma piemērošanu var VVD, saņemot pieprasījumu izsniegt tehniskos noteikumus.
Rekomendējam svītrot piebildi “kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem” – alternatīvas vērtējamas, ja piemēro IVN.
8. panta otrajā daļā svītrot vārdu “visus”, izsakot to šādā redakcijā: “(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda iespējamos risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”
12. panta pirmajā, otrajā daļā un trešās daļas 1. punktā:
Teritorijas plānojuma izstrāde tiek uzsākta ar lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (Ministru kabineta noteikumi Nr.628 (14.10.2014.). Grozījumu priekšlikums paredz ieviest vēl vienu lēmumu – lēmums par nodomu, kas uzskatāms kā nesamērīgs un nelietderīgs nosacījums, kādu neparedz arī pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas procesu regulējošie normatīvie akti. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, nepieciešams pārskatīt 12. panta trešās daļas 1. punktu, svītrojot prasību attiecībā uz “pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu”, aizvietojot to ar domes lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Attiecīgais labojums veicams šajā punktā, kā arī citos punktos, kur iekļauta atsauce uz pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu.
12. panta trešās daļas 1. punktu papildināt ar atrunu, ka tas neattiecas arī uz nacionālo interešu objektiem (saskaņā ar valstī noteikto kārtību, objektam var piešķirt nacionālo interešu statusu arī pēc stratēģiskā ietekmes novērtējuma). Tāpat izņēmumu būtu samērīgi attiecināt arī uz tādu 1. pielikuma objektu kā cauruļvadi.
13. panta pirmajā, otrajā un (21) daļā:
13. panta otrajā daļā no piebildē “Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību” svītrot vārdu “konkrēto”, jo Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai.
Nosakot lēmuma spēkā esamības termiņu, nepieciešams skaidri definēt, kādas darbības/procedūras soļi veicami šajā termiņā, piemēram,– vai jāsaskaņo būvprojekts, jānodod būve ekspluatācijā? Normu nepieciešams precizēt.
Rekomendējam redakcionāli pilnveidot 13. panta (21) daļu, izsakot to šādā redakcijā “Ierosinātājam ir tiesības papildināt iesniegumu, paredzot veikt pasākumus paredzētās darbības nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai, tādējādi nepieļaujot vai novēršot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un iesniegt to atkārtota sākotnējā izvērtējuma veikšanai.”
14. pantā:
Ja paredzētā darbība atbilst teritorijas plānojumam, tad šajā procesa solī samērīga prasība būtu pašvaldību informēt par nodomu īstenot paredzēto darbību, nevis konsultēties par atbilstību teritorijas plānojumam. Pie tam jāņem vērā, ka atbilstība teritorijas plānojumam VVD un kompetentajai institūcijai ir jāvērtē jau iepriekš, lai pieņemtu lēmumu par IVN piemērošanu – attiecīgi šādas informācijas pieprasīšana no pašvaldības nepieciešamības gadījumā paredzama 6. prim panta pirmajā vai otrajā daļā. Gadījumos, ja paredzētā darbība neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, tad jau iepriekšējā procesa posmā pašvaldība ir informēta un sniegusi savu viedokli (attiecīgi: lēmums par nodomu vai kā rosināts – domes lēmums par teritorijas plānojuma uzsākšanu). Līdz ar to atsevišķs konsultāciju solis ir nelietderīgs, uzskatāms kā novēlots un rada lieku administratīvo slogu.
14.1 panta (13) un astotajā daļā:
Nav skaidrs, kur ierosinātājs izvieto 14. prim panta (13) daļā norādīto informatīvo tāfeli tādos gadījumos, kad paredzētā darbība izvietota plašā teritorijā vairākos desmitos zemes vienību (piemēram, liela apjoma vēja parki), neatrodas apdzīvotā vietā vai nerobežojas ar publisku autoceļu. Pēdējie divi kritēriji būtu piemērojami, lai pamatotu informatīvās tāfeles izvietošanu, bet, lai novērstu strīdus gadījumus par optimālo izvietojumu, šāda informēšanas līdzekļa izmantošana nebūtu nosakāma kā obligāta, bet gan kā viens no informēšanas veidiem, kas piemērojams vai nu pēc ierosinātāja, vai pašvaldības iniciatīvas. Ja to nosaka kā obligātu soli, tad attiecīgi pašvaldībai jādeleģē pienākums norādīt informatīvās tāfeles izvietošanas vietu.
Nepieciešami precizējumi panta astotās daļas 1. punktā – sākotnējā sabiedriskā apspriešana likuma grozījumos ir pārsaukta, līdz ar to punkta redakcija saskaņojama ar grozījumu terminoloģiju.
14.2 pantā:
Lai vienkāršotu un padarītu vieglāk uztveramu likuma redakciju šeit un turpmāk lūdzam spēkā esošajā likuma redakcijā lietotos terminus “sākotnējā sabiedriskā apspriešana” un “sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme” aizstāt attiecīgi ar “sabiedrības informēšanu” un “sabiedrības informēšanas sanāksmi”.
15. panta pirmajā, (11), (12), (13) un otrajā daļā:
Nepieciešams precizēt 15. panta pirmajā daļā noteikto prasību par paziņojuma publicēšanu vismaz vienā vietējā laikrakstā, svītrojot prasību attiecībā uz vietējo laikrakstu, jo ir pašvaldības, (piem., Rīgas valstspilsēta), kurām nav vietējā laikraksta, līdz ar to norma pašreizējā redakcijā jau šobrīd praksē ļoti daudzos gadījumos nav īstenojama.
15. panta pirmās daļas prasība “Pašvaldība ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē un tās pašas dienas laikā informē par to kompetento institūciju, nosūtot saiti uz publicēto paziņojumu” papildināma, izsakot to šādā redakcijā “Pašvaldība ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē un tās pašas dienas laikā informē par to kompetento institūciju un paredzētās darbības ierosinātāju, nosūtot saiti uz publicēto paziņojumu”.
15. panta (11) daļa papildināma, izsakot to šādā redakcijā “Ierosinātājs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu nosūta vai pieprasa nosūtīt pašvaldībai”. Vienlaikus norādām, ka rūpīgi vērtējams, vai tiešām ir pamatota norma, kas pieļauj, ka ierosinātāja rīcībā nonāk liels personas datu apjoms.
Nepieciešami šādi precizējumi 15. panta 12 daļā:
1.“nekustamo īpašumu kadastra datiem” – precizēt, ka ierosinātāja pienākums ir sniegt informāciju tikai par zemes īpašumiem.
2.“mēneša laikā nosūta minēto paziņojumu prioritārā secībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) oficiālo elektronisko adresi” – precizēt, ka attiecas uz zemes īpašuma un uz šiem zemes īpašumiem izvietoto ēku un dzīvokļu īpašniekiem, ja zemes vienība neveido vienotu nekustamo īpašumu kopā ar ēku vai dzīvokli.
Tāpat vēršam uzmanību, ka 1. punktā nav atsauces uz “valdītāju”.
Nepieciešams precizēt 15. panta (13) daļas redakciju, jo no pašreizējā formulējuma nav skaidrs, kādi dokumenti ir iesniedzami.
Attiecībā uz 15. panta otro daļu – vēršam uzmanību, ka ar likumu nav regulējamas darbības, kas ir veicamas pēc privātpersonas iniciatīvas. Savukārt prasība, kas vērsta uz kompetento institūciju, dublē 14. panta pirmās daļas prasību. Pieļaujot pašvaldības rakstisku pieprasījumu, būtu nosakāma kārtība un termiņš ierosinājuma izteikšanai.
16. panta otrajā daļā:
Likums neparedz kārtību “ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citu likumā noteikto institūciju” viedokļu noskaidrošanai, tāpēc kompetentai institūcijai saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas prasībām nosakāms pienākums konsultēties ar ieinteresētajām valsts un pašvaldības iestādēm par programmas saturu.
17. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā:
Lūgums skaidrot 17. panta pirmajā daļā noteiktās “attiecīgi pilnvarotās personas”.
Atbilstoši jau augstāk sniegtajiem komentāriem, rekomendējam dzēst 17. panta pirmajā daļā iekļauto atsauci uz “vietējo” laikrakstu.
Attiecībā uz 17. panta otrajā daļā iekļauto prasību “Pašvaldība nodrošina ziņojuma papīra formā pieejamību sabiedrībai un paziņojumā norāda, kur pieejams ziņojums papīra formā” – šī informācija būtu jānorāda jau ierosinātāja sagatavotajā paziņojumā, kas tiek publicēts ierosinātāja un kompetentās institūcijas tīmekļvietnē.
Attiecībā uz 17. panta ceturtajā daļā noteikto, lūdzam noteikt vienu atskaites brīdi visiem sabiedrības līdzdalības termiņiem – ja apspriešana norisinās 30 dienas no paziņojuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē, tad arī pārējiem termiņiem publicēšana tīmekļvietnē nosakāma kā atskaites punkts.
20. panta (11), trešajā, ceturtajā un vienpadsmitajā daļā:
Attiecībā uz 20. panta (11) daļā noteikto kārtību, vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu efektīvu paralēlo procesu (plānošana un IVN process) norisi, un ņemot vērā to, ka ziņojuma izvērtēšana bieži pārsniedz likumā noteiktās 60 dienas, izvērtēšana uzsākama nekavējoties pēc ziņojuma iesniegšanas, bet atzinums izdodams tikai pēc teritorijas plānojuma (grozījumu) vai lokālplānojuma apstiprināšanas. Lai novērstu situācijas, kad plānošanas process būtiski aizkavējas, apsverams papildus ietvert prasību, ka ziņojumu var iesniegt izvērtēšanai pēc pašvaldības lēmuma par attiecīgās teritorijas plānojuma (grozījumu) vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai pieņemšanas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka attiecīgajā punktā sniegta atsauce uz atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kas neatbilst iepriekšējos pantos noteiktajai prasībai nodrošināt atbilstību konkrēti teritorijas plānojumam (t.i., teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ietver arī citus dokumentus kā attīstības programma un ilgtspējīgas attīstības stratēģija).
Regulējums papildināms, skaidri nodalot procesuālo kārtību un sekas šī panta trešās un ceturtās daļas kontekstā – attiecīgi paredzot ziņojuma papildināšanu, ja nav iestājušies ceturtajā daļā norādītie apstākļi, vai ziņojuma pārstrādi ar tam sekojošu sabiedrisko apspriešanu. Attiecīgi 20. panta trešās daļas pirmais teikums izsakāms šādā redakcijā: “Kompetentā institūcija līdz atzinuma sagatavošanai rakstveidā norāda trūkumus vai sniedz rakstveida priekšlikumus ziņojuma nepilnību novēršanai”. Secīgi paredzams, ka ierosinātājs “.... novērš kompetentās institūcijas konstatētos trūkumus, izvērtē priekšlikumus un papildina ziņojumu, ja nepieciešams”. Ceturtajā daļā jāparedz, ka gadījumā, ja netiek novērsti kompetentās institūcijas norādītie trūkumi (būtiskas nepilnības) ziņojumā, tad ierosinātājam rodas pienākums pārstrādāt ziņojumu un organizēt sabiedrisko apspriešanu. Ceturtajā daļā veiktā atsauce uz sabiedrības informēšanu precizējama, ņemot vērā grozījumos ietverto sabiedrības informēšanas jauno jēdzienu, proti, skaidri nosakāms pienākums atkārtoti organizēt tikai ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.
20. panta piektajā daļā jāparedz arī ziņojuma nosūtīšana “papildināšanai”.
Attiecībā uz 20. panta vienpadsmitajā daļā noteikto, vēršam uzmanību:
1.Likumā nav noteikts, kāds process (būvatļaujas izdošana, būvprojekta saskaņošana, nodošana ekspluatācijā vai cits) jānoslēdz piecu gadu laikā (periods, kurā atzinums ir spēkā), līdz ar to nav iespējams spriest par termiņa samērīgumu.
2.Nosacījums pēc atzinuma darbības termiņa beigām veikt sākotnējo izvērtējumu nosakāms 3.2 pantā.
3.Attiecībā uz nosacījumu “paredzētā darbība akceptējama atkārtoti atbilstoši ietekmes novērtējuma rezultātiem” – redakcionāli precizējams, ka jāveic atkārtots ietekmes uz vidi novērtējums. Iepriekš veikts ietekmes novērtējums negarantē darbības akceptēšanu atkārtotas procedūras rezultātā.
4.Teikumā “Ja Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātā secina, ka jauns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams [...]” rekomendējam aizvietot vārdu “jauns” ar “atkārtots”.
5.Attiecībā uz nosacījumu “Ja Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātā secina, ka jauns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, bet ir izvirzāmas jaunas vides aizsardzības prasības, atzinuma darbības termiņš tiek pagarināts par pieciem gadiem un kompetentā institūcija atzinumu papildina ar jauniem vides aizsardzības nosacījumiem” – ja kompetentā institūcija neveic sākotnējo izvērtējumu, tad VVD arī pašam piešķiramas tiesības papildināt atzinumu. No administratīvā procesa viedokļa viena iestāde nevar noteikt citas iestādes izdotā lēmuma saturu. Alternatīvs risinājums – šādos gadījumos sākotnējo izvērtējumu veic kompetentā institūcija.
22. pantā:
Atzinuma un akcepta jēdzieni un šo lēmumu saturs nosakāmi atbilstoši direktīvas prasībām (skat. pamatojumu un priekšlikumus iepriekš).
08.10.2024. 16:09
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret 12., 13., 14. Labojumiem, piešķirot Pašvaldibām tiesības solīt mainīt zemju lietošanas nozīmi, veicot labojumus , pārstrādājot lokālos detālplānojums.
Pašvaldibas, to vadītāji , īpaši Dienvidkurzemē, veic atklāti korupciju projektu virzīsanu, ignorējot Sabiedrības pretestību.
Pašvaldibas, to vadītāji , īpaši Dienvidkurzemē, veic atklāti korupciju projektu virzīsanu, ignorējot Sabiedrības pretestību.
08.10.2024. 20:56
Romunds Brālis - VISLATVIJAS AIZSARGU ORGANIZĀCIJA
Labdien!
Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemee būvēt VESus.
Mēs, Vislatvijas Aizsargu Organizācija, pārstāvot Latvijas iedzīvotājus nepiekrītam grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
VAO valdes loceklis
Romunds Brālis
Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemee būvēt VESus.
Mēs, Vislatvijas Aizsargu Organizācija, pārstāvot Latvijas iedzīvotājus nepiekrītam grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
VAO valdes loceklis
Romunds Brālis
09.10.2024. 08:12
Roberts Trautmanis
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA ( ‼️) , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
SATVERSMES TIESA šo atcels!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
SATVERSMES TIESA šo atcels!
09.10.2024. 08:16
Ingars Jaunzems
Izstrādājot Ietekmes uz vidi novērtējumus, nedrīkst samazināt vai iespējas ietekmētā reģiona iedzīvotāju līdzdalībai un informēšanai. Lielu projektu sekmīgums slēpjas procesu godīgā izskaidrošanā un kompromisu meklēšanā, ar iespēju sabiedrībai līdzdarboties un izteikt savu viedokli. Tas ir jebkuras Demokrātiskas sabiedrības pamatā.
Šobrīd piedāvātie grozījumi paredz tieši pretējo - apiet sabiedrības iesaisti, vienkāršot procesus, šis veido nevis demokrātisku režīmu bet autoritatīvu, tas rosina naidu un pretestību projektiem.
Ir arī jāparedz dažādu jaunu sfēru un projektu ienākšana Latvijas Republikā, kur atvieglinātu sabiedrības līdzdalības apiešanu var izmantot dažādu attīstītāju ļaunprātīgi nodomi, un mēs vēl neviens nezinām, kādas nozares šo iespēju izmantos savā labā.
Esmu kategoriski PRET šiem grozījumiem, kas paredz sabiedrības interešu ignorēšanu pretēji demokrātiskai sistēmai.
Šobrīd piedāvātie grozījumi paredz tieši pretējo - apiet sabiedrības iesaisti, vienkāršot procesus, šis veido nevis demokrātisku režīmu bet autoritatīvu, tas rosina naidu un pretestību projektiem.
Ir arī jāparedz dažādu jaunu sfēru un projektu ienākšana Latvijas Republikā, kur atvieglinātu sabiedrības līdzdalības apiešanu var izmantot dažādu attīstītāju ļaunprātīgi nodomi, un mēs vēl neviens nezinām, kādas nozares šo iespēju izmantos savā labā.
Esmu kategoriski PRET šiem grozījumiem, kas paredz sabiedrības interešu ignorēšanu pretēji demokrātiskai sistēmai.
09.10.2024. 08:46
Ieva Maļinovska
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
09.10.2024. 09:52
Agnese Jansone
Paskaidrojuma raksts
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, var rasties vairāki cilvēktiesību pārkāpumi, kas kategoriski nav pieļaujams. Šie argumenti norāda uz to, ka jēdziena maiņa var ietekmēt cilvēktiesību ievērošanu, iedzīvotāju līdzdalību un demokrātisko procesu caurredzamību:
1. Piedalīšanās tiesības: Sabiedriskās apspriešanas sniedz iedzīvotājiem iespēju izteikt savas domas un viedokļus par svarīgiem jautājumiem. Pārkvalificējot šīs sanāksmes par informēšanas pasākumiem, tiek ierobežota iespēja izteikt viedokli, kas varētu pārkāpt cilvēktiesības uz vārda brīvību (Starptautiskā cilvēktiesību pakta 19. pants).
2. Tiesības uz līdzdalību: Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas tieši ietekmē viņu dzīvi. Šādas līdzdalības trūkums var būt pretrunā ar Satversmē noteiktajām demokrātijas principiem un Orhūsas konvencijas prasībām par sabiedrības līdzdalību vides jautājumos.
3. Tiesību uz taisnīgu procesu pārkāpums: Ja iedzīvotājiem tiek liegta iespēja izteikt savu viedokli par projektiem, kas ietekmē viņu vidi, tas var tikt uzskatīts par taisnīga un līdzvērtīga procesa pārkāpumu.
4. Sabiedrības interešu ignorēšana: Informēšana bez iespējas sniegt atsauksmes var radīt iespaidu, ka iedzīvotāju viedokļi netiek novērtēti, kas var veicināt neuzticību likumdevējiem un valdībai.
5. Atklātība un caurredzamība: Sabiedriskās apspriešanas veicina lēmumu pieņemšanas caurredzamību. Pārveidojot sanāksmes par informēšanas pasākumiem, var rasties šaubas par lēmumu pieņemšanas godīgumu (Eiropas Savienības pamatprincipi).
6. Sabiedrības iesaiste: Lēmumu pieņemšana, kas ietekmē iedzīvotājus, prasa viņu iesaisti. Informēšanas sanāksmes var nesniegt pietiekamu iespēju līdzdalībai, tādējādi ierobežojot demokrātijas principus (ANO Deklarācija par cilvēktiesībām 21. pants).
7. Informācijas izplatīšana: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par lēmumiem, kas ietekmē viņu ikdienu. Pārveidojot sanāksmes par informēšanas pasākumiem, var samazināt informācijas kvalitāti un apjomu.
8. Dažādu viedokļu uzklausīšana: Sabiedriskās apspriešanas laikā ir iespēja dzirdēt dažādus viedokļus un risinājumus, kas var veicināt labāku lēmumu pieņemšanu. Informēšanas sanāksmes var būt vienpusējas un neveicināt diskusiju (Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse).
9. Iedzīvotāju apmierinātība: Nepietiekama iedzīvotāju līdzdalība var novest pie neapmierinātības un neuzticības valsts institūcijām, kas var pārkāpt tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi (Pasaules Veselības organizācijas pamatprincipi).
10. Lēmumu pieņemšanas legitimitāte: Lēmumi, kas pieņemti bez pietiekamas sabiedriskās apspriešanas, var tikt uzskatīti par nelikumīgiem, pārkāpjot tiesības uz taisnīgu un atklātu administratīvo procesu (Starptautiskā cilvēktiesību pakta 14. pants).
11. Ilgtermiņa sekas: Samazināta sabiedriskā iesaiste var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā, piemēram, sociālās spriedzes pieaugumu un konfliktu rašanos, kas apdraud cilvēktiesības.
12. Vides aizsardzības apdraudējums: Iedzīvotāji bieži ir pirmie, kas pamanījuši lokālas vides problēmas. Likvidējot iespēju viņiem paust savu viedokli, var samazināties vides aizsardzības efektivitāte, ignorējot būtiskus vides riskus.
13. Samazināta atbildība un caurspīdīgums: Informācijas sniegšana bez iespējas izteikt viedokli samazina lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un atbildību, radot risku pieņemt nekvalitatīvus vai vienpusējus lēmumus, kas atbilst tikai uzņēmēju interesēm.
14. Starptautisko normu pārkāpšana: Latvija ir ratificējusi vairākas starptautiskas konvencijas, kas garantē sabiedrības tiesības uz līdzdalību vides aizsardzības procesos. Likumprojekts var būt pretrunā ar šīm saistībām, pārkāpjot starptautiskās normas.
15. Ietekme uz sabiedrības veselību: Vides piesārņojuma sekas var tieši ietekmēt iedzīvotāju veselību. Ignorējot iedzīvotāju iespējas paust savas bažas par projektiem, likumprojekts nenodrošina sabiedrības veselības aizsardzību.
16. Nepietiekama sabiedrības līdzdalība vides aizsardzības procesos: Aktīva sabiedrības iesaistīšana ir būtiska ilgtspējīgas vides aizsardzības nodrošināšanai. Iedzīvotāju izslēgšana var mazināt vides ilgtspēju, jo lokālās zināšanas netiks ņemtas vērā.
17. Vienpusēju interešu veicināšana: Tikai informēšanas process var radīt situāciju, kurā vides novērtējuma rezultāti tiek pielāgoti, lai apmierinātu tikai attīstītāju vai lēmējvaras intereses.
18. Sabiedrības uzticības mazināšanās: Likumprojekts var samazināt sabiedrības uzticību valdības institūcijām, jo iedzīvotāji var justies ignorēti un izslēgti no būtiskiem lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ietekmē viņu dzīves vidi un veselību.
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, var rasties vairāki cilvēktiesību pārkāpumi, kas kategoriski nav pieļaujams. Šie argumenti norāda uz to, ka jēdziena maiņa var ietekmēt cilvēktiesību ievērošanu, iedzīvotāju līdzdalību un demokrātisko procesu caurredzamību:
1. Piedalīšanās tiesības: Sabiedriskās apspriešanas sniedz iedzīvotājiem iespēju izteikt savas domas un viedokļus par svarīgiem jautājumiem. Pārkvalificējot šīs sanāksmes par informēšanas pasākumiem, tiek ierobežota iespēja izteikt viedokli, kas varētu pārkāpt cilvēktiesības uz vārda brīvību (Starptautiskā cilvēktiesību pakta 19. pants).
2. Tiesības uz līdzdalību: Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas tieši ietekmē viņu dzīvi. Šādas līdzdalības trūkums var būt pretrunā ar Satversmē noteiktajām demokrātijas principiem un Orhūsas konvencijas prasībām par sabiedrības līdzdalību vides jautājumos.
3. Tiesību uz taisnīgu procesu pārkāpums: Ja iedzīvotājiem tiek liegta iespēja izteikt savu viedokli par projektiem, kas ietekmē viņu vidi, tas var tikt uzskatīts par taisnīga un līdzvērtīga procesa pārkāpumu.
4. Sabiedrības interešu ignorēšana: Informēšana bez iespējas sniegt atsauksmes var radīt iespaidu, ka iedzīvotāju viedokļi netiek novērtēti, kas var veicināt neuzticību likumdevējiem un valdībai.
5. Atklātība un caurredzamība: Sabiedriskās apspriešanas veicina lēmumu pieņemšanas caurredzamību. Pārveidojot sanāksmes par informēšanas pasākumiem, var rasties šaubas par lēmumu pieņemšanas godīgumu (Eiropas Savienības pamatprincipi).
6. Sabiedrības iesaiste: Lēmumu pieņemšana, kas ietekmē iedzīvotājus, prasa viņu iesaisti. Informēšanas sanāksmes var nesniegt pietiekamu iespēju līdzdalībai, tādējādi ierobežojot demokrātijas principus (ANO Deklarācija par cilvēktiesībām 21. pants).
7. Informācijas izplatīšana: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par lēmumiem, kas ietekmē viņu ikdienu. Pārveidojot sanāksmes par informēšanas pasākumiem, var samazināt informācijas kvalitāti un apjomu.
8. Dažādu viedokļu uzklausīšana: Sabiedriskās apspriešanas laikā ir iespēja dzirdēt dažādus viedokļus un risinājumus, kas var veicināt labāku lēmumu pieņemšanu. Informēšanas sanāksmes var būt vienpusējas un neveicināt diskusiju (Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse).
9. Iedzīvotāju apmierinātība: Nepietiekama iedzīvotāju līdzdalība var novest pie neapmierinātības un neuzticības valsts institūcijām, kas var pārkāpt tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi (Pasaules Veselības organizācijas pamatprincipi).
10. Lēmumu pieņemšanas legitimitāte: Lēmumi, kas pieņemti bez pietiekamas sabiedriskās apspriešanas, var tikt uzskatīti par nelikumīgiem, pārkāpjot tiesības uz taisnīgu un atklātu administratīvo procesu (Starptautiskā cilvēktiesību pakta 14. pants).
11. Ilgtermiņa sekas: Samazināta sabiedriskā iesaiste var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā, piemēram, sociālās spriedzes pieaugumu un konfliktu rašanos, kas apdraud cilvēktiesības.
12. Vides aizsardzības apdraudējums: Iedzīvotāji bieži ir pirmie, kas pamanījuši lokālas vides problēmas. Likvidējot iespēju viņiem paust savu viedokli, var samazināties vides aizsardzības efektivitāte, ignorējot būtiskus vides riskus.
13. Samazināta atbildība un caurspīdīgums: Informācijas sniegšana bez iespējas izteikt viedokli samazina lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un atbildību, radot risku pieņemt nekvalitatīvus vai vienpusējus lēmumus, kas atbilst tikai uzņēmēju interesēm.
14. Starptautisko normu pārkāpšana: Latvija ir ratificējusi vairākas starptautiskas konvencijas, kas garantē sabiedrības tiesības uz līdzdalību vides aizsardzības procesos. Likumprojekts var būt pretrunā ar šīm saistībām, pārkāpjot starptautiskās normas.
15. Ietekme uz sabiedrības veselību: Vides piesārņojuma sekas var tieši ietekmēt iedzīvotāju veselību. Ignorējot iedzīvotāju iespējas paust savas bažas par projektiem, likumprojekts nenodrošina sabiedrības veselības aizsardzību.
16. Nepietiekama sabiedrības līdzdalība vides aizsardzības procesos: Aktīva sabiedrības iesaistīšana ir būtiska ilgtspējīgas vides aizsardzības nodrošināšanai. Iedzīvotāju izslēgšana var mazināt vides ilgtspēju, jo lokālās zināšanas netiks ņemtas vērā.
17. Vienpusēju interešu veicināšana: Tikai informēšanas process var radīt situāciju, kurā vides novērtējuma rezultāti tiek pielāgoti, lai apmierinātu tikai attīstītāju vai lēmējvaras intereses.
18. Sabiedrības uzticības mazināšanās: Likumprojekts var samazināt sabiedrības uzticību valdības institūcijām, jo iedzīvotāji var justies ignorēti un izslēgti no būtiskiem lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ietekmē viņu dzīves vidi un veselību.
09.10.2024. 10:50
Agnese Jansone - Biedrība "ZAĻAI VENTSPILIJ"
Iebildumi:
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi"
Iedzīvotāju viedokļa ignorēšana vides novērtēšanas procesos var radīt problēmas, kas ietekmē tiesiskumu, vides aizsardzību un demokrātiskās līdzdalības principus. Šie argumenti uzsver dažādus aspektus, kuros likumprojekts varētu būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz demokrātisku līdzdalību, vides aizsardzību un cilvēktiesību nodrošināšanu:
Satversmes 1. pants – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika: Demokrātiska valsts nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā aktīvi piedalās tās pilsoņi. Ja likumprojekts neparedz iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu lēmumos, kas skar viņu vidi un dzīves apstākļus, tiek apdraudēts pats demokrātijas princips, jo tiek ierobežota iedzīvotāju līdzdalība.
Satversmes 2. pants – Suverenā vara pieder Latvijas tautai: Latvijas tauta ir suverēns varas avots. Likuma izmaiņas, kas ierobežo iedzīvotāju iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, nonāk pretrunā ar šo pantu, jo liedz tautai īstenot savu varu, nododot to tikai valsts iestāžu rokās.
Satversmes 101. pants – Tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā: Šis pants garantē iedzīvotāju tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Likumprojekts, kas ierobežo sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā, tieši pārkāpj šīs tiesības, jo samazina iedzīvotāju iespējas iesaistīties viņus skarošos politiskajos un administratīvajos procesos.
Satversmes 105. pants – Tiesības uz īpašumu: Likumprojekts var apdraudēt iedzīvotāju tiesības uz īpašumu, jo lēmumi par vides izmaiņām var negatīvi ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas. Ja iedzīvotāji nevar paust savu viedokli, tiek netieši ierobežotas viņu tiesības aizsargāt savus īpašumus.
Satversmes 115. pants – Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Šis pants tieši paredz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un pienākumu valstij aizsargāt vidi. Neļaujot iedzīvotājiem paust viedokli par projektiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi, valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt vides aizsardzību, kas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu.
Satversmes 64. pants – Likumdošanas tiesības: Šis pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai, izmantojot referendumu. Ierobežojot sabiedrības līdzdalību vides jautājumu lēmumos, tiek apieta iespēja, ka tauta varētu izteikt savu viedokli vai ierosināt likumu, kas viņus aizsargātu pret nevēlamām izmaiņām.
Satversmes 104. pants – Tiesības uz atbildi no valsts un pašvaldības institūcijām: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldības iestādēm uz viņu iesniegumiem. Tomēr, ja ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredz tikai informēšanu bez viedokļa uzklausīšanas, tas var apgrūtināt iedzīvotāju saziņu un atbildes saņemšanu par lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti.
Satversmes 89. pants – Valsts aizsargā cilvēktiesības: Šis pants garantē cilvēktiesību aizsardzību Latvijā. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas piedalīties lēmumos, kas tieši ietekmē viņu vidi un dzīves apstākļus, valsts nepilda savu pienākumu aizsargāt cilvēktiesības, pārkāpjot Satversmes 89. pantu.
Satversmes 66. pants – Tiesības uz līdzdalību budžeta procesā: Lēmumi par vides aizsardzību un ekonomisko attīstību bieži vien ir tieši saistīti ar valsts un pašvaldību budžeta plānošanu. Ierobežojot iedzīvotāju līdzdalību, tiek ierobežotas viņu iespējas ietekmēt valsts līdzekļu izlietojumu, kas ir pretrunā ar Satversmes 66. pantu.
Satversmes 109. pants – Tiesības uz sociālo drošību: Vide tieši ietekmē cilvēku sociālo drošību, jo slikta vides pārvaldība var radīt ekonomiskās un veselības problēmas. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja paust savu viedokli, tiek apdraudētas viņu tiesības uz sociālo drošību, kas ir Satversmes pārkāpums.
Satversmes 92. pants – Tiesības uz taisnīgu tiesu: Šis pants garantē tiesības uz taisnīgu procesu, kas ietver arī iespēju iesniegt prasību tiesā un aizstāvēt savas tiesības. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas paust viedokli un aizstāvēt savu nostāju vides jautājumos, likumprojekts būtībā apgrūtina šo tiesību īstenošanu, jo pilnvērtīgai aizstāvībai trūkst līdzdalības pamata.
Satversmes 90. pants – Tiesības zināt savas tiesības: Iedzīvotājiem ir tiesības zināt savas tiesības, kas ietver tiesības būt informētiem par tiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. Tomēr, ja likumprojekts paredz tikai informēšanu bez reālas iespējas paust savu viedokli vai piedalīties diskusijās, tas ierobežo iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības.
Satversmes 116. pants – Pamatbrīvību ierobežošana tikai atbilstoši likumam: Satversmes 116. pants nosaka, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos un tikai tad, ja tas nepieciešams, piemēram, sabiedriskās drošības vai citu svarīgu interešu aizsardzībai. Likumprojekts, kas ierobežo iedzīvotāju līdzdalību vides lēmumos, nav pietiekami pamatots ar būtiskiem sabiedrības interesēm un tādējādi pārkāpj šo principu.
Satversmes 106. pants – Tiesības uz darbu: Šis pants aizsargā tiesības uz darbu un izvēli strādāt savā izvēlētajā profesijā. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja iesaistīties vides jautājumos, var rasties situācijas, kur vide tiek nelabvēlīgi ietekmēta tādā mērā, ka tas kaitē konkrētām darba nozarēm vai dzīves kvalitātei, tādējādi netieši pārkāpjot šo pantu.
Satversmes 111. pants – Tiesības uz veselības aizsardzību: Tiesības uz veselību ietver arī tiesības dzīvot veselīgā vidē. Ja likumprojekts liedz iedzīvotājiem iespēju iesaistīties un sniegt viedokli par projektiem, kas var ietekmēt vidi un līdz ar to viņu veselību, tiek apdraudētas tiesības uz veselības aizsardzību, jo lēmumi par vides ietekmi tiek pieņemti bez pietiekamas sabiedrības kontroles.
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi"
Iedzīvotāju viedokļa ignorēšana vides novērtēšanas procesos var radīt problēmas, kas ietekmē tiesiskumu, vides aizsardzību un demokrātiskās līdzdalības principus. Šie argumenti uzsver dažādus aspektus, kuros likumprojekts varētu būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz demokrātisku līdzdalību, vides aizsardzību un cilvēktiesību nodrošināšanu:
Satversmes 1. pants – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika: Demokrātiska valsts nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā aktīvi piedalās tās pilsoņi. Ja likumprojekts neparedz iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu lēmumos, kas skar viņu vidi un dzīves apstākļus, tiek apdraudēts pats demokrātijas princips, jo tiek ierobežota iedzīvotāju līdzdalība.
Satversmes 2. pants – Suverenā vara pieder Latvijas tautai: Latvijas tauta ir suverēns varas avots. Likuma izmaiņas, kas ierobežo iedzīvotāju iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, nonāk pretrunā ar šo pantu, jo liedz tautai īstenot savu varu, nododot to tikai valsts iestāžu rokās.
Satversmes 101. pants – Tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā: Šis pants garantē iedzīvotāju tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Likumprojekts, kas ierobežo sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā, tieši pārkāpj šīs tiesības, jo samazina iedzīvotāju iespējas iesaistīties viņus skarošos politiskajos un administratīvajos procesos.
Satversmes 105. pants – Tiesības uz īpašumu: Likumprojekts var apdraudēt iedzīvotāju tiesības uz īpašumu, jo lēmumi par vides izmaiņām var negatīvi ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas. Ja iedzīvotāji nevar paust savu viedokli, tiek netieši ierobežotas viņu tiesības aizsargāt savus īpašumus.
Satversmes 115. pants – Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Šis pants tieši paredz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un pienākumu valstij aizsargāt vidi. Neļaujot iedzīvotājiem paust viedokli par projektiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi, valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt vides aizsardzību, kas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu.
Satversmes 64. pants – Likumdošanas tiesības: Šis pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai, izmantojot referendumu. Ierobežojot sabiedrības līdzdalību vides jautājumu lēmumos, tiek apieta iespēja, ka tauta varētu izteikt savu viedokli vai ierosināt likumu, kas viņus aizsargātu pret nevēlamām izmaiņām.
Satversmes 104. pants – Tiesības uz atbildi no valsts un pašvaldības institūcijām: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldības iestādēm uz viņu iesniegumiem. Tomēr, ja ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredz tikai informēšanu bez viedokļa uzklausīšanas, tas var apgrūtināt iedzīvotāju saziņu un atbildes saņemšanu par lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti.
Satversmes 89. pants – Valsts aizsargā cilvēktiesības: Šis pants garantē cilvēktiesību aizsardzību Latvijā. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas piedalīties lēmumos, kas tieši ietekmē viņu vidi un dzīves apstākļus, valsts nepilda savu pienākumu aizsargāt cilvēktiesības, pārkāpjot Satversmes 89. pantu.
Satversmes 66. pants – Tiesības uz līdzdalību budžeta procesā: Lēmumi par vides aizsardzību un ekonomisko attīstību bieži vien ir tieši saistīti ar valsts un pašvaldību budžeta plānošanu. Ierobežojot iedzīvotāju līdzdalību, tiek ierobežotas viņu iespējas ietekmēt valsts līdzekļu izlietojumu, kas ir pretrunā ar Satversmes 66. pantu.
Satversmes 109. pants – Tiesības uz sociālo drošību: Vide tieši ietekmē cilvēku sociālo drošību, jo slikta vides pārvaldība var radīt ekonomiskās un veselības problēmas. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja paust savu viedokli, tiek apdraudētas viņu tiesības uz sociālo drošību, kas ir Satversmes pārkāpums.
Satversmes 92. pants – Tiesības uz taisnīgu tiesu: Šis pants garantē tiesības uz taisnīgu procesu, kas ietver arī iespēju iesniegt prasību tiesā un aizstāvēt savas tiesības. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas paust viedokli un aizstāvēt savu nostāju vides jautājumos, likumprojekts būtībā apgrūtina šo tiesību īstenošanu, jo pilnvērtīgai aizstāvībai trūkst līdzdalības pamata.
Satversmes 90. pants – Tiesības zināt savas tiesības: Iedzīvotājiem ir tiesības zināt savas tiesības, kas ietver tiesības būt informētiem par tiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. Tomēr, ja likumprojekts paredz tikai informēšanu bez reālas iespējas paust savu viedokli vai piedalīties diskusijās, tas ierobežo iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības.
Satversmes 116. pants – Pamatbrīvību ierobežošana tikai atbilstoši likumam: Satversmes 116. pants nosaka, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos un tikai tad, ja tas nepieciešams, piemēram, sabiedriskās drošības vai citu svarīgu interešu aizsardzībai. Likumprojekts, kas ierobežo iedzīvotāju līdzdalību vides lēmumos, nav pietiekami pamatots ar būtiskiem sabiedrības interesēm un tādējādi pārkāpj šo principu.
Satversmes 106. pants – Tiesības uz darbu: Šis pants aizsargā tiesības uz darbu un izvēli strādāt savā izvēlētajā profesijā. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja iesaistīties vides jautājumos, var rasties situācijas, kur vide tiek nelabvēlīgi ietekmēta tādā mērā, ka tas kaitē konkrētām darba nozarēm vai dzīves kvalitātei, tādējādi netieši pārkāpjot šo pantu.
Satversmes 111. pants – Tiesības uz veselības aizsardzību: Tiesības uz veselību ietver arī tiesības dzīvot veselīgā vidē. Ja likumprojekts liedz iedzīvotājiem iespēju iesaistīties un sniegt viedokli par projektiem, kas var ietekmēt vidi un līdz ar to viņu veselību, tiek apdraudētas tiesības uz veselības aizsardzību, jo lēmumi par vides ietekmi tiek pieņemti bez pietiekamas sabiedrības kontroles.
09.10.2024. 11:03
Cilvēks
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti
09.10.2024. 11:25
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
09.10.2024. 11:45
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
09.10.2024. 11:48
Fiziska persona
Nepārprotami iebilstu Pašvaldibām dot tiesības solīt mainīt zemju lietošanas nozīmi, veicot labojumus , pārstrādājot lokālos detālplānojums.
Pašvaldibai, to vadītājiem jāñem vèrā Sabiedrības pretestību un jàizskata ik viens iesniegums. Daļa grozījumu ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvi brīvā, nekaitīgā vidē, uz veselību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi kopumā - tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti!
Tas ir neprāts un rupja cilvēktiesību pārkāpšana pieļaujot VES būvniecību Latvijas mežos, purvos, piejūrà un citur, kur vismaz 10km rādiusā dzīvo cilvēki.
Nepieļaujiet šo neatgriezenisko postu paši saviem tautiešiem savā zemē!
Pašvaldibai, to vadītājiem jāñem vèrā Sabiedrības pretestību un jàizskata ik viens iesniegums. Daļa grozījumu ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvi brīvā, nekaitīgā vidē, uz veselību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi kopumā - tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti!
Tas ir neprāts un rupja cilvēktiesību pārkāpšana pieļaujot VES būvniecību Latvijas mežos, purvos, piejūrà un citur, kur vismaz 10km rādiusā dzīvo cilvēki.
Nepieļaujiet šo neatgriezenisko postu paši saviem tautiešiem savā zemē!
09.10.2024. 12:14
Silvita Kravale - Cilvēks, fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti
09.10.2024. 13:01
Fiziska persona
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, tostarp:
1. Satversme:
Satversmes 2. pantā nostiprinātās Latvijas tautas tiesības pašai īstenot varu un neierobežoti piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, Satversmes 89.pantā, 90. pantā, 101. pantā, 104. pantā, 105. pantā, 109. pantā, 111. pantā, 115. pantā, 116. pantā nostiprinātās cilvēktiesības – valsts garantēta cilvēktiesību aizsardzība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā, tiesības zināt un izmantot savas tiesības, tiesības uz īpašumu, sociālā drošība, tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, būtisku sabiedrības pamatinterešu ievērošana pretstatā dažu investoru interesēm;
2. Starptautiskās tiesību normas:
2.1. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantā, 21. pantā, 28. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, tiesības piedalīties pārvaldē un tiesiskā paļāvība, ka ikviena iedzīvotāja tiesības valsts ievēros.
2.2. Orhūsas konvencijā nostiprinātie pamatprincipi ilgtspējīgai vides attīstībai, atbilstošai vides aizsardzībai, lai nodrošinātu cilvēku labklājību un iespēju īstenot cilvēku pamattiesības, tostarp, tiesības uz dzīvību; tiesības dzīvot vidē, kas atbilst personas veselības stāvoklim un labklājībai; sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā; sabiedrības tiesības būt informētai par to, saskaņā ar kādām procedūrām notiek tās dalība lēmumu pieņemšanā vides jomā, brīva pieeja šīm procedūrām un zināšanām par to, kā šīs procedūras izmantot; valsts atbildība un atklātība lēmumu pieņemšanā, tādējādi stiprinot sabiedrības atbalstu lēmumiem vides jomā.
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, tostarp:
1. Satversme:
Satversmes 2. pantā nostiprinātās Latvijas tautas tiesības pašai īstenot varu un neierobežoti piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, Satversmes 89.pantā, 90. pantā, 101. pantā, 104. pantā, 105. pantā, 109. pantā, 111. pantā, 115. pantā, 116. pantā nostiprinātās cilvēktiesības – valsts garantēta cilvēktiesību aizsardzība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā, tiesības zināt un izmantot savas tiesības, tiesības uz īpašumu, sociālā drošība, tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, būtisku sabiedrības pamatinterešu ievērošana pretstatā dažu investoru interesēm;
2. Starptautiskās tiesību normas:
2.1. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantā, 21. pantā, 28. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, tiesības piedalīties pārvaldē un tiesiskā paļāvība, ka ikviena iedzīvotāja tiesības valsts ievēros.
2.2. Orhūsas konvencijā nostiprinātie pamatprincipi ilgtspējīgai vides attīstībai, atbilstošai vides aizsardzībai, lai nodrošinātu cilvēku labklājību un iespēju īstenot cilvēku pamattiesības, tostarp, tiesības uz dzīvību; tiesības dzīvot vidē, kas atbilst personas veselības stāvoklim un labklājībai; sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā; sabiedrības tiesības būt informētai par to, saskaņā ar kādām procedūrām notiek tās dalība lēmumu pieņemšanā vides jomā, brīva pieeja šīm procedūrām un zināšanām par to, kā šīs procedūras izmantot; valsts atbildība un atklātība lēmumu pieņemšanā, tādējādi stiprinot sabiedrības atbalstu lēmumiem vides jomā.
09.10.2024. 13:12
Fiziska persona
Grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi"
Iedzīvotāju viedokļa ignorēšana vides novērtēšanas procesos var radīt problēmas, kas ietekmē tiesiskumu, vides aizsardzību un demokrātiskās līdzdalības principus. Šie argumenti uzsver dažādus aspektus, kuros likumprojekts varētu būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz demokrātisku līdzdalību, vides aizsardzību un cilvēktiesību nodrošināšanu:
Satversmes 1. pants – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika: Demokrātiska valsts nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā aktīvi piedalās tās pilsoņi. Ja likumprojekts neparedz iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu lēmumos, kas skar viņu vidi un dzīves apstākļus, tiek apdraudēts pats demokrātijas princips, jo tiek ierobežota iedzīvotāju līdzdalība.
Satversmes 2. pants – Suverenā vara pieder Latvijas tautai: Latvijas tauta ir suverēns varas avots. Likuma izmaiņas, kas ierobežo iedzīvotāju iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, nonāk pretrunā ar šo pantu, jo liedz tautai īstenot savu varu, nododot to tikai valsts iestāžu rokās.
Satversmes 101. pants – Tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā: Šis pants garantē iedzīvotāju tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Likumprojekts, kas ierobežo sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā, tieši pārkāpj šīs tiesības, jo samazina iedzīvotāju iespējas iesaistīties viņus skarošos politiskajos un administratīvajos procesos.
Satversmes 105. pants – Tiesības uz īpašumu: Likumprojekts var apdraudēt iedzīvotāju tiesības uz īpašumu, jo lēmumi par vides izmaiņām var negatīvi ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas. Ja iedzīvotāji nevar paust savu viedokli, tiek netieši ierobežotas viņu tiesības aizsargāt savus īpašumus.
Satversmes 115. pants – Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Šis pants tieši paredz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un pienākumu valstij aizsargāt vidi. Neļaujot iedzīvotājiem paust viedokli par projektiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi, valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt vides aizsardzību, kas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu.
Satversmes 64. pants – Likumdošanas tiesības: Šis pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai, izmantojot referendumu. Ierobežojot sabiedrības līdzdalību vides jautājumu lēmumos, tiek apieta iespēja, ka tauta varētu izteikt savu viedokli vai ierosināt likumu, kas viņus aizsargātu pret nevēlamām izmaiņām.
Satversmes 104. pants – Tiesības uz atbildi no valsts un pašvaldības institūcijām: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldības iestādēm uz viņu iesniegumiem. Tomēr, ja ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredz tikai informēšanu bez viedokļa uzklausīšanas, tas var apgrūtināt iedzīvotāju saziņu un atbildes saņemšanu par lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti.
Satversmes 89. pants – Valsts aizsargā cilvēktiesības: Šis pants garantē cilvēktiesību aizsardzību Latvijā. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas piedalīties lēmumos, kas tieši ietekmē viņu vidi un dzīves apstākļus, valsts nepilda savu pienākumu aizsargāt cilvēktiesības, pārkāpjot Satversmes 89. pantu.
Satversmes 66. pants – Tiesības uz līdzdalību budžeta procesā: Lēmumi par vides aizsardzību un ekonomisko attīstību bieži vien ir tieši saistīti ar valsts un pašvaldību budžeta plānošanu. Ierobežojot iedzīvotāju līdzdalību, tiek ierobežotas viņu iespējas ietekmēt valsts līdzekļu izlietojumu, kas ir pretrunā ar Satversmes 66. pantu.
Satversmes 109. pants – Tiesības uz sociālo drošību: Vide tieši ietekmē cilvēku sociālo drošību, jo slikta vides pārvaldība var radīt ekonomiskās un veselības problēmas. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja paust savu viedokli, tiek apdraudētas viņu tiesības uz sociālo drošību, kas ir Satversmes pārkāpums.
Satversmes 92. pants – Tiesības uz taisnīgu tiesu: Šis pants garantē tiesības uz taisnīgu procesu, kas ietver arī iespēju iesniegt prasību tiesā un aizstāvēt savas tiesības. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas paust viedokli un aizstāvēt savu nostāju vides jautājumos, likumprojekts būtībā apgrūtina šo tiesību īstenošanu, jo pilnvērtīgai aizstāvībai trūkst līdzdalības pamata.
Satversmes 90. pants – Tiesības zināt savas tiesības: Iedzīvotājiem ir tiesības zināt savas tiesības, kas ietver tiesības būt informētiem par tiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. Tomēr, ja likumprojekts paredz tikai informēšanu bez reālas iespējas paust savu viedokli vai piedalīties diskusijās, tas ierobežo iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības.
Satversmes 116. pants – Pamatbrīvību ierobežošana tikai atbilstoši likumam: Satversmes 116. pants nosaka, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos un tikai tad, ja tas nepieciešams, piemēram, sabiedriskās drošības vai citu svarīgu interešu aizsardzībai. Likumprojekts, kas ierobežo iedzīvotāju līdzdalību vides lēmumos, nav pietiekami pamatots ar būtiskiem sabiedrības interesēm un tādējādi pārkāpj šo principu.
Satversmes 106. pants – Tiesības uz darbu: Šis pants aizsargā tiesības uz darbu un izvēli strādāt savā izvēlētajā profesijā. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja iesaistīties vides jautājumos, var rasties situācijas, kur vide tiek nelabvēlīgi ietekmēta tādā mērā, ka tas kaitē konkrētām darba nozarēm vai dzīves kvalitātei, tādējādi netieši pārkāpjot šo pantu.
Satversmes 111. pants – Tiesības uz veselības aizsardzību: Tiesības uz veselību ietver arī tiesības dzīvot veselīgā vidē. Ja likumprojekts liedz iedzīvotājiem iespēju iesaistīties un sniegt viedokli par projektiem, kas var ietekmēt vidi un līdz ar to viņu veselību, tiek apdraudētas tiesības uz veselības aizsardzību, jo lēmumi par vides ietekmi tiek pieņemti bez pietiekamas sabiedrības kontroles.
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi"
Iedzīvotāju viedokļa ignorēšana vides novērtēšanas procesos var radīt problēmas, kas ietekmē tiesiskumu, vides aizsardzību un demokrātiskās līdzdalības principus. Šie argumenti uzsver dažādus aspektus, kuros likumprojekts varētu būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām uz demokrātisku līdzdalību, vides aizsardzību un cilvēktiesību nodrošināšanu:
Satversmes 1. pants – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika: Demokrātiska valsts nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā aktīvi piedalās tās pilsoņi. Ja likumprojekts neparedz iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu lēmumos, kas skar viņu vidi un dzīves apstākļus, tiek apdraudēts pats demokrātijas princips, jo tiek ierobežota iedzīvotāju līdzdalība.
Satversmes 2. pants – Suverenā vara pieder Latvijas tautai: Latvijas tauta ir suverēns varas avots. Likuma izmaiņas, kas ierobežo iedzīvotāju iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, nonāk pretrunā ar šo pantu, jo liedz tautai īstenot savu varu, nododot to tikai valsts iestāžu rokās.
Satversmes 101. pants – Tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā: Šis pants garantē iedzīvotāju tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Likumprojekts, kas ierobežo sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā, tieši pārkāpj šīs tiesības, jo samazina iedzīvotāju iespējas iesaistīties viņus skarošos politiskajos un administratīvajos procesos.
Satversmes 105. pants – Tiesības uz īpašumu: Likumprojekts var apdraudēt iedzīvotāju tiesības uz īpašumu, jo lēmumi par vides izmaiņām var negatīvi ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību un izmantošanas iespējas. Ja iedzīvotāji nevar paust savu viedokli, tiek netieši ierobežotas viņu tiesības aizsargāt savus īpašumus.
Satversmes 115. pants – Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Šis pants tieši paredz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un pienākumu valstij aizsargāt vidi. Neļaujot iedzīvotājiem paust viedokli par projektiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi, valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt vides aizsardzību, kas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu.
Satversmes 64. pants – Likumdošanas tiesības: Šis pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai, izmantojot referendumu. Ierobežojot sabiedrības līdzdalību vides jautājumu lēmumos, tiek apieta iespēja, ka tauta varētu izteikt savu viedokli vai ierosināt likumu, kas viņus aizsargātu pret nevēlamām izmaiņām.
Satversmes 104. pants – Tiesības uz atbildi no valsts un pašvaldības institūcijām: Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldības iestādēm uz viņu iesniegumiem. Tomēr, ja ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredz tikai informēšanu bez viedokļa uzklausīšanas, tas var apgrūtināt iedzīvotāju saziņu un atbildes saņemšanu par lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti.
Satversmes 89. pants – Valsts aizsargā cilvēktiesības: Šis pants garantē cilvēktiesību aizsardzību Latvijā. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas piedalīties lēmumos, kas tieši ietekmē viņu vidi un dzīves apstākļus, valsts nepilda savu pienākumu aizsargāt cilvēktiesības, pārkāpjot Satversmes 89. pantu.
Satversmes 66. pants – Tiesības uz līdzdalību budžeta procesā: Lēmumi par vides aizsardzību un ekonomisko attīstību bieži vien ir tieši saistīti ar valsts un pašvaldību budžeta plānošanu. Ierobežojot iedzīvotāju līdzdalību, tiek ierobežotas viņu iespējas ietekmēt valsts līdzekļu izlietojumu, kas ir pretrunā ar Satversmes 66. pantu.
Satversmes 109. pants – Tiesības uz sociālo drošību: Vide tieši ietekmē cilvēku sociālo drošību, jo slikta vides pārvaldība var radīt ekonomiskās un veselības problēmas. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja paust savu viedokli, tiek apdraudētas viņu tiesības uz sociālo drošību, kas ir Satversmes pārkāpums.
Satversmes 92. pants – Tiesības uz taisnīgu tiesu: Šis pants garantē tiesības uz taisnīgu procesu, kas ietver arī iespēju iesniegt prasību tiesā un aizstāvēt savas tiesības. Ierobežojot iedzīvotāju iespējas paust viedokli un aizstāvēt savu nostāju vides jautājumos, likumprojekts būtībā apgrūtina šo tiesību īstenošanu, jo pilnvērtīgai aizstāvībai trūkst līdzdalības pamata.
Satversmes 90. pants – Tiesības zināt savas tiesības: Iedzīvotājiem ir tiesības zināt savas tiesības, kas ietver tiesības būt informētiem par tiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. Tomēr, ja likumprojekts paredz tikai informēšanu bez reālas iespējas paust savu viedokli vai piedalīties diskusijās, tas ierobežo iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības.
Satversmes 116. pants – Pamatbrīvību ierobežošana tikai atbilstoši likumam: Satversmes 116. pants nosaka, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos un tikai tad, ja tas nepieciešams, piemēram, sabiedriskās drošības vai citu svarīgu interešu aizsardzībai. Likumprojekts, kas ierobežo iedzīvotāju līdzdalību vides lēmumos, nav pietiekami pamatots ar būtiskiem sabiedrības interesēm un tādējādi pārkāpj šo principu.
Satversmes 106. pants – Tiesības uz darbu: Šis pants aizsargā tiesības uz darbu un izvēli strādāt savā izvēlētajā profesijā. Ja iedzīvotājiem netiek dota iespēja iesaistīties vides jautājumos, var rasties situācijas, kur vide tiek nelabvēlīgi ietekmēta tādā mērā, ka tas kaitē konkrētām darba nozarēm vai dzīves kvalitātei, tādējādi netieši pārkāpjot šo pantu.
Satversmes 111. pants – Tiesības uz veselības aizsardzību: Tiesības uz veselību ietver arī tiesības dzīvot veselīgā vidē. Ja likumprojekts liedz iedzīvotājiem iespēju iesaistīties un sniegt viedokli par projektiem, kas var ietekmēt vidi un līdz ar to viņu veselību, tiek apdraudētas tiesības uz veselības aizsardzību, jo lēmumi par vides ietekmi tiek pieņemti bez pietiekamas sabiedrības kontroles.
09.10.2024. 13:16
Andris Kontants
Izstrādājot šo likumprojektu iesaku pievērst uzmanību šādiem Satversmes pantiem.
93, 101, 104, 105, un 115.
115. pantam uzmanību jūs jau esat pievērsuši
Turpretī klaji ignorējat 101. ,104 un 105.
93 pants pakārtots 115
Jūs kļūstat par varas monopolistiem.
Paldies. Jauku dienu
93, 101, 104, 105, un 115.
115. pantam uzmanību jūs jau esat pievērsuši
Turpretī klaji ignorējat 101. ,104 un 105.
93 pants pakārtots 115
Jūs kļūstat par varas monopolistiem.
Paldies. Jauku dienu
09.10.2024. 13:23
Fiziska persona
Esmu pret!!! Šie grozījumu ir antikonstitucionāli, pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgo vidi. Šie grozījumu apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts Satversmes 93,105,115 pants
09.10.2024. 13:31
Liene Šalkovska - Liene Šalkovska
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un šie grozījumi apdraud cilvēku dzīvošanu pagastos.
09.10.2024. 13:43
Zane Jančevska - Iedzīvotājs - Zane Jančevska
Nepiekrītu grozījumiem, jo tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104.,105.un 115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte.
09.10.2024. 13:52
Zane Jančevska - Iedzīvotājs - Zane Jančevska
Nepiekrītu grozījumiem, jo tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104.,105.un 115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte.
09.10.2024. 13:52
Fiziska persona
Satversmes 89.pants nosaka valsts pienākumu atzīt un aizsargāt cilvēka pattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Satversmes 116.pants uzskaita, kuras Satversmē noteiktās cilvēktiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumīgu. Šajā uzskaitījumā neietilpst valsts tiesības ierobežot nedz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nedz iedzīvotāju tiesības uz līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekta Anotācijas 1.2. punktā aprakstītais likumprojekta mērķis ir - pilnveidot tiesisko regulējumu IVN jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, (..).
No minētā mērķa izriet, ka likumdevējs (pagaidām gan vēl KEM) investoru tiesiskās paļāvības stiprināšanu pretnostatī Saversmes 115.pantā noteiktajām cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ne tikai nepaskaidrojot kādā veidā investoru tiesiskā paļāvība būtu uzskatāma par tik būtisku sabiedrības interesi, lai aizskartu vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesības (īpašuma tiesības, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā), bet arī rupji pārkāpjot Satversmes 116.pantu, kas nemaz neparedz tiesības ierobežot Satversmes 115.pantā noteiktās cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Satversmes 116.pants uzskaita, kuras Satversmē noteiktās cilvēktiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumīgu. Šajā uzskaitījumā neietilpst valsts tiesības ierobežot nedz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nedz iedzīvotāju tiesības uz līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekta Anotācijas 1.2. punktā aprakstītais likumprojekta mērķis ir - pilnveidot tiesisko regulējumu IVN jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, (..).
No minētā mērķa izriet, ka likumdevējs (pagaidām gan vēl KEM) investoru tiesiskās paļāvības stiprināšanu pretnostatī Saversmes 115.pantā noteiktajām cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ne tikai nepaskaidrojot kādā veidā investoru tiesiskā paļāvība būtu uzskatāma par tik būtisku sabiedrības interesi, lai aizskartu vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesības (īpašuma tiesības, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā), bet arī rupji pārkāpjot Satversmes 116.pantu, kas nemaz neparedz tiesības ierobežot Satversmes 115.pantā noteiktās cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
09.10.2024. 14:27
Artūrs Bikovs
Esmu PRET šiem grozījumiem!
Kategoriski nedrīkst lēmumu pieņemšanu koncentrēt tikai pašvaldību rokās bez sabiedrības iesaistes un uzklausīšanas. Šis grozījums izskatās kā nākamais solis, pēc novadu apvienošanas, veidojot Latviju ar centralizētu (Rīgas), "mazākuma demokrātijas" pārvaldes modeli. Grozījums, manuprāt, paver iespējas korupcijai, sekmēs ātrāku vides degradāciju, un ar lielu daudzumu neapdomīgu lēmumu, kurus sabiedrība centīsies apturēt. Bieži vien, tieši sabiedrība ierauga un izceļ netaisnības.
Sabiedrības iesaiste un uzklausīšana ir demokrātijas pamatbūtība; varu nedrīkst atdot birokrātijai, kura Latvijā "kalpo papīram"!
Kategoriski nedrīkst lēmumu pieņemšanu koncentrēt tikai pašvaldību rokās bez sabiedrības iesaistes un uzklausīšanas. Šis grozījums izskatās kā nākamais solis, pēc novadu apvienošanas, veidojot Latviju ar centralizētu (Rīgas), "mazākuma demokrātijas" pārvaldes modeli. Grozījums, manuprāt, paver iespējas korupcijai, sekmēs ātrāku vides degradāciju, un ar lielu daudzumu neapdomīgu lēmumu, kurus sabiedrība centīsies apturēt. Bieži vien, tieši sabiedrība ierauga un izceļ netaisnības.
Sabiedrības iesaiste un uzklausīšana ir demokrātijas pamatbūtība; varu nedrīkst atdot birokrātijai, kura Latvijā "kalpo papīram"!
09.10.2024. 14:30
Atlasīti 85 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25