Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai risinātu administratīvā sloga jautājumus, kā arī pilnveidotu ietekmes uz vidi novērtējuma procesu kopumā un stiprinātu sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību uz secīgiem procesiem un tajos pieņemtiem lēmumiem, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, tai skaitā definējot katru sabiedrības iesaistes posmu atbilstoši mērķim un stiprinot ietekmēto teritoriju apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju informētību.
Politikas jomas
Attīstības plānošana; Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
26.09.2024. - 09.10.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības iesniegt rakstisku viedokli.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir tiesības piedalīties ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts veicinās investoru un paredzētās darbības ierosinātāju tiesisko paļāvību, kā arī veicinās Latvijas investīciju vides stabilitāti un noteiktību.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
25.09.2024. 17:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģenerātoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju.
09.10.2024. 14:55
Pretvejs
"Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti".
09.10.2024. 14:59
Fiziska persona
"Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti".
09.10.2024. 15:29
Ventspils novada iedzīvotāja
Nepiekrītu likumprojekta 7.panta noteiktajam (14.panta redakcija):
7.Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
Norma neatbilst labas likumdošanas principam, tostarp, mudina pašvaldības pārkāpt labas likumdošanas principus, arī ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 2.pantā noteikto: “Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.”
Likumprojektā paredzētā 14.panta jaunā redakcija ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem Teritorijas attīstības plānošanas principiem:
“Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:
1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;
2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;
3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;
4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;
5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;
6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;
7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;
8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto."
Teritorijas attīstības plānošana ir ilgtermiņa process. Uzliekot pienākumu pašvaldībām 30 dienu laikā izlemt par nepieciešamību un lietderību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, paužot to jau nodoma veidā investoram, pārkāpj teritorijas attīstības plānošanas principus, cita starpā, radot šaubas par šādu teritorijas plānojuma grozījumu tiesiskumu, nesniedz objektīvu un ticamu nepieciešamības pamatojumu, sabiedrībā nesekmē pārliecību par normas tiesiskumu un rada tiešus korupcijas riskus.
Šādi sasteigti un nepārdomāti pašvaldības lēmumi teritorijas attīstības plānošanas jomā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesībām, un nenodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (vietējie iedzīvotāji, investori, valsts, pašvaldība). Lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 27. janvāra sprieduma lietā “Tatar v. Romania”, pieteikums Nr. 67021/01, 69., 88., 107. un 120. punktu).
7.Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
Norma neatbilst labas likumdošanas principam, tostarp, mudina pašvaldības pārkāpt labas likumdošanas principus, arī ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 2.pantā noteikto: “Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.”
Likumprojektā paredzētā 14.panta jaunā redakcija ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem Teritorijas attīstības plānošanas principiem:
“Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:
1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;
2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;
3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;
4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;
5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;
6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;
7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;
8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto."
Teritorijas attīstības plānošana ir ilgtermiņa process. Uzliekot pienākumu pašvaldībām 30 dienu laikā izlemt par nepieciešamību un lietderību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, paužot to jau nodoma veidā investoram, pārkāpj teritorijas attīstības plānošanas principus, cita starpā, radot šaubas par šādu teritorijas plānojuma grozījumu tiesiskumu, nesniedz objektīvu un ticamu nepieciešamības pamatojumu, sabiedrībā nesekmē pārliecību par normas tiesiskumu un rada tiešus korupcijas riskus.
Šādi sasteigti un nepārdomāti pašvaldības lēmumi teritorijas attīstības plānošanas jomā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesībām, un nenodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (vietējie iedzīvotāji, investori, valsts, pašvaldība). Lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 27. janvāra sprieduma lietā “Tatar v. Romania”, pieteikums Nr. 67021/01, 69., 88., 107. un 120. punktu).
09.10.2024. 15:53
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses
09.10.2024. 15:53
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
09.10.2024. 15:53
Fiziska persona
Esmu pret šo, jo manuprāt var pastāvēt iespēja, ka šie grozījumi atņems tiesības pašvaldībām un iedzīvotājiem paust savu nostāju par grozījumiem likuma "par ietekmes uz vidi novērtējumu", tas ir īpaši svarīgi tiem cilvēkiem kuri dzīvo Dreiliņos, kur plāno būvēt atkritumu dedzināšanas rupniecu. Kas skars arī iedzīvotājus no Pļavniekiem, Mežciemā, Purvciemā un Dreiliniem
09.10.2024. 16:00
Dainis Dreimanis - Dainis Dreimanis
Pilnībā nepiekrītu. Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemee būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģenerātoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju
09.10.2024. 16:07
Vīrietis
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamattauta tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud Latvijas tauta dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti
09.10.2024. 16:26
Vitālijs Šalkovskis
Grozījumiem nepiekrītu, jo sabiedriskā apspriešana un sabiedrības informēšana ir divi dažādi jēdzieni. Jūs ar saviem grozījumiem pārkāpjat pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi.
09.10.2024. 16:31
Fiziska persona
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA !!!! AIZLIEDZU, AIZLIEDZU, AIZLIEDZU visas tās likumu manipulācijas, kas pasliktina dzīvo dabu un vidi, kurā cilvēki dzīvo!!!!
09.10.2024. 16:38
Fiziska persona
Plānotie grozījumi ir veikti steigā un to mērķis neatbilst sākotnēji identificētās problēmas aprakstam - optimizējot sabiedrības informēšanas pasākumus nevar stiprināt sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā!
Grozījumi tiek veikti tendenciozi, ar vienpusēju mērķi - atvieglotu procesu (visticamāk, investoriem) ieplānotā labumu gūšanā. Tas mazinātu sabiedrības tiesības līdz ar to intereses.
Tāpēc nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Grozījumi tiek veikti tendenciozi, ar vienpusēju mērķi - atvieglotu procesu (visticamāk, investoriem) ieplānotā labumu gūšanā. Tas mazinātu sabiedrības tiesības līdz ar to intereses.
Tāpēc nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
Nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA , tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI!
Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
09.10.2024. 16:56
Iedzīvotāja
Esmu pret‼️ Šie grozījumi pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvi,uz īpašumu,uz vidi,šie grozījumi apdraud dzīvi laukos,kā arī Latvijas dabu.Pret,pret,pret‼️
09.10.2024. 17:00
Fiziska persona
Pilnībā nepiekrītu. Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemē būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģeneratoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemē būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģeneratoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju
09.10.2024. 17:03
Arnis Zitāns
Labdien!
Nepiekrītu un esmu kategoriski PRET šāda veida grozījumiem, jo pats fakts termina SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA nomaiņai uz SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI norāda uz to, ka sabiedrība būs tikai informēta par projektu realizācijas plāniem un norisi, bet tai nebūs iespējams izteikt savu viedokli šajā jautājumā, kas ir pretrunā ar jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatiem. No šī visa var secināt, ka valsts šādā veidā veido likumus, kas ierobežo sabiedrības iespējas līdzdarboties un izteikt savu viedokli. Nav pieļaujama Satversmes pārkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli!
Nepiekrītu un esmu kategoriski PRET šāda veida grozījumiem, jo pats fakts termina SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA nomaiņai uz SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI norāda uz to, ka sabiedrība būs tikai informēta par projektu realizācijas plāniem un norisi, bet tai nebūs iespējams izteikt savu viedokli šajā jautājumā, kas ir pretrunā ar jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatiem. No šī visa var secināt, ka valsts šādā veidā veido likumus, kas ierobežo sabiedrības iespējas līdzdarboties un izteikt savu viedokli. Nav pieļaujama Satversmes pārkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli!
09.10.2024. 17:09
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu un labvēlīgu vidi. Tiek apdraudēta dzīve laukos un iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte.
09.10.2024. 17:18
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM) ir izvērtējusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (24-TA-453) (turpmāk - Grozījumi) un sniedz šādu vērtējumu:
1. Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk - Likums) tiek lietots termins “būtiska ietekme uz vidi”, tomēr likumdevējs nav skaidrojis šī jēdziena saturu un būtiskuma apjomu, tādēļ rosinām to definēt Likuma 1. pantā, attiecīgi papildinot Grozījumus ar punktu par Likuma 1. panta papildināšanu ar jaunu 8. punktu. LVM rosina definīciju veidot atbilstoši 2021. gada 18. februāra Komisijas paziņojumam “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01)”, kas nosaka, ka būtiska ietekme uz vidi ir jāinterpretē saskaņā ar 2020. gada 18. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantu par būtisku kaitējumu vides mērķiem. Likumdevējam papildus būtu nepieciešams noteikt, ka būtiskas ietekmes robežlielumus un tehniskās pārbaudes kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kā arī nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību kompensējošām darbībām būtiskas ietekmes uz vidi kompensēšanai, ja to nav iespējams novērst ar ietekmes mazināšanas vai novēršanas instrumentiem.
2. Par Grozījumu 3. panta 5.1 punktu - piedāvātā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas, tādēļ rosinām 3. panta 5.1 punktu izteikt šādā redakcijā: "51) ja Latvijas tiesību akti nenoteic paredzētās darbības apjoma pieļaujamās robežvērtības, ietekmes novērtējums veicams, prioritārā secībā izmantojot Eiropas Savienības oficiālās vadlīnijas, Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus, Eiropas Savienības dalībvalstu vadlīnijas;".
3. Par Grozījumu 12. panta trešās daļas 1. punktu un ceturtās daļas 1. punktu - LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 12. panta trešās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā vārdus “iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu” aizstāt ar vārdiem “iesniedzis pašvaldības domes lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu”.
4. Par Grozījumu 14. panta otro daļu - LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, IVN ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 14. panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība iesniedz lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.”.
5. Par Grozījumu 14.1 panta 1.2 daļu un 1.3 daļu:
5.1. LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, IVN ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 14.1 panta 1.2 daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Kompetentā institūcija pieņem lēmumu piemērot ietekmes novērtējumu, ja paredzētā darbība atbilst pašvaldības, kuras teritorijā plānots veikt darbību, teritorijas plānojumam, kā arī, ja attiecīgā pašvaldība ir iesniegusi lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.”.
5.2. LVM ieskatā informatīvai tāfelei ir jānosaka ne tikai saturs, bet arī formāts, tāfeles materiāls (piem., mitrumizturīgs) un saturs. Ņemot vērā minēto rosinām 14.1 panta 1.3 daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Informatīvās tāfeles formātu, materiālu un saturu nosaka Ministru kabinets.”.
6. Par Grozījumu 2. pielikumu:
6.1. Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz jau esošām būvēm (meliorācijas sistēmām), kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām īpašniekam ir pienākums kopt un uzturēt, t.sk. lai to darbība nepasliktinātu citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas, tad pamatoti pārbūves nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu būtu vērtēt gadījumos, kad meliorācijas sistēma atrodas, robežojas vai ir tuvāk par 100 m no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000). Gadījumos, kad paredzētās darbības neskar aizsargājamās teritorijas, ietekme uz vidi ir nebūtiska, tāpēc piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu esošu sistēmu pārbūvei ir nesamērīga prasība. Ierosinām papildināt 1.punkta 3) b) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem un paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēta 100 metru attālumā no tās;”.
6.2. Rosinātie grozījumi attiecas uz ceļu būvniecības darbībām, kas nav plānotas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (turpmāk - ĪADT), nerobežojas ar ĪADT vai nav paredzētas 100 metru attālumā no tās, un rosinātais izņēmums tiek attiecināts tikai uz komersantu un māju ceļu būvi, kas saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”) ir vienkāršota būvniecības procesa būves (I un II grupas būves), tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka būtiska ietekme uz vidi šādos gadījumos ir maz iespējama, savukārt, pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai tiek noteikti Tehnisko noteikumu izdošanas ietvaros. Ņemot vērā augstāk minēto komersantu un māju ceļiem, kas ir vienkāršota būvniecības procesa būves un plānotas ārpus ĪADT (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000), piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir nesamērīga prasība. Rosinām papildināt 10.punkta 5) a) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk, izņemot komersantu un māju ceļus;”.
1. Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk - Likums) tiek lietots termins “būtiska ietekme uz vidi”, tomēr likumdevējs nav skaidrojis šī jēdziena saturu un būtiskuma apjomu, tādēļ rosinām to definēt Likuma 1. pantā, attiecīgi papildinot Grozījumus ar punktu par Likuma 1. panta papildināšanu ar jaunu 8. punktu. LVM rosina definīciju veidot atbilstoši 2021. gada 18. februāra Komisijas paziņojumam “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01)”, kas nosaka, ka būtiska ietekme uz vidi ir jāinterpretē saskaņā ar 2020. gada 18. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantu par būtisku kaitējumu vides mērķiem. Likumdevējam papildus būtu nepieciešams noteikt, ka būtiskas ietekmes robežlielumus un tehniskās pārbaudes kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kā arī nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību kompensējošām darbībām būtiskas ietekmes uz vidi kompensēšanai, ja to nav iespējams novērst ar ietekmes mazināšanas vai novēršanas instrumentiem.
2. Par Grozījumu 3. panta 5.1 punktu - piedāvātā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas, tādēļ rosinām 3. panta 5.1 punktu izteikt šādā redakcijā: "51) ja Latvijas tiesību akti nenoteic paredzētās darbības apjoma pieļaujamās robežvērtības, ietekmes novērtējums veicams, prioritārā secībā izmantojot Eiropas Savienības oficiālās vadlīnijas, Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus, Eiropas Savienības dalībvalstu vadlīnijas;".
3. Par Grozījumu 12. panta trešās daļas 1. punktu un ceturtās daļas 1. punktu - LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 12. panta trešās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā vārdus “iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu” aizstāt ar vārdiem “iesniedzis pašvaldības domes lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu”.
4. Par Grozījumu 14. panta otro daļu - LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, IVN ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 14. panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība iesniedz lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.”.
5. Par Grozījumu 14.1 panta 1.2 daļu un 1.3 daļu:
5.1. LVM ieskatā, ja nodoma apliecinājumu kompetentai iestādei iesniedz pašvaldības izpildvara, tas nevar garantēt un apliecināt pašvaldības domes lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, iesniedzot minēto apliecinājumu, IVN ierosinātājs nevar būt drošs, ka pašvaldības dome vēlāk pieņems politisku lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādi. Jau sākotnējā stadijā IVN ierosinātājam jābūt drošam, ka abi procesi varēs virzīties vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto rosinām 14.1 panta 1.2 daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Kompetentā institūcija pieņem lēmumu piemērot ietekmes novērtējumu, ja paredzētā darbība atbilst pašvaldības, kuras teritorijā plānots veikt darbību, teritorijas plānojumam, kā arī, ja attiecīgā pašvaldība ir iesniegusi lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.”.
5.2. LVM ieskatā informatīvai tāfelei ir jānosaka ne tikai saturs, bet arī formāts, tāfeles materiāls (piem., mitrumizturīgs) un saturs. Ņemot vērā minēto rosinām 14.1 panta 1.3 daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Informatīvās tāfeles formātu, materiālu un saturu nosaka Ministru kabinets.”.
6. Par Grozījumu 2. pielikumu:
6.1. Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz jau esošām būvēm (meliorācijas sistēmām), kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām īpašniekam ir pienākums kopt un uzturēt, t.sk. lai to darbība nepasliktinātu citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas, tad pamatoti pārbūves nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu būtu vērtēt gadījumos, kad meliorācijas sistēma atrodas, robežojas vai ir tuvāk par 100 m no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000). Gadījumos, kad paredzētās darbības neskar aizsargājamās teritorijas, ietekme uz vidi ir nebūtiska, tāpēc piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu esošu sistēmu pārbūvei ir nesamērīga prasība. Ierosinām papildināt 1.punkta 3) b) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem un paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēta 100 metru attālumā no tās;”.
6.2. Rosinātie grozījumi attiecas uz ceļu būvniecības darbībām, kas nav plānotas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (turpmāk - ĪADT), nerobežojas ar ĪADT vai nav paredzētas 100 metru attālumā no tās, un rosinātais izņēmums tiek attiecināts tikai uz komersantu un māju ceļu būvi, kas saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”) ir vienkāršota būvniecības procesa būves (I un II grupas būves), tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka būtiska ietekme uz vidi šādos gadījumos ir maz iespējama, savukārt, pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai tiek noteikti Tehnisko noteikumu izdošanas ietvaros. Ņemot vērā augstāk minēto komersantu un māju ceļiem, kas ir vienkāršota būvniecības procesa būves un plānotas ārpus ĪADT (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000), piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir nesamērīga prasība. Rosinām papildināt 10.punkta 5) a) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk, izņemot komersantu un māju ceļus;”.
09.10.2024. 17:20
Tatjana Guzņajeva - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) ir izskatījusi Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, id. Nr. 24-TA-453 (turpmāk - Likumprojekts).
Likumprojekta 3.punktā paredzēts grozīt 6.1 panta pirmo un ceturto daļu.
FICIL nav iebildumu pret rosinātajiem grozījumiem 6.1 panta pirmajā un ceturtajā daļā. Tomēr FICIL izsaka priekšlikumu savstarpējā kopsakarā izvērtēt 6.1 panta pirmo daļu, trešo daļu un ceturtās daļas otro teikumu.
Praksē bieži papildus informācija no komersanta pirmo reizi tiek pieprasīta tikai vienu vai pāris dienas pirms tam, kad komersants sagaida, ka iestādei jau būtu jāpieņem komersanta lūgtais lēmums. Šāda prakse komersantiem liecina, ka sākotnēji likumā noteiktais termiņš iestādes lēmuma pieņemšanai faktiski nav ticis izmantots dokumentu izskatīšanai un jautājuma izvērtēšanai.
Tādēļ FICIL aicina izskatīt iespēju papildināt minēto tiesisko regulējumu ar norādi, ka papildu informācija no komersanta nevar tikt prasīta mazāk kā 10 dienas pirms attiecīgajā tiesību normā noteiktā termiņa iestādes lēmuma pieņemšanai. Šādi tiktu veicināta savlaicīgāka ķeršanās pie darbu izpildes, kā arī komersantam būtu iespēja operatīvi iesniegt nepieciešamo papildu informāciju, lai iestādes lēmums tomēr varētu tikt pieņemts sākotnēji sagaidāmajā termiņā.
Likumprojekta 8.punktā paredzēts izdarīt grozījumus 14.1 pantā, ieviešot 1.3 daļu par būvtāfeles izvietošanu.
FICIL izsaka iebildumu pret 14.1 panta 1.3 daļas otro teikumu. Enerģētikas projektu gadījumā teritorija, kurā tiks izvērtēta potenciālā darbība, var būt pat vairāku tūkstošu hektāru platībā. Tādēļ ir būtiski Ministru kabineta deleģējumu attiecināt ne tikai uz prasībām būvtāfelei, bet arī uz konkrētām prasībām tās izvietošanas vietai, lai samērīgi nodrošinātu sabiedrības tiesības uzzināt par plānotajām darbībām un to apspriešanu ar projektu attīstītāju praktiskajām iespējām šādā veidā nodrošināt sabiedrības tiesības.
Likumprojekta 8.punktā paredzēts izdarīt grozījumus 14.1 panta 4.un 5.daļā.
FICIL uzsver, ka Likumprojekts ir vērsts uz atteikšanos no pašvaldības lēmuma par konkrētas darbības akceptēšanu pēc tam, kad kompetentās iestādes ir apstiprinājušas ietekmes uz vidi novērtējumu. Līdz ar to FICIL izsaka iebildumu pie 14.1 panta 4.un 5.daļā rosinātajiem grozījumiem, kā arī pie citiem Likumprojektā rosinātiem grozījumiem, lai nodrošinātu, ka lokālplānojums ietekmes uz vidi kontekstā ir gatavojams un tiek vērtēts tikai no plānotās darbības viedokļa. Proti, ja pašvaldība savu lēmumu potenciāli grozīt teritorijas plānojumu vai izstrādāt lokālplānojumu ir izdevusi pirms IVN procesa uzsākšanas, tad IVN vajadzībām lokālplānojums ir izstrādājams tikai kontekstā ar plānoto darbību. FICIL pilnībā atbalsta rosināto konceptuālo risinājumu par pašvaldības lēmuma pieņemšanu par gatavību grozīt teritorijas plānojumu vai izstrādāt lokālplānojumu. Tomēr ir būtiski uz IVN jautājumiem attiecināt tikai ar attīstāmo projektu saistītus jautājumus lokālplānojuma izstrādē.
Likumprojekta 10.punktā ir rosināts izdarīt grozījumus 15.panta pirmajā daļā.
FICIL izsaka priekšlikumu papildināt 15.panta pirmo daļu ar konkrētu termiņu, kādā pašvaldībai ir pienākums izvietot šajā tiesību normā norādīto informāciju savā tīmekļa vietnē. Termiņa esība ir būtiska komersantiem, lai būtu objektīvs atskaites punkts nepietiekamas vai nepienācīgas faktiskās rīcības konstatēšanai.
Likumprojekta 10.pnktā ir rosināts izdarīt grozījumus 15.panta 1.1 daļā.
Iepazīstoties ar piedāvāto redakciju, FICIL nav viennozīmīgi skaidrs, vai Vides pārraudzības valsts birojs būs tiesīgs pārtraukt IVN ziņojuma izskatīšanu, ja plānotās darbības teritorijai nav pabeigts un apstiprināts lokālplānojums vai detālplānojums pirms ziņojuma apstiprināšanas.
Gadījumā, ja rosinātie grozījumi ir vērsti uz šāda priekšnoteikuma ieviešanu, lai VPVB varētu pārtraukt IVN ziņojuma izskatīšanu, FICIL izsaka iebildumu pret 15.panta 1.1 daļu. Apzinoties laika, cilvēku un finanšu resursus, kas tiek ieguldīti IVN izstrādē, ir jānodrošina risinājums, kā VPVB darbs tiek organizēts tādējādi, ka IVN ziņojuma izskatīšana tiek pabeigta neatkarīgi no tā, vai līdz ziņojuma izskatīšanas pabeigšanai ir pilnībā pabeigts lokālplānojums vai detālplānojums.
Likumprojekta 13.punktā ir rosināts grozīt 20.panta 11.daļas noteikumus, ieviešot 5 gadu derīguma termiņu atzinumam.
FICIL lūdz detalizēti un precīzi skaidrot Likumprojekta anotācijā, kā plānotā atzinuma derīguma termiņa ieviešana praksē ir sasaistāma ar attīstībā esošu projektu. Proti, ja ir uzsākta projektēšana, būvniecība, projekts ar laiku tiek nodots ekspluatācijā, kad un pie kādiem priekšnoteikumiem atzinums tiek pārskatīts, kā tajā noteiktās prasības (ja tiek izvirzītas jaunas prasības, ko pieļauj apspriežamā tiesību norma) ir attiecināmas uz projektēšanas, būvniecības vai ekspluatācijas stadijā esošu projektu. Atkarībā no precīzākas informācijas saņemšanas par šiem jautājumiem, FICIL rezervē tiesības turpmāk izteikt priekšlikumus vai iebildumus par šo tiesisko regulējumu.
Likumprojekta sasaiste ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar ietekmes uz vidi regulējumu atjaunojamās enerģijas projektiem
FICIL lūdz papildināt Likumprojekta anotāciju ar skaidru un nepārprotamu norādi, ka Likumprojektā iestrādātais regulējums kā potenciāli jaunāka tiesību norma neatcels vai neietekmēs to speciālo tiesisko regulējumu, kas kā laika ziņā vecāka tiesību norma tiek iestrādāts Elektroenerģijas tirgus likumā specifiski atjaunojamās enerģijas projektiem. FICIL lūdz izdarīt šādu papildinājumu anotācijā, lai pārliecinātos un veicinātu pēc iespējas vienveidīgāku izpratni par šo divu tiesisko regulējumu savstarpējo hierarhisko attiecību.
Likumprojekta 3.punktā paredzēts grozīt 6.1 panta pirmo un ceturto daļu.
FICIL nav iebildumu pret rosinātajiem grozījumiem 6.1 panta pirmajā un ceturtajā daļā. Tomēr FICIL izsaka priekšlikumu savstarpējā kopsakarā izvērtēt 6.1 panta pirmo daļu, trešo daļu un ceturtās daļas otro teikumu.
Praksē bieži papildus informācija no komersanta pirmo reizi tiek pieprasīta tikai vienu vai pāris dienas pirms tam, kad komersants sagaida, ka iestādei jau būtu jāpieņem komersanta lūgtais lēmums. Šāda prakse komersantiem liecina, ka sākotnēji likumā noteiktais termiņš iestādes lēmuma pieņemšanai faktiski nav ticis izmantots dokumentu izskatīšanai un jautājuma izvērtēšanai.
Tādēļ FICIL aicina izskatīt iespēju papildināt minēto tiesisko regulējumu ar norādi, ka papildu informācija no komersanta nevar tikt prasīta mazāk kā 10 dienas pirms attiecīgajā tiesību normā noteiktā termiņa iestādes lēmuma pieņemšanai. Šādi tiktu veicināta savlaicīgāka ķeršanās pie darbu izpildes, kā arī komersantam būtu iespēja operatīvi iesniegt nepieciešamo papildu informāciju, lai iestādes lēmums tomēr varētu tikt pieņemts sākotnēji sagaidāmajā termiņā.
Likumprojekta 8.punktā paredzēts izdarīt grozījumus 14.1 pantā, ieviešot 1.3 daļu par būvtāfeles izvietošanu.
FICIL izsaka iebildumu pret 14.1 panta 1.3 daļas otro teikumu. Enerģētikas projektu gadījumā teritorija, kurā tiks izvērtēta potenciālā darbība, var būt pat vairāku tūkstošu hektāru platībā. Tādēļ ir būtiski Ministru kabineta deleģējumu attiecināt ne tikai uz prasībām būvtāfelei, bet arī uz konkrētām prasībām tās izvietošanas vietai, lai samērīgi nodrošinātu sabiedrības tiesības uzzināt par plānotajām darbībām un to apspriešanu ar projektu attīstītāju praktiskajām iespējām šādā veidā nodrošināt sabiedrības tiesības.
Likumprojekta 8.punktā paredzēts izdarīt grozījumus 14.1 panta 4.un 5.daļā.
FICIL uzsver, ka Likumprojekts ir vērsts uz atteikšanos no pašvaldības lēmuma par konkrētas darbības akceptēšanu pēc tam, kad kompetentās iestādes ir apstiprinājušas ietekmes uz vidi novērtējumu. Līdz ar to FICIL izsaka iebildumu pie 14.1 panta 4.un 5.daļā rosinātajiem grozījumiem, kā arī pie citiem Likumprojektā rosinātiem grozījumiem, lai nodrošinātu, ka lokālplānojums ietekmes uz vidi kontekstā ir gatavojams un tiek vērtēts tikai no plānotās darbības viedokļa. Proti, ja pašvaldība savu lēmumu potenciāli grozīt teritorijas plānojumu vai izstrādāt lokālplānojumu ir izdevusi pirms IVN procesa uzsākšanas, tad IVN vajadzībām lokālplānojums ir izstrādājams tikai kontekstā ar plānoto darbību. FICIL pilnībā atbalsta rosināto konceptuālo risinājumu par pašvaldības lēmuma pieņemšanu par gatavību grozīt teritorijas plānojumu vai izstrādāt lokālplānojumu. Tomēr ir būtiski uz IVN jautājumiem attiecināt tikai ar attīstāmo projektu saistītus jautājumus lokālplānojuma izstrādē.
Likumprojekta 10.punktā ir rosināts izdarīt grozījumus 15.panta pirmajā daļā.
FICIL izsaka priekšlikumu papildināt 15.panta pirmo daļu ar konkrētu termiņu, kādā pašvaldībai ir pienākums izvietot šajā tiesību normā norādīto informāciju savā tīmekļa vietnē. Termiņa esība ir būtiska komersantiem, lai būtu objektīvs atskaites punkts nepietiekamas vai nepienācīgas faktiskās rīcības konstatēšanai.
Likumprojekta 10.pnktā ir rosināts izdarīt grozījumus 15.panta 1.1 daļā.
Iepazīstoties ar piedāvāto redakciju, FICIL nav viennozīmīgi skaidrs, vai Vides pārraudzības valsts birojs būs tiesīgs pārtraukt IVN ziņojuma izskatīšanu, ja plānotās darbības teritorijai nav pabeigts un apstiprināts lokālplānojums vai detālplānojums pirms ziņojuma apstiprināšanas.
Gadījumā, ja rosinātie grozījumi ir vērsti uz šāda priekšnoteikuma ieviešanu, lai VPVB varētu pārtraukt IVN ziņojuma izskatīšanu, FICIL izsaka iebildumu pret 15.panta 1.1 daļu. Apzinoties laika, cilvēku un finanšu resursus, kas tiek ieguldīti IVN izstrādē, ir jānodrošina risinājums, kā VPVB darbs tiek organizēts tādējādi, ka IVN ziņojuma izskatīšana tiek pabeigta neatkarīgi no tā, vai līdz ziņojuma izskatīšanas pabeigšanai ir pilnībā pabeigts lokālplānojums vai detālplānojums.
Likumprojekta 13.punktā ir rosināts grozīt 20.panta 11.daļas noteikumus, ieviešot 5 gadu derīguma termiņu atzinumam.
FICIL lūdz detalizēti un precīzi skaidrot Likumprojekta anotācijā, kā plānotā atzinuma derīguma termiņa ieviešana praksē ir sasaistāma ar attīstībā esošu projektu. Proti, ja ir uzsākta projektēšana, būvniecība, projekts ar laiku tiek nodots ekspluatācijā, kad un pie kādiem priekšnoteikumiem atzinums tiek pārskatīts, kā tajā noteiktās prasības (ja tiek izvirzītas jaunas prasības, ko pieļauj apspriežamā tiesību norma) ir attiecināmas uz projektēšanas, būvniecības vai ekspluatācijas stadijā esošu projektu. Atkarībā no precīzākas informācijas saņemšanas par šiem jautājumiem, FICIL rezervē tiesības turpmāk izteikt priekšlikumus vai iebildumus par šo tiesisko regulējumu.
Likumprojekta sasaiste ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar ietekmes uz vidi regulējumu atjaunojamās enerģijas projektiem
FICIL lūdz papildināt Likumprojekta anotāciju ar skaidru un nepārprotamu norādi, ka Likumprojektā iestrādātais regulējums kā potenciāli jaunāka tiesību norma neatcels vai neietekmēs to speciālo tiesisko regulējumu, kas kā laika ziņā vecāka tiesību norma tiek iestrādāts Elektroenerģijas tirgus likumā specifiski atjaunojamās enerģijas projektiem. FICIL lūdz izdarīt šādu papildinājumu anotācijā, lai pārliecinātos un veicinātu pēc iespējas vienveidīgāku izpratni par šo divu tiesisko regulējumu savstarpējo hierarhisko attiecību.
09.10.2024. 17:40
Beata Āboliņa
Paredzētie tiesību akta grozījumi ir lieki un nepieņemami, tie pārkāpj LR pamatiedzīvotāju tiesības, kas noteiktas Satversmē. Grozījumiem nepiekrītu!!!
Likumprojekts pamatā vērsts uz investoriem labvēlīgas un investīciju vides veicināšanu, stiprinot ieguldījumu paļāvību un mazinot administratīvo slogu - tātad, radot un veicinot labvēlīgu vidi investoriem (tiek domāts galvenokārt par investoru labklājību), tiek ignorētas un pārkāptas virkne pamatiedzīvotāju tiesības uz īpašumu, labvēlīgu vidi, dzīvību u.t.t. Šajā sakarā tiek pieminēts arī Tiesiskās paļāvības princips (lai investori varētu justies stabili savos nodomos) - ļoti labs princips, tikai tas ir jāievēro ne tikai no šī brīža, kad investori tiek ieaicināti valstī, bet arī tad, kad pašu pamatiedzīvotāji ir izvēlējušies kādu kontkrētu vietu par savu dzīves vietu, kur saskaņā ar teritorijas plānojumu nav bijis paredzēts būvēt VESus. Tiesiskās paļāvības principu pieprasu attiecināt arī uz valsts iedzīvotājiem!!!
Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām - Vai projekts skar šo jomu? Atbilde - Nē. Tad kāpēc tiek veikti grozījumi, kas balstīti uz ES Direktīvām un citiem normatīviem aktiem?
Grozījumi pilnībā izslēdz pašvaldību un iedzīvotāju ietekmi sabiedrībai tik svarīgos jautājumos, kas var atstāt neatgriezenisku ietekmi uz vidi, veselību, visu dzīvo dabu. Investoram šādā sabojātā vidē nav jādzīvo, bet valsts pamatiedzīvotājiem praktiski nav izvēles. Grozījumi paredz tikai sabiedrības informēšanu. Šāda nostāja norāda uz demokrātijas trūkumu un ir saskatāmas diktatūras pazīmes.
Daudzviet ir pieminēts, ka visi nosacījumi, ar kādiem VES būvniecība ir pieļaujama (pēc IVN procesa pabeigšanas) tiek iekļauti Tehniskajos noteikumos, kurus izstrādā Valsts vides dienests. Kā zināms, šie Tehniskie noteikumi darbojas būvniecības procesā un līdz VES uzstādīšanai, kā arī pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Tā kā VES ir klasificēti kā C kategorijas piesārņojošās darbības iekārta, tad to reģistrē C kategorijas reģistrā. Tatad, pēc nodošanas ekspluatācijā Tehniskie noteikumi vairs nav saistoši un kontrole praktiski nenotiek. Tāpat, plānojot uzstādīt lielu skaitu VES, ir jāizvērtē, vai C kategorija šājā gadījumā ir atbilstoša.
Grozījumi neaizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses, tie pārkāpj iedzīvotāju konstitucionālās tiesības un tie ir noraidāmi!
Likumprojekts pamatā vērsts uz investoriem labvēlīgas un investīciju vides veicināšanu, stiprinot ieguldījumu paļāvību un mazinot administratīvo slogu - tātad, radot un veicinot labvēlīgu vidi investoriem (tiek domāts galvenokārt par investoru labklājību), tiek ignorētas un pārkāptas virkne pamatiedzīvotāju tiesības uz īpašumu, labvēlīgu vidi, dzīvību u.t.t. Šajā sakarā tiek pieminēts arī Tiesiskās paļāvības princips (lai investori varētu justies stabili savos nodomos) - ļoti labs princips, tikai tas ir jāievēro ne tikai no šī brīža, kad investori tiek ieaicināti valstī, bet arī tad, kad pašu pamatiedzīvotāji ir izvēlējušies kādu kontkrētu vietu par savu dzīves vietu, kur saskaņā ar teritorijas plānojumu nav bijis paredzēts būvēt VESus. Tiesiskās paļāvības principu pieprasu attiecināt arī uz valsts iedzīvotājiem!!!
Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām - Vai projekts skar šo jomu? Atbilde - Nē. Tad kāpēc tiek veikti grozījumi, kas balstīti uz ES Direktīvām un citiem normatīviem aktiem?
Grozījumi pilnībā izslēdz pašvaldību un iedzīvotāju ietekmi sabiedrībai tik svarīgos jautājumos, kas var atstāt neatgriezenisku ietekmi uz vidi, veselību, visu dzīvo dabu. Investoram šādā sabojātā vidē nav jādzīvo, bet valsts pamatiedzīvotājiem praktiski nav izvēles. Grozījumi paredz tikai sabiedrības informēšanu. Šāda nostāja norāda uz demokrātijas trūkumu un ir saskatāmas diktatūras pazīmes.
Daudzviet ir pieminēts, ka visi nosacījumi, ar kādiem VES būvniecība ir pieļaujama (pēc IVN procesa pabeigšanas) tiek iekļauti Tehniskajos noteikumos, kurus izstrādā Valsts vides dienests. Kā zināms, šie Tehniskie noteikumi darbojas būvniecības procesā un līdz VES uzstādīšanai, kā arī pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Tā kā VES ir klasificēti kā C kategorijas piesārņojošās darbības iekārta, tad to reģistrē C kategorijas reģistrā. Tatad, pēc nodošanas ekspluatācijā Tehniskie noteikumi vairs nav saistoši un kontrole praktiski nenotiek. Tāpat, plānojot uzstādīt lielu skaitu VES, ir jāizvērtē, vai C kategorija šājā gadījumā ir atbilstoša.
Grozījumi neaizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses, tie pārkāpj iedzīvotāju konstitucionālās tiesības un tie ir noraidāmi!
09.10.2024. 17:43
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem!
Tie atņem mums tiesības lemt par mums iedzīvotājiem nevēlamu būvniecības objektu celtniecību dzīvojamo rajonu tuvumā.
Caur sētas durvīm gribat uzcelt savas dabai ,un cilvēkiem kaitīgās atkritumu rūpnīcas.
Mans ieteikums.
Celiet savos pagalmos tās rūpnīcas.
Tie atņem mums tiesības lemt par mums iedzīvotājiem nevēlamu būvniecības objektu celtniecību dzīvojamo rajonu tuvumā.
Caur sētas durvīm gribat uzcelt savas dabai ,un cilvēkiem kaitīgās atkritumu rūpnīcas.
Mans ieteikums.
Celiet savos pagalmos tās rūpnīcas.
09.10.2024. 17:59
Raimonds Reinis
Vietējai vietvarai -Pašvaldības domei ir jāsaglabā tiesības uz viedokli un apstiprinājumu vai noraidījumu.
09.10.2024. 18:09
Fiziska persona
Nepiekrītu. Šis likumprojekts apdraud pamatiedzīvotāju tiesības izteikt savu viedokli, atsaucoties uz jēdzienu SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA maiņu uz SABIEDRISKĀS INFORMĒŠANAS SAPULCI.
Šie ir divi dažādi jēdzieni.
Šie ir divi dažādi jēdzieni.
09.10.2024. 18:28
Fiziska persona
Nepiekrītu
09.10.2024. 18:30
Armands Brengulis
Es esmu pret šiem nepārdomātajiem grozījumiem, kas ir antikonsticionāli, pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, īpašumu, tīru vidi, vārda un domas brīvu paušanu. Ar šiem grozījumiem tik atviegloti uzņēmēju un investoru plāni veikt darbības, kuras nav pietiekami izvērtētas un izdiskusētas sabiedrībā. Tiek liegts pamatiedzīvotājiem izteikt savas vēlmes caur publisko apspriešanu. Zinot, ka mūsu HES spēj nodrošināt visu valsti ar elektroenerģiju es iebilstu pret mežu izciršanu un vēja ģeneratoru uzstādīšanu mūsu unikālajā dabā. Daudzas valstis pasaulē jau sāk atteikties no šis zaļas afēras uzspiestajiem nerentablajiem, florai un faunai kaitīgajiem monstriem.
09.10.2024. 18:41
Latviete
Kategorisks NĒ grozījumiem!
09.10.2024. 18:47
Atlasīti 85 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25