Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai risinātu administratīvā sloga jautājumus, kā arī pilnveidotu ietekmes uz vidi novērtējuma procesu kopumā un stiprinātu sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību uz secīgiem procesiem un tajos pieņemtiem lēmumiem, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, tai skaitā definējot katru sabiedrības iesaistes posmu atbilstoši mērķim un stiprinot ietekmēto teritoriju apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju informētību.
Politikas jomas
Attīstības plānošana; Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
26.09.2024. - 09.10.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības iesniegt rakstisku viedokli.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir tiesības piedalīties ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts veicinās investoru un paredzētās darbības ierosinātāju tiesisko paļāvību, kā arī veicinās Latvijas investīciju vides stabilitāti un noteiktību.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
25.09.2024. 17:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Pret grozījumiem
09.10.2024. 18:52
Privātpersona
Esmu kategoski PRET grozījumiem!!!
Nepiekrītu grozījumiem, jo tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu un labvēlīgu vidi. Tiek apdraudēta dzīve laukos un iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte.
Nepiekrītu grozījumiem, jo tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu un labvēlīgu vidi. Tiek apdraudēta dzīve laukos un iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte.
09.10.2024. 18:58
Fiziska persona
Iebilstu pret grozījumiem, jo ierobežo pašvaldības un iedzīvotāju tiesības iebilst, paust savu viedokli un nostāju par kādas būves nepieciešamību tās teritorijā.
09.10.2024. 19:07
Mārtiņš Bērziņš
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi vai, ka šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos, tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
09.10.2024. 19:08
Fiziska persona
Nepiekrītu, jo šie grozījumi atņems tiesības pašvaldībām un iedzīvotājiem pietiekamā apmērà paust savu nostàju par plānotajiem būvdarbiem savà teritorijā: tas varētu skart tostarp gan atkritumu rūpnîcas, gan vēja turbīnas.
Tas ir antikonstitucionāli un pilnīgi pretēji sabiedrības interesēm.
Tas ir antikonstitucionāli un pilnīgi pretēji sabiedrības interesēm.
09.10.2024. 19:12
Fiziska persona
IEBILSTU!!!
09.10.2024. 19:29
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281, precizē 09.10.2024. sniegtā vērtējuma 2. punktu, to izsakot šādā redakcijā:
2. Par Grozījumu 3. panta 51) punktu - piedāvātā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas, tādēļ rosinām 3. panta 51) punktu izteikt šādā redakcijā: "51) ja Latvijas tiesību akti nenoteic paredzētās darbības apjoma pieļaujamās robežvērtības, kuras pārsniedzot jāveic ietekmes novērtējums, tas veicams, prioritārā secībā izmantojot Eiropas Savienības oficiālās vadlīnijas, Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus, Eiropas Savienības dalībvalstu vadlīnijas;"
2. Par Grozījumu 3. panta 51) punktu - piedāvātā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas, tādēļ rosinām 3. panta 51) punktu izteikt šādā redakcijā: "51) ja Latvijas tiesību akti nenoteic paredzētās darbības apjoma pieļaujamās robežvērtības, kuras pārsniedzot jāveic ietekmes novērtējums, tas veicams, prioritārā secībā izmantojot Eiropas Savienības oficiālās vadlīnijas, Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus, Eiropas Savienības dalībvalstu vadlīnijas;"
09.10.2024. 19:44
Fiziska persona
Aizliedzu veikt grozījumus, tos noraidu un atceļu.
09.10.2024. 19:46
Katrīna Duka-Gulbe - Vēja enerģijas asociācija
Vēja enerģijas asociācija (turpmāk – VEA) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (turpmāk – Grozījumi) un atzinīgi novērtē KEM veiktās darbības, lai atvieglotu ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) veikšanu, samazinot administratīvo slogu uz IVN procesa ierosinātājiem un vienkāršojot sabiedrības informēšanas norisi. VEA kopumā atbalsta KEM iniciatīvu pilnveidot un precizēt tiesisko regulējumu IVN jomā, taču vēlas sniegt vairākus komentārus, t.sk. saistībā ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām attiecībā uz pašvaldības apliecinājumu par plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam, saprātīgu termiņu noteikšanu dažādos jautājumos, kā arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz IVN procesu esošā regulējuma iekļaušanu Grozījumu projektā.
VEA piedāvā vairākus komentārus attiecībā uz Grozījumos ietvertajiem termiņiem dažādu rīcību veikšanai, lai tiktu paredzēti pēc iespējas piemērotāki laika periodi gan ierosinātājiem, gan pašvaldībai nepieciešamo darbību veikšanai, un tieši:
1) Grozījumu 6.punkts paredz, ka IVN sākotnējā izvērtējuma rezultātā pieņemtais lēmums par IVN nepiemērošanu ir spēkā astoņus gadus, taču Grozījumu 13.punktā ietvertais kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu ir spēkā piecus gadus. Ņemot vērā, ka no abiem lēmumiem izriet vienādas tiesiskās sekas – ierosinātāja tiesības noteiktu laika posmu veikt paredzēto darbību bez atkārtota sākotnējā izvērtējuma veikšanas, VEA ierosina noteikt vienādu spēkā esamības laiku gan lēmumam par IVN nepiemērošanu, gan atzinumam par IVN ziņojumu, proti, astoņus gadus. Tādējādi tiktu nodrošināta tiesību normu saskaņotība un paredzēts, ka arī kompetentās iestādes atzinums par IVN ziņojumu ir spēkā astoņus gadus.
Tai skaitā VEA aicina ņemt vērā atšķirības starp iekšzemes vēja parkiem un atkrastes vēja parkiem un noteikt atšķirīgus IVN procesa noteikumus daļā. Ņemot vērā, ka iekšzemes projektiem raksturīga plašāka vides (floras un faunas) daudzveidība un potenciālās pārmaiņas laika gaitā, nekā tas paredzams jūrā, VEA aicina KEM izvērtēt iespēju atkrastes vēja parkiem noteikt garāku termiņu sākotnējā izvērtējuma rezultātā pieņemtā lēmuma par IVN nepiemērošanu un atzinuma par IVN ziņojumu spēkā esamībai. Tādējādi tiktu nodrošināts pielāgots risinājums dažādiem projektu veidiem, ņemot vērā to specifiku un būtiskās atšķirības potenciālajā ietekmes uz vidi apmērā.
2) Grozījumu 7.punkts paredz pašvaldības iespēju, konstatējot, ka paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ietvert izdodamajā dokumentā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu, tādējādi izsakot atbalstu paredzētās darbības īstenošanai. Savukārt Grozījumu 8.punkts paredz, ka brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību, jābūt spēkā esošam pašvaldības lēmumam par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.
Minētais faktiski paredz, ka IVN procesa turpināšana ir atkarīga no pašvaldības rīcības un iniciatīvas teritorijas plānojuma jautājumā, tomēr Grozījumu projekts neietver noteiktu termiņu, kurā pašvaldībai ir pienākums attiecīgos plānus īstenot. Tādējādi ierosinātājam nepastāv tiesiskie līdzekļi, kā bez pašvaldības lēmuma par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu turpināt IVN procesu, vienlaicīgi pašvaldība nav ierobežota apliecinājumā iekļauto nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus atlikt.
VEA aicina noteikt konkrētu termiņu, kādā pašvaldībai jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, lai novērstu tiesisku nenoteiktību attiecībā uz ierosinātājiem IVN procesa laikā.
Līdzīgi Grozījumu 7.punktam VEA aicina pārskatīt Grozījumu 13.punkta redakciju attiecībā uz IVN likuma 20.panta papildināšanu ar 1.1 daļu sekojošā redakcijā:
“(11) Ja kompetentā institūcija ziņojuma izvērtēšanas gaitā konstatē, ka paredzētā darbība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam, kompetentā institūcija sniedz atzinumu par ziņojumu un informē pašvaldību . Pašvaldība 1 (viena) kalendārā gada laikā pēc šīs informācijas saņemšanas veic nepieciešamās darbības, lai grozītu teritorijas plānojuma dokumentus atbilstoši atzinumā sniegtās darbības izvērtējamam. “
3) Grozījumu anotācijā norādīts, ka Grozījumi tiks pieņemti līdz 2025.gada 31.janvārim, taču līdz pat 2026.gada 2.janvārim tiks veikti nepieciešamie precizējumi no IVN likuma izrietošajos tiesību aktos. Nav sniegti papildu komentāri par Grozījumu spēkā stāšanās perioda ilguma (vairāk par 1 gadu) noteikšanas iemesliem. Nav konstatēts, ka Grozījumi skartu tādas tiesiskās attiecības, uz kurām projektu ierosinātājiem radusies tiesiskā paļāvība, kā arī Grozījumi neprasa apjomīgu sagatavošanās procesu no pašvaldību vai kompetento iestāžu puses. Tikmēr minētajā laika posmā daudzu IVN procesu izpratnē tiks zaudēta Grozījumu aktualitāte un nozīme.
Ievērojot minēto, VEA aicina izvērtēt iespēju noteikt īsāku Grozījumu spēkā stāšanās periodu.
4) Šobrīd saskaņošanas procesā ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – ETL grozījumi), projekta ID: 24-TA-1680, ar kuriem tai skaitā tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18.oktobra direktīva 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursiem enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk – Direktīva).
Atbilstoši Direktīvai iekārtas vai ražotnes, kurās tiek iegūta enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, to pieslēgums tīklam un saistītais tīkls un enerģijas uzkrāšanas iekārtas, izdodot būvniecību atļaujošus administratīvos aktus to plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā, ir uzskatāmi par nepieciešamiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai
No direktīvas tai skaitā izriet vairākas prasības, kas nav ņemtas vērā Grozījumu projektā, taču VEA uzskatā būtu iekļaujamas Grozījumu redakcijā:
“Iekārtas vai ražotnes, kurās tiek iegūta enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, to pieslēgums tīklam un saistītais tīkls un enerģijas uzkrāšanas iekārtas, izdodot būvniecību atļaujošus administratīvos aktus to plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā, ir uzskatāmi par nepieciešamiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai.
Sevišķi svarīgu sabiedrības interešu princips tiek piemērots gadījumos, kad jānosaka līdzsvars starp šī panta pirmajā daļā noteiktajām īpaši svarīgajām sabiedrības interesēm un Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētajiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai atsevišķos ūdensobjektos un Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētajiem izņēmumiem īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai vai traucēšanai.
Šī panta nosacījumi nevar tikt piemēroti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas.
Ja pēc iespējamo alternatīvu un ietekmes mazināšanas pasākumu izvērtēšanas, nav iespējams rast citu pieņemamu risinājumu un īpaši aizsargājamām sugām tiks nodarīts kaitējums, piemērojot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu, iekārtas vai ražotnes attīstītājs izstrādā un ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņo kompensācijas pasākumu programmu, kas īstenojama par šajā pantā minēto staciju attīstītāju līdzekļiem. Ja nav pieejami citi samērīgi kompensācijas pasākumi, pieļaujama naudas kompensācija sugu aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai, kas veicami sugas aizsardzības stāvokļa uzlabošanai.”
ETL grozījumu 5.punkts paredz papildināt likumu ar 31.6 pantu par sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Pēc būtības minētie grozījumi skar IVN procesu attiecībā uz vēja elektrostacijām un tiek virzīti ar ETL grozījumiem jautājuma steidzamības dēļ. Ņemot vērā minēto, VEA aicina jebkādus izņēmumus, kas paredzēti attiecībā uz IVN procesu citos likumos, tai skaitā ETL grozījumu 5.punktā paredzēto, iekļaut arī Grozījumu projektā, lai nodrošinātu tiesību sistēmas vienotību.
Vēja enerģijas asociācija labprāt piedalīsies turpmākās sarunās ar KEM, lai detalizētāk skaidrotu un pamatotu savus priekšlikumus Grozījumu pilnveidošanai, lai iespējami samērotu IVN procesu ierosinātāju intereses un panāktu ilgtspējīga regulējuma ieviešanu.
VEA piedāvā vairākus komentārus attiecībā uz Grozījumos ietvertajiem termiņiem dažādu rīcību veikšanai, lai tiktu paredzēti pēc iespējas piemērotāki laika periodi gan ierosinātājiem, gan pašvaldībai nepieciešamo darbību veikšanai, un tieši:
1) Grozījumu 6.punkts paredz, ka IVN sākotnējā izvērtējuma rezultātā pieņemtais lēmums par IVN nepiemērošanu ir spēkā astoņus gadus, taču Grozījumu 13.punktā ietvertais kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu ir spēkā piecus gadus. Ņemot vērā, ka no abiem lēmumiem izriet vienādas tiesiskās sekas – ierosinātāja tiesības noteiktu laika posmu veikt paredzēto darbību bez atkārtota sākotnējā izvērtējuma veikšanas, VEA ierosina noteikt vienādu spēkā esamības laiku gan lēmumam par IVN nepiemērošanu, gan atzinumam par IVN ziņojumu, proti, astoņus gadus. Tādējādi tiktu nodrošināta tiesību normu saskaņotība un paredzēts, ka arī kompetentās iestādes atzinums par IVN ziņojumu ir spēkā astoņus gadus.
Tai skaitā VEA aicina ņemt vērā atšķirības starp iekšzemes vēja parkiem un atkrastes vēja parkiem un noteikt atšķirīgus IVN procesa noteikumus daļā. Ņemot vērā, ka iekšzemes projektiem raksturīga plašāka vides (floras un faunas) daudzveidība un potenciālās pārmaiņas laika gaitā, nekā tas paredzams jūrā, VEA aicina KEM izvērtēt iespēju atkrastes vēja parkiem noteikt garāku termiņu sākotnējā izvērtējuma rezultātā pieņemtā lēmuma par IVN nepiemērošanu un atzinuma par IVN ziņojumu spēkā esamībai. Tādējādi tiktu nodrošināts pielāgots risinājums dažādiem projektu veidiem, ņemot vērā to specifiku un būtiskās atšķirības potenciālajā ietekmes uz vidi apmērā.
2) Grozījumu 7.punkts paredz pašvaldības iespēju, konstatējot, ka paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ietvert izdodamajā dokumentā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu, tādējādi izsakot atbalstu paredzētās darbības īstenošanai. Savukārt Grozījumu 8.punkts paredz, ka brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību, jābūt spēkā esošam pašvaldības lēmumam par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.
Minētais faktiski paredz, ka IVN procesa turpināšana ir atkarīga no pašvaldības rīcības un iniciatīvas teritorijas plānojuma jautājumā, tomēr Grozījumu projekts neietver noteiktu termiņu, kurā pašvaldībai ir pienākums attiecīgos plānus īstenot. Tādējādi ierosinātājam nepastāv tiesiskie līdzekļi, kā bez pašvaldības lēmuma par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu turpināt IVN procesu, vienlaicīgi pašvaldība nav ierobežota apliecinājumā iekļauto nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus atlikt.
VEA aicina noteikt konkrētu termiņu, kādā pašvaldībai jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, lai novērstu tiesisku nenoteiktību attiecībā uz ierosinātājiem IVN procesa laikā.
Līdzīgi Grozījumu 7.punktam VEA aicina pārskatīt Grozījumu 13.punkta redakciju attiecībā uz IVN likuma 20.panta papildināšanu ar 1.1 daļu sekojošā redakcijā:
“(11) Ja kompetentā institūcija ziņojuma izvērtēšanas gaitā konstatē, ka paredzētā darbība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam, kompetentā institūcija sniedz atzinumu par ziņojumu un informē pašvaldību . Pašvaldība 1 (viena) kalendārā gada laikā pēc šīs informācijas saņemšanas veic nepieciešamās darbības, lai grozītu teritorijas plānojuma dokumentus atbilstoši atzinumā sniegtās darbības izvērtējamam. “
3) Grozījumu anotācijā norādīts, ka Grozījumi tiks pieņemti līdz 2025.gada 31.janvārim, taču līdz pat 2026.gada 2.janvārim tiks veikti nepieciešamie precizējumi no IVN likuma izrietošajos tiesību aktos. Nav sniegti papildu komentāri par Grozījumu spēkā stāšanās perioda ilguma (vairāk par 1 gadu) noteikšanas iemesliem. Nav konstatēts, ka Grozījumi skartu tādas tiesiskās attiecības, uz kurām projektu ierosinātājiem radusies tiesiskā paļāvība, kā arī Grozījumi neprasa apjomīgu sagatavošanās procesu no pašvaldību vai kompetento iestāžu puses. Tikmēr minētajā laika posmā daudzu IVN procesu izpratnē tiks zaudēta Grozījumu aktualitāte un nozīme.
Ievērojot minēto, VEA aicina izvērtēt iespēju noteikt īsāku Grozījumu spēkā stāšanās periodu.
4) Šobrīd saskaņošanas procesā ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – ETL grozījumi), projekta ID: 24-TA-1680, ar kuriem tai skaitā tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18.oktobra direktīva 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursiem enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk – Direktīva).
Atbilstoši Direktīvai iekārtas vai ražotnes, kurās tiek iegūta enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, to pieslēgums tīklam un saistītais tīkls un enerģijas uzkrāšanas iekārtas, izdodot būvniecību atļaujošus administratīvos aktus to plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā, ir uzskatāmi par nepieciešamiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai
No direktīvas tai skaitā izriet vairākas prasības, kas nav ņemtas vērā Grozījumu projektā, taču VEA uzskatā būtu iekļaujamas Grozījumu redakcijā:
“Iekārtas vai ražotnes, kurās tiek iegūta enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, to pieslēgums tīklam un saistītais tīkls un enerģijas uzkrāšanas iekārtas, izdodot būvniecību atļaujošus administratīvos aktus to plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā, ir uzskatāmi par nepieciešamiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai.
Sevišķi svarīgu sabiedrības interešu princips tiek piemērots gadījumos, kad jānosaka līdzsvars starp šī panta pirmajā daļā noteiktajām īpaši svarīgajām sabiedrības interesēm un Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētajiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai atsevišķos ūdensobjektos un Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētajiem izņēmumiem īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai vai traucēšanai.
Šī panta nosacījumi nevar tikt piemēroti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas.
Ja pēc iespējamo alternatīvu un ietekmes mazināšanas pasākumu izvērtēšanas, nav iespējams rast citu pieņemamu risinājumu un īpaši aizsargājamām sugām tiks nodarīts kaitējums, piemērojot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu, iekārtas vai ražotnes attīstītājs izstrādā un ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņo kompensācijas pasākumu programmu, kas īstenojama par šajā pantā minēto staciju attīstītāju līdzekļiem. Ja nav pieejami citi samērīgi kompensācijas pasākumi, pieļaujama naudas kompensācija sugu aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai, kas veicami sugas aizsardzības stāvokļa uzlabošanai.”
ETL grozījumu 5.punkts paredz papildināt likumu ar 31.6 pantu par sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Pēc būtības minētie grozījumi skar IVN procesu attiecībā uz vēja elektrostacijām un tiek virzīti ar ETL grozījumiem jautājuma steidzamības dēļ. Ņemot vērā minēto, VEA aicina jebkādus izņēmumus, kas paredzēti attiecībā uz IVN procesu citos likumos, tai skaitā ETL grozījumu 5.punktā paredzēto, iekļaut arī Grozījumu projektā, lai nodrošinātu tiesību sistēmas vienotību.
Vēja enerģijas asociācija labprāt piedalīsies turpmākās sarunās ar KEM, lai detalizētāk skaidrotu un pamatotu savus priekšlikumus Grozījumu pilnveidošanai, lai iespējami samērotu IVN procesu ierosinātāju intereses un panāktu ilgtspējīga regulējuma ieviešanu.
09.10.2024. 20:16
Inta Putāne
NORAIDĪTS!
09.10.2024. 20:22
Oksana Sadigova
Pilnībā nepiekrītu. Valsts nedrīkst veidot Likumus, kas ierobežo Sabiedrības intereses.
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemē būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģeneratoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemē būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģeneratoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukciju
09.10.2024. 20:34
Armands Kaļišuks
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi. Šie grozījumi apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos un tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105., 115.pants.
09.10.2024. 20:35
Voldemārs Dūdums - Biedrība "SĀRNATE"
Iesniedzējs: biedrība Sārnate, vienotais reģistrācijas numurs 40008328355
Paskaidrojuma raksts
Likumprojektam Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, tostarp:
1. Satversme:
1.1. Satversmes 2. pantā nostiprinātās Latvijas tautas tiesības pašai īstenot varu un neierobežoti piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, Satversmes 89.pantā, 90. pantā, 101. pantā, 104. pantā, 105. pantā, 109. pantā, 111. pantā, 115. pantā, 116. pantā nostiprinātās cilvēktiesības – valsts garantēta cilvēktiesību aizsardzība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā, tiesības zināt un izmantot savas tiesības, tiesības uz īpašumu, sociālā drošība, tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, būtisku sabiedrības pamatinterešu ievērošana pretstatā dažu investoru interesēm.
1.2. Satversmes 89.pants nosaka valsts pienākumu atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Satversmes 116.pants uzskaita, kuras Satversmē noteiktās cilvēktiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumīgu. Šajā uzskaitījumā neietilpst valsts tiesības ierobežot nedz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nedz iedzīvotāju tiesības uz līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekta Anotācijas 1.2. punktā aprakstītais likumprojekta mērķis ir - pilnveidot tiesisko regulējumu IVN jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, (..).
No minētā mērķa izriet, ka likumprojekta virzītājs – KEM – investoru tiesiskās paļāvības stiprināšanu pretnostatī Satversmes 115.pantā noteiktajām cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ne tikai nepaskaidrojot kādā veidā investoru tiesiskā paļāvība būtu uzskatāma par tik būtisku sabiedrības interesi, lai aizskartu vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesības (īpašuma tiesības, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā), bet arī rupji pārkāpjot Satversmes 116.pantu, kas nemaz neparedz tiesības ierobežot Satversmes 115.pantā noteiktās cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Tāpat norādām, ka pats KEM lietotais jēdziens “optimizēt sabiedrības informēšanas pasākumus” jau norāda, ka likuma piemērotājs pēc saviem ieskatiem vērtēs, kādi sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi ir svarīgi un kādi – mazsvarīgāki. Nav pieļaujama sabiedrības līdzdalības un sabiedrības viedokļa šķirošana. Ikvienam kopienas iedzīvotājam ir tiesības tikt uzklausītam un tiesiski paļauties, ka viedoklis tiks ņemts vērā.
2. Starptautiskās tiesību normas:
2.1. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantā, 21. pantā, 28. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, tiesības piedalīties pārvaldē un tiesiskā paļāvība, ka ikviena iedzīvotāja tiesības valsts ievēros.
2.2. Orhūsas konvencijā nostiprinātie pamatprincipi ilgtspējīgai vides attīstībai, atbilstošai vides aizsardzībai, lai nodrošinātu cilvēku labklājību un iespēju īstenot cilvēku pamattiesības, tostarp, tiesības uz dzīvību; tiesības dzīvot vidē, kas atbilst personas veselības stāvoklim un labklājībai; sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā; sabiedrības tiesības būt informētai par to, saskaņā ar kādām procedūrām notiek tās dalība lēmumu pieņemšanā vides jomā, brīva pieeja šīm procedūrām un zināšanām par to, kā šīs procedūras izmantot; valsts atbildība un atklātība lēmumu pieņemšanā, tādējādi stiprinot sabiedrības atbalstu lēmumiem vides jomā.
Tāpat biedrība “Sārnate” iebilst pret veidu, kā pašvaldība tiek iesaistīta lēmuma pieņemšanā. Cita starpā, pret likumprojekta 7. pantā paredzēto izteikt likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
Norma neatbilst labas likumdošanas principam un ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 2.pantā noteikto: “Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.”
Likumprojektā paredzētā 14.panta jaunā redakcija ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem Teritorijas attīstības plānošanas principiem:
“Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:
1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;
2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;
3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;
4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;
5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;
6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;
7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;
8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.
Teritorijas attīstības plānošana ir ilgtermiņa process. Uzliekot pienākumu pašvaldībām 30 dienu laikā izlemt par nepieciešamību un lietderību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, paužot to jau nodoma veidā investoram, pārkāpj teritorijas attīstības plānošanas principus, cita starpā, radot šaubas par šādu teritorijas plānojuma grozījumu tiesiskumu, nesniedz objektīvu un ticamu nepieciešamības pamatojumu, sabiedrībā nesekmē pārliecību par normas tiesiskumu un rada tiešus korupcijas riskus.
Šādi sasteigti un nepārdomāti pašvaldības lēmumi teritorijas attīstības plānošanas jomā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesībām, un nenodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (vietējie iedzīvotāji, investori, valsts, pašvaldība). Lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 27. janvāra sprieduma lietā “Tatar v. Romania”, pieteikums Nr. 67021/01, 69., 88., 107. un 120. punktu).
Papildus norādām, ka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5.pants nosaka pienākumu plānot teritorijas attīstību, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:
1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;
2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;
3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.
Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Likumprojekts nerada pārliecību, ka pašvaldībām būs iespēja realizēt ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, sasteigti lemjot par teritorijas attīstības plānojuma grozījumiem.
Turklāt, šāds sasteigts lēmums būs pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. pantā nostiprināto sabiedrības līdzdalības principu. Faktiski, šī norma likumprojektā tiek ignorēta.
Paskaidrojuma raksts
Likumprojektam Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
Aizstājot jēdzienu "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme" ar "sākotnējo informēšanas sanāksmi" likumprojektā, tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, tostarp:
1. Satversme:
1.1. Satversmes 2. pantā nostiprinātās Latvijas tautas tiesības pašai īstenot varu un neierobežoti piedalīties lēmumu pieņemšanā par būtiskiem vides jautājumiem, Satversmes 89.pantā, 90. pantā, 101. pantā, 104. pantā, 105. pantā, 109. pantā, 111. pantā, 115. pantā, 116. pantā nostiprinātās cilvēktiesības – valsts garantēta cilvēktiesību aizsardzība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā, tiesības zināt un izmantot savas tiesības, tiesības uz īpašumu, sociālā drošība, tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, būtisku sabiedrības pamatinterešu ievērošana pretstatā dažu investoru interesēm.
1.2. Satversmes 89.pants nosaka valsts pienākumu atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Satversmes 116.pants uzskaita, kuras Satversmē noteiktās cilvēktiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumīgu. Šajā uzskaitījumā neietilpst valsts tiesības ierobežot nedz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nedz iedzīvotāju tiesības uz līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekta Anotācijas 1.2. punktā aprakstītais likumprojekta mērķis ir - pilnveidot tiesisko regulējumu IVN jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, (..).
No minētā mērķa izriet, ka likumprojekta virzītājs – KEM – investoru tiesiskās paļāvības stiprināšanu pretnostatī Satversmes 115.pantā noteiktajām cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ne tikai nepaskaidrojot kādā veidā investoru tiesiskā paļāvība būtu uzskatāma par tik būtisku sabiedrības interesi, lai aizskartu vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesības (īpašuma tiesības, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā), bet arī rupji pārkāpjot Satversmes 116.pantu, kas nemaz neparedz tiesības ierobežot Satversmes 115.pantā noteiktās cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Tāpat norādām, ka pats KEM lietotais jēdziens “optimizēt sabiedrības informēšanas pasākumus” jau norāda, ka likuma piemērotājs pēc saviem ieskatiem vērtēs, kādi sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi ir svarīgi un kādi – mazsvarīgāki. Nav pieļaujama sabiedrības līdzdalības un sabiedrības viedokļa šķirošana. Ikvienam kopienas iedzīvotājam ir tiesības tikt uzklausītam un tiesiski paļauties, ka viedoklis tiks ņemts vērā.
2. Starptautiskās tiesību normas:
2.1. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantā, 21. pantā, 28. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, tiesības piedalīties pārvaldē un tiesiskā paļāvība, ka ikviena iedzīvotāja tiesības valsts ievēros.
2.2. Orhūsas konvencijā nostiprinātie pamatprincipi ilgtspējīgai vides attīstībai, atbilstošai vides aizsardzībai, lai nodrošinātu cilvēku labklājību un iespēju īstenot cilvēku pamattiesības, tostarp, tiesības uz dzīvību; tiesības dzīvot vidē, kas atbilst personas veselības stāvoklim un labklājībai; sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā; sabiedrības tiesības būt informētai par to, saskaņā ar kādām procedūrām notiek tās dalība lēmumu pieņemšanā vides jomā, brīva pieeja šīm procedūrām un zināšanām par to, kā šīs procedūras izmantot; valsts atbildība un atklātība lēmumu pieņemšanā, tādējādi stiprinot sabiedrības atbalstu lēmumiem vides jomā.
Tāpat biedrība “Sārnate” iebilst pret veidu, kā pašvaldība tiek iesaistīta lēmuma pieņemšanā. Cita starpā, pret likumprojekta 7. pantā paredzēto izteikt likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
Norma neatbilst labas likumdošanas principam un ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 2.pantā noteikto: “Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.”
Likumprojektā paredzētā 14.panta jaunā redakcija ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem Teritorijas attīstības plānošanas principiem:
“Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:
1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;
2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;
3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;
4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;
5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;
6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;
7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;
8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.
Teritorijas attīstības plānošana ir ilgtermiņa process. Uzliekot pienākumu pašvaldībām 30 dienu laikā izlemt par nepieciešamību un lietderību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, paužot to jau nodoma veidā investoram, pārkāpj teritorijas attīstības plānošanas principus, cita starpā, radot šaubas par šādu teritorijas plānojuma grozījumu tiesiskumu, nesniedz objektīvu un ticamu nepieciešamības pamatojumu, sabiedrībā nesekmē pārliecību par normas tiesiskumu un rada tiešus korupcijas riskus.
Šādi sasteigti un nepārdomāti pašvaldības lēmumi teritorijas attīstības plānošanas jomā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un vietējo kopienu iedzīvotāju cilvēktiesībām, un nenodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (vietējie iedzīvotāji, investori, valsts, pašvaldība). Lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 27. janvāra sprieduma lietā “Tatar v. Romania”, pieteikums Nr. 67021/01, 69., 88., 107. un 120. punktu).
Papildus norādām, ka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5.pants nosaka pienākumu plānot teritorijas attīstību, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:
1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;
2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;
3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.
Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Likumprojekts nerada pārliecību, ka pašvaldībām būs iespēja realizēt ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, sasteigti lemjot par teritorijas attīstības plānojuma grozījumiem.
Turklāt, šāds sasteigts lēmums būs pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. pantā nostiprināto sabiedrības līdzdalības principu. Faktiski, šī norma likumprojektā tiek ignorēta.
09.10.2024. 20:39
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo nav pieļaujama Satversmes parkāpšana aizliedzot cilvēkiem, pilsoņiem izteikt savu viedokli - SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA (‼️), tiek mainīta uz SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI! Te mainās visa sabiedrības līdzdalības jēga.
Tiek pārkāpti Satversmes 93.,101.,104. 105. un115.panti, kā arī pārkāptas iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselību, privātīpašumu. Tiek apdraudēta dzīve laukos un tiek iznīcināta Latvijas ainavas unikalitāte. Šie grozījumi par IVN procesu tiek virzīti, lai investori bez pretestības varētu mūsu zemē būvēt VESus.
Sen pierādīts, ka vēja enerģijai ir nulles vērtība. Vēja enerģija ir dārga un vēja ģenerātori rada būtiskus kaitējumus videi, ko attīstītāji cenšas maskēt. Latvijā tas ne tikai nav nepieciešams, bet ir potenciāli kaitīgi. Vieglāk ir nepieļaut to būvi, nekā pēc tam ciest no sekām. Tas apdraud Latvijas zemi, iedzīvotājus, vidi un ir pretrunā ar Satversmi. Eksistē citi ekoloģiski enerģijas ieguves veidi un ar vēja ģeneratoriem vētras laikā radītā enerģija var radīt būtisku kaitējumu enerģētikā (pārslodze, piespiedu dīkstāve), kā arī reāls katastrofu risks. Latvijai nevajag dārgas, riskantas enerģijas pārprodukcija.
Un kompensācijas vietējiem ir izsmiekls! Un lielo monstru sabojāto mūsu veselību neviens neatgriezis, un tā ietekme nav līdz 2 km, bet līdz 10 km!!!! Latvijas meži nav pelnījuši to iznīcināšanu. Un tai pat laikā tērējat naudu Eiropas projektos, kas domā saglabāt Latvijas dabas daudzveidību... Murgs!!!
09.10.2024. 20:52
Mazpilsētas iedzīvotājs
Iebilstu! Grozījumi ir antikonstitucionāli. Nedrīkst būt situācija, kad par lauku teritoriju lemj MK, par to ir jalemj iedzīvotājiem.
Būtiski- attīstot VES nav apzināti visi ietekmējošie faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti to tuvumā. Skaņas un infraskaņas ietekme nav pietiekami izpētīta un būtu jaizvērtē kritiski.
Būtiski- attīstot VES nav apzināti visi ietekmējošie faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti to tuvumā. Skaņas un infraskaņas ietekme nav pietiekami izpētīta un būtu jaizvērtē kritiski.
09.10.2024. 21:01
Ignitis renewables Latvia SIA
Lai turpinātu pilnveidot piedāvāto tiesisko regulējumu, stiprinot tiesisko noteiktību un mazinot administratīvo slogu, kā arī vienlaikus veicinot pašvaldību motivāciju izvēlēties jau nostiprinātus tiesiskos risinājumus, kas ļauj izmaksu efektīvi uzlabot teritoriālās attīstības plānošanas procesu, izsakām šādus priekšlikumus:
7. punkts. Piedāvātajā likumprojektā šobrīd paredzēts termiņš, kurā pašvaldība infomē iesniedzēju pieteiktās idejas atbilstību spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem. Norma neparedz termiņu, bet arī to, kādā pašvaldībai ir jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Tādejādi piedāvātā redakcija atstāj būtisku rīcības brīvību un augstu nenoteiktību par plānotā lēmuma īstenošanu, t.sk. finansiālu un administratīvās kapacitātes ierobežojumu dēļ.
[1]
Izteikt likumprojekta 14. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Ja paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība pieņem lēmumu par:
1.1. konceptuālu atbalstu iesniegumā paredzētajai darbībai;
1.2. teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, ja tas nepieciešams atbalstīto darbību īstenošanai. Nosaka atbildīgo par uzdevuma īstenošanu;
1.3. termiņu, kādā jāuzsāk 1.2. punktā minētās procedūras."
[2]
Papildināt likumprojekta anotāciju sadaļā par grozījumiem 141 pantā ar jaunu, pēdējo, paragrāfu šādā redakcijā:
“Lai samazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu uzdevuma ekonomiski izdevīgu izpildi un lietderīgu publisko resursu izmantošanu, pašvaldība var izvērtēt iespēju noslēgt trīspusēju līgumu ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāju (pakalpojuma sniedzēju) un attīstītāju (piedāvātās darbības iniciatoru). Līgumā puses var vienoties, ka attīstītājs sedz izdevumus, kas saistīti ar lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma sagatavošanu, un paredz termiņu, kādā šie darbi jāveic.”
7. punkts. Piedāvātajā likumprojektā šobrīd paredzēts termiņš, kurā pašvaldība infomē iesniedzēju pieteiktās idejas atbilstību spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem. Norma neparedz termiņu, bet arī to, kādā pašvaldībai ir jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Tādejādi piedāvātā redakcija atstāj būtisku rīcības brīvību un augstu nenoteiktību par plānotā lēmuma īstenošanu, t.sk. finansiālu un administratīvās kapacitātes ierobežojumu dēļ.
[1]
Izteikt likumprojekta 14. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Ja paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība pieņem lēmumu par:
1.1. konceptuālu atbalstu iesniegumā paredzētajai darbībai;
1.2. teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, ja tas nepieciešams atbalstīto darbību īstenošanai. Nosaka atbildīgo par uzdevuma īstenošanu;
1.3. termiņu, kādā jāuzsāk 1.2. punktā minētās procedūras."
[2]
Papildināt likumprojekta anotāciju sadaļā par grozījumiem 141 pantā ar jaunu, pēdējo, paragrāfu šādā redakcijā:
“Lai samazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu uzdevuma ekonomiski izdevīgu izpildi un lietderīgu publisko resursu izmantošanu, pašvaldība var izvērtēt iespēju noslēgt trīspusēju līgumu ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāju (pakalpojuma sniedzēju) un attīstītāju (piedāvātās darbības iniciatoru). Līgumā puses var vienoties, ka attīstītājs sedz izdevumus, kas saistīti ar lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma sagatavošanu, un paredz termiņu, kādā šie darbi jāveic.”
09.10.2024. 21:01
Linda Mozumača
Mani šokē, ka SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA tiks mainīta SABIEDRIBAS INFORMĒŠANAS SAPULCI. Tas ir reāls murgs un nav pieļaujams, LR pilsoņiem ir tiesības izteikt savu viedokli nevis tikai tikt "informētiem" par to, kas tiks darīts. Tas nav pieļaujams.
09.10.2024. 21:04
Mārtiņš Sabulis
. Pilnībā nepiekrītu un iebilstu! Sabiedrības intereses šeit netiek ņemtas vērā! Vara ir jādecentalizē nevis otrādāk!
09.10.2024. 21:18
Fiziska persona
Komentāri attiecībā uz tiesību akta projektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"":
Rakstu daudzu iedzīvotāju interesēs, kuriem draud sasteigta un stratēģiski nepārdomāta vēja parku izbūve, iedragājot gan dabas vērtības, gan kaitējot tuvējo iedzīvotāju labsajūtai, veselībai, zemju īpašumu vērtībai, gan iedragājot tuvējos tūrisma biznesus. Zemāk minētais viedoklis atspoguļo daudzu iedzīvotāju uztraukumu par piedāvātajām izmaiņam.
NEPIEKRĪTAM un lūdzam tālāk nevirzīt sekojošās 3 likumprojakta piedāvātās izmaiņas:
1)Nepiekrītam: Gadījumos, kad paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, likumprojekts paredz iespēju ierosinātājam gan sākotnējā novērtējuma, gan ietekmes novērtējuma procesā iesniegt Valsts vides dienestam vai kompetentajai institūcijai pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka tādējādi tiek plānots stiprināt ierosinātāja un investora paļāvību pašvaldības nostājai par paredzētās darbības īstenošanas iespējām attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas paredz risinājumus ne tikai ilgtspējīgai un līdzsvarotai teritorijas attīstībai, bet arī sabalansē dažādu teritorijas lietotāju intereses. Turklāt teritorijas plānojuma izstrāde ietver plašus sabiedrības, tai skaitā dažādu uzņēmēju iesaisti teritorijas atļautās izmantošanas plānošanā. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskās paļāvības principa ievērošana, persona var paļauties uz valsts un pašvaldību iestāžu konsekventu rīcību un normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz personas tiesībām izmantot savu īpašumu noteiktā veidā, kā arī prognozējamu apkārtējās teritorijas attīstību.
Ņemot vērā to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā gan paredzētās darbības tehniskie risinājumi, gan arī ieceres skartā teritorija var mainīties, tad likumprojektā ietvertais formulējums “pašvaldības apliecinājums par nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu” nesniedz tiesisko skaidrību nevienai no procesā iesaistītajām pusēm. Līdz ar to ietekmes uz vidi novērtējuma procesa uzsākšana nebūtu pieļaujama, ja konkrētā iecere neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
2)Nepiekrītam aizstāts ar vārdiem “sabiedrības informēšana”
Likumprojektā termins “sākotnējā sabiedriskā apspriešana” ir aizstāts ar vārdiem “sabiedrības informēšana”.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka uz sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laiku paredzētās darbības ierosinātāji un IVN izstrādātāji nespēj sniegt pilnvērtīgu informāciju un atbildes uz lielāko daļu iedzīvotāju komentāru, jo projekts ir pašā sākotnējā stadijā un tehniskie parametri lielākajā daļā gadījumu vēl nav skaidri, līdz ar to atgriezeniskās saites process nav efektīvs.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 11.panta trešās daļas 6. un 7.punkts nosaka, ka paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi vērtē ņemot vērā savstarpējo un kopējo ietekmi uz citām esošām vai apstiprinātām paredzētajām darbībām, kas ietekmē vienu un to pašu teritoriju un iespēju pilnvērtīgi samazināt paredzēto ietekmi uz vidi. Šajā kontekstā paredzētās darbības ierosinātājam ir būtiski ne tikai sniegt informāciju par paredzēto darbību, bet arī iespējami agrīnā ieceres attīstības stadijā saņemt atgriezenisko saiti no sabiedrības par plānotās ieceres apkārtnē esošiem vai plānotiem citiem objektiem, kā arī vides situāciju, kas var ietekmēt projekta virzību. Anotācijā ietvertais secinājums, ka līdzšinējos gadījumos atgriezeniskās saites process nav efektīvs, iespējams liecina par neefektīvu sabiedrības līdzdalības procesa organizēšanu un neprasmīgu sabiedrības iesaisti, taču šāds arguments nevar kalpot par iemeslu, lai ar likumu liegtu iespējas sabiedrībai pilnvērtīgi piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.
3) Nepiekrītam likumprojekta piedāvājumam, ka paredzētās darbības akcepta lēmumu pieņem kompetentā institūcija, nevis pašvaldība vai Ministru kabinets, kā tas noteikts šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vairumā gadījumu paredzētās darbības akcepta lēmumu pieņem pašvaldības dome, t.i. politiskais līmenis. No informatīvā ziņojuma: "Pieredze ir parādījusi, ka gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu, pastāv risks, ka lēmums ir balstīts nevis ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma secinājumos un kompetentās institūcijas
atzinumā, bet gan politiskos apsvērumos. […]” Tas, ka akcepta lēmuma pieņemšanas kompetence tiek nodota kompetentajai institūcijai neizslēdz risku, ka lēmums tiek pieņemts balstoties uz politiskiem apsvērumiem. Pašvaldība un Ministru kabinets lēmumu pieņem koleģiāli, izvērtējot sabiedrības un kompetentās institūcijas viedokli, taču kompetentās institūcijas vārdā lēmumu pieņem darba tiesiskajās attiecībās esoša amatpersona, nevis sabiedrības ievēlēta institūcija. Turklāt pašvaldībai ir gan zināšanas un kompetence, gan arī atbildība par teritorijas plānošanas procesu savā teritorijā. Līdz ar to attiecībā uz paredzētās darbības akceptu būtu saglabājama šobrīd spēkā esošā kārtība, kad lēmumu pieņem pašvaldība vai Ministru kabinets.
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" komentētie punkti:
12. pantā:
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, bet ierosinātājs Valsts vides dienestam ir iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu. Nosacījums par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam neattiecas uz darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību.”;
izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, bet ierosinātājs Valsts vides dienestam ir iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu. Nosacījums par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam neattiecas uz darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību.”.
Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
papildināt ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
21. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas” ar vārdiem “kompetentās institūcijas”;
izslēgt otro daļu.
Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:
"(1) Kompetentā institūcija pieņem paredzētās darbības akcepta lēmumu saskaņā ar šā likuma 6.1 panta sesto daļu pēc attiecīgo pašvaldību un sabiedrības viedokļa izvērtēšanas. Ja pieņemts lēmums akceptēt paredzēto darbību, tā īstenojama, ievērojot nosacījumus, kas izvirzīti saskaņā ar šā likuma 20. panta desmito daļu.
Rakstu daudzu iedzīvotāju interesēs, kuriem draud sasteigta un stratēģiski nepārdomāta vēja parku izbūve, iedragājot gan dabas vērtības, gan kaitējot tuvējo iedzīvotāju labsajūtai, veselībai, zemju īpašumu vērtībai, gan iedragājot tuvējos tūrisma biznesus. Zemāk minētais viedoklis atspoguļo daudzu iedzīvotāju uztraukumu par piedāvātajām izmaiņam.
NEPIEKRĪTAM un lūdzam tālāk nevirzīt sekojošās 3 likumprojakta piedāvātās izmaiņas:
1)Nepiekrītam: Gadījumos, kad paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, likumprojekts paredz iespēju ierosinātājam gan sākotnējā novērtējuma, gan ietekmes novērtējuma procesā iesniegt Valsts vides dienestam vai kompetentajai institūcijai pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka tādējādi tiek plānots stiprināt ierosinātāja un investora paļāvību pašvaldības nostājai par paredzētās darbības īstenošanas iespējām attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas paredz risinājumus ne tikai ilgtspējīgai un līdzsvarotai teritorijas attīstībai, bet arī sabalansē dažādu teritorijas lietotāju intereses. Turklāt teritorijas plānojuma izstrāde ietver plašus sabiedrības, tai skaitā dažādu uzņēmēju iesaisti teritorijas atļautās izmantošanas plānošanā. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskās paļāvības principa ievērošana, persona var paļauties uz valsts un pašvaldību iestāžu konsekventu rīcību un normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz personas tiesībām izmantot savu īpašumu noteiktā veidā, kā arī prognozējamu apkārtējās teritorijas attīstību.
Ņemot vērā to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā gan paredzētās darbības tehniskie risinājumi, gan arī ieceres skartā teritorija var mainīties, tad likumprojektā ietvertais formulējums “pašvaldības apliecinājums par nodomu veikt teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu” nesniedz tiesisko skaidrību nevienai no procesā iesaistītajām pusēm. Līdz ar to ietekmes uz vidi novērtējuma procesa uzsākšana nebūtu pieļaujama, ja konkrētā iecere neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
2)Nepiekrītam aizstāts ar vārdiem “sabiedrības informēšana”
Likumprojektā termins “sākotnējā sabiedriskā apspriešana” ir aizstāts ar vārdiem “sabiedrības informēšana”.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka uz sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laiku paredzētās darbības ierosinātāji un IVN izstrādātāji nespēj sniegt pilnvērtīgu informāciju un atbildes uz lielāko daļu iedzīvotāju komentāru, jo projekts ir pašā sākotnējā stadijā un tehniskie parametri lielākajā daļā gadījumu vēl nav skaidri, līdz ar to atgriezeniskās saites process nav efektīvs.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 11.panta trešās daļas 6. un 7.punkts nosaka, ka paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi vērtē ņemot vērā savstarpējo un kopējo ietekmi uz citām esošām vai apstiprinātām paredzētajām darbībām, kas ietekmē vienu un to pašu teritoriju un iespēju pilnvērtīgi samazināt paredzēto ietekmi uz vidi. Šajā kontekstā paredzētās darbības ierosinātājam ir būtiski ne tikai sniegt informāciju par paredzēto darbību, bet arī iespējami agrīnā ieceres attīstības stadijā saņemt atgriezenisko saiti no sabiedrības par plānotās ieceres apkārtnē esošiem vai plānotiem citiem objektiem, kā arī vides situāciju, kas var ietekmēt projekta virzību. Anotācijā ietvertais secinājums, ka līdzšinējos gadījumos atgriezeniskās saites process nav efektīvs, iespējams liecina par neefektīvu sabiedrības līdzdalības procesa organizēšanu un neprasmīgu sabiedrības iesaisti, taču šāds arguments nevar kalpot par iemeslu, lai ar likumu liegtu iespējas sabiedrībai pilnvērtīgi piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.
3) Nepiekrītam likumprojekta piedāvājumam, ka paredzētās darbības akcepta lēmumu pieņem kompetentā institūcija, nevis pašvaldība vai Ministru kabinets, kā tas noteikts šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vairumā gadījumu paredzētās darbības akcepta lēmumu pieņem pašvaldības dome, t.i. politiskais līmenis. No informatīvā ziņojuma: "Pieredze ir parādījusi, ka gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu, pastāv risks, ka lēmums ir balstīts nevis ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma secinājumos un kompetentās institūcijas
atzinumā, bet gan politiskos apsvērumos. […]” Tas, ka akcepta lēmuma pieņemšanas kompetence tiek nodota kompetentajai institūcijai neizslēdz risku, ka lēmums tiek pieņemts balstoties uz politiskiem apsvērumiem. Pašvaldība un Ministru kabinets lēmumu pieņem koleģiāli, izvērtējot sabiedrības un kompetentās institūcijas viedokli, taču kompetentās institūcijas vārdā lēmumu pieņem darba tiesiskajās attiecībās esoša amatpersona, nevis sabiedrības ievēlēta institūcija. Turklāt pašvaldībai ir gan zināšanas un kompetence, gan arī atbildība par teritorijas plānošanas procesu savā teritorijā. Līdz ar to attiecībā uz paredzētās darbības akceptu būtu saglabājama šobrīd spēkā esošā kārtība, kad lēmumu pieņem pašvaldība vai Ministru kabinets.
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" komentētie punkti:
12. pantā:
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, bet ierosinātājs Valsts vides dienestam ir iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu. Nosacījums par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam neattiecas uz darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību.”;
izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, bet ierosinātājs Valsts vides dienestam ir iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu. Nosacījums par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam neattiecas uz darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību.”.
Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:
"(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.
(2) Pašvaldība, izvērtējusi paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā, 30 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas sniedz ierosinātājam apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību vai neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība ietver apliecinājumā nodomu veikt nepieciešamos teritorijas plānojuma grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu."
14.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi" ar vārdiem "sākotnējo informēšanas sanāksmi";
papildināt ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
21. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas” ar vārdiem “kompetentās institūcijas”;
izslēgt otro daļu.
Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:
"(1) Kompetentā institūcija pieņem paredzētās darbības akcepta lēmumu saskaņā ar šā likuma 6.1 panta sesto daļu pēc attiecīgo pašvaldību un sabiedrības viedokļa izvērtēšanas. Ja pieņemts lēmums akceptēt paredzēto darbību, tā īstenojama, ievērojot nosacījumus, kas izvirzīti saskaņā ar šā likuma 20. panta desmito daļu.
09.10.2024. 21:18
Agnese Sevastjanova - Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, kas paredz aizstād sabiedrisko apspriešanu ar sabiedrības informēšanu. Valsts nedrīkst pieņemt likumus, kas ierobežo sabiedrības (pilsoņu) iesaisti. Ar šiem grozījumiem tiks izslēgta iespēja sabiedrībai izteikt savu viedokli, un tas nozīmē būvniecības ierosinātāju patvaļu būvēt visu, ko grib un kur grib, neiesvērojot un neieklausoties sabiedrības viedoklī, vēlmēs un argumentos. Šādi tiek grauti demokrātijas pamatprincipi. Paraugaties uz pieņemamajiem likumiem, likumprojektiem no malas. Visi pēdējā laika likumu grozījumi ir vērsti uz "azliegt" un "sodīt". Vai tiešām mēs virzamies uz totalitārismu?
09.10.2024. 21:22
Linda Mozumača
Sveiki
Kopumā pēc visu topošo grozījumu izlasīšanas ir jāsaka, ka šie grozījumi pārkāpj LR Satversmi un ir pret LR pilsoņu interesēm. IVN tiek atvieglota investoriem, kuriem rūp tikai personīgās intereses, ne LR pilsoņu intereses un labklājība. Uzskatu, ka grozījumi neatbilst LR Satversmei, pārkāpjot LR iedzīvotāju tiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi, īpaši pagastos. Tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105 un 115. pants.
"Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu" - Visvairāk šie grozījumi skar LR pilsoņu tiesības dzīvo labvēlīgā vidē un tiesības zināt par vides stāvokli un rūpēties par tās saglabāšanu. Man kā vides pārvaldības speciālisti šie grozījumi īpaši uztrauc un apdraud LR pilsoņu tiesības un nākotnes iespējas.
Kopumā pēc visu topošo grozījumu izlasīšanas ir jāsaka, ka šie grozījumi pārkāpj LR Satversmi un ir pret LR pilsoņu interesēm. IVN tiek atvieglota investoriem, kuriem rūp tikai personīgās intereses, ne LR pilsoņu intereses un labklājība. Uzskatu, ka grozījumi neatbilst LR Satversmei, pārkāpjot LR iedzīvotāju tiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi, īpaši pagastos. Tiek pārkāpts LR Satversmes 93., 105 un 115. pants.
"Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu" - Visvairāk šie grozījumi skar LR pilsoņu tiesības dzīvo labvēlīgā vidē un tiesības zināt par vides stāvokli un rūpēties par tās saglabāšanu. Man kā vides pārvaldības speciālisti šie grozījumi īpaši uztrauc un apdraud LR pilsoņu tiesības un nākotnes iespējas.
09.10.2024. 21:30
Fiziska persona
Iebilstu veikt minētos grozījumus, jo to rezultātā tiks aizskartas Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ko būtu jānodrošina valstij, sniedzot ziņas, pie tam patiesas ziņas (!) par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Veicot grozījumus tiek pārkāpts Satversmes 115.pants. Minētie grozījumi būtiski apdraudētu Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības uz īpašumu, šajā gadījumā tiktu pārkāpts Satversmes 105.pants. Darbojoties atbilstoši minētajiem grozījumiem, tiktu apdraudētas Latvijas Republikas sabiedrības tiesības iesaistīties viedokļa paušanā par valsts teritorijas izmantošanu, tas skaidri redzams pēc iecerētās termina "sabiedriskā apspriešana" nomainīšanas pret terminu "sabiedrības informēšana". Ne jau par šādu likumu tapšanu, kā rezultātā tiktu sagandēta Latvijas unikālā ainava, tauta cīnījās Atmodas laikā, stāvēja Baltijas ceļā un 1991.gada barikādēs, kad aizstāvēja SUVERĒNAS VALSTS, Latvijas valsts atjaunošanas ideju - valsts, kuras pilsoņi paši lemj par savas zemes izmantošanu un saglabāšanu Latvijas tautas vislabākajās interesēs.
09.10.2024. 21:35
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti
09.10.2024. 21:39
Cilvēks
Nepiekrītu grozījumiem, jo tie ir antikonstitucionāli, tie pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības uz dzīvību, uz īpašumu, uz labvēlīgu vidi un apdraud LR iedzīvotāju dzīvi pagastos. Tiek pārkāpti LR Satversmes 93., 105., 115. panti
09.10.2024. 21:41
Sigita Veide
Lūdzu papildināt likumā lietotos terminus, precīzi aprakstot:
akcepta lēmums - ir speciālās procedūras gala lēmums ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā.
sabiedrības līdzdalība - ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies.
sabiedriskā apspriešana - sabiedrības tiesības paust savu viedokli un iespēju robežās ietekmēt pieņemamos lēmumus par sabiedriski nozīmīgām lietām.
akcepta lēmums - ir speciālās procedūras gala lēmums ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā.
sabiedrības līdzdalība - ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies.
sabiedriskā apspriešana - sabiedrības tiesības paust savu viedokli un iespēju robežās ietekmēt pieņemamos lēmumus par sabiedriski nozīmīgām lietām.
09.10.2024. 22:00
Atlasīti 85 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25