Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešams noskaidrot sabiedrības attieksmi par likumprojektu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību un ilgtspēju, nosakot tiesiskos priekšnoteikumus pieejamās Latvijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jaudas palielināšanai, veicinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu un veicinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Eiropas teritoriālā sadarbība
Teritorija
Likumprojekts ietekmēs visas Latvijas enerģētisko sistēmu, bet bažas par negatīvām ietekmēm ir vietējai sabiedrībai Pāvilostas un Jūrkalnes apkaimēs.
Norises laiks
26.03.2024. - 08.04.2024.
Informācija
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību sabiedriskā apspriešana tiek īstenota paralēli likumprojekta saskaņošanai ar iesaistītajām instūtūcijām.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Einārs Cilinskis (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
25.03.2024. 17:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Es, Andris, Tālivalda d, no Kontantu dzimtas, kā suverēnas Latvijas tautas pārstāvis, noraidu jūsu ofertu, "Atkrastes vēja parka" projekta izstrāde un būvniecība. Griba ir pausta skaidri un nepārprotami.
07.04.2024. 11:21
Fiziska persona
Absolūti iebolsti pret šo projektu! Uzskatu,ka Baltijas jūra ir nacionālā vērtība,kas maksimāli jāsaglabā.Šis projekts iedragās mūsu mazo biznesu,un visticamāk vēju parku dēļ daudzi pemetīs šo vietu.Protams,ka liela negatīva ietekme būs piekrastes zvejniecībai,kas arī ir daļa no kultūrvēsturiskā mantojuma,nerunājot jau par kaitējumu dabai. Kategoriski iebilstu šādu "monstru" būvniecībai atsevišķu labuma guvēju interesēs!
07.04.2024. 11:46
Inguna Blaubārde
Kategoriski nepiekrītu vēju parku būvniecību Baltijas jūras piekrastē,jo vēja ģenerātori atstās neatgriezenisku negatīvu ietekmi gan uz cilvēku veselību,gan dabu. Aicinu saglabāt šo dabas vērtību un savādāk risināt energoresursu piesaisti mūsu valstij.
07.04.2024. 11:58
Pāvilostas iedzīvotājs, tūrisma nozares pārstāvis
Sveicināti,
kategoriski iebilstu pret ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības realizāciju, kamēr nav izvērtēti un līdzvērtīgi izpētīti citi alternatīvie risinājumi attiecībā uz parka atrašanos vietu.
Pāvilostas, Jūrkalnes un kopumā Latvijas rietumu krasta ainava, neskartā daba, jūra ir reģiona tūrisma nozares pamats. Piemēram, Pāvilosta 30 gadu laikā no pelēka, depresīva pecpadomju piejūras ciematiņa ir kļuvusi par iekārojamu tūrisma galamērķi arī ārzemju ceļotājiem un ļoti būtisks faktors ir tas, ka ienākumi no tūrisma akumulējas tieši vietējo iedzīvotāju maciņos. Tas viss tika sasniegts ar vietējiem resursiem, bez (!) lielām valsts investīcijām, bet vairāk balstoties uz smagu darbu, privātajām un pašvaldības investīcijām, tādēļ rodas jautājums par tiesiskās paļāvības principu, jo gandrīz visi Pāvilostas tūrisma pakalpojuma sniedzēji ir ieguldījuši ne tikai finanšu līdzekļus, kurus teorētiski varētu kompensēt, bet tam ziedojuši arī savus dzīves gadus, ar pārliecību, ka izveidotais bizness paliks viņu bērniem.
Vairums Pāvilostas tūrisma paklpojuma sniedzēji ir izmantojuši ES projektu atbalstu, kur pēc projekta realizācijas, viens no vērtēšanas kritērijiem ir tieši kvantitatīvais pieaugums un, ja tas netiek sasniegts, tad tas atstāj negatīvu ietekmi uz vērtējumu attiecībā uz turpmākajiem projektiem. Ja gadījumā tiek realizēts abolūti nepamatotais ELWIND vēja parka projekts, tad neizbēgami strauji samazināsies tūristu skaits un tas savukārt nostādīs neizdevīgākās pozīcijās Pāvilostas tūrisma uzņēmējus konkurencē par ES finansētajiem projektiem.
Diemžēl cenšoties piešķirt šim ELWIND atkrastes vēja parkam NIO statusu notiks gluži pretējais. Absolūti lielākais vairākums iedzīvotāju, kuru likumīgās un Satversmē noteiktās tiesības un intereses, īstenojot šo projektu, tiešā veidā tiks pārkāptas, sajutīsies tā, ka automātiski tiek atskaitīti no nācijas, tadēļ projektus, kuru ietekme uz valsti kopumā ir tik nozīmīga, nedrīkst izlemt nedodot nācijai kopumā iespēju piedalīties šajā procesā.
Priekšlikums, apturēt jaunu vēja parku būvniecību, kamēr valstī kopumā nav izstrādāta un leģitīmi apstiprināta stratēģija par valstij kopējo nepieciešamo vēja enerģijas veidu un apjomu, lai kļūtu elektroneatkarīga, kā arī šo vēja parku summāro ietekmi galvenokārt uz cilvēkiem, floru un faunu, kas būtu zinātniski pierādīta un pārbaudāma, lai varētu pamatoti izvērtēt kāda veida vēja parki un kurā vietā tie būtu ar iespējami minimālāku ietekmi.
kategoriski iebilstu pret ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības realizāciju, kamēr nav izvērtēti un līdzvērtīgi izpētīti citi alternatīvie risinājumi attiecībā uz parka atrašanos vietu.
Pāvilostas, Jūrkalnes un kopumā Latvijas rietumu krasta ainava, neskartā daba, jūra ir reģiona tūrisma nozares pamats. Piemēram, Pāvilosta 30 gadu laikā no pelēka, depresīva pecpadomju piejūras ciematiņa ir kļuvusi par iekārojamu tūrisma galamērķi arī ārzemju ceļotājiem un ļoti būtisks faktors ir tas, ka ienākumi no tūrisma akumulējas tieši vietējo iedzīvotāju maciņos. Tas viss tika sasniegts ar vietējiem resursiem, bez (!) lielām valsts investīcijām, bet vairāk balstoties uz smagu darbu, privātajām un pašvaldības investīcijām, tādēļ rodas jautājums par tiesiskās paļāvības principu, jo gandrīz visi Pāvilostas tūrisma pakalpojuma sniedzēji ir ieguldījuši ne tikai finanšu līdzekļus, kurus teorētiski varētu kompensēt, bet tam ziedojuši arī savus dzīves gadus, ar pārliecību, ka izveidotais bizness paliks viņu bērniem.
Vairums Pāvilostas tūrisma paklpojuma sniedzēji ir izmantojuši ES projektu atbalstu, kur pēc projekta realizācijas, viens no vērtēšanas kritērijiem ir tieši kvantitatīvais pieaugums un, ja tas netiek sasniegts, tad tas atstāj negatīvu ietekmi uz vērtējumu attiecībā uz turpmākajiem projektiem. Ja gadījumā tiek realizēts abolūti nepamatotais ELWIND vēja parka projekts, tad neizbēgami strauji samazināsies tūristu skaits un tas savukārt nostādīs neizdevīgākās pozīcijās Pāvilostas tūrisma uzņēmējus konkurencē par ES finansētajiem projektiem.
Diemžēl cenšoties piešķirt šim ELWIND atkrastes vēja parkam NIO statusu notiks gluži pretējais. Absolūti lielākais vairākums iedzīvotāju, kuru likumīgās un Satversmē noteiktās tiesības un intereses, īstenojot šo projektu, tiešā veidā tiks pārkāptas, sajutīsies tā, ka automātiski tiek atskaitīti no nācijas, tadēļ projektus, kuru ietekme uz valsti kopumā ir tik nozīmīga, nedrīkst izlemt nedodot nācijai kopumā iespēju piedalīties šajā procesā.
Priekšlikums, apturēt jaunu vēja parku būvniecību, kamēr valstī kopumā nav izstrādāta un leģitīmi apstiprināta stratēģija par valstij kopējo nepieciešamo vēja enerģijas veidu un apjomu, lai kļūtu elektroneatkarīga, kā arī šo vēja parku summāro ietekmi galvenokārt uz cilvēkiem, floru un faunu, kas būtu zinātniski pierādīta un pārbaudāma, lai varētu pamatoti izvērtēt kāda veida vēja parki un kurā vietā tie būtu ar iespējami minimālāku ietekmi.
07.04.2024. 12:20
Renārs Bīrmanis - Sārnates ciema biedrība
Vēlos iebilst pret vēja parku būvniecību jūrā, jo šis enerģijas ieguves veids ir pilnīgi nedraudzīgs dabai, jo ap veja parku veidojas stāvūdens un vairojas aļģes, teritorija degradējas. Ilgtermiņā tas nav ne tikai dabai nedraudzīgs enerģijas ieguves veids, bet arī mūsdienīgs risinājums. Jau vairāk kā desmit gadu atpakaļ, ir zinātniski pierādīts, ka tā ir kļūda. Dānija šo ir atzinusi un tagad, lai demontētu esošos vēja parkus, saskaras ar finansiāli neizdevīgu procesu. Saules paneļu parki un mazās kodolenerģijas elektrostracijas ir vairrākkārtīgi ilgspējīgāks risinājums. Arī vēja parki uz sauzemes ir efektīvāks risinājums kā jūrā, jo tiek mazāk degradēta vide. Kā viens no Latvijas ekstrēmo sporta veidu pionieriem un ūdens sportu līderiem, kategoriski iebilstu pret vēja parku būvniecību jūrā. Apceļojot Pasaules okeānus un jūras, šāds viedoklis ir veidojies no pieredzes komunicējot ar iedzīvotājiem, kuriem tas ir vairāk izprotams. Arī sekojot zinātnieku viedoklim, jo pazīstu daudzus vadošos zinātniekus un inženierus, jo pats esmu beidzis RTU un strādājis kā arhitekts, varu apgalvot, ka vēja parku būvniecība jūrā negatīvi ietekmes piekrastes ainavu, finansiāli kritīsies biznesa rādītāji un mentāli iedzīvotāji cietīs no šāda vēja parka.
07.04.2024. 12:32
Inta Putāne
Komercuzņēmuma LR Ekonomikas ministrija (DUNS nr.681831865) publiskais piedāvājums TIEK NORAIDĪTS BEZ AKCEPTA!
07.04.2024. 15:32
Fiziska persona
KATEGORISKI NORAIDĪTS!
07.04.2024. 15:35
Fiziska persona
Noraidīts!
07.04.2024. 16:12
Māra Avotniece
Atkrastes Vēja Parks spēcīgi iedragās Pāvilostas pamatvērtību- neskarto , nomaļo Jūras piekrasti, kas ir tàs vizītkarte un ekonomikas pamats .
07.04.2024. 20:16
Fiziska persona
Noraidīts.
08.04.2024. 09:20
Fiziska persona
Vēja parku izveide piekrastes/atkrastes piejūras teritorijās, netgriezeniski degradēs šīs nedaudzās neskartās dabas bagātības, ar kurām mūsu Valsts var lepoties un izmantot tautsaimniecībā, lokālās uzņēmējdarbības- tūrisma un apkalpojošās sfēras attīstībā.
šāda bezatbildīga un ekonomiski absolūti nepamatota rīcība pilnībā iznīcinās piekrastes mazo uzņēmējdzrbību.
Kategoriski Noraidīt!
šāda bezatbildīga un ekonomiski absolūti nepamatota rīcība pilnībā iznīcinās piekrastes mazo uzņēmējdzrbību.
Kategoriski Noraidīt!
08.04.2024. 11:42
Māris Dadzis
Likumprojekta anotācijā attiecībā uz atkrastes vēja parka ELWIND lokācijas izvēli (Jūras plānojuma 2030 E4 teritorija) atsaucas uz Pondera Consult un Henkrikson & Ko pētijumu, kas izpelnījās plašu sabiedrības un masu mediju kritiku, jo šis pētījums ir balstīts nekorektos datos un kritērijos. Arī atbildīgās amatpersonas to atzina par nepilnīgu, tomēr šobrīd EM cenšas par mazāk svarīgu klasificēt arī LIFE REEF pētījumu, kas varētu noteikt plašāku jūras aizsargājamo teritoriju, kas pārklātos ar ELWIND teritoriju. Tādējādi EM un LIAA mērķtiecīgi izvēlas pētījumus, kas ir izdevīgāki potenciālajiem investoriem, nevis Latvijas sabiedrības un dabas interesēm.
Likumprojekta anotācijā tiek noklusēts, ka ELWIND sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā izraisīja asu un plašu vietējās sabiedrības kritiku. Likumprojektā nekur netiek pieminēta vietējās sabiedrības, piemēram, tūrisma uzņēmēju intereses. Jūrkalne un Pāvilosta 30 gadus ir mērķtiecīgi strādājusi pie tūrisma industrijas attīstības, un šis reģions ir kļuvis par vienu no Latvijas tūrisma magnētiem, pateicoties neskartas dabas vērtībām. Pretēji tam likumprojekta anotācijā tik norādīts, ka likumam nebūs ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai gan Jūras plānojumā 2030, kas ir ELWIND projekta tiesiskais pamats, vairākkārtīgi tiek atrunāts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parku redzamība un ietekme attiecībā gan uz piekrastes tūrismu, gan uz ainavu vērtībām. Jūras plānojumā 2030 norādīts, ka vēja turbīnu izvietošana jūras ainavā ir uzskatāma par nevēlamu. ELWIND to ignorē, par laukumu izvēloties vienu no attīstītākajām Latvijas piekrastes tūrisma teritorijām, turklāt ELWIND lokācija noteikta iespējami tuvu krastam ar iespējami augstām vēja turbīnām. ELWIND negatīvi ietekmēs arī burāšanas, sērfinga, kaitborda un paraplāna lidojumu sportus, kā arī kino un citas radošās industrijas. Nav skaidrota ELWIND ietekme uz krasta eroziju, kas Jūrkalnē ir viena no intensīvākajām Latvijā. ELWIND negatīvi ietekmē Latvijas armijas radarus un NATO gaisa patruļas, pieprasot būtiskus ieguldījumus valsts drošībā. ELWIND skar Suitu kultūrtelpu, kas ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, bet Jūrkalnes stāvkrasts - starp 50 Latvijas ainavu dārgumiem.
Paradoksāli, bet pati EM savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" norāda, ka "ELWIND projekta kontekstā LIFE REEF ir nozīmīgs ar to, ka tā izpētes zonā esošā “B4” laukuma vai ap to esošā akvatorija izmantošana vēja enerģijas ražošanai no elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides viedokļa būtu gan tehniski vieglāk īstenojama, gan izmaksu efektīvāka salīdzinājumā ar “E4” laukumu. Tas pamatojams ar ievērojami mazākiem attālumiem infrastruktūras kabeļu izveidei ar Igauniju. (Latvijas pusē 60 km “B4” gadījumā iepretim 150 km “E4” gadījumā) un Latvijā ģeogrāfiski pieejamā infrastruktūra (t.sk. apakšstaciju un esošo sauszemes tīklu izvietojums)." Secinājumu daļā norādot, ka "Ekonomikas ministrija lūdz Ministru kabinetu atbalstīt ELWIND projekta turpināšanu un pieņemt lēmumu par tā īstenošanas modeli Latvijā, vienlaikus, pamatojoties uz Jūra telpiskā plānojuma 2030 informāciju, noteikt vēja parku izpētes zonu “E4”, to nākotnē iespējami aizstājot ar bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu “B4” vai ar ap to esošo akvatoriju, gadījumā, ja attiecināmās izpētēs ietvaros konstatētais attiecībā uz aizsargājamām dabas vērtībām to pieļauj." Saskaņā ar šo EM informatīvo ziņojumu, tas sniegtu iespēju ietaupīt aptuveni 250 miljonus EUR. Lai gan 2022. gadā EM saskatīja LIFE REEF pētījumu kā iespēju, lai ELWIND būtu ekonomiski ievērojami izdevīgāks, šobrīd tā pati EM nostājas pret šo LIFE REEF pētījumu. Ja nosakot nacionālo interešu objekta statusu ELWIND projektam, LIFE REEF pētījums zaudē savu ietekmi, tad kā ELWIND lokāciju var izvēlēties Jūras plānojuma B4 teritoriju, kas būtu lielāks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai un valstij.
Latvijas valstspilsētas, to ostas un ekonomiskās zonas izrāda aktīvu interesi par atkrastes vēja parku attīstību, tādēļ šo pilsētu tuvumā arī šie vēja parki būtu izvietojami. Pirmkārt, tas samazinātu kuģu ceļu, elektroenerģijas savienojumu un citas izmaksas. Otrkārt, vēja parki iekļautos industriālo zonu ainavā. Treškārt, netiktu ietekmēti citu pašvaldību iedzīvotāji un citu industriju uzņēmēji.
Likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka, palielinoties vēja parku skaitam, samazināsies elektroenerģijas cena, tomēr pasaules prakse apliecina, ka vēja parki palielina elektroenerģijas cenu svārstības un rada spiedienu uz inflāciju. Turklāt atkrastes vēja parki visā pasaulē pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātāji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. Elektroenerģijas pašizmaksa, ko saražo atkrastes vēja parki, ir 2 - 3 reizes augstāka kā iekšzemes vēja parkiem. Būtiski, ka vēja parki valstī palielina elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus, kā arī tīkla balansēšanas izmaksas. Jāatzīmē, ka vēja parki nav spējīgi nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību, jo tie paši ir atkarīgi, proti, no laikapstākļiem. Turklāt Latvija jau šobrīd ir viena no vadošajām ES valstīm atjaunīgo energoresursu izmantošanā.
Likumprojekta anotācijā tiek noklusēts, ka ELWIND sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā izraisīja asu un plašu vietējās sabiedrības kritiku. Likumprojektā nekur netiek pieminēta vietējās sabiedrības, piemēram, tūrisma uzņēmēju intereses. Jūrkalne un Pāvilosta 30 gadus ir mērķtiecīgi strādājusi pie tūrisma industrijas attīstības, un šis reģions ir kļuvis par vienu no Latvijas tūrisma magnētiem, pateicoties neskartas dabas vērtībām. Pretēji tam likumprojekta anotācijā tik norādīts, ka likumam nebūs ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai gan Jūras plānojumā 2030, kas ir ELWIND projekta tiesiskais pamats, vairākkārtīgi tiek atrunāts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parku redzamība un ietekme attiecībā gan uz piekrastes tūrismu, gan uz ainavu vērtībām. Jūras plānojumā 2030 norādīts, ka vēja turbīnu izvietošana jūras ainavā ir uzskatāma par nevēlamu. ELWIND to ignorē, par laukumu izvēloties vienu no attīstītākajām Latvijas piekrastes tūrisma teritorijām, turklāt ELWIND lokācija noteikta iespējami tuvu krastam ar iespējami augstām vēja turbīnām. ELWIND negatīvi ietekmēs arī burāšanas, sērfinga, kaitborda un paraplāna lidojumu sportus, kā arī kino un citas radošās industrijas. Nav skaidrota ELWIND ietekme uz krasta eroziju, kas Jūrkalnē ir viena no intensīvākajām Latvijā. ELWIND negatīvi ietekmē Latvijas armijas radarus un NATO gaisa patruļas, pieprasot būtiskus ieguldījumus valsts drošībā. ELWIND skar Suitu kultūrtelpu, kas ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, bet Jūrkalnes stāvkrasts - starp 50 Latvijas ainavu dārgumiem.
Paradoksāli, bet pati EM savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" norāda, ka "ELWIND projekta kontekstā LIFE REEF ir nozīmīgs ar to, ka tā izpētes zonā esošā “B4” laukuma vai ap to esošā akvatorija izmantošana vēja enerģijas ražošanai no elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides viedokļa būtu gan tehniski vieglāk īstenojama, gan izmaksu efektīvāka salīdzinājumā ar “E4” laukumu. Tas pamatojams ar ievērojami mazākiem attālumiem infrastruktūras kabeļu izveidei ar Igauniju. (Latvijas pusē 60 km “B4” gadījumā iepretim 150 km “E4” gadījumā) un Latvijā ģeogrāfiski pieejamā infrastruktūra (t.sk. apakšstaciju un esošo sauszemes tīklu izvietojums)." Secinājumu daļā norādot, ka "Ekonomikas ministrija lūdz Ministru kabinetu atbalstīt ELWIND projekta turpināšanu un pieņemt lēmumu par tā īstenošanas modeli Latvijā, vienlaikus, pamatojoties uz Jūra telpiskā plānojuma 2030 informāciju, noteikt vēja parku izpētes zonu “E4”, to nākotnē iespējami aizstājot ar bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu “B4” vai ar ap to esošo akvatoriju, gadījumā, ja attiecināmās izpētēs ietvaros konstatētais attiecībā uz aizsargājamām dabas vērtībām to pieļauj." Saskaņā ar šo EM informatīvo ziņojumu, tas sniegtu iespēju ietaupīt aptuveni 250 miljonus EUR. Lai gan 2022. gadā EM saskatīja LIFE REEF pētījumu kā iespēju, lai ELWIND būtu ekonomiski ievērojami izdevīgāks, šobrīd tā pati EM nostājas pret šo LIFE REEF pētījumu. Ja nosakot nacionālo interešu objekta statusu ELWIND projektam, LIFE REEF pētījums zaudē savu ietekmi, tad kā ELWIND lokāciju var izvēlēties Jūras plānojuma B4 teritoriju, kas būtu lielāks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai un valstij.
Latvijas valstspilsētas, to ostas un ekonomiskās zonas izrāda aktīvu interesi par atkrastes vēja parku attīstību, tādēļ šo pilsētu tuvumā arī šie vēja parki būtu izvietojami. Pirmkārt, tas samazinātu kuģu ceļu, elektroenerģijas savienojumu un citas izmaksas. Otrkārt, vēja parki iekļautos industriālo zonu ainavā. Treškārt, netiktu ietekmēti citu pašvaldību iedzīvotāji un citu industriju uzņēmēji.
Likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka, palielinoties vēja parku skaitam, samazināsies elektroenerģijas cena, tomēr pasaules prakse apliecina, ka vēja parki palielina elektroenerģijas cenu svārstības un rada spiedienu uz inflāciju. Turklāt atkrastes vēja parki visā pasaulē pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātāji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. Elektroenerģijas pašizmaksa, ko saražo atkrastes vēja parki, ir 2 - 3 reizes augstāka kā iekšzemes vēja parkiem. Būtiski, ka vēja parki valstī palielina elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus, kā arī tīkla balansēšanas izmaksas. Jāatzīmē, ka vēja parki nav spējīgi nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību, jo tie paši ir atkarīgi, proti, no laikapstākļiem. Turklāt Latvija jau šobrīd ir viena no vadošajām ES valstīm atjaunīgo energoresursu izmantošanā.
08.04.2024. 13:23
Fiziska persona
Labdien!
Man kā dzimušais un augušai Pāvilostā nav pieņemama piekrastes brīnišķīgās dabas izpostīšana neatgriezeniski, tas ir zaudējums, ko nevar izmērīt ne naudā, ne kilovatos.
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecību piekrastē.
Šaubos arī par ekonomisko pamatojumu, bet neesmu speciāliste.
Man kā dzimušais un augušai Pāvilostā nav pieņemama piekrastes brīnišķīgās dabas izpostīšana neatgriezeniski, tas ir zaudējums, ko nevar izmērīt ne naudā, ne kilovatos.
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecību piekrastē.
Šaubos arī par ekonomisko pamatojumu, bet neesmu speciāliste.
08.04.2024. 13:43
Jana Cīrule - Pāvilostas iedzīvotāji
Labdien,
Es lūdzu neapstiprināt ELWIND atkrastes vēja parka Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturtā starpsavienojuma izveidi, jo tas nav valsts interesēs un neradīs energoneatkarību. Projektu realizē ārvalstu investori, kuri neradīs valsts energoneatkarību nekādā apmērā. Projekta realizēšanas gadījumā, tiks radīts milzīgs kaitējums Pāvilostas pillsētai, iedzīvotājiem, dabai, tūrismam, nekustamā īpašuma vērtība vietējiem iedzīvotājiem kritīsies. Es nezuskatu, ka viena investora/attīstīja intereses drīkst būt augstākas par sabiedrības interesēm.
Projekts pilnībā iznīcinās neskarto ainavu, kas ir Kurzemes, Latvijas un visas Eiropas kultūrvērtība.
Es lūdzu apstādināt ELWIND atkrastes vēja parku un arī pārējos vēja parku projektus, kamēr valstī nav izstrādāta vienota atjaunojamo energoresursu stratēģija. Šobrīd apkārt Pāvilostai, kas ir galvenais tūrisma galamērķis Dienvidkurzemē, kā arī viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, tiek plānoti vismaz 4 vēja parki, kas ierobežos vietējo iedzīvotāju intereses un labbūtību, kritiski ietekmēs tūrisma nozari un nekustamā īpašuma vērtību. Ietekme uz dabu un dzīvniekiem būs dramatiska.
Es aicinu sagatavot valsts līmeņa atjaunojamās elektroenerģijas stratēģiju un plānu un realizēt tikai tos projektus, kuri ir valsts interesēs un radīs elektroneatkarību valsts mērogā.
Nenovēlētu nevienam dzīvot vidē, kur vēja ģeneratoru dēļ ir pastāvīgs troksnis, elektromagnētiskais starojums, mirgošana un vibrācija. Mūsu zeme un daba ir mūsu bagātība un ļaut to iznīcināt īslaicīgu, savtīgu peļņas gūšanas mērķu dēļ ir noziegums pret mums visiem - Latvijas iedzīvotājiem.
Esmu kategoriski pret šo projektu realizēšanu.
Ar cieņu,
Jana Cīrule
Es lūdzu neapstiprināt ELWIND atkrastes vēja parka Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturtā starpsavienojuma izveidi, jo tas nav valsts interesēs un neradīs energoneatkarību. Projektu realizē ārvalstu investori, kuri neradīs valsts energoneatkarību nekādā apmērā. Projekta realizēšanas gadījumā, tiks radīts milzīgs kaitējums Pāvilostas pillsētai, iedzīvotājiem, dabai, tūrismam, nekustamā īpašuma vērtība vietējiem iedzīvotājiem kritīsies. Es nezuskatu, ka viena investora/attīstīja intereses drīkst būt augstākas par sabiedrības interesēm.
Projekts pilnībā iznīcinās neskarto ainavu, kas ir Kurzemes, Latvijas un visas Eiropas kultūrvērtība.
Es lūdzu apstādināt ELWIND atkrastes vēja parku un arī pārējos vēja parku projektus, kamēr valstī nav izstrādāta vienota atjaunojamo energoresursu stratēģija. Šobrīd apkārt Pāvilostai, kas ir galvenais tūrisma galamērķis Dienvidkurzemē, kā arī viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, tiek plānoti vismaz 4 vēja parki, kas ierobežos vietējo iedzīvotāju intereses un labbūtību, kritiski ietekmēs tūrisma nozari un nekustamā īpašuma vērtību. Ietekme uz dabu un dzīvniekiem būs dramatiska.
Es aicinu sagatavot valsts līmeņa atjaunojamās elektroenerģijas stratēģiju un plānu un realizēt tikai tos projektus, kuri ir valsts interesēs un radīs elektroneatkarību valsts mērogā.
Nenovēlētu nevienam dzīvot vidē, kur vēja ģeneratoru dēļ ir pastāvīgs troksnis, elektromagnētiskais starojums, mirgošana un vibrācija. Mūsu zeme un daba ir mūsu bagātība un ļaut to iznīcināt īslaicīgu, savtīgu peļņas gūšanas mērķu dēļ ir noziegums pret mums visiem - Latvijas iedzīvotājiem.
Esmu kategoriski pret šo projektu realizēšanu.
Ar cieņu,
Jana Cīrule
08.04.2024. 13:50
Brigita Bula - Pāvilostas tūrisma sabiedrība, Brigita Bula, arhitekte
Nav pieļaujama šāda likuma pieņemšana un Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana (kas atvieglo dažādas lēmumu pieņemšanas procedūras par labu projekta realizētājiem) pirms nacionāla līmeņa plānojuma (stratēģijas) izstrādes, kas kompleksi ievērtētu un ietvertu visus nacionālas nozīmes jautājumus, tajā skaitā:
1. Vides aizsardzību (visplašākajā jēdziena izpratnē - kā nacionālo bagātību). Anotācijā dažādi dabas pētījumi (tajā skaitā REEF), kas tiek veikti šajā zonā, norādīti kā būtībā traucējoši Elwind realizācijai konkrētajā teritorijā. Būtībā redzams, kā tiek pieņemti dažādi secīgi lēmumi pētījumu apiešanai vai neievērošanai. Nav pieļaujams, ka lēmums par nacionālo interešu objekta statusu tiek pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pabeigšanas, jo tikai pēc IVN ziņojuma izstrādes, institūciju un sabiedrības viedokļa pilnvērtīgas noskaidrošanas ir iespējams noteikt paredzētās darbības reālo ietekmi un to, vai šī darbība vispār ir realizējama konkrētajā teritorijā. IVN procesā ir jāizvērtē arī alternatīvi paredzētās darbības īstenošanas risinājumi un jāsniedz pamatojums paredzētās darbības vietas izvēlei.
2. Aizsardzības jomu. Nav saprotams kādu apstākļu vadīta Aizsardzības ministrija ir šo likumproejktu saskaņojusi, ja pirms tam publicēts ziņojums par elwind teritorijā esošo aizsardzības ierīču traucējumiem projekta realizācijas gadījumā.
3. Tūrisma attīstību. Kurzemes piekraste un jo sevišķi projektētā elwind vieta ir viena no šobrīd jau attīstītajām šajā jomā un elwind projekts komplektā ar citiem apkārtnē haotiski (lasi - bez nacinālā teritorijas plānojuma un bez enerģētikas koncepcijas) paredzētiem vēja parkiem pilnībā iznīcina Kurzemes piekrasti gan kā dzīvesvietu cilvēkiem, zvēriem un putniem, gan kā dabas tūrisma objektu.
4. Latvijas tautsaimniecības attīstības konkrētu plānu - aprēķinos balstītus ieguvumus. Likumprojekta anotācijā minēts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Tas pats attiecināms uz pārējiem apgalvojumiem. Piemēram - apgalvojumam “Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas” pamatā nav likti nekādi sabiedrībai pieejami aprēķini un prognozes, pie tam konkurētspējīgas cenas nenozīmē lētāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem.
5. Progresīvu ārvalstu pieredzi (piemēram - Dānijas, kas jau tagad saskaras ar vēja parku radītām nepatīkamām sekām, ietekmi uz vidi, izmaksām budžetam vēja parku uzturēšanas un demontāžas vajadzībām, kā arī pieaugošām, ne krītošām elektroenerģijas cenām).
Uzskatu, ka pirms augšminēto stratēģiju izstrādes, pētījumu pabeigšanas, konkrētu aprēķinu veikšanas un publiskošanas, kā arī pilnīgas sabiedrības interešu izvērtēšanas nav pieļaujama šāda likumprojekta apstiprināšana.
1. Vides aizsardzību (visplašākajā jēdziena izpratnē - kā nacionālo bagātību). Anotācijā dažādi dabas pētījumi (tajā skaitā REEF), kas tiek veikti šajā zonā, norādīti kā būtībā traucējoši Elwind realizācijai konkrētajā teritorijā. Būtībā redzams, kā tiek pieņemti dažādi secīgi lēmumi pētījumu apiešanai vai neievērošanai. Nav pieļaujams, ka lēmums par nacionālo interešu objekta statusu tiek pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pabeigšanas, jo tikai pēc IVN ziņojuma izstrādes, institūciju un sabiedrības viedokļa pilnvērtīgas noskaidrošanas ir iespējams noteikt paredzētās darbības reālo ietekmi un to, vai šī darbība vispār ir realizējama konkrētajā teritorijā. IVN procesā ir jāizvērtē arī alternatīvi paredzētās darbības īstenošanas risinājumi un jāsniedz pamatojums paredzētās darbības vietas izvēlei.
2. Aizsardzības jomu. Nav saprotams kādu apstākļu vadīta Aizsardzības ministrija ir šo likumproejktu saskaņojusi, ja pirms tam publicēts ziņojums par elwind teritorijā esošo aizsardzības ierīču traucējumiem projekta realizācijas gadījumā.
3. Tūrisma attīstību. Kurzemes piekraste un jo sevišķi projektētā elwind vieta ir viena no šobrīd jau attīstītajām šajā jomā un elwind projekts komplektā ar citiem apkārtnē haotiski (lasi - bez nacinālā teritorijas plānojuma un bez enerģētikas koncepcijas) paredzētiem vēja parkiem pilnībā iznīcina Kurzemes piekrasti gan kā dzīvesvietu cilvēkiem, zvēriem un putniem, gan kā dabas tūrisma objektu.
4. Latvijas tautsaimniecības attīstības konkrētu plānu - aprēķinos balstītus ieguvumus. Likumprojekta anotācijā minēts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Tas pats attiecināms uz pārējiem apgalvojumiem. Piemēram - apgalvojumam “Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas” pamatā nav likti nekādi sabiedrībai pieejami aprēķini un prognozes, pie tam konkurētspējīgas cenas nenozīmē lētāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem.
5. Progresīvu ārvalstu pieredzi (piemēram - Dānijas, kas jau tagad saskaras ar vēja parku radītām nepatīkamām sekām, ietekmi uz vidi, izmaksām budžetam vēja parku uzturēšanas un demontāžas vajadzībām, kā arī pieaugošām, ne krītošām elektroenerģijas cenām).
Uzskatu, ka pirms augšminēto stratēģiju izstrādes, pētījumu pabeigšanas, konkrētu aprēķinu veikšanas un publiskošanas, kā arī pilnīgas sabiedrības interešu izvērtēšanas nav pieļaujama šāda likumprojekta apstiprināšana.
08.04.2024. 13:50
Arita Grīnberga - Ventspils novada Folkloras kopa "Urdava"
Dzīvojam Ventspils novadā un mums ir dārga sava jūrmala, kur ikgadus sagaidam vasaras saulstāvjus, dziedot saules dziesmas un laižot jūrā uguns ratu, kad simtiem cilvēku izjūt šo Dieva un dabas doto spēka enerģiju. Kategoriski iebilstam mūsu mīļo jūrmalu padarīt par vēja ģeneratoru uzstādīšanas vietu! Gribam dzīvot savā Dieva svētītajā Latvijā un elpot savu mežu un jūras spirdzinošo gaisu!
08.04.2024. 14:01
Dzintars Aulmanis
Nav pieļaujams, ka lēmums par nacionālo interešu objekta statusu tiek pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pabeigšanas, jo tikai pēc IVN ziņojuma izstrādes, institūciju un sabiedrības viedokļa pilnvērtīgas noskaidrošanas ir iespējams noteikt paredzētās darbības reālo ietekmi un to, vai šī darbība vispār ir realizējama konkrētajā teritorijā. IVN procesā ir jāizvērtē arī alternatīvi paredzētās darbības īstenošanas risinājumi un jāsniedz pamatojums paredzētās darbības vietas izvēlei.
08.04.2024. 14:06
Daniels Neibergs
Labdien, lūdzu pilnībā noraudīt šo priekšlikumu. Lūdzu, beidziet maldināt sabiedrību ar sagudroto vārdu "atkraste", kas reāli nozīmē "jūra". Jūras, tās ainava,dzīvnieki, putni, zivis ir
mūsu nacionālā bagātība, tāpēc tūristu no infustriālām valstīm mūs apmeklē un atstāj naydas ieguldījumu mūsu ekonomikā. Šādi vēja parki apdzīvotu vietu redzamības zinā- 25 km ir jāaizliedz nevis jāatbalsta!!!
Pāvilostnieks Daniels Neibergs ar ģimeni
mūsu nacionālā bagātība, tāpēc tūristu no infustriālām valstīm mūs apmeklē un atstāj naydas ieguldījumu mūsu ekonomikā. Šādi vēja parki apdzīvotu vietu redzamības zinā- 25 km ir jāaizliedz nevis jāatbalsta!!!
Pāvilostnieks Daniels Neibergs ar ģimeni
08.04.2024. 14:16
Fiziska persona
Labdien!
Pārstāvu gan savu, gan arī kaimiņu ģimenes un esam kategoriski pret vēja ģeneratoru izbūvi Baltijas jūras piekrastē - Dienvidkurzemes un Ventspils novados.
Aicinu nesabojāt skaistāko vietu Latvijā.
Pārstāvu gan savu, gan arī kaimiņu ģimenes un esam kategoriski pret vēja ģeneratoru izbūvi Baltijas jūras piekrastē - Dienvidkurzemes un Ventspils novados.
Aicinu nesabojāt skaistāko vietu Latvijā.
08.04.2024. 14:18
Ģirts Laumanis - Pāvilostas tūrisma sabiedrība
Iebildums pret atkrastes vēja parka izveidi iepretim Pāvilostai.
1.
Projekts uzsākts ignorējot sabiedrības viedokli,labas pārvaldības principus
2.
Ekonomisks ieguvuns sabiedrībai kopumà.
1.
Projekts uzsākts ignorējot sabiedrības viedokli,labas pārvaldības principus
2.
Ekonomisks ieguvuns sabiedrībai kopumà.
08.04.2024. 14:24
Fiziska persona
Labdien!
Es lūdzu neapstiprināt ELWIND atkrastes vēja parka Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturtā starpsavienojuma izveidi.
Projekta realizēšanas gadījumā, tiks radīts milzīgs kaitējums Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta iedzīvotājiem, dabai, tūrismam, nekustamā īpašuma vērtība samazināsies. Es neuzskatu, ka viena investora/attīstīja intereses drīkst būt augstākas par sabiedrības interesēm.
Projekts pilnībā iznīcinās neskarto ainavu, kas ir Kurzemes, Latvijas un visas Eiropas kultūrvērtība. Neatgriezeniski tiks izpostīti Pāvilostas īpašie saulrieti.
Cerot uz sapratni!
Cieņā
Aija Ozoliņa
Es lūdzu neapstiprināt ELWIND atkrastes vēja parka Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturtā starpsavienojuma izveidi.
Projekta realizēšanas gadījumā, tiks radīts milzīgs kaitējums Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta iedzīvotājiem, dabai, tūrismam, nekustamā īpašuma vērtība samazināsies. Es neuzskatu, ka viena investora/attīstīja intereses drīkst būt augstākas par sabiedrības interesēm.
Projekts pilnībā iznīcinās neskarto ainavu, kas ir Kurzemes, Latvijas un visas Eiropas kultūrvērtība. Neatgriezeniski tiks izpostīti Pāvilostas īpašie saulrieti.
Cerot uz sapratni!
Cieņā
Aija Ozoliņa
08.04.2024. 14:45
Fiziska persona
Nav pieļaujama šāda likuma pieņemšana un Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana (kas atvieglo dažādas lēmumu pieņemšanas procedūras par labu projekta realizētājiem) pirms nacionāla līmeņa plānojuma (stratēģijas) izstrādes, kas kompleksi ievērtētu un ietvertu visus nacionālas nozīmes jautājumus, tajā skaitā, vides aizardzību, aizsardzības jomu, tūrisma attīstību un nacionālās tausaimniecības intereses kopumā. Nav pieļaujama Latvijas valsts iedzīvotāju interešu nodošana dažu uzņēmēju rīcībā!
08.04.2024. 15:09
Leonīds Jākobsons - "Būvmateriālu ražotāju asociācija"
Būvmateriālu ražotāju asociācija, kas apvieno lielākos Latvijas apstrādes nozares uzņēmumus, iebilst Ekonomikas ministrijas piedāvātajam likumprojektam "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas-Igaunijas ceturto starpsavienojumu". Uzskatam par nepieciešamu veikt izmaiņas likumprojekta 5.pantā paredzot, ka atlikušo finansējuma daļu sedz no valst budžeta vai ELWIND projekta attīstītāja līdzekļiem (nevis pārvades sistēmas līdzekļiem). ELWIND projekta attīstības riski pilnībā ir jāuzņemas valstij vai projekta attīstītājiem, tai skaitā attiecībā uz pieslēguma izmaksām. Pēc jau veiktās Latvijas-Igaunijas esošo starpsavienojumu rekonstrukcijas nav paredzamas būtiskas cenu atšķirības abās cenu zonās un tuvākā gadu laikā nav saskatām ekonomiksks pamats jauna LV-EE starpsavienojuma nozīmīgu izmaksu iekļaušanai sistēmas operātora tiešajās izmaksās. Plānotā infrastruktūra ir pielīdzināma trešo pušu pieslēgumam esošajai sistēmai.
08.04.2024. 16:06
Zane Mežavilka - "VPDK Mārsils"
Nav pieļaujama šāda likuma pieņemšana un Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana (kas atvieglo dažādas lēmumu pieņemšanas procedūras par labu projekta realizētājiem) pirms nacionāla līmeņa plānojuma (stratēģijas) izstrādes, kas kompleksi ievērtētu un ietvertu visus nacionālas nozīmes jautājumus, tajā skaitā:
1. Vides aizsardzību (visplašākajā jēdziena izpratnē - kā nacionālo bagātību). Anotācijā dažādi dabas pētījumi (tajā skaitā REEF), kas tiek veikti šajā zonā, norādīti kā būtībā traucējoši Elwind realizācijai konkrētajā teritorijā. Būtībā redzams, kā tiek pieņemti dažādi secīgi lēmumi pētījumu apiešanai vai neievērošanai. Nav pieļaujams, ka lēmums par nacionālo interešu objekta statusu tiek pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pabeigšanas, jo tikai pēc IVN ziņojuma izstrādes, institūciju un sabiedrības viedokļa pilnvērtīgas noskaidrošanas ir iespējams noteikt paredzētās darbības reālo ietekmi un to, vai šī darbība vispār ir realizējama konkrētajā teritorijā. IVN procesā ir jāizvērtē arī alternatīvi paredzētās darbības īstenošanas risinājumi un jāsniedz pamatojums paredzētās darbības vietas izvēlei.
2. Aizsardzības jomu. Nav saprotams kādu apstākļu vadīta Aizsardzības ministrija ir šo likumproejktu saskaņojusi, ja pirms tam publicēts ziņojums par elwind teritorijā esošo aizsardzības ierīču traucējumiem projekta realizācijas gadījumā.
3. Tūrisma attīstību. Kurzemes piekraste un jo sevišķi projektētā elwind vieta ir viena no šobrīd jau attīstītajām šajā jomā un elwind projekts komplektā ar citiem apkārtnē haotiski (lasi - bez nacinālā teritorijas plānojuma un bez enerģētikas koncepcijas) paredzētiem vēja parkiem pilnībā iznīcina Kurzemes piekrasti gan kā dzīvesvietu cilvēkiem, zvēriem un putniem, gan kā dabas tūrisma objektu.
4. Latvijas tautsaimniecības attīstības konkrētu plānu - aprēķinos balstītus ieguvumus. Likumprojekta anotācijā minēts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Tas pats attiecināms uz pārējiem apgalvojumiem. Piemēram - apgalvojumam “Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas” pamatā nav likti nekādi sabiedrībai pieejami aprēķini un prognozes, pie tam konkurētspējīgas cenas nenozīmē lētāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem.
5. Progresīvu ārvalstu pieredzi (piemēram - Dānijas, kas jau tagad saskaras ar vēja parku radītām nepatīkamām sekām, ietekmi uz vidi, izmaksām budžetam vēja parku uzturēšanas un demontāžas vajadzībām, kā arī pieaugošām, ne krītošām elektroenerģijas cenām).
Pirms augšminēto stratēģiju izstrādes, pētījumu pabeigšanas, konkrētu aprēķinu veikšanas un publiskošanas, kā arī pilnīgas sabiedrības interešu izvērtēšanas, nav pieļaujama šāda likumprojekta apstiprināšana.
1. Vides aizsardzību (visplašākajā jēdziena izpratnē - kā nacionālo bagātību). Anotācijā dažādi dabas pētījumi (tajā skaitā REEF), kas tiek veikti šajā zonā, norādīti kā būtībā traucējoši Elwind realizācijai konkrētajā teritorijā. Būtībā redzams, kā tiek pieņemti dažādi secīgi lēmumi pētījumu apiešanai vai neievērošanai. Nav pieļaujams, ka lēmums par nacionālo interešu objekta statusu tiek pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pabeigšanas, jo tikai pēc IVN ziņojuma izstrādes, institūciju un sabiedrības viedokļa pilnvērtīgas noskaidrošanas ir iespējams noteikt paredzētās darbības reālo ietekmi un to, vai šī darbība vispār ir realizējama konkrētajā teritorijā. IVN procesā ir jāizvērtē arī alternatīvi paredzētās darbības īstenošanas risinājumi un jāsniedz pamatojums paredzētās darbības vietas izvēlei.
2. Aizsardzības jomu. Nav saprotams kādu apstākļu vadīta Aizsardzības ministrija ir šo likumproejktu saskaņojusi, ja pirms tam publicēts ziņojums par elwind teritorijā esošo aizsardzības ierīču traucējumiem projekta realizācijas gadījumā.
3. Tūrisma attīstību. Kurzemes piekraste un jo sevišķi projektētā elwind vieta ir viena no šobrīd jau attīstītajām šajā jomā un elwind projekts komplektā ar citiem apkārtnē haotiski (lasi - bez nacinālā teritorijas plānojuma un bez enerģētikas koncepcijas) paredzētiem vēja parkiem pilnībā iznīcina Kurzemes piekrasti gan kā dzīvesvietu cilvēkiem, zvēriem un putniem, gan kā dabas tūrisma objektu.
4. Latvijas tautsaimniecības attīstības konkrētu plānu - aprēķinos balstītus ieguvumus. Likumprojekta anotācijā minēts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Tas pats attiecināms uz pārējiem apgalvojumiem. Piemēram - apgalvojumam “Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas” pamatā nav likti nekādi sabiedrībai pieejami aprēķini un prognozes, pie tam konkurētspējīgas cenas nenozīmē lētāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem.
5. Progresīvu ārvalstu pieredzi (piemēram - Dānijas, kas jau tagad saskaras ar vēja parku radītām nepatīkamām sekām, ietekmi uz vidi, izmaksām budžetam vēja parku uzturēšanas un demontāžas vajadzībām, kā arī pieaugošām, ne krītošām elektroenerģijas cenām).
Pirms augšminēto stratēģiju izstrādes, pētījumu pabeigšanas, konkrētu aprēķinu veikšanas un publiskošanas, kā arī pilnīgas sabiedrības interešu izvērtēšanas, nav pieļaujama šāda likumprojekta apstiprināšana.
08.04.2024. 16:40
Elīna Neiberga
Iebilstu vēja parka izveidei Dienvidkurzemes novada piekrastē redzamības zonā.
Citēju:
"Fiziķis: vēja enerģija ir bezvērtīga
5. oktobris, 15:31, 2020 | Ventas Balss | Foto: Līga Gabrāne
Valstij finansiāli neizdevīga, veselībai kaitīga, dabai nedraudzīga un pat bezvērtīga – tik neglaimojošus epitetus vēja enerģijai velta fizikas zinātņu doktors Visvaldis Grāveris.
https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/42298-fizikis-veja-energija-ir-bezvertiga?page=2 "
Citēju:
"Fiziķis: vēja enerģija ir bezvērtīga
5. oktobris, 15:31, 2020 | Ventas Balss | Foto: Līga Gabrāne
Valstij finansiāli neizdevīga, veselībai kaitīga, dabai nedraudzīga un pat bezvērtīga – tik neglaimojošus epitetus vēja enerģijai velta fizikas zinātņu doktors Visvaldis Grāveris.
https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/42298-fizikis-veja-energija-ir-bezvertiga?page=2 "
08.04.2024. 17:40
Atlasīti 56 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25